Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2008. gada  7. aprīlis: 7 (362)     ISSN 14076748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PAVASARA PILNSAPULCE
2008. gada 3. aprīlī

LZA Pilnsapulcē 2008.gada 3.aprīlī ievēlēti:

Prezidents Juris EKMANIS

viceprezidents Tālavs JUNDZIS,
ārlietu sekretārs Andrejs SILIŅŠ,
ģenerālsekretārs Valdis KAMPARS,
Fonda priekšsēdētājs Jānis BĒRZIŅŠ;

Senāta locekļi:

Mārcis Auziņš, Andris BUIĶIS, Elmārs GRĒNS, Viktors HAUSMANIS, Ivars KALVIŅŠ, Vija KLUŠA, Māris KĻAVIŅŠ, Ivars KNĒTS, Andris KRŪMIŅŠ, Maija KŪLE, Ivars LĀCIS, Dace MARKUS, Tālis MILLERS, Baiba RIVŽA, Valentīna SKUJIŅA, Jānis STRADIŅŠ, Arnis TREIMANIS, Jānis VĪBA;

Uzraudzības padome:

Pēteris ZVIDRIŅŠ, Jānis Guntis BĒRZIŅŠ, Gunārs DUBURS, Arnis KALNIŅŠ, Daina KĀRKLIŅA, Edvīns VANAGS, Nikolajs VEDERŅIKOVS.

Pilnsapulcē apstiprināti:
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris JANSONS,
Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds VALTERS,
Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Ilga JANSONE.

Satura rādītājs


PĀRSKATS PAR LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS DARBĪBU 2007. GADĀ

LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters

zv362-1.jpg (23301 bytes)
Raimonds Valters A.Edžiņas foto

1. LZA un nozīmīgākie notikumi Latvijas zinātnē

Aizvadītajā gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko balvojumu – Lielo medaļu saņēma LZA ārzemju loceklis Roberts Evarestovs (Krievija) par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā un akadēmiķis Viktors Hausmanis par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāš, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2007.gadā:

• Izstrādāta un ieviesta kompleksa klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metode bērnu hronisko slimību riska faktoru noskaidrošanai (LZA kor.loc. Ingrīda Rumba, Dr. Liene Ņikitina-Zaķe, Dr Tatjana Sjakste, Ieva Saulīte, Irēna Rinkuža, Dr. Silvija Remberga, LU Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Bioloģijas institūts, Bērnu klīniskās Universitātes slimnīca Gaiļezerā).

• Parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus, kas paver jaunas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā (akadēmiķe Vija Kluša, akadēmiķis Ivars Kalviņš, LU Medicīnas fakultāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts).

• Latviešu nācijas pamatvērtību popularizēšanai pasaulē sagatavots un izdots A. Pumpura eposa “Lāčplēsis” akadēmiskais izdevums angļu valodā “Bearslayer. The Latvian Legend”, LU Akadēmiskais apgāds, 2007. Tulkojis LU Dr.h.c. Artūrs Kroplijs (Austrālija), zinātnisko apceru un komentāru autori: projekta vadītāja LZA kor.loc. Ausma Cimdiņa, akadēmiķe Vaira Vīķe–Freipieberga, Dr. Ojārs Lāms, akadēmiķe Janīna Kursīte–Pakule, Dr. Kaspars Kļaviņš. (LU Filoloģijas fakultāte).

• Apzināts un publicēts ievērojamā Latgales valodnieka pro fesora Antona Breidaka zinātniskais mantojums – “Darbu izlase” divos sējumos (LU LVaI apgāds, 2007, LU Latviešu valodas institūts, Daugavpils Universitāte).

• Izdodot 4. sējumu (“Latvijas mazās pilsētas un lauki”), pabeigta nozīmīga 18.gs. Latvijas vēstures un etnoloģijas avota – J.K. Broces zīmējumu un aprakstu sērijas “Monumente” (LU LVI apgāds, 2007) zinātniskā apstrāde un izdošana (Latvijas vēstures institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka).

• Izstrādāti specifiskas signālu apstrādes tehnoloģijas teorēretiskie pamati, un rezultāti apkopoti monogrāfijā “Digital Alias–free Signal Processing” (Wiley, 2007). Jaunā tehnoloģija ļauj ievērojami paplašināt frekvenču joslu, kurā reālu objektu analogos signālus var pārveidot un apstrādāt diskrētā formā (akadēmiķis Ivars Biļinskis, Elektronikas un datorzinātņu institūts).

• Sistematizēti, apkopoti un publicēti monogrāfijā vairāk nekā trīsdesmit gadu darba rezultāti dekoratīvo sīpolpuķu izpētē, introdukcijā un selekcijā (LZA Dr.h.c. Jānis Rukšāns. Burried Treasures. Finding and Growing the Worlds Choicest Bulbs. – Thimber Press, 2007).

• Izstrādāti jauni organiskie materiāli virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā (Dr. Valdis Kokars, LZA kor.loc. Andris Ozols, Mg. Dmitrijs Saharovs, akadēmiķis Valdis Kampars, Mg. Ansis Maļeckis, Dr. Gundars Mežinskis, Mg. Artūrs Plūdons, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte).

• Izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību (Dr. Jevgenijs Kotomins, Dr. Sergejs Piskunovs, Dr. Jurijs Žukovskis, LU Cietvielu fizikas institūts).

• Izstrādātas jaunas metodes – mikrorobotronika un mikroslāņu atdalīšana papīru veidojošo šķiedru virsmas īpašību un sastāva noskaidrošanai (LZA kor.loc. Arnis Treimanis, Mg. Uldis Grīnfelds, Mārīte Škute, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts).

Plašs ir apbalvojumu klāsts, kurus 2007. gadā saņēmuši LZA akadēmiskais locekļi. LR Ministru kabineta balvas piešķirtas LZA kor. loceklei Ilzei Birutai Lozei par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un LZA goda loceklim rakstniekam Zigmundam Skujiņam par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. Akadēmiķim Andrim Caunem

piešķirta LZA Kārļa Ulmaņa balva par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts vēstures problēmu izpētē, LZA kor. loceklei Ausmai Cimdiņai – LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē, akadēmiķim Tālavam Jundzim – LZA Dītriha Lēbera balva politikas zinātnē, akadēmiķim Oļģertam Krastiņam – LZA Marģera Skujenieka balva statistikā, akadēmiķim Jānim Lielpēteram – LZA un  SIA “RD Electronics” balva fizikā un tās inženierpielietojumos, LZA goda loceklim Jānim Streičam – LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu kultūrā, akadēmiķim Nikolajam Vederņikovam – LZA Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē, LZA ārzemju loceklim Bertramam Zariņam – LZA Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnē. Akadēmiķim Andrejam Siliņam, LZA ārzemju loceklim Zenonam R. Rudzikam un LZA goda doktoram Raimo Pullatam – Baltijas valstu zinātņu akadēmiju medaļa. Akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga apbalvota ar Pasaules Ekonomikas foruma Kristāla balvu par ieguldījumu diskusijās par ekonomikas aktualitātēm, ar Baltijas Asamblejas medaļu, ar “Ekonomistu apvienības 2010” Spīdolas balvu. Viņai piešķirti vairāku universitāšu goda doktora grādi. LZA kor. Locekle Silvija Radzobe saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu. LZA goda loceklim Knutam Skujeniekam piešķirta E. Veidenbauma prēmija. Akadēmiķi Juris Ekmanis un Baiba Rivža ievēlēti par Lietuvas ZA ārzemju locekļiem.

Akadēmiķe Ieva Ose un LZA goda loceklis tēlnieks Andris Vārpa saņēmuši Rīgas balvas. Latvijas Universitātes Gada balvu zinātnē saņēmuši akadēmiķi Mārtiņš Beķers, Andrejs Cēbers, Janīna Kursīte un LZA kor. loceklis Alberts Varslavāns. LR Izglītības un zinātnes ministrijas gada balvu saņēmis akadēmiķis Ivars Lācis, Goda diplomu – LZA kor. locekle Inta Muzikante. Ar LZA un a/s Grindeks balvu Zelta pūce apbalvoti akadēmiķe Valentīna Skujiņa, LZA kor. locekļi Valerjans Kauss un Jānis Spīgulis. AS“Grindeks” D.H. Grindeļa medaļu saņēmuši akadēmiķis Edvards Liepiņš un LZA kor. locekle Ruta Muceniece. Tradicionālajā teātru skatē balvu par labāko režiju ieguva LZA goda loceklis Oļģerts Kroders. Akadēmiķim Ivaram Kalviņam piešķirts RTU Goda doktora grāds, akadēmiķim Jānim Stradiņam – RSU goda doktora grāds.

LZA ārzemju loceklim Kurtam Vītriham, akadēmiķiem Valdim Kamparam un Edvardam Liepiņam – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Paula Valdena medaļa, akadēmiķim Mārtiņam Beķeram – LLU prof. J.Āboliņa balva, akadēmiķim Aleksandram Jemeļjanovam – konkursa “Sējējs” balva zinātnē. Pēc starptautiskās Astronomu savienības lēmuma Planēta Nr. 16513 nosaukta komponista LZA goda locekļa Pētera Vaska vārdā.

Akadēmiķe Janīna Kursīte, LZA goda doktors Atis Lejiņš, LZA goda doktors Jānis Vētra un akadēmiķis Arnis Vīksna apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņiem, LZA ārzemju loceklis Edmunds Bunkše, akadēmiķis Andris Caune, LZA kor. locekļi Edīte Birģele, Ingrīda Rumba, Andrejs Veisbergs un Pēteris Zālītis apbalvoti ar Atzinī-bas krustu. Francijas Goda leģiona ordenis piešķirts akadēmiķim Agrim Gailītim un LZA goda loceklim Imantam Lancmanim.

2. LZA un zinātnes politika Latvijā

2007.gadā turpināja pieaugt Latvijas zinātnes finansējums no valsts budžeta: tas sasniedza 41 miljonu Ls, (2006.gadā bija 24 miljoni Ls, 2005. – 16,6 Ls). 2007.gadā sāka darboties bāzes finansējums (14,8 miljoni Ls) un valsts pētījumu programmu finansējums (6,3 miljoni Ls). Būtiski ir Latvijas zinātnes finansējumi no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Līdz ar finansējuma pieaugumu ievērojami pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistītais birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kas nesekmē zinātniskā darba produktivitāti. Pieaugot finansējumam, Latvijā jau izteikti jūtams kadru trūkums dabas un inženierzinātnēs. Jāpanāk ievērojama jauno speciālistu skaita palielināšana eksaktajās un inženierzinātnēs, jāsekmē ārzemēs strādājošo Latvijas zinātnieku atgriešanās dzimtenē.

LZA locekļi darbojas LR Saeimas, Valsts prezidenta un valdības dibinātās komisijās. Pie LR Valsts prezidenta darbojas Stratēģiskās analīzes komisija, tās locekļi ir Elmārs Grēns, Aivars Stranga, Tālis Tisenkopfs un Pēteris Zvidriņš, Latvijas vēsturnieku komisija — Andris Caune, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Heinrihs Strods un Vilnis Zariņš, Valsts valodas komisija — Ludmila Azarova–Vāciete, Ina Druviete, Ivars Kalviņš, Janīna Kursīte, Dace Markus, Baiba Metuzāle–Kangere, Janīna Kursīte–Pakule, Valentīna Skujiņa, Jānis Valdmanis un Andrejs Veisbergs, Valsts heraldikas komisija — Imants Lancmanis un Aina Blinkena.

MK Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas darba grupā darbojas Juris Ekmanis un Uldis Osis. Juris Ekmanis ir LR Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības komisijas eksperts un LR MK Nacionālās attīstības padomes loceklis.

Pie Veselības ministrijas darbojas Konsultatīvā padome medicīnas zinātnes attīstības jautājumos, tajā darbojas akadēmiķi Jānis Gardovskis, Elmārs Grēns, Jānis Stradiņš, LZA kor. locekļi Andrejs Skaģers, Uldis Vikmanis un Ludmila Vīksna. LR MK Informācijas sabiedrības nacionālajā padomē Juris Ekmanis, Dace Markus, Baiba Rivža un Andrejs Siliņš. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam ekspertu darba grupā “Zinātnes un pētniecības attīstība” Juris Ekmanis, Elmārs Grēns, Juris Jansons un Indriķis Muižnieks. Augstākās izglītības padomē darbojas Juris Ekmanis, Ivars Knēts, Baiba Rivža un Juris Zaķis. Akadēmiķis Juris Ekmanis ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes loceklis. Valsts aģentūras “Latvijas Akadēmis-kā bibliotēka” konsultatīvās padomes sastāvā ir akadēmiķi Ivars Kalviņš, Tālavs Jundzis, Dace Markus un Jānis Stradiņš.

2007. gadā apstiprinātajā LZP sastāvā ir 12 locekļi, 9 no tiem pārstāv LZA: B.Andersons, M.Auziņš, E.Birģele, E.Grēns, J.Jansons, B.Kalnačs, L.Ribickis, A.Siliņš un J.Vētra. Par LZP priekšsēdētāju novembrī ievēlēts un apstiprināts akadēmiķis Elmārs Grēns.

Pie LZA darbojas LZA Terminoloģijas komisija (vada akad. Valentīna Skujiņa), Valsts emeritēto zinātnieku padome un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (vada akad. Raimonds Valters). Ar 2007.gada 1. janvāri emeritzinātnieka mūža grants palielināts no Ls 100.– līdz Ls 150.– mēnesī, ar 2008. gada 1. februāri – līdz Ls. 200.– mēnesī. Emeritzinātnieku vārdā par šo palielinājumu gribu pateikties iepriekšējai IZ ministrei akadēmiķei Baibai Rivžai un pašreizējai ministrei LZA kor. loceklei Tatjanai Koķei. Aizvadītajā gadā Valsts emeritētā zinātnieka mūža granti piešķirti 23 zinātniekiem.

2007. gadā VZKK izskatīja 148 un akceptēja 143 promocijas darbus (pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu – 21,2 %).

LZA koordinē Valsts pētījumu programmu Letonica (programmas vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš), kā arī pilda vairākus ES projektus.

3. LZA saieti un citas aktivitātes

LZA izveidojusies laba sadarbība ar LR Izglītības un zināt-nes ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās Izglītības padomi, LR Aizsardzības ministriju, LR Zemkopības ministriju, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Ventspils Augstskolu, Vidzemes Augstskolu, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, Rīgas Domi, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, Baltijas studiju veicināšanas apvienību (AABS), Latvijas Inteliģences apvienību, Rīgas Latviešu biedrību, kopīgi tiek organizēti daudzi pasākumi. Daudzi LZA locekļi ir universitāšu profesori.

2007. gadā notika 2 LZA pilnsapulces un 4 LZA sēdes, 1 LZA izbraukuma sēde, 24 nodaļu sēdes, 2 nodaļu kopsēdes un 5 LMZ nodaļas izbraukuma sēdes. LMZ nodaļa Zemkopības ministrijas finansētā projekta “Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana” ietvaros organizēja seminārus Balvos, Ludzā, Rīgā, Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos. Projekta vadītājs – akadēmiķis Uldis Viesturs.

Pavasara pilnsapulci 12. aprīlī atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis. Viņš runāja par zinātnes likumdošanas sakārtošanu 2006. gadā, par garantētā bāzes finansējuma pozitīvo lomu. Arī par problēmām zinātnē – par draudīgu birokrātisko dokumentu un parakstu skaita pieaugumu zinātnisko projektu finansēšanā, par nepieciešamību pētniecībā iesaistīt privāto biznesu, par valsts atbalsta nepieciešamību izgudrojumu patentēšanai ārzemēs, par nepieciešamību sniegt visu veidu atbalstu jaunajiem zinātniekiem. Pilnsapulces dalībniekus uzrunāja LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža.

Tika pasniegtas LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī LZA un AS “RD Alfa” balvas fizikā un tās inženierpielietojumos. Pilnsapulces viesis bija Lietuvas ZA prezidents Zenons Rudziks. Viņam tika pasniegts LZA ārzemju locekļa diploms. Pilnsapulces dalībnieki noklausījās viņa referātu Lithuanian Academy of Sciences: Integration Chalenges. Pārskatu par LZA darbību 2006. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Uzraudzības padomes ziņojumu – akadēmiķis Pēteris Zvidriņš.

Atklājot Rudens pilnsapulci 22. novembrī, prezidents Juris Ekmanis īsi rezumēja aizvadītā gada svarīgākos zinātniski organizatoriskos notikumus, atkārtoti runāja par nepieciešamību ierobežot birokrātiju zinātnisko projektu plānošanā un izvērtēšanā, par Latvijas Zinātnes padomes pakļautības maiņu un šī lēmuma sekām, par nepieciešamību veikt precizējumus un labojumus LZA statūtos. Pilnsapulces dalībniekus sveica LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža.

LZA Lielās medaļas saņēma LZA ārzemju loceklis Roberts Evarestovs (Sanktpēterburga) un akadēmiķis Viktors Hausmanis. Laudatio Robertam Evarestovam teica akadēmiķis Ivars Tāle. Roberts Evarestovs nolasīja akadēmisko lekciju “Cietvielu kvantu ķīmija: Sanktpēterburga – Rīga”. Laudatio Viktoram Hausmanim teica LZA kor. locekle Silvija Radzobe. Viktors Hausmanis no-lasīja akadēmisko lekciju “Teātris un drāma – mūsu līdzgaitnieki gadu ritumā”. Notika LZA jaunu locekļu vēlēšanas. Debatēs runāja akadēmiķi Jānis Stradiņš, Elmārs Grēns, Ivars Kalviņš un Andrejs Siliņš.

LZA sēdes bija veltītas šādām aktuālām problēmām:

23. februārī – LZA sēde “ Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā”. To organizēja un ievadvārdus teica akadēmiķis Uldis Sedmalis. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 5 ziņojumus: Dr.geol. Valdis Segliņš (LU) nolasīja referātu, “Pašreizējais stāvoklis Latvijas zemes dzīļu resursu ģeoloģiskā izpētē un nākotnes uzdevumi šajā nozarē”; Dr. habil. sc.ing. Ruta Švinka (RTU MLĶF) –”Materiālu ieguves iespējas no Latvijas zemes dzīļu resursiem”; LZA goda doktors, Dr. geol. Astrīds Freimanis – “Latvijas naftas resursi, ģeotermālā enerģi-ja, gāzes krātuves un pazemes ūdeņi”; Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valērijs Kozlovs – “Latvijas kūdras resursi un to izmantošanas iespējas tautsaimniecībā”; LR Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vadītājas vietniece Dace Ozola – “Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošana ilgtermiņā”. Sēdes dalībnieki nolēma ierosināt izstrādāt ilgtermiņa valsts programmu “Latvijas zemes dzīļu resursi: to apzināšana, izpēte un izmantošana”, kā arī veikt vairākus citus pasākumus stāvokļa uzlabošanai.

15. martā LZA sēde “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā”. Par žurnāla ‘Terra” lomu zinātnes popularizēšanā stāstīja LZA Artura Balklava vārdbalvas pirmie laureāti Latvijas Universitātes docents, Dr. phys. Vitolds Grabovskis un Dr.paed. Ilgonis Vilks. Debatēs runāja LZA kor. locekle Tatjana Koķe, akadēmiķi Juris Ekmanis, Jānis Stradiņš, Andrejs Siliņš, Maija Kūle, Tālis Millers, “Zinātnes Vēstneša” galv. redaktore Zaiga Kipere, LZP galvenā speciāliste Irina Solomennikova.

23. martā LZA izbraukuma sēde Valmierā, kur LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA goda locekļa diplomu Valmieras Drāmas teātra galvenajam režisoram Oļģertam Kroderam. Laudatio sacīja akadēmiķi J. Stradiņš un V. Hausmanis. Sēdes dalībnieki noskatījās O. Krodera režisēto V. Šekspīra lugu “Karalis Līrs”.

26. aprīlī LZA sēdē par tēmu “Aktuāli par demogrāfiju Latvijā” referēja LZA korespondētājloceklis Juris Krūmiņš. Koreferātu nolasīja LZA kor. locekle Pārsla Eglīte, Debatēs runāja akadēmiķi Pēteris Zvidriņš, Andrejs Siliņš, Raita Karnīte. Sēde pieņēma rezolūciju: Lemjot par finansējumu pētījumiem sociālajās zinātnēs, vadīties no Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajiem mērķiem un valsts izaugsmes priekšnosacījumiem, akcentējot atbalstu ģimenēm ar bērniem, dzimstības veicināšanu, ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu un cilvēka veselību.

7.decembrī LZA sēdē saistošu referātu nolasīja akadēmiķis Elmārs Grēns “Cilvēka genoms: evolūcijas strupceļš, jauns vijums vai tikvien kā izaicinājums”. 2001. gada sākums iezīmējies pasaules zinātnes vēsturē ar pirmajiem nopietnajiem rezultātiem par cilvēka genoma struktūru, respektīvi, gigantiskās cilvēka genomiskās DNS molekulas – ap 3,2 miljardi nukleotīdu secību, un jau 2004. gadā tika iegūta t.s. pabeigtā nukleotīdu secība, dodot informatīvo materiālu funkcionāliem pētījumiem. Cilvēka genoma struktūra jeb nukleotīdu secība ir noskaidrota, bet genomā iekodētā informācijas apzināšana ir tikai pašā sākumā. Kā teicis DNS struktūras noteikšanas metodes autors un divkārtējais Nobela prēmijas laureāts zinātnē Freds Sangers – cilvēka genoms ir kā grāmata, kas uzrakstīta nezināmā valodā, un mūsu pirmais uzdevums ir iemācīties to lasīt. Manuprāt, mēs vēl ilgi mācīsimies lasīt šo dzīvības grāmatu un pat tad, kad mums šķitīs, ka visu saprotam, vienmēr atradīsim tajā ko jaunu. Nākotne neapšaubāmi pārsteigs mūs ar jauniem apstiprinājumiem par cilvēka evolūcijas iespējām šodien un nākotnē.

No nozīmīgākajiem LZA pasākumiem jāatzīmē:

25. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību starp Zemkopības ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju.

17. maijā LZA pasniedza L`Oréal Latvijas stipendijas ”Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Nacionālās komisijas un LZA atbalstu. Stipendijas saņēma Dr.med. Baiba Jansone, Dr.chem. Aiva Plot-niece un Dr. phys. Līga Grīnberga.

25. maijā notika Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera tikšanās ar LZA vadību.

4. septembrī LZA kopā ar LR Patentu valdi pasniedza Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam. Par prestižās balvas laureātu kļuva LZA ārzemju loceklis Juris Upatnieks (ASV). Laudatio par Juri Upatnieku runāja LZA kor. loceklis Andris Ozols. Laureāts nolasīja lekciju par sasniegumiem hologrāfijā un demonstrēja dažus hologrāfiskus eksperimentus.

26. septembrī notika žurnāla “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” redakcijas padomes un redakcijas kolēģiju svinīga kopsēde, veltīta žurnāla 60 gadiem.

9.–10. oktobrī Rīgā un Turaidā notika 11. Baltijas Intelektuālās sadarbības konference “Baltijas valstu nacionālās attīstības stratēģijas akadēmiskā skatījumā”. Konferencē piedalījās Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Somijas un Zviedrijas zinātņu akadēmiju delegācijas. Tradicionāli intelektuālās sadarbības konference bija apvienota ar Baltijas valstu zinātņu akadēmiju vadītāju tikšanos un tāpēc konferenci vadīja triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidenti, kuri pēc atklāšanas uzrunām pasniedza Baltijas zinātņu akadēmiju medaļas 2007. gada laureātiem: Ūlafam G. Tandbergam (Zviedrija), Mati Sārnisto (Somija), Raimo Pullatam (Igaunija), Zenonam R. Rudzikam (Lietuva) un LZA viceprezidentam Andrejam Siliņam.

Konferences plenārreferāti bija veltīti visām ilgtspējīgas attīstības dimensijām: vides, sociālajai un ekonomiskajai, pēdējo īpaši saistot ar visām Baltijas valstīm nozīmīgo enerģētikas jautājumu. Otrajā dienā Turaidā notika diskusija par tām iespējām, kādas zinātniekiem piedāvā starptautiskās, galvenokārt Eiropas, zinātniskās organizācijas, un atjaunotā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju sadarbības protokola parakstīšana (2008–2010). 11. Baltijas Intelektuālās sadarbības konferences dalībnieki pieņēma divas nozīmīgas rezolūcijas: “Rezolūcija par Baltijas valstu enerģētikas jautājumiem” un “Rezolūcija par zinātņu attīstību Baltijas valstīs”. Tās iesniegtas LR Ministru kabinetam.

16.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kopsēde “50. gadadiena poliomielīta pētījumiem Latvijā”. Sēde bija veltīta akadēmiķes Ritas Kukaines 85 gadu jubilejai.

Gada lielākais notikums humanitāro zinātņu jomā bija Letonikas II kongress – 30.–31. oktobrī Rīgā. 25.–26. oktobrī kongress notika Liepājas Pedagoģijas akadēmijā “Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana”. 12.–13. novembrī – Daugavpils Universitātē “Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas, politikas, juridiskie, socioloģiskie un vēsturiskie aspekti”. Kongresa 13 sekcijās un K. Barona dienas konferencē nolasīti 480 referāti, Daugavpilī – 20. Dalībnieku vidū 23% bija jaunie zinātnieki, maģistri un bakalauri, nākošie doktori. Pētnieku aktivitāte un plašsaziņas līdzekļu ieinteresētība rosināja domu Kongresa rezolūcijā pasludināt 2008. gadu par Letonikas gadu, lai veicinātu pētījumus un līdz ar to jaunu atziņu rašanos un integrāciju sabiedrībā. It īpaši tādēļ, ka 2008. g. atzīmēsim Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu un simtgadi kopš modernās ortogrāfijas akceptēšanas.

Vairāki pasākumi bija veltīti izcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinātnieku piemiņai:

2. aprīlī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē notika akadēmiķa profesora Ojāra Neilanda (1932. – 2003.) 75. dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi. Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa ievadvārdiem klātesošie noklausījās fakultātes dekāna akadēmiķa Valda Kampara referātu “Nelineāro hromoforu ķīmija” un LZA kor. locekles Intas Muzikantes ziņojumu “Nelineāro hromoforu fizika”, pie kafijas tases dalījās atmiņās par O.Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietā Ziepniekkalna kapos.

9. maijā LZA FTZN un ĶBMZN kopsēdē “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis” par pāragri aizsaulē aizgājušo akadēmiķi Juri Tīliku (1937–2007) un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skolu referēja LU Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Dr.chem. Andris Actiņš. Par Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējo stāvokli ziņoja akad. Jānis Guntis Bērziņš.

6.jūlijā Rīgā Akadēmiskās bibliotēkas telpās notika izcilā zinātnieka Augusta Bīlenšteina (1826–1907) 100 gadu nāves atcerei veltīta zinātniska konference. Pēc tam atklātas A.Bīlenšteina piemiņas zīmes Dobelē un Jaunaucē.

17. augustā Meža kapos atklāja skatuves karalienes, LZA goda locekles Elzas Radziņas (1917 – 2005) kapa pieminekli. Tēlniece Ligita Franckeviča, akmeņkalis Ivars Feldbergs, tēlnieks Ojārs Breģis.

17.–18. septembrī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā notika Paula Valdena (1863–1957) 5. Starptautiskais simpozijs organiskajā ķīmijā, kuru organizēja LZA kor. loc. Pēteris Trapencieris.

16.oktobrī notika LZA profesoru Alfrēda Ieviņa (1897–1975) un Emīlijas Gudrinieces (1920–2004) piemiņas lasījumi. Tos organizēja un ievadvārdus teica akadēmiķis Tālis Millers. Referēja Dr.chem. Elga Siliņa “8–Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu kristālķīmija”. Par profesoru A.Ieviņa un E.Gudrinieces balvu 2006. gada laureātiem stāstīja LZA kor. locekle Māra Jure. E. Gudrinieces balvas laureāte Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Ludmila Reimate pastāstīja par savu pedagoģisko pieredzi ķīmijas pasniegšanā. LZA E.Gudrinieces balvas laureāte Mg. Anastasija Kotova iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem.

4. LZA sastāva izmaiņas

2007. gadā uz 4 akadēmiķu vakancēm pieteicās 8 pretendenti. Rudens pilnsapulcē par LZA īstenajiem locekļiem ievēlēja Andri Ambaini, Ilgu Jansoni, Leonīdu Ribicki un Andri Zicmani, par LZA goda locekļiem – Leonu Briedi un Alvi Hermani. Par LZA korespondētājlocekļiem Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā ievēlēja Juri Borzovu un Jāni Spīguli, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā – Maiju Dambrovu, Uldi Kalnenieku un Valerjanu Kausu, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā – Jāni Zilgalvi, Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā – Tatjanu Dižbiti un Edīti Kaufmani. Par LZA ārzemju locekli ievēlēja Alekseju Andronovu (Krievija).

LZA goda doktora grāds piešķirts Ž.A.Kastiļo–Alkaram (Bra-zīlija), Edvīnam Karnītim, Indulim Ķēniņam, Osvaldam Plēpim, Pēterim Rivžam un Marģeram Vestermanim.

Atbilstoši LZA Statūtiem tās sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi līdz 70 gadu vecumam. Uz 2008. gada 15. martu tādi ir 52 no kopējā skaita 102. Statūtos ir paredzēti 100 korespondētājlocekļi vecumā līdz 70 gadiem, šobrīd no kopskaita 111 ir 84. 60 goda locekļu vakancēs pašlaik ir ievēlēti 52, bet no 100 statūtos paredzētajiem ārzemju locekļiem ievēlēti 91.

5. Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un zinātnes popularizācija

Zinātnes sasniegumu un zinātnes dzīves notikumu novadīšanā līdz lasītājam liela loma ir speciālajiem izdevumiem: “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” (ar A un B daļām), “Humanities and Social Sciences: Latvia”, LU aģentūru – institūtu u.c. zinātnisko institūciju izdotajiem zinātniskajiem žurnāliem, “Zinātnes Vēstnesim”, “Enerģijai un Pasaulei”, “Terra”, “Zvaigžņotā Debess”, arī “Ilustrētajai Zinātnei”. Par šo izdevumu izplatīšanu mēs pateicamies lielajām Latvijas bibliotēkām. Ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (direktore Venta Kocere) līdzdalību “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” nokļūst vairāk nekā 100 pasaules zinātniskajos centros. Uzlabota LZA mājas lapa internetā, tajā tiek ievietoti LZA sēžu videomateriāli.

LZA sekmīgi sadarbojusies ar Latvijas masu plašsaziņas līdzekļiem. Atzīstami, ka oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” atrod iespēju informēt par būtiskajiem notikumiem zinātnes un LZA dzīvē. Par regulāru zinātnes tematikas atspoguļojumu mēs pateicamies laikrakstam “Latvijas Avīze”, žurnālam “Mājas Viesis”, laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze”, par zinātnes un izglītības problēmu saistību – laikrakstam “Izglītība un Kultūra”. Priecājamies, ja zinātnes aktualitātes atbalsojas “Dienā”. Būtu pateicīgi par regulāru informāciju Latvijas valsts televīzijā un radio. Mūsu piedāvātās ziņas ir publicētas Latvijas augstskolu mājas lapās. Ar prieku LZA uzņemam krievu valodā rakstošās preses un ārzemju žurnālistus.

Izcilākos notikumus zinātnes dzīvē mūsu prese pamana. Par to liecina žurnālistu atsaucība Letonikas II kongresam un Letonikas gadam (vairāk nekā 40, arī starptautiskas, publikācijas, sižets TV, informācija Latvijas Radio I), XI Baltijas intelektuālās sadarbības konferencei (10 publikācijas), 2007. gada Latvijas ievērojamāko zinātnes sasniegumu popularizācijai (10 publikācijas, 3 TV sižeti) u.c. zinātnes dzīves aktualitātēm. Pateicamies Oskaram Gertam, Arno Jundzem, Zaigai Kiperei, Voldemāram Hermanim, Dacei Kokarevičai, Dacei Terzenai, Lindai Kusiņai, Violetai Brenčevai, Andrim Bērziņam, Ilzei Naglei, Laurai Dzērvei, Gundegai Skagalei, Oksanai Antoņenko, Andim Janovam, Judītei Čunkai un visiem Latvijas zinātnes dzīves aktualitātēs ieinteresētajiem masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

Nobeigums – nākamajā numurā

Satura rādītājs


LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2008. gada aprīlī

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

27. martā notika LZS Valdes sēde.Tajā turpināja izskatīt grozījumus un papildi-nājumus LR MK “Noteikumos par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību”. Tie saucas “Zinātniskās ekspertīzes pamatprincipi” un tie apspriesti un konceptuāli atbalstīti LZP Zinātniskās ekspertīzes komisijā. LZP tos pieņēmusi 2008.g. 17. martā. Šī pamatīgi izstrādātā un plaši izvērstā dokumenta mērķi formulēti šādi: nodrošināt

1. visu Latvijas Republikā par budžeta līdzekļiem īstenojamo pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi, atbilstoši Zinātniskās darbības likuma prasībām;
2. ekspertīzes objektivitāti un starptautiskas projektu zinātniskās kvalitātes novērtēšanas iespējas;
3. lielāka zinātnieku-ekspertu skaita piesaisti projektu vērtēšanai un ekspertīzes veikšanu optimālos termiņos.

LZS pārstāvis LZP A. Āboltiņš, iepazīstinot ar šo dokumentu, atzīmēja LZP intensīvo darbu tā izstrādē un apspriešanā – darba sēdes notiek katru nedēļu. Jaunums ir tas, ka, projektus vērtējot, tiks šķirts administratīvais vērtējums vai ievērota noteiktā projektu iesniegšanas procedūra u.c. birokrātija, un zinātniskais, ekspertu vērtējums. Attīstoties tehniskajiem līdzekļiem, aktuāla kļuvusi projektu iesniegšanas un vērtēšanas datorizācija.

Vairāki jautājumi un ierosinājumi bija LZS Valdes locekļiem H. Zenkēvičam un I. Šmeldam, piem, ka atsevišķos zinātniskos virzienos un tēmās var būt grūtības ar ekspertu atrašanu un var veidoties interešu konflikts. Taču ir skaidrs, ka ierosinājumu un papildinājumu skaits nevar būt bezgalīgs, vienā brīdī ir jāapstājas un jāvienojas par pamatnostādnēm. Un viena no tām ir – rūpēties, lai neiznīkst tie pētījumu virzieni, kas ir aktuāli tieši Latvijai.

Darba kārtības jautājumā par Latvijas Zinātnieku savienības 20. jubileju, nolēma lūgt sagatavošanas darbos iesaistīties kādreizējo LZS priekšsēdētāju J.R.Kalniņu un ilggadējo Valdes locekli U. Raitumu, kā arī apzināt vēsturisko fotomateriālu. Nākošā LZS Valdes sēde notiks 17. aprīlī plkst. 16.00.

Satura rādītājs


 KONKURSI

Latvijas Universitātes BIOLOĢIJAS INSTITŪTS izsludina konkursu
uz akadēmisko amatu šādā specialitātē:

augu fizioloģija – pētnieks – 1 vieta

 Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža
Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 67944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001–2008);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s “Exigen Services DATI” un Latvijas Izglītības fonds izsludina konkursu uz profesora Eižena Āriņa 2008. gada
balvu ievērojamam Latvijas zinātniekam
par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, a/s “Exigen Services DATI”, universitāšu senāti un fakultāšu domes, zinātnisko institūtu zinātniskās padomes.

Balvu piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā līdz 2008.gada 16.maijam divos eksemplāros jāiesniedz šādi dokumenti:

•motivēts izvirzītāja iesnegums;
•pretendenta Curriculum vitae, norādot personas kodu, darba un māas adres, telefonu, e–pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
• izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvotā zinātniskā vai praktiskā darba viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai LZA bibliotēkā, otrs – LIF birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā, 231.istabā, Rīga LV–1524, tālr. uzziņām 67223931; 67223633.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2008. gada 25. aprīlī plkst. 13.00 Kaļķu ielā 1 RTU 407. auditorijā notiks
KONSTANTINA KOZLOVSKA
promocijas darba “Mazo un vidējo investoru finanšu investīciju vadīšanas stratēģijas globalizācijas apstākļos” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Remigijs Počs, Dr. habil.oec., RTU profesors; Elmārs Zelgalvis, Dr. habil. oec., LU profesors; Aleksandrs V. Rutkausks, Dr. habil. oec., Viļņas Gediminas Tehniskās universitātes profesors.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

***

2008. gada 25. aprīlī pulksten 12.30 LU Filozofijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 1. auditorijā (2. stāvā)
INETA KIVLE
aizstāvēs promocijas darbu “Skaņa, runa, balss un mūzika fenomenoloģiskajā perspektīvā” filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. phil. Māra Rubene (LU), Dr. phil. Raivis Bičevskis (LU), Dr. art. Ilma Grauzdiņa (LMA).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 25. aprīlī pulksten 15.00 LU Filozofijas nozares promocijas

padomes atklātā sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 1. auditorijā (2. stāvā)
MĀRA KIOPE
aizstāvēs promocijas darbu “Patiesības pieredzes iespējamība valodiskumā” filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. theol. (S.Script.) Paskāls Marija Jerumanis (Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts), Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova (LU), Dr. phil. Andris Rubenis (LMA un LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008.gada 28.aprīlī plkst. 15.00 LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē
GUNDARS RATNIEKS
aizstāvēs promocijas darbu “Silīcija monokristālu ar diametru līdz 8 collām audzēšanas ar peldošās zonas metodi modelēšana” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. fiz. Jurijs Geļfgats; Dr. fiz. Andris Jakovičs; prof. Peters Rudolfs (Peter Rudolph).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Fizikas un matemātikas fakultātē F210.telpā.

***

2008.gada 28.aprīlī plkst. 17.00 LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē
ANDIS RUDEVIČS
aizstāvēs promocijas darbu “Silīcija kristālu audzēšanas procesa ar peldošās zonas metodi kausējuma formas nestacionaritāte un 3D raksturs” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. fiz. Jurijs Geļfgats; Dr. fiz. Sandris Lācis; Dr. Volframs Millers (Wolfram Miller).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Fizikas un matemātikas fakultātē F210.telpā.

***

2008. gada 29.aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes at-klātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
DACE BANDERE
aizstāvēs promocijas darbu ”Difterijas antibakteriāla terapija: raksturojums,

efektivitāte, problēmas”.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med., asoc. prof. Anna Vītola; Dr. habil. med. profesors Alvydas Laiškonis (Lietuva) Dr. med. Vitalis Briedis (Lietuva).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU bibliotēkā, RSU mājas lapā
www.rau.lv.

***

2008. gada 29.aprīlī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē Rīgā, Visvalža ielā 4a 402. telpā notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā
IRINA SURKOVA
aizstāvēs promocijas darbu “Kreativitāte mērķvalodas lietojumā” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. philol. I.Druviete, Dr. philol. M.Brēde, Dr. philol. J.Baldunčiks.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2008.gada 12. maijā plkst. 15.00 LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē
RITA VEILANDE
aizstāvēs promocijas darbu “Vien–dimensionāla Ridberga atoma mijiedarbība ar pusperioda impulsiem” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. fiz. Mārcis Auziņš; Dr. fiz. Agris Gailītis; prof. Bronislovas Kaulakys.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Fizikas un matemātikas fakultātē F210.telpā.

***

2008.g. 23.maijā plkst. 16.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
IEVA KALVE.
Temats – “Vadības izglītība mūsdienu sabiedrībā”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – izglītības vadība.
Recenzenti: Dr.fiz., profesors Andris Kangro; Dr.h.ekon., profesore Baiba Rivža; Dr.h.fiz.,profesors Juris Zaķis
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

Rīgas Tehniskās universitātes “RTU P–09 Promocijas padome” 2008. gada 14.marta sēdē Natālijai Fiļipovičai piešķīra ekonomikas zinātņu doktora grādu (Dr.oec.) nozarē “Vadībzinātne”, apakšnozarē “Uzņēmējdarbības vadība”. Promocijas darba tēma “Efektīva nodokļu administrēšana Latvijas Republikā”.
Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, nederīgu un atturas biļetenu nav.

***

Rīgas Tehniskās universitātes RTU P–09 Promocijas padome 2008. gada 28.marta sēdē Tatjanai Tambovcevai piešķīra ekonomikas zinātņu doktora grādu (Dr.oec.) nozarē “Vadībzinātne”, apakšnozarē “Uzņēmējdarbības vadība”. Promocijas darba tēma “Ekoloģiski orientētas uzņēmējdarbības vadīšanas novērtēšanas modeļi un attīstība Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, nederīgu un atturas biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 21. aprīlī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

LZA sākumlapa

Pēdējās izmaiņas: 2008. gada 7.aprīlī