Zinātnes Vēstnesis: 2005.g. 5. decembris

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Ja mēs paskatāmies kalendārā, tad redzam, ka pēc dažām dienām Adventes vainagā tiks aizdegta pirmā svecīte, tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, un decembrī Akadēmija tradicionāli nosauks desmit gada labākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Tas ir nopietns process. Ir kļuvis par tradīciju, ka Rudens pilnsapulcē mēs atskatāmies uz to, kas noticis šajā gadā, lai gan dziļāk viss tiks analizēts Pavasara pilnsapulcē, kad notiek atskaite. Gribētu ievadā minēt tikai pašas svarīgākās lietas, ko, manuprāt, mums šobrīd vajadzētu akcentēt. Aizrit mūsu otrais gads Eiropas Savienībā kā pilntiesīgiem locekļiem, un šajā laikā būtiski ir mainījušies daudzi mūsu zinātniskās darbības nosacījumi. 19.maijā stājās spēkā “ Zinātniskās darbības likums” , kura pārejas noteikumos bija rakstīts, ka sešu mēnešu laikā, t.i – līdz 19.novembrim būtu jābūt pieņemtiem visiem ar šo likumu saistītiem Ministru kabineta noteikumiem un nolikumiem. Tas joprojām nav izdarīts, un mums vēl šajā gadā būs veicams liels darbs, lai pārvarētu veselu rindu sarežģījumu, kas saistīti gan ar zinātnisko institūtu statusu, gan ar patlaban apturēto promociju padomju darbības atsākšanu, gan par Latvijas Zinātnes padomes statusu un tās jauno funkciju izpildi un daudz ko citu. Birokrātija sarežģī daudzus procesus. Tomēr būtiski ir tas, ka šobrīd mēs jau varam teikt, ka ir izstrādātas zinātnes tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas pamatnostādnes, ir izstrādātas jaunas zinātnes prioritātes, kuras jāapstiprina 2006. – 2009. gadam, lai valsts finansēšana vispār virzītos uz priekšu. Šobrīd šie dokumenti ir noslīpēti tiktāl, ka sākuši savu ceļu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tad beidzot Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, arī būs sava zinātnes tehnoloģiju un inovāciju t.sk. “ Baltā grāmata”, prioritātes tuvākajiem četriem gadiem, un atliks tās tikai realizēt.

Maza liriska atkāpe – es domāju, ka šajā gadā kā būtisks notikums ir jāuzsver konference, kas notika šajā zālē maijā un saucās “Latvijas zinātne attīstībā”. Preses atsauksmēs toreiz bija rakstīts, citēju: “Ne tikai sirmi kungi un dāmas, bet gana daudz jaunu sparīgu cilvēku ne tikai no Rīgas, bet arī no Jelgavas, Ventspils un Daugavpils piedalās.” Otrs citāts: “Lielais sevis žēlošanas laiks zinātnei nu ir aiz muguras, viss atkarīgs tikai no mums pašiem.” Domāju, ka šodien mēs varam teikt līdzīgi kā toreiz maijā. Vēl no šī gada notikumiem gribu akcentēt Letonikas pirmo kongresu ar Valsts prezidentes, akadēmiķes V.Vīķes–Freibergas piedalīšanos. Pirmo gadu Letonika ir saņēmusi no valsts būtisku finansējumu, kā tas arī pienākas vienai no galvenajām Latvijas zinātnes prioritātēm. Šogad papildus līdzekļi ir piešķirti ne tikai Letonikai vien, papildus līdzekļi ir piešķirti zinātnes attīstībai vispār. 0,15% finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta ir ierakstīts ne tikai likumā, bet arī reāli iebalsots 2006.gada budžetā. Tas principiāli maina situāciju. Bet tālāk seko daudzi “bet”. Populārais teiciens saka – nebija naudas, nebija problēmu. Naudu nāksies apgūt saprātīgi, mērķtiecīgi, un nevienam mums nav šaubu, ka mēs to apgūsim. Bet kā būs ar rezultivitāti? To būs jāskaidro un jāpierāda gan zinātniski, gan zinātniski populāri, gan lietišķi. Šajā ziņā esmu gan optimists, gan skeptiķis – optimists tādēļ, ka vērtējot kārtējā gada mūsu pašu zinātniskos rezultātus, kopaina sanāk diezgan laba, par mums raksta prese. Skeptiķis esmu tāpēc, ka uz pārējo valstu fona Latvijas zinātne ar saviem kvantitatīvajiem rādītājiem izskatās, es uzdrošinos teikt, slikti. Ja rēķinām, kā statistikā pieņemts, atdevi uz vienu miljonu iedzīvotāju – cik mums ir prestižu zinātnisku publikāciju, cik patentu, cik inovatīvu projektu utt., tad te nu mēs stipri atpaliekam. Tagad, kad nauda būs, ir jādomā, ka daļa no šīs naudas ir jāpiešķir gan publikācijām, gan patentiem, gan inovatīvām idejām. Viens piemērs, kas parāda, ka situācija ir visai nopietna. Šoruden Izglītības un zinātnes ministrijā un Latvijas Zinātnes padomē, tā kā mēs saņemam naudu caur Izglītības un zinātnes ministriju, strādāja Valsts kontrole. Visgrūtāk mums bija izskaidrot finansistiem, kā mēs mērām zinātnes efektivitāti. Mums prasa, kāda ir valsts līdzekļu atdeve? Kādi skaitļi un kādi dokumenti to apliecina? Tas būs jautājums, uz kuru mums pavisam drīz būs jāatbild arī tiem politiķiem, kuri balso par zinātnes finansējumu. Un tad būs jautājums – vai šīs finansējums nozīmē, ka būs tikai lielāks zinātniski izglītotu studentu skaits, jauna aparatūra laboratorijās, vai arī tās būs reālas augstās tehnoloģijas, kas piesaistītas Latvijas tautsaimniecībai, un ko tiešām var mērīt naudas izteiksmē. Protams, mums vajag abus, bet atskaitīties deputātiem tikai ar lielu studentu skaitu ilgi neizdosies. To, ka mūsu skats uz šīm problēmām ir dažāds, dažādi arī piedāvātie risinājumu ceļi, parādīja jau minētā maija konference šajā zālē un daudzās diskusijas visa gada laikā. Es šobrīd negribu izvērst šo tēmu, tikai atgādināt, ka atbilstoši LZA Statūtiem, katram Akadēmijas loceklim gada beigās ir jāraksta pārskats par savu darbību un ierosinājumi turpmākam darbam. Gada beigas tūlīt būs, mēs gaidīsim jūsu idejas, kā celt zinātnes rezultativitāti, kā to mērīt, lai būtu saprotams gan politiķiem, gan finansistiem, gan pašiem. Vai vajag un kā efektīvi piesaistīt jaunatni? Skaidrs, ka neviens mums priekšā neko nepateiks, bet kritizēs gan, kritizēs bez žēlastības.

Tālāk par ko citu – par mūsu saknēm. Ja Latvijas Zinātņu akadēmija paskatās uz savu pagātni, rodas jautājums – kurš no šeit rakstītajiem gadu skaitļiem (1815 – 1869 – 1932 – 1936 – 1946 – 1992) ir svarīgāks. LZA karogā mēs esam ierakstījuši šos sešus gada skaitļus, visi skaitļi – gan 1946., gan 1992. – jau ir pietiekami tāla vēsture. Un apzinoties šodien mūsu vēsturiski pamatoto vietu Eiropas kultūrā un zinātnē, radās doma, ka par mūsu zinātnes vēsturisko pirmsākumu varētu uzskatīt Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanu šajā pirmajā gadskaitlī – 1815. gadā. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība gan bija vācu biedrība, bet tie bija Baltijas vācieši, Latvijas jeb Kurzemes vācieši. 1946.gadā dibinājās Latvijas Zinātņu akadēmija, un vēlākos gados uzslāņojās zināms skepticisms, noliegums pret šo pirmsākumu, jo vairāk tāpēc, ka tas ir it kā uzspiests vāciskais. Tādēļ šodien darba kārtībā ir ieplānots Jāņa Stradiņa referāts “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (dib. 1815) – Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā”, un atcerēsimies arī pirms gada Rundāles pilī dzirdēto mūsu goda locekļa Imanta Lancmaņa akadēmisko lekciju “Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais”. Viņš teica, ka mēs varam atzīt, ka esam mantinieki visiem tiem pozitīvajiem kultūras slāņiem, kuri klājušies Latvijā no vācu laikiem, no zviedru laikiem, no poļu laikiem, no krievu laikiem, no pirmskara un pēckara Latvijas laikiem. Nevajag noliegt, bet gan celt godā visu to pozitīvo, ko zinātnes pamatos ielikuši Latvijas vācieši, Latvijas poļi, Latvijas krievi un, protams, Latvijas latvieši. Pateicoties tieši I.Lancmanim, J.Stradiņam un šodienas pilnsapulcei, mēs varēsim runāt par korektāku skatu uz Latvijas zinātnes un kultūras vēsturi.

Šodien darba kārtībā paredzēta akadēmijas Lielās medaļas pasniegšana. To saņem Latvijas izcilais fiziķis akadēmiķis Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā. Uz Lielo medaļu konkurss bija liels, tika izskatītas daudzas kandidatūras, E.Blūma kandidatūrai papildus pluss bija arī tas, ka viņa rezultāti bija iekļauti 2004. gadā Akadēmijas nosaukto 10 izcilāko zinātnes sasniegumu sarakstā. Tā ir Akadēmijas tradīcija, ka Lielo medaļu mēs esam piešķīruši ne tikai par mūža devumu, bet arī par konkrētu sasniegumu. Tātad mēs šodien reāli varam redzēt, ka Latvijā ir iespējams savienot zinātniska virziena, zinātniskas skolas iedibināšanu ar izcilu veikumu šodienas zinātnē.

Tas bija neliels ievads mūsu šīsdienas pilnsapulcei, kuru pasludinu par atklātu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts akadēmiķis Elmārs Blūms

Laureātu sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis

Akadēmiķis Elmārs Blūms kopā ar LZA prezidentu Juri Ekmani un LZA Fonda priekšsēdētāju akadēmiķi Tāli Milleru uzsauc tostu par zinātnes augšupeju

2005. gadā ievēlētie
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie, goda, ārzemju un korespondētājlocekļi

Benedikts Kalnačs (literatūrzinātne),
Andris Šternbergs (fizika),
Jānis Vīksne (bioloģija).

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Pauls Janmeijs, ASV (fizikālā ķīmija),
Gotfrīds Ottings, Austrālija (fizikālā ķīmija),
Zenons Rokus Rudziks, Lietuva (teorētiskā fizika),
Rihards Villems, Igaunija (molekulārā bioloģija).

GODA LOCEKĻI

Valdis Rūmnieks,
Māris Sirmais,
Anna Žīgure.

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Agnis Andžāns (matemātika),
Konstantīns Didenko (ekonomika),
Ilga Jansone (valodniecība),
Māra Jure (ķīmija),
Vladimirs Kasjanovs (mehānika)
Andris Kuzmins (fizika),
Oļģerts Nikodemus (ģeogrāfija),
Ingrīda Rumba (medicīna),
Nikolajs Sjakste (bioloģija),
Andrejs Veisbergs (valodniecība),
Aivars Žūriņš (lauksaimniecības un meža zinātnes).

LZA prezidents profesors Juris Ekmanis sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātu akadēmiķi Elmāru Blumu A.Edžiņas foto

Benedikts KALNAČS – dz.25.02.1965., LZA kor.loc. (2001), Dr.habil.philol. (1999). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesors.
Zinātniski pētnieciskā darba virzieni: Latviešu drāmas vēsture, drāmas teorija un analīze, latviešu trimdas literatūras vēsture, modernās drāmas vēsture Latvijā un Eiropā, Mārtiņa Zīverta dramaturģija. Kopš 2001.gada LZP un starptautisko zinātniski pētniecisko projektu vadītājs, t.sk. arī: “Latviešu literatūra pasaules literāro strāvojumu kontekstā”. Latvijas Zinātnes padomes loceklis un LZP Valdes loceklis, Latvijas Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares padomes eksperts, LU Promocijas padomes priekšsēdētājs literatūrzinātnē, folkloristikā, komunikāciju zinātnēs un mākslas zinātnēs, žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas loceklis, Baltijas Asamblejas balvu zinātnē, mākslā un literatūrā Nacionālās žūrijas komisijas priekšsēdētājs, M.Zīverta Fonda valdes loceklis. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1999).
Publicējis 5 monogrāfijas, 3 monogrāfiskus mācību līdzekļus un vairāk nekā 70 zinātniskus rakstus, referējis 35 starptautiskās konferencēs. LZA Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē par monogrāfiju “Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā” (2000). Apbalvots ar IZM Atzinības rakstu (2004).
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kalnacsb.htm

Andris ŠTERNBERGS – dz.1944., Dr.habil.phys. (1999), LU Cietvielu fizikas institūta direktors. Galvenās zinātniskās intereses segnetoelektriķu fizikā un moderno materiālu tehnoloģijās: jaunu metožu (optisko, elektrooptisko, nelineāri optisko, fotoelektrisko) pielietošana fāzu pāreju un fizikālo īpašību pētīšanai svinu saturošos perovskita tipa segnetoelektriskos materiālos, ieskaitot caurspīdīgo segnetokeramiku. Vadošu un daudzfunkcionālu dielektrisko plāno kārtiņu iegūšana ar magnetrona izputināšanas un impulsu lāzera ablācijas metodi. Iegūto heterostruktūru fizikālo īpašību kompleksi pētījumi un pielietojuma iespējas. Eiropas Komisijas Ekselences centra LUCFI – CAMART kontraktors, Latvijas Asociācijas EURATOM–LU vadītājs starptautiskās EURATOM Programmas izpildei; Latvijas pārstāvis EURATOM komisijās. LZP sadarbības projekta “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas”organizētājs; viņa vadībā izstrādāts ES Strukturālo fondu Nacionālās programmas projekts “Moderna aprīkojuma un infrastruktūras atbalsts materiālzinātnei”. Žurnālu “Ferroelectrics” un “Lithuanian Journal of Physics” redkolēģiju loceklis. Vadījis 6 doktorantu darbus. Uzstājies ar ielūgtiem pārskata referātiem 15 starptautiskās konferencēs. Vairāk nekā 200 publikācijas zinātniskajos žurnālos, konferenču materiālu un rakstu krājumos, 6 autorapliecības, ~ 60 konferenču tēzes.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/sternberg.htm

Jānis VĪKSNE – LZA korespondētājloceklis (1999), dz..18.09.1936., Dr.biol. (1968), LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, profesors. Zinātniskās darbības virzieni – putnu populāciju ekoloģija, avifaunas dinamika, putnu aizsardzība, dažādu sugu dzīves vietu ietilpības palielināšanas problēmas. LZP grantu un starptautisku līgumdarbu vadītājs. Piedalījies ar referātiem starptautiskos ornitologu kongresos un starptautiskās ornitologu konferencēs “Baltic Birds” u.c. Viņa vadībā aizstāvētas trīs doktora disertācijas. 18 monogrāfiju un brošūru (ar līdzautoriem), 111 zinātnisku rakstu, 27 konferenču tēžu un ~ 150 populārzinātnisku publikāciju autors.
LU Bioloģijas institūta Domes priekšsēdētājs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidents, Latvijas Dabas Fonda viceprezidents. Starptautiskās Ornitoloģiskās komitejas loceklis. LZA un firmas ”Itera Latvija” (2004) un Rīgas balvas (2005) laureāts.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/viksnej.htm

Pauls JANMEIJS (Paul Albert Janmey) – dz.1953., (ASV, Klīvlendā), PhD. fizikālajā ķīmijā (1982), Pensilvānijas universitātes profesors. Ievērojams speciālists šūnu bioloģijā, pētniecības virziens saistīts ar šūnu darbības regulācijas molekulāro mehānismu izpēti. Kopš neatkarības atjaunošanas zinātniskā darbība bijusi cieši saistīta ar Latviju, ar Organiskās sintēzes institūtu, ar LU Teorētiskās fizikas katedru, kurā kopīgi tiek realizēts projekts “Effects of phosphoinositideson cytoskeletal structure”. Kopā ar P.Stradiņa Universitātes klīnisko slimnīcu 1994.gadā tika realizēts Cystic Fibrosis Foundation finansēts projekts plaušu slimību izsaukto patoloģiju pētīšanai. Kopā ar Latvijas pētniekiem publicējis virkni darbu dažādos žurnālos. Kopā publicējis ~ 190 rakstu, 13 ASV patenti.

Gotfrīds OTTINGS (Gottfried Otting) – dz.1958., profesors, kodolu magnētiskās rezonanses laboratorijas vadītājs Austrālijas Nacionālajā universitātē Kanberā. Doktora disertāciju izstrādājis Nobela prēmijas laureāta K. Vītriha vadībā Šveices Augstākajā tehniskajā skolā Cīrihē. 1992.gadā ievēlēts par molekulāras biofizikas profesoru Karolinska Institūtā Stokholmā, kur strādājis līdz 2002.gadam. Zinātniskās intereses saistītas ar kodolu magnētiskās rezonanses metodiskās bāzes attīstīšanu organisko un bioorganisko savienojumu izpētei. Nozīmīgi rezultāti iegūti olbaltumvielu telpiskās uzbūves, kā arī to solvatācijas un mijiedarbības ar nukleīnskābēm pētījumos. Viņa vadītās laboratorijas darbi raksturojas ar ļoti augstu citējamības indeksu pasaules zinātniskajā literatūrā. G.Ottingam izveidojusies ilggadīga, ārkārtīgi auglīga sadarbība, veicot kopīgus pētījumus ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Valsts Universitātes Biomedicīnas centra zinātniekiem, kura atspoguļota ievērojamā skaitā kopīgās publikācijās vadošajos žurnālos. Nākotnē šo sadarbību paredzēts paplašināt, izmantojot resursus kā Latvijā (600 MHz KMR spektrometrs ar kriozondi), tā Austrālijā (800 MHz KMR spektrometrs ar kriozondi).

Zenons Rokus RUDZIKS (Zenonas Rokus Rudzikas) – dz. 16.08.1940., Dr.phys. (1972), starptautiski atzīts fiziķis teorētiķis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents (2003). Pēdējos gados aktīvi sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, organizējot Baltijas valstu zinātņu akadēmiju kopējos pasākumus un saskaņojot Baltijas un Ziemeļvalstu akadēmiju pozīciju dažādās starptautiskās organizācijās. Publicējis vairāk nekā 280 zinātniskus darbus un piedalījies ar ziņojumiem ~ 50 starptautiskās zinātniskās konferencēs.

Rihards VILLEMS (Richard Villem) – dz. 28.11. 1944., Dr.biol. (1983), Tartu universitātes profesors, viens no molekulārās bioloģijas un bioķīmijas zinātniskās skolas veidotājiem Igaunijā, Igaunijas Biocentra direktors, Molekulārās un šūnu bioloģijas institūta Evolucionārās bioloģijas nodaļas vadītājs, Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents (2004). Zinātniskās intereses – proteīna biosintēzes regulācijas mehānismi, cilvēka genoma un etnoģenēzes pētījumi. Vadījis vairākus starptautiskus projektus, kuros sadarbojies arī ar Latvijas molekulārajiem biologiem. Vairākkārt lasījis lekciju ciklus par cilvēku populāciju ģenētiku Latvijas Universitātē.

Aleksejs KUZMINS – dz. 12.08.1968, Dr.phys. (1992), LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks. Zinātnisko pētījumu virzieni saistīti ar rentgenabsorbcijas spektroskopiju, konfokalo un skenētjošo mikroskopiju, teorētisko modelēšanu. Pētījuma objekti ir kristāli, amorfas un kristāliskas plānās kārtiņas, stikli un šķidrumi ar pārejas metālu joniem. Pētījuma virzieni saistīti ar fāzu pārejām, lokālo struktūru defektiem, vibrācijas dinamiku un lokalizācijas procesiem. Izstrādājis programmu sistēmu EXAFS datu analīzei (“EDA”), kas ir izmantota 15 valstīs; daudzkārtīgās izkliedes tuvinājumu aprēķinu oriģinālu metodi; laboratorijas EXAFS–spektrometra automatizācijas sistēmu, klastera tipa superdatoru LASC. Latvijas un starptautisku projektu vadītājs un līdzstrādnieks. Publicējis 94 zinātniskus rakstus un piedalījies ~ 50 zinātniskās konferencēs. Apbalvots ar Eiropas Akadēmijas Baltijas balvu (1996).
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kuzmina.htm

Agnis ANDŽĀNS – dz. 19.08.1952, Dr.habil.math. (1995), LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesors. Zinātniskās intereses: algoritmu teorija, automātu teorija, kombinatorika, jaunu matemātikas mācīšanas metožu izstrāde un ieviešana, izglītības informatizācijas problēmas.
Latvijas Matemātikas biedrības, Amerikas Matemātikas asociācijas, Vācijas Matemātikas didaktikas biedrības loceklis. Vada LU A.Liepas Neklātienes matemātikas skolu, nodarbojas ar Latvijas jauno matemātiķu sagatavošanu pasaules matemātikas olimpiādēm.
Publicējis 6 monogrāfijas, 54 zinātniskus rakstus, 22 konferenču rakstus, 11 mācību grāmatas, 127 mācību līdzekļus.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Starptautisko Paula Erdeša medaļu (1998), Ata Kronvalda prēmiju (1989, 1992), Gerharda Rego medaļu (Igaunijas Matemātikas biedrība, 1999), “Gazeta Matematica” medaļu (Rumānijas Matemātikas biedrība, 1999), Rīgas “Zelta pildspalvu” Nr.1 (1995) u.c.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/andzansa.htm

Vladimirs KASJANOVS – dz. 10.09.1946., Dr.habil.sc.ing. (1989), RTU biomateriālu un biomehānikas institūta Biomehānikas laboratorijas vadītājs, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors.
Zinātniskā darba virzieni : biomehānika – teorētiskie un eksperimentālie cilvēku mīksto audu pētījumi dažādos slogojuma veidos. Biosaderības pētījumi starp bioloģiskiem audiem un to aizvietotājiem. Bioloģisko audu aizvietotāju izstrādāšana no kompozīto materiālu mehānisko īpašību un struktūras aspekta. Audu inženierija. Vadījis 2 doktorantu darbus. LZP un starptautisku grantu un programmu vadītājs un izpildītājs. Eiropas Audu inženierijas biedrības loceklis, Eiropas Biomehānikas biedrības loceklis, žurnāla “International Journal of Cardiovascular Medicine and Science” (ASV) redkolēģijas loceklis.
Publicējis 148 zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfiju, 13 izgudrojumi.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kasjanovs.htm

Nikolajs Sjakste – dz. 11.05.1955. Dr.habil.biol. (1992), LU Medicīnas fakultātes profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Bioķīmijas grupas vadītājs. Zinātniski pētnieciskā darba galvenie virzieni: hromatīna olbaltumvielu un DNS mijiedarbība normālajās un audzēju šūnās, šūnu kodolu struktūras izmaiņas atkarībā no šūnu proliferācijas statusa, cerebrokrasta, metālorganisko ftorafūra analogu darbības mehānisma pētījumi, mildronāta izmantošanas iespējas diabēta ārstēšanā. LZP grantu un starptautisko pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks. Vada Latvijas Genoma programmas apakšprogrammu “Proteasomu olbaltumvielas PROS27 genoma domēna polimorfisms un tā saistība ar patoloģiju”. Vada 2 doktorandu darbus. ~ 170 zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfija, 1 autorapliecība, 78 tēzes. Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis. Apbalvots ar S.Hillera medaļu.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/sjaksten.htm

Ingrīda Rumba – dz. 1959., Dr.habil.med. (1996), LU Medicīnas fakultātes profesore, LU Medicīnas fakultātes prodekāne, LU Pediatrijas klīnikas vadītāja. Galvenie pētījumu virzieni: epidemioloģijas un ģenētisko faktoru izpēte pie autoimūnām slimībām, vīrusu loma juvenilā artrīta patoģenēzē, bērnu veselības, saslimstības, mirstības rādītāji Latvijā, bērnu reimatisko slimību gaitas un iznākumu pētniecība, pētījumi medicīnas izglītībā. LZP un starptautisku grantu vadītāja un dalībniece. Kopējais darbu skaits 139, no tām raksti recenzētos izdevumos – 25, raksti profesionālos žurnālos – 27, tēzes – 63, mācību līdzekļi – 5. Vadījusi 3 doktora darbu izstrādi. LU MF Domes locekle, Latvijas Bērnu reimatologu asociācijas prezidente, Eiropas Pediatru-reimatologu asociācijas locekle.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/rumbai.htm

Māra Jure – dz. 13.09.1961., Dr.chem. (1992), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesore, profesora grupas vadītāja, dekāna vietniece mācību darbā. Zinātniskās intereses: slāpekli saturošu heterociklu sintēzes un īpašību pētījumi; pretvīrusu, analgētisku, antidepresantu aktivitāti uzrādošu vielu meklējumi slāpekļa heterociklu rindā; biodegvielas problēmas. Vadījusi 2 doktorandu darbus. Kopējais darbu skaits – 101, t.sk. ~ 30 zinātniskas publikācijas, > 50 starptautisku konferenču tēzes, 2 autorapliecības, 23 mācību līdzekļi. RTU Senāta locekle, Latvijas Ķīmijas biedrības viceprezidente, Starptautiskās Heterociklu Ķīmijas biedrības biedre, Amerikas Ķīmiķu biedrības biedre.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/jurem.htm

Oļģerts Nikodemus – dz. 29.09.1954., Dr.geogr. (1996), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors. Zinātniskās darbības virzieni: vides ģeogrāfija, ainavzinātne, vides piesārņojuma ietekmju izpēte, pilsētvides plānošana un attīstība. LZP un citu valstu finansētu pētījumu projektu vadītājs un izpildītājs. Vadījis 4 doktorantu darbus. Kopējais publikāciju skaits 131, t.sk. 5 monogrāfijas un 10 mācību grāmatas. Eiropas vides aģentūras augsnes apakškomitejas eksperts, Latvijas Vides fonda padomes loceklis. Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas “Sējēja” balva (2001).
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/nikodemus.htm

Konstantīns DIDENKO – dz. 23.08.1946., Dr.oec. (1992). RTU Inženierekonomikas fakultātes dekāns, profesors. RTU IEF Domes priekšsēdētājs, RTU dekānu padomes priekšsēdētājs, Rektora padomes loceklis, Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomijas katedras vadītājs. Piedalījies LZP un starptautiskos projektos un programmās (TEMPUS, Industrial Logistics Management Master and Engineering Study, BERiL, Latvijas–Norvēģijas programma “Inovācijas un uzņēmējdarbība”u.c).

Zinātniskās pētniecības virzieni: uzņēmējdarbības, inovāciju vadīšanas ekonomiskais pamatojums, vadības, grāmatvedības pilnveidošana, vides ekonomika, teorētisko pamatojumu saistot ar praktisko risinājumu. Vada 6 doktorantu darbus. Publicējis ~150 zinātniskus darbus, no tiem – 25 ārvalstīs. Apbalvots ar vairākiem IZM, EM, Latvijas Izglītības fonda, RTU u.c. institūciju Atzinības rakstiem – par ieguldījumu RTU studiju procesa pilnveidošanā un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā.
Sk.: http://www.lza./lv/scientists/didenko.htm

Ilga JANSONE – dz. 20.06.1958., Dr.habil.philol. (1999). LU Latviešu valodas institūta direktore, vadošā pētniece. LU Valodniecības nozares promociju padomes sekretāre, žurnāla “Linguistica Lettica” redkolēģijas locekle, Baltijas Asamblejas balvas zinātnē, mākslā un literatūrā Latvijas Nacionālās žūrijas komisijas locekle. Letonikas Valsts pētījumu programmas koordinatore.
Zinātnisko pētījumu virzieni: leksikoloģija, leksikogrāfija un semantika. Latviešu valodas tematiskie pētījumi, galvenokārt apģērbu leksika, latviešu valodniecības vēsture. Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Kopā ~ 90 zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfija, nolasīti 75 referāti Latvijas un starptautiskās konferencēs. LZA Jāņa Endzelīna balva par monogrāfiju “Galvas segas un plecu segas: lingvistiskais aspekts latviešu valodā” (2004).

Andrejs VEISBERGS – dz. 22.02.60., Dr.habil.philol. (1993). LU Moderno valodu fakultātes profesors, Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs. Valsts Valodas komisijas priekšsēdētājs, Valsts valodas aģentūras uzraudzības padomes loceklis. Žurnāla “Humanities and Social sciences. Latvia” padomes un “Linguistica Lettica” redkolēģijas loceklis, starptautisko konferenču “Pragmatic Aspects of Translation” orgkomitejas priekšsēdētājs. Vada LZP un starptautiskus projektus (SMALLINC, EUROMAP, EK, Tulku dienesta un LU kopprojekta vadītājs mutiskajā tulkošanā). Zinātnisko pētījumu virzieni: leksikogrāfija, tulkošanas zinātnes, sastatāmā valodniecība, idiomātika, valodu kontakti. Vieslektors ārvalstu universitātēs un Ventspils augstskolā. Vada 8 promocijas darbus. Vairāk nekā 190 publikāciju, t.sk 2 monogrāfijas un vairākas vārdnīcas, kā arī ~ 100 citu publikāciju. Vairākas starptautiskas stipendijas un granti.
Sk.:http://www.lza./lv/scientists/veisbergs.htm

Aivars ŽŪRIŅŠ – dz.04.07.1956., Dr.sc.ing. (1998), LV Koksnes ķīmijas institūta direktors. Zinātniskās intereses: koksnes ķīmiskā pārstrāde: levoglikozāna iegūšanas tehnoloģijas izstrāde, koksnes ekstraktvielu taukskābju un sveķskābju ķīmiskās pārvērtības, koksnes un citu augu materiālu absorbcijas un jonapmaiņas īpašību izmaiņas paaugstinātā temperatūrā katalizatoru klātbūtnē, koksnes karbonizācijas procesu pētījumi. Publicējis 52 zinātniskus rakstus.
Skat.: http://www.lza.lv/scientists/zhurinsha.htm

Š.g. 9.novembrī notika LIZDA Augstskolu un zinātnes sekcijas sēde. Tajā piedalījās LIZDA Augstskolu un zinātnes sekcijas dalībnieki no augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kā arī IZM pārstāvji – Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dr.J.Čakste, departamenta direktora vietnieki Dr. A.Melnis, Dr. M.Bundule, nodaļas vadītāja M. Mekša. Sēdē tika izskatīti jautājumi par augstākās izglītības finansējumu 2006.gadam, akadēmiskā personāla atalgojumu, kā arī zinātnes bāzes finansējumu. Sēdē tika uzsvērts, ka Ministru kabineta Noteikumi Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” attiecas gan uz bāzes finansējumu minēto institūciju infrastruktūras uzturēšanai, kā arī administrācijas, zinātnisko darbinieku un zinātniskā personāla atalgošanai. Savukārt, saskaņā ar Likumu par zinātnisko darbību (4.pants) zinātniskie darbinieki ir zinātnieki, zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls.

Sēdes dalībnieki iepazīstinās ar IZM Rīkojumu Nr. 856 (15.11.2005.). Ar šī rīkojuma tekstu iepazīstinām arī “ZV” lasītājus.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” piešķirt bāzes finansējumu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem no valsts budžeta līdzekļiem 2005.gadā šādā apmērā:

Valsts sekretāra vietā –
Valsts sekretāra vietnieks finanšu un stratēģijas jautājumos L.Mankovs

29.novembrī svinīgi tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Grindeks” balvas zinātnē.

2005.gada LZA un a/s “Grindeks” balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem piešķirtas:

Latvijas Universitātes Fizikas institūts
izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas institūta personāldaļā, Miera ielā 32, Salaspilī, LV–2169 , tālrunis 7944700.
Pieteikumam pievienot:

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Rīgā,
Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7–260556.

Organizatori lūdz Jūs (Jūsu firmu) piedalīties konferencē “Eco–Balt 2006”, kā arī nosūtīt referāta (ziņojuma) tēzes līdz 2005.gada 15.decembrim. Informāciju skatīt elektroniski, mājas lapas adrese: http://www.ecobalt.lv

28. novembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde. Pēc LZS Valdes sēdē pieņemtās darba kārtības pirmo izskatīja jautājumu par zinātnisko darbinieku atalgojuma sistēmas sakārtošanu. Lai par to spriestu iespējami konkrētāk, uz Padomes sēdi bija uzaicinātas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Astrīda Harbacēviča, Ilze Trapenciere un Rasma Stabiņa, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta projektu vadītājs Vilnis Dimza un Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības mehanizācijas zinātniskā institūta direktos Viesturs Dainis.

A.Harbacēviča iepazīstināja ar LR Ministru kabineta noteikumiem par amatiem un attiecīgām kategorijām, taču reāli darba samaksa ir atkarīga no katras zinātniskās iestādes iespējām. Jaunākie Ministru kabineta Noteikumi Nr. 820, kas pieņemti š.g. 1. novembrī un stājies spēkā 5. novembrī, paredz bāzes finansējuma kārtībā piešķirt darba algu trim zinātnieku kategorijām – vadošajam pētniekam, pētniekam un asistentam , to piesaistot akadēmiskā personāla atalgojumam. Proti, vadošā pētnieka alga ir 50 % no valsts profesora algas, pētnieka - 80 % no vadošā pētnieka algas un asistenta – 80 % no pētnieka algas. Aptuvenos skaitļos tas būtu 250, 200 un 160 latu. Pārējie amati nav pieminēti. Pēc A.Harbacēvičas domām, vajadzētu iesniegt Ministru kabinetā pieprasījumu grozīt un papildināt šos Noteikumus. Katrs institūts var sarēķināt, kas tam paliek pāri pēc tam, kad ir samaksāts vadošajiem pētniekiem, pētniekiem un asistentiem. Praktiski pāri nepaliek nekas, tādēļ varam pretendēt tikai uz to summu, kas paliks pāri nākamgad.

R.Stabiņa dažādos Ministru kabineta dokumentos atradusi savstarpēji pretrunīgas lietas. Tā, piemēram, laboranti nonākuši eksperta statusā. Šķiet, ka dažādus Noteikumus sastādījuši cilvēki, kam ar zinātni ir visai mazs sakars. Savukārt LZS Padomes priekšsēdētājs U.Grāvītis brīnās, kur radies tāds vidējā zinātniskā darbinieka nosaukums.

V. Dimza iepazīstināja ar nākamā gada zinātnes budžeta sadalījumu, no kura lauvas tiesa tiek universitāšu zinātniskās darbības attīstīšanai – 2,4 miljoni latu. 2,25 miljoni latu paredzēti infrastruktūras attīstīšanai. V.Dimza aizrādīja, ka ar bāzes finansējumu netiek nosegtas zinātnieku algas, tas ir tikai pamats, kuram klāt jāpieskaita granti, piedalīšanās dažādos starptautiskos projektos, ES ietvarprogrammās, tirgus orientētajos pētījumos u.c.

K.Lapuška piedalīšanos starptautiskos projektos nosauca ļoti skarbos vārdos – par zinātnisku prostitūciju, jo tas darāms virs normālā darba laika, un bieži vien Latvijai no tā nav nekāda labuma. Tā ir tikai un vienīgi naudas pelnīšana bez jebkādas zinātniskas intereses.

Tūdaļ aktualizējās vēl kāds aspekts. Ja, kā teica V.Dimza, zinātnieks papildus bāzes finansējuma garantētajai algai var strādāt cik vien vēlas projektos un pelnīt nevis 200 vai 250 latu, bet visus 600 vai 900 latus, tad tūdaļ rodas jautājums, cik stundu gara ir viņa darba nedēļa? Pēc Eiropas Savienības noteikumiem tā nedrīkst būt garāka par 48 stundām, bet pilna slodze, par kuru maksā bāzes finansējuma noteikto algu, ir 40 stundas nedēļā.

Kā jau tas tika runāts LZS Valdes sēdē 14. novembrī, Padomes locekļi negatīvi izteicās par MK Noteikumos Nr. 820 radušos pētnieku pretnostatījumu universitāšu profesoriem, jo kā valsts profesors, tā vadošais pētnieks ir visaugstākās kvalifikācijas speciālisti, un tiem pienāktos vienāda samaksa. Par to izteikties bija uzaicināts profesors I.Bērsons no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta. Viņš par šo jautājumu referēja LZS, LZA un LZP zinātniskajā konferencē “Latvijas zinātne attīstībā” š.g. 27.maijā (“Zinātnes Vēstnesis” Nr. 11 2005.g. 6.jūnijā). I.Bērsons teica, ka “profesoru mafija” vēl vairāk ir jūtama topošajā Augstākās izglītības likumā, kura projektā ir paredzēts, ka maģistrantu un doktorantu zinātniskie vadītāji drīkst būt tikai profesori un asociētie profesori. Tas ir pretrunā ar Zinātniskās darbības likumu.

V.Dimza pieļāva, ka šo normu kā sev vēlamu ierakstījis kāds universitātes pārstāvis, bet tā jau ir koriģējama.

Pēc tam, kad Padomes locekļi un uzaicinātie speciālisti bija izteikuši savus apsvērumus, Padome uzdeva Valdei tos apkopot un izstrādāt priekšlikumus iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas jāizdara līdz nākošajai Valdes sēdei . Priekšlikumos jāakcentē uzmanība uz nepieciešamību ievērot Saeimas pieņemtos likumus, kā, piemēram, Zinātniskās darbības likumā paredzēto zinātnes finansējuma ikgadējo pieaugumu 0,15 % apjomā no iekšzemes kopprodukta.

Jautājumā par tautsaimniecībai nepieciešamo dabaszinātņu pētījumu atbalstīšanu runāja I.Bondare. Ir virkne dabaszinātņu nozaru, kuras nav iekļautas prioritāro nozaru skaitā un vai nu velk dzīvību vai ir jau iznīkušas. Taču nav izstrādāts mehānisms, kā rīkoties gadijumos, kad rodas kāda akūta nepieciešamība, kā tas bija tad, kad Lielupes ūdeņus piesārņoja cukurrūpnīcas notekūdeņi. J. Kristapsons ierosināja E.Grēna vadītajai Zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas komisijai iekļaut stratēģijā sadaļu, kā rīkoties krīzes situācijās, ja Latvijā trūkst atbilstošu speciālistu. Pēc U.Grāvīša domām, ir nepieciešams noteikts speciālistu minimums. I.Bērsons runāja par to, ka tāds minimums ir vajadzīgs radiācijas fizikā, lai kaut vai nodrošinātu radiācijas kontroli uz valsts robežām.

U. Grāvītis runāja par valsts pasūtījumu augstskolām, ieskaitot stipendijas, tajās tautsaimniecības nozarēs, kur jūtams akūts speciālistu deficīts.

R.Bebre atgādināja, ka 27. novembrī apritēja 17 gadi, kopš nodibināta Latvijas Zinātnieku savienība. U.Grāvītis uzaicināja katram Padomes loceklim iesaistīt savienībā 5 jaunus biedrus.

2005. gada 12. decembrī plkst.16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda (nozare – ekonomika, apakšnozare – grāmatvedības un uzskaites teorija) iegūšanai aizstāvēs

Darba temats: “Revīzijas regulējošo prasību attīstība Latvijā”.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesors Elmārs Zelgalvis, Dr. oec., asoc. profesors Staņislavs Keišs, Dr. oec., asoc. profesore Gaida Kalniņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4

2005. gada 19.decembrī pulksten 15.00 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektronikas fakultātes zālē

aizstāvēs promocijas darbu “Elektroenerģijas kvalitātes rādītāju noteikšanas informācijas sistēma” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. sc. ing. A. Dolgicers, Dr.sc.ing., prof. M. Valdmaa (Igaunija), Dr. sc. ing. I. Oleinikova.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

2005. gada 22. decembrī plkst. 15.00 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P-01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “2,5-bisheteroarilaizvietotu 1,4-benzohinonu sintēze” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.habil.chem., prof. A.Strakovs (RTU), Dr.habil. chem., prof. E.Lukevics (OSI), Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkas filiālē Āzenes ielā 14/24, 4. stāvā MĶF bibliotēkā un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.

2005. gada 23. decembrī plkst. 10.30 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU-P14” Promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Maiņstrāvas elektrovilcienu līdzstrāvas elektropiedziņu efektivitātes izpēte”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. sc. ing. Jānis Stabulnieks (LZA FEI), prof. Dr. sc. ing. Juhans Laugis (Igaunija, Tallinnas TU), vad. spec., Dr. sc. ing. Leonīds Veicmans (Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca).

2005.gada 13. oktobrī RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā sēdē Anna MUTULE aizstāvēja promocijas darbu ”Zemsprieguma tīkla optimizācijas dinamiskā modeļa izstrāde”, un viņai piešķīra Dr sc.ing. zinātnisko grādu.
Balsošanas rezultāti: par-13, pret-0, nederīgu biļetenu nav.

2005. gada 21.oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Promocijas padomes sēdē Valdis Zujs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Piena ražošanas tehnoloģiju izpēte un novērtējums” un ieguva LR inženierzinātņu doktora grādu. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.”

2005. gada 4.novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Promocijas padomes sēdē Raimunds Šeļegovskis aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Individuālo būvju apsildes risinājumu analīze un modelēšana” un ieguva LR inženierzinātņu doktora grādu. Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, atturas – nav.”

Pamatojoties uz recenzentu Dr.iur. A.Endziņa, Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. T.Jundža, Dr.iur. Pētera Jarvelaida (Igaunija) atzinumiem, diskusijas un aizklātās balsošanas rezultātiem (par – 6, pret – 1, nederīgu biļetenu – nav), LU Juridiskās zinātnes promocijas padome 2005.gada 16.novembra sēdē piešķīrusi Jānim Neimanim doktora zinātnisko grādu tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē par promocijas darbu “Tiesību tālākveidošanas konstitucionālie un metodoloģiskie problēmjautājumi”.

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2005. gada 21. novembrī, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta Igora Ščukina promocijas darba – disertācijas “Nelineāras dinamikas uzdevumu modelēšanas algoritmu un metožu attīstība. Bifurkācijas, haoss un retie atraktori” novērtējumiem un Padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts piešķirt inženierzinātņu doktora grādu mašīnzinātnes nozares mašīnu dinamikas apakšnozarē Igoram Ščukinam.
No deviņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 9, pret – neviens.”

Nākošais (šī gada pēdējais) “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 19. decembrī.

Nr. p.k.	Zinātniskā institūcija, augstskola	Summa latos
1.	Daugavpils Universitāte	2 722
2.	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	48 514
3.	Latvijas Universitāte	84 737
4.	Rīgas Stradiņa universitāte	21 320
5.	Rīgas Tehniskā universitāte	128 759
6.	Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija	3 414
7.	Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija	5 327
8.	Ventspils Augstskola	5 371
9.	Latvijas Organiskās sintēzes institūts	148 559
10.	Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts	51 565
11.	Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts	32 595
12.	Latvijas Universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts	13 039
13.	Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts	38 084
14.	Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs	73 139
15.	Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts	68 990
16.	Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts	14 577
17.	Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts	28 470
18.	Latvijas Universitātes Fizikas institūts	44 286
19.	Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts	14 956
20.	Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts	18 572
21.	Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts	23 942
22.	Latvijas Universitātes Literatūras, mākslas un folkloras institūts	13 935
23.	Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts	37 710
24.	Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts	34 434
25.	Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts	25 272
26.	Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts	6 062
27.	Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts	27 886
28.	Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnes centrs “Sigra”	21 438
29.	Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Zemkopības zinātniskais institūts”	8 242
30.	Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts”	12 159
31.	Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”	27 273
32.	Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts	13 275
33.	Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija	10 855
34.	Valsts Stendes selekcijas stacija	13 686
35.	Priekuļu selekcijas stacija	17 057
36.	Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts”	9 778
	Kopā	1 150 000

Konferences tēmas	Vides problēmas un to izvērtējums. Sabiedrība un vide. Pilsēta un attīstība. Jaunās videi draudzīgās izstrādnes. Vides izglītība
Iespējamā temātika	Vides piesarņojums, tā novērtēšana un novēršana. Zinātniskās izstrādnes un tehnoloģiskie risinājumi vides sakopšanā. Lietišķā ķīmija. Darba vides piesarņojums. Pilsēta, pilsētas attīstība, saimniecība un problēmas. Atkritumu problēmas, atkritumu saimniecība.