SVEICAM!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers

Lietuvas prezidents Valds Adamkus

Rīgā 2007.gada 30.oktobrī

LETONIKAS II kongress

2007. gada 30. – 31. oktobrī

30. oktobrī ar svinīgu atklāšanu Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē sākās Letonikas II kongress. Pēc LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem tika nolasīta Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus apsveikuma vēstule, kam sekoja izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Valda Rūmnieka uzrunas un plenārsēdes ziņojumi: Dr. habil. chem., Dr. h. c. Jānis Stradiņš. Letonikas sākotne un nākotne, Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis. Sākotnēji par Letonikas avotiem un pamatiem, Dr. habil. philol. Ilga Jansone. Pareizrakstības reformas simtgade, Dr. habil. philol. Viktors Hausmanis. Latviešu literatūrzinātnes peripetijas, Dr. habil. phil. Maija Kūle. Letonika Eiropā un Eiropai, Dr. philol. Ausma Cimdiņa. Zenta Mauriņa – Latvijas kultūras simbols Eiropā.

Pēcpusdienā un 31. oktobra priekšpusdienā kongresa darbs turpinājās sekcijās, bet 31. oktobra pēcpusdienā LZA Augstceltnes konferenču zālē notika komgresa noslēguma plenārsēde un tika pieņemta rezolūcija, kurā 2008. gads tika pasludināts par Letonikas gadu.

Faktiski kongresa darbs sākās jau 25. oktobrī Liepājā un beigsies novembrī, jo kongresa Daugavpils sekcija tematiku “Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas, politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie aspekti” 12. – 13. novembrī apspriedīs Latgales kongresa ietvaros.

Kongresa 1. sekcija “Letonikas avoti: Latvijas piekraste”
Dr. habil. hist. Saulveža Cimermaņa vadībā darbu Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Konferenču zālē uzsāka 29. oktobrī, tās ietvaros tika atklāta izstāde “Letonikas avoti: Latvijas piekraste”. Sekcijas darbs trijām dienām bija plānots trīs lielos blokos – Rīga un tās apkārtne, Kurzemes piekraste un Vidzemes piekraste.

2. sekcija “Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” Dr. habil.sc. pol., Dr. iur. Tālava Jundža vadībā 30. un 31. oktobrī strādāja nule restaurētajā LZA Mazajā zālē 3.stāvā, kuru akadēmijas locekļi ar stāžu un LZS biedri (tajā notika LZS kongress) atceras kā tumšo un padrūmo Kino zāli. Tā kļuvusi gaiša un šķiet neiedomājami plaša. Tās atklāšanā LZA prezidents Juris Ekmanis teica, ka, pateicoties zinātnes trūcīgajam finansējumam 90. gados, šo mūsu aizsaulē aizgājušā goda locekļa Vaideloša Apsīša projektēto zāli nepaspēja samaitāt ar eiroremontu. Tagad kā brīnumu varam aplūkot zirgu galvas masīvo koka kolonu kapiteļos (tur, augšā, vienmēr bijis tik tumšs...), kas liecina par nama sākotnējo adresātu. Bet tā jau ir atkāpe no kongresa darba kārtības. Sekcijas ietvaros Mazās zāles vestibilā tika atklāta Tautas frontes muzeja, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Letonikas programmas pētnieku grupas izstāde “Nevardarbīgā pretošanās dokumentos un publikācijās”.

3. sekcija “Vēsture un identitāte” arī darbu sāka jau 29. oktobrī. Pirmo apakšsekciju “Mutvārdu vēsture” vadīja Dr. sc. soc. Baiba Bela, otro apakšsekciju “Vēsture un identitāte” – Dr. hist. Anete Karlsone, trešo apakšsekciju “Vēsture” – Dr. hist. Daina Bleiere un Dr. habil. hist. Aivars Stranga.

4. sekcija “Valoda un vide”, kuru vadīja Dr. habil. philol. Brigita Bu?mane un Dr. habil. philol. Dace Markus, darbu uzsāka 29. oktobrī un turpināja līdz 31. oktobrim 10 apakšsekcijās. Viena no tām – “Nacionālā terminoloģija valodu saskarē” (vad. Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa un Dr. philol. Juris Baldunčiks) bija veltīta terminologa Ernesta Drezena 115. gadadienas atcerei. Pārējās apakšsekcijas vadīja Dr. philol. Anna Stafecka un Dr. philol. Aleksejs Andronovs, Dr. sc. comp. Guntis Bārzdiņš un Dr. sc. comp. Inguna Skadiņa, Dr. habil. philol. Pēteris Vanags un Dr. philol. Imants ?midebergs, Dr. habil. philol. Dace Markus un Dr. paed. Margarita Kaltigina, Dr. paed. Zenta Anspoka un Dr. paed. Valdis Krastiņš, Dr. habil. philol. Ina Druviete un Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs, Dr. philol. Dzintra Paegle un Dr. philol. Anna Vulāne, Dr. habil. philol. Ojārs Bušs un Dr. philol. Lidija Leikuma, Dr. philol. Jānis Sīlis un Mg. philol. Baiba Bankava.

5. sekcija “Latviešu literatūras procesi un personības” strādāja Dr. habil. philol. Viktora Hausmaņa un Dr. habil. philol. Benedikta Kalnača vadībā.

6. sekciju “Zentai Mauriņai 110. Latviešu rakstniecība Eiropas tautu kultūru dialogā” vadīja Dr. philol. Ausma Cimdiņa. Atsevišķas sēdes vadīja arī Dr. phil. Skaidrīte Lasmane, Dr. philol. Ojārs Lāms, Dr. habil. philol. Sigma Ankrava un Dr. philol. Dace Lūse.

Šīs sekcijas apakšsekcija “Nacionālās identitātes un valstiskuma idejas formēšanās vēsturiskie un kultūrvēsturiskie aspekti Latvijā” 31. oktobrī notika Vidzemes augstskolā Valmierā un to vadīja Dr. hist. Vija Daukšte. Atsevišķas sēdes vadīja Dr. hist. Ojārs Skuja, Dr. hist. Gvido Straube, Dr. hist. Vija Dauk?te un Dr. hist. Ilgvars Butulis.

7. sekcija “Teātra māksla. Postdramatiskais teātris: mīts vai realitāte” strādāja Dr. art. Gunas Zeltiņas un Dr. habil art. Silvijas Radzobes (viņa nupat kļuvusi par Baltijas asamblejas balvas laureāti) vadībā.

8. sekcija “Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, eksperimenti” divas dienas darbojās Latvijas Mākslas akadēmijā Dr. art. Elitas Grosmanes vadībā.

9. sekcija “Tradicionālais un mūsdienīgais Latvijas mūzikā” darbu Latvijas Mūzikas akadēmijā bija organizējusi trīs apakšsekcijās: “Latviešu mūzikas vēstures pētniecība mūsdienās” (vad. Dr. phil. Mārtiņš Boiko), “Komponistu darbu vēsturiskā un teorētiskā analīze” (vad. Dr. art. Ilze Liepiņa) un “Jaunākie starpdisciplinārie pētījumi par mūzikas dzīvi Latvijā” (vad. Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere).

10. sekcija “Eiropas vērtības Latvijā” (vad. Dr. habil. phil. Maija Kūle) strādāja četrās daļās: “Eiropas vērtības un filosofijas idejas Latvijā” (vad. Dr. habil. phil. Maija Kūle un Mg. phil. Māra Kiope), “Eiropas vērtības un latviskā identitāte”(vad. Dr. phil. Elga Freiberga un Mg. phil. Velga Vēvere), “Vecticībnieki jaunajā un vecajā Eiropā” (vad. Dr. phil. Arnolds Podmazovs un Dr. sc. ing. Nikolajs Ivanovs) un “Eiropas vērtības un reliģiskās idejas Latvijā” (vad. Dr. phil. Rihards Kūlis un Mg. phil. Andrejs Balodis).

11. sekcija “Filosofisko zināšanu arheoloģija un topoloģija: Latvija 20. gs. 20. – 30. gados” strādāja Dr. phil. Ellas Bucenieces vadībā.

12. sekcija “Baltiskais – nebaltiskais” 29. oktobrī Dr. habil. philol. Janinas Kursītes vadībā strādāja LU Filoloģījas fakultātes Letonikas auditorijā. Tās atsevišķās sēdes vadīja Dr. philol. Māra Grudule, Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere un Dr. habil. philol. Janīna Kursīte.

Letonikas II kongresa Liepājas sekcija “Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana” bija čakli strādājusi jau 25. un 26. oktobrī, aplūkojot gan arheologu jaunatklājumus (kuršu ugunskapi Ziemeļkurzemē), gan Liepājas Operas vēsturi, gan Kurzemes valodu, kultūrvēsturisko manrojumu un sociālos procesus, literāros procesus Kurzemē. Neizpalika Liepājas Pedagoģijas augstskolas studentu teātris un folkloras kopas.

Letonikas II kongresā labi iekļāvās arī gadskārtējā Krišjāņa Barona konference par tēmu “Svētki un svinēšana: tradīciju procesi Latvijā”. 30. un 31. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē Dr. philol. Daces Bulas, Dr. philol. Gata Ozoliņa, Dr. art. Andas Beitānes, Dr. phil. Aivitas Putniņas, Dr. philol. Angelikas Juško–Štekeles un Dr. philol. Baibas Krogzemes–Mosgordas vadībā ritēja sēdes, un katrs referāts būtu vesela interesanta raksta vērts.

Letonikas II kongresa materiālus paredzēts publicēt. Letonikas mājaslapa: www.letonikasprogramma.lv. Kā teikts Letonikas II kongresa programmā: “Šeit jūs atradīsit ne tikai visu jaunāko informāciju par Letonikas II kongresu, bet varēsit kavēties atmiņās par Letonikas I kongresu tā plenārsēžu materiālos un fotogrāfijās.”

Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē

Likt mēmām piramīdām runāt

Jau vairākkārt esam rakstījuši par Latvijas arhitektu, pieminekļu aizsardzības, fotogrammetrijas un būvniecības speciālistu darbu pasaulē vecākajā akmens celtnē – Ēģiptes Senās valsts 3. dinastijas valdnieka Džosera sešpakāpju piramīdas kompleksā Sakarā. Šī gada aprīlī Sakarā strādāja Latvijas valsts vēsturē lielākā zinātniskā ekspedīcija ārzemēs – 15 cilvēku liela grupa. Zinātniskos pētījumus sponsorēja būvfirma “Re&Re”, kura veica galeriju nostiprināšanas darbus. Gan tie, gan jauniegūtā informācija ir pirmreizēja un vienreizēja. Par to – ekspedīcijas dalībnieks LZA goda doktors JĀNIS KLĒTNIEKS.

– Latvijas zinātniskā ekspedīcija Sakarā strādā, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem, kas noslēgti starp Ēģiptes Senlietu augstāko padomi Dr. Zahi Havasa (Zahi Hawass) vadībā, Piramīdu pastāvīgo komiteju un Ēģiptes Arābu Republikas Kultūras ministriju no vienas puses un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju no otras puses. Franču ekspedīcijas paspārnē mēs darbojāmies Karnakas tempļa 7. pilona uzmērīšanā 2002. gadā, jo tolaik nebija noslēgts starpvalstu līgums, kurš paredz arī ekspedīcijas un objekta aizsardzību – šie noteikumi Ēģiptē ir ļoti stingri, jo tur vienlaikus darbojas daudz ārzemju ekspedīciju – bez angļiem, amerikāņiem un frančiem arī čehi, poļi, itāļi. Ēģiptē darba pietiek visiem. Taču tie laiki, kad katrs raka un stiepa prom visu iespējamo, ir sen pagājuši. Vismaz oficiālā līmenī darbi tiek stingri reglamentēti. Nelegāli senlietu izlaupīšana notiek joprojām, tādēļ ekspedīcijas tiek rūpīgi uzmanītas. Man pat ir aizdomas, ka pēdējā reizē slepeni tikusi kontrolēta mūsu bagāža un dīvainā kārtā bija pārbaudītas visas tās vietas, kuras mēs iepriekšējā ekspedīcijā, privāti tērgājot lejā, kapeņu ejās, bijām apcerējuši kā iepējamās bagātību glabātuves. Ēģiptes valdībai pat ir iecere atgūt tās vērtīgās senlietas, kas savulaik bijušas izvestas un glabājas pasaules lielākajās krātuvēs, taču, vai, visas sakopotas vienā Kairas muzejā, tās būs lielākā drošībā kā, teiksim, Britu muzejā? Trako un teroristu visur pietiek. Līgums paredz, ka mēs visus iegūtos materiālus – digitālos trīsdimensiju uzmērījumus, attēlus, pētījumu rezultātus nododam Ēģiptes zinātnieku rīcībā un viņi tālāk ar tiem darbojas kā ar saviem. Drīz vien pēc iepriekšējās ekspedīcijas mēs izstrādājām priekšlikumu apakšzemes galeriju nostiprināšanai, jo Džosera piramīda ir svarīgs pasaules kultūras mantojuma piemineklis un tūrisma objekts, kuru 1992. gada zemestrīce daļēji bija postījusi.

– Jā. Oriģinālu atsevišķu galeriju griestu nostiprināšanas projektu izstrādāja ekspedīcijas vadītājs Bruno Delāns, pēc profesijas arhitekts, un realizēja būvfirma “Re&Re”. Smago dzelzs siju vietā tika izmantotas vieglas kompozīto materiālu sijas, jo dzelzs sijas nonest pazemē tādos apstākļos praktiski nav iespējams. Ejas ir līkumotas, daudzviet sijas jālaiž lejā vertikāli. Brūkošo iežu nostiprināšanai tika izmantots polimēru ģeosiets, kuru uzklāja bīstamajām vietām un nostiprināja. Visi materiāli tika vesti no Latvijas. Sevišķi svarīga bija telpa, kurā atradās divi tukši karaliskās ģimenes alabastra sarkofāgi. Kinooperators Romans Pipars filmējot tos no iekšpuses izgaismoja, un sarkofāgi izskatījās caurspīdīgi rozīgi. Skaisti. Tika filmēts arī viss montāžas process. Uz īpašu interviju atbrauca Ēģiptes Senlietu augstākās padomes ģenerāldirektors Dr. Zahi Havasa kungs, kurš ļoti atzinīgi novērtēja mūsu celtnieku darbu. Tieši tajā laikā sākās smilšu vētra, taču interviju atcelt vairs nevarēja. Kinooperatoram tā maksāja dārgi – sīkie smilšu graudiņi sakapāja kinokameras objektīvu.

– Pārējie savu darbu darīja tādās vietās, kur ekspedīcija iepriekš nebija iekļuvusi, jo katru reizi atļauja jāiegūst par kādu noteiktu darbu objektā. Pirmās ekspedīcijas laikā tās bija atsevišķas fasādes un galerijas, un tikai brīnuma pēc mēs saņēmām atļauju ielūkoties arī Džosera apbedīšanas kamerā. Šoreiz mums bija atļauja ieiet kapenēs, kas atrodas piramīdas austrumdaļā, kā arī veikt ģeozondēšanu ar Latvijā radītu iekārtu un iegūto datu apstrādes programmu. Ekspedīcijā piedalījās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors ģeoloģijas doktors Valdis Segliņš un inženieris Georgijs Sičovs. Viņiem izdevās sajust radiolokācijas signāla atstarošanos pat līdz 60 m dziļumam, kas no zinātniskā viedokļa ir pasaules rekords. Visdziļākās mums zināmās ejas un telpas ir aptuveni 42 – 45 m dziļumā. Tās ir bijušas applūdušas, jo, kamēr nebija uzcelts Asuānas aizsprosts, Nīlas lejtece applūda regulāri. Ūdens pēdas ir saredzamas jau 35 m dziļumā – mālainās nogulsnes ir sacietējušas un saplaisājušas, sienu slāņainais kaļķakmens mitruma iespaidā sairis un izraisa nogruvumus. Bet tās ir visdziļākās telpas, kur praktiski saglabājušies tikai daži māla podi.

– Es saprotu jūsu ziņkāri. Tā saistīta ar mūsu uzstāšanos televīzijā, kur tika runāts par iespējamu vēl vienu ieeju piramīdas austrumu pusē bez jau iepriekšējā ekspedīcijā atklātās ziemeļu ieejas. Toreiz Džosera apbedījuma telpā tika atklāti kāpņu pirmie pakāpieni, kaut kas tika uztaustīts pa vidu un augšā, Ziemeļu templī, atsedzot nedaudzus blokus, varēja ieraudzīt ieeju. Pēc sarkofāga ievietošanas kāpnes parasti tika noslēgtas ar lieliem akmens bluķiem un vairs nebija lietojamas. Daudzās zemestrīces bija aizbērušas kāpņu telpu, bet atrastie pakāpieni un piramīdu būvniecībā populārie astronomiskie orientējumi mums ļāva diezgan droši apgalvot, ka piramīdā ieeja ir bijusi no ziemeļiem. Nu ar ģeozondēšanas metodi atrada vismaz vēl vienu ieeju austrumdaļā. Līdz šim neatklātais lejupejošais koridors ir apmēram 100 m garš, tas sākas aiz piramīdas kompleksa ārējās sienas un sniedzas līdz trešajai pazemes galerijai, kas pieder pie šobrīd zināmās 11 galeriju sistēmas. Šīs galerijas atradās aptuveni 33–35 m dziļumā, dziļāk par paša faraona apbedījumu 30 m dziļumā un tika uzskatītas par Džosera ģimenes locekļu kapenēm. Bet varbūt, ka tā nemaz nav? Varbūt, ka piramīda nav domāta tikai vienam valdniekam, bet tā ir vesela Trešās dinastijas nekropole, kurā apbedītas vairākas tolaik svarīgas personas?

– Vispirms jau paša faraona Džosera dzimšnas gadu. Pie Džosera kapavietas tagad var nokļūt pa sazarotu un šauru eju labirintu, ko savulaik izcirtuši kapeņu izlaupītāji, meklēdami dārgumus. Ēģipte savā garajā vēsturē daudzkārt bijusi pakļauta ienaidnieku iebrukumiem un postījumiem, turklāt tādu ienaidnieku, kuriem nav bijusi svēta faraonu pēcnāves dzīve. Nav saudzēts ne sarkofāgs, ne mūmija. Pie sadauzītajiem sarkofāga fragmentiem tika atrasts mūmijas rokas gabals, kuram ar radioizotopās datēšanas metodi noteica valdnieka dzimšanas laiku. Tas ir 2690. gads p.m.ē. No zemestrīču laikā sabrukušā šahtas pārseguma ēģiptiešu pārstāvju klātbūtnē ar vislielāko rūpību tika izzāģēti divu siju paraugi, rūpīgi dokumentējot, kā nozāģēts, cik nozāģēts, un nosūtīti divām laboratorijām – Kairā un ar B. Delāna starpniecību – Parīzē. Ieguva datējumus 2820. – 2660. gadi p.m.ē. Tas apliecina, ka piramīda celta apmēram pirms 4650 gadiem.

– Interese par Eģipti radās tajā laikā, kad strādāju par UNESCO pārstāvi Latvijā.Gatavojām materiālus par Rīgas iekļaušanu Eiropas kultūras mantojuma sarakstā un mūsu redzeslokā nonāca Aizrobežu mākslas muzejā eksponētā Ēģiptes mūmija, kura bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Tā kā UNESCO strādāja prof. Leklā (Leclant), ēģiptologs, ar kuru kopā rīkojām izstādi Dekoratīvās mākslas muzejā, lekcijas un kinofilmu demonstrējumus par jaunākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Ēģiptē, tad arī Rīgas mūmijas izpētei liktenis bija labvēlīgs. Iepazīstoties ar nu jau divu gadu simteņu (XIX un XX gs.) ilgo Ēģiptes pieminekļu izpētes vēsturi, ieminējos, ka Latvijā ir izstrādāta jauna, moderna pieminekļu fotogrammetrijas metode, izmantojot trīsdimensiju skeneri. Tas ieinteresēja, un man bija iespēja satikties ar Karnakas kompleksa direktoru un runāt par 7. un 8. pilona (vārtu) uzmērīšanu ar jaunām, daudz efektīvākām metodēm kā līdz tam. Mūsu metode ļauj 7 minūšu laikā izdarīt 1,2 miljonus mērījumu trīs dimensijās. Tas ir ievērjjams ātrums, kas kļūst par izšķirīgo faktoru, kad jāstrādā nedrošos apstākļos, kā tas bija Džosera piramīdā, kas bija stipri cietusi 1992. gada zemestrīcē. Faktiski Džosera piramīda ir avārijas stāvoklī un vairāk nekā 10 gadus bija pētniekiem un apmeklētājiem slēgta.

– Mēs bijām izdarījuši vairāk nekā 320 miljonus izmērījumu visās četrās fasādēs un 70 % no galeriju labirinta pazemē 7 km garumā. Tika izstrādāts griestu nostiprināšanas projekts 5. un 6. galerijā, kur bijuši apglabāti Džosera ģimenes locekļi un joprojām atrodas divi alebastra sarkofāgi. Izmantojot jaunas tehnoloģijas un mūsu pašu materiālus, nostiprināšanas darbus veica būvfirma “Re&Re”.

– Tieši tādēļ “Re&Re” bija ar mieru sponsorēt skaitliski tik lielu Latvijas ekspedīciju. Mūsu pēdējā ekspedīcijā pirmo reizi tika izmantota vēl viena jauna metode – radiolokācija, ar kuru strādā ģeologi, lai konstatētu pazemes iežu struktūras un tukšumus. Tā ļāva izvirzīt hipotēzi, ka Džosera piramīda nav tikai vienam faraonam un viņa ģimenes locekļiem celta, bet var būt Trešās dinastijas nekropole ar vairākām ieejām. Tā ir jauna, svarīga informācija, par kuru prof. Leklo lūdza ziņot Francijas Zinātņu akadēmijas sēdē 9. novembrī, klātesot visiem eģiptologiem no Luvras muzeja u.c.

– Jā, tā ir.

Zaiga Kipere

Zemes augšējo slāņu pētījumi ar radiolokācijas zondēšanas metodēm (angliski – Ground Penetration Radar jeb GPR) tiek veikti jau vairāk kā trīsdesmit gadus un šādu ģeoradaru izmantošana ļauj ar augstu ticamību atpazīt slāņu saguluma apstākļus, ieslēgumus, būvju fragmentus, kā arī noteikt gruntsūdens līmeni. Ir zināms, ka grunts mālainība un mitruma daudzums, arī pazemes ūdeņos izšķīdušo sāļu daudzums būtiski samazina metodes izmantošanas iespējas un tādēļ metode visbiežāk tiek izmantota pētījumos līdz dažu metru dziļumam, kas tiek definēti kā droši pētījumu dziļumi vissliktākos apstākļos.

Latvija ir viena no pionierēm šīs metodes apgūšanā – pētījumu aparatūru, datu apstrādes tehnoloģijas un speciālistu sagatavošanu uzsāka Rīgas Civilās aviācijas institūtā jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados prof. M. Finkelšteina vadībā. Tā no eksperimentāliem modeļiem un datu apstrādes paņēmieniem jau vairāk kā 15 gadus Latvijā sērijveidā tiek ražotas dažādas ģeoradaru modifikācijas, kas ir vienas no pašām modernākām un drošākām ekspluatācijā pasaulē.

Ja dažādas slāņu sagulumu struktūras un tiem nepiederoši priekšmetu un veidojumi dažu metru dziļumā neiejaucoties pētāmajā vidē ir apzināmi un detalizējami ar plašu ģeofizikālo metožu klāstu, tad dziļāku slāņu pētījumi vienmēr ir bijuši īpaši sasniegumi. Jaunākos pētījumos Latvijā (Inciema apkārtnē) smilts un grants griezumā ir reģistrēti droši un stabili, ģeoloģiski interpretējami signāli no vairāk kā 50 m dziļuma. Līdz šim šādi signāli Latvijā un citur pasaulē ir reģistrēti maksimāli no
17-20 m dziļuma, bet droši interpretējami – parasti apskata
2-8 m dziļuma intervālu.

Bet pētījumi Ēģiptē Sakaras plato sausā kaļķakmens griezumā ļāva iegūt drošus un interpretējamus signālus no 70m un vēl lielāka dziļuma pie izšķirtspējas ne zemākas par 5%. Citiem vārdiem sakot – ir iegūti kvalitatīvi radiolokācijas signāli no 50 un pat 70 m dziļuma, kas ļaus jau tuvāko gadu laikā būtiski paplašināt pētījumus ģeoloģijā, arheoloģijā, ģeotehnikā, arī vides aizsardzībā un citās jomās. Datu apstrādes pilnveide un tehniskas modifikācijas ir ļāvušas iegūt jaunas zināšanas par slāņiem no dziļumiem, kas desmit reizes pārsniedz līdzšinēji zināmās iespējas.

“Valsts pētījumu programma Letonika” – Letonikas II kongresam veltīta izstāde ar šādu aptverošu nosaukumu tika atklāta LZA izstāžu telpā 16. oktobrī. Uz vienkāršām planšetēm aplūkojama ietilpīga informācija – visu programmas apakšprojektu raksturojums, izpildītāju vārdi un uzvārdi un pievilcīgā vizuālā formā attēlots jau sasniegtais. Tāda “prezentācija uz sienas”.

Kongresa dalībnieki un viesi skatīs vēl divas izstādes – “Letonikas avoti: Latvijas piekraste”, kuru Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 atklāja 29. oktobrī, un “Nevardarbīgā pretošanās dokumentos un publikācijās”. Pēdējā aplūkojama kongresa dienās LZA Augstceltnē, Mazās zāles vestibilā. Visas izstādes uzskatāmi un krāsaini papildina Letonikas II kongresa referātus. Atliek apsvērt referātu publikācijas papildināt ar unikālo izstāžu materiālu.

Izstādes atklāšanā akadēmiķi par Letonikas Valsts programmu:

Šīgada rudens svarīgākais notikums zinātnē – Letonikas II kongress. LZA lepojas ar savu koordinatora lomu Letonikas Valsts pētījumu programmā. Finansējums mazāk par 1 milj. Ls dod iespēju apvienot spēkus Latvijai svarīgā tematikā, palūkoties uz letoniku kā uz vienu veselu. Letonikas valsts programma – pirmoreiz mūsu (LZA) mākslas izstāžu telpā parādās izstāde, kas veltīta zinātnei – teica LZA prezidents Juris Ekmanis. Izstāde rāda – esam bagāti, esam varoši. Faktiski humanitārās zinātnes – tas ir vidējais starp mākslu un zinātni – definēja prezidents. Tas ir laba ievadījums Letonikas II kongresam un 2008. gadam – Letonikas gadam, kuru domājam izsludināt. Letonikā ir daudz paveikts, programma devusi taustāmus rezultātus grāmatu, rakstu krājumu, rakstu veidā. Tie ir starpnozaru pētījumi, un tas ir būtiski svarīgi. Novēlu kongresā izturēt vairāk nekā 400 referātu noklausīšanos, un lai Letonikas gadā jaunas domas atdod nācijai lielu vērtību sajūtas.

Akadēmiķis Tālavs Jundzis: programmai ir 16 apakšvirzieni. Un Baltijas XI Intelektuālās sadarbības konferencē, prezentējot Letonikas programmu, tika atzīts, ka humanitāro zinātņu atbalsts ir valdību goda lieta.

Prezidents Juris Ekmanis: Jāatceras – jāatgādina valdībai par sevi. Mūsu labās domas jānodod. Mēs esam unikāli (pētījumos), to zinām, un mēs mākam to pasniegt.

LR Kultūras ministrijas pārstāve, Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola: es jau otro reizi piedalos Letonikas programmas prezentācijā – atskaitē. Pirmoreiz galds bija noklāts ar grāmatām, žurnāliem, rakstiem, mapēm. Arī šoreiz izstāde iepriecina. Mūsu zinātnieki ir aktīvi, valsts ar savu atbalstu deva “grūdienu” šai aktivitātei. Ir lieliski, ka augusi publicitāte, un izstāde ir viens no līdzekļiem parādīt, ka izskatās katra tēma. Tas ir labs paņēmiens, kā to darīt pieejamu sabiedrībai.

Maija Kūle: valsts deva iespēju apvienot humanitāros zinātniekus, šai programmai ir liela valstiska nozīme. Radošums, inovācijas – tas raksturo Letoniku. Programmai ir liela nozīme studijās, plašs lasītāju loks ne tikai inteliģences aprindās. Vai Letonikas u.c. valsts programmas netiks “apturētas”? Tā nedrīkst būt, jo zinātniskais darbs ir vērtīgs tad, ja tas turpinās. Vēlējums – nest ziņu valdībai, ka humanitārās zinātnes vajag attīstīt nepārtraukti. Letonikā ņem dalību daudzi no jaunās paaudzes. Lielāku finansējumu – tāds būtu mūsu vēlējums.

LZA korespondētājlocekle Ilga Jansone: paldies visiem programmas projektu vadītājiem!

Akadēmiķis Elmārs Grēns: Ar programmām mēs pārliecinājām likumdevējus, ka zinātne, arī Letonika, ir viena no prioritātēm. Lai Dievs dod, ka prioritāte būtu arī turpmāk...

Izstāde LZA izstāžu telpā būs aplūkojama līdz novembra beigām.

Laipni lūgti!

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 67944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001–2007);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Aizstāvēšana

21.novembrī plkst.15.00 LU Ķīmijas fakultātes 45. telpā Kr. Valdemāra ielā 48 notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu ķīmijas doktora grāda iegūšanai fizikālās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

Promocijas darba tēma: “Solvātu sorbcijas modeļa izmantošana sorbcijas prognozēšanai apgrieztās fāzes augsti efektīvajā šķidruma hromatogrāfijā”.
Recenzenti:, Dr. chem. A. Andersons (LZA), Dr.chem. H.Kažoka (LOSI); Dr. habil. chem. A.Zicmanis (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 23. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Stomatoloģijas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Dažādu plombējamo materiālu novērtējums pusaudžiem ar augstu kariesa intensitāti ”.
Oficiālie recenzenti: I. Čēma (RSU); E.Grāvīte (Valsts emeritētā zinātniece); J.Narbutaite (Lietuva) .
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU bibliotēkā un RSU mājaslapā www.rsu.lv

***

2007. gada 4. decembrī pulksten 17.00 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēde (Ludzas ielā 24, Rīgā), kurā disertāciju mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Nadežda Pazuhina.

Temats: “Latvijas vecticībnieku kultūras prakses: 20. gadsimta pieredze”.
Recenzenti: Dr.phil. Arnolds Podmazovs (LU aģentūra Filozofijas un socioloģijas institūts), Dr. Grigorijus Potašenko (Viļņas Universitāte, Lietuva), Dr.hist., Dr.habil.art Juris Urtāns (Latvijas Kultūras akadēmija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LKA bibliotēkā Rīgā, Ludzas ielā 24 un internetā augstskolas mājas lapā: http://www.lka.edu.lv

***

Izskatot Mārtiņa Ikaunieka promocijas darbu par tēmu “2–Amino–6–, tiokso– ,2–amino–6–okso–8–tiokso un 2–amino–6,8–di–tiokso–N–alkoksialkilpurīnu atvasinājumu sintēze un īpašību izpēte” un pamatojoties uz recenzentu: Dr.habil.chem.M.Kļaviņa; Dr.chem. V.Kokara; Dr. chem. J.Logina atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 4.jūlijā aizklātas balsošanas rezultātā (par 7, pret nav, atturas nav, nederīgs biļetens 1) nolēma piešķirt Mārtiņam Ikauniekam doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 25. septembra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu ANNAI ARTAMONOVAI augstskolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Studentu kolaboratīvās kompetences veidošanās svešvalodu studijās augstskolā”. Balsošanas rezultāti: par – 5; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē 28.septembrī 2007.g. Modrīte Pel?e aizstāvēja promocijas darbu “Sociālā kapitāla attīstības iespējas Zemgalē” ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis, pret – nav, atturas – nav. Ar padomes lēmumu Modrītei Pelšei piešķirts LR ekonomikas doktora grāds reģionālajā ekonomikā.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padome 2007. gada 28. septembrī atklātā sēdē piešķīra mežzinātņu doktora (Dr.silv.) zinātnisko grādu Mežzinātņu nozarēs Meža ekoloģijas un mežkopības apakšnozarē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniekam KASPARAM LIEPIŅAM par promocijas darbu “Ietvarstādu morfoloģisko parametru un stādījumu ierīkošanas tehnoloģiju ietekme uz kārpainā bērza (Betula pendula Roth.) augšanas rādītājiem bijušajās lauksaimniecības zemēs”. Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padome 2007.gada 28.septembrī atklātā sēdē piešķīra mežzinātņu doktora (Dr.silv.) zinātnisko grādu Mežzinātņu nozarēs Meža ekoloģijas un mežkopības apakšnozarē LLU Meža fakultātes dekānam DAGNIM DUBROVSKIM par promocijas darbu “Bilancspējīgas mežierīcības metodes teorētiskais pamatojums un ieviešanas modeļi”. Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 2. oktobrī Iveta Narodovska aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Gundegas Repšes proza kontekstā ar mūsdienu krievu sieviešu prozas strāvojumiem”. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Ivetai Narodovskai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 2. oktobrī Brigita Cīrule aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Maģijas interpretācija romiešu dzejas tekstos: amor/furor poētiskais diskurss”. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Brigitai Cīrulei tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē cittautu literatūras vēstures apakšnozarē.

***

2007.gada 4.oktobrī RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares Promocijas padomes P–02 atklātā sēdē Leonora KUZŅECOVA aizstāvēja promocijas darbu “Cirkonija dioksīda sīkdispersu kompozītu pulveru sintēze un to īpašības” un viņai piešķīra Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.
Balsošanas rezultāti: “par” –12, “pret” – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes matemātikas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 4.oktobra atklātā sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr.math.) zinātnisko grādu Kārlim Birģelim par promocijas darbu “Jutīguma analīze kādai siltumpārneses optimālās vadības problēmai ”.
Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada16. oktobrī LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē –Ekonometrija aizstāvēja Edgars Brēķis par tematu – “Latvijas ēnu ekonomikas modelēšana: nodokļu politikas aspektā.” Balsošanas rezultāti: piešķirt 7, nepiešķirt –, nederīgu biļetenu nav.

***

Elektrotehnikas nozares promocijas padome ”RTU – P14” 2007. gada 25.oktobrī sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē SANDRAI VĪTOLIŅAI par promocijas darbu “Latvijas energosistēmas lieljaudas transformatoru diagnostikas uzlabošana ar gāzu hromotografijas analīzes metodi”.
Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 30.oktobrī LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, grāmatvedības un uzskaites teorijas apakšnozarē aizstāvēja Ruta Šneidere par tematu - „Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai.” Balsošanas rezultāti: piešķirt 8, nepiešķirt – 0, nederīgu biļetenu nav.