Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  10. maijs: 09 (175)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Rīgā
1999. gada 23. aprīlī

Ministru prezidentam Vilim Krištopana kungam
Izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigala kungam
Finansu ministram Ivaram Godmaņa kungam

Valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1999. gadā augstākajai izglītībai ir tikai 0,7% no IKP. Maksas pakalpojumi, kas veido 1/3 no augstākās izglītības finansējuma, no sedz tikai studējošo pieprasījumu pēc pašlaik prestižām specialitātēm un nenodrošina ilgtermiņa stabilu un dinamisku attīstību. Izglītības kvalitātei valsts aspektā ir nepieciešama visu nozaru attīstība vismaz bāzes jeb kritiskā minimuma līmenī, kā to paredz Nacionālā koncepcija.

Institucionālā līmenī – augstskolās un pētnieciskajos institūtos – izglītības kvalitāti īpaši apdraud zemais augstskolu nodrošinājums ar pētniecībai un studijām nepieciešamo laboratoriju aprīkojumu, ar bibliotēku fondiem – kā universitāšu bibliotēku, tā arī Latvijas Akadēmisko bibliotēku (pēdējo izmanto lielākā daļa Rīgas augstskolu). Izdevumi bibliotēkām žurnālu iegādei tiek atvēlēti Ls 1,59 uz vienu studējošo, Latvijas Universitātē tie ir Ls 1,02, bet Rīgas Tehniskajā universitātē Ls 0,76 uz vienu studējošo.

Kritiski zemais augstākās izglītības finansējums rada draudus Latvijas intelektuālā potenciāla attīstībai – savas profesūras un zinātniskā personāla normālai ataudzei, kā arī Latvijas izglītības un zinātnes internacionalizācijai – līdzdalībai starp tautiskajās Eiropas Savienības programmās “Erasmus”, “Socrates”, 5. Ietvara programmā “Zinātne un tehnoloģija”, jo Latvija ne varēs būt līdzvērtīgs partneris augstskolu zemā materiāli tehniskā nodrošinājuma dēļ.

Zinātņu akadēmijas Senāts, iepazinies ar Augstākās izglītības padomes izstrādātajiem priekšlikumiem programmas “Augstā kā izglītība” budžeta projektam 2000. gadam, atbalsta padomes priekšlikumu noteikt 4% studentu skaita ikgadējo pie  augumu, lai 2005. gadā no valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits sasniegtu 1,9% no iedzīvotāju skaita, paredzot tam atbilstošu finansējumu.

Programmas finansēšana tika uzsākta 1997. gada novembrī, bet līdz šī gada beigām ir jāizstrādā zinātniski pamatoti priekšlikumi par inženiertehniskiem risinājumiem, kas ļautu aizsargāt Jēkabpili no plūdiem. Tieši šis uzdevums tika noteikts kā galvenais, vissteidzamākais un atbildīgākais no daudzajām Latvijas ūdens saimniecības problēmām. Tādējādi, lai pabeigtu visus nepieciešamos pētījumus, ir atlicis nedaudz vairāk par pusgadu. Šodien vēl ir pāragri runāt par tiem priekšlikumiem, kuri tiks noformulēti tuvāko mēnešu laikā, taču mēs jau tagad varam apgalvot, ka ir iegūta visa ne pieciešamā pamatinformācija, lai tos sagatavotu. Darbs tika sākts ar visas pieejamās informācijas (hidroloģiskās, topogrāfiskās, ģeoloģiskās u. c.) savākšanu, apkopošanu, apstrādi un analīzi. Tā rezultātā tika aprēķināts un izprojektēts Daugavas posma un hidrometriskā posteņa “Jēkabpils” līdz postenim “Zeļķi” neizskalojamais hidrauliskais modelis. Tas horizontālā mērogā 1:500, vertikālā — 1:100 tika uzbūvēts LLU Lauku inženieru fakultātes laboratorijā. Izmantojot pagājušā gada vasarā un rudenī veiktos novērojumus dabā, tas tika pārbaudīts un noregulēts. Sākot ar 1998. gada jūliju tiek veikti nepieciešamie modelēšanas pētījumi. Bez tam modelis tiek izmantots LLU studentu mācībām, un prof. A. Zīverts dažus pētījumos iegūtos rezultātus izmanto kā izejas datus, kas nepieciešami Daugavas hidroloģisko īpatnību matemātiskai modelēšanai visā Latvijas teritorijā.

Daugavas modelēšana Jēkabpils pretplūdu aizsardzības pa sākumu izstrādāšanai labi apliecina zinātniskās iestādes integrācijas augstskolā priekšrocības. Bez jau minētās LLU laboratorijas izmantošanas modelim un studentu apmācībai, jāatzīmē augstskolas darbinieku līdzdalība modeļa būvniecībā, bet studentu un doktorantu — pētījumos. Pašlaik viena no pētāmajām problēmām ir kļuvusi par studenta diplomdarba tēmu, bet cita, sarežģītāka — par doktora disertācijas tēmu. Otrs svarīgs apstāklis — cieša sadarbība ar institūtu “Meliorprojekts”, kurš veic Jēkabpils aizsardzības pasākumu priekšprojekta izstrādi. Modelēšanas pētījumu programma nepārtraukti tiek koriģēta atkarībā no iegūtajiem rezultātiem un pēc to kopīgas apspriešanas ar projektētājiem. Tiek ņemtas vērā un pētītas jaunas iespējas un priekšlikumi, ko iesaka viskvalificētākie speciālisti — hidrotehniķi. Pētījumu gaitai seko arī “Latvenergo” hidroenerģētiķi, kas vairākkārt bija laboratorijā un izteica savas domas par modelēšanas veikšanu un iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem. Tiek uzturēts kontakts arī ar Jēkabpils Domes darbi niekiem un speciālistiem.

Uz šīs informācijas sniegšanas brīdi ir veikti sekojoši galvenie pētījumu bloki:

1. Iegūta pilna aina hidrauliskajai situācijai, kura veidojas Jēkab pils rajonā pašreizējā stāvoklī pie visdažādākajiem Daugavas caurplūdumiem. Tas ir fons, ar kuru jāsalīdzina katrs pilsētas pret plūdu aizsardzības pasākumus.

2. Noskaidrots Daugavas kopējā caurplūduma sadalījuma raksturs pa tās daudzajām attekām, ko upes gultnē pie Jēkabpils veido salas. Novērtētas katras attekas potenciālās iespējas.

3. Izpētīts ūdens līmeņu režīms visā pētāmajā akvatorijā atkarībā no ūdens caurplūduma un dažādiem idejas par plūsmas koncentrēšanu Daugavas galvenajā gultnē, lai palielinātu tās transportēšanas spēju, realizēšanas variantiem.

4. Detāli izskatīts straumes ātrumu lauks Sakas ieplūdes zonā; izanalizēti iegūtie rezultāti un uz to pamata aprēķināts un izprojektēts šis modeļa fragments lielākā mērogā. Uz tā tiks pētīti “Meliorprojekta” priekšlikumi par peldošas straumes virzītājbūves izveidošanu, kura novērsīs ledus gabalu iekļūšanu Sakā. Pašlaik tiek pabeigti minētā modeļa fragmenta celtniecības darbi.

5. Izpildīts straumes ātrumu mērījumu komplekss pie Daugavas labā krasta Prižu ciemata zonā, kura pakļauta izskalojumiem. Šie, kā arī virkne citu hidrauliskās modelēšanas materiālu nekavējoties tika nodoti projektēšanas institūtam, lai tos izmantotu darbā.

6. Veikta Sakas attekas sākuma daļas hidrauliskā modelēšana, jo tā rekonstruēta ar mērķi palielināt ūdens caurlaišanas spēju.

7. Turpināt dažādas informācijas, kas attiecas uz aplūkojamās problēmas būtību, vākšana un uzkrāšana.

Par veikto pētījumu rezultātiem sagatavotas un nodotas 3 publikācijas (viena publicēta LLU rakstu krājumā), LLU zinātniskajā konferencē nolasīts viens referāts un sagatavoti vēl divi, ko nolasīs maijā Rīgā notiekošajā starptautiskajā seminārā “Moderno transporttehnoloģiju zinātniski tehniskais nodrošinājums (modelēšana un prognozēšana)” un LLU konferencē.

Kā jau minēts iepriekš, vēl ir pāragri mēģināt apsteigt tos galīgos slēdzienus un ieteikumus, kas tiks izdarīti pēc veicamo pētījumu pabeigšanas. Bet var prognozēt, ka vienīgais kardinālais problēmas risinājums ir hidromezgla (vai vairāku nelielu hidromezglu) celt niecība uz Daugavas augšpus Jēkabpils. Pēc projektētāju aptuvenām aplēsēm šāda lēmuma realizācija izmaksās vismaz Ls 100 milj. Diemžēl šis skaitlis ir pārāk nopietns pretarguments minētajam risinājumam. Vismaz — pašlaik. Bet tas nozīmē, ka būs jāiet pa citu ceļu, jākombinē vairākas tehniskās idejas, taču acīmredzot nebūs pilnas garantijas, ka Jēkabpils neapplūdīs. Tomēr krasi samazināsies šādu katastrofu iespējamība.

No radušos procesu izpētes viedokļa aina kļūst acīmredzami sarežģītāka, taču mums ir jāatrod optimālais risinājums.

8. martā Jelgavā notika LLMZA prezidija izbraukuma sēde, kurā piedalījās arī LZP vadības pārstāvji. Sēdes galvenais mērķis bija — iepazīties ar programmas “Latvijas ūdens resursi” ietvaros veikto pētījumu gaitu. Klātesošajiem bija iespēja aplūkot Daugavas posma pie Jēkabpils galveno modeli darbībā un šī modeļa fragmenta palielinātā mērogā celtniecību; iepazīties ar jau veikto eksperimentu rezultātiem, kā arī saņemt speciālistu, kas veic modelēšanu, atbildes uz jautājumiem. Sēdes dalībnieki, vērtējot uzdoto jautājumu skaitu un saturu, izrādīja lielu ieinteresētību un bija apmierināti ar minētās programmas izpildes gaitu. Latvijas zinātnes padomei tika nodota 1998. gadā veikto pētījumu pilnā atskaite.

H. Segals
Dr. habil. inž., prof.
LLMZA akadēmiķis

Veselību veicinošie funkcionālie uzturlīdzekļi

Nevienam nav noslēpums, ka uzturs ir nozīmīgs faktors cilvēka veselības un ilga mūža nodrošinājumam. 1984. gadā japāņu zinātnieki uzsāka pētījumus, kā dažādi uzturā lietojamie produkti un tajos esošās vielas ietekmē cilvēka ķermeņa pamatfunkcijas, tā ritmu, spēju pretoties slimībām u.c. Tā radās nosaukums funkcionālā pārtika, kuras sastāvdaļas (diētiskās šķiedrvielas, poline pie sātinātās taukskābes, noteiktas baktērijas, oligosaharīdi, minerālvielas u.c.) bez parastajām uztura funkcijām nodrošina labvēlīgu ietekmi uz organisma veselību. Lietojot ar funkcionālajām sastāv daļām bagātus produktus, samazinās riska pakāpe saslimšanai ar vēzi, sirds un asinsvadu u.c. sabiedrībā progresējošām slimībām.

13.3 valsts nozīmes programmas “Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to tehnoloģija” mērķis ir radīt šāda tipa produktus arī Latvijā, t.i., veidot uzturlīdzekļus, kuri saturētu funkcionālās sastāvdaļas vai uzlabot esošos ar tām. Programma ir arī radošas sadarbības objekts starp LU Mikro bioloģijas un biotehnoloģijas, Koksnes Ķīmijas institūtiem un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Pētnieciskajā darbā esam izvēlējušies no graudaugiem auzas un miežus, kā arī dārzeņus, kuri ir bagāti ar diētiskām šķiedrvielām, dabīgiem antioksidantiem un kuri var kalpot kā iespējamie avoti funkcionālu sastāvdaļu iegūšanai. Rezultātā esam izstrādājuši tehnoloģiju dažādu modifikāciju auzu, miežu un dārzeņu sauso koncentrātu ieguvei un risinājuši jautājumus, kā tos lietot dažādu pārtikas produktu funkcionālās vērtības paaugstināšanai, piemēram, gaļas, piena un konditorejas izstrādājumos. Blakus dabisko šķiedrvielu kompleksam, ko eksperimentu rezultātā izdalījām no graudiem un dārzeņiem, lietojām arī atsevišķi izolētus šķiedrvielu komponentus – hidrokoloīdus dažādās kombinācijās un sastāvā.

Kā jauns Latvijā polifunkcionāls uzturlīdzeklis ir izveidots produkts no auzām, kurš ir līdzīgs jogurtam. Ar biotehnoloģisku metožu palīdzību šajā produktā no auzās esošās cietes ir veidoti dažādas pakāpes oligosaharīdi, savairotas noteiktas grupas pienskābās baktērijas un saglabātas diētiskās šķiedrvielas. Ir ievadītas sarunas par šāda podukta izgatavošanu Rīgas piena kombinātā.

Ir izstrādāta un piedāvāta ieviešanai ražošanā a/s “Bauskas piens” tehnoloģija 8% skābam krējumam ar diētisko šķiedrvielu piedevām. Strādājam arī pie vājpiena sieru pastas ar klijām tehnoloģijas izstrādes, kā arī jaunu desu šķirņu izveidošanas ar modificēto auzu piedevu. Modificētās auzu piedevas. bagātas ar šķiedrvielām un oligosaharīdiem, vienlaicīgi kalpo arī kā piesātināto un slēpto tauku aizvietotājas.

Graudi, it sevišķi auzas, satur arī taukus. Tie ir bagāti ar dzīvībai nozīmīgām polinepiesātinātām taukskābēm, kā linolskābi un linolēnskābi, un E vitamīnu, kuri pozitīvi iedarbojas uz holesterīna līmeņa samazināšanu organismā. Ir noteikts, ka Latvijā audzētās auzās tauku daudzums svārstās no 2,0 līdz 3,0 %, auzu pārstrādes produktos – klijās un pārslās – no 5—7%. Ir izstrādāta tehnoloģija auzu eļļas iegūšanai un meklēta tās pielietošanas iespēja jaunu produktu izveidē.

Turpmākie pētījumi saistās arī ar citu funkcionālu sastāvdaļu piesaisti pārtikas produktos, piemēram, elementa Se un tā nozīmi organisma izturības paaugstināšanā pret sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, stabilas imūnsistēmas saglabāšanā.

Programmas vadītāja: LLU PTF asoc. prof.,
Dr. inž. D. Kārkliņa

Kokapstrādes vieta Latvijas rūpnieciskajā ražošanā un priekšlikumi tās stabilitātes nodrošināšanā

Mežs un ar to saistītās nozares jau no pirmajiem Latvijas brīvvalsts gadiem ir kalpojuši par vienu no galvenajiem garantiem valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā. Ar mežu produkciju un ar tās apstrādi saistītā kokrūpniecība vienmēr ieņēmušas nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā, vadošo vietu eksportā un nodrošinājušas arī daudzu sociālo problēmu risināšanu. Nozares saimniecības vēsturiskā pieredze, attīstības dinamika un ieguldījums visas tautas saimniecībā ir svarīgs faktors jebkādu analīžu veikšanai, prognožu izstrādē un tālākas attīstības stratēģijas izstrādē.

Jau gadsimta sākumā Latvijā bija ap 100 uzņēmumi, kas nodarbināja ap 11 tūkst. strādniekus un deva 7,3% no rūpniecisko ražojumu vērtības. Līdz 1939. gadam kokapstrādes uzņēmumu skaits pieauga līdz 1200 un tie nodarbināja ap 6 tūkst. cilvēkus. Pirmās Latvijas brīv valsts sākumā līdz 1929. gadam kokapstrādes īpatsvars Latvijas rūpniecisko ražojumu kopapjomā bija vislielākais – 21%, bet, attīstoties cita veida ražošanai, pakāpeniski samazinājās līdz 8–10%.

Visā tautsaimniecības kopainā kokrūpniecība kulminācijas punktu sasniedza 1937. gadā, kad uzņēmumu skaits sasniedza 19% no visiem Latvijas uzņēmumiem un tie nodarbināja 18452 cilvēku vai 16,4%. Mežu nozaru produkcijas eksports Latvijas eksporta kopapjomā sasniedza 55,5%. Vieslielākais īpatsvars tajā savukārt bija finierrūpniecības produkcijai, kura maksimālo lielumu 38,5% sasniedza 1935. gadā. Tādu procentuālu finierrūpniecības produkcijas eksporta daudzumu neuzrāda neviena valsts.

1945. gadā Latvijā sākās tautsaimniecības atjaunošanas darbs, un 1948. gadā visumā tika sasniegts 1913. gada līmenis. 1949. gada industralizācijas programma par vadošām izvirzīja mašīnbūvi, būvmateriālu un ķīmisko rūpniecību. Sakarā ar šo rūpniecības veidu attīstību kokapstrādē nodarbināto skaita īpatsvars visā rūpniecībā samazinājās no 11,2% 1950. gadā līdz 6,7% 1970. gadā. 1990. gadā mežu nozares nodarbināja 9,6%, bet kokapstrāde 5,7% un nozaru starpā atradās 4. vietā. Rūpniecības produkcijas kopapjomā mežu nozares deva 5,4%, bet kokapstrāde 3,6%. Rūpnieciskās ražošanas pamat fondos mežu nozares sastādīja 6,9%, kokapstrāde 4,2%.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, tāpat kā citās uz sabrukušās PSRS bāzes radušās valstīs, izveidojās dziļa saimnieciskā krīze. Rūpniecības kopapjoms 1996. gadā sastādīja tikai 40,4% no 1990. gada apjoma. Kokrūpniecībā aina tomēr ir savādāka, un šis kritums attiecas tikai uz galdniecības un papīrrūpniecības izstrādājumu ražošanu, pa daļai uz mēbeļrūpniecību. Celulozes ražošana vispār tika pārtraukta. Pārējās apakšnozares pēdējos četros gados nodrošinājušas ražošanas apjomu ikgadēju pieaugumu vidēji 20% apmērā, bet tādas kā kokzāģēšana to palielinājusi 4 reizes, saplākšņu un plātņu ražošana 2 reizes.

1998. gadā nozare nodarbināja 20,9 tūkst. strādnieku vai 14,7 no visā rūpniecībā nodarbinātiem. To daļa visas rūpniecības produkcijas izlaidē sastādīja 14,8% un tās deva 6,4% no iekšzemes kopprodukta. Šie oficiālie statistikas dati attiecas tikai uz visa īpašuma veida uzņēmumiem, kuri nodarbināja 20 un vairāk strādājošo vai kuru neto apgrozījums pārsniedza 200 tūkst. Ls. 1996. gadā statistikas veiktā apsekošana, kas ietvēra arī zemnieku saimniecības un paju sabiedrības, kas ražoja kokrūpniecības produkciju, konstatēja, ka rādītāji par saražoto produkciju ir ievērojami lielāki kā uzdoti statistisko datu krājumos. Ievērojot, ka minētos rādītājus nav ietverta arī mežsaimniecības un mežrūpniecības daļa, zināmā tuvinājumā var vērtēt, ka meža nozaru ieguldījums IKP sastāda 17%.

Meža nozaru produkcijai ir arī vislielākā nozīme Latvijas eksportā un tās īpatsvars pieaudzis no 12,2% 1993. gadā līdz 38,8% 1998. gadā, kad tās vērtība sasniedza 414,3 milj. Importam sastādot tikai 98,4 milj. latus, eksporta – importa bilance bija pozitīva un sastādīja (+) 316 milj. latu pie kopējās negatīvās bilances (–) 812,4 milj. latu. Mežu nozaru stabilizējošais faktors izpaužas ne tikai ārējā tirdzniecībā, bet arī sociālo problēmu risināšanā un infrastruktūras attīstībā. Piemēram, 1000 m3 apaļkoku pārstrāde, atkarībā no tās dziļuma, nodrošina 5–20 darba vietas.

Tomēr Latvijā meža komplekss nav sakārtots, pastāv vairākas problēmas, kuras var apdraudēt stabilitāti jau tuvākajā nākotnē. Viena no aktuālākām ir mazvērtīgas koksnes un rūpniecisko atlieku nepietiekoša pārstrāde un izmantošana. Latvijā nav rūpnieciskā kompleksa, kam iespējams pārdot visus ražošanā radušos koksnes atlikumus, jo esošie plātņu ražošanas uzņēmumi spēj pārstrādāt tikai nelielu daļu un nespēj nodrošināt koksnes masas kopējā patēriņa struktūras uzlabošanu. Neviena koksnes pārstrādes rūpnīca nebūs rentabla, ja nepārstrādās turp mākā produkcijā vai nepatērēs ražošanas procesā rūpnieciskos atgriezumus. Sakarā ar mazvērtīgās koksnes un rūpniecisko atlieku ne iz mantošanu un citiem meža kompleksā uz šodienu nesakārtotiem jautā jumiem, ir pazemināta konkurentspēja visai Latvijas kokrūpniecības produkcijai. Diemžēl to nezina un neņem vērā Eiropas Savienības struktūras, kuras uzsākušas kampaņu pret Latviju un citām Baltijas valstīm par tirgus ierobežošanu (ievedmuitas, kvotas, minimālās cenas). Latvijas valdībai ir jāskaidro Eiropas Savienības struktūrām patiesais stāvoklis mežu nozarē un pasākumu secība meža kompleksa sakārtošanai.

Otra aktuālākā problēma ir pieejamība koksnes resursiem. Valstij jāsekmē tā sauktās vertikālās integrācijas attīstība meža nozarē (resursu īpašniekiem pieder pārstrādes jaudas, savukārt pārstrādātājiem mežu platības).

* Ņemot vērā meža nozares ievērojamo ieguldījumu iekšzemes kopproduktā, eksportā, kā arī sociālo jautājumu risināšanā un infrastruktūras attīstībā, izveidot Meža nozaru ministriju, kas izstrādātu mežu nozaru attīstības programmu, koordinētu tās izpildi un veicinātu nacionālām interesēm atbilstošu likumdošanas projektu izstrādi.

* Lai daļēji ierobežotu negodīgu konkurenci un sakārtotu maksā jumus budžetam, izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” izmaiņas, ka laika periodā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim PVN par veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem valsts budžetā maksātu kokmateriālu saņēmējs.

* Lai veicinātu sadzīves un rūpniecisko atlieku pārstrādi un katlu māju kurtuvju pārbūvi uz vietējo kurināmo, nosakot apliekamo nodokli, uzņēmuma peļņa jāsamazina par faktiski veikto investīciju summu šajos objektos. Jāizstrādā kritēriji dabas piesārņojuma nodokļa piemērošanai, gadījumā ja tiek lietots kurināmais, kas rada kaitīgus izmešus un pie sārņo dabu (akmeņogles, nafta).

* Izstrādājot likumdošanas aktus par valsts meža ilgtermiņa apsaimniekošanu un izmantošanu, paredzēt, ka ilgstošu pieeju valstiskas nozīmes resursiem drīkst atļaut tikai tām Latvijā reģistrētām firmām, kurām ir kā mežistrādes, tā arī koksnes pārstrādes jaudas vai ilgtermiņa līgumi par sortimentu piegādi Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem.

* Apaļkoku izvedmuižas tarifu vietā turpināt meklēt alternatīvus aizsargmehānismus, lai koksnes resursi paliktu pārstrādei Latvijā.

* Izveidot informācijas centru, kas nodrošinātu datu bāzes apkopošanu un informācijas novadīšanu uzņēmējiem pareizu saimniecisko prognožu izstrādei un lēmumu pieņemšanai. Iekļauties Eiropas struktūrās, izveidot abpusēji interesējošu informācijas plūsmu apmaiņu, kas nodrošinātu uzticēšanos un labāku sapratni.

* Ar valsts atbalstu meklēt stratēģiskos investorus jaunas celulozes rūpnīcas, kā arī citu uzņēmumu celtniecībai, kas atrisinās mazvērtīgās koks nes un rūpniecisko atlieku pārstrādi, vienlaicīgi ceļot rentabilitāti pārstrādes uzņēmumiem un ievērojami uzlabojot koksnes izmantošanas struktūru un eksporta – importa bilanci Latvijā.

Mežu nozare, tai skaitā kokapstrāde, Latvijā ir viena no visvecākām. Visos laikos, neatkarīgi no politiskās situācijas, nozare bijusi, ir un būs valsts ekonomikas balsts, jo izmanto vietējos, dabiski atjaunojošos resursus un ir bagāta ar senām un stiprām tradīcijām.

FURFUROLA RAŽOŠANAS IESPĒJAS UN

PERSPEKTĪVAS LATVIJĀ

Nikolajs Vederņikovs,

akadēmiķis Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts

Furfurols (a — furilaldehīds) ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurola ražošana tika aizsākta 1922. gadā, un kopš tā laika tā nemitīgi attīstās, it īpaši kopš naftas krīzes 1973. gadā. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem, jo tā izejvielas atjaunojas, tam ir vienkārša iegūšanas shēma, plašas lietošanas iespējas, un dažām no tā iegūtajām vielām un materiāliem ir unikālas īpašības. Visa tā rezultātā furfurola cena pasaules tirgū pēdējo 20 gadu laika ir pie augusi 5 reizes, bet valstu skaits, kur ražo furfurolu, ir pieaudzis no 9 līdz 19.

Furfurola ražošanas organizēšanai Latvijā ir virkne priekšnosacījumu: izejvielu resursi neizmantotu koksnes atlieku un zemas kvalitātes lapkoku koksnes veidā; oriģināla, 7 valstīs nopatentēta tehnoloģija; kvalificēti speciālisti, kuri guvuši pieredzi, realizējot jauno tehnoloģiju 6 bijušās PSRS rūpnīcās, kā arī 3 rūpnīcās Dienvidslāvijā un Ungārijā, ko būvējušas firmas Defibrator, Escher Wyss un Rosenlew, kvalificēts un lēts darbaspēks.

Latvijā pēc furfurola pagaidām nav pieprasījuma, bet to var eksportēt uz Rietumeiropu, kur tagad katru gadu ieved 30 000 t no Ķīnas, Dominikas Republikas un Argentīnas. Ir iepriekšējas vienošanās par furfurola pārdošanu ar Lielbritānijas, Zviedrijas, Beļģijas un Vācjas firmām.

Furfurola ražošana ir pieskaitāma pie modernām, progresīvām tehnoloģijām, jo tā atbilst visām šādām tehnoloģijām izvirzāmām prasībām: neliels operāciju skaits, nepārtraukts un automatizēts bezatkritumu, ekoloģiski nekaitīgs process.

PHARE programmas ietvaros firma KOMIN Latvijas attīstības aģentūras uzdevumā 1998. gadā veica priekšprojekta aprēķinus furfurola rūpnīcas būvēšanai Latvijā (Pre-Feasibility Study for Furfural Production). Pie jaudas 5000 t gadā nepieciešamās investīcijas ir 12 milj. USD, un peļņa varētu būt 3 milj. USD gadā. Furfurolu ir plānots ražot Līvānu Bioķīmiskajā rūpnīcā, izmantojot tās infrastruktūru, komunikācijas, daļu no telpām un iekārtām. Tā būtu modernākā un lielākā furfurola rūpnīca Eiropā.

Izejot no pēdējās vadošo ģeologu prognozes (Science, 1998) par naftas iegūšanu un ņemot vērā, ka ASV ir atklāta un pašlaik tiek sekmīgi pētīta jauna furfurola pielietošana nematodes apkarošanai augsnē, var droši prognozēt, ka pēc 5—6 gadiem pieprasījums pēc furfurola pasaules tirgū un arī Eiropā strauji palielināsies. Ja pa šo laiku mēs paspēsim uzbūvēt kaut vienu rūpnīcu, tad pēc tam dažos Latvijas rajonos varēs uzbūvēt vēl 6—8 rūpnīcas ar tādu pašu vai mazāku jaudu, kuras visas kopā dos iespēju pārstrādāt apmēram 1 milj. m³ mazvērtīgās lapkoku koksnes un koksnes atlieku gadā. Tādā gadījumā Latvija būs galvenā furfurola ražotāja Eiropā.

Atkal sākšu ar literāru citātu. Šoreiz ar dzejnieka, LZA goda locekļa Māra Čaklā dzejoļa pirmajām rindām: “Cik viens mēs par otru zinām? / Maz, pavisam maz. / It kā kopīgus svētkus svinam, / It kā kopīgas darbdienas”. Šis “maz, pavisam maz” pavīdēja, šķiet, tikai Latvijas Zinātnieku savienības padomes 22. aprīļa sēdes pašās beigās E. Gudrinieces vārdos. Kā jau rakstījām, padomes sēde tika sasaukta, lai precizētu priekšlikumus LZS konferencei, kura, pirmkārt, atgādinātu sabiedrībai, ka Zinātnieku savienība vēl ir dzīva, un, otrkārt, parādītu tās vēlmi iesaistīties valstiski svarīgu problēmu risināšanā. Tika runāts par aktīvu darbību Valodas likuma aizstāvēšanā, par augstāko izglītību, tehnisko progresu utt. Taču visā pieejā un pat formulējumos bija kaut kas ļoti, ļoti, tā sakot – no bērna kājas, pazīstams… Un te gribētos runāt par tiem pieņēmumiem, kuru varā mēs acīmredzot joprojām atrodamies. Pirmais –

ir vajadzīvs labs cars

Krievijas vienkāršajiem cilvēciņiem cars bija pašmāju Dievs. Cars varēja visu. Viņam tikai bija jāpasaka, cik tautai grūti. Ar ko beidzās tautas došanās pie cara popa Gapona vadībā, ir katram zināms. Vēlāk cara funkcijas uzņēmās partija, Partija – ar lielo burtu, ar tās vietniekiem zemes virsū – centrālo un pārējām komitejām, kurām atkal bija tikai jādara zināms. Jāsūta “kļauzas”, pateicības vēstules, iniciatīvas. Un viss notiks. Šī dziļi ieaudzinātā atkarība no kaut kā augstāka, kādas labas (vai sliktas) institūcijas joprojām sēž katrā no mums – es gribēju teikt: katrā no tiem, kuri šai “skrūvīšu skolai” cauri gājuši, un Zinātnieku savienības biedru lielumlielais vairākums ir tieši no šīs paaudzes. Tagad centrālkomitejas vietā ir Valdība. Arī – ar lielo burtu. Valdības lielākā nelaime ir tā, ka tai apkārt sēž neinformēti cilvēki. Mēs informēsim valdību (Valdību), uzaicināsim pie sevis tās pārstāvjus vidēja ranga ierēdņu līmenī, “no kuriem daudz kas ir atkarīgs”, pastāstīsim viņiem, ko mūsu zinātnieki var labu piedāvāt Latvijas tautsaimniecībai. Valdība sasitīs rociņas, pateiks “Ah!”, tūdaļ noraus kādu kloķi lielajā vadības mehānismā. Un viss notiks. Ak, svētā vientiesība! Ja šīs LZA prezidija zāles sienas spētu runāt, tās pastāstītu kaut vai to, kas te skanēja pirms nedēļas, kad LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas organizētajā sēdē par koksnes ķīmisko pārstrādi (sēde, starp citu, pārauga par visas akadēmijas pasākumu un bija viena no lietišķākajām un saturīgākajām pēdējā laikā notikušajām sēdēm, tur klāt, starp citu, bija arī E. Gudriniece). Kā par realizāciju cīnās zinātnieku priekšlikumi, faktiski ne vairs priekšlikumi, bet gatavas izstrādnes ar lielu ekonomisko efektu, garantētu starptautisko tirgu utt. Kā tiek meklēti un atrasti investori, kādus birokrātiskus un arī morālus šķēršļus jāpārvar. Visam pamatā ir konkrēti aprēķini – gan ieguldījumos, gan atdevē, gan pārdošanā. Salīdzinājums ar analogu ārzemju ražojumu. Vai LZS konferencē iecerētie piecminūšu ziņo jumi atkal nebūs tādi kā plāksteri uz sirdsapziņas – sak, mēs taču darījām ko varējām, viņi, t. i. valdība (Valdība!) nereaģēja!

Es pat šaubos, vai visi klātesošie saprata, uz ko aicināja ES 5. Ietvara programmas nacionālā kontaktpunkta vadītājs A.Ūbelis – aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības programmās, kur atrastos vieta gan ar vides aizsardzību un līdzsvarotu attīstītu saistītiem pētījumiem, gan enerģētikas, jaunu tehnoloģiju, sociālajiem un arī valodas jautājumiem. Kam mums vajadzīgas kaut kādas Eiropas programmas, kam – piedalīšanās konkursos par Eiropas naudu… Lai tik mūsu pašmāju valdība (Valdība!) iedod prāvāku naudas kušķīti, un mēs mierīgā garā rušināsim savu zinātnes dārziņu tālāk.

Otrs pieņēmums –

pasauksim presi…

“Sarīkosim “apaļos galdus” lielāko laikrakstu redakcijās, pasauksim presi” utt. skanēja ne vienu reizi vien. Atkal domāšanas stereotips no tiem laikiem, kad prese bija partijas rupors un tur drukātais bija tikpat kā obligāta rīcības programma jebkuram piesauktajam. Latvijā valdības rupors ir tikai un vienīgi “Latvijas Vēstnesis”, to nu vajadzētu saprast vienreiz par visām reizēm, un arī tā uzdevums ir informēt, nevis norādīt un uzdot. Preses izdevumiem ir savas eksistenciālas problēmas un to uzskati par interesantu, lasītājus saistošu lasāmvielu bieži vien ir diametrāli pretēji nopietnu zinātnieku uzskatiem. “Kāpēc mums jāraksta par zinātni? Tur taču nenotiek nekādi skandāli”. Jā, ja profesors mudinātu uz homoseksuāliem kontaktiem savu doktorantu, tad prese būtu kā spārnos, bet ja profesors kopā ar doktorantu izgudrojis jaunu, oriģinālu ideju, tad – phe, kas tur interesants? Ne valdība, ne jo vairāk Zinātnieku savienība nevar norādīt, par ko presei rakstīt un par ko nerakstīt. Un visvairāk ticams, ka diez vai lielākās dienas avīzes ar savu klātbūtni vispār pagodinās Zinātnieku savienības rīkoto konferenci par hipotētisko Latvijas zinātnieku ieguldījumu tautsaimniecībā. Mīļie draugi! Norādījumu laiks ir pagājis. Palauziet galvu, kā citādā veidā iziet uz presi. Un diez vai ir prātīgi noniecināt “Jauno Avīzi” tikai tāpēc, ka salīdzinājumā ar lielajām avīzēm tai ir mazāka tirāža. “Jaunā Avīze” raksta ne tikai par NLO Nolaupīšanas konferenci, bet tai ir arī regulāra lappuse “Informācijas laikmets”.

Sēdē tika runāts par ciešāku sadarbību ar citām radošajām organizācijām šobrīd tik svarīgajā jautājumā par latviešu valodas tiesību aizstāvību. Izveidoja arī darba grupu konferences organizēšanai, tā vienojās par kopānākšanu un darba koordinēšanu, lai konferenci varētu noturēt vēl līdz vasaras atvaļinājumiem.

Nākamo LZS padomes sēdi nolēma sasaukt š. g. 13.V plkst. 16.00 un ziņot par padarīto.

Iesākusi ar Māri Čaklo, gribētu pabeigt šo rakstu ar Āriju Elksni no dzejoļa “Daugavas racēji”: “…mēs stiegam un stiegam / Papīros liekos, vārdos liekos, / Solījumos un soļos liekos… / Un aiz visa tā liekā / Pazūd būtība: / Kāpēc mēs sākām Daugavu rakt, / Un kāda ir straumes sūtība…” H. Zenkeviča kungs! Tas atbilst jūsu jautājumam: “Kāds šim semināram (konferencei) ir mērķis? Ko mēs ar to panāktu?”

Z. Kipere

Varbūt, ka laikmetīgāk un loģiskāk būtu konferencē aplūkot Latvijas Zinātnieku savienības kā nevalstiskas sabiedriskas organizācijas statusu un darbības iespējas, jo arī par to taču vairumam, ja ne pat visiem savienības biedriem nav nekādas informācijas. Bet darbības iespējas un arī starptautiskais atbalsts, kā morālais, tā materiālais, šādām nevalstiskām organizācijām ir liels. Piesaucot vēl vienu autoritāti – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 1999. gada 15. aprīļa lēmumam

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Lūdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeļvalstu informācijas centru!

Ētikas komisijā

Ētikas komisija savā š.g. 21. aprīļa sēdē nolēma:

atzīt I. Runces un A. Runča darba “Valsts aparāts un birokrātija” grāmatā “Ievads politikā”, Rīga, 1998. g. teksta sakrišanu ar M. Krūmiņas darbu “Valsts aparāts un birokrātija” (Demokrātijas pamati, R., 1993) un klasificēt to kā plašu plaģiātu.

Ētikas komisijas atzinumu publicēt laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”, informējot zinātnieku sabiedrību par Zinātnieka ētikas kodeksa pārkāpumu.

Aicināt I. Runci un A. Runci publicēt šī laikraksta nākošajā numurā atvainošanos M. Krūmiņai par plaģiātu.

Sēdes vadītāja V. Kluša,

Ētikas komisijas locekļi M. Kūle, C. Šķiņķis, A. Strakovs

Atvainojamies par Jūsu autortiesību pārkāpšanu, rakstot nodaļu mācību grāmatā par valsts aparātu un birokrātiju.

Ilona Runce, Andris Runcis

Starptautiskā institūta IIASA (International Institute of Applied Systems Analysis) delegācijas vizīte LZA

IIASA dibināts 1972. gadā Londonā. Tā sākotnējais mērķis ietverams nosaukumā “Austrumu-Rietumu institūts”, kura dibināšanas ideja radās ASV un PSRS (L. Džonsons-A. Kosigins) sarunu gaitā jau 60. gados. IIASA ir nevalstiska institūcija (non-governmental status) un tādēļ arī par tā atrašanās vietu tika izraudzīta neitrāla valsts – Austrija: Laksenburgas pilsētiņa (16 km no Vīnes). Angļu valoda ir IIASA oficiālā valoda.

Pēc PSRS sabrukuma IIASA tomēr turpināja savu darbību, formulējot turpmākos darbības mērķus: veikt starptautiskus, starpdisciplinārus pētījumus par sociālām, ekonomiskām, ar enerģētiku un apkārtējās vides saistītām problēmām, lai nodrošinātu valdības institūcijas, sabiedrību un zinātnisko sabiedrību ar informāciju un zināšanām šajos jautā jumos. Institūta zinātnisko pētījumu projekti orientēti uz vidēja un ilgtermiņa pasaules (globālā) stāvokļa izvērtējumu (5–100 gadi).

Institūta biedri ir 14 valstu zinātniskās organizācijas (ASV, Krievija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Vācija, Austrija, Bulgārija, Japāna, Ungārija, Polija, Slovākija, Ukraina, Kazahstāna).

1999. gadā IIASA gada budžets sastāda 61 milj. Austrijas šiliņu (par 4 milj. mazāk, salīdzinot ar 1998. gadu).

80. gados budžets veidojās no: 1/3 – ASV, 1/3 – PSRS un 1/3 – pārējo organizāciju iemaksām, pašreiz 2/3 no budžeta veido dalībvalstu iemaksas un 1/3 – no citiem avotiem (lielāko daļu sastāda iemaksas no – ES, no ASV Nacionālā Zinātnes fonda (National Science Foundation), ASV valdības, sponsoriem, u.c.).

IIASA struktūrā noteicošā ir Padome, kurā ietilpst visu dalībvalstu pārstāvji un kuru vada tās priekšsēdētājs. Ikdienas darbu veic IIASA direktors un darbinieki.

IIASA pētījumu projekti, kuri 1999. gadā ietver 12 dažādas tēmas, iedalāmi vairākās lielās grupās:

1. Pasaules apkārtējās vides izmaiņas

2. Pasaule – ekonomiskā un tehnoloģiskā

3. Iedzīvotāji un sabiedrība.

IIASA vadība uzsvēra, ka visiem projektiem ir izveidota attiecīgā tīklu programma (network). IIASA direktors savukārt sīkāk pievērsās trim virzieniem, kuri varētu būt visnozīmīgākie Latvijai:

1. Enerģētikas stratēģijas

2. Gaisa piesārņojums

3. Boreālo mežu resursu ilgtspēja.

Ko varētu gūt maza valsts, kāda ir Latvija (arī Austrija), iestājoties šādā organizācijā?

Viesi informēja, ka katra dalībvalsts var ietekmēt pētījumu programmu apstiprināšanas procesu, jo to veic Padome; bez tam Padome arī izvēlas ekspertus no ārpuses (outside ex perts); treškārt, liels ieguvums ir iekļaušanās tīklā (network), jo mazas valsts problēma ir, ka tai nav speciālistu visās nozarēs.

Institūta Padome priekšsēdētājs prof. A. Jernelovs teica, ja Latvijas zinātnieki izrādītu interesi piedalīties kādā no IIASA projektiem, IIASA vadība meklētu iespējas rast finansējumu no ārpuses, lai veicinātu Latvijas zinātnieku līdzdalību.

Semināra noslēgumā LZA prezidents J. Stradiņš un IIASA Padomes priekšsēdētājs parakstīja memorandu, vienojoties, ka abas puses veiks darbību, kas būs virzīta uz iespējamu Latvijas dalību šajā institūtā. Jāpiebilst, ka memorands ar šādu pašu tekstu bija parakstīts arī Lietuvas ZA.

KONKURSS

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts

izsludina konkursu uz institūta direktora vietu. Dokumenti (iesniegums konkursa komitejai, Curriculum vitae ar nozīmīgāko publikāciju sarakstu, zinātniskā grāda diploma kopija) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas institūta zinātniskajam sekretāram Rīgā, Aizkraukles ielā 23, 208. istabā (tālr. 7552348).

J. Hološics vada Mičiganas Universitātes Reimatoloģijas centru, nodarbojas ar pētniecisku un ārstniecisku darbu. Viņš ir pabeidzis He brew Universitāti Jeruzalemē (Izraēlā); pēcdiploma studijas bijušas Stenfordas Universitātē Kalifornijā (ASV); izpelnījies daudzus apbal vojumus par zinātnisko darbu, daudzu publikāciju autors, darbojas kā rakstu recenzents tādos žurnālos, kā Arthritis and Rheu ma tism, Im mu nol o gy Today, Israel Journal of the Medical Sci enc es, Journal of Clin i cal In ves ti ga tion, Journal of Immunology, Jour nal of Leukocyte Bi ol o gy, Nature. J. Hološics ir biedrs Amerikas Imunologu asociācijā, Amerikas Reimatoloģijas koledžā, Celulārajā Klīnisko pētījumu biedrībā u. c.

Savā referātā J. Hološics uzmanību fokusēja uz šūnas signālmole kulām (citokīniem, leikocītu adhēzijas molekulām, T-šūnu faktoriem), kas iesaistās iekaisuma procesos. Tādējādi līdzās klasiskajai reimatoidā artrīta farmakoterāpijai (salicilāti, zelta preparāti, kortikosteroidi, imuno depresanti) tiek uzsākti jaunas ārstēšanas stratēģijas meklējumi, “mērķējot” iedarbību uz šūnas intracelulāro procesu un bioloģisko faktoru regulāciju. Eksperimentos labus rezultātus uzrādījušas anti-TNF^2a - antivielas (TNF-tumour ne cro sis factor). mēģināts arī sekvestrēt TNF molekulu, veidojot himēriskas monoklonālās antivielas. Diemžēl, TNF nomākšana izraisa vilkēdes simptomus.

Pēc profesora J. Hološica referāta bija daudz jautājumu, izraisījās aktīvas diskusijas, kas turpinājās pie kafijas tases. Viesis bija patīkami pārsteigts par mūsu zinātniskās auditorijas komptenci. Viņš tika iepa zīstināts ar kolēģiem no LZA, LU Biomedicīnisko pētījumu un studiju cent ra. LU Medicīnas fakultātes, Latvijas Organiskās sintēzes institūta, LĀB Kvalifikācijas celšanas institūta, P. Stradiņa Klīniskās slimnīcas Imuno lo ģijas laboratorijas u.c. J. Hološics nākošajā dienā viesojās klīni kā pie doc. D. Andersones, kur notiek ļoti līdzīgi pētījumi kā Mičiganas Univer sitātē –anti-TNF- antivielu klīniskā aprobācija; apmeklēja vairākas zinātniskas un klīniskas laboratorijas (LU Biomedicīnisko pētījumu un studiju centru. P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Imunoloģijas laboratoriju u.c.).

Kontakti ir nodibināti, sadarbības iespējas apspriestas. LZA Medicī nas komisija arī turpmāk plāno organizēt tikšanos ar ārzemju speciā listiem.

plkst. 16.00

VOLFGANGS BESTE.

Temats: “Riska menedžments projektu finansēšanā neatkarīgajā nozares struktūrā”.

Recenzenti: Dr. habil. oec. LU prof. L. Frolova, Dr. oec. LU asoc. prof. D. Šķiltere, Dr. oec. LU doc. A. Bērziņš;

plkst. 18.30

SARMĪTE ROZENTĀLE.

Temats: “Cenas un cenu veidošanās elektroenerģijas tirgū”.

Recenzenti: Dr. habil. oec. LU prof. J. Porietis, Dr. habil. oec. LU prof. A. Sproģis, Dr. oec. LU doc. K. Krūzs.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 31. maijā plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātes Habilitācijas un promocijas padomes (nozare “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare “Gaisa transporta ekspluatācija”) atklātā sēde Lomonosova ielā 1 (sēžu zālē)

Dr. inž. PJOTRS TRIFONOVS-BOGDANOVS

aizstāvēs habilitācijas darbu “Saimniecības gaisa kuģu inercialas navigācijas sistēmas” habilitēta inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. A. Trojanovskis (Latvija) T. z. d., prof. Merkulovs (Krievija), Dr. habil. inž., prof. J. Logačjevs (Latvija).

Ar disertāciju var iepazīties RAU bibliotēkā, Lomonosova ielā 1 un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 31. maijā plkst. 16.30 Rīgas Aviācijas universitātes Habilitācijas un promocijas padomes (nozare “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare “Gaisa transporta ekspluatācija”) atklātā sēde Lomonosova ielā 1 (sēžu zālē)

Maģ. inž. DUBER MARIS OSPINA ALVAREZ

aizstāvēs promocijas darbu “Lidaparāta īstā augstuma devēja pilnvei došanas principu pētīšana” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil, inž., I. Kabaškins (Rīgas Aviācijas universitāte), Dr. habil. inž. V. Stroiteļevs (SIA “ANS” Aeronavigation serviss), Dr. inž. A. Troickis (SIA “LINES”).

Ar disertāciju var iepazīties RAU bibliotēkā, Lomonosova ielā 1 un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 1. jūnijā notiks LU Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertācijas psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 13.00

SANDRA JIRGENA

Temats “Jauniešu pašizjūta un adiktīvas uzvedības izvēle”.

Recenzenti: Ā. Karpova, Dr. habil. psych., LU profesore, M. Vidnere, Dr. habil. psych., LU profesore, I. Lika, Dr. psych., LPA docente;

plkst. 15.00

LUDMILA KAĻIŅŅIKOVA

Temats “Personības pašvērtības apzināšanās pusaudžu un agrīnās jaunības vecuma posmā”:

Recenzenti : Dz. Meikšāne, Dr. habil. psych., LU profesore, M. Vidnere, Dr. habil. psych., LU profesore, I. Kokina, Dr. psych., DPU docente.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. g. 2. jūnijā plkst. 15.00 LU Vēstures zinātnes habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Brīvības bulv. 32, 9. aud.

MĀRĪTE JAKOVĻEVA

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Kurzemes hercogistes pārvalde, teritorija, robežas un metālmanufaktūras. 1561.–1795.”

Recenzenti: Dr. habil. hist. H. Strods, Dr. hist. V. Kļava, Dr. hist. P. Pētersone.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

1999. gada 3. jūnijā plkst. 10.00 LZA Senāta sēžu zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā) notiks Valodniecības nozares habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā habilitācijas darbu habilitētā filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

ILGA JANSONE

par tēmu “Galvas un plecu segu nosaukumi latviešu valodā”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. B. Laumane (LPA), Dr. habil. philol. Z. Ikere (DPU), Dr. habil. philol. A. Veisbergs (LU).

Ar habilitācijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 3. jūnijā plkst. 13.00 LZA Senāta sēžu zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā) notiks Valodniecības nozares habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā habilitācijas darbu habilitētā filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs.

BEATRISE REIDZĀNE

par tēmu “Semantiskie procesi latviešu tautasdziesmās un mitologēmu semantika”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. B. Laumane (LPA), Dr. habil. philol. J. Kursīte (LU, LFMI), Dr. habil. philol. J. Valdmanis (LU, LaVI).

Ar habilitācijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 4. jūnijā plkst. 10.00 LU Svešvalodu fakultātē (Rīgā, Visvalža ielā 4a, 4. stāva zālē) notiks Valodniecības nozares habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

ZUZANNA PIŠELE

par tēmu “Vācu, latviešu un lietuviešu darījumu korespondences sastatāmā analīze”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. A. Blinkena (emer.), Dr. habil. philol. J. Rozenbergs (LU), Dr. philol. R. Kvašīte (Šauļu U, LaVI) un

ILVA SKULTE

par tēmu “Personvārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. A. Blinkena (emer.), Dr. habil. philol. O. Bušs (LaVI), Dr. philol. J. Sīkstulis (LU).

Ar promocijas darbiem un to kopsavilkumiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 4. jūnijā plkst. 14.00 LU Svešvalodu fakultātē (Rīgā, Visvalža ielā 4a, 4. stāva zālē) notiks Valodniecības nozares habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

INGRĪDA KRAMIŅA

par tēmu “Lingvodidaktiskās teorijas variatīvajā valodu apguvē”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. Z. Ikere (DPU), Dr. habil. philol. I. Druviete (LU, LaVI), Dr. habil. paed. A. Kopeloviča (LU).

Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 9. jūnijā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulv. 29, 413. telpā Latvijas Universitātes Datorzinātņu habilitācijas un promocijas padomes atklātās sēdēs:

plkst. 14.00

JURIS SMOTROVS

aizstāvēs promocijas darbu “Slēgtības tipa īpašības induktīvajā izdevumā” datorzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. sc. comp. J. Bārzdiņš, Dr. habil. sc. comp. K. Smits (ASV), Dr. sc. comp. J. Vīksna;

Plkst. 16.00

Dr. sc. comp. JURIS BORZOVS

aizstāvēs habilitācijas darbu “Informācijas tehnoloģijas disciplinēšana Latvijā” datorzinātņu habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof. J. Bubenko (Zviedrija), Dr. habil. sc. ing. J. Grundspeņķis, Dr. habil. sc. ing. E. Pētersons.

Ar habilitācijas un promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4 un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības nozares lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē 1999. gada 4. jūnijā plkst. 10.00 LLU Tehniskās fakultātes (Jelgavā, J. Čakstes bulv. 5) 212. auditorijā

Dainis Berjoza

aizstāvēs disertāciju “Dažādu spēkratu pagriezes mehānismi un to ietekme uz pagrieziena kinemātiku” Dr. inž. zinātniskā grāda iegūsanai.

Recenzenti: Dr. habil. inž. Guntars Uzkliņģis, Dr. inž. Valentīns Biķernieks, Dr. inž. Uldis Sēja.

Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

1998. gada 14. jūnijā plkst. 12.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas habilitētā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

SIGMA ANKRAVA

Temats “Salu ķeltu leģendu evolūcija viduslaikos. Karaļa Artūra un sv. Grāla leģendas”.

Recenzenti: J. Kursīte, Dr. h. filol., J. Kastiņš, Dr. h. filol., D. Jurika, Dr. filol.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu — LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 14. jūnijā plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas habilitētā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

BENEDIKTS KALNAČS

Temats “Tradīcijas un novatorisms M. Zīverta drāmas struktūrā”.

Recenzenti: Dr. h. filol. L. Akurātere, Dr. h. filol. S. Viese, Dr. h. filol. V. Hausmanis.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu — LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 18. jūnijā plkst. 14.00 RTU Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. auditorijā

JĀNIS LEMBA

aizstēvēs disertāciju par tēmu “Organisko vielu iegūšana, izdalīšana un attīrīšana ar elektromembrānu un jonapmaiņas metodēm” inženierzi nātņu habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil.chem., profesors A. Strakovs, Dr. habil. sc. ing., profesors U. Viesturs, Dr. habil. chem., profesors A. Zicmanis.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes bibliotēkā, Āzemes ielā 14/24.

* * *

1999. gada 25. jūnijā plkst. 14.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

LINDA KILĒVICA

Temats “Jāņa Akurātera dramaturģija”.

Recenzenti: Dr. filol. Dz. Vārdaune, Dr. h. filol. S. Radzobe, Dr. h. filol. V. Hausmanis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu — LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

LU Vēstures zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 14. aprīļa sēdē piešķīra vēstures habilitētā doktora grādu (Dr. habil. hist.) LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentam Antonijam Zundam par habilitācijas darba kopu par tēmu “Latvijas un Lielbritānijas attiecības 1930.–1940. gadā”.