LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA NOLIKUMS
PAR VALSTS EMERITĒTĀ ZINĀTNIEKA NOSAUKUMA PIEŠĶIRŠANU
1995. gada
7. novembrī Rīgā. Noteikumi nr. 328.
Grozījumi izdarīti 1997. gada 11. februārī. Noteikumi nr. 69.
I Vispārīgie jautājumi
1. Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķir izciliem, starptautiski atzītiem Latvijas zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā.
2. Valsts emeritētajam zinātniekam tiek piešķirts mūža grants — pabalsts, kas tiek maksāts papildus pensijai un netiek aplikts ar nodokļiem. To izmaksā Latvijas Zinātņu akadēmija no Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā zinātniskās darbības finansēšanai paredzētajiem finansu līdzekļiem.
3. Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4.
Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentu atlasi veic
saskaņā ar Valsts emeritēto zinātnieku padomes noteikto kvotu
atbilstīgi šim mērķim iedalītajiem budžeta līdzekļiem.
II Valsts emeritēto zinātnieku padome
5. Lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu pieņem Valsts emeritēto zinātnieku padome (tālāk tekstā — “padome”).
6. Padome katru gadu nosaka valsts emeritēto zinātnieku kvotu un saskaņo to ar izglītības un zinātnes ministru.
7. Padomes sastāvā ir 15 cilvēki:
7.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;
7.2. Labklājības ministrijas pārstāvis;
7.3. Finansu ministrijas pārstāvis;
7.4. četri Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji: prezidents un pa vienam pārstāvim no katras Zinātņu akadēmijas nodaļas;
7.5. habilitēti zinātņu doktori:
7.5.1. viens — no Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas;
7.5.2. viens — no Latvijas Universitātes;
7.5.3. viens — no Rīgas Tehniskās universitātes;
7.5.4. viens — no Latvijas Lauksaimniecības universitātes;
7.5.5. viens — no Latvijas Medicīnas akadēmijas;
7.5.6. trīs — no pārējām augstskolām.
8. Par padomes locekļiem norīko vai ievēlē:
8.1. ministriju pārstāvjus — attiecīgās ministrijas valsts sekretārs;
8.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjus — Senāts;
8.3. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pārstāvi — prezidijs;
8.4. šī nolikuma 7.5.2.—7.5.5. apakšpunktā minēto augstskolu pārstāvjus — attiecīgās augstskolas senāts;
8.5. pārējo augstskolu pārstāvjus — Augstskolu rektoru padome.
9. Padomes sastāvu apstiprina uz četriem gadiem izglītības un zinātnes ministrs. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina jebkurus grozījumus padomes sastāvā.
10. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus ievēlē padome. Padomes priekšsēdētājs vada padomes sēžu darbu.
11. Padomes locekļi par darbu padomē samaksu nesaņem.
12. Padome ir lemttiesīga, ja padomes sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.
13. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirīgā ir padomes priekšsēdētāja balss.
14.
Priekšlikumus un sūdzības no iestādēm, kuras izvirzījušas
valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentus, kā arī
no pašiem pretendentiem Valsts emeritēto zinātnieku padome
izskata un sniedz atbildi viena mēneša laikā.
III Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanas kārtība un kritēriji
15. Tiesības izvirzīt pretendentu valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai ir Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai, valsts akreditēto universitāšu (augstskolu) un zinātnisko iestāžu padomēm, domēm, senātiem, kā arī mācību un zinātnisko iestāžu kopsapulcēm. Lēmumu par izvirzīšanu valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai pieņem ar balsu vairākumu, aizklāti balsojot. Par pieņemto lēmumu tiek informēts pretendents.
16. Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendents vai institūcija, kas viņu ieteikusi, iesniedz Valsts emeritēto zinātnieku padomei šādus dokumentus:
16.1. attiecīgās institūcijas lēmumu;
16.2. pretendenta biogrāfiju (curriculum vitae) uz vienas lapas;
16.3. pretendenta zinātnisko darbu sarakstu, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas. Šo sarakstu var aizstāt publicēta bibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu;
16.4. publicēto pretendenta izstrādāto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu sarakstu;
16.5. pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru sarakstu;
16.6. to starptautisko organizāciju sarakstu, kuru darbā pretendents piedalās.
17. Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:
17.1. zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors;
17.2. Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādes;
17.3. zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori;
17.4. patenti un pārdotas licences;
17.5. augsts citējamības indekss;
17.6. sarakstītas monogrāfijas un/vai mācību grāmatas;
17.7. publikācijas starptautiskos žurnālos;
17.8. ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).
18. Valsts emeritēto zinātnieku kvotas un dokumentu iesniegšanas termiņus Valsts emeritēto zinātnieku padome publicē laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” ne vēlāk kā divus mēnešus pirms noteiktā termiņa.
19. Pretendentus valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai Valsts emeritēto zinātnieku padome izvēlas šādā kārtībā:
19.1. vērtē pretendenta atbilstību šī nolikuma 17. punktā minētajiem kritērijiem, kurus iepriekš izanalizējuši divi padomes locekļi;
19.2. pēc diskusijas aizklāti balso par pretendentu;
19.3. piešķir valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu.
20. Valsts emeritētā zinātnieka granta apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 60% no profesora vidējās mēneša algas likmes, kāda noteikta attiecīgajos Ministru kabineta tiesību aktos. Izglītības un zinātnes ministrs atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka granta apmērus, un tas nedrīkst būt mazāks par iepriekš piešķirto grantu.
21. Valsts emeritētajam zinātniekam tiek izdots diploms un krūšu nozīmīte. To pasniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas kopsapulcē.
22. Ja nodarīts morāls vai materiāls kaitējums valsts interesēm, Ministru kabinets var atcelt lēmumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu.