Desmit ievērojamākie sasniegumi 2006. gadā

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2006.gadā.

Ieviesta jauna tehnoloģija hematoloģisko slimnieku ārstēšanā, kas ievērojami uzlabos akūtu un hronisku leikozes pacientu ārstēšanas iespējas. Jaunā tehnoloģija saistīta ar alogena perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantāciju (Dr. Sandra Lejniece, Dr. Viesturs Boka, Ilze Puga, Rīgas Stradiņa universitāte; Rīgas Austrumu slimnīca, klīnika “Linezers”)

Izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstību diagnostikai (Dr. Jānis Spīgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Kardioloģijas institūtu)

Veikta augu vīrusu genomu klonēšana un parādīti to tālākie pielietojumi biotehnoloģijā – vakcīnu un diagnostikas izveidošanā. (Dr. Andris Zeltiņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs)

Noteiktas jaunas lielmolekulāru proteīnu telpiskās struktūras, izmantojot daudzdimensionālās kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas metodi. Tas ļauj labāk izprast šo proteīnu bioloģiskās darbības mehānismu (akadēmiķis Edvards Liepiņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

Izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai (Dr. Larisa Grigorjeva, Dr. Donats Millers, M.Sc. Krišjanis Šmits, LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institūtu)

Izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām (LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr. Roberts Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institūts)

Izstrādāta jauna tehnoloģija augšņu agroķīmiskajā izpētē, lietojot Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS). Tā izmantota Latvijā pirmās digitālās augšņu agroķīmiskās kartes (Bauskas rajona Codes pagastā) sagatavošanai un izdošanai (Dr. Regīna Timbare, Skaidrīte Poriete, Aija Miķelsone, Valsts Agroķīmisko pētījumu centrs).

Pabeigts un publicēts Latgales reģionālās ekonomikas pētījums un veikta tās konkurētspējas paaugstināšanas analīze (Dr.Viktors Voronovs, Irīna Petrova, Edgars Račko, Daugavpils Universitāte)

Uz veikto arheoloģisko izrakumu pamata apkopoti un monogrāfijā publicēti bagātīgi materiāli, raksturojot materiālo un garīgo kultūru lībiešu biezi apdzīvotā vietā un apbedījumos Daugavas lejtecē – Salaspils Laukskolā 10.– 13. gs. (Dr. Annas Zariņas vadībā, LU Latvijas vēstures institūts)

Pabeigts liels kultūrvēsturisks pētījums “Latviešu kordziesmas antoloģija: 1873 – 2000. Dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koriem a capella.” Pirmoreiz mūzikas izdošanas vēsturē vienkopus sistematizēts un zinātniski komentēts latviešu kora dziesmu “zelta fonds” no I Vispārīgajiem Dziesmu svētkiem (1873) līdz mūsdienu autoru darbiem (LZA goda loceklis Imants Kokars, Dr. Arnolds Klotiņš, Arvīds Bomiks, Dr. Oļģerts Grāvītis, Jānis Lindenbergs, Pēteris Plakidis). 12 sējumi ilustrēti ar 12 CD kamerkora Ave Sol izpildījumā (diriģents Uldis Kokars)

Pasniegtas Latvenergo balvas

2006.gada 13. decembrī a/s Latvenergo zālē pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s Latvenergo balvas 2006. gada laureātiem. Latvijā augstāko apbalvojumu enerģētikā – Alfrēda Vītola balvu par izcilu devumu pasniedza LZA korespondētājloceklim, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram Dr. habil. sc. ing. Leonīdam RIBICKIM par darbu kopu “Zinātniskā pētniecība energoelektronikā un elektropiedziņā Latvijā”.

Ar Gada balvām par nozīmīgu devumu enerģētikā apbalvoti Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr. habil. sc. ing. Vladimirs ČUVIČINS par darbu kopu “Enerģētikas attīstības veicināšana un inovāciju vides veidošana Latvijā” un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktors profesors Dr. habil. sc. ing. Andris ŠNĪDERS par darbu kopu lauksaimniecības enerģētikā.

Gada balvas jaunajiem zinātniekiem laureāti ir Fizikālās enerģētikas institūra Resursu laboratorijas asistente, M.Sc. Kristīna ĻEBEDEVA par darbu “Kolektoru un saules bateriju kombinētā izmantošana Latvijas klimatā”(zinātniskais vadītājs LZA korespondētājloceklis, profesors Dr. habil.sc. ing. P. Šipkovs) , Rīgas Tehniskās universitātes doktorants, AS Latvenergo Sadales tīkla Perspektīvās attīstības dienesta elektroinženieris M.Sc. Armands STALTMANIS par darbu “Vidsprieguma kabeļu un to metāla apvalku termiskās izturības nodrošināšanas metožu analīze un izvēle Rīgas elektrotīklā” (zinātniskais vadītājs profesors Dr. sc. ing. J.Rozenkrons), Rīgas Tehniskās universitātes TMF SES profesora grupas pētnieks M.Sc. Sergejs VOSTRIKOVS par darbu kopu “Latvijas enerģijas un energoresursu ražošanas un patēriņa scenāriju izstrāde”, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorante ABB SIA zemsprieguma sistēmas nodaļas produktu grupas vadītāja M.Sc. Irina JUTKEVIČA par darbu “Pasaules, Eiropas Savienības un Latvijas enerģētikas struktūra, vadība, avāriju iespējamība un iemesli” (zinātniskais vadītājs LZA korespondētājloceklis , profesors Dr. habil. sc. ing. A.Sauhats).

Prezidents Kārlis Miķelsons Latvenergo Goda zīmi pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam, Fizikālās enerģijas institūta direktoram Jurim EKMANIM par veiksmīgu sadarbību un personīgo ieguldījumu Latvijas enerģētikā.

Akadēmiķis Juris Ekmanis īsumā raksturoja gadskārtējās Latvenergo balvas pasniegšanas ceremonijas kā īstus profesijas svētkus , kuros valda liela kopības izjūta. Tiek sumināti izcili speciālisti, kas pārsnieguši pašu augstāko latiņu, un iedrošināta jaunā enerģētiķu paaudze, kas jau tagad ir gana spēcīga. Visi balvu laureāti ir devuši un dos savu ieguldījumu Latvijas enerģētikā. Tā pašlaik pārdzīvo renesansi un tai ir vajadzīgi visu prāti – no zinātnieka līdz ierindas enerģētiķim.

Pasniegtas a/s Latvijas gāze balvas

2006.gada 20. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā balvu pasniegšana sirds un gāzes lietu zinātniekiem. Balvu devēji – Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s Latvijas gāze un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai, balvu saņēmēji – divi zinātnieki ar prāvu darba un dzīves pieredzi un divi jaunie, daudzsološie. Arī žanri dalās divās vienādās daļās – divi laureāti gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistīto tehnoloģiju nozarēs un divi kardiologi vai kardioķirurgi.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr. habil. sc. ing. Daniels Turlajs apbalvots ar Gada balvu par darbu kopu “Dabas gāzes efektīva izmantošana Latvijas kurināmā bilancē”. Profesors ir viens no vadošajiem šīs tematikas zinātniekiem un aktīvi pēta Latvijas energoapgādes tehniskos,vides un ekonomiskos aspektus. D.Turlajs darbojas Latvijas siltuma ražotāju asociācijā, konsultē Vides ministriju par videi nekaitīgu un lētāku siltumapgādi. Profesors daudzus gadus Rīgas Tehniskajā universitātē mācījis topošajiem inženieriem un zinātniekiem siltumenerģētiku, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet ievadot viņus arī praktiskajā darbā.

Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Dr. sc. ing. Adrians Dāvis, pasniedzot prof. Turlajam apbalvojumu, teica: “Mēs vienā laikā studējām, kopā gājām uz ballītēm, kopā iedzērām pa aliņam. Tu tagad esi liels zinātnieks, un par to man patiess prieks.” Savukārt profesors Turlajs, šķiet, nebūt nebija bēdīgs saņemt augsto apbalvojumu no sava bijušā studiju biedra rokām.

Ar 2006. gada balvu par mūža ieguldījumu kardioloģijas nozares attīstībā Latvijā apbalvota Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle profesore Vera Rudzīte. Profesore jau dzīves laikā ir kļuvusi par leģendu, vairākas zinātnieku paaudzes viņu uzskata par savu skolotāju medicīnas zinātnē. Viņas vadībā savu zinātnisko darbu uzsākuši šodien pazīstami profesori (A. Martinsons, J.Jirgensons, J.Skārds u.c.). Pēc darbības uzsākšanas Latvijas Kardioloģijas institūtā 1979. gadā V. Rudzīte īsā laikā izveidoja pētniecības un diagnostikas laboratoriju, kurā veica bioķīmiskus, farmakoloģiskus, morfoloģiskus pētījumus, ieskaitot darbus ar radioaktīviem izotopiem. V. Rudzītes pēdējo gadu pētnieciskie projekti saistīti ar jaunu koronārās sirds slimības primāro un sekundāro riska faktoru iezīmēšanu un to darbības mehānismu noskaidrošanu. Arī tagad, būdama emeritētā zinātniece, profesore Rudzīte sadarbībā ar invazīvo kardiologu grupu veic sekundāro riska faktoru pētījumus un novērtējumus koronārās sirds slimību izcelsmē un progresēšanā. Esejā par savu dzīvi (“Stundā, kad Jupiters novērsies”) profesore Vera Rudzīte rakstīja, ka astrologi neko labu viņai dzīvē neparedzēja. Panākumi nāca ar lielu neatlaidību un tiepību. Adrians Dāvis teica, ka parasti par panākumu pirmo priekšnoteikumu uzskata labu galvu.Tā tas nav. Pirmajā vietā ir laba sirds.

Stipendiju jaunajiem zinātniekiem kardioloģijas zinātnē ieguva ārsts Uldis Strazdiņš par promocijas darbu “Intraoperatīva miokarda revaskularizācijas kvalitātes kontrole” , kas drīzumā tiks aizstāvēts. U.Strazdiņš ir atzīstams klinicists – P.Stradiņa Kliniskās universitātes slimnīcas iegūto sirdskaišu nodaļas vadītājs.

Stipendiju jaunajiem zinātniekiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijā ieguva Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģijas katedras 2. kursa doktorants Anatolijs Borodiņecs par darbu “Daudzdzīvokļu ēku siltuma patēriņa dinamikas analīze”. Par šo tēmu viņam jau ir divas starptautiskas publikācijas. Jaunam zinātniekam, kurš nodarbojas ar dzīvojamo ēku siltuma patēriņa analīzi, A.Dāvis solīja garantētu darbu visam mūžam.

Profesore Vera Rudzīte apbalvoto vārdā teica, ka patiesību meklēt ir nepatīkami, bet ļoti interesanti, ar to domājot, ka zinātnieka ceļš nebūt nav rozēm kaisīts. Gadās arī sadurties.

Jaunā doktoranta zinātniskais vadītājs kardioķirurgs Romans Lācis, kurš 2002. gadā kļuva par pirmo LZA, Latvijas gāze un LIF mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai balvas laureātu, jūtu uzplūdumā nodēvēja Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi par karali, kurš redz un atbalsta savas valsts potenciālu. Neņemoties spriest, cik liels vai mazs ir Latvijas potenciāls monarhijas laukā, atcerēsimies, ka citā līdzīgā balvu pasniegšanas reizē A.Dāvis pats sevi visai ironiski nosauca par nīstamo monopolistu, tā reaģējot uz kādu avīzes publikāciju. Kā nekā vārdiem monarhs un monopols ir vienāds sākums. Taču bez apbalvojuma nepalika arī Adrians Dāvis – mērķprogrammas padomes priekšsēdētājs prof. Imants Meirovics pasniedza Adrianam Dāvim LIF mērķprogrammas Zelta medaļu par izciliem nopelniem, atbalstot Latvijas izglītību un zinātni.

21. decembrī Latvijas Zinātnieku savienības Valde bija pulcējusies uz pēdējo sēdi 2006. gadā.

Kā pirmais darba kārtības jautājums tika apspriesta LZS reģistrēšana par sabiedriskā labuma organizāciju, kas ļautu piesaistīt ziedotāju līdzekļus un veikt citas aktivitātes. Formālās prasības ir izpildītas, LZS darbības 2006. gada pārskats sastādīts un vienbalsīgi pieņemts, tas atbilst sabiedriskā labuma organizācijas kritērijiem, tādēļ ir cerības uz šī jautājuma pozitīvu atrisinājumu.

Turpinās darbs, lai reģistrētu LZS zinātnisko institūciju reģistrā. Kā viens no iespējamiem LZS zinātniskās darbības virzieniem varētu būt ekoloģija, bioloģiskās daudzveidības veicināšana un citas Latvijai un Eiropas Savienībai svarīgas jomas.

Par Augstākās izglītības likuma pieņemšanas gaitu informēja U.Grāvītis.

LZS Valde apsprieda LZS Kongresa sasaukšanas organizatoriskos jautājumus, jo jau 2007. gada janvārī vajadzētu izveidot Kongresa orgkomiteju.

LZS Valdes sēdes notiks 18. janvārī un 15. februārī plkst. 16.00

LZS Padomes sēde notiks 15. martā plkst. 16.00

Satura rādītājs

2006.gada 21. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā svinīgi diplomus pasniedza jaunievēlētajiem īstenajiem, goda un korespondētājlocekļiem.

LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, uzrunādams jauno iesaukumu, teica, ka Akadēmijas misija ir celt zinātnes prestižu, un aicināja vairāk iesaistīt zinātnē gados jaunus cilvēkus. “Mēs esam zinātnei mūžu veltījuši, un tas ir skaists”, teica prezidents.

Katrs diploma saņēmējs tika īsumā raksturots, jo ne jau visi ir plašai publikai pazīstami. Ir arī tādi, kuri atzinību un cieņu nopelnījuši , strādādami savā šaurākajā zinātnes nozarē. Katrs diploma saņēmējs teica arī atbildes vārdus. LZA īstenā locekle Raita Karnīte, par kuru tika teikts, ka mums viņa ir bezmaz vai ģimenes loceklis, ko katru vakaru redzam kādā no TV kanāliem vai lasām viņas komentārus laikrakstos, atzinās, ka ir ļoti, pat neizsakāmi laimīga. Viņa pirmā pateica to, ko pēc tam katrs savā veidā atkārtoja visi diploma saņēmēji – ievēlēšana Latvijas Zinātņu akadēmijā ir gods, uzticība un liela atbildība.

Neiztika arī bez humora. Korespondētājlocekle Inta Muzikante teica, ka viņa, pirmkārt, to jau sen bija pelnījusi un, otrkārt, pilda Eiropas Savienības direktīvas pa sievietes lomas palielināšanu zinātnē. Ļoti ļoti sen LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā nav bijusi neviena sieviete. Nu viņa aizpilda arī šo nišu. Savukārt Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa saņēma pirmo sievieti–ģenerāli un Viestura ordeņa kavalieri. Tā ir Latvijas Policijas akadēmijas rektore, profesore, juridisko zinātņu doktore Ārija Meikališa.

Ja par kādu visā nopietnībā varēja teikt – viņa to jau sen ir pelnījusi (kaut arī pelnījuši, kurš senāk, kurš mazāk sen, ir visi), tad tā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore arheoloģe Zigrīda Apala. Gandrīz 50 gadus viņa pēta Latvijas vēsturi, vairāk nekā 30 gadus Latvijas vēstures institūtā vadījusi senlietu restaurācijas un konservācijas laboratoriju, 30 sezonas vadījusi izrakumus Cēsu viduslaiku pilī, kas ir jauns rekords Latvijas arheoloģijas vēsturē. Cēsu pilsēta pateicībā par uzticību un pašaizliedzību ir apbalvojusi Zigrīdu Apalu ar Gada cilvēka –2005 goda nosaukumu. Viņa kopā ar dzīvesbiedru arheologu Jāni Apalu darbojas Āraišu ezerpils fondā. Kultūras mantojuma – 2004 balva, publikācijas, referāti, izstādes, Latvijas senvēstures vērtību reprezentācija ārzemēs. Un vēl, un vēl.

LZA īstenais loceklis Ruvins Ferbers teica, ka Latvijas fiziķi ir pierādījuši savu konkurētspēju pasaules līmenī fundamentālajos pētījumos. Viņš tikai neteica, ka tas lielā mērā ir arī pateicoties viņam un viņa izaudzinātajiem spožajiem zinātniekiem, jo reti kurš skolotājs Latvijas zinātnē var lepoties ar tik kuplu un spēcīgu jaunaudzi.

LZA korespondētājloceklis bioloģijas doktors Jānis Kloviņš ar saviem 37 mūža gadiem, šķiet, ir pats jaunākais LZA saimē un pārstāv arī pašu jaunāko nozari – viņš ir Genoma datubāzes vadītājs. Košs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunā papildinājuma spektrs, gods un uzticība šiem zinātniekiem ir parādīta. Atbildība ir viņu daļa.

GODA LOCEKĻI

Viesturs Baumanis – dz. 1942., Dr.biol. (1992), LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas profesors, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, LU BMC Domes priekšsēdētājs.

Poliolu un glikolu metabolisms, RNS saturošo bakteriofāgu molekulārā bioloģija, nukleotīdu analogu darbības mehānisma pētījumi, miokarda bioķīmija – hipoksija, išēmija, cilvēka iedzimto patoloģiju molekulārā diagnostika, potenciālo rekombinanto farmakopreparātu meklējumi (interleikīns–2, atrija natriurētiskais faktors), tuberkulozes mikobaktēriju molekulārā bioloģija, ērču pārnēsāto infekciju – boreliožu un encefalīta molekulārā diagnostika, LZP Sadarbības projekts ” Cilvēka genoms” – mitohondriālā DNS populāciju pētījumos (no 2001).

Viktors ZĒBERGS – dz.5.07.1926, Dr.habil.sc.ing. (1992), RTU un LZA FEI profesors, LZA Fizikālas enerģētikas institūta Enerģētikas ekonomikas un vadības laboratorijas vadītājs Zinātniskā darba virzieni: Enerģētikas ekonomika, kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstība. RTU emeritētais profesors, RTU Siltumapgādes, gāzes apgādes un ūdens tehnoloģijas institūta promocijas padomes eksperts. Viņš bijis Latvijas Antimonopola komitejas eksperts, Latvijas Enerģētikas aģentūras eksperts, Eiropas Komisijas programmu komitejas loceklis, Pasaules Enerģētikas Padomes (WEC), Latvijas Nacionālās Komitejas Goda prezidents, Starptautiskās Enerģētikas ekonomikas asociācijas (LAEE), Latvijas nodaļas prezidents un vairāku Latvijas sabiedrisko organizāciju aktīvists. Vairāku starptautisku konferenču loceklis.

Publicējis ap 200 zinātniskas publikācijas, t.sk. monogrāfijas (ar līdzautoriem).

A/s “Latvenergo” un LZA prof. Alfrēda Vītola balva (2002) un a/s “Latvijas gāze”, LZA un Izglītības fonda balva 2004.gadā.

Sk. http://www.lza.lv/scientists/zebergsv.htm

Oļģerts KRODERS – režisors. Dz. 09.08.1921 Rīgā. Represēts 1941. gadā, 50. gados atgriezies Latvijā. Beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā (1964). Liepājas teātra (1959– 1963), Valmieras Drāmas teātra (1964 – 1974) režisors, Liepājas teātra galvenais režisors (1974 – 1989), Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs (1989– 1995), kopš 1995. gada – teātra režisors. Vienlaikus strādā arī Valmie­ras Drāmas teātrī. Spēlējis Jaunajā Rīgas teātrī. Filmējies.

O. Krodera režijām gan klasikas, gan laikmetīgās dramaturģijas darbos raksturīgs padziļināts sociālpsiholoģisko motīvu skaidrojums. Labas skatītāju un kritiķu atsauksmes guvuši O. Krodera iestudējumi: A. Arbuzova “Esi sveicināta, mīlestība!”, V. Rozova “Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts”, M. Gorkija “Zikovi”, A. Tolstoja “Sāpju ceļi”, V. Šekspīra “Hamlets”, F. Šillera “Marija Stjuarte”, F. Dostojevska “Noziegums un sods”, Raiņa “Uguns un nakts”, V. Igo “Kastīliešu gods”, kā arī jaunākā perioda izrādes – Raiņa “Pūt, vējiņi!”, T. Viljamsa “Vasara un dūmi”, K. Briknera “Sarkangalvīte un vilks”, A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, E. Sniedzes “Tie paši oši”, R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Slavenākā jaunākā laikā izrāde Valmieras teātrī – V. Šekspīra “Karalis Līrs” ar Rihardu Rudāku galvenajā lomā.

“Spēlmaņu nakts” balvu laureāts – par labāko režiju un par mūža ieguldījumu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001).

Publikācijas: “Mēģinu būt atklāts” (autobiogrāfija).

KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Inta Muzikante – dz.08.01.1951, Dr.habil.phys. (1998), LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietniece un laboratorijas vadītāja un VA FEI laboratorijas vadītāja. Galvenie zinātniskās darbības virzieni: organiskā cietvielu fizika, molekulārā elektronika; lādiņu nesēju ģenerācija, pārneses un saķeršanas procesi organisko molekulāro materiālu (Lengmīra–Blodžetas kārtiņas, pašsakārtotie monoslāņi, sublimētās kārtiņas) un polimēru plānās kārtiņās. LZP, Valsts pētījumu programmu un starptautisku programmu vadītāja un koordinatore, t.sk. LZP projekts “Fotoaktīvu un augsti polāru organisko molekulāro elektretu iegūšana un elektro– un fotofizikālo īpašību izpēte” (2005–2008); LZP Sadarbības projekts “Funkcionāli materiāli un tehnoloģijas mokroelektronikai un fotonikai (2005–2008); Valsts pētījumu programmas materiālzinātnē “Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” (2005–2008); Francijas – Latvijas sadarbības programmas “Osmoze” projekta “Gāzes jutīga metāla ftalocianīnu molekulārā diode”(2006). Eiropas komisijas ārzemju eksperte (2001–). 239 publikāciju autore. LZA E.Siliņa balva fizikā (1999). Sk.: http://www.lza.lv/scientists/muzikante.htm

Leonīds NOVICKIS – dz.11.12.1950, Dr.habil.sc.ing. (1992), RTU profesors, LR Valsts profesors, Lietišķo datorsistēmu programmatūras profesora grupas vadītājs. Zinātniskā darba virzieni: biznesa procesu modelēšana un analīze, adaptīvo datu apstrādes sistēmu uzbūves metožu izstrāde un uz tīmekļa tehnoloģiju balstītu lietišķo programmatūru projektēšana un reālā izstrāde. RTU Senāta un Akadēmiskās sapulces loceklis, RTU zinātnisko rakstu “Lietišķās Datorsistēmas” redkolēģijas loceklis, Modelēšanas biedrības “Liophant Simulation Club” (Itālija) loceklis. Latvijas un ES projektu un programmu vadītājs un līdzdalībnieks t.sk. ES programmas projekts IST4Balt “IST Promotion in Baltic States “ (2004–2007); E S Leonardo da Vinci programmas projekts LOGIS–Mobile “Competence Framework for Mobile on–site Accelerated Vocational Training in Logistics Information Systems” (2004–2006); ES programmas projekts UNITE “Unified eLearning Environment for the School “ (2006–2009) u.c. Vairāku starptautisku konferenču programmu komiteju loceklis. Publicējis 140 zinātniskas publikācijas, t.sk. 6 monogrāfijas (ar līdzautoriem).

Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas balva (1997).

Sk. http://www.cs.rtu.lv/ASTF/LDPPG/personals_eng.htm

Jānis Kloviņš – dz. 26.09.1969, Dr.biol.(1999, Leidenes Universitāte, Nīderlande). LU Biomedicīnas Pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, Genoma datubāzes vadītājs. Zinātniskās intereses: aptaukošanās un diabēta ģenētisko pamatu pētīšana, G–proteīnu saistošo receptoru struktūras, funkciju, evolūcijas un farmakoloģiskie pētījumi. Vada LZP un starptautiskus grantus: ERAF lietišķo pētījumu projektu “Jaunu tehnoloģiju izstrāde un aprobācija ģenētisko diagnostikas testu ieviešanai Latvijas medicīnā” (2006–2008), ERAF Nacionālās programmas projektam “Latvijas iedzīvotāju genoma datubāzes izveides un darbības materiāli tehniskais nodrošinājums” (2005–2006), LZP projekts Nr. 5.1627 “Centrālajā nervu sistēmā lokalizēto G– proteīna saistīto receptoru strukturāli funkcionāla izpēte un jaunu ligandu noskaidrošana” (2005–2008) u.c. Vadījis 3 doktorantu, 6 maģistru un 8 bakalaura darbus. 23 zinātnisku publikāciju autors, no tām 16 raksti starptautiski citējamos žurnālos. Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku prēmija 1995.g. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/klovins.htm

Igors Aksiks – dz.11.07.1948., Dr.habil.med. (1995), P.Stradiņa KUS Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, LU Medicīnas fakultātes asociētais profesors. Pētnieciskās intereses: funkcionālā neiroķirurģija – galvas smadzeņu stumbra nervu kompresijas teorijas ektrofizioloģiskā un ķirurģiskā pierādīšana trīszaru nerva neiralģijas, sejas hemispazmas u.c.slimību gadījumā; stereotakses ķirurģijas attīstība. 102 publikāciju autors, t.sk. 1 monogrāfija, 22 žurn. raksti, 80 konferenču tēzes, 6 izgudrojumi. LZA un starptautisku projektu vadītājs, vada 3 doktorantu darbus. Latvijas Spinālās un funkcionālās neiroķirurģijas biedrības prezidents, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas, ASV un Pasaules stereotakses un funkcionālās neiroķirurģijas biedrības loceklis. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/aksiksi.htm

Jānis Grāvītis – dz. 11.02.1948., Dr.habil.chem. (1989), Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Biomasas ekoefektīvas konversijas laboratorijas vadītājs, profesors, LU Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzējs. Zinātniskās intereses: augu šūnu apvalku pašorganizēšanās, molekulārā un virsmolekulārā struktūra, šo apvalku nanomašīnas un nanostruktūras; modernas instrumentālas un datora simulācijas metodes pētniecībā; pašatjaunojošies resursi enerģijai, ķimikālijām un jauniem kompozītiem materiāliem; biomasas sadalīšana un konversija; vides aizsardzība; materiālu un enerģijas plūsmu analīze; sistēmu analīze; nulles emisijas (bezatkritumu) un biorafinēšanas koncepcija; dzīves cikla (LCA) un emerģijas (enerģijas atmiņas) analīze; līdzsvarotas attīstības kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti. ~ 200 publikāciju, to skaitā 6 monogrāfijas (autors vai līdzautors), 2 patenti, 10 apskati. Vadījis 4 doktora un 1 habilitētā doktora darbu izstrādi.

Ārija Meikališa – dz.25.05.1952., Dr.iur. (1995), Latvijas Policijas akadēmijas rektore (2003 – ), profesore (1999), LU Krimināltiesisko zinātņu katedras asociētā profesore (2001 –). 2004. gada 29. janvārī piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.

Zinātniskās darbības virzieni: krimināltiesību un kriminālprocesa teorija un prakse. Piedalījusies LR Kriminālprocesa likuma izstrādē (likums pieņemts 2005. gadā).

Profesionālo darbību sākusi 1975. gadā Saldū – izmeklētāja, vecākā izmeklētāja, nodaļas priekšniece Talsos, turpinājusi Rīgas pilsētas Izmeklēšanas pārvaldes izmeklēšanas nodaļas priekšnieces amatā (1988–1991). Kopš 1991.gada asistente, lektore, katedras vadītāja, docente, asociētā profesore LPA Krimināltiesisko zinātņu katedrā. Kopš 1975. gada lektore LU Krimināltiesisko zinātņu katedrā, asociētā profesore (2001). Lasa lekcijas tiesnešiem par aktuāliem kriminālprocesa jautājumiem Tiesnešu mācību centrā (2001–). LPA prorektore (1999– 2003), rektore (2003.). Paaugstinājusi profesionālo kvalifikāciju Vācijas, Ungārijas, Somijas, Čehijas, Norvēģijas, Ukrainas, Polijas, Moldovas, Bulgārijas, Igaunijas, Portugāles, Spānijas atbilstošajās profesionālajās iestādēs, referējusi starptautiskajās zinātniskajās konferencēs. Daudzkārt saņēmusi LR Iekšlietu ministrijas un ārvalstu iekšlietu ministriju apbalvojumus, LR II šķiras Viestura ordeni (2006).

Valsts finansēto pētijumu projektu un starptautisko projektu (Horvātija, Lielbritānija, Nīderlande) dalībniece. Latvijas Rektoru padomes locekle, trīs juridisko žurnālu redkolēģiju locekle.

Publicējusi 4 monogrāfijas, 13 zinātniskus rakstus recenzējamos izdevumos, 20 mācību grāmatas un 24 citas publikācijas.

Daina Kārkliņa – dz.12.07.1950. Dr.sc.ing. (1993), LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, profesore. Zinātniskās intereses: kvalitatīvu, veselīgu un drošu pārtikas produktu ražošana, pārtikas izejvielās esošo funkcionālo vielu izpēte un to palielināšanas iespējas gatavos izstrādājumos. ES un LZP grantu vadītāja un koordinatore, t.sk. Valsts programmas 96.P.13.2 tēmas “Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: Kvalitātes kritēriji un konkurentspēja” galvenā izpildītāja (no 1995.gada), Copernicus projekta Shelf life prediction (1994–1997) atbildīgā koordinatore Latvijā, Valsts programmas “Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to tehnoloģija” zin.vadītāja u.c. Sagatavojusi 2 doktorus, vada 5 doktorantu darbus.

Latvijas COST pārstāvis ES Agriculture, biotechnology and Food Science komisijā; Latvijas Republikas Veselības ministrijas Uztura padomes locekle u.c. Kopējais publikāciju skaits ~ 100, 4 monogrāfiju un mācību grāmatu līdzautore, 9 publikācijas SCI žurnālos, 26 zinātnisku rakstu, 21 tēžu un 7 Latvijas patentu autore. A/s “Aldaris” un LZA balva zinātnē (2001).

2006.gada 15.decembrī Rīgā, Zemkopības ministrijā norisinājās kārtējā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopsapulce.

Tās atklāšanā ar ziņojumu uzstājās LLMZA prezidente akadēmiķe Baiba Rivža, informējot par LLMZA darbību 2006.gadā un izaicinājumiem 2007.gadam.

Kopsapulcē tika godināti un ar ziņojumiem uzstājās arī SIA “ITERA Latvija” (Latvijas Zinātņu akadēmija, “ITERA Latvija“ un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” sākot ar 2000.gadu ir iedibinājusi divas Gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža dev umu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmas veicināšanu) balvu laureāti – Dr.habil.silv. Pēteris Zālītis (balva par mūža ieguldījumu vides zinātņu jomā un monogrāfiju “Mežkopības priekšnosacījumi”) un Dr.biol. Gunārs Pētersons (balva par darbu “Latvijas sikspārņu (CHIROPTERA) populāciju teritoriālais izvietojums un sezonas migrācijas”). Savukārt konkursa “Sējējs–2006” grupas “Zinātne lauku attīstībai” balvas laureātu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” pētnieku grupas vārdā uzstājās Dr.agr.Baiba Ošmane (pētījums “Aktuālākās problēmas barības kvalitātes nodrošināšanā un to saistība ar dzīvnieku organisma fizioloģiskajām norisēm un veselību”).

Kopsapulcē tika pasniegti diplomi arī 2006.gadā ievēlētajiem LLMZA īstenajiem un goda locekļiem.

Diskusiju laikā LLMZA īstenais loceklis prof. Pēteris Rivža iepazīstināja ar aktualitātēm Pastāvīgās lauksaimniecības pētījumu komisijas (The Standing Committee on Agricultural Research , SCAR) un Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas darbā.

LLMZA ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, inženierzinātņu, meža un koksnes pārstrādes nozares zinātnieki. Tās sastāvā konkursa kārtībā ievēlē līdz 120 īstenos locekļus, 30 goda locekļus un 30 ārzemju locekļus.

Kopsapulce ir augstākā LLMZA institūcija. Tā notiek ne retāk kā vienu reizi gadā un tās uzdevumos ietilpst svarīgāko organizatorisko jautājumu izlemšana, zinātnisko un organizatorisko problēmu apspriešana, izmaiņu veikšana statūtos un LLMZA prezidenta, viceprezidentu, prezidija locekļu, revīzijas komisijas un locekļu vēlēšanas, kā arī citi jautājumi.

LLMZA cieši sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, īstenojot kopīgus pētījumus un izbraukuma sēdes.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas
zinātniskā sekretāre Ieva Sloka

Par Francijas – Latvijas Zinātniskās informācijas centra grāmatām Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondos

Jau deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA) izveidojās cieša sadarbība ar Francijas vēstniecību Latvijā. 1995. gadā Francijas vēstnieces Žannas Debenē (Jane Debenest) vizītes laikā Latvijas Zinātņu akadēmijā radās doma par diviem lietderīgiem kopprojektiem abu tautu tuvināšanai. Tie bija– Francijas – Latvijas zinātniskās informācijas centra (Centra) izveide LZA un pirmās lielākās franču–latviešu valodas vārdnīcas izdošana. Abus projektus atbalstīja LZA prezidents Tālis Millers, akadēmijas vadība, kā arī nākamie Francijas vēstnieki Latvijā un tie tika sekmīgi īstenoti.

Vērtīgā vārdnīca, kas ir visplašākā vārdnīca visā franču – latviešu leksikoloģijas vēsturē ar franču speciālistu pielietoto datorprogrammu, piedaloties labākajiem Latvijas franču valodas speciālistiem, tika izdota 2001. gadā. Vārdnīcas sagatavošanu atbalstīja arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Tūlīt pēc iznākšanas vārdnīca atrada plašu pielietojumu gan valodas apguvē, gan tulkojumos. Īpaši noderīga tā ir Latvijas speciālistiem, kuri strādā Eiropas Savienības struktūrās Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā.

Savulaik Centra izveidē lielu ieguldījumu deva Francijas Luija Ašeta fonds (La Fondation Lois Hachette), uzdāvinot vairāk nekā 4500 vērtīgu vārdnīcu, hroniku un grāmatu par Francijas zinātni, vēsturi, mākslu un literatūru. LZA Francijas – Latvijas zinātniskās informācijas centru ir apmeklējuši 1600 reģistrētie lasītāji, t.sk. skolēni, studenti, zinātnieki, franču valodas un kultūras interesenti. Organizētas tikšanās un semināri ar Francijas zinātniekiem un rakstniekiem. Pēc 2004. gada 4. maija, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, LZA saņēma jaunus uzdevumus. Ņemot vērā LZA labo sadarbību ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB), Francijas vēstniecībai vienojoties ar LZA vadību, tika nolemts, ka Centra grāmatas tiks nodotas bibliotēkai, lai tās būtu pieejamas visiem lasītājiem.

2006.gada 5. decembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvārdes ielā 24 notika svinīga grāmatu nodošana Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai. Pasākumā piedalījās Francijas vēstnieks Latvijā Andrē–Žans Liburels, LZA prezidents Juris Ekmanis un citi LZA pārstāvji.

Latvijas vecākā akadēmiskā bibliotēka ieguva vērtīgu fondu papildinājumu.

Venta Kocere,
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas pārskats par darbu 2006. gadā

VZK komisija 2006. gadā izskatīja 119 promocijas darbus, akceptēja 118, noraidīja 1. 2005. gadā komisija izskatīja un akceptēja 107 darbus. 2006. gadā akceptēto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir pieaudzis par 10,3 %.

2006. gadā akceptētie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2005. gadā akceptēto darbu skaits): arhitektūra – 2 (0), bioloģija – 5 (8), būvzinātne – 4 (1), datorzinātne un informācijas tehnoloģijas – 6 (4), ekonomika un vadībzinātne – 12 (13), elektrotehnika un telekomunikācijas – 2 (0), enerģētika un elektrotehnika – 6 (8), farmakoloģija – 0 (1), farmācija – 1 (0), filozofija 0 (3), fizika un astronomija – 3 (5), ģeogrāfija – 2 (2), hidroinženierzinātne 0 (1), juridiskā zinātne – 7 (1), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes – 10 (4), laukkopība – 0 (4), lauksaimniecības inženierzinātne 0 (2), literatūrzinātne – 5 (5), lopkopība – 1 (0), mākslas zinātne – 2 (2), matemātika – 1 (1), materiālzinātne – 0 (2), medicīna 16 (15), mehānika un mašīnzinātne – 5 (3), pārtikas zinātne – 5 (1), pedagoģija – 8 (9), (6), psiholoģija 1 (1), socioloģija, politikas un komunikāciju zinātne – 0, noraidīts 1 (6), transports un satiksme –5 (1), valodniecība – 7 (2), veterinārmedicīna – 1(2), vēsture – 1 (0).

Akceptētie darbi pa augstskolām iedalās sekojoši: LU – 46 (51), RTU – 38 (21), RSU – 15, 1 noraidīts (15), LLU – 8 (13), DU – 6 (5), TSI – 3 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija – 2 (0).

Raimonds Valters, VZK komisijas priekšsēdētājs

Aizstāvēšana

2007.gada 15. janvārī plkst.14.00 Daugavpils Universitātes Bioloģijas promocijas padomes atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 215. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Palu pulsa koncepcija Daugavas vidusteces palieņu ezeru ekoloģijā” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. nat.sc., Kestutis Arbačiauskas (Viļņas Universitātes Ekoloģijas institūts); Dr. biol., Andris Andrušaitis (Latvijas Universitāte); Dr. biol. Indriķis Krams (Daugavpils Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkas Bibliogrāfijas un informācijas nodaļā Saules ielā 1/3, B202. auditorijā un interneta lapā http://www.lapas.dau.lv/science/Promdarbi/Gruberts_promo.pdf

***

2007. gada 24. janvārī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 3. auditorijā LU Vēstures zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Daugavas lībiešu 10.–13. gs. krūšu važiņrotas ar bruņurupuču saktām (tipoloģiska analīze)” vēstures doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.hist., prof. Andrejs Vasks, LU; Dr.hist., as. prof. Armands Vijups, LU; Dr.habil.hist., prof. Mikols Mihelberts (Viļņas Universitāte, Lietuva).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007. gada 26. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Balstaudu adaptācijas pētījums rehabilitācijas klīnikā”. medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil.med. L. Aberberga–Aug?kalne, RSU, Dr. med. M. Krūmiņš, Protezēšanas–ortozēšanas centrs, Dr. habil. med. A.Juociavičius, Viļņas universitāte, Lietuva
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekā, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2007. gada 30. janvārī plkst. 11.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Mācīšanās darba vietā – problēmsituāciju kvalitatīvs pētījums”.
Recenzenti : prof., Dr. habil. paed. Irīna Maslo, LU, prof. , Dr. paed. Inese Jurgena, DU, r. phil., Dr. h. c. Dīters Šulcs, Leipcigas universitāte, Vācija.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2007. gada 30. janvārī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862–1919)”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. paed. Rasma Garleja, LU LZA īstenais loceklis, Dr. habil. chem., Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš, prof. Dr. phil., Dr. h. c. Dīters Šulcs, Leipcigas universitāte, Vācija.

***

2007. gada 30. janvārī plkst. 16.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Dejas kompozīcijas prasmju attīstība studentu mākslinieciskajā darbībā”.
Recenzenti: asoc. prof., Dr. phil. Vladimirs Kincāns, LU, prof., Dr. paed. Aleksandra Šļahova, DU, prof., Dr. habil. paed. Jonass Kievišs, Viļņas universitāte, Lietuva.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2006.gada 8.decembrī RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Marika Rošā (Rochas) aizstāvēja promocijas darbu “CO₂ emisiju samazinājuma mehānismu analīze sadedzināšanas iekārtām Latvijā” (vadītājs
Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs) un viņai piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2006.gada 8.decembrī RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Antons Kutjuns aizstāvēja promocijas darbu “Elektroapgādes drošuma faktora novērtēšanas metodikas izstrāde” (vadītājs Dr.habil.sc.ing. Zigurds Krišāns) un viņam piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Ģeogrāfijas nozares promocijas padome 2006. gada 15. decembra sēdē piešķīra ģeogrāfijas doktora zinātnisko grādu (Dr. geogr.) Ģeogrāfijas nozares dabas ģeogrāfijas apakšnozarē Anitai Draveniecei par promocijas darbu “Okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Ģeogrāfijas nozares promocijas padome 2006. gada 15. decembra sēdē piešķīra ģeogrāfijas doktora zinātnisko grādu (Dr. geogr.) Ģeogrāfijas nozares dabas ģeogrāfijas apakšnozarē Solvitai Rūsiņai par promocijas darbu “Latvijas mezofīto un kserofīto zālāju daudzveidība un kontaktsabiedrības”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģjas zinātņu nozares promocijas padome 2006.gada 19.decembra sēdē pieš?ķra pedagoģijas doktora (Dr. paed.) zinātnisko grādu Sarmītei Tūbelei nozaru (speciālās) pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Jaunāko klašu skolēnu runas un valodas traucējumu noteikšana un korekcijas iespējas.”
Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2006.gada 22.decembrī, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendentes Tatjanas Ogurcovas promocijas darba – disertācijas “Cilvēka balsta – kustību aparāta stāvokļa analīze pēc pēdu nospieduma dinamikā un bionisko zolīšu sintēze” novērtējumiem un padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, piešķīra inženierzinātņu doktora grādu mašīnzinātņu nozares mašīnu projektēšanas apakšnozarē Tatjanai Ogurcovai.
No trīspadsmit klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniska grāda piešķiršanu nobalsoja 13, pret – neviens.

***

RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2006. gada 22. decembrī, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta Viktora Mihnoviča promocijas darba – disertācijas “Reciprokālo ekzoskeletālo sistēmu ar kinemātisko mijiedarbību ietekmes izpēte uz pacientiem ar muskuļu aktivitātes deficītu” novērtējumiem un padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, piešķīra inženierzinātņu doktora grādu mašīnzinātņu mašīnu projektēšanas apakšnozarē Viktoram Mihnovičam.
No trīspadsmit klātesošiem balstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 13, pret – neviens.

Āra krāšņumaugu nodaļā:

Dendrofloras nodaļā:

Audu kultūru nodaļā:

Siltumnīcu puķu nodaļā:

Saimnieciski izmantojamo augu nodaļā:

Dokumenti jāiesniedz VA “Nacionālais botāniskais dārzs”, Salaspils-1, LV-2169, tālr.7945460, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Iesniedzamie dokumenti:

1) iesniegums
2) zinātnisko publikāciju saraksts
3) curriculum vitae
4) Pārskats par zinātnisko darbību pēdējo 5 gadu laikā (1-2 lpp.).
5) Darbības pamatvirzieni turpmākiem 6 gadiem (1-2 lpp.).