JAUNAS VAKANCES

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA PAZIŅO,
ka saskaņā ar LZA Statūtiem 2007. gada novembrī notiks jaunu akadēmijas locekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu izsludināt 4 īsteno locekļu (akadēmiķu) vakances, 2 ārzemju locekļu vakances un 8 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

fizika – 1
matemātika un informātika – 1

bioloģija –1
farmācija – 1
ķīmija – 1

mākslas vēsture – 1

lauksaimniecības zinātnes – 1
meža zinātnes – 1

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitātēm, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem zinātniskajiem institūtiem un centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem, kā arī vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas;

• pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un e–pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;

• 2 krāsainas fotogrāfijas (10 x 15) un 2 pases formāta fotogrāfijas;

• autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;

• diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);

• ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2007. gada 15.septembrim.

Īsteno locekļu kandidātu izvirzīšanas gadījumā papildus jāiesniedz ziņas par to, kādā žurnālā (grāmatā) publicēts (pieņemts publicēšanai – attiecīgās izdevniecības izziņa) kandidāta pārskata raksts, kura saturs saistīts ar kandidāta zinātnisko darbu pēdējos piecos gados, kā arī minētā raksta kopija.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1050, tel. 7223931, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs R.Valters

Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce

2007.gada 12.aprīlī

12. aprīlī notika gadskārtējā Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce. Šī ir reize, kad atskatās un iepriekšēja gada veikumu (to ar piekasīgu aci vērtē arī Uzraudzības padome), tiek pasniegtas Zinātņu akadēmijas balvas un kāds iepriekšējā gadā īpaši pagodināts zinātnieks nolasa referātu. Šoreiz sakarā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diploma saņemšanu to darīja Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Zenons Rudziks, kurš mūsu akadēmijas pilnsapulcē bija ieradies kopā ar kundzi un Lietuvas Republikas vēstnieku Latvijā Antanu Vinkus.

Pavasara pilnsapulci tradicionāli atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Zinātniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža. Tad cits pēc cita uz skatuves paaugstinājumu kāpa dažādo Zinātņu akadēmijas balvu laureāti un izcilību pierādījušie jaunie zinātnieki – ar viņu veikumu “Zinātnes Vēstnesis” iepazīstināja šī gada 2. numurā 22. janvārī. Papildus publicētajiem vēl tika apbalvoti LZA un SIA “ RD Electronics” laureāti fizikā un inženierzinātnēs LZA īstenais loceklis Linards Skuja (LU CFI) un maģistre Liene Kanceviča (LLU).

Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidentu Zenonu Rudziku par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli ievēlēja 2005. gada 24. novembrī Rudens pilnsapulcē. Viņš ir fizikas doktors, profesors, Lietuvas ZA prezidents kopš 2003. gada un par sava referāta tematu bija izvēlējies “Lietuvas Zinātņu akadēmija. Integrācijas izaicinājumi”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Raiminds Valters nolasīja pārskatu par LZA darbību 2007. gadā. Ar LZA Uzraudzības padomes ziņojumu iepazīstināja akadēmiķis Pēteris Zvidriņš. Debatēs bija pieteikusies runāt tikai akadēmiķe Maija Kūle, taču tas nenozīmēja, ka akadēmijas locekļiem nebūtu daudz kas pārrunājams. Debates jo dzīvi turpinājās Pilnsapulces neoficiālajā daļā.

Ļoti cienītā ministres kundze! Jūsu ekselence – Lietuvas Republikas vēstnieka kungs! A.god. Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs!

Godājamie akadēmijas locekļi!

Dāmas un kungi! Kolēģi un viesi!

Atbilstoši sekretariāta informācijai, mūsu pilnsapulcē piedalās pietiekams daudzums akadēmijas locekļu – proti, kvorums ir.

Saskaņā ar akadēmijas statūtiem šajā Pavasara pilnsapulcē mēs vērtējam iepriekšējā gadā padarīto. Atbilstošs faktu uzskaitījums ir akadēmijas gadagrāmatā, mūsu darba kārtībā tam ir veltīti ģenerālsekretāra un Uzraudzības padomes priekšsēdētāja ziņojumi. Es gribētu īsi pievērsties tikai dažiem apsvērumiem.

Aizvadītajā gadā akadēmijai ir bijuši sāpīgi zaudējumi. Pērn no mums šķīrās:

dzejnieks, LZA goda loceklis Andrejs Eglītis; ķīmiķis, zinātnieks, politiķis, viens no Zinātnieku Savienības un Tautas Frontes dibinātājiem akadēmiķis Jānis Freimanis; datorzinātnieks, bijušais akadēmijas viceprezidents, Elektronikas un skaitļošanas institūta dibinātājs un ilglaicīgs direktors akadēmiķis Eduards Jakubaitis; vēsturnieks akadēmiķis Aleksandrs Drīzulis, arī bijušais akadēmijas viceprezidents; vēsturnieks LZA korespondētājloceklis Anatolijs Bīrons, akadēmijas goda doktors vēsturnieks Ādolfs Tautavičs, LZA goda doktors Tadeušs Puisāns, valodnieks LZA ārzemju loceklis Anatolijs Nepokupnijs, ģeogrāfs LZA korespondētājloceklis Ādolfs Krauklis, vēsturnieks LZA ārzemju loceklis Omeljans Pricaks, jau šogad no mums šķīrās LZA goda loceklis izcilais gleznotājs Auseklis Baušķenieks, goda doktore valodniece Elga Kagaine, ķīmiķis akadēmiķis Juris Tiliks, Latvijas radioķīmijas skolas izveidotājs, un arī ārsts, zinātnieks, LZA goda doktors Alvis Kučers. Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi. Paldies.

Par šodienas LZA pilnsapulces tematiku.

Vērtējot 2006. gadu un 2007. gadā jau aizvadītos trīs mēnešus, visu periodu no pagājušās LZA Pavasara pilnsapulces var sadalīt trīs zinātnieku interešu lokos, kur ikviens ietver sevī arī nākamo: Latvija – Latvijas zinātne – Latvijas Zinātņu akadēmija. Katram no šiem lokiem mūsu skatījumā ir savi sasniegumi un savas problēmas.

Ja skatāmies uz Latvijas valsti kopumā, tad jāatzīst, ka Latvijas iekšpolitiskā dzīve visus nu jau 17 gadus pēc 1990.gada 4.maija ir bijusi vienmēr spraiga, radoša un zināmā mērā pat zinātniska (politika ir interesanta nodarbe – tie ir Valsts prezidentes un mūsu akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas vārdi). Atcerēsimies, ka pirms gada mēs šajā zālē spriedām par to, ka normālam zinātnes organizātoriskam darbam var traucēt Saeimas 2006. vēlēšanu gada politizētā gaisotne. Tagad zinām, ka šis process sekmīgi beidzies. Mums ir tā pati valdības koalīcija, kas pirms vēlēšanām, un, saprotams, ka sekosim, kā uzsāktais kurss uz zināšanu ekonomikas veidošanu un ar to saistīto zinātnes paātrinātu attīstību turpināsies. Jo vairāk tādēļ, ka šāds kurss (ar zināmu mūsu zinātnieku līdzdalību) kopš pagājušā gada ir fiksēts Nacionālā Attīstība plānā, kas ir tieši saistīts ar ES struktūrfondu finansējumu, kurš savukārt Latvijā ir orientēts uz zināšanu ekonomikas veidošanu. Tas nozīmē zinātnieku visaktīvāko radošo līdzdalību valsts attīstībā.

Par Latvijas zinātni. Kopumā vērtējot, 2006. gads bija sevišķi aktīvs gads zinātnē. Tagad mums ir principā sakārtota zinātnes likumdošana – un tas ir pateicoties valdības 81. panta un Saeimas likumdošanas operatīvai darbībai.

Bez tam mēs esam pārliecinājušies un noticējuši , ka Latvijas zinātne sāk un varēs turpmāk saņemt normālu finansējumu. 2004. un 2005.gadā šī tendence vēl tikai iezīmējās, bet 2006.gadā tas ir noticis un valsts budžeta finansējums paredz daudzas iespējas. Es nerunāšu par visiem finansējuma aspektiem. Tikai par diviem jauniem. Garantēts bāzes finansējums – domāju, ka to ir izjutis katrs zinātnieks, katrs zinātņu doktors, saprotot, ka tas apliecina valsts vēlmi stabilizēt zinātnieku darbu ilgtermiņā. Otrkārt, iezīmējās prioritāro virzienu finansēšanas princips, kad valdības līmenī akceptē Latvijas svarīgākos zinātnes virzienus ar finansējuma nodrošinājumu.

Latvijas zinātnei ir liels potenciāls. Domāju, ka par to ir pārliecinājies arī Ministru prezidents, kurš 2006. gadā ir paspējis pabūt daudzos Latvijas zinātniskajos centros. Latvijas Zinātņu akadēmija ir gandarīta, ka šo apmeklējumu ciklu viņš uzsāka no Zinātņu akadēmijas, kad pirmā saruna ar premjeru par zinātnes iespējām notika šajā namā pirms 2 gadiem, 2005.gada 10.februārī.

Jaunās iespējas un naudas resursi uzdod arī jautājumus – kā pareizāk visu organizēt, lai lielāka būtu atdeve no katra lata, no katra eiro. Piemēram, šogad mums jārisina jautājums, kā pareizāk organizēt (reorganizēt) zinātnisko grantu finansēšanas sistēmu. Domāju, ka jāatbild arī uz jautājumu, vai ir pietiekami saskaņota pētījumu finansējumu sistēma no valsts budžeta, kuru koordinē dažādas ministrijas, piemēram, IZM ,EM un Vides ministrija (katra to faktiski veic atsevišķi), jo pagājušo gadu aiz svītras ir palika vairāki labi projekti.

Latvijas Zinātņu akadēmijā tradicionāli Latvijas zinātnes desmit galvenie sasniegumi tiek ekspertēti un nosaukti katra gada beigās. Par pagājušā gada sasniegumiem runās ģenerālsekretārs. Es tikai gribētu pievērsties vienam faktam. Domāju, ka tā nav sagadīšanās, bet likumsakarība, ka starp šiem 10 galvenajiem sasniegumiem katru gadu ir mūsu zinātnes prioritārie virzieni, kuri akceptēti arī valdībā.

Viena no galvenajām problēmām ir mūsu pašmāju privātā biznesa iesaistīšana pētniecībā, kuru jārisina kopīgiem spēkiem Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un arī mums, zinātniekiem. Tā ir lietišķā zinātne, tie ir tehnoloģiskie pētījumi. Mēģinājumi risināt ir sākušies: tā ir publiskā – privātā partnerība, kompetences centri, augsti kvalificētu zinātnieku iesaistīšana uzņēmumu tehnoloģisko un jaunu produktu problēmu risināšanā. Ar prieku jākonstatē, ka mums šobrīd ir jau priekšlikumi no privātiem uzņēmējiem dibināt kopējus zinātniskus institūtus prioritāros zinātnes virzienos. Te nu steidzīgi jāmeklē abpusēji pieņemamas organizatoriskas formas, jo pieredzes mums nav.

Par patentiem. Ar mums, ar mūsu zinātni un tehnoloģijām Eiropā un pasaulē rēķināsies tikai tad, ja mums būs ne tikai idejas, bet arī juridiski fiksēti šo ideju rezultāti – patenti. Daudz esam runājuši, bet līdz darīšanai tā reāli neesam aizgājuši. Ir vajadzīgs jūtams valsts atbalsts ārzemju patentēšanai, tā, kā tas ir realizēts citās Eiropas valstīs. Izgudrotāji Latvijā ir. Izgudrojumi arī ir. Vēl vajag tos patentēt.

Zinātņu akadēmija kopīgi ar Patentu valdi jau nu gandrīz 10 gadus veic pasākumus, lai godinātu un darītu sabiedrībai zināmus mūsu izcilākos izgudrotājus. Arī masu mēdiji pēdējā laikā vairāk uzmanības pievērš mūsu izgudrotājiem un viņu izgudrojumiem. Kad nesen nopublicēja Eiropas Inovāciju tablo datus par 2006.gadu, tad masu mēdiji pievērsa uzmanību tam, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām. Ja tablo datus analizē sīkāk, tad var konstatēt, ka viens no atpalicības cēloņiem slēpjas faktā, ka mums ir ļoti maz Eiropas, ASV, Japānas patentu. Ļoti maz, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm. Eiropas vidējais rādītājs ir 130 šādu patentu uz 1 miljonu iedzīvotāju. Latvijai šobrīd ap 5. Latvijā ir parādījušies nopietni riska kapitāla fondi, tiek veidots biznesa eņģeļu tīkls, bet tie visi iesaistās tikai tad, kad viņi redz taustāmu un juridiski fiksētu ideju.

Par birokrātiju. Palielinoties nozīmīgo zinātnes projektu finansēšanas apjomam, draudīgi aug formāli nepieciešamo papīru, parakstu, zīmogu skaits. Piemēram, šā gada LZP finansētiem projektiem MK noteikumi prasa pildīt jaunas formas, kur katra līguma teksts ir uz 21 lpp. ar LZP priekšsēdētāja 15 parakstiem (neskaitot daudzos zinātnieku parakstus). Pirms gada bija 2 līguma lpp. ar 2 parakstiem, t.i. 10 reizes mazāk papīru un 7,5 reizes mazāk parakstu. Negribu žēloties, bet ja no manis kā LZP priekšsēdētāja kārtība prasa, lai es, slēdzot šos līgumus, gada sākumā parakstītos uz tiem vairāk kā 12 000 reizes, tad saprotu zinātniekus, kuri aizpilda šis veidlapas un pēc tam raksta iesniegumus LZP: “Lūdzu mani turpmāk neiesaistīt valsts finansētu projektu vadīšanā, jo man nav laika nodarboties ar šāda apjoma formālu dokumentu pildīšanu”. Tas jau ir nopietns brīdinājums un šogad steidzīgi jāreaģē, jo projektu vadītāju mums ļoti trūkst.

Par jaunajiem zinātniekiem. Tā ir mūsu nākotne. Tādēļ gribu teikt, ka uz Zinātņu akadēmiju gulstas īpaša atbildība par jauno zinātnieku tālāko un sekmīgo virzību. Mēs šodien pasniegsim akadēmijas balvas jaunajiem zinātniekiem. Šādu jauno talantu ir daudz. Pievērsiet uzmanību, ka tiks nosaukti arī viņu zinātnisko vadītāju vārdi. Vai visi akadēmijas locekļi ir paspējuši pabūt starp šiem zinātniskajiem vadītājiem? Gribu arī aicināt mūsu zinātņu nodaļas katrā lielā zinātņu jomā vai zinātņu grupā pārdomāti veidot Jauno zinātnieku padomes, lai veicinātu, piemēram, tādu aktīvu jauno zinātnieku kā balvu laureātu iesaisti zinātnes procesos un zinātnes organizatorisko problēmu risināšanā. Daudzi no viņiem šodien ir šeit zālē.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju. LZA 2006. gadā svinēja savas darbības 60. gadadienu. Par akadēmiju vēlāk runās ģenerālsekretārs, runās Uzraudzības padome. Es tikai – kā prezidents un kā akadēmijas loceklis –, turpinot tikko jau teikto par jaunajiem zinātniekiem, gribētu akcentēt to, ka mums ir relatīvi mazs skaits gados jauno akadēmijas locekļu. Tajā pat laikā starp aktīvajiem zinātniekiem šo gados jauno relatīvi ir daudz. Tāpēc gribu aicināt mūsu zinātņu nodaļas daudz aktīvāk nekā līdz šim pievērsties potenciālo gados jauno akadēmijas locekļu identificēšanai un ievēlēšanai. Tādu pašu aicinājumu mūsu zinātņu nodaļām gribu adresēt attiecībā uz reģionālo augstskolu un to zinātņu centru pārstāvniecību mūsu akadēmijā. Pēdējos gados spēcīgi zinātnes centri ir izveidojušies Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī. Šobrīd akadēmijā dominē rīdzinieki, bet tas nenozīmē, ka jāievēl tikai rīdzinieki.

Par šodienas pilnsapulci. Man ir gods un prieks teikt, ka pilnsapulces darba kārtībā esam iekļāvuši ārzemju locekļa diploma pasniegšanu Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidentam Zenonam Rudzikam, viņš arī nolasīs savu akadēmisko lekciju “Lietuvas Zinātņu akadēmija. Integrācijas izaicinājumi.”

Par mūsu pilnsapulces darba kārtību. Tā ir ielūgumos. Vai ir iebildumi pret akadēmijas prezidija ierosināto darba kārtību? Balsot vajag? Darba kārtība akceptēta. Varam uzsākt pilnsapulces darbu.

Mūsu pilnsapulces darbā piedalās izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, tāpēc aicinām ministres kundzi uzrunāt LZA pilnsapulci un Latvijas zinātniekus. Lūdzu, Rivžas kundze!

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa kungs, augsti godātais Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs, augsti godātais vēstnieka kungs, godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulces dalībnieki!

Šajā mums visiem nozīmīgajā zinātniskās darbības izvērtēšanas brīdī vispirms vēlos pievērst Jūsu uzmanību tādu slavenību kā Heine, Gēte, Emersons, Einšteins u.c. izteikumiem par zinātni. Piemēram, – zinātnē viss ir svarīgs; zinātne ir cilvēces labdare; zinātnei nav tirgus vērtības; zinātne – tās ir organizētas zināšanas; nepārejošs zinātnes nopelns ir tas, ka tā palīdzējusi pārvarēt cilvēka neaizsargātību pašam pret sevi; brīvība zinātnei ir tas pats, kas dzīvai būtnei gaiss.

Šīs atziņas vēlreiz apliecina, ka zinātnes nozīme un zinātnieku devums visos laikos un visās sabiedrībās ir augstu vērtēts, un arī mums ne tikai vārdos, bet darbos ir jāizturas pret zinātni atbilstoši tās neapšaubāmajam svarīgumam valsts dzīvē.

Vēlos apstiprināt to, ko Jūs jau paši noteikti esat pamanījuši, ka valsts attieksmē pret zinātni pēdējā laikā ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas. Tas, pirmkārt, jūtams finansējuma palielināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijai ciešā sadarbībā un sociālajā partnerībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi ir arī izdevies sekmīgi risināt zinātniskās darbības organizatoriskās problēmas. Viens no tiem ir jautājums par Valsts emeritēto zinātnieku mūža stipendijām, kas ar š.g. janvāri ir palielinātas līdz 150 Ls, kopīgiem spēkiem mums varbūt izdosies tās palielināt vēl. Svarīgs fakts ir arī tas, ka pēc ilgiem gadiem mums beidzot ir bāzes finansējums, kurā ar šo gadu paredzētas arī algas, vadošiem pētniekiem paredzēta puse no profesora algas. Nauda turpina ieplūst zinātnē, tieši šobrīd IZM Zinātnes departamenta direktore M.Bundules kundze atrodas Finanšu ministrijā, mēs šobrīd nacionālām programmām zinātnes infrastruktūras modernizēšanai papildus esam saņēmuši 3,5 miljonus Ls. No tā labumu gūs četri projekti – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Cietvielu fizikas institūts, Daugavpils universitāte un Ventspils augstskola. Šie miljoni ir papildus tiem 17 miljoniem, kas jau bija piešķirti zinātnei. Domāju – mēs esam gatavi šo naudu realizēt. Piekrītu prezidenta Ekmaņa kunga teiktajam, ka mums ļoti svarīgi ir cilvēki, kas ar projektiem strādās, gan vadītāji, gan izpildītāji. Otrs jaunums – šajā otrdienā Ministru kabinets apstiprināja Inovāciju centru projektu, Inovāciju centri tiek veidoti Rēzeknes augstskolā, Ventspils augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Tātad dzīve mainās uz pozitīvo pusi.

Ir apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai, ir izsludināts valsts pētījumu programmu konkurss un atbilstoši zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes kritērijiem izvērtēti un finansēšanai izvirzīti valsts pētījumu programmu projekti. Par realitāti kļūst modernāko iekārtu iegāde zinātniskajās institūcijās; atbalsts firmām, kas vēlas pievērsties zinātņietilpīgai ražošanai un tehnoloģiskajam biznesam. Tāpat droši var teikt, ka zinātnē aktīvāk sāk ienākt jaunā paaudze, pamazām pieaug aizstāvēto doktora disertāciju skaits, no 2007. gadā palielinātajām vairāk nekā 1000 budžeta studiju vietām liela daļa ir atvēlēta doktorantūrai, rodam iespējas paaugstināt arī doktorantu stipendijas.

Mums ir arī labi rezultāti un mums vajag tos prast parādīt sabiedrībai. Apsveicama ir Zinātņu akadēmijas iniciatīva izvērtēt un nosaukt gada labākos zinātniskos sasniegumus. No sirds apsveicu tos zinātniekus, kuru pētījumi vai grāmatas ir nosaukti šo 10 sasniegumu skaitā.

Kādi ir mūsu galvenie izaicinājumi? Minēšu tikai trīs, kas visi ir lieli un smagi: jauno doktoru skaita palielināšana; birokrātijas, kas saistīta ar zinātnisko projektu noformēšanu, samazināšana; Eiropas struktūrfondu apgūšana.

Gribu izteikt cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas sociālā partnerība, kas ietver abpusēju atbildību, saglabāsies arī turpmāk kā aktīvs kopīgs ikdienas darbs izvirzīto lielo zinātnes attīstības mērķu sasniegšanai. Un tad, iespējams, izdosies samazināt arī zinātnieku bieži uzsvērto birokrātiju zinātnisko projektu realizēšanas gaitā. Kurš gan labāk par zinātnieku saprot, ka tas, kas šobrīd ir šķietami neiespējams, nākotnē var kļūt par acīmredzamu realitāti.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2006.gadā:

• Ieviesta jauna tehnoloģija hematoloģisko slimnieku ārstēšanā, kas ievērojami uzlabos akūtu un hronisku leikozes pacientu ārstēšanas iespējas. Jaunā tehnoloģija saistīta ar alogena perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantāciju (Dr. Sandra Lejniece, Dr. Viesturs Boka, Ilze Puga, Rīgas Stradiņa universitāte; Rīgas Austrumu slimnīca, klīnika “Linezers”).

• Izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstību diagnostikai (Dr. Jānis Spīgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Kardioloģijas institūtu).

• Veikta augu vīrusu genomu klonēšana un parādīti to tālākie pielietojumi biotehnoloģijā – vakcīnu izveidošanā un diagnostikā (Dr. Andris Zeltiņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs).

• Noskaidrotas jaunas lielmolekulāru proteīnu telpiskās struktūras, izmantojot daudzdimensionālās kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas metodi. Tas ļauj labāk izprast šo proteīnu bioloģiskās darbības mehānismu. (Akadēmiķis Edvards Liepiņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūts).

• Izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai (Dr. Larisa Grigorjeva, Dr. Donats Millers, Mg. Krišjānis Šmits, LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institūtu).

• Izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām (LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr. Roberts Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institūts).

• Izstrādāta jauna tehnoloģija augšņu agroķīmiskajā izpētē, lietojot Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS). Tā izmantota Latvijā pirmās digitālās augšņu agroķīmiskās kartes (Bauskas rajona Codes pagastā) sagatavošanai un izdošanai (Dr. Regīna Timbare, Skaidrīte Poriete, Aija Miķelsone, Valsts Agroķīmisko pētījumu centrs).

• Pabeigts un publicēts Latgales reģionālās ekonomikas pētījums un veikta tās konkurētspējas paaugstināšanas analīze (Dr.Viktors Voronovs, Irīna Petrova, Edgars Račko, Daugavpils Universitāte).

• Uz arheoloģisko izrakumu pamata apkopoti un monogrāfijā publicēti bagātīgi materiāli, raksturojot materiālo un garīgo kultūru lībiešu biezi apdzīvotā vietā un apbedījumos Daugavas lejtecē.– Salaspils Laukskolā laikā no 10.– 13. gs. (Dr. Annas Zariņa, LU Latvijas vēstures institūts).

• Pabeigts liels kultūrvēsturisks pētījums “Latviešu kordziesmas antoloģija: 1873 – 2000. Dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koriem a capella.”. Pirmoreiz mūzikas izdošanas vēsturē vienkopus sistematizēts un zinātniski komentēts latviešu kora dziesmu “zelta fonds” no I Vispārīgajiem Dziesmu svētkiem (1873) līdz mūsdienu autoru darbiem. (LZA goda loceklis Imants Kokars, Dr. Arnolds Klotiņš, Arvīds Bomiks, Dr. Oļģerts Grāvītis, Jānis Lindenbergs, Pēteris Plakidis). 12 sējumi ilustrēti ar 12 CD kamerkora Ave Sol izpildījumā (Diriģents Uldis Kokars).

Plašs ir apbalvojumu klāsts, kurus 2006. gadā saņēmuši LZA locekļi. Akadēmiķis Rihards Kondratovičs un LZA ārzemju loceklis Trevors Fennels saņēmuši LZA Lielās medaļas. Akadēmiķim Ivaram Kalviņam un kor. loceklim Agnim Andžānam piešķirtas LR Ministru kabineta balvas zinātnē. Akadēmiķei Ainai Blinkenai – LZA un RLB Kārļa Mīlenbaha balva latviešu valodniecībā, akadēmiķim Elmāram Grēnam — LZA, AS “Grindeks”, LOSI un LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra iedibinātā Solomona Hillera balva biomedicīnā, akadēmiķei Raitai Karnītei – LZA Kārļa Baloža balva tautsaimniecībā, akadēmiķei Dacei Markus – LZA Jāņa Endzelīna balva latviešu valodniecībā, kor. loceklim Kārlim Rocēnam – LZA Frīdriha Candera balva mehānikā, kor. loceklim Andrejam Skaģeram – LZA Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnē, kor. loceklim Aivaram Tabūnam – LZA Tālivalža Vilciņa balva socioloģijā, kor. loceklim Andrim Zicmanim – LZA Gustava Vanaga balva ķīmijā.

LZA goda loceklis Viesturs Baumanis, kor. locekle Pārsla Eglīte un kor. loceklis Jurijs Dehtjars saņēmuši LZA un AS “Grindeks” balvu Zelta pūce. Akadēmiķis Jānis Bārzdiņš — LZA, a/s “Dati Exigen Group” un LIF mērķprogrammas Eižena Āriņa balvu datorzinātnēs un informātikā, kor. loceklis Pēteris Zālītis – LZA, firmas “Itera Latvija” un LIF mērķprogrammas balvu vides zinātnēs un mežkopībā, akadēmiķe Vera Rudzīte – LZA, a/s “Latvijas Gāze” un LIF mērķprogrammas balvu kardioloģijā, kor. loceklis Leonīds Ribickis – LZA un VAS “Latvenergo” balvu energoelektronikā, kor. loceklis Imants Bērsons – LZA un SIA “RD Electronics” balvu fizikā un tās inženierpielietojumos. Akadēmiķi Juris Ekmanis un Ivars Knēts, LZA goda locekļi Vaidelotis Apsītis un Valdis Jākobsons saņēmuši “Rīgas balvas”. Akadēmiķis Viktors Hausmanis – Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda 2006. gada Atzinības balvu, akadēmiķe Valentīna Skujiņa – Vīnes Starptautiskā Informācijas centra terminoloģijā (Infoterm) Vistera medaļu, akadēmiķis Juris Ekmanis – VAS “Latvenergo” medaļu par izcilu ieguldījumu “Latv­energo” attīstībā, LZA goda loceklis Oļģerts Kroders – LR Kultūras ministrijas Gada balvu, akadēmiķi Edmunds Lukevics un Jānis Stradiņš – Krievijas D.I.Medeļejeva Ķīmijas biedrības un Maskavas Valsts universitātes profesora A.N.Kosta piemiņas medaļas.

Akadēmiķi Ivars Kalviņš un Anatolijs Bļugers, LZA goda locekļi Maiga Einfelde un Māris Sirmais, LZA ārzemju locekļi Juris Dreifelds (Kanāda), Gundars Keniņš–Kings (ASV) un Jānis Peniķis (ASV), LZA goda doktori Ģirts Kaugars (ASV) un Tālivaldis Bērziņš (ASV) apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, LZA goda doktors Raimo Pullats (Igaunija) – ar Atzinības Krustu.

2006. gadā zinātnes finansējums no valsts budžeta pieauga par 0.15% no IKP. Latvijas zinātnes kopējo finansējumu 2006.gadā var vērtēt kā 0.55% no IKP (2004.gadā tas bija 0.39% no IKP). 2007.gadā Latvijas zinātnes finansējums no valsts budžeta pieaugs vēl par 0.15% no IKP, kuru vēl papildinās ap 38 miljoni eiro liels finansējums no ES struktūrfondiem. Tātad zinātnieki vairs nevar sūdzēties par naudas trūkumu. Aizvadītajā gadā jau nācās runāt par atvēlēto līdzekļu efektīvas izlietošanas problēmām, grūtības radīja nesakārtotā likumdošana, ar Zinātniskās darbības likuma iedzīvināšanu saistīto normatīvo aktu pieņemšanas aizkavēšanās, zinātnisko institūtu statusa “problēma”, arī daudzo birokrātisko dokumentu rakstīšana. Jāatzīmē, ka grūtību pārvarēšanu loti sekmēja LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža un viņas aktīvā sadarbība ar LZP un LZA. Dabas un inženierzinātnēs Latvijā jau jūtams kadru trūkums, un, pieaugot zinātnes finansējumam, tas vēl pastiprināsies. Jāpanāk ievērojama jauno speciālistu skaita palielināšana eksaktajās un inženierzinātnēs, jāsekmē ārzemēs strādājošo Latvijas zinātnieku atgriešanās dzimtenē.

Pašreiz varam teikt, ka aizvadītajā gadā zinātnei no jauna uz četriem gadiem ir fiksētas prioritātes, uzsāktas jaunas valsts programmas, uzsākta Latvijas Zinātnes padomes reorganizācija. Aktuāla ir tādas nodokļu politikas izveide, kas sekmētu līdzekļu piesaisti zinātnei un inovācijām no uzņēmējdarbības sektora.

Valdības pievēršanos zinātnieku problēmām apstiprina arī tas, ka aizvadītajā gadā LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis apmeklēja Latvijas zinātniskos centrus, tai skaitā Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, LU Cietvielu fizikas institūtu, LU Lāzeru centru u.c..

LZA locekļi darbojas LR Valsts prezidenta un valdības dibinātās komisijās. Pie LR Valsts prezidenta darbojas Stratēģiskās analīzes komisija, tās locekļi ir Elmārs Grēns, Aivars Stranga, Tālis Tisenkopfs un Pēteris Zvidriņš, Latvijas vēsturnieku komisija – Andris Caune, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Heinrihs Strods un Vilnis Zariņš, Valsts valodas komisija – Ludmila Azarova–Vāciete, Ina Druviete, Ivars Kalviņš,Dace Markus, Baiba Metuzāle–Kangere, Janīna Kursīte–Pakule, Valentīna Skujiņa, Jānis Stradiņš, Jānis Valdmanis un Andrejs Veisbergs. Pie Vides ministrijas darbojas Ilgtspējīgas attīstības padome, tās priekšsēdētājs ir Māris Kļaviņš, pie Veselības ministrijas – Medicīnas zinātņu padome, tajā darbojas Jānis Gardovskis, Elmārs Grēns, Jānis Stradiņš, Andrejs Skaģers, Uldis Vikmanis un Ludmila Vīksna. LR MK Informācijas sabiedrības nacionālajā padomē – Juris Ekmanis, Dace Markus, Baiba Rivža un Andrejs Siliņš. Nacionālās attīstības plāna 2007. – 2013. g. izstrādes darba grupā – Juris Ekmanis un Baiba Rivža. Augstākās izglītības padomē darbojas Juris Ekmanis, Ivars Knēts, Baiba Rivža un Juris Zaķis. Akadēmiķis Juris Ekmanis ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes loceklis.

2006. gadā apstiprinātajā LZP sastāvā ir 21 loceklis, 16 no tiem ir LZA īstenie vai korespondētājlocekļi. 2007. gadā pie LR MK izveidotajā Nacionālās attīstības padomē darbojas LZA prezidents Juris Ekmanis.

Pie LZA darbojas LZA Terminoloģijas komisija (vada akad. Valentīna Skujiņa), Valsts emeritēto zinātnieku padome un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (akad. Raimonds Valters). Aizvadītajā gadā Valsts emeritētā zinātnieka mūža granti piešķirti 45 zinātniekiem, ar 2007.gada 1.janvāri emeritzinātnieka grants palielināts līdz Ls 150.– mēnesī. VZKK izskatīja 119 un akceptēja 118 promocijas darbus (pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu – 10,3 %).

LZA izveidojusies laba sadarbība ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās Izglītības padomi, LR Aizsardzības ministriju, LR Zemkopības ministriju, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Ventspils augstskolu, Vidzemes augstskolu, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, Rīgas domi, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, Baltijas studiju veicināšanas apvienību (AABS), Latvijas Inteliģences apvienību, Rīgas Latviešu biedrību, kopīgi tiek organizēti daudzi pasākumi. Daudzi LZA locekļi ir universitāšu profesori.

2006. gadā notika 2 LZA pilnsapulces un 6 LZA sēdes, 2 LZA izbraukuma sēdes, 25 nodaļu sēdes un 8 LMZ nodaļas izbraukuma sēdes.

Pavasara pilnsapulci 6. aprīlī atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis. Viņš uzsvēra, ka beidzot varam runāt par pozitīvām parādībām Latvijas zinātnē un tautsaimniecībā kopumā, kaut gaidītais un sagaidītais nesaskan, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma aizsegā tiek būvētas valsts varas pārvaldes piramīdas. Piramīdas virsotnē atrodas ministrija, no kuras kapacitātes ir pilnībā atkarīga gan zinātnes, gan universitāšu un augstskolu reorganizācijas un finansēšanas norise. Tika pasniegtas LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī LZA un AS “RD Electronics” balvas fizikā un tās inženierpielietojumos.

Akadēmisko lekciju “Livonijas hronikas un arheoloģijas dati par Baltijas tautām 12.–14.gs.” nolasīja Baltijas Asamblejas 2005. gada balvas zinātnē laureāts akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Pārskatu par LZA darbību 2005. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Uzraudzības padomes ziņojumu – akadēmiķis Pēteris Zvidriņš.

Atklājot Rudens pilnsapulci 7. decembrī, prezidents Juris Ekmanis atzīmēja, ka 2006.gadā zinātnei ir fiksētas prioritātes un uzsāktas 4 jaunas valsts programmas (pavisam to ir 9). 2006. gadā galvenajos vilcienos pabeigta jaunā Zinātniskās darbības likuma iedarbināšana, kas izrādījās nebūt ne tik vienkārši. Pilnsapulces dalībniekus sveica LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža. Viņa informēja par zinātnes budžetu 2007. gadam un valdības nostādnēm zinātnes finansēšanā laika posmā līdz 2010. gadam, kā tas paredzēts valdības deklarācijā, kā arī par citiem svarīgiem valdības uzdevumiem, tostarp arī par zinātnisko iestāžu statusa noregulēšanu.

LZA Lielo medaļu saņēma akadēmiķis Rihards Kondratovičs par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā. Laudatio teica akadēmiķis Indriķis Muižnieks. Rihards Kondratovičs nolasīja ar skaistiem attēliem ilustrētu akadēmisko lekciju “Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā”. Pēc akadēmiķa Jura Jansona ierosinājuma pilnsapulce pieņēma izmaiņas LZA Statūtos. Tās attiecas uz jaunu locekļu vēlēšanām gadījumā, kad nodotās balsis starp vairākiem kandidātiem sadalās tā, ka neviens neiegūst nepieciešamos 50 % balsu. Notika LZA jaunu locekļu vēlēšanas.

25. janvāra FTZN un ĶBMZN kopsēdē apsprieda nanozinātņu un tehnoloģiju attīstību Latvijā. Kor. loc. Jurijs Dehtjars referēja par foto– un eksoelektronu spektroskopijas izmantošanu nanostruktūru un materiālu raksturošanai, Dr.habil.phys. Intas Muzikantes referāts bija veltīts nanostrukturētiem organiskajiem materiāliem molekulārajai elektronikai, akadēmiķis Jānis Grabis stāstīja par nanodaļiņu sintēzi konstruktīvo un funkcionālo materiālu izveidei, akadēmiķis Mārtiņš Kalniņš – par polimēru nanokompozītiem. Noslēgumā prezidents Juris Ekmanis uzsvēra to lielo nozīmi, kāda ir ciešai sadarbībai starp zinātniskajām institūcijām un dažādu nozaru speciālistiem mūsdienu zinātniskajos un praktiskajos pētījumos, jo tieši robežnozarēs rodas jauni atklājumi.

30. marta LZA sēdē Ārvalstu investīcijas Latvijā – gaidītais un sagaidītais kor. locekle Raita Karnīte (tagad akadēmiķe) un Mg. Irina Čurkina raksturoja investīciju dinamiku, struktūru, teorētiski atzītos ieguvumus un salīdzināja šos ieguvumus ar draudiem ekonomikai. Par globalizāciju un tehnisko progresu, tā ietekmi uz darba vietu skaita samazināšanos un šo procesu atbalsi Latvijā ziņojumā par ārējo investīciju projektu efektivitātes vērtēšanas kritērijiem referēja LZA goda loceklis Pēteris Guļāns. Ārvalstu investīciju pielietošanas praksi desmit gadu pieredzē Latvijas telekomunikāciju sektorā aplūkoja Dr.sc.ing. Jānis Lelis. Par ārvalstu investīciju nozīmi Taivānas ekonomikas attīstībā referēja Taivānas misijas Latvijā vadītāja vietnieks Endijs Čins (Andy Chin). Investīciju vidi Latvijā vispusīgi raksturoja Dr.oec. Sergejs Babuškins, analizējot jēdziena “labvēlīga ekonomiskā vide” kā faktoru kopuma veidošanos. Sēdes dalībnieki diskutēja kā novirzīt nepieciešamās ārvalstu investīcijas uz tām nozarēm, kuru ražojumi raksturīgi ar augstu pievienoto vērtību.

27.aprīļa sēdi Mūžizglītības izaicinājumi rīkoja LZA un Augstākās izglītības padome. Ievadreferātu “Mūžizglītība kā izaicinājums izglītības sistēmai Latvijā” nolasīja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, uzsverot, ka valstī jāveido mūžizglītības politika, lai samazinātu atšķirības starp Latvijas reģioniem. Pamatnostādņu izstrādes darba grupas locekle Tatjana Koķe prezentēja jaunizstrādātās “Mūžizglītības politikas pamatnostādnes”, uzsverot, kā tā nav programma Rīgai, bet visiem reģioniem. Ventspils augstskolas rektors J.Vucāns dalījās astoņu darba gadu pieredzē par to, kā mūžizglītības problēmas tiek risinātas Ventspilī. Jelgavas Pieaugušo izglītības centra direktora vietniece I. Muraškovska stāstīja par centra darbu.

12. maija izbraukuma sēde Latgales Akadēmiskais parks notika Transporta un sakaru institūta (TSI) Latgales filiālē. Transporta un sakaru institūta zinātņu prorektors kor. loceklis. Igors Kabaškins iepazīstināja sēdes dalībniekus ar viņa vadītā projekta “Latgales Akadēmiskais parks” aktivitātēm. Projekta mērķis – izveidot uz biznesa attīstību un atbalstu orientētas inovāciju vides infrastruktūras kodolu, kas būtu balstīts uz zināšanām, un veidot saikni starp biznesu, kas izmanto augsti tehnoloģiskos inovāciju risinājumus, ar zinātniskām struktūrām, kas nodarbojas ar to izstrādāšanu, kā arī ar akadēmiskajām struktūrām, kas gatavo speciālistus atbilstošajām nozarēm.

20.jūnijā LZA un LZP organizēja apaļā galda diskusiju ES pētniecības politika un Latvijas pētniecības politikas nākotne. Diskusijas ievadreferātus nolasīja Dr. Jan Kozlowski (Polija, Joint Research centre – IPTS – Seviļa eksperts) “The impact of EU research policy on the research policies of the New Member States” un akadēmiķis Andrejs Siliņš “Open method of coordination for the development of research policy”.

Diskusijā piedalījās Dr.Edvins Karnītis, Dr. Arnolds Ūbelis, akadēmiķi Ivars Knēts un Uldis Viesturs, Dr. Maija Bundule.

5. septembrī LZA, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Rakstnieku savienība organizēja radoši zinātnisko konferenci Knutam Skujeniekam –70.

29.septembrī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA), sadarbībā ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu organizēja izbraukuma sēdi uz Jaunkalsnavu Meliorēto mežu augšanas un apsaimniekošanas savdabības. Sēdes dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Vesetas palienes ekosistēmām, meliorēto pārejas purvu intensīvas apsaimniekošanas rezultātiem Vesetnieku stacionārā un nemeža zemju transformēšanas aspektiem augstražīgās meža ekosistēmās. Sēdes organizators akadēmiķis Pēteris Zālītis vairākkārt uzsvēra, ka izšķirošā loma gan cilvēces, gan meža izdzīvošanā ir cilvēka spējai prognozēt savas rīcības sekas.

14. decembrī sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes departamenta direktore Dr. Maija Bundule referēja par sagatavotajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā attiecībā uz zinātnisko institūtu statusu un to tiesībām. Referātus Akadēmisko institūciju mainīgā loma Latvijā: izaicinājumi un perspektīvas nolasīja Latvijas Universitātes zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks un Transporta un sakaru institūta prezidents korespondētājloceklis Igors Kabaškins.

13. janvārī Latvijas Kara muzeja konferenču zālē notika Barikāžu atceres 15. gadadienai veltīta zinātniskā konference “Nevardarbīgā pretošanās. Latvijas pieredze”.

1. februārī LZA prezidents Juris Ekmanis un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze parakstīja nodomu protokolu par LZA un ministrijas sadarbību.

14. februārī LZA Senāta svinīgajā sēdē, atzīmējot LZA 60. gadadienu, LZA prezidents Juris Ekmanis raksturoja zinātnes pašreizējo situāciju Latvijā un LZA vietu tajā, bet akadēmiķis Jānis Stradiņš referēja par Zinātņu akadēmijas vēsturi, pretrunām un panākumiem.

16. februārī LZA viesojās veselības ministrs Gundars Bērziņš. Kopā ar LZA pārstāvjiem un medicīnas zinātniekiem tika pārrunāti medicīnas zinātnes projekti.

19. aprīlī LZA notika izglītības un zinātnes ministres akadēmiķes Baibas Rivžas un ministrijas darbinieku tikšanās ar LZA, LZP un Augstākās izglītības padomes vadību, kurā tika pārrunāts, kā sakārtot zinātnes attīstības samilzušās problēmas.

28. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegti LR Patentu valdes un LZA apbalvojumi konkursa par labāko 2004./2005. gada nacionālo izgudrojumu laureātiem. Ar prestižo Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Zelta medaļu apbalvots akadēmiķis Gunārs Duburs.

18. maijā LZA pasniedza L`Oréal Latvijas stipendijas”Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Nacionālās komisijas un LZA atbalstu. Svinīgajā ceremonijā piedalījās LR Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, LR izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, LZA prezidents Juris Ekmanis, UNESCO LNK ģenerālsekretārs Rolands Ozols, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, L’Oreal ģenerāldirektors Baltijas valstīs Pers Akerlunds.

21. jūnijā LZA notika sarīkojums “Akadēmijā Ludmilas un Jāņi”. Dzeju lasīja LZA goda locekle Ludmila Azarova, fragmentu par Oļegu Rudņevu no savas jaunās grāmatas “Lāga dvēseļu straumei” lasīja LZA goda loceklis Jānis Streičs. Skatītāji tika iepazīstināti ar jaunās filmas “Rūdolfa mantojums” aktieru provēm. Līgo dziesmas diriģēja LZA goda loceklis Imants Kokars.

5. decembrī notika zinātniski un kultūrvēsturiski vērtīgo grāmatu, kuras 1997. gadā Francijas vēstniecība un Luija Ašeta fonds dāvāja LZA, svinīga nodošana Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai. Pasākumā piedalījās LZA prezidents Juris Ekmanis un Francijas vēstnieks Latvijā Andrē Žans Liburels.

12. decembrī LZA saņēma UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Goda rakstu par izcilu ieguldījumu un nozīmīgu atbalstu UNESCO programmu īstenošanā.

20. decembrī LZA sēžu zālē notika tradicionālais sarīkojums “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”. Piedalījās LZA goda loceklis Dr. theol. Juris Rubenis un Dailes teātra mākslinieks Pēteris Liepiņš.

Vairāki pasākumi bija veltīti izcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinātnieku piemiņai:

19.janvārī LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā – akadēmiķa Solomona Hillera (1915–1975) piemiņas lasījumi par molekulārās bioloģijas pirmajiem soļiem Latvijā.

Pieminot akadēmiķi Jūliju Anšeleviču, 27. janvārī notika grāmatas “Cilvēkiem veltīts mūžs” prezentācija P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

8. februārī VEF Kultūras pilī notika Sv. Apolonijas dienai un profesora Paula Stradiņa 110.dzimšanas gadadienai veltīta Latvijas Zobārstu asociācijas sēde.

25.maijā notika Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI), LZA, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, LU Ķīmijas fakultātes un Latvijas ķīmijas biedrības rīkotie Gustava Vanaga (1891–1965) lasījumi, atzīmējot G.Vanaga priekšteča prof. Voldemāra Fišera (1881 – 1934) 125 gadus, G.Vanaga izveidotās laboratorijas 60 gadus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta dibināšanas 50 gadus. Referātu par profesora V.Fišera mūžu un zinātnisko devumu nolasīja akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pēcpusdienā notika piemiņas brīdis pie prof. G.Vanaga un E.Vanagas atdusas vietas II Meža kapos un prof. V.Fišera atjaunotā pieminekļa atklāšana Lielajos kapos

7. jūnijā Raiņa kapos līdzās dzīvesbiedram vēsturniekam un tautsaimniekam LZA goda loceklim Edgaram Dunsdorfam (1904 – 2002) tika guldīta agronomes Lilijas Dunsdorfas (dzim. Kļaviņa) pelnu urna. Atvadu ceremoniju vadīja LZA goda loceklis Dr.teol. Juris Rubenis.

28. jūnijā notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde, veltīta Latvijas izcilajam radiotehnikas speciālistam Aleksandram Akmentiņam (1904–1973). Viņa piemiņai bija veltīts LZA Goda locekļa Jāzepa Ločmeļa referāts.

28. – 29.septembrī Rīgā notika Starptautiska lāzeru spektroskopijas konference, veltīta akadēmiķa Māra Jansona (1936–1997) piemiņai.

9.oktobrī A/s “Grindeks” rīkoja prof. D.H.Grindeļa 230. dzimšanas dienai veltītu pasākumu Melngalvju namā. Bija piemiņas mirklis pie Grindeļa dzimtas kapličas Mārtiņa kapos. Jau divpadsmito reizi akciju sabiedrība “Grindeks” pasniedza savu augstāko apbalvojumu – Grindeļa medaļas. Laureātu vidū bija akadēmiķis Anatolijs Bļugers.

15. novembrī pirmoreiz tika pasniegta LZA un RTU MLĶF iedibinātā Emīlijas Gudrinieces (1920 – 2004) balva labākajam Latvijas ķīmijas skolotājam. To saņēma Tukuma Raiņa vidusskolas skolotāja Ludmila Reimate. Aizvadītajā gadā LZA fonds no Emīlijas Gudrinieces dāvinājuma līdzekļiem iedibināja Emīlijas Gudrinieces balvu labākajam ķīmijas skolotājam, labākajam jaunajam zinātniekam ķīmijā un E.Gudrinieces – A.Ieviņa stipendijas RTU MLĶF studentiem. Jaunais zinātnieks saņem E. Gudrinieces balvu kopā ar Jāņa Strupuļa izveidotu piemiņas medaļu.

16. novembrī notika akadēmiķa Ilmāra Lazovska 75. dzimšanas dienas atcerei veltīts sarīkojums LU Mazajā aulā “Profesors Ilmārs Lazovskis un mākslas pasaule”.

6.decembrī LZA notika akadēmiķa profesora Alfrēda Ieviņa (1897–1975) piemiņas lasījumi. Tos organizēja akadēmiķis Tālis Millers. Referātu “Zinātne un vara: Alfrēds Ieviņš un Augusts Ķešāns” nolasīja akadēmiķis Jānis Stradiņš.

7.decembrī LU Bioloģijas institūts organizēja konferenci “Akadēmiķim Andrejam Valdmanim – 100”.

Plašs ir LZA locekļu izdoto grāmatu klāsts:

• Ivars Biļinskis. Digital Alias–free Signal Processing. WILEY, April 2007, 488 pp.

• Antons Breidaks. Darbu izlase. I. – R.: LU Latviešu valodas institūts, 2007.– 608 lpp.

• Rūdolfs Grabis. Darbu izlase.– R.: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2006. – 285 lpp.

• Viktors Hausmanis. Benedikts Kalnačs. Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse.– R.: Zinātne, 2006. – 519 lpp.

• Holokausts Latvijā. Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 18. sējums. – R.: LU LVI, 2006.– 384 lpp.

• Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20.gs. sākums. Antoloģija. Sast. un zin. red. Dr. phil. Ella Buceniece.– R.: RaKa, I daļa.. 2005. – 532 lpp. II daļa. 2006. – 349 lpp

• Maija Kūle. Eirodzīve. Formas. Principi. Izjūtas. –R.: FSI, 2006. – 435 lpp.

• Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore Dace Markus. Biobibliogrāfija. – R.: AB, 2006. –, 208 lpp.

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Ilgonis Bērsons. Biobibliogrāfija. – R.: LAB, 2006. – 372 lpp.

• Letonika. Plenārsēžu materiāli. Rīga, 2005. gada 24.– 25. oktobris.– R.: LZA, 2006. – 110 lpp.

• Letonika. Pirmais kongress. Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija. – R.: LZA, 2006. – 151 lpp.

• Letonika. Pirmais kongress. Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. – R.: LZA, 2006. – 472 lpp..

• Letonika. Pirmais kongress. Valodniecības raksti. – R.: LZA, 2006., Rīga, 383 lpp.

• Dace Markus. Bērns runā kultūras valodā. – R.: Rasa ABC, 2007.. – 160 lpp.

• Nevardarbīgā pretošanās. Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiņu krājums, veltīts Barikāžu atceres 15. gadadienai. – R: Militārās literatūras apgāda fonds, 2006. – 255 lpp.

• Profesors Dr. habil. hist. Rihards Treijs. Biobibliogrāfija. – R.: AB, 2006. – 220 lpp.

• Valentīna Skujiņa. Salikteņi G. Manceļa vārdnīcā “Lettus” un krājumā “Phraseologia Lettica”.– R.: LU LVaI, 2006. – 217 lpp.

• Teoloģija: Teorija un prakse. Mūsdienu latviešu teologu raksti. I – R.: Zvaigzne ABC, 2006. –400 lpp.

• Kalvis Torgāns. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Tiesu nama aģentūra, 2006.– 976 lpp.

• Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – R.: Tiesu nama aģentūra, 2006.– 317 lpp.

• Anna Zariņa. Salaspils Laukskolas kapulauks 10.– 13. gadsimts. – R.: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 464 lpp.

• M.Beķers. Piezīmes no zinātnieka dzīves. – R.: LAB, 2006. – 76 lpp. A.F. Bluger. Vremja za i protiv. – Riga: 2006. – 248 ?.

• Akadēmiķis Anatolijs Bļugers. Biobibliogrāfiskais rādītājs.
/Akademik Anatolij Fedorovic Bluger. Bibliograficeskij ukazatel. – R.: RSU, 2006. – 248 lpp.

• Lauksaimniecības dzīvnieki un to produkcija bioloģiskajā lauksaimniecībā : monogrāfija. (Sast. un red. A. Jemeļjanovs). Sigulda: Sigra, 2006.– 296 lpp.

• A.Mauriņš, A.Zvirgzds. Dendroloģija. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.– 448 lpp.

• M.Pilmane, G.H.Šūmahers. Medicīniskā embrioloģija. – R.: RSU, 2006.– 336 lpp.

• B.Jansone, Ī.Rašals, A.Svirskis, A.Benders (eds). 60 Years of Research at the Latvian Agricultural Institute. – Skrīveri: 2006.– 262 pp.

• U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfija un kristālķīmija. – R.: RTU, 2006.– 213 lpp..

• Uldis E.Viesturs, Stoyan M.Tzonkov (eds.) . Bioprocess Engineering. – Sofia: Avangard Prima, 2006.– 253 pp.

• Galvenais ftiziatrs /sast. A.Vīksna/. – R: 2006, 77 lpp.

• Katram sava zvaigzne. Atmiņu grāmata par profesoru Vili Purmali /sast. A.Vīksna/. – R: 2006.– 273 lpp.

• Pēteris Zālītis. Mežkopības priekšnosacījumi. – R.: LVMI Silava, 2006.– 218 lpp.

Daudz plašāks LZA locekļu izdoto grāmatu saraksts publicēts gadagrāmatā un LZA locekļu aktivitātes uzrādītas akadēmijas mājas lapā.

LZA Senāta sēžu dienās HSZN organizē mākslinieku darbu izstādes. 2006. gadā bija skatāmas Arņa Blumberga fotoizstāde “Ķemeru Nacionālais parks. Klusums’”, LMA profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Mani ceļojumi”, Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde ‘”Vidzemes ceļos”, zviedru fotomākslinieka Gunāra Lundkvista dabas fotogrāfiju izstāde, Maijas Tabakas “Es gleznoju savu dzīvi”, Lietuvas ZA galvenās mākslinieces Migles Datkunaites izstāde “No tālienes”, LMA profesora Jura Jurjāna gleznu izstāde, mākslinieka Jāzepa Pīgožņa “Latvijas daba”.

2006. gadā uz 3 akadēmiķu vakancēm pieteicās 6 pretendenti, konkurss bija arī uz korespondētājlocekļu vakancēm.

7. decembra pilnsapulcē par LZA īstenajiem locekļiem ievēlēja Ruvinu Ferberu, Jāni Gardovski un Raitu Karnīti, par LZA goda locekļiem – Viesturu Baumani, Oļģertu Kroderu un Viktoru Zēbergu. Par LZA korespondētājlocekļiem Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā ievēlēja Intu Muzikanti un Leonīdu Novicki, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā – Igoru Aksiku, Jāni Grāvīti, Jāni Kloviņu, Aivaru Krauzi, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā – Āriju Meikališu, Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā – Dainu Kārkliņu.

Atbilstoši LZA Statūtiem, tās sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi līdz 70 gadu vecumam. Uz 2007. gada 15. martu ir 55 no kopējā skaita 100. Statūtos ir  paredzēti 100 korespondētājlocekļi vecumā līdz 70 gadiem, šobrīd no kopskaita 108   ir 90. 60 goda locekļu vakancēs  pašlaik ir ievēlēti 52, bet no 100 statūtos paredzētajiem ārzemju locekļiem ievēlēti 92

2006. gadā sabiedrībā augusi interese par zinātni, zinātnes organizāciju, zinātniskās pētniecības problēmām. Iespējams, ka par to jāpateicas Valdības un IZM mainītajai attieksmei pret zinātnes finansējumu. Apzināties, kas īsti notiek zinātnē, kur slēpjas tās pievilcība, skaidrot, kā risināt problēmas – tas ir zinātnieku un žurnālistu neatliekams uzdevums. Jāatzīst, ka sava pozitīva nozīme sabiedrības informēšanā ir ikgadējiem LZA ekspertu nosauktajiem desmit izcilākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem, kuru faktus “pārtver” un izmanto masu saziņas līdzekļi.

Zinātnes popularizēšanas nozīmību apstiprina šogad pirmoreiz piešķirtā LZA kor.locekļa Artura Balklava – Grīnhofa vārdā nosauktā balva, kuru ieguva LU žurnāla “Terra” redaktori Dr.paed. Ilgonis Vilks un Dr. phys. Vitolds Grabovskis.

Esam pateicīgi LR oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galv. red. LZA goda loceklim Oskaram Gertam, Judītei Čunkai (LTV “Panorāma”), Voldemāram Hermanim un Anitai Daukštei no “Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai”, laikraksta “Diena” galv. redaktorei Sarmītei Ēlertei, izdevniecības “Dienas Grāmata” vadītājam Arturam Šveidem, “Latvijas Avīzē” – Viesturam Serdānam, Dacei Kokarēvičai, Kristapam Baņķim ( zinātnes aktualitātes žurnālā “Mājas Viesis”).

Īpašu projektu pirms reorganizācijas paguva īstenot laikraksts “Rīgas Balss” (red. Iveta Mediņa), iedaļā “Gudrā Rīga” intervējot dažādu nozaru zinātniekus, rakstot par a/s “Grindeks” un LU Cietvielu fizikas institūtu. Autores: Silvija Veckalne, Karīna Bērziņa, Antra Gabre, Zane Pudule, Līga Brūvere. Šī saistoši uzrakstītā materiālu kopa būtu jāapvieno grāmatā par Latvijas zinātni 21. gs. sākumā.

Par lielo darbu jāuzteic mūsu pazīstamie izdevumi: “Zinātnes Vēstnesis” (Zaiga Kipere), “LZA Vēstis” (Arno Jundze),” Zvaigžņotā Debess”, “Terra”, “Tehnikas Apskats” u.c.

Taču, lai zinātni padarītu par ikdienā iznākošo preses izdevumu lappušu viešņu, vēl jāveic liels, sistemātisks izskaidrošanas darbs, sadarbojoties abām pusēm – žurnālistiem un zinātniekiem.

LZA starptautisko sadarbību vada LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, to organizēja prezidenta padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos Anita Draveniece kopā ar Agnesi Surkovu un Diānu Vucāni.

LZA LR Valdības uzdevumā 2006. gadā turpināja pārstāvēt Latviju šādās starpvalstu un starptautiskās organizācijās:

• Eiropas Savienības Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā (EU Scientific and Technical Research Committee, CREST) ;

• Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Ģenerāldirektorāta vadītāju valdē (Joint Research Centre Board of Governors);

• ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) – Nacionālajā komisijā Latvijā;

• NATO Zinātnes komitejā (līdz tās likvidēšanai 2006. gada 29. jūnijā).

2006. gadā LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni starptautiskās nevalstiskās organizācijās:

• Starptautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU;

• Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI).

• Starptautiskajā zinātnes fondā (International Foundation for Science, IFS);

• Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinātņu akadēmijas 40 Eiropas valstīs;

• Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC).

2006. gadā LZA turpināja piedalīties Centrālās un Austrumeiropas zinātņu akadēmiju tīmekļa (CEEN) darbībā, kura interešu lokā bija jautājumi par 7. Ietvarprogrammas uzsākšanu, Eiropas Tehnoloģiju institūtu (European Institute of Technology, EIT) un Eiropas Pētniecības padomi (European Research Council, ERC) kā arī Globālajā zinātņu akadēmiju tīklā (The InterAcademy Panel on International Issues, IAP).

Uz 2007. gada 1. janvāri LZA ir parakstījusi 29 zinātniskās sadarbības dokumentus ar citu valstu zinātņu akadēmijām. Noslēgto līgumu ietvaros 2006. gadā LZA uzņēma 65 zinātniekus, kuri Latvijā veica pētniecisko darbu 485 dienas, savukārt 60 Latvijas zinātnieki 573 dienas strādāja ārvalstu zinātniskajās institūcijās.

2006. gada LZA starptautiskās aktivitātes:

• 10.–11.martā LZA prezidents J.Ekmanis piedalījās Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) svinīgajā plenārsēdē Zalcburgā (Austrija) un saņēma EZMA īstenā locekļa diplomu;

• 23.–24. martā Krakovā (Polija) notika Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas ALLEA Ģenerālā asambleja, kuras darbā piedalījās LZA prezidents Juris Ekmanis un Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. J. Ekmanis un Britu Akadēmijas viceprezidents N. Manns Krakovā parakstīja jaunu Latvijas ZA un Britu Akadēmijas zinātniskās sadarbības līgumu;

• 19. septembrī Tallinnā Latvijas vēstniecībā notika grāmatas “Johans Kristofs Broce. Estonica” atvēršana. Tādējādi noslēdzies LZA atbalstītais Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Igaunijas izdevniecības “Estopol” projekts par Baltijas novadpētnieka J.K. Broces Igaunijai veltīto zīmējumu un aprakstu izdošanu grāmatā. No Igaunijas puses projektu vadīja LZA Dr.h.c. Raimo Pullats;

• 31.oktobrī LZA notika Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) un LZA kopsēde “Sabiedrība ceļā no pagātnes uz nākotni: novecošanās un paaudžu nomaiņa”. EZMA un LZA Lielā (Feliksa) balva tika pasniegta LZA kor.loc. Vilnim Zariņam par darbību Latvijas filozofijā, par tulkojumiem no vācu un franču valodām, par klasisko darbu sērijas “Avots” iedibināšanu un jaunās filozofu paaudzes audzināšanu. Par EZMA locekļiem ievēlēti akadēmiķi Vija Kluša un Pēteris Zvidriņš;

• Gada nogalē LZA un Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas sadarbības ietvaros tika izdota monogrāfija “Zapadnaja Dvina – Daugava. Reka i vremja”.

LZA valsts budžeta finansējums 2006. gadā bija Ls 152616.00 (2005. gadā bija Ls137998.00), tas izlietots LZA darbības nodrošināšanai.

2006. gadā akadēmiķa Tāļa Millera vadībā turpinājās LZA Fonda darbība.

Pārskata periodā Fonds saņēmis akadēmiķes E. Gudrinieces ziedojumu Ls 90701,34. Šos līdzekļus ilgākā laika periodā plānots izmantot Emīlijas Gudrinieces balvas piešķiršanai labākajam jaunajam zinātniekam ķīmijā, akadēmiķes E. Gudrinieces balvas piešķiršanai labākajam ķīmijas skolotājam Latvijā, E.Gudrinieces un A. Ieviņa stipendijas piešķiršanai studentiem ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas specialitātē un E. Gudrinieces piemiņas pasākumu atbalstam. 2006.gadā piešķirta akadēmiķu E.Gudrinieces un A.Ieviņa stipendija Ls 120.– mēn. vienam studentam, pasniegta akadēmiķes E. Gudrinieces balva Ls 600.– labākajam ķīmijas skolotājam Latvijā, kā arī izgatavotas medaļas un nozīmes (Ls 1486. 84), kuras pasniegs balvu ieguvējiem.

No J. Labsvīra ziedojuma pasniegta K. Ulmaņa balva Latvijas valsts vēsturē un tautsaimniecībā Ls 1000.– profesoram, Dr.habil.agr. A. Borukam. No šī ziedojuma piešķirta arī stipendija Ls 70.– mēn. vienam LU studentam.

No K. Poča ziedojuma piešķirtas stipendijas fizikā Ls 60.– mēn. diviem studentiem. No D.A. Lēbera ziedojuma piešķirti Ls 3000.– LU Vēstures institūta apgādam K. Broces zīmējumu 4.sējuma sagatavošanai un izdošanai, Ls 1200.– Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai rakstu krājuma “Juridica Lettonica” sagatavošanai un izdošanai, Ls 1000.– Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai O. Zandera grāmatas par latviešu grāmatniecības vēsturi sagatavošanai un izdošanai. No M. Štaudingeres–Voitas ziedojuma izmaksāti Ls 1000.– tēlniekam I. Rankam pieminekļa izgatavošanai LZA goda locekļa Andreja Eglīša kapavietai Ļaudonas kapos. No šī ziedojuma nelielā apmērā sniegts arī atbalsts citu LZA locekļu kapavietu sakārtošanai.

No svarīgākajiem Lietu pārvaldes risinātajiem saimnieciskajiem jautājumiem jāatzīmē sekojošie: 2006. gadā pārdots LZA īpašums – akadēmiķes E.Gudrinieces dāvinātais dzīvoklis, nauda ieskaitīta LZA fondā. Svarīgākie remonta darbi augstceltnē: nomainīti logi augstceltnes pirmā stāva līmenī, uzbūvēts grāmatu veikals vestibilā, jaunās izremontētās telpās pārvietota VAS ”Latvijas pasts” nodaļa (šos darbus daļēji finansēja SEB Unibanka), pabeigta torņa daļas parapetu un karnīžu nosegšana ar metāla segumu 14.–17. stāvu līmenī, veikts kabinetu telpu remonts 120 m² platībā, divos stāvos izremontēti koridori un koplietošanas telpas, rekonstruētas ūdens padeves un ugunsdrošības ūdens sistēmas.

Pilnu pārskatu par LZA darbību 2006. gadā sniedz LZA gadagrāmata [1]. Izsaku pateicību gadagrāmatas sastādītājiem LZA kor.loc. Jānim Kristapsonam, doktorēm Baibai Ādamsonei, Almai Edžiņai, Sofjai Negrejevai, Ievai Slokai, Ilgai Tālbergai un izdevniecības Zinātne redaktorei Ievai Jansonei.

• 2006. gadā ir ievērojami pieaudzis zinātnes finansējums, taču grūtības radīja ar Zinātniskās darbības likuma iedzīvināšanu saistīto normatīvo aktu pieņemšana, arī zinātnisko institūtu statusa “problēma”.

• Jāvienkāršo zinātnes finansējuma saņemšanas procedūras. Nepieciešamas izmaiņas nodokļu politikā, kas sekmētu privāto uzņēmēju iesaistīšanu pētniecībā un inovācijā.

• Vairāk jārūpējas par jauno zinātnieku kadru sagatavošanu un viņu piesaisti LZA aktivitātēm. Jāpanāk matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšanas uzlabošana vispārizglītojošās skolās, lai sasniegtu ievērojamu jauno speciālistu skaita palielināšanu eksaktajās un inženierzinātnēs. Jāsekmē ārzemēs strādājošo zinātnieku atgriešanās Latvijā.

• Jāsaglabā LZA augsti kvalificētu speciālistu – ekspertu loma Latvijas zinātnes attīstības plānošanā, apvienojot Latvijas universitāšu, augstskolu un zinātniski pētniecisko institūciju augsti profesionālos spēkus.

[1] Latvijas Zinātņu akadēmija, Gadagrāmata 2007, Zinātne, 265 lpp.

2007. gada 7. maijā plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “ Nosacīti heteroskedastisku regresijas modeļu jutīguma analīze un prognozēšana” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.sc.ing. Ģirts Vulfs; profesors, Dr.habil.phys. Juris Ekmanis; profesors, Dr.phys.math. Vladimirs Jasinskis, (Černovci, Ukraina).
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2007.gada 11.maijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Konferenču zālē, Ķengaraga ielā 8, LU Fizikas nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Apkārtējās vides ietekme uz polimēru un kompozītmateriālu fizikālajām un mehāniskajām īpašībām” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.phys., profesors Andris Krūmiņš (LU); Dr.habil.phys., profesors Māris Knite (RTU); Dr.habil.sc.ing., Roberts Maksimovs (LU PMI).
Ar darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 14. maijā plkst.14.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats – “Trimdas latviešu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā.” Nozare – ekonomika, apakšnozare, Latvijas tautsaimniecība.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesors Juris Saulītis; Dr. oec., profesors Edgars Kasalis; Dr. oec., asoc. profesors Uģis Zālītis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 14. maijā plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats – “Naudas plūsmas izmantošana uzņēmuma finanšu analīzē.” Nozare – ekonomika, apakšnozare – finanses un kredīts.
Recenzenti: Dr. oec., profesore Inta Brūna; Dr. oec., asoc. profesore Gaida Kalniņa; Dr. oec.,Sergejs Babuškins.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 15.maijā plkst. 14.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Mītiskā paradigma 20.gadsimta angļu fantāzijas prozā”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Juris Kastiņš; Dr.philol. Viktors Freibergs; Dr.philol. Sandra Meškova.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007.gada 15.maijā plkst. 16.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gadsimta 50. – 80. gadi)”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis; Dr.philol. Valters Nollendorfs; Dr.philol. Raimonds Briedis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007. gada 15. maijā plkst. 15.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.auditorijā notiks RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares promocijas padomes P–02 atklātā sēdē. promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātnizkā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – “Heterogēni poliolefīnu un elestomēru kompozīti”.
Oficiālie oponenti: profesors Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis; profesors Dr.habil.sc.ing. Roberts Maksimovs; profesors Dr.phys.M.J.Solovjovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, kā arī http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php.

***

2007. gada 18. maijā plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Alfa 1–antitripsīna nepietiekamības molekulāro un klīnisko aspektu analīze Latvijā” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors (RSU) A.Sočņevs; profesors (LU) I.Rašals, profesors (Lietuva) V.Kučinskas.
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv