Viss sākas ar domu “Es esmu” un beidzas ar domu “Es esmu”. Pa vidu ir sapņi par gudrību.

LZA goda loceklis Dr. theol. Juris Rubenis

SVEICAM!

Akadēmiķim Dr. habil.philol. Viktoram Hausmanim

Akadēmiķim, profesoram
Dr.habil.chem. Edmundam Lukevicam

LZA vadošajai pētniecei Dr.sc. ing. Ērikai Tjuņinai

LZA Rudens pilnsapulce 2006. gada 7. decembrī

Šogad rudens dabā stipri vien ieildzis, tādēļ nebija disonanse starp to, ko redzam aiz loga, un Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulces nosaukumu. Tradicionāli pilnsapulces un jaunu Zinātņu akadēmijas locekļu vēlēšanas notiek novembrī, taču svarīgās NATO galotņu apspriedes saspringtā sagatavošanas gaisotne lika Zinātņu akadēmijas vadībai izšķirties par neparastu soli un pagarināt rudeni vēl vismaz par vienu decembra nedēļu. (Lai gan, ja raugās strikti astronomiski, tad, kā vēsta kalendārs, šogad ziema sākas 22. decembrī plksten divos un divdesmit divās minūtēs.)

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem un LR izglītības un zinātnes ministres akadēmiķes Baibas Rivžas informācijas par zinātnes budžetu 2007. gadam un valdības nostādnēm zinātnes finansēšanā laikaposmā līdz 2010. gadam, kā tas paredzēts Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” vēlēšanu apvienības un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdības deklarācijā, kā arī par citiem svarīgiem valdības uzdevumiem, tostarp arī zinātnisko iestāžu statusa noregulēšanā, sekoja LZA 2006. gada Lielās medaļas laureāta akadēmiķa Riharda Kondratoviča godināšana. Viņa dzīvei un akadēmiskajai darbībai bija veltīts akadēmiķa Induļa Muižnieka Laudatio. Tam
sekoja: LZA augstākā apbalvojuma – Lielās medaļas pasniegšana un apsveikumi. Pēc tam laureāts nolasīja ar skaistiem attēliem ilustrētu akadēmisko lekciju “Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā”.

Otrs tradicionāli svarīgs LZA Rudens pilnsapulces darba kārtības jautājums ir jaunu locekļu vēlēšanas. Tika ievēlēti trīs īstenie locekļi, 8 korespondētājlocekļi un trīs goda locekļi.

Gaidot balsu skaitīšanas rezultātus, Pilnsapulces dalībnieki izteica savu viedokli par dažiem aktuāliem jautājumiem jeb, kā LZA prezidents, mazliet ironizējot par jaunmodes vārdu, teica – izaicinājumiem.

LZA Senāta uzdevumā akadēmiķis Juris Jansons ierosināja maiņas LZS Statūtu jaunu locekļu vēlēšanu sadaļā gadījumā, ja nodotās balsis starp vairākiem kandidātiem sadalās tā, ka neviens neiegūst nepieciešamos 50 % balsu. Ir jau bijuši gadījumi, kad, piemēram, uz vienu vakanci bija trīs kandidāti un balsošanas rezultātā neviens netika ievēlēts. Vakance palika brīva. Pēc jaunajiem noteikumiem tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas, kurās piedalās divi kandidāti, kuri ieguvuši lielāko balsu skaitu, turklāt par tiem nobalsot varēs pa pastu. Pilnsapulce atbalstīja šo lēmumu.

LZA goda loceklis Pēteris Guļāns ironiski jautāja, kur civilizētā pasaulē ir tāda valsts, kurā cilvēks nebūtu pirmajā vietā (domāts valdības Deklarācijā pasludinātais Latvijas izaugsmes modelis “Cilvēks pirmajā vietā”). Viņaprāt valdības uzstādījums līdz 2010. gadam sasniegt valsts budžeta finansējumu zinātnei 1 % no IKP un vēl 1 % no privātiem investoriem ir nereāls valstī, kur visus patēriņa priekšmetus ražo transnacionāli uzņēmumi un tikpat kā nav pašas Latvijas firmu. Globalizētā pasaulē uzņēmumu ģeogrāfiskais novietojums un tā īpašnieki nesakrīt. Tieši tāpat arī zinātnei ir jābūt pasaules zinātnes daļai, nevis jābāzējas uz vietējiem ražotājiem. Zinātnei ir jāstrādā pasaules mērogā un līmenī. Uz to akadēmiķis J.Ekmanis atbildēja – nav svarīgi, kurā valstī dzīvo uzņēmējs. Svarīgi, lai viņš dod mūsu zinātniekiem pasūtījumu.

LZA goda doktors Astrīds Freimanis, kurš Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē 2006. gada 6. aprīlī satraukts runāja par katastrofālo stāvokli Latvijas ģeoloģijā un zemes bagātību izpētē, šoreiz jau varēja iepazīstināt ar projektu “Valsts programma Latvijas minerālās izejvielas – izpēte un izmantošana”. Trīs universitātes ar Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu paveikušas lielu darbu un cer saņemt atbalstu arī no Izglītības un zinātnes ministrijas. Galvenais programmas mērķis ir derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes saķēdēšana kopā ar jaunām izmantošanas tehnoloģijām un jauniem materiāliem, konkrēti – biznesu.

Tikai daži darbības virzieni:

1. Izejvielu apzināšana. Atradnes pētītas padomju laikā ar tā laika metodēm un uzdevumiem. Piemēram, mālu atradne drenu cauruļu ražošanai. Ar jaunām, modernām metodēm var izpētīt šo mālu daudz plašākas lietošanas iespējas.

2. Pazemes ūdeņi.Pasaulē ir dzeramā ūdens deficīts un Latvija nākotnē varētu eksportēt ne tikai “Mangaļu” minerālūdeni, bet arī dzeramo ūdeni.

3. Mums ir 3 miljardi tonnu kūdras, kuru praktiski neizmantojam. Tik vien kā mazdārziņu īpašniekiem. Tā ir ļoti liela biznesa niša.

Programmā paredzēta inžniertehnisko darbinieku un zinātnieku apmācība, jo ģeoloģijā vispār ir tikpat kā neiespējami noteikt robežu starp zinātnieku un praktiķi.

Programma jāveido no divām daļām – inženiertehniskās daļas un sadarbības ar uzņēmējiem. Šis nu reiz ir tas gadījums, kad ģeologi nespēj nodrošināt biznesa vajadzības, tādēļ valsts līdzekļi būtu nepieciešami tikai sākumā, lai programmu palaistu, nodrošinātu ar zinātnisko infrastruktūru un apmācības iespējām. Tālāk ģeologi jau pelnītu paši, kā to dara Dānijas u.c. valstu ģeoloģijas dienesti.

Organiskās sintēzes institūta (piedodiet, Valsts aģentūras “Organiskās sintēzes institūts”) direktors (valsts ierēdnis) akadēmiķis Ivars Kalviņš runāja par absurdo situāciju, kas radusies “ierēdniskošanas” sakarā un draudiem jau vistuvākajā nākotnē, proti, 2007. gada 1. janvārī. Bet vispirms, atbildot P.Guļānam, viņš teica, ka zinātniskam institūtam seja pret rūpniecību tomēr ir jāpavērš. “Ja mēs nebūsim interesanti tautsaimniecībai, kas ir pasūtītāja, šodien, tad mēs nebūsim interesanti arī mūsu politiķiem, un viņi nesapratīs, kādēļ zinātnei ir jādod nauda. OSI šobrīd ir 1/3 valsts un 2/3 pašu finansējuma.” Tālāk nu seko tas, ko I.Kalviņš nosauca par bezdibeni, kura malā institūts atrodas, un tas ir saistīts ar Valsts aģentūras statusu un nonākšanu civildienestā. Direktors būs valsts ierēdnis, citi – valsts darbinieki. Zinātniskās darbības likums pat netiek pieminēts, tātad – nav arī nekādas vajadzības nodarboties ar zinātni, bet jāsniedz pakalpojumi valsts civildienesta darbības nodrošināšanai.Viss nopelnītais ir jāieskaita valsts kasē, institūta direktors saņem pusi no universitātes profesora algas, pārējie – attiecīgi uz leju. I.Kalviņš to uzskata par likumīgu diskrimināciju. Šobrīd OSI ir pasūtītāji no ārvalstu firmām, kuriem būs grūti saprast, kādēļ viņiem jānorēķinās nevis ar darba izpildītājiem, bet valsts kasi. Institūtam savukārt jārīkojas atbilstoši iepirkuma procedūrai pat, ja runa ir par dažu kilogramu ķimikāliju iegādi, lai bez kavēšanās varētu izpildīt pasūtījumu. Tā funkcionēt institūts nevar. “Tad nu jāizvēlas – vai kļūt par inovatīvu spēku, kā to no mums prasa valsts, vai par valsts ierēdņiem. Vadošie institūti būs spiesti pārtraukt jebkāda veida zinātnisko darbību uz šādiem noteikumiem, vai arī ... kļūt par privātiem institūtiem, uz kuriem nekādi ierobežojumi neattiecas,” savu sakāmo nobeidza I.Kalviņš. Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža par šādu situāciju bija lietas kursā un jau savā ziņojumā bija atzīmējusi tās steidzamu, neatliekamu risinājumu vēl atlikušajā īsajā laika sprīdī līdz gadu mijai.

Akadēmiķi

Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce 2006.gada 7.decembrī

Šis bija īpašs gads
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi

Augsti cienīta ministres kundze, augsti godātie LZA locekļi, kolēģi, dāmas un kungi!

Šī ir tradicionālā pilnsapulce, kas mūsu statūtos saucas Rudens pilnsapulce. Pateicoties NATO sammita ienestām korekcijām, esam sapulcējušies pirmajā ziemas mēnesī – decembrī. Bet laikam jau tāpēc, ka mūsu pilnsapulce saucas Rudens pilnsapulce, ārā jūs arī redzat rudeni, un nekā no decembra ziemas. Ceru, ka šī statūtu nesaskanēšana ar darbiem būs LZA vienīgais nekonsekvences piemērs.

Decembris ir aizejošā gada atskaišu un nākamā gada plānu mēnesis. Mēs šeit Akadēmijā jau sākam iepazīties ar zinātnisko iestāžu un zinātnieku iesūtītiem priekšlikumiem tradicionālam 2006.gada Latvijas zinātnes izcilāko sasniegumu sarakstam. Vēl tikai ekspertīzes posms – un tad publicēsim.

Ar prieku gribu atzīmēt, ka šo LZA iniciatīvu, kas sākusies pirms vairākiem gadiem – katru gadu publicēt 10 izcilākos zinātnes sasniegumus – ir pārtvērušas arī universitātes, un dažas augstskolas, piemēram, LU šādu sarakstu jau publicējusi. Gribētu no šīs tribīnes aicināt visām Latvijas augstskolām pārņemt šo iniciatīvu un katra gada beigās droši pateikt sabiedrībai, kas izcils zinātnē ir paveikts šajā gadā. Tad LZA būtu daudz vieglāk apkopot pašus izcilākos sasniegumus. Kas gan mūs paslavēs, ja paši nedosim faktus par to, ko esam izdarījuši un par ko mēs gribam, lai arī turpmāk maksā, arī no valsts budžeta.

2006.gads bija īpašs gads.

Zinātnei ir fiksētas prioritātes, precizēta likumdošana, uzsāktas jaunas valsts programmas, uzsākta Latvijas Zinātnes padomes reorganizācija u.c. Zinātniskas programmas atbalsta vairums LR ministriju, ar kurām veidojas stabila sadarbība, visciešākā, protams, ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Tas pagāja būtiski pieauguša finansējuma apstākļos, nerunājot par to ES naudu, kuru mums vēl sola. Toties ir uzsāktas intensīvas debates un plānošana, kā tad, sākot ar 2007.gadu, mēs to ES naudu liksim lietā. Kā tagad saka – apgūsim.

Laikam neviena iepriekšējā LZA pilnsapulce nav notikusi, ja no šīs tribīnes nerunāja par naudu. Agrākajos gados šīs runas galvenokārt ir bijušas par to, ka naudas ir ļoti maz. Pēdējos divos gados naudas problēmrunu saturs ir mainījies par 180 grādiem – nu mēs runājam par jaunu problēmu – kā pareizāk izlietot naudu, kā gūt no tās lielāku atdevi.

Nav tik vienkārši ierindas zinātniekam saprast kaut aptuvenu rēķinu skaitļus, jo ne ES fondu Latvijas interneta lapā, ne ministriju lapās nevar atrast skaidras ziņas par naudas summām zinātnei, tai skaitā arī 2007.gadam. Pagaidām tikai Zinātnes padomes interneta lapā ir izdevies ieviest tā saucamo caurspīdīguma principu: var redzēt, ka katram projektam izdalīts tāds vai citāds naudas daudzums. Tad katrs var sasummēt Zinātnes padomes projektu un citu piešķīrumu naudu un tas sakritīs ar naudu, kas uzrādīta valsts budžetā. Neviens tā īsti gan nenodefinē, kas vēl ir zinātnes nauda – vai augstskolu zinātnes nauda, vai inovāciju nauda arī ir zinātnes nauda... Un tāpēc iegūstam atšķirīgus ciparus, kad sākam rēķināt pašu fundamentālāko rādītāju – zinātnes finansējuma procentu no iekšzemes kopprodukta. Mēs akadēmijā sarēķinājām 0.52% 2006.gadam, Ekonomikas ministrija – 0.57%. Zinātnieki saka – kļūdu robežās jau sakrīt. Galvenais: beidzot naudas ir vairāk, un daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

?ajā gadā zinātnei un attīstībai Latvijā izlietoja aptuveni 50 miljoni latu. 2007.gadā šis cipars gandrīz dubultosies. Nāks klāt Eiropas struktūrfondu nauda – aptuveni 50 miljoni latu. Nāks klāt iesniegtajā 2007.gada budžeta projektā jau otro reizi paredzētais pielikums 0.15% no iekšzemes kopprodukta. Procenti aug, ceru, ka aug arī reālā nauda, kas nonāk mūsu laboratorijās un augstskolās. Par šo tēmu mums šodien vairāk pastāstīs izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe B.Rivža, kurai ir vissvaigākā informācija par to, kas ir iesniegts Saeimā.

Manuprāt, svarīgi, ka aizejošajā 2006.gadā galvenajos vilcienos pabeigta jaunā Zinātniskās darbības likuma iedarbināšana, kas izrādījās nebūt ne tik vienkārši.

Un tagad daži priekšlikumi (ceru par to runās debetēs), kā pareizāk apgūt līdzekļus, kā gūt lielāku atdevi. Šeit mēs sastopamies ar vairākiem izaicinājumiem (kā tagad pieņemts teikt).

Galvenais no tiem ir uzņēmējdarbības sektora iesaiste pētniecībā un inovācijā. Ja netiks izveidota stimulu sistēma, no kuriem galvenais ir nodokļu atlaižu politika, nekas nesanāks. Kāpēc aviosabiedrībām ir atlaides, bet uzņēmējiem, kas kopā ar zinātniekiem gribētu radīt jaunu Nokia, nav nekādu priekšrocību? Un skaidrs ir arī tas, ja piešķirs atlaides uzņēmējiem par pētniecības reālu atbalstu, tad ministriem nebūs jākonfliktē ar Konkurences padomi par šādu atbalstu.

Otrs galvenais izaicinājums ir saistīts ar mūsu augstākās izglītības sistēmu: krasi jāpalielina absolventu skaits inženiertehniskajās specialitātēs un dabaszinātņu specialitātēs. Pašlaik attiecīgais Latvijas rādītājs ir tikai 70% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Kā trešo izaicinājumu es gribētu nosaukt to, ka Latvijā sagatavotos speciālistus, tajā skaitā zinātniekus, vajag prast visiem spēkiem noturēt Latvijā. Un vajag prast daļu no uz ārzemēm aizbraukušajiem speciālistiem atgriezt dzimtenē.

Protams, ir virkne daudz citu problēmu. Bet tieši šīs trīs, manuprāt, būs izšķirošās Latvijas zinātnes cīņā par vietu zem Saules savā zemē un Eiropā.

Prezidenta kungs! Senāta priekšsēdētāja kungs! Rektoru kungi! Mīļie kolēģi!

Mans uzdevums ir raksturot situāciju, kāda ir šobrīd, kad dokumenti par finanšu plūsmām nākošajam gadam ir Ministru kabinetā apstiprināti un iesniegti Saeimā. Jums varētu būt interesanti, kas tiek plānots nākotnē un kādas ir cerības. Lai veidotu zinātnes nākotnes metus, jāsaskaņo sava stratēģija, savi uzdevumi ar to, kā tas ir Eiropā, jo esam Eiropas augstākās izglītības kopējā telpā. Galvenie dokumenti, kas saistoši augstākajai izglītībai un arī zinātnei, ir:

Eiropas Savienības Lisabonas stratēģija – ES līdz 2010.g. jā­kļūst par konkurētspējīgāko un dinamiskākās attīstības ekonomiku.

ES Padomes Barselonas sammitā izvirzītais mērķis – palielināt finanšu resursu apmēru Z&A līdz 3% no IKP (tai skaitā 2% privātā sektora investīcijas). Valdības deklarācijā privātā sektora daļa ir 1% no IKP, tātad kopā iznāk 2%. Šobrīd finansējums no privātā sektora ir ļoti mazs. Labi, ja tas sasniegts 2%, bet vismaz 1% vajadzētu būt. Valdība savas saistības – 1% no IKP apzinās un pildīs, un būtu labi, ja līdz 2010.gadam izdotos piesaistīt 2% no privātā sektora. Tas būtu augstākais mērķis.

Latvijas Nacionālā Lisabonas programma (2005.–2008.) – ES Lisabonas stratēģijas ieviešanai Latvijā, zināšanu un inovāciju stimulēšana

Atbilstoši Lisabonas programmai tiek veidota arī Latvijas programma: ļoti būtisks ir

Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013.gada periodam – ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste izglītībai, pētniecības un tehnoloģiju attīstībai.

Akcents ir uz to, ka mums ir gan ERAF fonds, gan no struktūrfondiem būs nauda zinātnes infrastruktūrai, sociālais fonds programmu attīstībai gan izglītībā, gan zinātnē. Kopumā tie būs pusmiljards latu, kas ienāks Latvijā līdz 2013.gadam.

Atbilstoši šiem uzstādījumiem arī tiek veidota stratēģija Latvijas izaugsmes modelim, kurā “cilvēks ir pirmajā vietā”. Izaugsmes resurss – zināšanas, gudrība un prasme tās izmantot.

Tas ir daudz apspriestais Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013 – izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai; zinātnes un pētniecības attīstība. Lielais uzdevums ir dzīves kvalitātes paaugstināšana, kas balstās uz trīs vaļiem – katra cilvēka labklājības paaugstināšana, drošība un ilgtspējīga attīstība. Galvenais resurss ir cilvēks un atslēgas vārdi – izglītība un zinātne. Šobrīd mēs pārstāvam to nozari, kas iet kalnup. Skatot nākošā gada finanšu rādītājus, tas ļoti lielā mērā tika ņemts vērā, jo arī valdības deklarācija lielā mērā balstās uz Nacionālās attīstības plānu.

• Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2006. – 2013.gadam – pilnveidot augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomas, veidojot tās kā sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu

• Zinātniskās darbības likums – ikgadējais budžeta finansējuma Z&A pieaugums 0,15% no IKP

Šie abi dokumenti ir ļoti svarīgi. Ir izstrādātas arī zinātnes prioritātes, un arī “Augstākās izglītības likums” ir būtisks darbs, kas padarīts šajā vasarā – tas ir jau apspriests un ir ceļā uz Saeimu. Mūsu kopējais politikas mērķis ir veidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgspējīgu tās izaugsmi.

Galvenie uzdevumi: sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem Z&A attīstības centriem; nodrošināt būtisku valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā; panākt to, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā sektora investīciju piesaisti; veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī.

2007.gada prioritātes zinātnē: valsts pētījumu programmu īstenošana atbilstoši zinātnes prioritārajiem virzieniem (kopā 9 programmas); bāzes finansējuma nodrošināšana valsts zinātniskajām institūcijām (ieskaitot arī algas); atbalsts lietišķajiem pētījumiem; pieaugošs atbalsts emeritētajiem zinātniekiem (līdz 150 Ls/mēnesī); finansējuma pieaugums fundamentālajiem un lietišķajiem grantiem; zinātniskās literatūras pieejamības nodrošināšana; sabiedrības izpratnes veidošana par zinātnes nozīmi un jauniešu motivācija pievērsties zinātniskajai darbībai.

Saskaitot, cik no valsts nāks nauda 2007.gadā, (skaitļi gan vēl nav apstiprināti, bet mazāki tie nebūs), zinātnei un augstākajai izglītībai vajadzētu saņemt 41 miljonu.

Valsts budžeta programma “Zinātne” sastāv no apakšprogrammām “Zinātniskās darbības nodrošināšana”, “Zinātnes bāzes finansējums”, “Tirgus orientētie pētījumi”, “Dalība ES pētniecības programmās”, “Valsts pētījumu programmas”, “LZP darbības nodrošināšana”. Salīdzinot ar 2006.gadu, kopējais palielinājums ir 16,6 miljoni latu.

2007.gada prioritātes augstākajā izglītībā: studiju vietu skaita palielināšana prioritārajās jomās, īpaši reģionālajās augstskolās (500 vietas), maģistrantūrā (300 vietas) un doktorantūrā (150 vietas); studiju izmaksu koeficientu paaugstināšana par 1/10 daļu; finansējums stipendijām; akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojuma palielināšana; zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās, kas arī ir zinātne un kas iepriekšējam zinātnes finansējumam klāt dod vēl vienu miljonu, tātad kopā jau mēs varam runāt par 17,6 miljoniem zinātnei.

• Pašreizējais valsts zinātnisko institūtu juridiskais statuss – valsts aģentūras statusā ir zaudēta juridiskā patstāvība, un tas rada problēmas ar starptautiskiem projektiem.

• Finansējuma piešķiršana zinātniskajai darbībai pamatā tiek nodrošināts konkursa kārtībā, jo finansējums veidojas kā bāzes finansējums un tas, ko iegūst arī konkursa kārtībā. Šai naudai būtu jābūt uz elastīgākiem nosacījumiem. Valsts kase šo elastīgumu līdz šim nav varējusi piedāvāt.

• Apdraudēta sadarbība ar uzņēmējiem un dalība starptautiskos sadarbības projektos.

• Zinātniskā personāla atalgojuma veidošanās princips – bāzes finansējums un darba samaksa par dalību konkrētu pētniecības projektu īstenošanā.

Lielie institūti ir saņēmuši vēstuli, ka viņu zinātnieki būs ierēdņi. Ir valstis, kur tāda prakse ir, piemēram, Vācijā profesūra ir ierēdņi, jo ierēdņi ir aizsargātāki. Bet zinātnieka atalgojuma shēma ir cita, jo ierēdnim ir “cieta” alga. Šie jautājumi būs jārisina. Lai to izdarītu, nepieciešami grozījumi Zinātniskās darbības likumā (valsts zinātniskais institūts – publiska atvasināta persona) un grozījumi Valsts budžeta un finanšu vadības likumā (norēķinu konts, lai apgūtu konkursa kārtībā saņemtos finanšu resursus), kā arī valdības apstiprināti noteikumi par zinātniskā institūta personāla darba apmaksas kārtību.

Paldies par uzmanību!

Akadēmiķis Indriķis Muižnieks

Šodien LZA Lielo medaļu par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā, par darbu kas neatlaidīgi un mērķtiecīgi veikts pusgadsimta garumā un, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē sakot, vaiņagojies krāšņiem panākumiem, saņem Rihards Kondratovičs.

Zinātnei, jeb kā tagad, paplašinot jēdzienisko satvaru, sakām, zinātniskajai darbībai ir vairākas izpausmju šķautnes: jaunu zināšanu gūšana; esošu zināšanu sistematizēšana; tehnoloģiju pārnese vai inovācija; sabiedrībai izmantojamu zinātņietilpīgu pakalpojumu un produktu radīšana un arī zinātnes popularizēšana. Varam droši teikt, ka visās šajās jomās nozīmīgu ieguldījumu ir devis 2006. gada LZA Lielās medaļas saņēmējs.

Rihards Kondratovičs dzimis 1932. gadā Asūnes pagastā Latgalē, mežsarga ģimenē. Pasaules kara notikumi šodienas laureātu ar tuviniekiem aiznesa uz Kurzemi. 1950. gadā Rihards Kondratovičs absolvēja Talsu vidusskolu, kur, skolotāja Dreimaņa mudināts, nopietni ieinteresējas par bioloģiju, īpaši par augu selekciju, jau veica pirmos augu hibridizācijas eksperimentus. Tai pašā gadā Rihards Kondratovičs iestājās LVU Bioloģijas fakultātē, kuru beidza 1955. gadā, iegūstot biologa–augu fiziologa diplomu, kā arī bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju. Studiju laikā Rihards Kondratovičs audzinātāji bija profesori Galenieks, Konrāds, Lūsis, Tauja. Tas bija laiks, kad SZB augu fizioloģijas pulciņā entuziasms deva spēku strādāt ar slapju malku pašrocīgi izkurinātā laboratorijā Fr. Gaiļa (tagad – Alberta) ielas 10 ēkā, vienlaikus varēja aizrautīgi piedalīties studentu dzīvē, sportot. Riharda Kondratoviča uzstādītie universitātes un fakultātes rekordi 800 un 1500 metru skrējienā netika pārspēti vairāk nekā 20 gadus. Jau dažus mēnešus pēc diploma saņemšanas LVU rektors Jurgens iecēla Rihardu Kondratoviču par LU Botāniskā dārza direktoru. Šeit tika nostrādāti desmit turpmākie gadi un 1957. gadā uzsākts zinātniskais darbs par rododendru introdukciju un selekciju. Nav šaubu, Latvija ir bagāta ar daudziem ievērojamiem dārzkopjiem un selekcionāriem – personībām, kuras var uzlūkot par sava veida kultūras zīmēm. No daudziem kā piemērus varam pieminēt kaut vai Upīti un Vēriņu. Riharda Kondratoviča īpašo vietu Latvijas selekcionāru zvaigznājā nodrošina praktiskā šķirņu veidošanas darba saistība ar vispusīgu zinātnisko izpratni par selekcionējamā materiāla īpašībām un mērķtiecīgs darbs, pievēršoties vienai, Latvijā mazpazīstamai kultūrai. Rododendri ir bioloģiski daudzveidīgi, to selekciju apgrūtina lēna attīstība – no hibrīda iegūšanas līdz ziedēšanai paiet 4 – 5 gadi, šķirnes pārbaude prasa vēl divtik laika. Bija nepieciešams noskaidrot fizioloģiskos un anatomiskos kritērijus, kas varēja kalpot par ātri izmantojamiem indikatoriem selekcijas procesā, izveidot metodes efektīvai kokaugu materiāla savairošanai, izmantojot augu eksplantus un audu kultūras. Selekcijas zinātniskie pamati ir kopīgs vadmotīvs arī 1964. gadā aizstāvētajai bioloģijas zinātņu kandidāta disertācijai “Rododendru introdukcija Latvijas PSR” un 1983. gadā Maskavā PSRS ZA Galvenajā Botāniskajā dārzā aizstāvētajai bioloģijas zinātņu doktora disertācijai – monogrāfijas “Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskās īpatnības”.

1965. g. Rihards Kondratovičs kļuva par Bioloģijas fakultātes pasniedzēju, turpinot zinātnisko un selekcijas darbu Botāniskajā dārzā. 1968. gadā viņš ieguva docenta, bet 1985. gadā profesora akadēmiskos nosaukumus. Rihards Kondratovičs bija viens no pirmajiem pasniedzējiem, ko katrs topošais biologs iepazina, uzsākot studijas universitātē. Domāju, ka viņa Augu anatomijas lekcijas un laboratorijas darbi palikuši atmiņā daudziem studentiem (par sevi varu teikt, ka noteikti) ar pasniedzēja prasmi brīnišķīgi veidot kontaktu ar auditoriju, paspēt izsekot turpat vai katra iesācēja pirma­jiem soļiem darbā ar augu preparātiem un mikroskopu.

Rododendri aug lēni, darbs ar tiem prasa pacietību un mērķtiecību, un rezultāti sasniedzami tikai pēc gadu desmitiem. Rihards Kondratovičs nav zinātnieks, kas šādu “gaidīšanas svētku” laikā paliks pasīva vērotāja lomā. Latvijas akadēmiskajā sabiedrībā Rihards Kondratovičs ir ieguvis atzinību kā iniciatīvas bagāts un prasmīgs organizators un vadītājs.

No 1965. līdz 1969. gadam Rihards Kondratovičs bija LVU Bioloģijas fakultātes dekāns. Profesora dekāna darbības laikā notika pirmā universitātes bioloģijas studiju infrastruktūras rekonstrukcija, izveidotas fakultātes zinātniskās laboratorijas, arī augu fizioloģijas problēmu laboratorija. Riharda Kondratoviča lietišķība, spēja argumentēt un aizstāvēt universitātes intereses bija tās īpašības, kas ne tika palīdzēja saglabāt, bet pat vairot akadēmiskās saimes cieņu, pildot nepateicīgos LVU partijas komiteja sekretāra pienākumus septiņdesmito gadu pirmajā pusē. Liekas, universitātē jau folklorizējušies stāsti par to, kā Rihards Kondratovičs panāca daža pārlieku centīga VDK pārrauga padzīšanu no LU, vai, gluži pretēji, pie Čakstes pieminekļa svecītes likuša kolēģa paglābšanu no atlaišanas.

No 1987. līdz 1997. gadam Rihards Kondratovičs bija LU zinātņu prorektors, smagajā zinātnes organizatoriskās struktūras pārveides posmā vadīja habilitācijas un promocijas padomju izveidi, nostrifikācijas norises, divpadsmit bijušo LPSR Zinātņu akadēmijas institūtu asociāciju ar LU.

Riharda Kondratoviča vadībā vai pārraudzībā atjaunojās LU starptautiskās sadarbības kontakti, tieši ar viņa aktīvu līdzdalību izveidojās partneraticības ar Minsteres un Maincas universitātēm, tika īstenoti sadarbības projekti universitātes pārvaldes un studiju modernizācijas jomā.

Var teikt, ka selekcija ir viena no bioloģijas praktiskā pielietojuma jomām, kurai organiski pieder inovācija. Zināšanu pārnese, inovācija – liekas tie ir jauni modes vārdi, taču atbilstoša darbība augstskolām un īpaši universitātei nekad nav bijusi sveša. Lai atceramies LU serumstaciju. Var teikt, ka Rihards Kondratovičs ir LU nopelniem bagātais inovātors. 1980. gadā noorganizējis LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte”, viņš vēl joprojām vada tās darbu. Latvijā introducējis vairāk nekā 100 rododendru savvaļas sugas, izveidojis brīvdabas rododendru kolekciju, kurā ietilpst 66 savvaļas sugas un 143 šķirnes. Radījis 49 brīvdabas vasarzaļo un mūžzaļo rododendru šķirnes, 22 siltumnīcu acāliju šķirnes un vairākus simtus perspektīvu hibrīdu. Mēs visi šodien klātesošie varam lepni identificēt sevi ar skaistajiem profesora selekcionētajiem Academia Scientiarum un Alma mater šķirnes rododendriem.

Rihards Kondratovičs ir autors un līdzautors vairāk nekā 380 publikācijām, t.sk. 5 monogrāfijas, 1 mācību grāmata. Ne visi šie darbi ir indeksēti starptautiskajās datu bāzēs, taču to ietekme uz Latvijas kultūras attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes palielināšanu un vides sakārtotības sekmē?anu neviens nevarēs noliegt. Domāju, ka tas nav mazāk atzīstams sasniegums par dažiem “ietekmes faktora” punktiem SCI vērtējumā. Rihardam Kondratovičam izsniegtas vairāk nekā 60 autorapliecības un patenti par izveidotajām rododendru šķirnēm.

Riharda Kondratoviča darbība ir guvusi pelnītu akadēmisku, arī plašas sabiedrības un valsts atzinību: 1989. gadā viņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli; 1992. gadā – par LZA akadēmiķi. 1993. gadā Rihards Kondratovičs ievēlēts par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekli. Viņš ir daudzu zinātnisko biedrību loceklis, Vācijas un Amerikas rododendru audzētāju biedrību un Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības biedrs.

2000. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā Rihards Kondratovičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2002. gadā saņēmis LZA un firmas “ITERA Latvija” balvu par izcilu veikumu rododendru introdukcijā un selekcijā un daiļdārzkopības attīstīšanu Latvijā.

Riharda Kondratoviča darbu turpina viņa audzinātie zinātņu doktori, Augu audu kultūru laboratorija, arī dēls un meita izvēlējušies Riharda Kondratoviča specialitāti. Asociētais profesors U. Kondratovičs, kā savulaik šodienas prēmijas saņēmējs, ir LU BF dekāns un viņa pārraudzībā notiek LU Dzīvības zinātņu korpusa ēkas rekonstrukcijas darbi.

Riharda Kondratoviča mūža darbs pārliecinoši parāda, ka zinātne nav tikai intelektuāli aizraujoša speciāli sagatavotiem prātiem, tā ir skaista un šo skaistumu var uztvert un novērtēt katrs, gan pirmsskolnieks, gan akadēmiķis. Riharda Kondratoviča zinātniskā darbība pusgadsimta garumā palīdz mums izprast vienoto un saskanīgo dabas būtību. Tuvu tekstam pārceļot latviski poļu izcelsmes angliski rakstošā dzejnieka un matemātiķa Jakoba Bronovska (J.Bronowski) vārdus:

Pasaules audeklā jau ir ieausti arī Riharda Kondratoviča pētījumu pavedieni. Šodien, augsto apbalvojumu saņemot, novēlam viņam spēku, veiksmi un izturību vēl ilgi turpināt savu skaisto darbu.

Rododendri (grieķiski rhodon – roze un dendron – koks) ir ēriku dzimtas (Ericaceae D. C.) augi – krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām. Tie ir vieni no skaistākajiem košumkrūmiem, ko izmanto sabiedrisko un individuālo apstādījumu ierīkošanā. Lai vislabāk izpaustos to izcilā dekorativitāte, tiem jāsagādā optimāli augšanas apstākļi.

Rododendru ģints ir ļoti plaša un daudzveidīga. Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklāj veida audzes, turpretī citas aug kā pundurkrūmi, krūmi un pat lieli koki, sasniedzot līdz 30 m augstumu. Sastopamas sugas, kam lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, vairumam tās ir 5 – 10 cm garas, bet dažām tās var sasniegt pat 60 un vairāk cm garumu. Rododendriem ir milzīga ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība.

Rododendri savvaļā izplatīti galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstajos un mērenajos apgabalos, kalnos un ap lielām ūdens tilpnēm: okeāniem, jūrām, lielajiem ezeriem un upēm. Rododendri savvaļā neaug Dienvidamerikā un Āfrikā.

Rododendru ģints ir lielākā ēriku dzimtā. Savvaļā ir sastopamas 1200 – 1300 sugas, pie kam tās visas ir skaistas, ar izcilām dekoratīvām un saimnieciskām īpašībām. Dekoratīvajā dārzkopībā tiek izmantotas tikai ~ 250 sugas, kas norāda uz to, ka rododendru praktiskās izmantošanas iespējas ne tuvu vēl nav izsmeltas.

Rododendri, salīdzinājumā ar citiem dekoratīvajiem augiem, ir jauns kultūraugs. Pirmā suga, ko 1656. gadā sāka kultivēt, ir Alpos savvaļā augošais skarbmatainais rododendrs. Masveidīga rododendru savvaļas sugu introdukcija sākās 18. gs. otrajā pusē Anglijā. No Anglijas tie izplatījās tālāk pa visu Eiropu. 1763. gadā no Spānijas Anglijā ieveda mūžzaļo Pontijas rododendru. 1792. gadā no Kaukāza – dzelteno rododendru. 1809. gadā no Ziemeļamerikas introducēja Katavbas rododendru. 1811. gadā no Himalajiem – sarkanziedu koka rododendru. Rododendru savvaļas sugu introdukcijas darbs 19. un 20. gs. turpinājās un līdz 21. gs. sākumam praktiski tika pabeigts.

Pirmie mēģinājumi ieviest rododendrus Latvijā bija 19. gs. 20. gados, kad Vāgnera dārzkopības firma piedāvāja 2 rododendru sugas – Katavbas un dzelteno. Vēlākajos gados rododendrus piedāvāja J. Cigras, C. Šoha un citas firmas. Skrīveru dendroloģiskā parka izveidotājs Sīvers parkā izstādīja 8 rododendru sugas. Gadsimtu mijā Rīgas pilsētas parkos auga 7 sugas. Diemžēl ne Skrīveros, ne Rīgā tālaika stādījumi nav saglabājušies.

Nākamais rododendru introdukcijas posms Latvijā saistīts ar 20. gs. 20. un 30. gadiem. Divdesmitajos gados samērā daudz rododendrus audzēja Jūrmalā pie vasarnīcām (gan tikai dažas sugas). 30. gados nelielas rododendru kolekcijas tika izveidotas Bulduru dārzkopības skolā un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Vairums no introducētajiem rododendriem 1939./40. un 1940./41.g. ļoti bargajās ziemās aizgāja bojā.

Interese par rododendriem kā vietējiem krāšņumaugiem, pieauga 20. gs. piecdesmito gadu sākumā. 1952. gadā Dubultu dārzniecības vadītājs J. Andersons uzsāka 3 rododendru sugu ( Katavbas, Japānas un dzeltenā) masveida vairošanu no vietējās reprodukcijas sēklām Rīgas apstādījumiem. 1958. gadā pirmos simts stādus izstādīja Rīgas apstādījumos, nākamajos gados nāca klāt vēl vairāki tūkstoši. Pirmajos gados pēc iestādīšanas tie ziedēja ārkārtīgi krāšņi, taču pēc dažiem gadiem nepareizās agrotehnikas un neprasmīgās kopšanas dēļ gāja bojā.

Intensīva rododendru introdukcija Latvijā sākās 1957. gadā, kad LU Botāniskā dārza zinātniskā darba tematikā tika iekļauts jautājums par rododendru introdukciju un aklimatizāciju. Pirmajos septiņos gados – līdz 1964. gadam tika pārbaudīta ap 200 rododendru savvaļas sugu piemērotība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. 100 sugas no tām izrādījās piemērotas audzēšanai Latvijā. 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmito gadu sākumā intensīvi tika veidota Rietumeiropā izveidoto glezno šķirņu kolekcija, lai to kopā ar sugām varētu izmantot selekcijā – jaunu šķirņu veidošanas darbā.

Laikā no 1957. līdz 2006. gadam izdarīti 614 krustojumi dažādās kombinācijās, no kuriem iegūti vairāki desmiti tūkstoši hibrīdu, izdalīti daži simti visperspektīvāko.

Kopš 1999. gada par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā 49 jaunas brīvdabas rododendru šķirnes, tai skaitā 29 vasarzaļo un 20 mūžzaļo rododendru šķirnes. 36 no tām reģistrētas Anglijas karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā.

Darbs ar rododendriem turpinās turpat pusgadsimta garumā. Būtiskākie sasniegumi ir:

• Latvijas flora ir papildināta ar jaunu, vērtīgu kultūraugu – rododendriem;

• izstrādāta rododendru audzēšanas agrotehnika;

• izstrādātas rododendru pavairošanas metodes;

• noskaidroti fizioloģiskie un bioķīmiskie procesi rododendru ekoloģiskās adaptācijas laikā;

• pateicoties uzrakstītajām grāmatām, brošūrām un rakstiem dažādos preses izdevumos, izstādēm, radio un televīzijas raidījumiem, rododendrus tagad labi pazīst profesionālie dārzkopji un apzaļumotāji, dārzkopji amatieri un visi pārējie interesenti, kuriem ir tuva dzīvā daba.

ĪSTENIE LOCEKĻI

Ruvins FERBERS – dz.13.12.1946., LZA kor.loc. (2000), Dr.habil.phys. (1992), LU Fizikas un matemātikas fakultātes
Atomfizikas un spektroskopijas institūta Molekulu optiskās polarizācijas laboratorijas vadītājs, profesors. Zinātnisko pētījumu virzieni: eksperimentālie un teorētiskie pētījumi fizikālā optikā, kas saistīti ar koherento un kvantu optiku, kā arī ar atomu un molekulu fiziku. Vairāki pētījumi veikti ar optiskās polarizācijas metodēm, izmantojot polarizētas lāzera gaismas iedarbību uz divatomu molekulām un atomiem. Iegūti prioritāri rezultāti par koherentām optiskām parādībām molekulārās un atomārās sistēmās (līmeņu krustošanas efekti, kvantu oscilācijas), par dzīves laikiem, dipola momentiem, iekšmolekulārām mijiedarbībām, leņķiskā momenta sadalījuma simetrijas sabrukšanu elektriskā vai magnētiskā laukā u.c. Pēdējos gados tiek attīstīts būtiski jauns molekulu pētīšanas virziens, kas apvieno molekulu enerģētiskās struktūras un dinamisko parametru precīzu eksperimentālu noteikšanu. Vadīti 8 doktorantu darbi. Vada LZP un starptautiskus grantus, t.sk. ASV – Baltijas valstu (USA – Baltic States Twinning Programme) zinātnisko projektu (1998 – 2000), NATO programmas “Zinātne – mieram” projektu (NATO Science for Piece SfP –978029–Optical Field Mapping) (2002–2007). Amerikas fizikas biedrības biedrs, Latvijas pārstāvis atomu un molekulu fizikas nozarē Eiropas fizikas biedrībā.

Vairāk nekā 231 zinātnisku publikāciju autors, no tām 1 monogrāfija, 108 raksti žurnālos, 121 konferenču tēzes, 1 autorapliecība. Starptautiskā Humbolta fonda prēmija par sasniegumiem Hanlē efekta pētījumos. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/ferber.htm

Jānis GARDOVSKIS – dz. 11.05.1955., LZA kor.loc. (1997), Dr.habil.med. (1994), VAS P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs; RSU profesors, Klīniku prorektors, Ķirurģijas katedras vadītājs, Pārmantotā vēža institūta direktors. Zinātnisko pētījumu virzieni: videoķirurģija, aizkuņģa dziedzera ķirurģija, transplantācijas ķirurģija, onkoķirurģija, pārmantotās onkoloģiskās slimības, dzīves kvalitāte ķirurģijā. Kopš 1995.gada LZP un ES zinātnisko projektu vadītājs, t.sk. ES Phare programmas projekts “Pārmantotā vēža informācijas un profilakses centru tīkla izveide Baltijas jūras reģionā” (2005.g.); Eiropas Savienības INTERREG IIIA projekts “Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Latvijā un Igaunijā”(2005.g. – 2007.g.). Vairāk kā 100 zinātnisku publikāciju, divu grāmatu un trīs izgudrojumu autors. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/gardovskis.htm

Raita KARNĪTE – dz. 16.10.1949., LZA kor.loc. (1997), Dr.oec. (1987). SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” Valdes locekle/direktore, vadošā pētniece.

Zinātniskā darba galvenās tēmas: makroekonomiskā attīstība, sabiedriskās finanses, sociālās drošības sistēmas reformas (pensiju apdrošināšana, veselības apdrošināšana), pašvaldību ekonomiskās problēmas, ārvalstu investīcijas, tautsaimniecības nozaru attīstība, kultūras ekonomiskie aspekti, informācijas sabiedrība, darba attiecības. EK programmu eksperte (1996, 1997, 1998, 2005). EK Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda nacionālā centra vadītāja (2003–). LR Ekonomikas ministrijas Zinātnieku padomes priekšsēdētāja (2004–). LDDK Zinātnes un uzņēmējdarbības padomes locekle (2005 –), Valsts Terminoloģijas komisijas Ekonomikas apakškomisijas locekle. Atbildīgā par žurnāla “Humanities and Social Sciences. Latvia” izdošanu LZA Ekonomikas institūtā, izdevuma “Clinical Outcomes&Cost Studies” redakcijas padomes locekle (2004–), UNDP atbalstītā žurnāla “Byelorussia Economic Journal”starptautiskās redakcijas padomes locekle (2004.–). Vairāku augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības) Padomnieku Konventa locekle. Vadījusi bakalauru un maģistra darbus Latvijas Universitātē, Stokholmas Ekonomiskajā augstskolā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rīgas Stradiņa universitātē. Vairāk nekā 150 zinātnisku publikāciju autore vai līdzautore. Aktīva LZA un HSZN darbā, iecienīta un autoritatīva ekomomikas problēmu eksperte Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/karnite.htm

Vai, cik nesmuki! Cūka. Gluži kā lamuvārds. Austrumnieki saka glītāk – Mežacūkas gads. Mēs tomēr paliksim pie Cūkas, kas ir mierīgs, omulīgs lopiņš, rok dziļo sakni. Ne velti krājkasītes ir cūciņas, nevis sarainie, ilkņainie, garpurnainie mežakuiļi. Krājkasītei 2007. gadā ir liela nozīme, jo darījumi veiksies, atsauksies arī sen norakstītie parādnieki. Droši ņemiet bankā kredītus, rakstiet projektu pieteikumus, arī Eiropas Savienības naudai. Šogad jums veiksies visos finanšu darījumos – ar kustīgo un nekustīgo īpašumu, ar laulības līgumu, dāvinājumiem un mantojumiem. Kā saka – cūkas laime. Mēs tikai to rakstīsim ar lielo burtu – Cūkas laime. Gan jau būs arī kāds korupcijas skandāliņš, aiz rokas tiks pieķerts kukuļa ņēmējs un devējs, kā tad bez tā. Visi gribam dzīvot labāk, ne tikai Nacionālās operas mūziķi un ugunsdzēsēji. Taču gads kopumā būs izdevīgs funktierim un finansēm.

Cūka (1911, 1923, 1935, 1947, 1959, 1971, 1983, 1995). Nu tak ļoti labi! Nauda atgriežas desmitkārtīgi. Brauciet ceļojumā, jo tālāk, jo labāk. Kaut vai ar lēto avioreisu un mugursomu. Ja zobu pastas vietā līdzi ņem zobu pulveri un mazgājas ar viesnīcas ziepēm, tad arī lidostas drošības kontrole tāda špicka vien ir. Liks jums novilkt kurpes, nu un tad?

Žurka (1912, 1924, 1936, 1948, 1960, 1972, 1984, 1996). Varat droši kalt nākotnes plānus un justies laimīga. Šogad būs ļoti daudz izpārdošanu. Gaidiet Stokmana Trakās dienas. Tas nekas, ja jums nomīs™™ kājas un asti. Toties jūs lēti nopirksiet tā–ā–ādas lietiņas!

Vērsis (1913, 1925, 1937, 1949, 1961, 1973, 1985, 1997). Vērsis pat tik labvēlīgā gadā kā Cūkas gads strādās, līdz kritīs no kājām. Vai tad vienreiz tiem darbiem nebūs gals? Nav tak vairs spēka.

Tīģeris (1914, 1926, 1938, 1950, 1962, 1974, 1986, 1998). Tīģeris ir avantūrists dzīvē un finanšu darījumos. Viņš riskē un vinnē! Prāta bankā un Gribi kļūt miljonārs? Un ja saka, ka lielākais risks, uz ko latvietis ir spējīgs, ir nobraukt trīs pieturas tramvajā bez biļetes, tad, ticiet vai neticiet, Tīģeris vienreiz bez biļetes aizbrauks pat līdz tramvaja galapunktam! Līdz pašam galam!

Kaķis (1915, 1927, 1939, 1951, 1963, 1975, 1987, 1999). Kaķis labsajūtā murrās savu draugu jaunajā mājā pie kamīna. Pie mājas ir videonovērošanas kameras, durvis un logi pieslēgti Falck apsardzei. Nu gluži nekas nevar traucēt Kaķa dvēseles mieru. Labi, ka ir tādi draugi.

Pūķis (1916, 1928, 1940, 1952, 1964, 1976, 1988, 2000). Pūķis mirdzēs kā vienmēr. Kā tas gadās, ka Pūķim vienmēr ir nauda? Ierēdņi pētīs viņa ienākumu deklarāciju, skauģi izteiks visšaubīgākos minējumus. Iepazīstieties ar latviešu folkloru, Loskutova kungs! Ir tak vesela kaudze pasaku, kā pūķis savam saimniekam pa gaisu nes naudu. Maisā uz muguras!

Čūska (1917, 1929, 1941, 1953, 1965, 1977, 1989, 2001). Čūskai nekas labs nav gaidāms. Viņa jutīsies aizmirsta un nenovērtēta, bet mierinās sevi ar domu, ka nekas nav mūžīgs. Arī Cūkas gads.

Zirgs (1918, 1930, 1942, 1954, 1966, 1978, 1990, 2002). Zirgs tiks pie naudas un senilgotām lietām. Jaunas automašīnas, lielāka dzīvokļa vai vismaz pie biļetes uz Valmieras “Karali Līru”.

Kaza (1919, 1931, 1943, 1955, 1967, 1979, 1991, 2003). Kaza ir jestrs lopiņš, vienmēr gatava paspriņģot draugu godos. Vajadzētu būt piesardzīgākai, ka neceļas neslava, bet Kaza neko neņem galvā.

Mērkaķis (1920, 1932, 1944, 1956, 1968, 1980, 1992, 2004). Zili brīnumi! Mērkaķis beigs mērkaķoties un nopietni ķersies pie darījumiem. Esiet piesardzīgi – Mērkaķis jebkuru spēj apvest ap stūri.

Gailis (1921, 1933, 1945, 1957, 1969, 1981, 1993, 2005). Gailis ir konservatīvs un nespēj savu dabu mainīt, tādēļ viņam ies secen ne viens vien izdevīgs darījums. Nu nespēj viņš tā uzreiz uzticēties cilvēkiem, ja tie viņam piedāvā kaut ko jaunu un riskantu.

Suns (1922, 1934, 1946, 1958, 1970, 1982, 1994, 2006). Ar Suni ir pavisam cita lieta. Kaut arī cīnītājs par taisnību un sabiedrības labumu, viņš pats savu izdevību garām vis nelaidīs. Lai labi būtu visiem un labi būtu man!

Izcils zinātnieks, mērķtiecīgs un liels goda vīrs, Latvijas Universitātes profesors Ādolfs Krauklis nav vairs mūsu vidū.

Kopš studiju gadiem dzirkstoša zinātkāre, ģeogrāfiskā pētnieka gars Ādolfu Kraukli vedis ceļā no Latvijas ainavu ģeogrāfijas skolas pasaulē. Aizsācis pētniecību Latvijā, gandrīz 30 gadus Ādolfs Krauklis strādāja PSRS Zinātņu Akadēmijas Sibīrijas nodaļas Sibīrijas un Tālo Austrumu ģeogrāfijas institūtā un ainavu ekoloģijas jomā izvirzījās starp pasaules vadošajiem pētniekiem.

Ādolfa Kraukļa darbi dabas sistēmu eksperimentālā izpētē publicēti desmitos izdevumos un vairākās valodās. Viņa enerģijas un ideju apņemtā klātbūtne neskaitāmās konferencēs, kopdarbos ar citiem pētniekiem, t.sk. doktorantiem aptvērusi daudzas valstis.

Pēc neatkarības atgūšanas, kopš 1991.gada Ādolfs Krauklis – habilitētais ģeogrāfijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis sevi veltīja Latvijas akadēmiskajai videi. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu studentus un kolēģus visus šos gadus pavadījusi profesora vērienīga dabas ģeogrāfisko procesu interpretācija un prasīga pētnieciskā darba ievirzīšana. Tajā pašā laikā profesors aktīvi strādāja sadarbībā ar Starptautisko Ainavekoloģijas Asociāciju (IALE) (kopš 1996.) un Vācu Dabaspētnieku Akadēmiju Leopoldina (akadēmijas loceklis kopš 1999.). Kā īpaša atzinība par profesora izcilo starptautiska līmeņa ieguldījumu dabaszinātņu attīstībā ir 1999.gadā viņam piešķirtā Prāgas Kārļa Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Zelta medaļa.

Ģeogrāfijas nozares pārstāvji ir dziļi pateicīgi par profesora sabiedrisko veikumu. Kā ilggadējs Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents (1993. – 2003.), un Starptautiskās Ģeogrāfijas Savienības (IGU) Latvijas Nacionālās Komitejas priekšsēdētājs (kopš 1995.) Ādolfs Krauklis izveidoja jaunas Latvijas saiknes ar pasaules ģeogrāfijas organizācijām, atjaunoja un vadīja Ģeogrāfisko rakstu izdošanu un nemitīgi organizēja ģeogrāfiskās sarunas un pētniecības darbus Latvijā.

Profesora atstātās zinātniskās un cilvēcīgās pēdas ir paliekošas. Daudzie draugi, ainavu ģeogrāfijas zinātnieki, studenti Latvijā un ārpus tās robežām paliek skaudrās skumjās un tajā pašā laikā – sirsnīga, patiesa, prasīga un liela gara apdvesmoti.

1964. gadā no toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas uzņēmuma “Carl Zeiss Jena” Baldones Riekstukalnā pienāk Šmita sistēmas teleskops (Schmidt–Teleskop) ar sfēriskā spoguļa diametru 120 cm, korekcijas plates diametru 80 cm, fokusa attālumu 240 cm. Instrumentu, kas vēl arvien ir pats lielākais šādas sistēmas platleņķa teleskops Baltijā un 4.–5. lielākais Eiropā, uzstāda 1966. gadā. Šogad paiet 40 gadu kopš uzsākti novērojumi ar šo teleskopu.

1966. gada 7./8. decembra naktī ar Baldones observatorijas Šmita teleskopu tika iegūts pats pirmais uzņēmums. Tas gan vēl nebija astronomiskais uzņēmums, bet gan tikai tehniskais, pie tam rupjās fokusēšanas uzņēmums. Ieraksts Šmita teleskopa 1. novērojumu žurnālā liecina, ka temperatūra kupolā bijusi –10°, teleskops centrēts uz zvaigzni ? Aur, fotoplate Ilford FP4, emulsijas lējums 7478D, izdarītas astoņas 10 sekunžu ekspozīcijas fokusa skalas diapazonā no 15 līdz 40 mm. Plate attīstīta četras minūtes Kodaka D19 attīstītājā 18°C temperatūrā. Pirmā astronomiskā fotogrāfija – Berenikes Matu zvaigžņu kopa – uzņemta 1967. gada 18./19. janvāra naktī uz ORWO ZU1 plates bez filtra, 20 minūšu ekspozīcija. Turpmākajos gados teleskopa kā fotogrāfiska instrumenta darbība dokumentēta 20 novērojumu žurnālos ar vairāk nekā 25 tūkstošiem ierakstu.

Teleskops izrādījās ļoti labs gan optiskās sistēmas, gan mehānikas un elektronikas ziņā. Tāpēc to bija iecienījuši un brauca uz Baldoni fotografēt gan zvaigznes, gan zvaigžņu kopas, gan galaktikas astronomi no Odesas, no Tartu, no Maskavas, no Pulkovas, no Urāliem; ar Šmita teleskopu iegūtos fotouzņēmumus izmantojuši zvaigžņu un komētu pētnieki no Kijevas, arī Lietuvas astronomi.

Ar teleskopu iegūto dažādo debess apgabalu tiešo un spektru uzņēmumu katalogs (A.Alksnis, A.Balklavs, I.Eglītis, O.Paupers. – Baldone Schmidt Telescope Plate Catalogue – Baldones observatorijas Šmita teleskopa astronomisko uzņēmumu katalogs) pieejams Latvijas Universitātes Astronomijas institūta (LUAI) mājas lapā http://www.astr.lu.lv/SCHM_Plates/sma_readme.htm. Plašu arhīvs glabājas Šmita teleskopa tornī, jāatzīst, šim nolūkam ne visai piemērotās telpās. Lai nodrošinātu bagātīgās astronomiskās informācijas drošāku saglabāšanu, šo apjomīgo arhīvu saskaņā ar LUAI septiņgadu (2007–2013) plānu ir paredzēts digitalizēt, izveidojot sava veida virtuālo observatoriju, kas būtu pieejama visas pasaules astronomu sabiedrībai.

Cik svarīga nozīme ir šādiem zvaigžņu fotouzņēmumu arhīviem, liecina viens pavisam svaigs piemērs. Ar Baldones Šmita teleskopa plašu arhīva uzņēmumu kolekcijas palīdzību pēdējos pāris mēnešos izdevies atklāt klasiskās novas – optiskos dublikātus diviem Andromedas galaktikas (M 31) supermīkstā rentgenstarojuma īslaicīgiem avotiem, kas droši vien vispār netiktu identificēti, ja Riekstukalnā nebūtu tāda arhīva. Tas tāpēc, ka optiskais dublikāts jau paspēj apdzist pirms parādās rentgenstarojums. Par šo atklājumu kārtējā LU konferencē Astronomijas sekcijas sēdē paredzēts ziņot topošajai astronomei – LU studentei Kārļa Kaufmaņa piemiņas stipendiātei Olesjai Smirnovai.

Uz Šmita teleskopa novērojumiem balstītas daudzas zinātniskas publikācijas – vairāki desmiti rakstu starptautiskos žurnālos, raksti pašu Observatorijas izdotajā sērijveida izdevumā “Saules un sarkano zvaigžņu pētījumi”, speciāli rakstu krājumi un monogrāfijas. Bez daudziem oglekļa un citzvaigžņu fotometrijas un spožuma mainīguma pētījumiem laika gaitā atklātas 318 iepriekš nereģistrētas oglekļa zvaigznes [Katalogs ar to datiem atrodams Astronomisko datu centrā CDS (Centre de Données astronomiques de Strasbourg) Strasburā: ftp://cdsarc.u–strasbg.fr/pub/cats/III/140 Carbon stars from Baldone telescope (Alksne+ 1987)] un ap 70 novu spirāliskajā galaktikā M31. Teleskops ar labiem panākumiem ir izmantots arī starptautiskajās komētu novērošanas programmās.

Fotogrāfisko novērojumu laikmets astronomijā ir beidzies, un arī Baldones Šmita teleskops šogad ir pārtapis par digitālu fotoaparātu, jo ir aprīkots ar lādiņsaites matricas gaismas uztvērēju. Jaunā CCD kamera gan ir neliela un nespēj aptvert visu Šmita teleskopa redzeslauku. Tā iegādāta par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, par kuriem arī no jauna aluminizēta Šmita teleskopa spoguļa reflektējošā virsma (A.Alksnis, I.Pundure. – “Zvaigžņotā Debess”, 2005, rudens, nr. 189, 11.–13. un 89.–95.lpp.).

Ir divi vīri, kuriem ir neapstrīdami nopelni šī Latvijas astronomiem nozīmīgā teleskopa pastāvēšanā: Jānis Ikaunieks (1912–1969), kas savu dzīvi veltīja modernas astronomiskas observatorijas celšanai un panāca pasaules klases instrumenta – Šmita teleskopa – iegādi un uzstādīšanu Riekstukalnā, un Arturs Balklavs–Grīnhofs (1933–2005), kas noturēja šo observatoriju cauri zinātnes reformēšanas stadijai un panāca teleskopa spoguļa atjaunošanu. Abi uz šo jubileju jau raugās no Aizsaules.

Aizstāvēšana

2006.gada 15. decembrī plkst. 14.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.auditorijā notiks ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P–02 slēgtā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats –“Hidroksilapatīta nanopulveru un kompozītkeramikas iegūšana ar sola–gēla metodi”.
Oficiālie oponenti: prof., Dr.habil.biol. R.Kārkliņš; prof., Dr.phys.
A.Lūsis; asoc. prof., Dr.chem. J.Lemba.

Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10.

***

2006.gada 22.decembrī plkst.15.00 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas 6, 302 auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: “Cilvēka balsta –kustību aparāta stāvokļa analīze pēc pēdu nospieduma dinamikā un bionisko zolīšu sintēze” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., prof. Kostadin Kostadinov (Bulgārijas ZA Mehānikas Institūts), Dr. med, doc. Vladimirs Skļarevičs (RSU), Dr. habil.sc. ing. Varaidots Zars (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10;Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5 un Interneta lapā http://www.mmd.rtu.lv/promocijas_darbi.htm

***

2006.gada 22. decembrī plkst. 16.00 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 302 auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: “Reciprokālo ekzoskeletālo sistēmu ar kinemātisko mijiedarbību ietekmes izpēte uz pacientiem ar muskuļu aktivitātes deficītu” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., asoc. prof. Georgs Bojadžijevs (Bulgārijas ZA Mehānikas institūts), Dr.sc.ing., asoc. prof. Aivars ?ulcs (RTU), Dr.med., asoc. prof. Ints Zeidlers (RSU). Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Āzenes ielā 10; Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5 un Interneta lapā http://www.mmd.rtu.lv/promocijas_darbi.htm

***

2007.gada 3.janvārī plkst. 14.15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Sauszemes gliemežu sugu daudzveidība mežā un to ietekmējošies faktori Latvijā” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol.Guntis Brūmelis, Dr.biol.Vieturs Melecis, Dr.biol.Arvīds Barševskis.

***

2007.gada 3.janvārī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Lauksaimniecības pārmaiņu ietekme uz griezes Crex crex (L.) populāciju Latvijā: skaita dinamika, biotopu izvēle un populācijas struktūra” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol Jānis Priednieks, Dr.biol. Jānis Vīksne, Dr.biol. Indriķis Krams
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 5. janvārī plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes 218. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Lauksaimniecības nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Govju piena produktivitātes pazīmju mainības analīze” lauksaimniecības zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” direktors Dr. habil. agr., Dr. med.vet. Aleksandrs Jemeļjanovs; Valsts emeritētais zinātnieks, Dr. agr. Didžus Strautmanis; LLU MPS “Vecauce” direktora vietnieks mācību darbā, Dr. agr. Ivars Rūvalds.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.”

***

LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

tiek pārcelta no 2006.gada 19. decembra plkst. 14.00 uz 2007. gada 5. janvāri plkst.14.00.
Temats: “Skolotāju pedagoģiskās darbības salīdzinoša analīze latviešu un mazākumtautību sākumskolu klasēs”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. paed. Rasma Garleja, LU; prof. Dr. habil. phil. Maija Kūle, LU, Dr. habil. phil. Jozefs Helds, Tībingenes universitāte, Vācija.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 11. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Hemodinamikas svārstību novērtējums ar invazīvām un daļēji invazīvām monitorēšanas metodēm miokarda ķirurģiskas revaskularizācijas operācijās bez mākslīgās asinsrites” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. A.Lācis, Bērnu klīniskā slimnīca; Dr. med. B.Mamaja, RSU; Dr. med. M.Hismaijers, Austrija

***

2007. gada 18. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Intraoperatīva miokarda revaskularizācijas kvalitātes kontrole” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. A.Lācis Bērnu klīniskā slimnīca;
Dr. med. A.Lācis, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca; Dr. med. G.Tetere Vācija

***

2007. gada 25. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Asinsvadu stāvokļa ietekme uz hemodialīzes un nieru transplantācijas iznākumiem” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. R. Lācis, RSU; Dr. med. V.Zvirgzdiņš, Klīniskā universitātes slimnīca “Gaiļezers”; Dr. med. A. Peetsalu, Igaunija
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2007. gada 15. janvārī plkst. 14:00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Promocijas padomes P-06 atklātā sēdē, Rīgā, RTU Būvniecības fakultātes sēžu zālē Āzenes ielā 16/20

aizstāvēs promocijas darbu “Liektu dzelzsbetona elementu pastiprināšana ar kompozīto materiālu uzlikām” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. Audronis Kazimieras Kvedaras (Lietuva, VTU), prof., Dr.habil.sc.ing. Gundaris Teters (LZA), prof., Dr.sc.ing. Andris Čate (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php

***

2007.gada 31.janvārī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Limnogēno purvu veģetācija Latvijā” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol.Guntis Brūmelis, Dr.habil.ģeog.Māris Laiviņš, Dr.biol.Baiba Bambe.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome “RTU P–01” 2006. gada 23. novembra sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē Dinai Trifanovai par promocijas darbu “I grupas metabotropo glutamāta receptoru nekonkurējošo antagonistu sintēze”.
Balsošanas rezultāti: par – 15, pret – nav, nederīgi biļeteni – nav.