“Rīgas balva” akadēmiķiem

9. novembrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē svinīgi tika nosaukti Latvijas Zinātņu akadēmijas un biedrības “Rīgas balva” 2006. gada laureāti. Šoreiz viņi kopskaitā ir seši, jo jau tradicionālajam “Rīgas balvas” formulējumam par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē , arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību pievienojās jaunas nominācijas par nozīmīgu ieguldījumu inovatīva uzņēmuma izveidē un attīstībā un par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā.

“Rīgas balvas” laureāti:

Vaidelotis APSĪTIS – par devumu Rīgas arhitektūras un pieminekļu vēstures izpētē un popularizēšanā,

Juris EKMANIS – par devumu fizikas un enerģētikas zinātnē un Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstībā,

Ivars KNĒTS – par devumu biomehānikas zinātnē un Latvijas inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā,

Valdis JĀKOBSONS – par devumu zinātnes mecenātismā un Rīgas farmaceitisko tradīciju izkopšanā,

SIA “BIOSAN” – par nozīmīgu ieguldījumu inovatīva uzņēmuma izveidē un attīstībā,

Genadijs STEPANOVS – par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē.

LZA goda loceklis, arhitektūras vecmeistars Vaidelotis Apsītis, kā viņu raksturoja LZA akadēmiķis un viens no iepriekšējo “Rīgas balvu” laureātiem profesors Jānis Krastiņš, arhitektu pasaulē un arī visā Latvijas kultūrā ir leģenda. Ne tikai profesionālā darbība Rīgas pilsētbūvniecībā, kur tā galvenokārt izpaudās jauno mikrorajonu projektēšanā, ir Vaideloša Apsīša radošo sasniegumu kontā. Nenovērtējama ir savā ziņā viņa iecerētā Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības grāmatu sērija “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi” (viņš ir šīs sērijas redkolēģijas loceklis), kurā viņš pats uzrakstījis divas – “Brāļu kapi” (1982) un “Brīvības piemineklis” (1993), kas tagad jau izdotas atkārtoti. Vēl piemināma monogrāfija “Kārlis Zāle” un pagājušajā gadā izdotā “Esmu Rīgas puika”. Tagad “Rīgas puika” ir arī “Rīgas balvas” lauteāts.

Jurim Ekmanim un Ivaram Knētam “Rīgas balva” piešķirta citās nozarēs – viņi abi ir eksakto zinātņu pārstāvji. Kā teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, ekspertu komisija šogad akcentēja tieši Rīgas attīstību (līdz šim “Rīgas balvas “ laurus galvenokārt plūca arheologi u.c. humanitāro jomu pārtāvji). Juris Ekmanis ir ne tikai Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Viņš ir ilggadējs Fizikālās enerģētikas institūta direktors, dažādu valsts un starptautisku zinātnisku projektu un programmu vadītājs, no kurām jaunākā ir valsts pētījumu programma “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem , enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”. Viņš klātesošos iepazīstināja ar īsu Rīgas elektrifikācijas un termofikācijas vēsturi trijos gadsimtos.

Arī Ivars Knēts ir saistīts ar Rīgas vārdu kopš ... 1862. gada, kad tika nodibināts Rīgas Politehnikums, vēlāk – Rīgas Politehniskais institūts, vēlāk – Rīgas Tehniskā universitāte, vienīgā augstskola, kura nes Rīgas vārdu. Akadēmiķim Ivaram Knētam ir tas gods un atbildība vadīt šo augstskolu. Taču tas nav viņa vienīgais nopelns. I.Knēts 35 gadu garumā ir veidojis Rīgas biomehānikas zinātnisko virzienu, skolu. Viņš ir starptautisku biedrību loceklis un vēlēta persona, un ja kāds lajs grib zināt, kas tā biomehānika tāda ir, tad atbilde ir vienkārša – biomehānika rada cilvēkam rezerves daļas.

LZA goda locekli un goda mecenātu Valdi Jākobsonu pelnīti identificē ar mūsu lielāko farmācijas firmu “Grindeks”. Viņa raženais augums nav piemērots kādam sīkražotājam, tāds piederas tikai lieliem mērogiem. Un “Grindeksa” mērogi tiešām ir lieli. Akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka atjaunotajā Latvijā “Grindeks” pirmais iedibināja nu jau par galveno virzienu deklarēto zinātnes un ražošanas sazobi. “Grindeks” izauga no Organiskās sintēzes institūta kā tā eksperimentālā rūpnīca ar ļoti augstu zinātnes un prakses kultūru. Taču “Grindeks” devums sabiedrībai nav tikai arvien jaunas un jaunas zāles. Tā ir slavenā Latvijas ķīmiķa Grindeļa piemiņas godā celšana, atjaunojot viņa kapliču (firmas nosaukums sastāv no Grindelis un eksports). Tas ir materiālais atbalsts studentiem un balvas labākajiem ķīmijas skolotājiem. Tās ir Latvijas Zinātņu akadēmijas un “Grindeks” balvas zinātniekiem un jaunajiem zinātniekiem. Šogad Rīgā notiek 13. medicīnas muzeju kongress, kura goda patrons (lasi – galvenais finansētājs) ir Valdis Jākobsons. Nākamgad Rīga atzīmēs savas pirmās aptiekas 650 gadu jubileju. Tā vien šķiet, ka to pieminot, akadēmiķis un zinātnes vēsturnieks Jānis Stradiņš ir arī mazliet viltīgs. Varbūt, ka “Grindeks” Vilhelma Ostvalda piemineklim gribēs pievienot vēl kādu Rīgu izdaiļojošu piemiņas zīmi...

Tēlnieks Genādijs Stepanovs ir “Rīgas balvas” statuetes – “Rīgas kaijas” autors. Palielinātā veidā tā skatāma Rīgas kanālmalas apstādījumos iepretim Rīgas 1. ģimnāzijai. Balvu par Rīgas kultūrvides veidošanu “Rīgas balvas “ biedrība piešķir kopā ar Trasta komercbanku un ir cerība, ka arī turpmāk uz to varēs pretendēt mākslinieki un ainavu arhitekti ne tikai par bojātu skulptūru un strūklaku atjaunošanu, bet arī par jaunu,
spilgtu māksliniecisku pilsētvides kvalitāšu radīšanu.

SIA “BIOSAN”, kuru pārstāvēja tās direktors Vasilijs Bankovskis, ir lieciniece tam, ka arī neliels, ar iniciatīvu apveltīts darbinieku kolektīvs var radīt augstas tehnoloģijas produkciju, pēc kuras ir liels pieprasījums pasaulē (diemžēl, ne Latvijā). Šī biomedicīnas aparatūras ražotāja izaugusi un patstāvību ieguvusi ar Latvijas Tehnoloģiskā centra atbalstu, par ko gandarīts bija LTC vadītājs prof. Jānis Stabulnieks, vēlot arī citiem iemācīties, kā zināšanas pārvērst naudā.

Laureātus sveica Rīgas vicemērs Jānis Birks, LR izglītības un zinātnes ministre prof. Baiba Rivža un daudzi kolektīvie un individuālie apsveicēji ar ko?iem ziediem.

Savus laureātus nosauc arī “Grindeks”

10. novembrī tajā pašā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē laureātu godināšanu turpināja A/S “Grindeks”. Šī gada februārī ir nodibināts A/S “Grindeks” fonds “Zinātnes un izglītības atbalstam”, kura mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību, veicināt speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un farmācijā. Tā atbalsts ir vērsts uz četrām mērķa grupām:

• augstskolu un vidējo speciālo iestāžu mācībspēkiem,
• zinātniekiem,
• augstskolām, vidējās speciālās un vidējās izglītības iestādēm,

bakalaura un profesionālo programmu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem farmācijas, bioloģiski aktīvo vielu pētniecības, ķīmijas tehnoloģijas, analītiskās ķīmijas, mikrobioloģijas, vides inženierzinātnes, vides aizsardzības un ekspertīzes specialitātē.

A/S “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, pirms nosaukt 2006. gada laureātus, visus klātesošos sveica Starptautiskajā zinātnes dienā. Farmācijas ražošana Latvijā strauji uzņem apgriezienus. Viens pats “Grindeks” pēdējo trīs gadu laikā katru gadu palielinājis apgrozījumu par 30 %. Strauji attīstās Olaine. Nepieciešams arvien vairāk jaunu speciālistu, tādēļ “Grindeks”, apzinādamies savu sociālo atbildību, rūpējas par izglītības, zinātnes un kultūras attīstību, lai radītu infrastruktūru, kas savukārt veicinātu paša “Grindeks” tālāko attīstību.

A/S “Grindeks” 3 ikgadējās balvas ievērojamākajiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu 2006. gadā piešķirtas:

Viesturam BAUMANIM – Dr. biol., LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedras vadītājam, profesoram, vadošjam pētniekam, grupas vadītājam valsts aģentūrā “Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” – par nozīmīgiem pētījumiem infekcijas slimību izsaucošo vīrusu un baktēriju molekulārajā epidemioloģijā Latvijā,

Jurijam DEHTJARAM – LZA korespondētājloceklim, Dr. habil.phys., RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģijas institūta direktoram – par izciliem sasniegumiem cilvēka kaula materiāla elektronisko īpašību pētījumos un sekmīgu medicīnas fizikas un medicīnas inženierzinātņu studiju programmu izveidi Rīgas Tehniskajā universitātē,

Pārslai EGLĪTEI – LZA korespondētājloceklei, Dr. habil.oec.,Dr. geogr., LZA Ekonomikas institūta vadošajai pētniecei – par pētījumiem sociālajā demogrāfijā.

Balvas saņēma studenti, skolotāji, augstskolu mācībspēki. Taču viena apbalvoto grupa bija īpaša. Materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai pa 5000 latiem tika piešķirti Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātei, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžai, Rīgas 1.medicīnas koledžai, bet 70 000 latu – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupai, savai galvenajai kadru kalvei. Ar noteikumu, ka puse jāizmanto šogad, bet puse – nākamgad. Kā teica profesora grupas vadītāja Māra Jure, šī nauda ļaus iegādāties pasaules klases iekārtas un aparatūru, lai tie izcilie Latvijas ķīmiķi, kuri šobrīd strādā ārzemēs, varētu atgriezties Latvijā, turpināt savu zinātnisko darbu un skolot studentus pasaules labākajā līmenī.

Ievadvārdi
LZA prezidents Juris Ekmanis

Laudatio Rihardam Kondratovičam
Akadēmiķis Indriķis Muižnieks

2006. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana
akadēmiķim Rihardam Kondratovičam

Akadēmiskā lekcija
“Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā”
LZA Lielās medaļas laureāts Rihards Kondratovičs

Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

Satura rādītājs

LZA goda doktore vēsturē Zigrīda Apala

Zigrīda Apala LU Latvijas vēstures institūtā strādā gandrīz piecdesmit gadus, darbu uzsākdama kā laborante (1958). Vairāk nekā trīsdesmit sava mūža gadus (1972.–2003.) viņa nodrošināja desmitiem tūkstošu arheoloģiskajos izrakumos iegūto senlietu savlaicīgu konservēšanu.

Zigrīda Apala katru sezonu pati ir strādājusi arheoloģiskajos izrakumos, no kuriem nozīmīgākie ir pētījumi Cēsu viduslaiku pilī. Šajā izcilajā piemineklī viņa 30 gadus ir bijusi arheoloģisko izrakumu vadītāja. Z. Apala Cēsīs ir iekārtojusi piecas ilgtermiņa izstādes, kas izpelnījušās plašas sabiedrības teicamu novērtējumu. Viņa ir saņēmusi Kultūras mantojuma 2004. gada balvu un Cēsu pašvaldība viņu pagodināja kā “Cēsinieci –2005”.

Zigrīda Apala kopā ar dzīvesbiedru arheologu Jāni Apalu ir aktīvi piedalījusies Āraišu ezerpils fonda darbībā, vadot brīvdabas vēsturiskos lasījumus, programmas un uzvedumus.

Z. Apala kopš 1960. līdz 2000. gadam ir sastādījusi un rediģējusi ikgadējos arheologu sagatavotos tēžu krājumus par izrakumiem Latvijā un ārzemēs (Zviedrija, Vācija, ASV).

LZA goda doktors Mihkels VEIDERMA

Igaunijas ZA īstenais loceklis profesors tehnisko zinātņu doktors Mihkels Veiderma ir starptautiski plaši pazīstams un atzīts speciālists fosfora ķīmijas un tehnoloģijas, kā arī enerģētikas jomā. Viņš 1953. gadā beidzis Tallinas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera–ķīmiķa kvalifikāciju, 7 gadus strādājis Maardu ķīmiskajā kombinātā. No 1960. gada viņš uzsāk savu zinātnisko un pedagoģisko darbību Tallinas Politehniskajā institūtā, ieņemot docenta, tad profesora un Neorganiskās un analītiskās ķīmijas katedras vadītāja amatus, bet no 1978. līdz 1983. gadam ir Ķīmijas fakultātes dekāns. Līdztekus pedagoģiskajai M.Veiderma izvērš arī aktīvu zinātnisko darbību, pētot Igaunijas fosforu saturošos izrakteņus, to pārstrādi un izmantošanas iespējas. Viņš ir daudzu zinātnisku publikāciju un referātu autors, bijis 12 kandidāta disertāciju zinātniskais vadītājs. No 1970. gada aktīvi sadarbojies ar Latvijas zinātniekiem Neorganiskās ķīmijas institūtā un Rīgas Politehniskajā institūtā, un šī sadarbība turpinās līdz pat šim laikam.

M.Veiderma ir arī Somijas Tehnoloģiju akadēmijas ārzemju loceklis, Somijas Ķīmijas biedrības korespondētājloceklis un vairāku citu zinātnisku biedrību biedrs.

Laikā no 1988. līdz 2004. gadam viņš bijis Igaunijas ZA viceprezidents vai ģenerālsekretārs, no 1992. līdz 1994. gadam – Igaunijas Republikas prezidenta kancelejas direktors. Par savu darbību M.Veiderma saņēmis virkni apbalvojumu un godalgu, t.sk. Igaunijas nacionālo zinātnes balvu un Baltās Zvaigznes ordeni. Būdams Igaunijas ZA vadošajos amatos, M.Veiderma aktīvi veicinājis ciešāku kontaktu veidošanos un sadarbību starp Baltijas valstu zinātņu akadēmijām.

Daudzo un dažādo zinātnes balvu vidū šī ir īpaša un to saņem patiešām īpaši cilvēki. Vai nu tas ir zinātnieka mūža devums vai arī kāda aktuāla, būtiska problēma, kas prasa steidzīgu risinājumu, jebkurā gadījumā runa ir par mūsu visu eksistences pašu pamatu – par tās zaļo pamatni. Katru gadu tiek apbalvoti divi ievērojami Latvijas zinātnieki un praktiķi par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. 7. novembrī 10 laureātiem pievienojās vēl divi – Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis mežzinātnieks Pēteris Zālītis (piemiņas medaļa un stipendija par mūža ieguldījumu vides zinātņu jomā un monogrāfiju “Mežkopības priekšnosacījumi”) un sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons (piemiņas medaļa un stipendija par darbu “Latvijas sikspārņu (CHIROPTERA) populāciju teritoriālais izvietojums un sezonas migrācija”).

Balvu pasniegšanas ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis sevišķi pateicās firmai ITERA – Latvija, kura šoruden atzīmē savu pirmo desmitgadi un jau 8 gadus materiāli atbalsta vides arhitektūras studentus Latvijas Lauksaimniecības universitātē. sesto reizi balvas saņem zinātnieki. Tātad var teikt, ka mecenātisms nav tikai tradīcija, bet pilnīgi dabiska firmas darbības sastāvdaļa.

LZA korespondētājlocekļa Dr.habil.silv. Pētera Zālīša monogrāfijā “Mežkopības priekšnosacījumi” izklāstīti 45 gadu laikā veikto pētījumu rezultāti par dabas likumiem, kas reglamentē meža struktūru, kokaudzēs notiekošos procesus un līdz ar to veido mežkopības teorētisko bāzi. Viņa atbildes runu publicējam pilnībā.

Par LLU Veterinārās medicīnas fakultātes Preklīniskā institūta docentu Dr.biol. Gunāru Pētersonu teica – retas specialitātes biologs, kurš varētu būt izcils Betmens. Viņš pats, atsaucoties uz savulaik saņemto atbildi, ka arī viens sikspārņu pētnieks būtu par daudz, lai viņam atrastu štata vietu Bioloģijas institūtā, atzinīgi izteicās par prāvo studentu pulciņu, bez kura tik apjomīgs darbs nebūtu veicams (Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti arī te brašā ierindā bija ieradušies sveikt savu pasniedzēju). G.Pētersons, atzīmējot pēdējos gados notikušās pārmaiņas zinātnē, teica, ka vairs nav runa par iespēju trūkumu. Iespējas ir tik lielas kā nekad. Trūkst laika un cilvēku.

ITERA – Latvija prezidentam Jurim Savickim ļoti patika šīs balvas salīdzinājums ar Nobela prēmiju un viņš no savas puses solīja darīt visu, lai zinātnieki justos kā Nobela laureāti un ar to lepotos. Abi šodien apbalvotie zinātnieki strādā dažādās jomās. Mežs, tā saglabāšana un saudzīga izmantošana ir globāla problēma, bet arī specifiskajā sikspārņu pasaulē ir daudz kas skaidrojams. “Lai saglabātos meži un sikspārņiem būtu kur pārziemot!” zinātniekiem un ne tikai viņiem novēlēja Juris Savickis.

Ir vieda atziņa: zinātne – tā ir zinātnieka pieredze, ko iegūst dzīvojot. Varu piekrist, ka joprojām nekas labāks par dzīvošanu nav izdomāts. Man atvēlēto laiku dzīvošanai esmu aizpildījis ar to, ka mitinājos mežā un mērīju, mērīju un analizēju sarakstītos skaitļus. Tādēļ, izņemot zinātnieku, nekas cits no manis nevarēja iznākt. Sākās jau ar to, ka uzzināju atbildi uz jautājumu – kas?, arī uz jautājumu – cik?, un tad arvien skaidrāk sāka iezīmēties arī atbilde uz pamatjautājumu – kāpēc? Kāpēc mežs ir tāds, kāds viņš ir? Kāpēc dzīvā pasaule ap mums ir tāda, kāda viņa ir?

Mežu redzam mēs visi, bet nav daudz tādu, kas saskata meža pārsteidzošo un apbrīnojamo gudrību – saglabāties kā mežam ne tikai simtiem, bet arī tūkstošiem gadu. Mežs ir gudrāks un cildenāks arī par mums – ikviens mežs prot izdzīvot, nenozūmējot otru mežu. Dabas virspavēlnieks tādu iespēju mežam ir nodrošinājis. Mēs nevaram pastāvēt bez meža. Un ne jau tikai tādēļ, ka mums trūks dēļu vai malkas – stumbru koksnes vērtība ir tikai 5% no meža sabiedriskotās lietošanas vērtības.

Meža pamatuzdevums nav ražot koksni milzīgos apjomos, bet gan izdzīvošana kā mežam, izdzīvošana kā meža ekosistēmai. Mežkopju pienākums, rēķinoties ar meža nodomiem, ir panākt, lai tas kļūtu ražīgāks, veselīgāks un kvalitatīvāks. Tie ir arī mežzinātnes pamatuzdevumi, un šo priekšrakstu ietvaros ritējis mans zinātniskais darbs. Pats domāju, ka tās collas, par kurām esmu pavirzījies uz priekšu līdz šim neizprastās jomās, ir mežu hidroloģija, meža pašregulācija un mežkopība.

Pasaules meža zinātnieki ir vienisprātis, ka esošo mežu pasīva saglabāšana vairs nav mūsdienīga. Biosfēru var glābt, ja paaugstinās mežu ražība un paplašinās meža teritorijas, t.i., palielinās mežos akumulētā oglekļa daudzums. 21. gadsimtā mežos uzkrātā koksne nav primitīvi vērtējama tikai kā kokrūpniecības izejmateriāls, bet gan kā mežsaimniecības gala produkts. Ne jau ar to jāplātās, ka mēs neizcērtam visu koksni, kas tiek saražota, bet kā veiksmīgas mežsaimniecības apliecinājums jāuzskata tas, kā laika gaitā pieaug mežos uzkrātās dzīvās koksnes apjoms. Ne mazsvarīgi ir arī tas, lai pārsvarā mežā kā produktā būtu vidēja vecuma pilnvērtīgas audzes, kurās ikviens koksnes kubikmetrs vēl joprojām ražo jauno koksni. Pāraugušie meži, kuru slavēšana pašlaik ir modē, tomēr vērtējami kā herbarizēti pensionāri, kas savulaik godprātīgi strādājuši, bet biosfēru glābt viņi nespēj.

Pirms neilga laika mans kursa biedrs izteicās: Pēter, pirms piecdesmit gadiem studiju laikā mēs visi mežu ļoti labi sapratām, bet tagad tu raksti tik sarežģīti, ka neviens neko nesaprot. Atbildēju, ka šo repliku uzskatu par cildenu komplimentu. Tur jau ir pat līdzība ar Koperniku nevis pirms piecdesmit gadiem, bet gan pirms piecsimt gadiem. Visi taču redzēja, ka saule lec un noriet, lec un noriet – pavisam vienkārši, bet Koperniks ķircināja ļaudis, mēģinot iestāstīt, ka zeme griežas un riņķo ap sauli.

Taču no otras puses šī replika liecina arī par mežsaimnieciskās prakses atrautību no meža zinātnes. Priekšstati par mežu, meža ekonomiku un citiem mežsaimnieciskiem aspektiem tiek sludināti aizpagājušā gadsimta līmenī. Mežsaimniecība, pēc analoģijas, diemžēl tiek pielīdzināta akmeņu novākšanai no apstrādāt iecerētā tīruma. Tādēļ izsaku vēlreiz pateicību LZA, “ITERA Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas IZK vadībai, jo nešaubos, ka šodienas pasākums spēcīgāk par manas monogrāfijas saturu ietekmēs mežsaimniecības attīstību Latvijā. Pieaug cerība, ka mēs tiksim uzklausīti. Šāda augsta balva mežzinātniekam ir neparasta, un tā pielīdzināma Nobela prēmijai fiziķu vai matemātiķu aprindās. Paldies!

Nanomateriāli un medicīnas fizika

Nanopasaule ir kā robežslānis starp atomu– un makrostrukturēto matēriju un raksturojas ar unikālām īpašībām un uzvedību. Nanostrukturētie objekti ir zināmi jau sen. Tie ir atrodami gan dzīvajā, gan arī nedzīvajā dabā. Taču tikai apmēram pēdējos 20–30 gadus, pateicoties plaši pieejamām jaunajām pētīšanas un ražošanas tehnoloģijām, ir iespēja veidot, manipulēt, pētīt, kā arī izmantot nanodaļiņas, nanostrukturētus materiālus un sistēmas. Tas izraisīja gan pētnieku, gan ražotāju, gan arī gala lietotāju milzīgu interesi.

Nanodaliņu un nanostrukturēto sistēmu unikālās īpašības sāk izmantot arī medicīnā. Runājot par neorganiskajiem materiāliem, nanodaļiņas izmanto starojuma lokālas absorbcijas palielināšanai (radiācijas terapijas nolūkiem), zāļu pārnesuma sistēmām cilvēka organismā, DNS analīzēm, jauno biomateriālu izveidošanai u.t.t. Līdz ar to, nanomateriālu nozare medicīnā kļuva par medicīnas fizikas virzienu, kas kalpo cilvēka veselības labā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Biomedicīnas inženierijas un nanotehnoloģiju institūts (BINI) kopš 1993.gada savus zinātniskos darbus un interesi virzīja tādam nanostrukterētam objektam, ka cilvēka struktūrelements – kauls. Kauls ir nanostruktūrēts, dabisks bioloģisks materiāls. Izprotot tā īpašības nanomērogā, tiks atvērtas jaunas iespējas kaulu slimību ārstēšanā, kā arī radiācijas terapijas negatīvo seku samazināšanai, mākslīga kaula veidošanai u.t.t..

Izmantojot ilggadīgo pieredzi strādāt un pielietot elektronu spektroskopijas metodes (foto–, duālas– un eksoelektronu) cietvielu virsmas un plāno kārtiņu (slāņu) pētīšanai, par ko 1998. gadā tika piešķirta Latvijas Valsts prēmija, BINI uzsāka kaula materiāla elektronisko īpašību izpēti. Tika atklāts, ka kaula materiālam ir pusvadītāja īpašības, kas ir saistītas ar kaula morfoloģiju un tās ir stipri atkarīgas gan no jonizējošā, gan arī nejonizējošā starojuma ietekmes. Ņemot vērā, ka radiācija var mainīt kaulam kā pusvadītājam virmas elektrisko lādiņu, kas savukārt dzīvā organismā var ietekmēt šūnu mijiedarbību ar kaulu, piemēram, pēc Landau–Derjagina teorijas uz tā var regulēt šūnu adhēziju, kas nepieciešama kaula atjaunošanai/reģenerācijai. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūtu (LU MBI) tika noskaidrots, ka šūnu kustība un nosēdināšana uz cietvielu materiāla virsmas ir atkarīga no tā elektriskā potenciāla. Bioloģiskie eksperimenti ar dzīvniekiem ir paradījuši, ka, optiski ģenerējot elektriskos ladiņnesējus un ar tiem mainot kaula virsmas lādiņu, ir iespējams ietekmēt kaula lūzuma ārstēšanu.

Uz sasniegto rezultātu bāzes 2003.gadā tika izvirzīta ideja izveidot nanostrukturētu hidroksiapatītu (hidroksiapatīts ir kaula galvenā minerālkomponente) ar kanāliem un elektriski uzlādētu virsmu (NHAP), kas kalpotu par kaula analogu bioimplantos, palielinot to biosaderību. Augstākminēto NHAP keramiku izgatavo Žitomiras Tehniskajā universitātē (Ukrainā) un RTU Silikātu materiālu institūtā. Darbi, kas pašlaik tiek veikti Eiropas projekta ietvaros, kura koordinators ir BINI, jau ir paradījuši, ka NHAP piemīt kaula materiāla elektroniskās īpašības. Sadarbībā ar Telavivas (Izraēla) un Dandi (Lielbritānija) universitātēm, tika noskaidrots, ka uzlādējot NHAP, ir iespējams vadīt virsmas enerģiju, slapināšanu un atkarībā no tā nodrošināt šūnu adhēzijas nosacījumus. Bioloģiskie eksperimenti sadarbībā ar Krievijas Medicīnas akadēmijas Ortopēdijas un medicīnas materiālzinātnes centru un Ilizarova vārdā nosauktā centra filiāli Tomskā paradīja, ka kauls ātrāk veidojas uz NHAP uzlādētas virsmas.

Savukārt sadarbībā ar LU MBI veicot eksperimentus, tika noskaidrots, ka mainot NHAP elektriskās īpašības, ir iespējams regulēt mikroorganismu imobilizāciju un fizioloģisko aktivitāti, kas ir nepieciešams dažādām biotehnoloģijām.

Hidroksiapatīta nanodaļiņām, no kurām sastāv NHAP, virsmas lādiņš īpatnēji ir atkarīgs no daļiņas izmēra, kas savukārt ietekmē virsmas enerģiju. Tas atvēra jaunas iespējas tādu daļiņu izmantošanai kā sorbents, kompozītmateriāli u.t.t.

Eiropas INTAS projekta ietvaros (koordinators BINI), sadarbojoties ar Bioloģijas matemātisko problēmu institūtu un Kristalogrāfijas institūtu Krievijā un Saarbrukenas universitāti Vācijā, 2004. gadā tika uzsākti pētījumi organisko nanokārtiņu ferroelektrībā. Izmantojot bezkontaka mērījumus (lai nesabojātu plāno kārtiņu), tika apstiprināts, ka ferroelektrība eksistē molekulārā mērogā, ko var izmanot bioloģisko membrānu modelēšanai, nanodēvēju izstrādāšanai un citur.

Vienlaicīgi ar pētījumiem BINI apmāca studentus biomedicīnas inženierijas un medicīnas fizikas jomā. Šīs programmas ir harmonizētas ar Eiropas prasībām medicīnas fizikas un medicīnas inženierzinātnes jomās, tās ir izveidotas Eiropas TEMPUS projekta (koordinators BINI) ietvaros.

Ir zīmīgi, ka Starptautiskās atomaģentūras projekta rezultātā (koordinators BINI) RTU BINI tika izveidota vienīgā Austrumeiropā rentgendiagnostikas, medicīnas fizikas un radiācijas drošības apmācības laboratorija.

LZA korespondētājloceklis BINI direktors Jurijs Dehtjars

Latvijas Zinātņu akadēmijas
goda loceklim Rūdolfam Grabim – 100
LZA Terminoloģijas komisijai – 60

Š. g. 24. oktobrī LZA Senāta sēžu zālē notika svinīga paplašinātā sēde, kas bija veltīta LZA Terminoloģijas komisijas (TK) ilggadējā vadītāja (1951–1976) LZA goda locekļa Rūdolfa Grabja 100 gadu atcerei un Latvijas Universitātes aģentūras “Latviešu valodas institūts” (LVI) sarūpētās R. Grabja “Darbu izlases” atvēršanas svētkiem, kā arī īsam pārskatam par 6 desmitgadēm LZA TK darbā (1946–2006). Svinīgo sēdi atklāja un vadīja LZA TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa. Sniedzot pārskatu par paveikto, priekšsēdētāja pateicās visiem valodniekiem un nozaru speciālistiem, kas pašaizliedzīgi darbojušies latviešu terminoloģijas izstrādē.

Ievadot R. Grabja “Darbu izlases” atvēršanu, LVI direktore Ilga Jansone iepazīstināja ar Rūdolfa Grabja bērnības, studiju un pirmo darba gadu atmiņām. Atverot jauno grāmatu, Ilga Jansone atgādināja par valodnieka daudzpusīgo darbību, un darbu izlase ir tās apliecinājums – tajā apkopoti raksti par dialektoloģijas, onomastikas, valodas vēstures, valodniecības vēstures un terminoloģijas jautājumiem.

Atmiņās par Rūdolfu Grabi dalījās Valentīna Skujiņa, Aina Blinkena (arī ilggadēja LZA TK vadītāja), Viktors Hausmanis, Ieva Zuicena, Melita Stengrevica, kā arī valodnieka ģimenes locekļi un citi klātesošie.

LZA TK Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Juris Gunārs Pommers TK vārdā sveica priekšsēdētāju Valentīnu Skujiņu, kura šogad saņēmusi Starptautiskā Terminoloģijas informācijas centra INFOTERM, Vīnes Universitātes, Austrijas UNESCO komisijas, Austrijas Nacionālās bibliotēkas un Vīnes pilsētas piešķirto terminoloģijas teorijas pamatu licēja Eižena Vistera speciālo balvu par ilggadēju darbu terminoloģijas teorijas un metodoloģijas jomā Latvijā un kaimiņvalstīs un vērtīgo ieguldījumu terminoloģijas pētniecībā un attīstībā, piedaloties starptautiskās konferencēs un projektos.

LZA TK sekretāre Anita Ščucka

Novecošanās un paaudžu nomaiņa
(Ievadvārdi EZMA un LZA sēdē 2006.gada 31. oktobrī)

Vēlos vispirms izsacīt visdziļāko pateicību EZMA prezidentam F. Ungeram par Latvijai pievērsto īpašo uzmanību, stiprinot te eiropeisko identitāti un sekmējot būtisku problēmu apspriešanu, iedibinot institūtu “Eurolat” un arī Feliksa balvu, kuru šogad piešķiram trešoreiz. Atgādināšu, ka 1995.gadā notika “Kristīgā un laicīgā dialogs”, 1998.gadā – “Nacionālā identitāte un Eiropas vīzija”(6 valstu pētnieki), 2003.gadā simpozijs – ”Safety via Certainity”.

Šīgada tēma “Novecošanās un paaudžu nomaiņa” neapšaubāmi ļoti aktuāla gan Latvijai, gan Eiropai kopumā, gan varbūt arī visai mūsu kristīgajai civilizācijai, arī visām t. s. zelta miljarda valstīm (piemēram, Japānai). Īpaši savlaicīga šī tēma ir Latvijas zinātniekiem, kurus raksturo pašreiz strauja novecošanās.

Pirms diviem gadiem Baltijas valstis pievienojās ES, un tās mēdz dēvēt par jaunajām Eiropas valstīm. Taču nosaukums ir nosacīts, jo sabiedrības novecošanās un depopulācija arī te prevalē pār dzimstību un atjaunošanos, tāpat kā Eiropas vecajās valstīs. Civilizācijas, zinātnes progress ir pagarinājis cilvēku vidējo mūžu, līdz ar to gados vecāku cilvēku īpatsvaru sabiedrībā, bet dzimstība dažādu motīvu dēļ samazinās. Kādai jābūt sabiedrības attieksmei pret veciem cilvēkiem, kā darīt šo pagarināto mūžu aktīvu un visai sabiedrībai derīgu, kā izmantot šo resursu pozitīvi, jo alternatīva vecu cilvēku izstumšanai no darba tirgus varētu būt pastiprināta migrācija no Islama pasaules un Austrumu zemēm, kas mūsu zemēs varētu izjaukt tradicionālo līdzsvaru, iedragāt vērtību sistēmu. Vecums ir psiholoģiska problēma ne tikai indivīdam, bet sabiedrībai. Ja runājam par politiskiem procesiem, tad to virzītāja bieži vien ir jaunatne (īpaši dinamiskā, revolūciju virzienā, kaut arī “uzkūda” bieži vien vecie). Taču, piemēram, šīgada Saeimas vēlēšanu rezultāti Latvijā liecina par gados vecāko, piesardzīgāko cilvēku aktivitāti, kuri balsoja par prognozējamību. Prāva daļa jaunatnes turpretī balsoja citādi, arī balsoja – emigrējot.

Vecuma noslāņošanās procesi Latvijas zinātnē ir vēl izteiktāki. 60. 70. vēl 80. gados, kad latviešiem padomju varas apstākļos bija kavēta politiskā karjera un saimnieciskās iniciatīvas bija limitētas, jauni apdāvināti cilvēki plūda zinātnē, bet ar impērijas sabrukumu un neatkarības atgūšanu jauni cilvēki savukārt metās darījumu, finanšu, ierēdniecības pasaulē, kamēr zinātnē palika “vecie”. Turklāt sākotnēji iezīmējās tendence veco cilvēku skaitu reducēt, zinātnē un augstākajā izglītībā pat pastiprināti, akcentēja 65 gadu vecuma cenzu. Taču ne jau veco cilvēku izmisīgā turēšanās pie amatiem traucēja izvirzīties jaunajiem, bet gan zemais zinātnes prestižs, zemās algas u.c. līdzīgi apstākļi. Rezultāts bija hronisks cilvēku deficīts zinātnē un augstākajā izglītībā, nevarēja aizpildīt vietas, piemēram, RTU profesūrā. Zināmā mērā situāciju normalizēja Satversmes tiesas lēmums, kas 2003. gadā atcēla pārspīlētos ierobežojumus, taču problēma, diemžēl, palika.

Orientēties zinātnē, bez šaubām, pirmām kārtām vajag uz “jaunajiem”, taču svarīgāks ir arī līdzsvars, paaudžu saistība, skolotāji zinātnē, lai sabiedrība nedeģenerētos. Senais teiciens: “Si jeunesse savait, si viellesse pouvait” šodien lielā mērā vairs nav spēkā, jo straujāk noveco ne tikai cilvēki, bet pašas zināšanas – daudzas kādreiz vajadzīgas zināšanas kļūst neaktuālas, pat nevajadzīgas, turklāt ienāk kompjuterizācija – jauno joma. Tiesa, šo tēzi gluži negribētu attiecināt uz humanitārām zinātnēm un jaunajām postmodernistiskām pieejām, kuras dažkārt varētu saukt arī par pseidomodernistiskām pieejām. Zinātniskus atklājumus parasti veic jauni cilvēki, – tā sludināja Vilhelms Ostvalds, kurš večus pat dēvēja par traucēkli un “neizbēgamu ļaunumu zinātnes templī”. Pauls Valdens šajā ziņā bija piesardzīgāks – viņš atzina, ka daudz laba spējot paveikt arī veči. Pašreiz Latvijas zinātne veidojas tā, ka, piemēram, magnetohidrodinamikas jomā Ampēra institūtu spēj veidot tikai gados vecāki kolēģi, arī humanitārajās nozarēs tomēr nozīmīgākās monogrāfijas pagaidām publicē lielākoties tādi. Un izveidojusies situācija, ka zinātni Latvijā tomēr joprojām reprezentē g.k. vecākā paaudze, virs 60 gadiem. Anatols Franss savulaik ir sacījis: “Fidži salas iedzimtie savus vecos apēd, mēs viņus ievēlam akadēmijās”, – šis teiciens, starp citu, netraucēja viņu pašu iekļūt Académie Franc,aise. Manuprāt, šodien Latvijā svarīgi stimulēt jaunos zinātniekus, dot viņiem pilnu vaļu lauzties principiāli jaunos virzienos, jomās, bet vienlaikus – arī ieturēt līdzsvaru, “neapspiest” vecos, likt justies viņiem vajadzīgiem. Jauniem tik un tā ir viena automātiska priekšrocība – tas ir viņu vecums, pareizāk sakot, jaunība.

Vecie šā vai tā ir ierobežoti, aktivitātes ziņā, dinamikas ziņā, arī citādi. Vecums jau nenāk viens, tas nāk ar savām kaitēm – nevarību, piesardzību, aizmāršību, bet zināma dzīves gudrība, pieredze, intelektuālā bagāža arī nāk līdz. Vecajiem vajag ļaut justies noderīgiem, piemēram, nevalstiskajās organizācijās, kāda ir akadēmija, bet nez vai būtu viņiem jāuztic veidot nākotnes stratēģiju. Koriģēt, ievirzīt – to vēl varbūt. Un arī taktiski aizrādīt, cik pareizi ir viņu spriedumi, lai tie nekļūtu par bremzi. Taisnību sakot, pats arī esmu jau pārsniedzis statistisko mūža ilgumu, un sajūta nav īsti komfortabla – “žēlastības gadi”, taču tie jāizmanto lietderīgi.

Noslēgumā gribētu citēt savu tēvu, profesoru Paulu Stradiņu, kurš interesējās par gerontoloģijas problēmām un šajā ziņā 1949. gadā tika smagi, pat liktenīgi kritizēts. Jo toreiz J. Staļina (sasirgušā) 70 gadu jubilejas priekšvakarā aktīvā vecuma tēma bija riskanta, īpaši novecošanās sociālie aspekti civilizācijas progresa dēļ. P. Stradiņš toreiz sacīja: “Mūža pagarināšanas problēma nav uzskatāma kā vienkārša cenšanās paildzināt nodzīvoto gadu skaitu, no svara ir aktīva darba mūža pagarināšana, t.i. nevis cik ilgi katrs no mums nodzīvo, bet kā viņš pavada sava mūža pēdējos gadus, lai nebūtu par slogu sev un citiem, bet paliktu par derīgu sabiedrības locekli līdz mūža pēdējām stundām” (minot kā piemērus J. Pavlovu, I. Mičurinu, L. Gamaleju, Ļevu Tolstoju). Eiropā vidējais mūža ilgums 15.g.s. bija 21 gads, 18.g.s. – 26. gadi, 19. g.s. – 34 gadi un turpmāk tas audzis un audzis (Eiropā līdz 70 gadiem un vairāk) kultūras, sanitārijas, progresa dēļ, bet visvairāk jaundzimušo mirstības samazināšanās dēļ.

Vai mēs Eiropā ar laiku dzīvosim vecu cilvēku pansionātā vai mūžam jaunā sabiedrībā, to rādīs laiks. Bet iespējas ir dažādas, un izsvērt tās ir sabiedrības diskusiju uzdevums. Regulēt vecumu var ar medikamentiem, var ar reliģiju, var ar dažādām citām aktivitātēm. Dzīves kvalitāte ir izšķirīgais vecumā. Arī vecumā ir jāiemācās palikt jauniem (varbūt pat kļūt jauniem, kā izsakās daži mūsu akadēmiķi).

Ja šī sēde aizsāks publisku diskusiju Latvijā par novecošanās medicīniskām, bioloģiskām, psiholoģiskām, sociālām problēmām, par to, kā cilvēks top vecs (“wie man alt wird”), tad savu mērķi būsim vismaz daļēji sasnieguši.

Zelts, košas krāsas. Pūces.
Godātais profesors Juris Jurjāns LZA

Ko domāt, ja vienā gleznā “iet kopā” Sv. Jura un Jāņa baznīcu torņi? Juris/Jānis = Jurjāns, – ar smaidu saka LMA profesors Juris Jurjāns savas izstādes atklāšanā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Skats ar Vecrīgas baznīcu torņiem redzams pa mākslinieka darbnīcas logu. Zinātņu akadēmijas priekam un pārdomām mākslinieka piedāvāto darbu skaitā ir fascinējošā “Pūce ar zelta acīm”, “ Nerrs, jauna sieviete un pūce”, “Torņi”, “Dieva acs, zaķis, Salome” , “Ieva ar pūci”, “Balta diena” un “Jāņuzāles”, “Ceļa gājējs” . Tuvajās Ziemas­svētku noskaņās nolūkojas “Eņģelis”. Protams, ka pūces tēls izraisīja īpašu vērību, jo tas ir arī LZA ģerbonī.

Krāsas, zelts, skaistas formas un prieks – tā, 14. novembrī atklājot izstādi, sacīja LZA prezidents Juris Ekmanis. Šis ir patriotiskais mēnesis, depresiju mēnesis, NATO sammita mēnesis, bet mums ir prieks – Jura Jurjāna darbu radīto noskaņu rudenim pretstatīja akadēmiķis Jānis Stradiņš. Savukārt akadēmiķis Tālis Millers, izstādes ierosinātājs, atzinis, ka viņa paša augstākais sasniegums zīmēšanā ir zaķis, kuru pazina divarpus gadu vecā mazmazmeita, uzsvēra, ka, ar baudu staigājot pa galerijām un muzejiem, salīdzina, kā un kur gleznas uzrunā skatītāju. Gleznai ir jārosina domas. Tas par Juri Jurjānu. Liegs skaistums, nepanesams esības vieglums – akadēmiķe Maija Kūle bija lakoniska. Nāk prātā baroks, – teica LMA rektors, LZA goda loceklis Jānis Andris Osis, bet vispār Juris ir perfekcionists, viņš glezno skaistas lietas un dara to skaisti. LZA goda loceklis Jānis Strupulis kolēģa darbos saskatīja teicamu plastiku un aicināja mākslinieku pievērsties arī tēlniecībai. Ierosinājums tika pieņemts. LMA profesors Kristaps Zariņš sacīja – ir jāglezno līdz nāvei, citādi gleznas paliks nenovērtētas.

Laba doma. Nenovērtētas nepalika. Gluži otrādi. Divu akadēmiju – Zinātņu akadēmijas un Mākslas akadēmijas kārtējā sadarbība atnesa abpusēju gandarījumu un pacilātību.

Mākslinieks Juris Jurjāns un LZA prezidents Juris Ekmanis
A.Edžiņas foto

20.oktobrī un 3.novembrī notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdes, kurās noklausījās un apsprieda LZA īsteno un korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus un balsoja par nodaļas atbalstu kandidātiem.

20.oktobra sēdē pārskatus par savu zinātnisko darbību sniedza korespondētājlocekļu kandidāti – pretendenti uz vakancēm ķīmijā un materiālzinātnē: Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Dr.chem. Aivars Krauze “ Bioloģiski aktīvu N,S–saturošu heterociklu konstruēšana, pielietojot viena reaktora daudzkomponentu metodi un ievērojot zaļās ķīmijas principus”, RTU profesors Dr.sc.ing. Rūdolfs Cimdiņš “Materiālu mijiedarbība robežvirsmās”, Latvijas Koksnes ķīmijas institūta laboratorijas vadītājs profesors Dr.habil.chem. Jānis Grāvītis “ Jauni materiāli no augu šūnu cietajiem apvalkiem” un RTU profesors Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis “Stiklveidīgo un keramisko materiālu sintēzes metodes”.

Nodaļas locekļi nobalsoja par LZA goda doktora grāda Dr.chem.h.c. piešķiršanu Igaunijas ZA akadēmiķim Mihkelam Veiderma.

3.novembra sēdē noklausījās un apsprieda LZA īstenā loc. kandidāta LZA kor.–loc. RSU profesora Dr.habil.med. Jāņa Gardovska uzstāšanos “Ķirurģija un zinātne “,

Ziņojumus nolasīja arī korespondētājlocekļu kandidāti medicīnā un bioloģijā : P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģjas klīnikas vadītājs, LU asoc. profesors Dr.habil.med. Igors Aksiks “ Aktuālo CNS slimību neiroķirurģiskie risinājumi “, LU Bioloģijas fak. profesors Dr.biol. Uldis Kalnenieks “ Etanola cikls baktērijā Zymomonas mobilis “ un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vad. pētnieks Dr.biol. Jānis Kloviņš “ G–proteīnu saistošo receptoru sistēmu molekulārā ģenētika – evolūcijas, funkciju un ģenētiskās epidemioloģijas pētījumi.”

Nodaļas locekļu aizklātas balsošanas rezultātā abās sēdēs atbalstu guva visi pretendenti.

Apstiprināti valsts pētījumu programmu
konkursa rezultāti

2006.g. 15.septembrī noslēdzās valsts pētījumu programmu konkurss, kuru 15.augustā saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.443 „Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi) izsludināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Konkursā pieteiktie valsts pētījumu programmu projekti tika izvērtēti saskaņā ar zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes kritērijiem. Pamatojoties uz šo ekspertīžu rezultātiem, ir noteikti šādi konkursa uzvarētāji:

• Programma “Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla”. Finansējums 2006.g. – 72 000 latu. Programmas vadītāja – Daina Kārkliņa, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
• Programma “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”. Finansējums 2006.g. – 80 000 latu. Programmas vadītājs – Juris Ekmanis, Fizikālās enerģētikas institūts.
• Programma “Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniska izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību”. Finansējums 2006.g. – 82 000 latu. Programmas vadītājs – Valdis Pīrāgs, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
• Programma “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”. Finansējums 2006.g. – 63 000 latu. Programmas vadītāji – Andris Andrušaitis un Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte.

Konkursa rezultāti un programmu finansējums 2006.gadā apstiprināti ar IZM 2006.gada 1.novembra rīkojumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai 05.12.00 “Zinātnes konkurētspējas veicināšana” noteiktās apropriācijas pārdali valsts pētījumu programmu 1.etapa īstenošanas nodrošināšanai”.

Sava mūža 59.gadā no dzīves pēkšņi šķīries Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, inženierzinātņu doktors Rūdolfs Cimdiņš.

Rūdolfs Cimdiņš dzimis 1947.gada 17.aprīlī Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasta “Zeikaru” mājās, no kurām pavērās skats uz teiksmām apvīto Alauksta ezeru. Tikai pēc 10 gadiem R.Cimdiņa vecākiem rodas iespēja atgriezties savās dzimtas mājās “Lejaskabulēnos”, kas atrodas netālu no
Ine­ša ezera.

No 1967.gada līdz 1972.gadam Rūdolfs Cimdiņš studēja Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un strādāja LVU Optikas un spektroskopijas laboratorijā.

No 1972.gada R.Cimdiņš strādāja Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1990.gada – RTU) Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā kā vecākais inženieris, zinātniski pētnieciskās grupas vadītājs, zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, docents, asociētais profesors, profesors un kopš 1995.gada – Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītājs.

1989.gadā aizstāvēja disertāciju par karstumizturīga stikla pārklājumiem niobija un dzelzs sakausējumiem un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. 2002.gadā R.Cimdiņu ievēlēja par MLĶF Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāju. Rūdolfs Cimdiņš bija RTU Senāta loceklis.

Kā atbildīgais izpildītājs laikā no 1972.gada līdz 1991.gadam viņš aktīvi piedalījās 16 projektu izpildē, kuru ietvaros tika izstrādāti un ieviesti izmantošanai karstumizturīgi, elektroizolējoši un radiācijas izturīgi stiklveidīgi pārklājumi elektrotehniskajam tēraudam, niobijam, kā arī sakausējumiem uz to bāzes tā laika Padomju Savienības militārā rūpniecības kompleksa, t.sk. kosmosa aparātu būves, vajadzībām.

Laika periodā no 1991.gada līdz šim laikam R.Cimdiņa zinātniskā darbība sekmīgi un ar labiem praktiskiem panākumiem bija saistīta ar dažādu jaunu biomateriālu – implantu izstrādi, galvenokārt uz hidroksilapatīta keramikas bāzes.

Viņa zinātniskā darba rezultāti atspoguļoti vairāk kā 170 publikācijās.

Rūdolfs Cimdiņš vairākkārt paaugstinājis savu kvalifikāciju ārvalstu universitātēs: Vācijā – Āhenā, Erlangenā, Ķīlē, Jēnā; Itālijā – Florencē, Boloņā, Romā; Somijā – Helsinkos un Turku u.c. Par biokeramikas jautājumiem viņš lasījis vieslekcijas 10 Eiropas pilsētu zinātniskos centros.

No R.Cimdiņa pēdējo desmit gadu sabiedriskajām aktivitātēm jāmin šādas: no 1996. – 1998. gadam viņš bijis Eiropas Keramikas biedrības Pētniecisko laboratoriju tīkla veidošanas grupas loceklis; no 1997. gada – Eiropas Biomateriālu biedrības biedrs; no 1998. – 2001.gadam – LR VARAM Būvniecības valsts nacionālās programmas koordinācijas padomes loceklis; no 2000.gada – EK ietvara programmu zinātnisko projektu eksperts; ko 2002.gada – Latvijas pārstāvis EK pētniecības programmu tehniskā komitejā “Nanotehnoloģijas un nanozinātne”; no 2003.gada – Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības viceprezidents. 2003. gadā profesors ir saņēmis arī ļoti prestižo Marijas Kirī stipendiju par izcilu darbību zinātnē.

Rūdolfs Cimdiņš aktīvi piedalījās jauno biokeramiķu apmācībā, lasot vairākus lekciju kursus , kā arī vadot bakalauru, maģistru un doktora darbu izstrādi šajā jomā.

R.Cimdiņš bija biomateriālu izstrādes un pētniecības skolas izveidotājs Latvijā.

Pavisam nesen, 20.oktobrī, Rūdolfs Cimdiņš Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēdē sniedza pārskatu par savu zinātnisko darbu un saņēma nodaļas locekļu godam pelnītu atbalstu ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekli. Diemžēl, ievēlēt nepaspējām …..

Rūdolfu Cimdiņu viņa darba kolēģi paturēs gaišā atmiņā kā zinošu, talantīgu pētnieku, rosīgu darba darītāju un veiksmīgu jaunāko zinātnisko atziņu realizētāju dzīvē.

Saskaņā ar LR MK 20.06.2006. noteikumiem nr.497 “Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību” Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju vēlēšanas notiks 2007.gada 11. un 12. janvārī no plkst. 9.00 līdz 19.00 LZA Augstceltnē 2.stāvā Akadēmijas laukumā 1 Rīgā. Sīkāka informācija par zinātnieku iekļaušanu elektorātā un ekspertu komisiju locekļu kandidātu izvirzīšanu tiks ievietota internetā LZP mājas lapā http://www.lzp.lv.

Latvijas Zinātnes padomes Ekspertu vēlēšanu komisijas 2006.gada 10.oktobra paziņojumu uzskatīt par spēkā neesošu.

Komisijas priekšsēdētājs
LZA kor. loc. Dr. sc. ing. E.Bervalds

Cienītie Latvijas zinātnieki!

Lai attīstītu Latvijas zinātni, pilnveidotu tās finansēšanas sistēmu, apzinātu aktīvos zinātnes darbiniekus un uzlabotu LZP ekspertu komisiju darbu, aicinām Jūs piedalīties LZP ekspertu komisiju vēlēšanās 2007. gada 11.–12.janvārī.

Saskaņā ar LR MK 20.06.2006. noteikumiem Nr. 497 “Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību”, Latvijas Zinātnes padomes Ekspertu vēlēšanu komisija (turpmāk – Vēlēšanu komisija) aicina Jūs pieteikties vēlētāju sarakstā un izvirzīt ekspertu kandidātus.

Ekspertu komisiju locekļu kandidātus var izvirzīt zinātniskās institūcijas, augstskolas un Latvijas Zinātņu akadēmija. Par kandidātu var pieteikties arī zinātnieks personīgi.

1. Kandidēt uz ekspertu komisijas locekļa vietu var zinātnieks ar doktora vai tam pielīdzinātu zinātnisko kvalifikāciju apliecinošu grādu, kas strādā Latvijā atbilstošā zinātnes nozarē, savā darbībā ievēro zinātniskās pētniecības ētiku un diskusiju principus un atbilst vismaz vienam no šādiem minimālajiem kvalifikācijas kritērijiem:

1. pēdējo triju gadu laikā kandidāts starptautiskajā zinātniskajā periodikā ir publicējis vismaz divus recenzētus, oriģinālus zinātniskos rakstus;

2. pēdējo triju gadu laikā kandidātam ir viens šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētais zinātniskais raksts un viens apstiprināts starptautiska patenta pieteikums;

3. pēdējo triju gadu laikā kandidātam ir viens šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētais zinātniskais raksts un recenzēta zinātniska monogrāfija.

2. Ekspertu komisijas locekļa kandidāts iesniedz Vēlēšanu komisijai savu vai institūcijas iesniegumu par kandidāta izvirzīšanu un ekspertu komisijas locekļa kandidāta kvalifikācijas anketu. Par Vēlēšanu komisijai iesniegto datu pareizību un pilnīgumu atbild iesniedzējs. Vēlēšanu komisija ir tiesīga pārbaudīt kvalifikācijas anketā minēto datu patiesīgumu.

3. Ekspertu komisijas locekļu kandidātiem jāpiesakās līdz 20.12.2006., iesniedzot savu vai institūcijas iesniegumu un kandidāta anketu Vēlēšanu komisijai Akadēmijas laukumā 1, 339.ist., Rīgā, LV – 1050 no plkst. 9.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 17.00. Pieteikumus var arī nosūtīt pa pastu, uz aploksnes precīzi norādot vienu no piecām ekspertu komisijām, kurā vēlas strādāt. Kandidāta anketas elektroniskā versija vienlaikus jānosūta uz e–pastu: velkom@lza.lv .

4. Vēlēšanu komisijas apstiprināto kandidātu anketas tiks ievietotas LZP mājas lapā www.lzp.lv.

Saskaņā ar “Zinātniskās darbības likumu” vēlētāji ir “konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā strādājošie zinātnieki, kuri kvalifikāciju ieguvuši atbilstoši šā likuma noteikumiem”. Vēlēt ir tiesīgi tie zinātnieki, kuri pēdējos trijos gados piedalījās LZP vai IZM finansētā, starptautiskā vai cita projekta īstenošanā, vai kuriem šajā laika posmā ir vismaz viena zinātniskā publikācija vai patents.

Zinātnieki, kuri vēlas pieteikties vēlētāju sarakstā, aizpilda vēlētāja anketu un līdz 01.01.2007. iesniedz to Vēlēšanu komisijai (sk. iepriekšminēto adresi un darbalaiku) vai arī nosūta anketu pa pastu, uz aploksnes norādot precīzi vienu no piecām ekspertu komisijām, kuras ekspertu vēlēšanās zinātnieks jūtas kompetents piedalīties.

Aizstāvēšana

2006. gada 15.decembrī plkst.10.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas promocijas padomes atklātajā sēdē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Rīgā, Alberta ielā 10

aizstāvēs promocijas darbu “Okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā” ģeogrāfijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr. habil.sc.ing. Ansis Zīverts (LLU), Dr. geogr. Laimdota Kalniņa (LU), Dr.geogr. Jaak Jaagus (Tartu Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2006. gada 15.decembrī plkst.12.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas promocijas padomes atklātajā sēdē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Rīgā, Alberta ielā 10

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas mezofīto un kserofīto zālāju daudzveidība un kontaktsabiedrības” ģeogrāfijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr. habil. geogr. Ādolfs Krauklis (LU), profesors, Dr. biol. Viesturs Melecis (LU), Dr.biol. Valerijus Rašomavičius (Botānikas institūts, Viļņa)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4.

***

2006. gada 14. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Priekšdziedzera vēzis (saslimstība, diagnostisko metožu lietderība riska grupas vīriešiem, kuru PSA serumā 4,0–20,0 ng/ml” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. h med. A. Pētersons, RSU; Dr. med.M.Ņikitina, LU , Dr. h. med. F.Jankevičius, Lietuva.
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2006. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Kognitivās hipnodrāmas pielietošana ārstnieciskā hipnoterapijā un tās klīniskie aspekti” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. med. A. Lejnieks, RSU; Dr. med. V.Kuzņecovs, LU; Dr. med. Ž.Bekkio, Francija.
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2006.gada 19. decembrī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Skolotāju pedagoģiskās darbības salīdzinoša analīze latviešu un mazākumtautību sākumskolu klasēs”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. paed. Rasma Garleja, LU; prof. Dr.habil. phil. Maija Kūle, LU; prof. Dr. habil. phil. Jozefs Helds, Tībingenes universitāte, Vācija.

***

2006.gada 19. decembrī plkst. 16.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Jaunāko klašu skolēnu runas un valodas traucējumu noteikšana un korekcijas iespējas”.
Recenzenti: prof., Dr. habil.paed. Rasma Garleja, LU; prof. Dr. habil. paed. Nikolajs Jaružnijs, RSPA; prof. Dr. habil. paed. Samuels Gento, Madrides Tālmācības universitāte(UNED), Spānija.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

Rīgas Tehniskās universitātes Būvzinātņu, Transporta un satiksmes nozares Promocijas padome “RTU P–06” 2006. gada 2. novembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Atim Zariņam apakšnozarē Sauszemes Transports un infrastruktūra par promocijas darbu ”Autoceļu dinamiskā uztvere, vizuālās kvalitātes novērtēšanas un optimizācijas iespējas”.
Balsošanas rezultāti: par – 11 balsis, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P–07 2006. gada 13.novembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Aleksandram Vališevskim par promocijas darbu “Lēmumu pieņemšana varbūtiskās nenoteiktības un izplūduma apstākļos”.
Balsošanas rezultāti: par – 12 balsis; pret – 0; nederīgi biļeteni – 0.

***

LU Fizikas zinātņu nozares (cietvielu un materiālu fizikas apakšnozares) promocijas padome 2006. gada 10. novembra atklātā sēdē piešķīra fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys) Fizikas nozares ķīmiskās fizikas apakšnozarē Borisam POĻAKOVAM par promocijas darbu ”Nanomateriālu struktūra, mehāniskās un elektrovadamības īpašības”
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.