Par Kārļa Mīlenbaha Gadu

 Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums

          Šīgada 18. janvārī aprit 150 gadu kopš izcilā valodnieka, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu zinātnieka – filologa Kārļa Mīlenbaha piedzimšanas. Būdams skolotājs Talsos, Jelgavā, Rīgā, Kārlis Mīlenbahs par sava mūža sūtību izvēlējās latviešu valodas izpēti un izkopšanu. Mīlenbaha un viņa līdzgaitnieku darba rezultātā latviešu valoda 20.g.s. sākumā kļuva par zinātnes un kultūras valodu, un šim apstāklim bija nozīmīga loma arī Latvijas valsts tapšanas procesā.

Kārlis Mīlenbahs (1853-1916) bija daudzu latviešu valodas normu izstrādātājs, nepagurstošs valodas kultūras izkopējs. Viņa vadībā izveidota un 1908. gadā pieņemta latviešu valodas mūsdienīgā ortogrāfija uz latīniskā raksta (antīkvas) bāzes. Mīlenbahs ir skaidrojis senus tautu kontaktus, indoeiropiešu valodu kopsakarus, citvalodu ietekmes latviešu valodā. Viņa veikuma virsotne ir bagātīgi savāktais un sistematizētais latviešu vārdu kopojums, ko izrediģētā un papildinātā veidā kā “Latviešu valodas vārdnīcu” 1923.-1932.gg. izdevis dižākais latviešu valodnieks – Mīlenbaha darba turpinātājs leksikogrāfijas jomā profesors Jānis Endzelīns. “Mīlenbaha – Endzelīna vārdnīca” latviešu tautas vērtību krājumā stādāma līdzās Kr. Barona “Latvju Dainām”.

Pēc Valsts valodas komisijas aicinājuma godināt Kārļa Mīlenbaha nemirstīgo veikumu latviešu valodniecībā Latvijas Zinātņu akadēmija pasludina 2003. gadu par Kārļa Mīlenbaha Gadu. Šo lēmumu vienprātīgi atbalstījis LZA Senāts savā 14. janvāra sēdē.

Šādā kārtā vēlamies uzsvērt zinātnieku, plašas sabiedrības un Latvijas valsts atbildību par latviešu valodas mūsdienīgu attīstību izšķirīgajā vēstures brīdī, kad Latvijas kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, latviešu valoda potenciāli kļūst par vienu no ES oficiālajām valodām.

Globālās informācijas apmaiņas pasaulē konkurenci izturēs tās valodas, kas spēs sekot zinātnes un tehnoloģijas attīstībai, ļaus smalki un niansēti izteikt jēdzienus, domas, izjūtas. Ir reāli jāveido tāda valodas politika, kas nodrošinātu Latvijas sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, garantētu tai konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot iespēju saglabāt un attīstīt Latvijas mazākumtautību valodas. Valsts valodas politikā jāparedz latviešu terminoloģijas attīstība, valodas funkcionēšana informāciju tehnoloģijās, datorzinātņu un datortehnikas jomā, valodas kultūras un kvalitātes veicināšana plašsaziņas līdzekļos un sadzīvē. Latviešu valodas zinātniskās izpētes  ietvaros nepieciešams izdot K. Mīlenbaha rakstu izlasi, popularizēt viņa zinātnisko mantojumu. Lingvistikas un terminoloģijas problēmām vēl plašāk pievēršams dažādu nozaru speciālistu skats. Paturot vērā apstākli, ka K.Mīlenbahs visu mūžu ir strādājis par vācu valodas un klasisko valodu skolotāju, uzskatām par lietderīgu arī šodien īpaši intensificēt svešvalodu apgūšanu Latvijā.

Mīlenbaha gadā būtu jāakceptē latviešu valodas attīstības valsts programma un jānodrošina priekšnoteikumi tās sekmīgai īstenošanai. Latvijas Zinātņu akadēmija aicina 21. gadsimtā jaunos vēstures apstākļos attīstīt mūsu priekšteču – latviešu valodas izpētes un izkopšanas celmlaužu ieceres.

                                                                                               Profesors Jānis Stradiņš
Zinātņu akadēmijas prezidents