Latvijas Zinātņu akadēmija paziņo, ka saskaņā ar LZA Statūtiem 2008. gada novembrī notiks jaunu akadēmijas locekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu izsludināt 5 īsteno locekļu (akadēmiķu) vakances, un 11 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnes:

Humanitārās un sociālās zinātnes:

lauksaimniecības zinātnes – 2

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitātēm un zinātnisko institūtu zinātniskajām padomēm. Ja kandidātus izvirza iestādes vai institūcijas, lēmumu jāpieņem, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem, kā arī vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas;
• pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un E pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;
• 2 krāsainas fotogrāfijas (10 x 15);
• autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;
• diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);
• ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2008. gada 15.septembrim.

Īsteno locekļu kandidātu izvirzīšanas gadījumā papildus jāiesniedz ziņas par to, kādā žurnālā (grāmatā) publicēts (pieņemts publicēšanai – attiecīgās izdevniecības izziņa) kandidāta pārskata raksts, kura saturs saistīts ar kandidāta zinātnisko darbu pēdējos piecos gados, kā arī minētā raksta kopija.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1050, tel. 7223931, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv

LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzruna

A.god. ZA locekļi! Kolēģi! Dāmas un kungi!

2007. gads bija bagāts ar Latvijas zinātnei būtiskiem pozitīviem notikumiem, par kuriem mēs runāsim arī šajā tradicionālajā LZA Pavasara pilnsapulcē.

Gribētu novēlēt mums visiem šodien pavasarīgu optimistisku noskaņojumu gan apsveicot mūsu balvu ieguvējus, gan apspriežot padarīto un nākotnē darāmo.

Šodien mūsu pirmais pienākums ir godināt pagājušajā gadā mūžībā aizgājušo akadēmijas locekļu piemiņu. Pērn no mums šķīrās:

• akadēmijas goda loceklis arhitekts Vaidelotis Apsītis. Viens no mūsu akadēmijas augstceltnes ēkas projektētājiem, gaiša lielas kultūras personība. Šogad ZA pasākumu plānā ir paredzēts atzīmēt šis ēkas 50 gadus;
• akadēmijas korespondētājloceklis hidroinženieris, ģeologs Ansis Zīverts. Intelektuāli ļoti bagātu cilvēku, ar ļoti dziļu Latvijas dabas procesu izpratni;
• akadēmijas īstenais loceklis infekcionists hepatologs Anatolijs Bļugers. Izcilu ārstu klīnicistu, zinātnieku un pedagogu, kas izaudzinājis un iedvesmojis milzīgu ārstu un medicīnas zinātnieku plejādi, savulaik Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātņu padomes priekšsēdētājs;
• akadēmijas īstenā locekle kardioloģe Vera Rudzīte. Izcila zinātniece, atsaucīga un izpalīdzīga, principiāla, atklāta un patiesa;
• akadēmijas goda loceklis ģeologs Igors Danilāns. Erudēts un mērķtiecīgs zinātnieks, ar lielām darba spējām. Zinātnisko darbu uzsāka mūsu akadēmijas kādreizējā Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtā, 55 gadus veltīja ģeoloģijas zinātnei, Latvijas ģeoloģijai;
• akadēmijas īstenais loceklis, vēlāk – ārzemju loceklis, fiziķis un agnetohidrodinamikas zinātniskā virziena iedibinātājs Latvijā Igors Kirko. Mūsdienu Fizikas institūta izveidotājs un ilggadējs – 20 gadus – direktors. 1972. gadā I.Kirko aizbrauca uz Permu un strādāja Urālu zinātniskajā centrā;
• LZA goda doktors Voldemārs Dāle, profesors, enerģētiķis, ilggadējs FEI darbinieks.

Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi.

Man šodien ir divas uzstāšanās. Tāpēc īsākā daļa būs tradicionālie ievadvārdi Pavasara pilnsapulcei. Otra būs tā, kas man jāsaka par mūsu nākotni, kā akadēmijas prezidenta amata kandidātam. Bet dažus momentus es gribētu akcentēt jau šobrīd.

Īsumā raksturojot 2007.gadu, jāatzīst, ka kopumā tas bija labs gads Latvijas zinātnei. Latvijas zinātne ir nostiprinājusies, ir cēlusies tās autoritāte Latvijas sabiedrības un valsts institūciju skatījumā. Protams, visi panākumi ir stingri savstarpēji saistīti. Neaizmirsīsim, ka būtiski ir palielinājies zinātnes finansējums.

Tas savukārt atspoguļojas tādējādi, ka Latvija zinātnes indikatoru ziņā vairāk nav pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, bet oficiālajā Eiropas statistikā ir 21.vietā (no 27 vietām), un ir pārliecība, ka šī Latvijas pārbīde uz augšu turpināsies.

Zinātnes finansējums pieaug, bet pieaug arī sabiedrības un valdības prasības pēc rezultātiem un jo sevišķi tiem, kas saistīti ar apstiprinātām zinātnes prioritātēm. Internetā ir pieejams Valsts pētījumu programmu uzraudzības padomes slēdziens par 2007.gada rezultātiem. Lielākai daļai izpildītāju šis slēdziens ir pozitīvs. Bet daļa ir saņēmusi arī kritiku. Arī Latvijas Zinātnes padome ir uzsākusi grantu piešķiršanas sistēmas reorganizāciju, kuras galvenais mērķis palielināt devumu fundamentālo pētījumu jomā, nostiprināt Latvijas zinātnes starptautiskās pozīcijas.

Vistuvākā laikā Latvijas zinātnei būs jārisina principiāli jauni uzdevumi, kuri saistīti ar zinātniskā darba kvalitātes uzlabošanu, starptautiski atpazīstamu publikāciju skaita palielināšanu, jo ieguldītiem līdzekļiem jādod taustāmus, mērāmus rezultātus.

Te liels darbs darāms LZA visa līmeņa locekļiem, jo mēs pārstāvam visas Latvijas zinātnes nozares.

Kā man teica kāds no kolēģiem, Latvijas Zinātņu akadēmija atgādinot intelektuālu olimpisko izlasi, kurai ir visas zinātņu un kultūras nozaru izcilības, kas “ieskaitītas kopējā komandā” konkursa ceļā. Mums kopā ir 353 akadēmijas locekļi 37 specialitātēs. Un 76 LZA goda doktori. Tas ir unikāls, stiprs intelektuālais un emocionālais spēks, kurš spēj daudz paveikt. Līdzšinējā LZA darbība tam ir pierādījums.

Pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai arī turpmāk tiks deleģēti lieli uzdevumi zinātnes attīstības un Latvijas progresa vārdā. Mēs tos varam veikt, mēs to spējam, kā teica kāda mūsu akadēmiķe. To garantē arī mūsu potenciāls.

Izmantojot izdevību, gribu pateikties visu paaudžu akadēmiķiem, goda locekļiem, ārzemju locekļiem, korespondētājlocekļiem un goda doktoriem, kuri savu piederību Latvijas Zinātņu akadēmijai ir uztvēruši ne tikai kā goda parādīšanu no zinātnes sabiedrības puses, ievēlot viņus, bet gan kā savu radošo spēku pielikšanas punktu. Paldies jums un labas sekmes mums visiem kopā arī turpmāk!

LZA Pavasara pilnsapulci pasludinu par atklātu.

LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes apsveikums

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs!

Augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces dalībnieki!

Objektīvu iemeslu dēļ nevarēdama piedalīties Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē, vēlos visus uzrunāt neklātienē.

Ar lepnumu varu teikt, ka zinātne ir Latvijas konkurētspējīgas identitātes nesēja un stiprina mūsu valsts pozitīvu atpazīstamību. Daudziem Latvijas zinātnes izcilības paraugiem ir starptautisks skanējums.

Būtiski pieaugot zinātnes finansējumam – divu gadu laikā vairāk par 7 miljoniem latu no valsts budžeta vien, ir palielinājušās zinātnes iespējas dot ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.

Aizvadītajā Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas periodā ievērojami modernizēta pētniecības iestāžu infrastruktūra, ieguldot tajā vairāk nekā 12 miljonus latu. Minēšu tikai dažus uzskatāmākos piemērus – Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, LU Cietvielu fizikas institūtu u.c.

Man ir pārliecība, ka nākamajā struktūrfondu apguves periodā zinātnes infrastruktūras modernizācijas process strauji turpināsies un nodrošinās no Latvijas aizbraukušo zinātnieku aizvien aktīvāku reemigrāciju, kā arī jaunu zinātnieku sagatavošanu un piesaisti inovatīvam darbam izcili aprīkotajās laboratorijās, kopumā sekmējot zinātnes ekselences centru veidošanos, aizvien lielāku zinātnes ieguldījumu sabiedrības labumam. Tajā skaitā arī zinātņu doktoru koncentrēšanos ražošanas sektorā un uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības attīstību. Ļoti atbalstāma ir zinātnieku iesaistīšanās darbā industrijā, savukārt industrijā strādājošo pieredzes apgūšana pētniecības institūtos un universitātēs.

Manu pārliecību par vēl straujākām pozitīvām pārmaiņām zinātnē stiprina arī tas, ka esam spējuši uzņemties virssaistības struktūrfondu apguvē – 2008. gada martā ir noslēgti līgumi ar 16 zinātniskajām iestādēm par 11 miljonu latu apguvi, kas jāveic ļoti īsā laikā, līdz augusta beigām.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka valstiski atbildīgi ir panākt līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu, sadarbojoties izglītības un zinātnes institūcijām un uzņēmējiem, nodrošinot efektīvu zināšanu apmaiņu starp pētniecības un industrijas sektoriem; kā arī izvērtēt zinātnes produktivitāti un panākto progresu – noteiktā termiņā sasniegtos un tautsaimniecībā pielietojamos un ieviešamos pētniecības rezultātus. Aicinu šajā izvērtēšanas procesā aktīvi iesaistīties pašus zinātniekus.

Atsaucoties uz zinātnieku raizēm par pieaugošo birokrātiju līdz ar struktūrfondu apguvi, vēlos pievērst uzmanību tādas iespējas apsvēršanai kā zinātnieku atbrīvošanai no birokrātiskā “papīru darba” projektos, attīstot profesionālu projektu vadītāju (menedžeru) pakalpojumus pētniecības iestādēs un nostiprinot izpratni par projektu vadīšanu kā profesiju.

Pieaugot pētniecības un tehnoloģiju globalizēšanās tempam, Latvijas zinātnes integrācija pasaules un Eiropas pētniecības telpā iegūst aizvien jaunas formas.

Rosinu izmantot visas iespējas – arī iesaistīšanos šobrīd vēl regulu izstrādes stadijā esošajās Eiropas kopējās tehnoloģiju iniciatīvās, kas ir Eiropas lielo ražotāju stratēģiski izvirzītas un dos zinātniekiem iespēju pieteikties uz Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu projektu konkursiem vairākās jomās – inovatīvie medikamenti, nanotehnoloģijas, datorsistēmu pielietojums, kurināmā elementi un ūdeņradis, ar gaisa transportu un tā drošību saistīta joma – tīrās debesis.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka 9 valsts pētījumu programmu īstenošana valdības noteiktajos zinātnes prioritārajos virzienos ir paredzēta līdz 2009. gadam. Tātad laiks domāt par jaunām prioritātēm, gādājot par visu zinātņu nozaru līdzsvarotu attīstību – gan turpinot dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu attīstīšanu, gan stiprinot sociālās un humanitārās zinātnes.

Visbeidzot pievērsīšos zinātnes publicitātes un popularizēšanas pasākumiem – pozitīva sabiedrības attieksme pret zinātni un pētniecību lielā mērā ir arī pašu zinātnieku rokās. Paužu atzinību par jau izrādītajām iniciatīvām, piemēram, Zinātnes kafejnīcu organizēšanu, Zinātnieku nakts pasākumiem, Daugavpils Universitātes organizēto Zinātnes festivālu, Inovāciju cirka telts atraktīvajām aktivitātēm.

Izsaku cerību, ka Rīgā tiks izveidots Zinātnes piedzīvojumu centrs, kas vēl vairāk izglītos sabiedrību par norisēm zinātnē un ieinteresēs bērnus un jauniešus ar zinātni saistīt savu profesionālo karjeru.

Paužu pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas sociālā partnerība ar abpusēju atbildību turpināsies kā aktīvs kopīgs ikdienas darbs jau izvirzīto zinātnes attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu plānu īstenošanai.

LZA pavasara pilnsapulcē pasniegto balvu laureātus sirsnīgi sveicot un sekmīgu pilnsapulces norisi vēlot,

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe

LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters

LZA LR Valdības uzdevumā 2007. gadā turpināja pārstāvēt Latviju šādās starpvalstu un starptautiskās organizācijās:

• Eiropas Savienības Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā (EU Scientific and Technical Research Committee, CREST);
• Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Ģenerāldirektorāta vadītāju valdē (Joint Research Centre Board of Governors);
• ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) – Latvijas Nacionālajā komisijā (UNESCO LNK);

2007. gadā LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni starptautiskās nevalstiskās organizācijās:

• Starptautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU);
• Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI);
• Starptautiskajā zinātnes fondā (International Foundation for Science, IFS);
• Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinātņu akadēmijas 40 Eiropas valstīs. Kopš 2006. gada marta ALLEA prezidents ir LZA ārzemju loceklis Jiri Engelbrehts. 2007. gada oktobrī ALLEA konferencē “Emerging regional Cooperation, Southeast European Academies of Sciences and Humanities in the ERA” Amsterdamā, Ziemeļvalstu–Baltijas sadarbībai veltītajā sēdē LZA prezidents J. Ekmanis uzstājās ar ziņojumu par zinātņu akadēmiju sadarbību Baltijas jūras reģionā;
• Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC).

LZA kā novērotāja piedalās Eiropas Medicīnas zinātņu akadēmiju federācijas (Federation of the European Academies of Medicine, FEAM) darbā. 2007. gada 10.–12. maijā FEAM sēdē Romā (Itālija) LZA pārstāvēja kor. locekle Aija Žilēviča.

Uz 2007. gada 1. janvāri LZA ir parakstījusi 29 zinātniskās sadarbības dokumentus ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Noslēgto līgumu ietvaros 2007. gadā LZA uzņēma 63 zinātniekus, kuri Latvijā veica pētniecisko darbu 367 dienas, savukārt 66 Latvijas zinātnieki 429 dienas strādāja ārvalstu zinātniskajās institūcijās.

2007. gada svarīgākās LZA starptautiskās aktivitātes:

21. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Eiropas terminu banku (EuroTermBank) Latvijā. Projektā bija iesaistītas 7 valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Polija, Vācija un Dānija, kas strādāja pie terminoloģijas darba saskaņošanas un konsolidēšanas jaunajās dalībvalstīs (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Ungārija), izmantojot citu ES terminoloģisko tīklu pieredzi un pievienojot savas zināšanas. Vārdnīcās un interneta resursos atrodamie terminoloģijas dati apvienoti, un izveidots Eiropas mēroga portāls www.eurotermbank.com.

21. martā notika sanāksme veltīta LZA un Taivānas Nacionālās zinātnes padomes (NZP) sadarbības 10 gadiem. Prezidents Juris Ekmanis sniedza pārskatu par LZA un Taivānas NZP sadarbības gaitu un raksturoja sadarbības lietderību un perspektīvas. Viceprezidents Juris Jansons deva vērtējumu par trīspusējiem projektiem, kas tiek izstrādāti kopš 2001. gada ar Latvijas–Lietuvas–Taivānas zinātniskās sadarbības fonda atbalstu. Sanāksmes noslēgumā notika svinīga ceremonija sakarā ar Taivānas mācību grāmatu dāvinājumu LU Moderno valodu fakultātei.

3. maijā LZA viceprezidents A. Siliņš piedalījās Norvēģijas Zinātņu akadēmijas 150 gadu jubilejas svinībās un nodeva LZA apsveikuma adresi. Vizītes laikā Oslo A. Siliņš apmeklēja Kon–Tiki muzeju, kur Latvijas vēstnieka M. Klišāna, Norvēģijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāres R.Sirgevēgas un muzeja direktores M. Bauges klātbūtnē tēvam pienākošos LZA goda doktora diplomu pasniedza Tūram Heijerdālam junioram. 1998. gada septembrī LZA Senāts piešķīra T. Heijerdālam goda doktora grādu vēsturē, taču līdz aiziešanai aizsaulē 2002. gadā viņš uz Latviju neatbrauca.

21.–24. maijā Prāgā notika Čehijas Zinātņu akadēmijas (ČZA) Mūsdienu vēstures institūta, ČZA Filozofijas institūta un LU Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) kopīgi rīkots seminārs, lai apspriestu tēmas “Latvijas filozofija: vēsture un transformācija” un “Etnopolitika, nacionālās minoritātes un etniskās grupas Latvijas Republikā”. Prāgu apmeklēja LU FSI delegācija 10 cilvēku sastāvā institūta direktores akadēmiķes Maijas Kūles vadībā.

21. jūnijā prezidents Juris Ekmanis Lietuvas Zinātņu akadēmijā nolasīja akadēmisko lekciju “Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība un nacionālā attīstība” un saņēma Lietuvas ZA ārzemju locekļa diplomu.

22. jūnijā Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diplomu saņēma akadēmiķe Baiba Rivža.

18.–19.oktobrī prezidents Juris Ekmanis Eiropas Zinātņu akadēmiju federācijas (ALLEA) konferencē Amsterdamā uzstājās ar ziņojumu par zinātņu akadēmiju sadarbību Baltijas jūras reģionā.

15. novembrī LZA kor. locekle Ilga Jansone un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere piedalījās Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izstādes “Latvija–Gruzija. Vakar. Šodien. Rīt” atklāšanā Tbilisi. Vizītes laikā viņas tikās arī ar Gruzijas Zinātņu akadēmijas prezidentu T. Gamkrelidzi un pārrunāja abu akadēmiju sadarbības iespējas nākotnē.

2007. gadā LZA apmeklēja Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Antanas Vinkus un Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā Eduards Meļņiks.

LZA valsts budžeta finansējums 2007. gadā bija Ls 234 500 (2006. gadā bija Ls 152616), tas izlietots LZA darbības nodrošināšanai.

2007. gadā akadēmiķa Tāļa Millera vadībā turpinājās LZA Fonda darbība. 2007. gadā Fonds saņēmis ziedojumus no L. Dunsdorfas mantojuma (AUD 5000), no J. Sadovska novēlējuma (USD 7389.88) un no F. Benninghofena (EUR 1000).

No J. Labsvīra ziedojuma piešķirta K. Ulmaņa balva, no E.Gudrinieces ziedojuma piešķirtas: E. Gudrinieces balva Latvijas 2007.gada labākajam ķīmijas skolotājam, E. Gudrinieces balva labākajam jaunajam zinātniekam bioloģiski aktīvo vielu sintēzes jomā un E. Gudrinieces un A. Ieviņa stipendijas ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā 2 studentiem (Ls 120 mēnesī). No K. Poča ziedojuma piešķirtas K. Poča stipendijas fizikā 2 studentiem (Ls 60 mēnesī). Fonds finansiāli atbalstījis A. Ieviņa un E. Gudrinieces piemiņas lasījumu organizēšanu (Ls 150), LZA Goda locekles

E. Radziņas kapa pieminekļa izgatavošanu un uzstādīšanu (Ls 500), LZA veterānu basketbola komandas piedalīšanos sacensībās (Ls 600) u.c.

No svarīgākajiem Lietu pārvaldes risinātajiem saimnieciskajiem jautājumiem jāatzīmē sekojošie. 2007. gadā realizēts “Mazās zāles” kapitālais remonts. Saglabāts zāles oriģinālais interjers. Izremontēts 3. stāva vestibils un palīgtelpas. Mazajā zālē ir 150 sēdvietas, tā paredzēta konferenču rīkošanai. Kopējās darba izmaksas Ls 102 200. Izremontētas Latvijas Zinātnes padomes un zinātnisko institūtu telpas 203 m² platībā, veikts koplietošanas telpu remonts 125 m² platībā, nomainīti 34 logi 104 m² platībā. LZA Valde pieņēma lēmumu nodot Privatizācijas aģentūrai viesnīcu un konferenču centru “Zinātnes nams” Jūrmalā, jo LZA nav līdzekļu tā rekonstrukcijai.

Pilnu pārskatu par LZA darbību 2007. gadā sniedz LZA gadagrāmata. Izsaku pateicību gadagrāmatas sastādītājiem LZA kor. loc. Jānim Kristapsonam, Baibai Ādamsonei, Ievai Brencei, Almai Edžiņai, Sofjai Negrejevai, Ilgai Tālbergai, Ērikai Tjūņinai, izdevniecības Zinātne redaktorei Ievai Jansonei un datorspeciālistam Elmāram Langem.

8. Secinājumi.

• 2007. gadā gandrīz divreiz pieaudzis zinātnes finansējums, taču grūtības rada ārkārtīgi lielais ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits.
• LZA iespēju robežās jārūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un viņu piesaisti LZA aktivitātēm. Jāsekmē ārzemēs strādājošo zinātnieku atgriešanās Latvijā.
• Jāpanāk matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšanas tālāka uzlabošana vispārizglītojošajās skolās. Tas veicinātu konkursus iestājeksāmenos, celtu studiju kvalitāti un rezultātā sniegtu ievērojamu jauno speciālistu skaita palielināšanu eksaktajās un inženierzinātnēs.
• Jāsaglabā LZA augsti kvalificēto speciālistu – ekspertu loma Latvijas zinātnes attīstības plānošanā, apvienojot Latvijas universitāšu, augstskolu un zinātniski pētniecisko institūciju profesionālos spēkus.

Turpinot tradīciju, šogad 11. janvārī notika LZA vadības tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministri LZA kor. locekli Tatjanu Koķi. T.Koķe un J.Ekmanis parakstīja LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Nodomu protokolu par sadarbību zinātniskās darbības attīstībā, kuram pielikumā sekoja Deleģēšanas līgums par IZM starptautisko funkciju nodošanu LZA. LZA izveidota jauna struktūrvienība, to vada Dr. Maija Bundule.

Godātie kolēģi! Referātā es runāju par sasniegumiem, grāmatām, balvām, pagodinājumiem un atzinības brīžiem. Tas viss, gluži kā aisberga virsūdens daļa, ir milzīga pētnieciskā, pedagoģiskā un organizatoriskā darba rezultāts. Sekmīgi īstenojas deviņas prioritārās valsts pētījumu programmas, tas atzīts ekspertu vērtējumos un sabiedriskajā apspriešanā. Ceru, ka, saglabājot un attīstot prioritātes, Latvijas zinātne piedzīvos uzplaukumu un šajā uzplaukumā nozīmīga loma būs Latvijas Zinātņu akadēmijai. Lai mums visiem veicas! Paldies par uzmanību!

Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja 2004.gada 15.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Elmārs Blūms, Arnis Kalniņš, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi pārstāv visas Akadēmijas nodaļas, jo ekonomists akadēmiķis A.Kalniņš ir arī Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas loceklis. Šis darbs norisa situācijā, kad ir pabeigta Zinātniskās darbības likuma “iedarbināšana” un būtiski pieaudzis valsts finansējums, t.sk. panākts bāzes finansējums zinātniskām institūcijām un valsts pētījumu programmu finansējums. 2007.gadā organizētas Latvijas Zinātnes padomes vēlēšanas, kā arī rezultātā izveidotas 5 ekspertu komisijas (agrāko 14 vietā).

Hartas un Statūtu pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.

Zinātņu akadēmija atskaites gadā izvērsa plašu darbību. ZA Senāts 10 sēdēs blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa nopietnu uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot jaunākos zinātnes sasniegumus, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas, Baltijas intelektuālās sadarbības konferences sagatavošanas gaitu un rezultātus, valsts pētījumu programmu, Pavasara pilnsapulces rezultātus u.c. Noturētas 2 pilnsapulces, 4 LZA sēdes, 24 nodaļu sēdes, kā arī 2 nodaļu kopsēdes un 5 Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas izbraukuma sēdes. LZA sēdes organizētas par Latvijas dzīļu resursiem un to izmantošanu tautsaimniecībā, par demogrāfijas aktualitātēm, cilvēka genomu un zinātnes popularizēšanu sabiedrībā. Pārskata gadā relatīvi daudz zinātniskie ziņojumi nolasīti un apspriesti Senāta sēdēs.

Uzraudzības padome atzīmē, ka liels darbs veikts, izstrādājot priekšlikumus LZA Statūtu grozījumiem. Liels notikums humanitāro zinātņu jomā bija Letonikas 2.kongresa organizēšana 30.–31.oktobrī.

Ļoti daudzveidīgs bija ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisko, tehnoloģisko un sociālo nozīmi.

Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām un pašvaldībām. Aizvadītajā gadā organizēta LZA izbraukuma sēde Valmierā. Tāpat kā pagājušo gadu veselu izbraukuma sēžu ciklu īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. LMZ nodaļa akadēmiķa U.Viestura vadībā organizēja vairākus seminārus Latgales pilsētās. Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Pirms diviem gadiem Uzraudzības padomes ziņojumā tika atzīmēts, ka Senāta un nodaļu pasākumos ne vienmēr tika formulēti konkrēti priekšlikumi, nereti sēdes beidzās ar faktu konstatāciju vai vispārēju atbalstu izvirzītajai problēmai. Tagad Uzraudzības padome saskata uzlabojumu šajā ziņā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Akadēmijas kopējo un nodaļu sēžu apmeklētība, ne vienmēr ir apmierinoša.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Palielinājusies LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju skaits. LZA, apkopojot iesniegtos universitāšu un zinātnisko institūtu priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos zinātnes sasniegumus 2007.gadā. Vēl gan izteiktāk un objektīvāk būtu jāapzina formas, kurās jomās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Izceļams atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam, jūtami palielinājusies izstrādāto un aizstāvēto promociju skaits. Tomēr jāpanāk vēl būtisks jauno zinātnieku skaita palielinājums. Maz ir LZA balvu, uz kurām var pretendēt vidējās paaudzes zinātnieki, kuri veido lielāko pētnieciskās produktivitātes pienesumu.

Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu), viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsa lielu vērību. Manāmi pieauga valsts budžeta finansējums. Iedibināti lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Tomēr Uzraudzības padome konstatē, ka 2007. gadā būtiski pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kā rezultātā tika apgrūtināts arī LZA vadības darbs un zinātnisko pētījumu izpilde.

Uzraudzības padome konstatē, ka LZA Prezidijs un Valde strādāja atbilstoši Statūtu prasībām. Prezidijs uz sēdēm sanāca reizi nedēļā, bet Valde – reizi divās nedēļās. Visi LZA Prezidija locekļi aktīvi iekļāvās LZP darbā un iesaistījās zinātnes likumdošanas un finansējuma jautājumu apspriešanā gan LR Saeimā, gan valdībā.

Akadēmijas vadības darbība zinātnes politikas veidošanā Latvijā 2007. gadā jāvērtē pozitīvi. Tomēr, pildot LZA Hartā un Statūtos noteiktos pienākumus, Akadēmijas darbs jāpilnveido, apzinot un risinot visaktuālākās sabiedrības intelektuālās attīstības problēmas, veicinot kvalificētu ekspertīzi, formulējot pārdomātus priekšlikumus un rekomendācijas , kā arī vēl aktīvāk jāiestājas par šo rekomendāciju īstenošanu.

Kopumā valstī aizvien aktuālāks kļūst jautājums par iedzīvotāju un strādājošo novecošanos, t.sk., par zinātnieku novecošanos un gados jauno cilvēku piesaisti pētniecībā. Nav izstrādāta programma zinātnisko kadru reemigrācijas stimulēšanā. Ļoti vēlams, lai LZA aktīvāk iesaistītos minēto jautājumu izzināšanā, problēmu skaidrošanā sabiedrībā un risināšanā Valsts pārvaldes institūcijās.

Kopš 1996. gada, kad to ieviesa, emeritētā zinātnieka goda nosaukumu tas piešķirts 379 dažādu zinātņu nozaru izcilākajiem Latvijas zinātniekiem. 2007.gadā tas piešķirts 23 zinātniekiem. Patlaban grantu saņem 284 zinātnieki. Pārējie 95 zinātnieki, kuriem bija piešķirts šis nosaukums aizvadītajos gados ir miruši.

Ievērojamais finansējuma kāpums 2007.gadā (505 tūkst. latu, salīdzinājumā ar 314 tūkst.2006.gadā) deva iespēju emeritētajiem zinātniekiem, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, palielināt mūža granta lielumu no Ls 100,– mēnesī uz Ls 150,– bet no 2008. gada 1. februāra – Ls 200,– mēnesī.

Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus”, kuru vada akadēmiķe Rita Kukaine. Šī biedrība aptver 130 emeritētos zinātniekus. Biedrība emeritētajiem zinātniekiem regulāri, vienu reizi mēnesī, organizē priekšlasījumus par aktuālākajiem mūsu dzīves jautājumiem, divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) tiek organizētas ekskursijas pa Latviju. Biedrība “Emeritus” gatavo izdošanai emeritēto zinātnieku atmiņu krājumu. Šī krājuma izdošanu finansē mūsu lielākās augstskolas un Izglītības fonds.

Joprojām valsts mērogā nav atrisināts jautājums par darba apmaksu valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri vēl turpina strādāt savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Saņemt atlīdzību par darbu, ko tie veic, aizliedz LR Ministru kabineta Noteikuma “Par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” 3. pants. Šis pants nosaka, ka “Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem”. Uzraudzības padome uzskata, ka šis 1995. gada 7. novembra (grozījumi 1997. gada 11. februārī) nolikuma pants ir jāgroza, pieļaujot iespēju izpildīt apmaksātu pētnieciska rakstura darbu, jo katram mūsu valsts pilsonim ir tiesības saņemt atlīdzību par padarīto darbu. Mūža grants, ko saņem Valsts emeritētie zinātnieki, ir atlīdzība par to darbu, ko viņi ir veikuši pirms aiziešanas pensijā, bet, ja viņi vēl spēj kvalitatīvi strādāt, tad par to ir jāsaņem arī atlīdzība.

Lai uzlabotu Valsts emeritēto zinātnieku veselības aprūpi, LZA vadībai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jārisina jautājums par Valsts emeritēto zinātnieku apgādi ar veselības apdrošināšanas polisēm.

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli.

Akadēmijas finanšu pārskata revīziju par 2007.gadu ir veikusi zvērināto revidentu firma “ASTROP”. Revidenta ziņojumā par 2007. gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvijas Zinātņu akadēmijas finansiālo stāvokli 2007. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu. Ņemot vērā augšminēto, Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt auditu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. Pārējie izdevumi tiek nosegti ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

No Latvijas Zinātnes padomes saņemtais LZA mērķa budžeta finansējums 2007. gadā bija 300,5 tūkst. latu. Kopējais valsts budžeta tranzīta pārskaitījums bija Ls 861 134, kas ir par 40% vairāk nekā 2006.gadā. No minētās summas 58,2 % sastāda emeritēto zinātnieku pabalsti, 16,3 % darba samaksa akadēmijas personālam, bet pārējo – starptautiskās sadarbības nodrošināšana, grantu un projektu finansēšana u.c. Nozīmīga akadēmijas darbības finansu izdevumu daļa tiek nosegta no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumu daļas pārsnieguma pār tās izdevumiem. Tie veidojas no akadēmijas valdījumā esošo īpašumu apsaimniekošanas, galvenokārt no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas torņa daļā un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbību nodrošināšanai, kā arī no telpu un autostāvvietu laukuma nomas. Kopējie Lietu pārvaldes ieņēmumi 2007.gadā bija Ls 640 450, kas bija par 16,5 % vairāk nekā 2006. gadā. Jāatzīmē, ka ēkas izmantošanā telpu nomas veidā ir zināmas grūtības, jo gandrīz 50% kopējās platības aizņem zāles, vestibili, koridori un neizmantojamas palīgtelpas

2007.gadā Lietu pārvalde turpināja Augstceltnes remontu darbus. Veikts kapitālais remonts 3.stāva Mazajā zālē. Izveidota daudzfunkcionāla konferenču zāle 200 m² platībā ar 150 sēdvietām, kā arī izremontēts vestibils 218 m² platībā. Atskaites gadā turpinājās ēkas energoefektivitātes pilnveidošanas darbi, tai skaitā tika nomainīti 34 logi 101,8 m² platībā. Izremontēti darba kabineti 162 m² platībā un veikts divu stāvu koridoru remonts.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007. gada 20. jūnija rīkojumu Nr.379 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” Latvijas Zinātņu akadēmija 2007. gada 25. jūlijā nodeva nekustamo īpašumu “Zinātnes nams” VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā.

Akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu vērtība ir 3,36 miljoni latu.

LZA Statūti nosaka, ka viens no tās darbības mērķiem ir sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Uzraudzības padome atzīmē, ka pārskata gadā šis darbs norisa sekmīgi. Šī darbība atspoguļota LZA ģenerālsekretāra pārskatā un LZA gadagrāmatā.

LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni vairākās starptautiskajās un starpvalstu organizācijās, kā arī starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās. Pārskata perioda beigās bija parakstīti 29 sadarbības dokumenti ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Aktīva ir Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbība. Pagājušajā gadā 66 Latvijas zinātnieki izmantoja apmaiņas programmu iespējas, lai veiktu kopīgus pētījumus, konsultācijas u.tml.

Aizvadītajā gadā augusi sabiedrības un politiķu interese par zinātni, palielinājies zinātnes prestižs sabiedrībā. Zināma loma šeit ir LZA nosauktajiem nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem, to popularizācijai. Laba sadarbība izveidojusies ar vairākiem laikrakstiem, t.sk. oficiālo laikrakstu “ Latvijas Vēstnesi”. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”, kā arī LZA gadagrāmata, zināmu popularitāti ieguvusi LZA mājas lapa internetā. Ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas līdzdalību ārvalstīs tagad labāk zina “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis”, tomēr žurnāla tirāža ir relatīvi maza. LZA Ekonomikas institūts pārņēma LU dibinātā žurnāla “Humanities and Social Sciences: Latvia” izdošanu un popularizēšanu.

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās un vērtēja Senāta, Prezidija un Valdes lēmumu izpildi. Padome konstatē, ka Prezidija un Valdes sēdes notiek atbilstoši prasībām. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu no šiem lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Iepriekšējā gada aprīļa LZA pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senāta 2007.g. 8.maijā. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei visos līmeņos būtu jāveltī vēl lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā.

Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāvu un stratēģiju šī sastāva iespējamām izmaiņām. Jau vairākus gadus diskutēja par Akadēmijas sastāva atjaunošanas nepieciešamību, tomēr faktiski noris nepārtraukta tā novecošanās. Turklāt noris zinātnisko darbinieku skaita samazināšanās un Akadēmijas locekļu īpatsvara sistemātiska palielināšanās zinātnieku sastāvā. LZA Statūtos noteiktais akadēmiķu un korespondētājlocekļu un goda locekļu maksimālais skaits gan nav sasniegts, taču apsverams ir jautājums par šī skaita tālāka pieauguma nepieciešamību apstākļos, kamēr nepieaug zinātnieku kopskaits. Tāpēc atbalstāms ir Statūtu grozīšanas kārtības komisijas priekšlikums atstāt ievēlēšanas vecuma cenzu.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2008.gada 2.aprīlī.

Padomes priekšsēdētājs: akad. P.Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. E.Blūms
akad. A.Kalniņš
akad. R.Kondratovičs
akad. Ē.Mugurēvičs
akad. R.Rikards
akad. A.Strakovs

Jauna grāmata

Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars
un tā apstrādes darbnīcas

Krāšņo lielformāta grāmatu izdevis Latvijas vēstures institūta apgāds ar profesora Edgara Dunsdorfa un Lilijas Dunsdorfas novēlējuma, Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Zinātnes padomes un Valsts programmas Letonika atbalstu. 4. martā Latvijas vēstures institūta notika tās atvēršanas svētki, uz kuriem kupla pulkā bija pulcējušies LZA korespondētājlocekles Ilzes Lozes kolēģi, draugi un cienītāji. “Būtu grāmata iznākusi pirms Ministru kabineta balvas piešķiršanas...” sūkstījās kāda svinību viešņa. Un kas tad būtu? Ilze Loze ir Eiropas neolīta pētnieku aprindās labi zināma un cienīta zinātniece, starptautisku konferenču referente un organizētāja. Šajā grāmatā vien literatūras sarakstā pieminēti 52 viņas sarakstītas grāmatas un raksti. Ilzei Lozei arī bez šīs pēdējās grāmatas Ministru kabineta balvai nopelnu pietika, kā tautā teiktu, ar atliektiem galiem. Un viņa to arī saņēma!

Lubāna klānos Ilze Loze arheoloģiskās ekspedīcijās piedalījusies kopš 1963. gada. Līdz 1983. gadam – katru vasaru, pēc tam līdz 1999. gadam – ar pārtraukumiem. Bieži viena pati, kaudamas ar odiem, nakšņojusi teltī, suņa apsargāta. Traka kas traka. Lubāna apkaimē taču nereti nākas sastapties ar dieva suņiem... Neesmu pajautājusi, vai ilzei kaut kas tāds ir gadījies. Pārāk daudz kā cita brīnumaina ir šajā grāmatā. Kaut vai pats fakts – dzintara apstrāde nevis tradicionālajās dzintara ieguves vietās Kurzemes jūrmalā, bet ellē ratā, puros mežos. Par to grāmatas anotācijā rakstīts:

Arheoloģiskajā ziņā Lubāna klānu apmetnes ir viena no lielākajām mūsu bagātībām. Tāpēc būsim saudzīgi – pirmām kārtām nodrošinot šo apmetņu aizsardzību, jo tajās iegūtie dzintara izstrādājumi un to sagataves izteiksmīgi atspoguļo dzintara apstrādes pirmsākumus ne tikai Latvijas teritorijā, bet daudz plašākā mērogā.

Vai jūs zināt, ka ir pat tāda zinātnes nozare kreļļu arheoloģija?

Satura rādītājs

Mākslas dienas LZA

Mākslas dienās 2008 Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu zālē (Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā ) Jāņa Strupuļa darbu izstāde „Medaļas, monētu modeļi un zīmējumi” 15.04. – 16.05. – tā rakstīts Latvijas Mākslinieku savienības izdotajā ceļvedī.

Jānis Strupulis ir mūsējais, LZA goda loceklis, daudz darījis un dara zinātnes darbinieku portretēšanā, izcilo zinātnieku piemiņas medaļu veidošanā, kuras mēs pasniedzam kā augstu atzinību – sacīja LZA prezidents Juris Ekmanis, atklājot šo īpatnējo izstādi. Jānim Strupulim pieder rekords medaļu veidošanā, iemūžinot zinātniekus, sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām – atzina akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Izstāde atklāj noslēpumu, kā top monētas – to plastiskie veidojumi palielinātā formātā atgādina nevainojamas formas, izteiksmīgas medaļas. Ne domājiet, ka es „skrubinos” ar tik mazu izmēru kā pati monēta, smaidīja mākslinieks. Ne velti saka, ka Latvijas nauda ir izcili skaista, sacīja akadēmiķis J. Stradiņš, kurš kopā ar mākslinieku darbojas Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā. Un ļoti daudzām no tām, sākot ar santīmu monētām un slaveno „lasi”, mākslinieks ir Jānis Strupulis. Teiksim tā – tā ir garantija izsvērtam vēsturiskajam pamatojumam un lieliskam izpildījumam. Lieliskā izpildījuma valgos, raugoties Jāņa Strupuļa zīmējumos, krita akadēmiķis Andrejs Siliņš. Viņš ierosināja atzīmēt ar medaļu faktu, ar kuru Latvija var pamatoti lepoties citu ES dalībvalstu vidū – proti – ļoti augsto sieviešu īpatsvaru zinātnē – 53%.

Pilnīgi iespējams, ka mākslinieks pārdomās ierosinājumu. Ierosmes un humora sajūtas viņam netrūkst. Liecība tam ir mazie, humorpilnie, gada simboliem veltītie darbiņi, tostarp arī daudz aprakstītā šīgada žurka.

Skatītājiem prieks par Mākslas dienu pieskārienu akadēmiskajā vidē un par izcilas meistarības demonstrāciju. Paldies LZA goda loceklim, daudzu jo daudzu starptautisko izstāžu zelta medaļu ieguvējam tēlniekam, gleznotājam un zīmētājam Jānim Strupulim.

IN MEMORIAM

Voldemārs Dāle dzimis 1922. gada 10. oktobrī Rīgā. Beidzis Rīgas Valsts tehnikumu (kā tehniķis elektriķis). Paralēli studijām Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē strādāja Latvijas energosistēmā un pie atsevišķiem darbiem arī Latvijas ZA Mašīnbūves institūtā. 1950. gadā beidza LU kā inženieris elektriķis. Praktisku darba pieredzi ieguvis rūpnīcā VEF, firmā “Siemens” (1942.–1944. gadā viņš vadīja firmas Rīgas nodaļas projekta grupu), Enerģētikas un mašīnbūves institūtā un Latvijas energosistēmā. 1951. gadā V.Dāle iestājās Latvijas ZA Enerģētikas un elektrotehnikas institūta aspirantūrā. 1954. gadā viņš kā zinātniskais līdzstrādnieks sāka strādāt Fizikālās enerģētikas institūta Vispārējās enerģētikas sektorā, kur nodarbojās ar lauku rajonu elektrisko tīklu optimālo parametru noteikšanu un dinamisko projektēšanas metožu izstrādi. 1965. gadā V.Dālem tika piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds, 1992. gadā – Dr.sc.ing. grāds. 1965. gadā V.Dāle (kopā ar kolēģiem Z.Krišānu un O.Paegli) par monogrāfiju “Elektrisko tīklu optimizācija, slodzēm pieaugot” saņēma Latvijas Valsts prēmiju zinātnē. 1993. gadā V.Dāle tika ievēlēts par profesoru, bet 1994. gadā, novērtējot viņa nopelnus zinātnē, – par Latvijas ZA goda doktoru (Dr.hon.c.). Viņš ir vairāk kā 65 zinātnisko publikāciju, tai skaitā arī 4 grāmatu, autors. Nozīmīgākā Dr.hon.c. V.Dāles pētījumu joma bija matemātisko metožu un datortehnikas izmantošana elektroenerģētikas attīstības dinamiskā optimizācijā.

20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados enerģētika un īpaši elektroenerģētika ļoti strauji attīstījās. Šis laika posms bija raksturīgs arī ar jaunās zinātnes nozares – kibernētikas – atzīšanu un apgūšanu. Strauji attīstījās skaitļošanas tehnika. Tādēļ 60. gados bija nepieciešams un arī iespējams vispārējās enerģētikas zinātni pacelt kvalitatīvi jaunā līmenī – uz moderno matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas bāzes. 1969. gadā arī Rīgā sākās plaša ESM lietošana Latvijas enerģētikas praksē.

Šādos apstākļos 1969. gadā Latvijas ZA Prezidijs nolēma Fizikālās enerģētikas institūtā dibināt Energosistēmu matemātiskās modelēšanas laboratoriju. Jaunās laboratorijas zinātnisko kodolu 1969. gadā veidoja V.Dāle, Z.Krišāns un O.Paegle, un tieši šo trīs zinātnieku lieliski saskaņotais kopējais darbs, kurā būtiska nozīme bija Dr.hon.c. V.Dālem, deva vērtīgus zinātniskus un praktiskus rezultātus. 60. gadu sākumā viņi deva nozīmīgu ieguldījumu 20 kV tīkla izveidošanā Latvijā. 1969. gadā V.Dāle izstrādāja datorprogrammu ORS–12 (ESM–M220), ar kuras palīdzību pirmo reizi varēja optimizēt attīstību dinamikā jebkuras konfigurācijas 330 kV tīklam. Šim modelim tika izstrādāts oriģināla optimizācijas (izejas stāvokļu) metode, kura radīja priekšnoteikumus stāvokļu skaita problēmas pārvarēšanai. Kā zināms, dinamiskās programmēšanas tēvs R.Belmanis tieši šo problēmu tika nosaucis par dinamiskās programmēšanas “lāstu”. 1969. gadā laboratorijas zinātniekiem jau bija labi zinātniskie sakari ar daudzām pētnieciskām organizācijām.

80. gados bija izstrādāti dinamiskās projektēšanas pamatprincipi. Tomēr šajā laikā elektroenerģētiskie objekti bija kļuvuši daudz sarežģītāki, un līdz ar to izmainījās arī attīstības uzdevumi, tāpēc V.Dāle strādāja, lai radītu tādas metodes, ar kuru palīdzību varētu risināt šos jaunos uzdevumus. Paplašinājās un nostiprinājās zinātniskā sadarbība un sakari ar pētnieciskām organizācijām, energosistēmām un projektēšanas organizācijām. Laboratorija kļuva par autoritāti zinātnē un praksē.

1990. gados Latvijā notika pilnīga datortehnikas pāreja no lielajiem trešās paaudzes datoriem uz personālajiem datoriem. Paplašinājās datoru pielietošana saimnieciskajā dzīvē, ļoti ātri mainījās datoru tehniskie parametri un to matemātiskais nodrošinājums. 1990. gadu otrajā pusē izveidojās Latvenergo sadarbība ar rietumvalstu energosistēmām, radās līdzekļi Latvijas energosistēmas atjaunošanai un modernizācijai, kļuva redzamas tās vājās vietas – pirmām kārtām tie bija zemsprieguma tīkli un lielāko pilsētu vidējā un augstākā sprieguma sadales tīkli. Tāpēc laboratorijas zinātniskais pamatvirziens šajā laikposmā bija elektrisko tīklu attīstības optimizācijas automatizētās sistēmas uzbūves tehnoloģiskās problēmas. Pētījumu mērķis – izstrādāt automatizētajām sistēmām datu bāzes un interfeisus, kas nodrošinātu ērtu dialogu inženieris–datorprogrammu sistēma, risinot kā stratēģiskos, tā arī operatīvos uzdevumus. Pētījumu centrā bija zemsprieguma tīkli, ar kuriem agrāk laboratorijā nebija strādāts. Pētījumi tika veikti sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Zviedrijas Karalisko tehnoloģisko institūtu, Latvijas energosistēmu, Igaunijas Zinātņu akadēmiju un Lietuvas Zinātņu akadēmiju.

Dr.hon.c. V.Dāle no aktīva zinātniskā darba aizgāja 1999. gadā – pēc 30 laboratorijā nostrādātiem gadiem. Viņa iesākto darbu turpina gados jauni, bet jau pasaulē pazīstami zinātnieki, kas izauguši, balstoties uz zinātniskās bāzes, kuru radījis laboratorijas sākotnējais zinātniskais kodols – V.Dāle, Z.Krišāns un O.Paegle.

Fizikālās enerģētikas institūts ar skumjām atvadās no aizgājēja. Taču nezūd viņa lielais ieguldījums zinātnē. Kā zinātnieks V.Dāle bija ļoti erudīts pētnieks ar vispusīgām un dziļām zināšanām, kurš prata līdz pat saknei iedziļināties jautājuma būtībā un vienmēr atrast izvirzīto zinātnisko hipotēžu vājās vietas. Kā cilvēks viņš bija ļoti taktisks un iecietīgs, tāpēc allaž mācēja atrast kopēju valodu ar kolēģiem, kas palīdzēja radīt ļoti rosinošu gaisotni kopējam zinātniskam darbam. Un tieši tāds arī V.Dāle paliks atmiņā visiem, kas viņu pazina.

Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

ORIĢINĀLRAKSTI

Histological types of lung cancer in Latvia [Plaušu vēža histoloģiskie tipi]
Alvils Krams, Aivars Stengrēvics, Renāte Snipe, Ilze Čerņavska, Inga Krējere, and Ints Siliņš
193–200

Primary human dermal fibroblastic cells in vitro lose their ability to express cell surface melanocortin receptors [Primārie cilvēka dermas fibroblasti in vitro zaudē spēju ekspresēt melanokortīnu receptorus uz šūnu virsmas]
Ruta Muceniece, Una Riekstiņa, Kristīne Vrubļevska, Līga Krigere, Kristīne Saleniece, Inese Čakstiņa, and Jānis Ancāns
201–205

Analysis of hormonal concentrations in top leaves and flower buds of Boechera accessions with asexual (apomictic) and sexual (amphimictic) reproduction [Fitohormonu koncentrācijas analīze augšējās lapās un ziedu pumpuros Boechera paraugiem ar bezdzimuma (apomiktisko) un dzimum– (amfimiktisko) vairošanās tipu]
Grigory Gerashchenkov, Natalia Rozhnova, Valentina Gorbunova, and Alfiya Timerkaeva
206–211

Cadmium: accumulation, responses to exposure and possible protection mechanisms in plants [Kadmijs: akumulācija, atbildes reakcijas un iespējamie aizsargmehānismi augos]
Anita Osvalde and Gunārs Paegle
212–218

Sodium and chlorine accumulation in snow, soil, and leaves: toxic effect on street trees (Tilia x vulgaris) [Na un Cl akumulācija Rīgas ielu apstādījumu sniegā, augsnē un liepu lapšs]
Gunta Čekstere, Anita Osvalde, and Oļģerts Nikodemus
219–228

ZINĀTNES DZĪVE

Journal Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis (Proceedings of the Latvian Academy of Sciences)—60 [Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīm – 60]
Arno Jundze, Īzaks Rašals, Juris Ekmanis, and Jānis Stradiņš
229–231

IN MEMORIAM

Vera Rudzīte (1929–2007), Latvian cardiologist [Vera Rudzīte (1929–2007), kardioloģe]
232–233

Anatolijs Bļugers (1926–2007), Latvian hepatologist [Anatolijs Bļugers (1926–2007), hepatologs]
234–235

KONKURSI

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā,
Akadēmijas laukumā 1., 1213. istabā, tālrunis 7227313.

Pieteikumam pievienot:

1) iesniegumu par piedalīšanos konkursā;
2) Curricurum vitae;
3) Zinātnisko publikāciju sarakstu (2003–2008);
4) Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
5) Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Dokumenti jāiesniedz Nacionālajā Botāniskajā dārzā, Salaspils–1, LV–2169,
tālr.7945460, viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas.

Iesniedzamie dokumenti:

1) iesniegums
2) publikāciju saraksts
3) Curriculum vitae (NBD darbiniekiem – atskaite par darbu pēdējos 3–5 gados un turpmākā darba plāns).

Aizstāvēšana

2008. gada 25. aprīlī pulksten 12.30 LU Filozofijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 1. auditorijā (2. stāvā)

aizstāvēs promocijas darbu “Skaņa, runa, balss un mūzika fenomenoloģiskajā perspektīvā” filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. phil. Māra Rubene (LU), Dr. phil. Raivis Bičevskis (LU), Dr. art. Ilma Grauzdiņa (LMA).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 12. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Gastroezofageālās refluksa slimības ezofageālu un ne–ezofageālu simptomu saistība”.
Recenzenti: Dr. habil. med., profesors A. Kalvelis (RSU); Dr. habil. med. docents A. Puķītis (LU); MD R. E. Pruitt (Saint Thomas Hospital, Nashville, USA).

***

2008. gada 13. maijā plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ILUTA SKRŪZKALNE.

Temats – “Mārketinga virzītājspēku ietekmes uz patērētāju uzvedību modelēšana: ātrās aprites produktu kategorijas piemērs.” Nozare – ekonomika, apakšnozare – ekonometrija. Recenzenti: Dr.mat. profesore Ismena Revina; Dr.habil.ing. profesors Pēteris Rivža; Dr. oec. Oļegs Barānovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 16. maijā plkst.10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212 auditorijā, promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma “Apdrošināšanas problēmas un perspektīvas Latvijas lauksaimniecībā”.
Recenzenti: Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, LLU Grāmatvedības un finanšu katedras profesore; Dr.math. Gaida Petere, Rīgas Tehniskās universitātes profesore; Dr.habil.oec. Julius Ramanauskis, Lietuvas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas katedras profesors
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā iela 2 un internetā http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2008. gada 16. maijā plkst. 13.00 LLU Tehniskās fakultātes 429. auditorijā (J.Čakstes bulv. 5, Jelgavā) Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātņu apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē

IMANTS NULLE

aizstāvēs promocijas darbu “Biomasas īpašību un maisījumu gatavošanas procesa izpēte” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. Arvīds Vilde (Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts); Dr.habil.geol. Gotfrīds Noviks (Rēzeknes Augstskola); Dr.sc.ing. Ainārs Galiņš (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Lielā ielā 2, Jelgavā un internetā http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.”

***

2008. gada 19. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Sifilisa epidemioloģija Latvijā”.
Recenzenti: Dr. habil. med., profesore M.Eglīte (RSU) Dr. med. asoc. prof. J.Keišs(LIC) Dr. habil. med. A.Ferdats (AIDS centrs).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU bibliotēkā, RSU mājas lapā www.rsu.lv

***

2008. gada 20. maijā plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Sociālā pedagoga ekoloģiskās kompetences veidošanās lauku kopienā”.
Recenzenti: prof., Dr. habil.paed. Irīna Maslo, LU; prof., Dr. habil. paed. Daina Lieģeniece, LPA; prof. Dr. habil. psych. Aleksejs Vorobjovs, DU.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2008.gada 26.maijā plkst. 9.00, LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1A, 414. auditorijā notiks Socioloģijas un politikas zinātņu nozares promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu “Integrācija un reģionalizācija Baltijas jūras reģionā” politoloģijas doktora grāda iegūšanai starptautiskās politikas apakšnozarē aizstāvēs

Recenzenti: Dr. phil. Juris Rozenvalds (LU SZF), Dr. sc. pol. Andris Sprūds (RSU), PhD Fabricio Tassinari (Kopenhāgenas universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2008. gada 4. aprīlī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra LAILAI NIEDRĪTEI datorzinātņu doktora (Dr. sc.comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē ”Datoru un sistēmu programmatūra” par promocijas darbu “Datu noliktavu konceptuālo modeļu izstrādes metodes un realizācijas mehānismi”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 8, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu – nav.