Kopš 1999. gada tās saņēmuši: Jānis Bārzdiņš, Andris Anspoks, Jānis Osis, Māris Treimanis, Leonīds Niceckis, Andrejs Vasiļjevs, Igors Kabaškins, Ainars Brūvelis, Jānis Bičevskis un Edvīns Karnītis.

Šīgada laureāti: Dr. habil. sc. ing. Pēteris Rivža – par informātikas studiju iedibināšanu LLU, kā arī par nozīmīgu pētniecisko darbību ITK nozarē un Dr.sc. ing. Andris Virtmanis – par izcilu ieguldījumu ITK nozares valstisko struktūru izveidē, to vadīšanā, kā arī par nacionālās programmas “Informātika” līdzautorību un vadīšanu.

Pēteris Rivža ir LLU Zinātņu prorektors, Informāciju tehnoloģiju katedras profesors. Viņa profesionālās intereses saistās ar sistēmu analīzi un modelēšanu, informācijas drošību un modelēšanu un kriptogrāfiju, kā arī ar IT nozares likumiem un standartiem, reģionu ekonomisko analīzi un modelēšanu, lauksaimniecības informatizāciju, lauksaimniecības ražošanas procesu matemātisko modelēšanu. Zinātniskais vadītājs 9 doktorantiem, daudziem bakalauriem un maģistriem. Lasa lekcijas bakalauriem, maģistrantiem un doktorantiem, vada studiju programmas :”Datorvadība un datorzinātne” (akadēmiskā inženierzinātņu bakalaura studiju programma), “Programmēšana (profesionālā 2. līmeņa studiju programma), kā arī akadēmiskās inženierzinātņu maģistra studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” apakšprogrammu “Ražošanas datorvadības sistēmas”. Piedalās vairākos starptautiskajos un Latvijas sadarbības un lietišķo pētījumu projektos. Aktīvs sabiedriskajā darbā. P. Rivžas zinātnisko publikāciju sarakstā ir vairāk nekā 110 darbi.

Andris Virtmanis ir LR Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors. Viņa darba pienākumos ietilpst elektronisko sakaru un pasta nozaru regulēšanas politikas izstrāde un realizācija. Kvalifikācijas celšanai stažējies 14 Eiropas valstīs, kā arī Krievijā, Ķīnā, ASV. Zinātnisko darbību sācis LZA Fizikāli enerģētiskajā institūtā. Kopš 1989. gada ir RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta docents, lasa lekciju kursus: “Informācijas tehnoloģijas telekomunikācijās” un “Ciparu komutācijas sistēmas”.Aktīvi darbojies Latvijas tautsaimniecības komisijās un padomēs, nacionālo programmu izstrādē (Sakaru attīstības valsts programma, “Informātika”, sociāli ekonomiskā programma “E– Latvija”). Apbalvots ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstu un inženiera Jāņa Lintera prēmiju. Vairāk nekā 70 publikāciju pusvadītāju un dielektriķu fizikā, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās un par informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju nozaru politiku un regulēšanu autors.

LZA prezidents Juris Ekmanis, sveicot laureātus, uzsvēra, ka šajā informācijas tehnoloģiju svētku dienā ir labi apzināties, ka tā ir viena no valsts prioritātēm, kas dod tiešu labumu Latvijai.

Profesoru P. Rivžu raksturoja viņa skolniece profesore Irina Arhipova – LLU patriots, daudzpusīgs cilvēks, ar talantu atrast un izveidot “komandu”, vārdu sakot, desantnieks, kura devīze ir tāda – “ja no lidmašīnas izmet purvā, ir jātiek tam pāri, kaut arī pazaudēti zābaki un mantu maiss”. Pašam P. Rivžam pieder vārdi par skaistajiem dzīves mirkļiem un prieks par LLU izveidoto un sekmīgi strādājošo fakultāti.

Profesors Juris Borzovs asprātīgi raksturoja Andri Virtmani, atzīstot, ka izciliem cilvēkiem raksturīgs kaut kas īpašs, kas tos atšķir no pārējiem. Un lūk, A. Virtmanis, kurš redzams Ģertrūdes baznīcas rajonā vienmērīgi soļojam un šūpojam portfeli, sauktu par “plaušu”, ir cilvēks, kurš piederīgs stabilai un sakārtotai videi. Iepriekšējos gados tādam bija vieta zinātnes pasaulē, bet pēc “dziesmotās revolūcijas” un ekonomikas sabrukuma sākās cits darba posms, kurš nāca ar divu departamentu dibināšanu “tukšā vietā” un turpinās šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Nozīmību paveiktajam piešķīra Dr.h.c. Valda Lokenbaha, “Dati Exigen Group” prezidenta, “zelta vārdi” – aktīvie cilvēki – mūsu spēks, viņi (laureāti), veicinājuši paplašināto atražošanu, ieinteresējot un dodot iespēju jauniešiem no visas Latvijas izmantot savas zināšanas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas, A/S “Latvijas Gaisa Satiksme” un LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 2005. gada balvu un Kārļa Irbīša stipendiju pasniegšanas svinīgā ceremonija 28.jūlijā LZA sapulcēja gan pieredzes bagātos, gan jaunos zinātniekus un kuplu viņu apsveicēju pulku. Kopš 2001. gada tiek piešķirtas 2 gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierzinātnēs, aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā, atzīstot Latvijas speciālistu ieguldījumu augstajās tehnoloģijās. Tiek piešķirtas arī K. Irbīša stipendijas.

Kārlis Irbītis (1904 – 1997) – LZA goda doktors inženierzinātnēs, viens no Latvijas aviācijas pionieriem, talantīgs konstruktors un dizainers, ar kura vārdu saistās visdažādāko lidmašīnu veidošana. Savulaik strādāja arī pie VEF radioaparātu dizaina izveides. Pēc 1943. gada sekmīgi darbojās Kanādā, iegūstot Kanādas un ASV patentus. Viņa piemiņu glabā ne vien izgudrojumi, bet arī grāmata “Latvijas aviācija un pionieri” un K. Irbīša stipendijas.

Šīgada balvas piešķirtas:

Dr. habil. sc. comp. Jurijam Artjuham par darbu “Latvijā radītas laika mērīšanas sistēmas pavadoņu lāzerlokācijai”. J. Artjuhs – LU Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks, kura interešu lokā ir signālu mērīšana un apstrāde, tai skaitā diskrēto iekārtu frekvenču un laika parametru mērīšanas izstrāde un izpēte, neregulāru impulsu plūsmu mērīšana, sintēze un ģenerēšana un analīze. 170 publicētu darbu, t.sk. vienas monogrāfijas un 41 izgudrojuma autors. Piedalījies 6 starptautiskos projektos, lāzerlokācijas jomā sadarbojas ar Somijas un Ķīnas institūcijām. No lāzerlokācijas tehnikas attīstības sākumiem (1970. gadi) šajā nozarē tiek izmantotas precīzākās un modernākās laika mēriekārtas. Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) lāzerlokācija ir spēcīgs instruments ģeodēzijas, navigācijas un ģeofizikas uzdevumu risināšanai. J. Artjuha vadībā 90. gados ir izstrādāta principiāli jauna, konkurētspējīga metode laika intervālu mērījumiem, jau 2002. gadā 8% no starptautiskās organizācijas International Laser Ranging Service lāzerlokācijas stacijām bija aprīkotas ar Latvijā radītajām laika mērīšanas sistēmām. Šo J. Artjuha izstrādāto unikālo ierīci kosmisko satelītu radiolokācijai – notikumu taimeri – LZA atzina par nozīmīgu notikumu Latvijas zinātnē 2004. gadā. LZA īstenais loceklis Ivars Biļinskis, raksturojot laureātu, sacīja, ka īsti augsti attīstītu tehnoloģiju ir grūti atšķirt no maģijas, kuru ar veselo saprātu apjēgt grūti. Iedomājieties, aicināja akadēmiķis, riņko orbītā ZMP dažādos attālumos, pieci, seši tūkstoši kilometru, un attālums starp viņiem jāizmēra centimetros un milimetros! Ka Latvijā ir iespējams radīt šādu mērīšanas sistēmu un konkurēt ar nopietnām pasaules firmām, tas ir brīnums.

Ar otro laureātu – Juri Žagaru iepazīstināja LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs LZA īstenais loceklis Juris Jansons, akcentējot zinātnieka daudzpusību – aktivitāti zinātniski organizatoriskajā, pedagoģiskajā darbā un zinātnes popularizācijā. LZA korespondētājloceklim Dr. habil. phys. Jurim Žagaram balva piešķirta par darbu ciklu “Kosmisko informācijas tehnoloģiju studiju virziena izstrāde un iedibināšana”. Sadarbībā ar LZA korespondētājlocekli Dr. math. Aivaru Zemīti Ventspils Augstskolā izveidots Latvijā pirmais studiju virziens kosmiskajās informāciju tehnoloģijās. Tas sastāv no četrām licencētām un jau daļēji akreditētām studiju programmām: akadēmiskā bakalauru studiju programma datorzinātnē; pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Datorsistēmu un datortīklu administrators”; otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Programmēšanas inženieris” un akadēmiskā maģistru studiju programma “Satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”. Kā papildinājums balvai pieteikta arī mācību grāmata “Astronomija augstskolām” (LU, 2005, J. Žagars/I. Vilks). Juris Žagars, par svarīgāko uzteiktajā daudzpusībā atzinis pedagoģisko darbu, sacīja, ka kosmiskās tehnoloģijas ir sarežģītas, ar tām strādāt var cilvēki ar nopietnu tehnisko izglītību, un drīz VeA būs pirmie doktoranti. Jo, lūk, nupat ASV palaistajā kosmosa kuģī “Discovery” ir piecdesmitgadnieku paaudze, tā “velk” kosmiskās tehnoloģijas, un ir svarīgi nodot zināšanas un pieredzi jaunajiem.

LZA prezidents Juris Ekmanis, uzticot profesoram Imantam Meirovicam pasniegt lauretātiem K. Irbīša stipendijas, bija gandarīts, ka Rīga zaudē augsto tehnoloģiju “monopolu”, jo jaunie zinātnieki nāk arī no Ventspils. Un tas, cik daudz mums ir jauno zinātnieku, vieš būtisku optimismu – nozare Latvijā attīstās, vidējais vecums būs “zem 50 gadiem”, rezumēja LZA prezidents. “Latvijas Gaisa satiksmes” prezidents Jānis Maršāns, pateicies pieredzes bagātajiem, īpaši mudināja jaunos.

1. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūta asoc.profesoram Dr.habil.sc.ing. Pjotram Trifonovam–Bogdanovam par darbu “Gaisa kuģu pilotāžas un navigācijas sistēmas”
2. Transporta un sakaru institūta asoc. profesoram Dr.sc.ing. Borisam Ciļkeram par darbu “Mācību un metodisko publikāciju kompleksu datoru un datorsistēmu arhitektūras un organizācijas nozarē”

1. Transporta un sakaru institūta doktorantei Nataļjai Petuhovai  par darbu “Transporta informatīvo sistēmu drošības paaugstināšana”( vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing.J.Kopitovs)

Bakalauriem, maģistriem – 12 (t.sk. 7 bakalauriem, 5 maģistriem)

1. RTU Aviācijas institūta maģistram Oļegam Zarjanskim par darbu “Gaisakuģa sānkustības stabilizācijas algoritma sintēze” (vadītājs asoc.profesors Dr.habil.sc.ing. P.Trifonovs–Bogdanovs)

2. RTU Aviācijas institūta maģistram Remigijam Bušinskam par darbu “Aviācijas negadījumu, kas ir saistīti ar gaisa satiksmes vadības procesu, izmeklēšana” (vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing. V.Šestakovs )

3. Transporta un sakaru institūta maģistram Andrejam Samodelkinam  par darbu “Gaisa mērķu identifikācijas algoritma pētījums, pamatojoties uz to daudzpozīciju izkliedes diagrammām” (vadītājs asoc.profesors Dr.sc.ing. M.Zilbermans)

4. Transporta un sakaru institūta maģistram Aleksandram Zinovjevam par darbu “Reakcijas laika operatīvā vadīšana skaitļošanas sistēmās ar rindām” (vadītājs profesors Dr.sc.ing. V.Nikoļskis)

5. Transporta un sakaru institūta maģistram Pāvelam Truskovskim par darbu “Negaisa vietu vienpozīciju pasīvu radiolokācijas metožu un līdzekļu analīze” (vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing. J.Krasnitskis)

6. Ventspils Augstskolas bakalaurei Ancei Laganovskai par darbu “ Tālizpētes un attēlu apstrādes metožu praktiskās pielietošanas iespējas” (vadītājs asoc.profesors Dr.habil.phys. J.Žagars)

7. RTU Aviācijas institūta bakalauram Jānim Biteniekam par darbu “Privātās reaktīvās pasažieru lidmašīnas projekts” (vdītājs profesors Dr.habil.sc.ing. M.Kleinhofs)

8. RTU Aviācijas institūta bakalauram Mārtiņam Sudāram par darbu “Vieglās reaktīvās treniņlidmašīnas skices   projekts” vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing. M.Kleinhofs)

9. Transporta un sakaru institūta bakalauram Mihailam Beļihinam par darbu “Signāla ar ierobežotu spektra platumu prognozēšana” (vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing. V.Jeremejevs)

10. Transporta un sakaru institūta bakalauram Kirilam Gaščenko par darbu ”Dekametra diapazona uztvēršanas antenas sistēma”(vadītājs asoc.profesors Dr.habil.sc.ing. V.Šelkovņikovs)

11. Transporta un sakaru institūta bakalauram Rolandam Petrevičam par darbu ”Ethernet datu plūsmas inkapsulācijas problēmu ATM vidē pētīšana” (vadītājs asoc.profesors Dr.sc.ing. M.Zilbermans)

12. Transporta un sakaru institūta bakalaurei Tatjanai Bogdanovai par darbu ”Programmatūras izstrāde aviācijas fiksētā elektrosakaru AFTN dienesta datu apstrādei”(vadītājs profesors Dr.habil.sc.ing. J.Kopitovs)

Balva tiek piešķirta par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Apbalvojamie darbi var būt monogrāfijas, vienotas tematikas zinātniski pētījumi un apkopojumi vai atsevišķs zinātnisks pētījums. Apbalvošanas subjekts var būt arī izcils veikums Rīgas tēla veidošanā. Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, augstskolu senāti un fakultāšu domes, Rīgas dome, Rīgas Balvas biedrība un Rīgas Latviešu biedrība līdz 2005. gada 10. septembrim, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un uzziņu par kandidātu (Curriculum vitae), izvirzītāja vai pretendenta parakstītu iesniegtā darba (darbu) anotāciju latviešu valodā (darba nosaukumu arī angļu valodā). Pieteikumi iesniedzami LZA sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV - 1524, 2. stāvā, 231. istabā, vai attiecīgo zinātņu nodaļās vai pa pastu (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv).

Baltijas valstu vizītes ietvaros jūlijā Latvijā viesojās EURAGRI /The European Agricultural Research Iniative/ ģenerālsekretārs, Vāgeningenas universitātes profesors Fons Verijs no Holandes.

Starptautiskā organizācija EURAGRI Eiropas komisijas uzdevumā izstrādā ES pārtikas, lauksaimniecības un lauku vides attīstības koncepciju. Šajā dokumentā EURAGRI cenšas iekļaut sabiedrības, politiķu un zinātnieku viedokli par nepieciešamajām pārmaiņām ES lauksaimniecības un lauku vides attīstībā.

Nozīmīgais viesis piedalījās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija 6.jūlijā rīkotajā seminārā par Latvijas lauksaimniecības zinātnes attīstības iespējām Eiropas Savienībā. Semināru atklāja un ar situāciju Latvijas lauksaimniecības zinātnē klātesošos iepazīstināja LZA Lauksaimniecības un mežsaimniecības nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe Baiba Rivža.

Ar interesantu referātu seminārā uzstājās profesors F.Verijs. Kā galveno lauksaimniecības reformu virzienu F.Verijs uzsvēra nozares konkurētspējas palielināšanu un ilgspējīgas attīstības nodrošināšanu paplašinātā Eiropā, kā arī labvēlīgu apstākļu radīšanu alternatīvas uzņēmējdarbības attīstībai laukos.

Profesors F.Verijs īpaši uzsvēra zināšanu un mērķtiecīgu zinātnisko pētījumu nozīmi lauku vides konkurētspējas paaugstināšanā un ilglaicīgas attīstības nodrošināšanā. Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbu kopumā runāja kā arī iepazīstināja klātesošos ar LLU pētnieciskā darba virzieniem LLU prorektors zinātniskajā darbā, profesors Pēteris Rivža.

Seminārā piedalījās un savu viedokli par reformām Latvijas lauksaimniecības zinātnēs izteica semināra dalībnieki.

Jūlija seminārs turpināja š.g. 27.-28. maija starptautiskajā konferencē „Agrārās zinātnes attīstības problēmas ES vienotā telpā’’ aizsākto diskusiju par Latvijas lauksaimniecības zinātnes attīstības prioritārajiem virzieniem paplašinātajā Eiropā.

EURAGRI ģenerālsekretārs F.Verijs atbalstīja š.g. maija konferencē noteiktos prioritāros LLMZA pētījumu virzienus: veselīga pārtika, ilgtspējīga lauksaimniecība, biotehnoloģiju attīstība un lauku vides konkurētspējas palielināšanās. Tas lielā mērā veicinās Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanos un rīcībā esošo resursu efektīvāku izmantošanu.

LZA Lauksaimniecības un mežsaimniecības
zinātnes nodaļas zinātniskā sekretāre H.Jirgena

Kārtējā Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas valdes un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija sēde notika 26. augustā Bauskas rajonā. Sēdē piedalījās LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža, LLMZA nodaļu vadītāji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes prorektors zinātniskajā darbā Pēteris Rivža, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Ilze Slokenberga, LLU Tehniskās fakultātes mācībspēki, LLU Lauksaimniecības tehnikas zinātniskā institūta darbinieki, LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs Pēteris Šipkovs , doktoranti un citi interesenti.

Ar saules kolektoru izmantošanas pieredzi Īslīces SOS bērnu ciematā sēdes dalībniekus iepazīstināja ciemata saimnieciskās daļas vadītājs Igors Gaugers. Ar saules kolektora izmantošanas pieredzi Iecavas internātskolā iepazīstināja galvenais inženieris Vilnis Briģis. Abās iepriekšminētajās vietās uzstādītie saules kolektori tiek izmantoti ūdens sildīšanai sadzīves vajadzībām. Pārskatu par veiktajiem pētījumiem un perspektīvajiem virzieniem saules enerģijas izmantošanā Latvijā sniedza LLU profesors Imants Ziemelis. Veikto pētījumu mērķis ir izveidot Latvijas apstākļiem maksimāli energoefektīvu solārās enerģijas izmantošanas iekārtu ūdens sildīšanai sadzīves un lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.

Iepazīstoties ar saules kolektoru izmantošanas pieredzi un LLU veiktajiem pētījumiem, sēdes dalībnieki konstatēja, ka Latvijā uzkrāta zināma pieredze saules enerģijas izmantošanā, noskaidrotas dažādu iekārtu pielietošanas iespējas un lietderība. Latvijā ir visi nosacījumi saules enerģijas kolektoru plašākai izmantošanai vasaras periodā, izmantojot Latvijā izgatavotos kolektorus, kas ir ievērojami lētāki par ievestajiem. Sēdes dalībnieki arī atzīmēja, ka saules enerģijas izmantošanas iespēju intensifikācijas pētījumi līdz ar citiem alternatīvo enerģiju avotu pētījumiem attīstāmi arī turpmāk, pētījumiem piesaistot maģistrantus un doktorandus.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātnes
nodaļas zinātniskā sekretāre H. Jirgena

Latvija pašlaik ir pēdējā valsts, kas iekļāvusies IFCB pulkā. Pēdējos piecos gados mēs esam apsveikuši ar piebiedrošanos jauno Krievijas Šūnas bioloģijas savienību, Korejas Šūnas un molekulārbioloģijas savienību, Islāma Republikas Irānas Šūnas bioloģijas savienību un Ukrainas Šūnas bioloģijas savienību. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Dažās valstīs, jo īpaši no bijušās PSRS bloka, jau bija savas organizācijas, kuras parasti centralizēti, nedemokrātiski kontrolēja zinātnes padome. Jaunās savienības ir demokrātiskas, neatkarīgas, tās pašas pieņem savu konstitūciju un darbojas kā labdarības iestādes. Tagad, ar Latviju uz klāja, šķiet saprātīgi domāt par tuvošanos Lietuvai un Igaunijai, cerībā izveidot vienotu Baltijas valstu savienību. Nākotnē mēs plānojam veidot līdzīgas sasaistes ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Malaiziju, Singapūru un citām valstīm, kurās šūnas bioloģijas savienības vēl ir jāizveido.

Pirmā Latvijas savienības sanāksme noritēja Rīgā no 2005. gadā 2. līdz 4. jūnijam. To apmeklēja aptuveni 100 cilvēku, bija uzaicināti viesi ar ziņojumiem no aptuveni 12 valstīm, kuri padarīja šo pasākumu par izteikti starptautisku. Tika pieņemts svarīgs lēmums – panākt savienības apstiprināšanu Latvijā pēc iespējas ātrāk un iestāties IFCB līdz 2008. gadam, tad lūgums kļūt par pilnu locekli izskanētu tieši pirms IFCB ģenerālās asamlejas nākamā Starptautiskā Šūnas bioloģijas kongresa laikā Seulā Dienvidkorejā.

Rīgas sanāksmi caurvija vienojoša to raksturojoša tematika – tā bija par poliploidiju, aneiploidiju, radiācijas izsauktu bojājumu, genoma nestabilitāti un līdzīgiem jautājumiem, kas tika demonstrēti no pārsteidzoši daudz un dažādu organismu un šūnu puses. Šī sanāksme neparādīja, ka mēs esam tālu nonākuši šo lietu izpratnē, gluži pretēji – ka mēs joprojām zinām ļoti maz. Kad ar zinātni kļūst grūti nodarboties neadekvātā finansējuma dēļ (cik daudzi no mums apgalvotu, ka ir spējīgi uz jelkādu progresu par summu, kas atbilst dažiem simtiem ASV dolāru gadā), visnozīmīgākais rīks pētniecībā – smadzenes tiek iesaistītas daudz aktīvāk. Dažas no Rīgas nākošās idejas bija ļoti pārdomas – rosinošas. Tās prasa jaunas programmas un iespējas strādāt ar visjaunākajām tehnoloģijām un iekārtām. Uz vietas Latvijā pašlaik tas ir tikai daļēji iespējams. Ne tuvu pietiekams ir finansējums, kas nāk no centrālās valdības, un tas, kas nonāk līdz Zinātņu akadēmijām (Latvijas gadījumā – Latvijas Zinātnes padomei), šķiet maz pieejams tur, kur vajadzīgs visvairāk aktīvam pētnieciskajam darbam. Šī nav sveša aina daudzām postsociālisma valstīm ar vāju ekonomiku. Varbūt labās ziņas ir tās, ka Latvija nesen ir iestājusies Eiropas Savienībā. Ar pieeju fondiem no Eiropas Padomes un atvērtām robežām, kas atļauj brīvāku sadarbību ar visām dalībvalstīm, situācija drīz mainīsies. Es īpaši vēlētos aicināt galvenos pētniekus ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē paturēt prātā zinātniekus Latvijā, kuri var piebiedroties jūsu pētījumiem un ieguldīt tajos to, cik viņiem ir zināms par dažām pamatproblēmām šūnas bioloģijā un daudzās citās disciplīnās.

Latvijas kolēģu un viņu ciemiņu publikācijām, kuras sekos Rīgas sanāksmei, tiks veltīts īpašs “Cell Biology International” numurs. Daudzi no rakstiem būs par problēmām, saistītām ar dalīšanās kontroli šūnās, mitozi, mejozi, amitozi, redukcijas dalīšanos, šūnu mirstīgumu un immortalizāciju soli solī ar neizbēgamo virzīšanos tuvāk transformācijai un malignizācijai. Daži no „degošajiem” jautājumiem bioloģijā ir ļoti pamatīgi, bet tomēr daļa pat no visvienkāršākās fenomenoloģijas nav izprasta. Šāds iespaids ļoti skaidri iezīmējās Rīgā. Tas man atgādināja Dan Mazia apmulsušo seju, kad viņš mēdza uzdot vienkāršu jautājumu: “Kā tas nākas, ka šūna sadalās uz divām nevis trim vai piecām?” Pēc tikšanās Rīgā mēs varam jautāt ar vēl samulsušākām sejām – kā tas nākas, ka reizēm šūna sadalās uz daudz vairāk nekā divām? Aiz Latvijas savienības stāv cilvēki, kuri ir veikuši vienreizēju darbu, lai visu skatieni reiz tiktu koncentrēti uz Baltijas valstīm. Viņu spēks slēpjas Jekaterinas Ērenpreisas, Aleksandra Rappoporta, Tūra Selgas un daudzu citu gribasspēkā un motivācijā kopā ar milzum daudz labi izglītotu jauniešu, kuri sagaida no šiem cilvēkiem un no mums citās, vairāk priviliģētās valstīs, lai tiem dotu iespējas un stabilu pamatu būvēt savu nākotni gan Latvijas, gan pasaules zinātnē.

Denys Wheatley,
Starptautiskās Šūnas bioloģijas federācijas
ģenerālsekretārs

No šā gada 11. līdz 15.jūlijam Austrijas Zinātņu akadēmijas Fonogrammarhīvs (Phonogrammarchiv) kopā ar Austrijas Mediatēku (Mediathek) rīkoja Ieskaņojumu arhivēšanas vasaras skolu, ko apmeklēju, izmantojot akadēmiju apmaiņas līgumu. Tās ietvaros lekcijas lasīja Eiropā vecākā ieskaņojumu arhīva (Phonogrammarchiv) darbinieki, kā arī vienu dienu skolas darbs notika Austrijas lielākajā audiovizuālā materiāla arhīvā Mediathek (tas būtu pielīdzināms Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam Latvijā).

Lekcijas bija veltītas praktiski visam ar ieskaņojumu un video materiāla saglabāšanu saistītajam jautājumu spektram – no dažādiem informācijas nesējiem, to specifiskajām īpašībām un glabāšanas nosacījumiem, pareizas materiāla datorizācijas līdz ciparu formāta materiāla glabāšanas problēmām. Mediatēkas piemērs gan būtu izmantojams vienīgi īpaši lieliem un labi finansētiem arhīviem, taču tā bija iespēja reāli darbībā apskatīt pilnībā automatizētu ciparu informācijas arhīva risinājumu, kas nodrošina arī materiāla saglabāšanu, nesēja kvalitātei pasliktinoties. Pēc būtības šī ir nākotnes ideālā sistēma.

Vasaras skolas gaitā arī tās skolniekiem bija iespēja dalīties pieredzē par līdz šim paveikto un darba virzieniem (tas bija arī viens no šīs skolas uzdevumiem un mērķiem). Lielu interesi un atzinību izraisīja Latviešu folkloras krātuves sadarbībā ar Mākslīgā intelekta laboratoriju izveidotā Materiāla interneta lasītava (www.lfk.lv/lasitava.html), savukārt LFK pamatā izmantota materiāla kopēšana CD-R arhivēšanas vajadzībām pasaules mērogā atzīta par ārkārtīgi nedrošu un būtu iespējami ātri jāaizstāj ar jebkādu citu no pieejamiem stabilākiem arhivēšanas veidiem. Diemžēl vairums Vasaras skolā propagandēto risinājumu pārsniedz LFK budžeta iespējas.

Kopumā šīs Vasaras skolas apmeklējums bija ļoti noderīgs, jo ļāva iepazīties ar pašlaik aktuālo pieeju, uzzināt visu svarīgāko par galvenajiem bīstamības faktoriem un iespējamiem risinājumiem. Tālākais nu ir atkarīgs no mums pašiem.

Aldis Pūtelis,
Latviešu folkloras krātuve

IN MEMORIAM

Nu viņa aizgājusi, ziedu klēpji viņas mūža atdusas vietā apvītuši, bet mūsu atmiņas par izcilo skatuves mākslinieci, mūsu Zinātņu akadēmijas goda locekli Elzu Radziņu nevīst un nevītīs.

Viņu bieži dēvēja par karalieni, un mūsu skatuvē Elza Radziņa patiešām tāda bija, tēloja augstdzimušas dāmas un karalienes, prata iet cildenā gaitā, lepni paceltu galvu, bet dzīvē bija vienkārša un patiesa, nekad nekautrējās nosaukt, cik viņai gadu un ar lepnumu minēja, ka viņas māmuļa bijusi Jelgavas hercoga Pētera ģimnāzijas apkopēja. Un Elza Radziņa lika mums citādu skatienu paraudzīties uz karalienes jēdzienu: viņa savu karalienes kroni bija iemantojusi ne jau kādas īpašas izcelsmes dēļ, bet ar neatlaidīgu darbu un, protams, talantu. Viņa pati to audzēja un kopa līdz pilnībai. Kopš 1997. gada Elza Radziņa bija arī mūsu saimei piederīga un patiesi lepojās ar to, ka ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle. Ir jau mums arī tādi šī goda nesēji, kas pēc ievēlēšanas akadēmiju drīz aizmirst, bet Elza Radziņa allaž bija klāt mūsu sanākšanas reizēs un nereti tās kuplināja ar kādu prasmīgi izvēlētu dzejoli. Tā tas bija mūsu sanāksmē Rundāles pilī, tā tepat mūsu augstceltnes otrajā stāvā, atklājot kārtējo mākslinieka gleznu izstādi. Viņas iemīļotākie autori bija Ārija Elksne, Rabindranats Tagore, kā arī mūsu pašu tautas dziesmas, tajās skanēja optimisms, dzīvesprieks, humora izjūta, un tā vien liekas, ka tautas dziesma palīdzēja Elzai tikt pāri arī smagiem un rūgtiem brīžiem, kādu viņas dzīvē netrūka. Arvien apbrīnoju Elzas Radziņas teicamo atmiņu, dzejoļus runājot, viņa pa reizei rokās turēja tekstu grāmatiņu, bet nekad tajā netika ieskatījusies. Un tomēr, visus skar gadu nastas smagums, pienāca reize, kad Elzas Radziņas atmiņa saduļķojās, un uz skatuves savu pēdējo lomu, kas bija iedalīta E. Vulfa lugā “Sensācija”, viņa nospēlēt vairs nevarēja. Mājās pārgājusi viņa rūgti noraudāja, bet skatītāji Elzas asaras neredzēja, viņa bija stalta, kamēr aktrisi salieca slimības slogs – smags insults. Bet mūsu atmiņas par Elzu Radziņu nebālē, atliek tik drusku atmiņu kamolu paritināt, un mūsu priekšā nostājas Elzas Radziņas daudzās varones – karalienes, mīlošas sievietes, komiskas draiskules un arī tantes un vecenes. Elza spēja visu: uz skatuves raudāt un pārdzīvot dzīves vissmagākos brīžus un arī sidrabaini smieties un skatītājus uzjautrināt. Viņai pašai no lielā lomu skaita vismīļākās bija trīs: Stella Kempbela Kiltija lugā “Mīļais melis”, Žorža Sanda līdzīga nosaukuma lugā un Elinora Goldmena lugā “Lauva ziemā”. Taču viņa nesmādēja nevienu lomu, un visspilgtākais piemērs bija Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”: ienākusi Nacionālajā, toreizējā Drāmas teātrī viņa tēloja Elīnu, tad pārtapa Antonijā, pēc tam kļuva par Tomuļu māti, bet atkārtotajā iestudējumā Līgo skatā gāja vienkārši, kā mēdz sacīt, tautā. Galvenais un pats svarīgākais viņai bija – būt uz skatuves!
Bija iesākusies šī sezona, Nacionālā teātra saime pulcējās kopā, tikai Elzas Radziņas nebija. Pēc dažām dienām uz skatuves Elzu ieraudzījām, viņa vairs nerunāja ne vārda, bija uz mūžu apklususi, un pie aktrises kājām nu audās ziedu un vaiņagu paklājs. Un tomēr – atmiņas paliek ...

2005. gada 28. septembrī plkst. 13°° LLU Veterinārmedicīnas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā Helmaņa ielā 8, 1.auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Miometriju tonizējošo preparātu iedarbības izpēte uz govju dzemdes kontraktīvajām funkcijām un veselību” veterinārmedicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. med. vet., LLU VMF asociētā profesore Vita Antāne; Dr. med. vet., LLU VMF asociētais profesors Arvils Jakovskis; Dr. med. vet., LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra vadošais pētnieks Jānis Blūzmanis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU, Latvijas Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.”

***

LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padome 2005. gada 26. aprīļa sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu filozofijas nozarē filozofijas vēstures apakšnozarē Raivim Bičevskim par promocijas darbu „Patiesība un fakticitāte. Martīna Heidegera agrīnie filosofiskie meklējumi”.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU promocijas padome bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozarē 2005. gada 29. jūnija sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Innai Iņaškinai bioloģijas zinātņu nozares molekulārās bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Aktivētu T šūnu kodolu faktoru (NFAT) klonēšana un bioloģiskā aktivitāte”.
Balsošanas rezultāti: par – 12 balsis, pret– nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU promocijas padome bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozarē 2005. gada 29. jūnija sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Olgai Sinickai bioloģijas zinātņu nozares molekulāras bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Iedzimtā krūts un olnīcu vēža ģenētiskās testēšanas īpatnības Latvijas populācijā”.
Balsošanas rezultāti: par – 12 balsis, pret– nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU promocijas padome bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozarē 2005. gada 29. jūnija sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Jurim Jansonam bioloģijas zinātņu nozares molekulārās bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Latvijā cirkulējošo B hepatīta un C hepatīta vīrusu molekulāra raksturošana”,”
Balsošanas rezultāti: par – 13 balsis, pret– nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātnes nozares Pārtikas procesu un iekārtu, Pārtikas mikrobioloģijas un Pārtikas produktu kvalitātes apakšnozaru promocijas padomes 2005. gada 29. jūnijā atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu: LLU aģentūras “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra”” asistentei Inārai Helēnai Konošonokai par promocijas darbu “Govs piena mikrobiālā kontaminācija un izolētās mikroorganismu asociācijas”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.”

***

2005 gada 30.jūnijā RTU Materiālzinātnes nozares promocijas padomes P–18 atklātā sēdē Aleksandrs Mičko aizstāvēja promocijas darbu ““Pusvadītāja virsmas modifikācija ar lāzerstarojumu”.” (Materiālfizikas apakšnozarē) un viņam piešķīra Dr.phys zinātnisko grādu.
Balsošanas rezultāti: par –11, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padome 2005. gada 4. jūlija sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu filozofijas nozarē filozofijas vēstures (valodas filozofijas aspekti) apakšnozarē Jānim Taurenam par promocijas darbu “Lingvistiskās nozīmes teorijas arhitektūras semantikā”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2005.gada 4.jūlijā, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendentes Olgas Kononovas promocijas darba – disertācijas “Trieciena mijiedarbību pētījumu metodika sistēmās ar diskrētiem un izkliedētiem parametriem” novērtējumiem un padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts piešķirt viņai inženierzinātņu doktora grādu mehānikas nozares teorētiskās mehānikas apakšnozarē.
No vienpadsmit klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 11, pret – neviens.