Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce 2004

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko zinātniekiem piešķir par izciliem radošiem sasniegumiem.

LZA prezidents profesors Juris Ekmanis, atklājot rudens pilnsapulci, sacīja, ka mums ir īpaša diena - pasniedzam LZA Lielo medaļu pasaules, ASV un Latvijas zinātniekam Andrim Padegam. No datorzinātniekiem - LZA Lielās medaļas laureātiem - divi strādā Latvijā, divi ārzemēs, un tas liecina par mūsu spēcīgo datorzinātnieku paaudzi. A. Padegs piedalījās IBM lieldatoru sistēmas izveidē - projektā, kur ASV savulaik ieguldīja vairāk nekā 5 miljardus dolāru. Tas ir vairāk nekā atombumbas radīšanā ieguldītais kara gados.

Laudatio - Andrim Padegam sacīja akadēmiķis R.M.Freivalds, kas laureāta iespaidu uz Latviju novērtēja kā milzīgu. Jo 20.gs. 70.gados, atzīstot patiesību, ka PSRS datori "netiek līdzi" ASV datoriem, tātad pasaules līmenim, PSRS sāka nelikumīgi kopēt IBM360 sēriju. Inženieri pielika ārkārtīgas pūles. Taču sociālisma sistēmas saimniecība bija sabrukusi, un tas izšķīra šīs lielvalsts likteni. Jau 60. gados ASV IBM360 bija neparasts produkts - vesela datoru sērija, tāda produkta nebija bijis. Un šajā intelektuālajā cīņā līdera pozīcijās bija Andris Padegs.

Akadēmisko lekciju "IBM360 lieldatoru attīstīšana un nozīme" nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts Andris Padegs. Tas bija stāsts par augsto tehnoloģiju uzvaras gājienu cilvēces progresa vārdā, stāsts par cilvēka intelekta uzvarošo spēku.

Mīļie kolēģi! Esmu ļoti pagodināts, ka tieši man uzticēts goda pilnais uzdevums pastāstīt par Dr.Andri Padegu. Tikai gribu teikt – es varu pastāstīt, kā viņa darbība izskatās no šī krasta, kādu iespaidu tā atstāja uz Latviju. Jāsaka, ka šis iespaids bija milzīgs. Kā zināms, Padomju Savienībā datori tika konstruēti un ražoti, bet ap 1970. gadu notika būtisks stratēģisks pavērsiens: kaut kur augšā, nezinu precīzi, kur, tika pieņemts lēmums, ka tie datori, kas PSRS tiek projektēti un ražoti, nekādi netiek līdzi pasaules līmenim, tāpēc vajag ar vienu lēcienu panākt pasaules līmeni, nelikumīgi kopējot IBM 360 sēriju. Protams, oficiāli to sauca “Elektronu skaitļojamo mašīnu vienotā sistēma”. Dažādus modeļus ražoja dažādās valstīs, kaut kas bija arī Latvijā sastopams. Ar kopēšanu gāja, kā gāja – visgrūtāk bija nokopēt integrālās shēmas. Ja pirmajām mašīnām tas vēl kaut cik izdevās, tad vēlāk, kad amerikāņi gāja uz priekšu, mums tik labi vis negāja, un pēdējai no šīs sērijas mašīnām ES1060 vidējais laiks starp vienu remontu un otru bija nedaudz vairāk par divām stundām. Jūs varat novērtēt, kādas izmisīgas pūles mūsu inženieri pielika, bet ko nu nevarēja “pavilkt”, to nevarēja. Padomju laika pašās beigās jau diezgan atklāti runāja, ka tā bijusi liela kļūda – kopēt.

70. gadu beigās pie mums atbrauca viens amerikānis, Kornela universitātes profesors Juris Hartmanis, kurš ar mums runāja latviski, un mēs viņam rādījām, kāds skaistas mašīnas pie mums ir. Iedomājieties skatu – iet pa priekšu mūsu priekšniecība, J.Hartmanis, vesels bars līdzās, tad J.Hartmanis pienāk pie mašīnas, pienāk tuvāk, vēl tuvāk un naivi saka: “Ak tad tā pie jums sauc IBM”.

Šajā sakarā man gribas teikt tā – PSRS sabruka daudzu iemeslu dēļ un ne jau augusta pučs bija izšķirošais. Izšķirošais bija tas, ka saimniecība jau līdz tam bija praktiski sabrukusi. Saimniecības sabrukumā galvenā loma bija tam, ka tādās modernās nozarēs kā datorindustrija atpalikšana no pasaules līmeņa bija vienkārši fantastiska. Man ir patīkami teikt, ka mūsu šīsdienas laureātam A.Padegam tur ir tomēr milzīgi nopelni. ES mašīnas, kuras parādījās sešdesmitajos gados, izskatās stipri līdzīgas amerikāņu mašīnām, pat ārējais veidols līdzīgs. Tā vismaz likās, manām acīm skatoties. Amerikāņu acīm skatoties, tas viss izskatījās otrādi. IBM 360 sērija nebija parasts produkts. Vienā no oficiālajiem dokumentiem šajā sakarā teikts: “Mēs prezentējam nevis parastu produktu, bet veselu datoru sēriju – 360. –, un tas ir varens izrāviens. Mums tāda produkta vēl nav bijis.” Jau tas vien, ka PSRS pameta visas savas iestrādes, pārstāja konstruēt kaut ko jaunu un sāka tikai kopēt, parāda, ka šis produkts tiešām bija kaut kas pasaulei nozīmīgs.

Vairāk par vēsturi nerunāšu, šodienas laureāts to pastāstīs vairāk, gribu pievērst Jūsu uzmanību dažiem dokumentiem un oficiāliem rakstiem, kuros šie produkti ir prezentēti. Sākumā šo produktu izstrādē piedalās diezgan daudz slavenu vīru, datorspeciālistiem šie vārdi ir labi pazīstami. Ja sešdesmitajos gados tikai daļai no tā visa, tad vēlāk arvien vairāk un vairāk kā galvenais autors figurē Dr.A.Padegs, un tas nozīmē, ka viņš ir bijis viens no galvenajiem izstrādātājiem.

Nākošā – 370. sērija bija jauns solis uz priekšu, to gan mēģināja kopēt, bet nokopēt faktiski neizdevās. No ārpuses tas bija stipri līdzīgs, bet iekšpusē tas bija milzīgs lēciens uz priekšu. Kad 1981.gadā notika atskatīšanās, cik tas bija jauki un ko tas pasaulei nozīmēja, tad redzam, ka A. Padegs ir neapšaubāms līderis, neapšaubāms atzīts vadītājs. Es personīgi par to, ka eksistē IBM 390. sērija, padomju laikā nekā nezināju, vēl vairāk – es nezināju to pat stipri pēc padomju laika. To vairs nekopēja, un to, ka tur arī ir strādājis A.Padegs, es uzzināju pavisam nesen.

Pirmo reizi mēs redzējām A.Padegu 1991.gadā, kad notika Vispasaules latviešu zinātņu kongress, tur A.Padegs bija ārzemju rīcības komitejas priekšsēdētājs.

Man, protams, vajadzētu pastāstīt par dažādām viņa darbības pusēm – par to, ka latviešu aktivitātēs viņš visu mūžu bijis ļoti dziļi iekšā, bijis draudzes priekšnieks, koros dziedājis, bet ar Zinātņu akadēmiju tam ir tīri pastarpināta saistība. Toties ir tāda firma “Infologistic”. Vēsture tāda – 90. gadu sākumā pie mums atbrauca Jānis Gobiņš un sāka nodibināt lietišķus kontaktus ar praktiskajiem programmētājiem un aicināt kopīgos darbos. No šīs tribīnes ne vienu vien reizi ir runāts par to, ka Latvijas nacionālajā produktā ienākumi, kas nāk par datorprogrammu pārdošanu, sastāda diezgan būtisku procentu. Bet iesākās ar firmu “Infologistic”, kura ieveda Latvijas programmētājus pasaules tirgū. Šīs firmas viens no vadītājiem ir Dr.A.Padegs. Mums bija nepieciešams, lai Rietumos zināmi cilvēki mūsu lētākos Soft Ware produktus kā kopējus projektus ievestu šajā tirgū. Tā tas iesākās, un bez tā mūsu datorprogrammu industrija nebūtu bijusi iespējama. Mēs varam žēloties par to, cik Latvijas zinātnei ir slikti, bet, kamēr mūsu tautai ir tādi cilvēki kā Dr.A.Padegs, tikmēr mums vēl neiet pavisam slikti un mēs varam ar optimismu skatīties nākotnē.

LZA Prezidija sēdē dienu pirms Pilnsapulces: LZA prezidents J.Ekmanis un LZA ārz.loc. A.Padegs	Laudatio Andrim Padegam sacīja akad. R.M.Freivalds. Pēc savas runas viņš sirsnīgi apsveica A.Padegu
LZA Lielās medaļas pasniegšana: A.Padegs un J.Ekmanis	LZA Lielās medaļas pasniegšana: A.Padegs, J.Ekmanis un J.Stradiņš
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas uzdevumā un savā vārdā laureātu sveic Prof. I.Freibergs	Zinātnieku savienības vārdā laureātu sveic A.Draveniece un Prof. U.Raitums
LZA Lielās medaļas laureāts Andris Padegs pēc apbalvošanas ceremonijas	Foto LZA Lielās medaļas vēsturei: agrāko gadu LZA Lielās medaļas laureāti kopā ar jauno laureātu un LZA prezidentu. 1.rindā: J.Ekmanis, A.Padegs, J.Stradiņš. 2.rindā: M.Beķers, E.Grēns, R.M.Freivalds, J.Krastiņš, E.Lavendelis, A.Caune, O.Lielausis