Zinātnes Vēstnesis
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
1998. gada 25. maijs * 10(155) _______________________________________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_______________________________________________________________________________________
Lat vijas Zinātņu akadēmijas aicinājums valsts varas institūcijām
Kā sekmīgi piedalīties NATO programmās
Interesantas grāmatas
Kosmoloģiskā
saule (Vaira Vīķe
Freiberga. Trejādas saules. Kosmoloģiskā saule.
— R.: "Karogs", 1997, 240 lpp., ilustr. )
Andrievs Niedra. Tautas nodevēja atmiņas. "Zinātne", 1998
Par zinātnes popularizēšanu
Iznācis
"Tehnikas Apskata" pirmais Latvijas numurs
"Skeneris" skan labāk par "skanneri". Saruna ar Latvijas Zinātnes padomes projekta "Datoru tīkli: latviešu terminoloģija" vadītāju Dr. dat. Gunti Fricnoviču
A. Balklavs. Bet kāpēc tikai astroloģija?
I. Strazdiņš. Māņticības stūrītis inženieriem?
Izstāde slēgta. Lai dzīvo izstāde! (LZA goda locekļa mākslinieka Jāņa STRUPUĻA darbu izstāde)
Jauniegūtās ārzemju grāmatas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā
Lat vijas Zinātņu akadēmijas aicinājums valsts varas institūcijām
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam G. Ulmanim
Latvijas Republikas Saeimas pr-tājam A. Čepānim
Latvijas Republikas Ministru Prezidentam G. Krastam
Pamatojoties uz LZA akadēmiķa Jāņa Endzelīna piemi ņas konferencē "Latviešu valoda mūsdienu Latvijā" (Rīgā, 1998., 22. aprīlī) izteiktiem ierosinājumiem, Lat vijas Zinātņu akadēmija aicina valsts varas institūcijas:
1. Papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar normu, ka Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda, turklāt šo tēzi iekļaujot vienā no Satversmes pantiem, ku rus drīkst grozīt tikai ar tautas nobalsojumu (refe rendumu), piemē ram, izveidojot jaunu 7. pantu Sa tversmē.
2. Valsts Prezidentu izsludināt 1999. gadu par "Latviešu valodas gadu", kura laikā būtu īpaši nostiprināma latviešu valodas sociolingvistiska situācija, popularizējama latviešu valodas pareiza, nesakropļota lietošana saziņas līdzekļos, veidojamas jaunas, tolerantas un metodiski efektīvas pieejas latviešu valodas apmācībā valsts valodas nepratējiem.
3. Paredzēt detalizētas ilgtermiņa latviešu valodas valsts programmas zinātnisku izstrādāšanu, kā saglabāt un sargāt latviešu valodu, šīs programmas finansēšanu nodrošinot no valsts budžeta.
Rīgā, 1998. g. 12. maijā LZA prezidents Jānis Stradiņš LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš
Kā sekmīgi piedalīties NATO programmās
14. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā ar priekšlasījumu un konsultācijām uzstājās NATO Zinātnes komitejas eksperts P. Renjo kungs.
"Zinātnes Vēstneša" š. g. 8. numurā rakstā "NATO — ne tikai militāra alianse" lasītāji jau varēja iepazīties ar trim NATO darbības virzieniem — militāro, politisko un zinātnisko, no ku riem mūs vairāk interesē tieši trešais un tās iespējas, kādas mūsu zinātniekiem ir iekļauties NATO finansētajās pētniecības programmās. Par to žurnālistam pastāstīja Latvijas pārstāvis NATO Zinātnes un Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejās — LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš. Viņš arī šajā tikšanās reizē klātesošos iepazīstināja ar viesi un mudināja jautāt par visu, kas saistās ar pieteikumu iesniegšanu, nofor mēšanu utt., jo bieži vien solīds projekta pieteikums konku rencē zaudē tikai tādēļ, ka nav noformēts atbilstoši pastā vošajām prasībām.
P. Renjo kungs bija iecerējis savu
uzstāšanos dalīt trīs daļās:
Mazliet par pašu viesi. P. Renjo kungs ir eksperts, viņam ir grāds inženierzinātnēs, precīzāk — jūras flotes inženier zi nātnē un flotes arhitektūrā. Viņš ilgāku laiku strādājis Francijas aizsardzības ministrijā dienestā, kas nodarbojas ar kuģu būvi un starptautiskiem sakariem. P. Renjo zinātniskās intereses saistītas ar konstrukciju materiāliem, enerģētiskām iekārtām un kontrolsistēmām. Kā teica akad. A. Siliņš, mūsu viesim ir liela pieredze dažādu projektu radīšanā un vadīšanā, sākot no to plānošanas līdz realizācijai un kvalitātes kontrolei. Viņš ir bijis NATO pārstāvis ASV, Vācijā, piedalījies divpusīgu un kolektīvu starptautisku līgumu izstrādāšanā. Divus gadus P. Renjo ir Zinātnes komitejas eksperts.
Referāta pirmajā daļā P. Renjo iepazīstināja ar 1958. gadā izveidoto NATO Zinātnes komiteju, kura kopš 1991. gada veido partnerattiecības ar Austrumeiropas valstīm, kas nav NATO dalīb nieces. Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komiteja nodibināta 1969. gadā ar mērķi pētīt sociālās un vides aizsardzības problēmas. Ir pieņemti vairāki prioritāri virzieni, kuros partnervalstu zinātnieku piedalīšanās būtu ļoti vēlama.
Referents iepazīstināja ar tām iespējām, kādas paveras projektu līdzdalībniekiem. Tās ir pēcdoktora studijas, kad 10 dienās 60—80 pēcdoktora "studentu" grupai tiek nolasītas 12—15 lekcijas. Tās ir arī īsas darba tikšanās (2—3 dienu garas), kurās piedalās 20—50 dalībnieki no NATO un partnervalstīm. Tie ir kopējie pētniecības granti, kad projektu ietvaros ir iespē jams strādāt 1—4 nedēļas, un īsas vizītes projektu grantu ietvaros. Visos gadījumos tiek segti ceļa un uzturē šanās izdevumi, bet netiek maksāta alga.
Runājot par NATO programmu "Zinātne — mieram", kura ir plānota pieciem gadiem un kur vēl var iesniegt pieteikumus līdz š. g. augustam, P. Renjo iepazīstināja ar tām tēmām, kurās varētu piedalīties mūsu zinātnieki. Tās ir, piemēram, tirgus orientēta ekonomika, socioekonomikas infrastruktūra, augsta kvalitāte zinātnē un tehnikā, sadarbība starp zinātni un rūp niecību u.c. Šī programma ir paredzēta arī kā palīdzība iekļau ties starptautiskā zinātniskā sabiedrībā, atrast sev partnerus, iepazīties ar moderno zinātnes menedžmenta praksi un jauno zinātnieku atbalstam.
Tikšanās pēdējā daļa bija veltīta projektu noformēšanai un izraisīja daudz jautājumu, uz kuriem tika sniegtas kompe tentas atbildes.
Z. Kipere
Interesanta grāmata
Vaira Vīķe Freiberga. Trejādas saules. Kosmoloģiskā saule. — R.: "Karogs", 1997, 240 lpp., ilustr.
Žurnāla "Karogs" apgādā iznākusi pazīstamās folkloras pētnieces, Latvijas un Kanādas Zinātņu akadēmijas locekles, psiholoģijas doktores Vairas Vīķes-Freibergas daudzu gadu darba rezultāts. Tā vērienīgumu un dziļumu folkloras pētnieki un cienītāji jau iepazinuši no grāmatām "Dzintara kalnā" un "Saules dainas". Triloģija "Trejādas saules" vainago līdzšinējos Vairas Vīķes-Freibergas latviešu tautasdziesmu pētījumus, sniedzot plašu saules dainās balstītu tēmu un motīvu analīzi.
"Trejādu sauļu" pirmais sējums "Kosmoloģiskā saule" aplūko kosmoloģiskās un maģiskās saules dainas — dziesmas, kurās atspoguļojas izpratne par Visuma uzbūvi, kā arī dziesmas, kurās atrodami ticējumi par metafiziskajām dabas un cilvēku dzīves likumībām.
Tiktāl — izdevēju anotācija. Pati Vaira Vīķe-Freiberga grāmatas priekšvārdā raksta:
"Šīs grāmatas galvenais nolūks tomēr nav zinātnisku jautājumu risināšana, bet gan vēlme dalīties tieši ar latviešu publiku tais atziņās par dainām, ko līdz šim esmu paspējusi apgūt, sekojot ilggadīgai dziņai šo milzīgo dziesmu masu aptvert, izprast, "pieradināt" un padarīt par savu. Kaut dainas ir mūsu tautas plašākais un vērtīgākais mantojums, tā īsti pārmantots tas kļūst tikai tad, ja mēs katrs spējam to apgūt, izbaudīt un izprast. Ko līdz tas, ja arhīvu plauktos guļ tik daudz dziesmu pierakstu, "ka katram latvietim iznāktu pa vienam", vai tas, ka istabā uz plaukta put biezi dainu sējumi ar neatgrieztām lapām? Dainām ir jākļūst par nopietnu daļu no katra latvieša garīgās pasaules, bet pati materiālu pārpilnība šeit var izrādīties par nopietnu šķērsli.
Katrs, kas būs kādreiz izmēģinājis mazu pastaiga pa lielākiem dainu krājumiem, būs droši vien konstatējis, ka lielās devās nemaz nav iespējams tās ilgi lasīt. Mēs gribat tās baudīt mazākās devās, mēs gribam plašāku kontekstu, kurā katru dziesmu situēt, un mēs itin bieži gribam kādu komentāru vai izskaidrojumu par to, kas tur pateikts. Tādas vismaz ir prasības, ko es pati esmu izjutusi, un uz tām esmu centusies atbildēt šai sējumā, domājot par katru ieinteresētu lasītāju, ne tikai speciālistiem vien."
Grāmatu ilustrējis un noformējis mākslinieks Ilmārs Blumbergs.
Par zinātnes
popularizēšanu
Iznācis "Tehnikas Apskata" pirmais
Latvijas numurs
Daudzi savās rokās ir turējuši nelielās gaišbrūnās "Technikas Apskata" burtnīciņas — ar tādu nosaukumu pirms 43 gadiem Latviešu Inženieru apvienības (LIA dibināta 1948. gadā 9. maijā Eslingenā, Vācijā, kopš 1975. gada — Latviešu Inženieru apvienība Kanādā, ar centru Monreālā un nodaļām visā pasaulē) ideja izdot žurnālu kā saiti starp svešumā dzīvojošajiem latviešu tehniskās inteliģences pārstāvjiem. Nu tas ir atnācis uz Latviju, lai stātos kādreiz populārā žurnāla "Zinātne un Tehnika", vēlāk — "Zinātne un Mēs", vietā pēc to nogrimšanas tirgus ekonomikas saceltajos izdevējdarbības viļņos, kuros mūža mieru atrada ne viens vien savulaik popu lārs (un ne tikai zinātniski populārs) žurnāls. Šobrīd, ja neskaita specifisko "Zvaigžņoto Debesi", tas ir vienīgais periodiskais izdevums, kas populāri informēs par zinātnes un tehnikas norisēm.
Žurnāla "Tehnikas Apskats" galvenais redaktors akadēmiķis Juris EKMANIS:
— Žurnālu mēs saņēmām līdz ar aptuveni 270 ārzemju abo nen tiem. Tās ir gan privātpersonas, gan organizācijas visā pasaulē. Aptuveni tik pat daudz "piemetām klāt" eventuālos lasītājus Latvijā un noteicām pirmā numura tirāžu. Atkarībā no lasītāju intereses to varam palielināt neierobežoti.
Runājot par saturu, atkārtošu to, kas lasāms kopā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu rakstītajā 1. numura ievadā, kur izteikta pateicība Kanādā iznākušā žurnāla pēdējam redak toram inž. J. R. Paliepam un tā organizatoriskajam "motoram" LIA prezidentam A. Palejam, pēc kura ierosmes žurnāls pār nāca uz Latviju ar sekojošiem noteikumiem:
Pirmā diskusija jau varētu izvērsties par terminoloģiju, par latviešu pareizrakstību, piemēram, kāpēc žurnāls līdz šim sau cās "Technikas Apskats", bet Latvijā to bija iespējams re ģistrēt tikai kā "Tehnikas Apskatu". Interesanti, ka termi no lo ģi jas ziņā atkal aktīvākie izrādās "tehnokrāti", jo cita pēc citas nāk klajā apjomīgas vārdnīcas datortehnikā, enerģētikā, celt nie cībā, kamēr sociālo zinātņu pārstāvji sūkstās par latvisku ter minu trūkumu. Turklāt latviešu valodas kopšana ir tieši tā joma, kur valdība ir Zinātņu akadēmijai deliģējusi īpašas pilna varas.
Nosaucot dažus pirmā "Tehnikas Apskata" rakstus — Edgara Siliņa "Aiz saules tālāk ej!" (Virs bezapziņas bezdibeņiem), Jāņa Stradiņa "Tartu universitāte Latvijas zinātnē un kultūrvēsturē", Elmāra Tomsona "Atomelektro staciju gredzens ap Latviju", Artura Balklava "Latvijas astronomija jaur ir Eiropā un pasaulē", Valentīnas Skujiņas "Noturīgais un mainīgais latviešu valodas tehnisko zinātņu terminoloģijā", jāatzīmē, ka nemaz nav tik viegli atrast zinat niekus, kas par saviem darbiem spētu uzrakstīt saistoši un plašai auditorijai saprotami. Tā ir joma, kurā būtu jātrenējas katram zinātniekam, ja viņš grib gūt atbalstu sabiedrībā, kā tas ir nepieciešams.
Redakcijas kolēģijas loceklis LZA goda loceklis Oskars GERTS:
— Neraugoties uz Akadēmijas prezidenta un vice prezidenta labo novērtējumu, es pats neesmu visai apmierināts, jo realizētais atšķiras no iecerētā, galvenokārt tehniskajā izpildījumā. Formāta un spoguļa laukuma ziņā žurnāls ir maksimāli tuvināts iepriekšējam, Rietumos iznākušajam žurnālam, tādēļ mums ir mazliet neparasts, taču pirmie divi trīs numuri būtu jāuzskata par starpposmu, kura laikā tiks izveidots jauns dizains. Iespējams, ka arī nosaukumā ienāks vārds "zinātne", lai labāk raksturotu žurnāla satura plašumu.
Žurnāla nākotni es saredzu tādu, ka 2/5 vai 1/2 aizņems tēma, kuru varētu nosaukt par lielajiem latviešiem — par tiem latviešu un ne tikai latviešu — Latvijas zinātniekiem, kas neatkarīgi no viņu dzīves un darba vietas pasaules zinātnē ir devuši tādas vērtības, ka paliks vēsturē arī tad, kad latviešu varbūt vairs vispār nebūs. Ar laiku šie raksti varētu tikt apkopoti atsevišķā krājumā vai enciklopēdijā. Pārējā žurnāla daļa būtu veltīta aktualitātēm, jaunajam pienesumam Latvijas zinātnē.
"Skeneris" skan labāk par "skanneri"
Saruna ar Latvijas
Zinātnes padomes projekta "Datoru tīkli: latviešu
terminoloģija" vadītāju
Dr. dat. Gunti Fricnoviču
"Z. V." — LU Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki jau tad, kad institūts vēl atradās Latvijas Zinātņu akadēmijas sa stāvā, bija pazīstami kā latviešu terminoloģijas entuziasti. Jo sva rīgāk tas ir tādēļ, ka datorzinātnēs un informātikā latviešu termi noloģija ir jārada pilnīgi no jauna. Nu jau klajā nākušas vairākas vārdnīcas. Kā tas notika?
G. F. — Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes Informātikas ekspertu komisijas sapratnei un atbalstam, jau no 1991. gada esam saņēmuši grantus jeb projektu finansējumus. Pirmā projekta "Dalīta datu apstrāde: latviešu terminoloģija" rezultātā iznāca angļu—krievu—latviešu skaidrojošā vārdnīca "Datu pārraides un apstrādes sistēmas" (1995. g., izdevējs a/s "SWH Informatīvās sistēmas"). 1994.—1996. gada grants saucās "Personālie datori: latviešu termi no loģija". To vainagoja šogad, 1998. gadā, a/s "Dati" apgādā klajā nākusī angļu—latviešu—krievu skaidrojošā vārdnīca "Per sonālie datori". Kādēļ izraudzījāmies šādu tematu? Personālos datorus pla ši lieto visās zinātnes un tautsaimniecības nozarēs, arī sadzīvē, taču atbilstošu latviešu terminu nebija, izlīdzējāmies ar angļu termi niem. Pat ne angļu—amerikāņu slenga, jo tie tapuši Amerikā. Pašlaik strādājam pie granta "Datoru tīkli: latviešu termi noloģija". Tas ir trešais posms vienotas latviešu terminu sistēmas radīšanai datorzinātnē.
"Z. V." — Vai jūsu darba grupā strādā tikai institūta līdzstrādnieki?
G. F. — Bez Dr. h. dat. Alda Bauma, Dr. dat. Ilzes Ilziņas un manis, kas visi esam no Elektronikas un datorzinātņu institūta, sadarbojamies arī ar Andreju Gobzemu no Rīgas Aviācijas universitātes, Jāni Ķikutu no LU Matemātikas un informātikas institūta, Juri Borzovu no Rīgas informācijas tehnoloģijas institūta (RITI). Mums palīdzējis arī datorspeciālists profesors Imants Freibergs no Kvebekas universitātes Monreālā (Kanādā).
"Z. V." — Vieni vienīgi informātikas speciālisti?
G. F. — Kā tad bez valodniekiem! Tieši viņi jau ir tie, kas pārbauda, vai jaunais termins atbilst latviešu valodas vārdu veidošanas likumībām un labskanībai. Jau 1992. gadā radās ideja izveidot pie Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informātikas terminu apakškomisiju, kuru uzticēja vadīt man. Tā savā ziņā ir unikāla komisija, jo jau sešus gadus mēs regulāri ik pēc divām nedēļām pulcējamies, lai apspriestu kārtējos pie pra sījumus, ko šai komisijai iesniedz speciālisti no augstskolām, dažādām iestādēm, kā, piemēram, Latvijas Bankas, no TV, radio, laikrakstiem, dažnedažādām firmām, kurām savos tekstos nepieciešami latviešu termini. Bieži vien viņi dod savus priekšli ku mus līdz ar skaidrojumu, mēs tos izvērtējam un vai nu apstiprinām vai iesakām labāku variantu. Piemēram, bija priekšlikums entry tulkot kā ievade. Mēs pieņēmām ievadne. Tooltip pēc vai rāku variantu apsvēršanas vienojāmies nosaukt par rīkrādi. Katrā gadījumā tiek pārbaudīts arī tas, kā termins strādā tek stā, vai, vairākkārt lappusē atkārtots, tas nerada nepatīkamas izjū tas.
"Z. V." — Lietotājs jau būtu ar mieru iztikt ar to pašu angļu terminu, to jau viņš pazīst. Latviešu jāmācās no jauna.
G. F. — Tā jau saka, ka jauns termins iegulstas atmiņā tikai pēc četrdesmitās reizes, un mēs neesam tādi ideālisti, lai cerētu, ka pilnīgi visi mūsu ieteiktie termini uz karstām pēdēm "aizies tautā". Mēs terminus iedalām četrās grupās. Pirmie — tie, kas jau iegājušies mūsu parastajā leksikā, tādi kā dators, programmatūra. Ar tiem jārīkojas uzmanīgi, tādēļ mēs cenšamies tos nevis aizstāt ar citiem, bet lūkoties, lai tie labāk atbilstu latviešu valodas būtībai. Tā ieteicām lietot printeris ar latvisko — is galotni, lai novērstu iespēju kļūdīties tā locījumā. Katrs taču teiks printerim nevis printeram. Izvēlējāmies skeneris, kaut arī sarunā jau bija iegājies skanners vai skaners, jo vārdam skanēt taču ir pavisam cita nozīme. Reizēm, tieši otrādi, nākas atteikties no latviešu vārdiem, kā tas bija ar datoru, ko ieteicām skaitļotāja vietā. No datora varam atvasināt datorizēt, bet kā no skaitļotāja? Savukārt kompjūters nav pieņemams nelatviskā burtu salikuma pjū dēļ.
Otro terminu grupu lieto daudz cilvēku, kas neatkarīgi no savas profesijas strādā ar datoru. Arī šiem vārdiem jāatbilst latviešu valodas pamatprincipiem. Tādi būtu tastūra (nevis klaviatūra) vai izvēlne (menu).
Trešo terminu grupu lieto speciālisti. Šajos gadījumos ir labāk, ja termins ir pēc iespējas tuvāk oriģinālam. Var atļauties aizguvumus, lai atvieglotu atpakaļtulkošanu, citādi mēs radītu ter mi nus, kurus tikai paši spētu tulkot atpakaļ angliski.
Ceturto terminu grupu lieto ļoti šauri speciālisti, tādēļ termini ļoti maz atšķiras no oriģināla.
"Z. V." — Grāmatas tiek izdotas samērā lēni. Un arī reti. Vai ir vēl kāda iespēja latviešu terminus "laist tautās"?
G. F. — Angļu—latviešu tulkojumu bez skaidrojuma ievietojam datu bāzē, kas ir pieejama RITI, arī akadēmiskajā tīklā un Internetā. Pie tam, par brīvu, jo tā ir taisīta par valsts naudu. Vēl nesen bija iespēja ierasties SWH komerccentrā un bez maksas to ierakstīt savā kasetē ar noteikumu, ka tā netiks izmainīta un lietota ko merciāliem mērķiem. Šobrīd datu bāze tiek pārveidota, bet cerams, ka šāda iespēja drīz atkal būs pieejama. Šī visplašākajai sabiedrībai pieejamā terminoloģija ir tas reālais ieguvums, kas radies, pateicoties Latvijas Zinātnes padomes finansiālajam atbalstam.
Ar Gunti Fricnoviču runāja Zaiga Kipere
Izlasot A. Rača publikāciju "Astroloģijas iespējamā loma pedagoģijā" laikraksta "Izglītība un Kultūra" 1997. g. 13. novembra numurā, pārņēma divējādas izjūtas un arīdzan izraisījās asociācijas. Diemžēl, ļoti atšķirīgas no tām, kādas tās bija astrologam, un tādēļ radās vēlēšanās par šo jautājumu izteikt savas domas. Tā radās šis raksts, kuru diemžēl "Izglītība un Kultūra" līdz pat šim brīdim nav uzskatījusi par iespējamu ievietot, tā, manuprāt, uzskatāmi nodemonstrējot, ar kādas "izglītības" un "kultūras" sasniegumu propogandu tā reizēm aplaimo savus lasītājus. (Beidzot A. Balklava raksts "Kāpēc tikai astroloģija?" iespiests arī "Jaunās Avīzes" 14. maija numurā. — Red.)
Augšminētajā A. Rača rakstā runa ir it kā par visai nozīmīgu jautājumu — par psihologu lietderību skolās, pret ko, protams, nekādu iebildumu nevarētu būt. Pat vairāk, vārdu lietderība droši var aizstāt ar — nepieciešamība, bet, piedodiet, kāds tam sakars ar astroloģiju. Vai tad mūsdienu psiholoģijai kā zinātnei nav nekādu sasniegumu, vai arī tie ir tik niecīgi, tik neapmierinoši, tik nepietiekami, ka jau jāmeklē astrologu palīdzība?
Līdz ar to arī nonākam pie cēloņiem, kas ne tikai pamu dināja, bet lika rakstīt šo rakstu, lai arī apzinājos, ka tam būs grūti ieraudzīt dienas gaismu kādā masu tirāžas laikrakstā, jo vērsīsies pret astroloģiju, kas šajos laikrakstos ir iekarojusi ļoti stabilas pozīcijas (kuras var salīdzināt ar to priviliģēto stāvokli, kādu, piemēram, Indijā ieņem svētās govis) — gandrīz jebkurš no tiem, šķiet, uzskata ja ne par pienākumu, tad goda lietu atvēlēt sleju astroloģiskām prognozēm vai horoskopiem.
Tātad, attiecībā uz izjūtām: pirmkārt, neapšaubāmi ir gandarījums par sasniegto vārda brīvību, par iespēju paust dažādus, bieži vien pat pilnīgi pretējus un arī aplamus uzskatus un, otrkārt, nožēla, ka šī brīvība bieži vien tiek izmantota ne sabiedrības interesēs un, ka ne katram ir iespējas šo brīvību izmantot oficiāli likvidētas, bet tomēr katrā izdevumā neoficiāli pastāvošas cenzūras dēļ.
Attiecībā uz asociājām: vēl nesen ļoti aktuāls bija jēdziens — karojošais ateisms — un ar tām valstisku atbalstu saistījās vesela virkne iedarbīgu aktivitāšu, kas deformēja sabiedrības apziņu, kavējot un pat liedzot objektīvu realitātes uztveri un izpratni. Tagad tas, šķiet, transformējies par, varētu teikt, — lienošo tumsonību (atvasinājums no kādreiz populārā — polzučaja kontrrevoļucija) ar astroloģiju kā vienu no šīs tumsonības paveidiem, jo masu informācijas līdzekļu piesārņojums ar dažādiem pēc savas būtības satriecoši truliem horoskopiem, ko pilnīgi var uzskatīt par vienu no garīgās narkozes, resp. apziņas aptumšošanas līdzekļiem, ir pieņēmis tādus apmērus un tik ļoti iedarbojas uz lasītājiem, ka zinātnes atziņu popularizēšana laikrakstos un žurnālos jau ir kļuvuši gandrīz neiespējama. Tās, t. i., zinātnes atziņas esot ne interesantas, lasītāji tās, atšķirībā no horoskopiem, nepieprasot un, līdz ar to, nelasot, un tā nelietderīgi tiekot izšķiests preses izdevuma dārgais iespiedlaukums.
Es to saku arī no personīgās pieredzes, kad gan "Latvijas Vēstnesim", gan tā sauktajai "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" reiz piedāvāju rakstu par Eiropas kosmiskās pārvaldes izstrā dātajām kosmisko lidaparātu palaišanas programmām un uzdevumiem, kurus ar šo kosmisko misiju palīdzību cer atri sināt, jo biju iedomājies, ka mums, ar lielu centību tiecoties uz integrēšanos Eiropas Savienībā, būtu gan lietderīgi, gan interesanti zināt, kāda tad ir šī sabiedrība, kura savu eksistenci un attīstību balsta uz moderno zinātni un no tās atziņām atvasinātām visaugstākajām tehnikām, kādas problēmas tā risina zinātnes jomā un kuru risināšanā arī mums ir un būs jāiesaistās, ja gribam tur ieiet kā līdztiesīgi un pilnvērtīgi locekļi, bet ne kā garīgi atpalikusi un uz zinātnisku un tehnisku parazītismu noskaņojusies vai mērķtiecīgi noskaņota prov ince.
Varēja jau šo rakstu nerakstīt. Un ne tikai tā iemesla dēļ, ka astroloģija ir zinātniski izvērtēta un novērtēta jau sen. Te varam minēt kaut vai slaveno astronomu, vienu no debess mehānikas pamatlicējiem Johanu Kepleru, kurš pats, savā laikā nodarbojoties ar astroloģiju un labi pārzinādams visu ar šo tematu saistīto, nosaucis astroloģiju par astronomijas dumjo meitu. Kopš tā laika jau nekas nav mainījies, jo astroloģija, atšķirībā no zinātnes, neattīstās. Tā balstās uz ezoterisku, t. i., ārpuspieredzes (inspirācijas vai citādi) ceļā iegūtu senu zināšanu un māņu sajaukuma kopumu, kurā bez pamatīgas izpētes ir grūti nošķirt racionālo no nevajadzīgā un pat kaitīgā.
Varēja šo rakstu nerakstīt arī tādēļ, ka arī Latvijas zinātnieki jau ir uzskatījuši par savu pienākumu pievērsties šim tematam, kad pēctrešāsatmodas uzbangotā brīvības eiforija diemžēl pavēra plašu ceļu arī astroloģijas un citas maģijas popu lari zē šanai, un viņos bija ilūzija, ka saprātīga lietu būtības iz gaismošana varētu šo kolektīvo neprātu aizkavēt vai vismaz ierobežot. Interesentiem var ieteikt tādus rakstus kā autora "Astroloģiju vērtējot" žurnālā "Zvaigžņotā Debess", 1991. gada pavasaris, 60.—66. lpp. un J. Birzvalka "Astroloģija sānskatā", arī "Zvaigžņotā Debess", 1992. gada pavasaris, 62.—65. lpp. u. c. Taču realitāte te izrādījās visai analoģiska cerībām mazināt dzeršanas nelaimi tikai ar pretalkohola propagandas palīdzību, jo cēloņi, kas izsauc kā vienas, tā otras parādības pastāvēšanu un dzīvelīgumu, taču būtībā ir vieni un tie paši — dziļais posts, kurā tika iegrūsta lielākā sabiedrības daļa, zinātnes un, līdz ar to, arī izglītības izstumšana no sabiedrības pastāvēšanas un attīstības prioritātēm utt.
Nesaskaņu cēlonis starp astrologiem un astronomiem, resp., zinātniekiem, galvenokārt, ir saistīts ar to, ka astroloģija diemžēl pretendē uz zinātniskumu, uz zinātnes paveida vai pat zinātnes nozares statusu, cenšoties izmantot zinātnes nenoliedzami pelnīto un augsto autoritāti kā aizsegu savas pastāvēšanas un darbības attaisnošanai, lai gan tam nav nekāda pamata. Šīs pretenzijas var vērtēt tikai kā citu nopelnu izmantošanu, un šādas darbības, protams, vienmēr izsauc sajukumu, neizpratni un tādēļ arī nepatiku un protestus.
Lielā mērā šīs pretenzijas sakņojas astroloģijas mal di nošajā nosaukumā, kas diemžēl vēsturiski iegājies un tādēļ grūti izmaināms. To veidojošie vārdi "astro" un "loģija", t. i., attiecīgi un "zvaigznēm" un "zinātni" norādoši, tātad, it kā no rā da uz "zinātni par zvaigznēm", lai gan, kā jau atzīmēts, astro loģiskās atziņas nav iegūtas zinātnisku pētījumu rezultātā un šīm atziņām nav nekāda sakara ar zvaigznēm. Pēc būtības astroloģiju vajadzētu saukt par kosmomaģiju un ar to arī daudz kas atrisinātos. Vismaz liela daļa cilvēku netiktu maldināti un saprastu, ka ar zinātni, kuras autoritāte, kā jau atzīmēts, vismaz kaut cik civilizētā sabiedrībā pilnīgi pamatoti un vēl par laimi ir pietiekami liela, astroloģijai nav nekāda sakara. Tātad, sava nosaukuma līdzības dēļ ar astronomiju, kuras atziņas un zināšanas tai faktiski nav vajadzīgas (tā sauktie astroloģiskie aprēķini ir vistīrākā blēņošanās un to iemaņas horoskopu sastādīšanai var apgūt katrs, kam vien ir vēlēšanās, un par astrologu var kļūt, pat neapgūstot visai elementāras astronomiskas zināšanas), tā mimikrē un parazitē uz šīs zinātnes nozares autoritātes.
Tātad, varēja šo rakstu nerakstīt. Bet gan plašā publikas aizraušanās ar astroloģiju, gan politiķu, dažu atklātā, citu kautrīgā atzīšanās, ka arī viņi izmanto astrologu pakalpojumus (vai tāpēc būtu jābrīnās par šadu politiķu darbības labi izjūtamām sekām?), gan, visbeidzot, šo rakstu izprovocējušais raksts laikrakstā "Izglītība un Kultūra", kurā uzvedināts uz domām par astrologu iesaistīšanas skolu darbā iespējamību (!), man pat ne kā zinātniekam, bet vienkārši pilsonim jau vairs neļāva klusēt. Tā turpinoties, drīz vien varam nonākt līdz tam, ka skolās mācīsim astroloģiju astronomijas vai ticības mācības vietā. Un ne kā izvēles, bet obligātu priekšmetu.
Nobeidzot šo rakstu, ko, paredzu, daudzi kritizēs un noso dīs, jo tas vēršas pret visai iemīļoto, un, kā jau atzīmēts, gandrīz vai svētas govs statusā iesvaidīto astroloģiju, pavisam īsi pievērsīšu uzmanību tikai dažiem jautājumiem.
Vai kads var uzskaitīt vai, vienkārši minot dažus piemērus, pateikt, kādus labumus astroloģija ir devusi cilvēcei? Varbūt, ka tā ir kaut ko izgudrojusi, kas atvieglo ikdenu, uzlabo tās drošību vai komfortu? Varbūt tā ir novērsusi karus, sērgas, ārstē jusi slimības, palīdzējusi cīnīties pret noziedzību, nepie ļā vusi lielas vai mazāk lielas nelaimes, piemēram, bankas "Baltija" krahu utt., kuru cēloņi ir politiķi un noziedznieki (saiklis "un" te nav likts kā vienlīdzības zīmes aizvietotājs), tātad, astro loģiski prognozējami cilvēki? Vai varbūt var minēt kaut ko citu, pietiekami nozīmīgu, bet maz zināmu?
Šķiet, ka šajā ziņā nav pārāk jāaizraujas ar zinātnes, to starp astronomijas, devuma uzskaitījumu, jo, kam acis dotas redzēšanai, ausis dzirdēšanai un smadzenes saprašanai, labi zina, ka faktiski visa mūsu ikdiena, gan tās vitālo vajadzību, gan komforta apmierināšana, sākot kaut vai ar bumbiņrakstuli un beidzot ar sakaru pavadoņiem, sabiedrības tālākas attīstības nodrošināšana utt. un tjpr. ir saistīta ar zinātniskiem, tostarp pedagoģiskiem un psiholoģiskiem pētījumiem, ar zinātniskās pētniecības rezultātiem un ne ar astroloģisku māžošanos.
Šajā kontekstā negribētos vēl vairāk pieskarties ne mūsu politiķu destruktīvajai, lai neteiktu vairāk, attieksmei pret zinātni vispār, nedz arī masu mediju labvēlībai pret astroloģiju atsevišķi.
Vai kāds astrologs vai astrologi ir izdarījuši, piemēram, pētījumu par to, cik daudzi no, piemēram, dotajā dienā auto avārijās vai citos negadījumos cietušajiem ir mierīgi devušies ceļā vai darbā, iepriekšējā dienā izlasījuši nomierinošu astro loģisku prognozi, ka viņiem, teiksim, todien nav ieteicams strīds ar ģimenes locekļiem (kurā dienā tad tas būtu ieteicams?) vai ka viņi var cerēt uz veiksmi biznesā, un cik daudzi šādos gadī jumos ir iekļuvuši, šādas prognozes nelasot un no tām ne iespaidojoties? Lai pretendētu uz zinātnes nosaukumu, šādi vai līdzīgi kaut vai statistiski korekti pētījumi it kā būtu jāveic, jo varētu parādīt šādu prognožu vai nu labvēlīgo vai, gluži otrādi, narkotizējoši nomierinošo un līdz ar to kaitīgo lomu.
Ir vienkārši prātam neaptverami, ka situācijā, kad gan zinātne, gan kristīgā reliģija, kuru ieguldījums mūsu civilizācijas kultūras ģenēzē, sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanā, tās eksistences un attīstības nodrošināšanā ir nepārvērtējami liels, un abas tās vienprātīgi, lai gan katra no sava viedokļa, noraida astroloģiju (un ne tikai to — arī citas maģijas) un brīdina par tās kaitīgumu, lai neteiktu ļaunumu, ko var dot gan aizraušanās, gan nodarbošanās ar to, astroloģija vēl joprojām turpina jaukt cilvēku prātus un ar masu infor mā cijas līdzekļu neslēptu atbalstu cenšas arvien ciešāk iesak ņoties mūsu ikdienā, mērķējot pat uz tās pamata pamatu — izglītības sistēmu.
Zinātne nekad nav noliegusi un arī šobrīd nenoliedz cilvēka saistī bu ar Kosmosu. Vēl vairāk — tā šo saistību vienmēr ir uzsvērusi un pētījusi, t. i., centusies noskaidrot, izzināt, apjēgt. Tā pētījusi un pēta dažādu kosmisko faktoru, piemēram, Saules aktivitātes daudzveidīgo izpausmju ietekmi uz cilvēka veselību, reakcijas spēju utt., par ko jau ir daudz stāstīts un par ko varētu runāt vēl un vēl, jo zinātne nepārtraukti attīstās. Zinātne kate goriski nenoliedz arī iespējamu saistību un sakarību pastā vē šanu starp, pieņemsim, bērna ieņemšanas brīdi, resp., Saules stāvokli zodiakā un bērna psiholoģisko, mentālo u. c. orientāciju utt. Taču tas ir jāizpēta, jāpārbauda un jāpamato, pirms kaut kādas rekomendācijas sāk ieteikt vai lietot praktiski. Zinātnieki nebūt nenoliedz, ka arī ezoterisko atziņu pārbaude varētu būt viens no zinātniskas izpētes jautājumiem, ja vien šobrīd zinātnes redzes lokā nebūtu daudz aktuālāku, vitāli svarīgāku, kā jau teikts, sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamu uzdevumu risināšana, kā, piemēram, kodolter miskā sintēze un alternatīvas enerģijas avoti, augstas (istabas) temperatūras supravadāmība, jauni materiāli tehnikai, medi cīnai u. c., ļaundabīgie audzēji, AIDS un citas vēl neārstējamas un apārstējamas slimības, vides saglabāšana un atveseļošana utt. un tjpt., ko astroloģija diemžēl nerisina.
Un pats beidzamais jautājums — vai, uzsākot diskusiju par astrologu iespējamo ieguldījumu pedagoģijā, nevajadzētu to turpināt, apspriežot arī kāršu licēju, hieromantu, kafijas bie zumu reģu, burvju, raganu un citu pesteļu droši vien ne ma zāk varbūtīgo ieguldījumu mūsu skolu darba un līdz ar to izglī tības sistēmas uzlabošanā?
A. Balklavs, fiziķis
Māņticības stūrītis inženieriem?
"Jaunajā Inženierī" parasti sastopam arī dažādu studentu vaļasprieku aprakstus — par ceļojumiem, sacensībām, disku sijām, arī vairāk vai mazāk veiksmīgas anekdotes un prāta vingrinājumus. Taču pārsteidz tā februāra—marta numuri, kuros redzams kaut kas pavisam cits. Un tad jājautā: ar ko tad mūsu jaunieši nule sākuši aizrauties?
Izrādās, ka viņi ir gatavi dot priekšroku skaitļu mistikai ("Tavs skaitlis Visumā"!), kam vēl sekošot horoskopi, ķīniešu ticējumi un citas no šarlatāniem patapinātas "gudrības"! Vai tie šām tiem, kuri te nākuši attīstīt savas spējas un intelektu, vajadzētu sākt kultivēt šādu tumsonību?
Skaitļu mistika bija raksturīga aizvēsturiskajai pirmatnējo cilšu sabiedrībai, kad gadu tūkstošu gaitā tikko bija izveidoti pirmie skaitļu jēdzieni un cilvēki sāka ar šīm abstrakcijām "spē lēties", ietverot tās primitīvos reliģiskos rituālos un vēlāk arī sasaistot ar debess ķermeņu novērojumiem. Visādiem pare ģiem, šamaņiem, priesteriem tas bija plašs darbalauks un iespai dīgs savas varas uzturēšanas līdzeklis, ko izmantojuši daudzi valdnieki un despoti.
Pat zinātnieka Pitagora skolniekiem senajā Grieķijā skaitļi bija pielūgsmes objekts. Taču vienlaikus parādījās arī Pitagora teorēma kā zinātnes fakts! Un ar laiku radās izpratne, ka skaitļi īste nībā ir vajadzīgi tam, lai būvētu aritmētiku un algebru, un ir aplami tiem piešķirt vēl kādu, ārpus matemātikas — zinātnes valodas — pastāvošu "augstāku jēgu".
Pitagorieši "skaidroja" skaitli 5 kā laulības simbolu — "vīriš ķā" skaitļa 3 un "sievišķā" 2 "apvienojumu", t. i., summu. Vai mū su laikos kāds tādu apgalvojumu vairs ņems par pilnu? To mēr Bībelē minētais apokaliptiskais "zvēra skaitlis" 666 vēl šo dien spēj satracināt tumšo pūli, kam sveša jebkāda racio nāla, zinātniska domāšana. Tieši šādi ļautiņi iemiesoja ļaunākās fanātisma varmācības un bija viduslaiku raganu dedzi nātāji.
Izglītotam un garīgi patstāvīgam cilvēkam vajadzētu aktīvi pretoties jebkurai misticisma kultivēšanai un patiesu zināšanu noniecināšanai, kad tās tiek aizstātas ar surogātiem un aklu māņticību. Un it sevišķi jau tiem, kuri gatavojas kļūt par 21. gadsimta inženieriem! Kādēļ mums būtu jāizrāda iecietība pret veikliem krāpniekiem un "dvēseļu zvejotājiem", kuri saraksta grāmatu grāmatas, aicinādami visā nopietnībā iet atpakaļ no astronomijas uz astroloģiju, no matemātikas — uz nume roloģiju, no medicīnas — uz pūšļošanu, no ķīmijas uz aļķīmiju?! Vai mobilizēsim ķīmiķus no jauna taisīt zeltu no māliem vai meklēt "filozofu akmeni"? Vai, pirms ķerties pie turbīnas vai tilta projektēšanas, inženierim ieteiksim vispirms aiziet pie kāršu licējas vai pazīlēt kafijas biezumos? Kā gan saprātīgs cilvēks lai nesmejas par priekšlikumu iegūt savu "liktenīgo skaitli", sareizinot viņa mājas un dzīvokļa numuru un klāt vēl pieskaitot kurpju numuru? Tādiem skaitļiem vēl piesaista ne dēļas, krāsas, akmeņus, rakstura īpašības! Tas viss ir pilnīgi patvaļīgs, no gaisa grābts un neiztur ne mazāko zinātnisko kritiķu. Ticība šādiem māņiem ir tikai garīgas nevarības un sliktas gaumes demonstrēšana.
Tikai ar pūļa lētticību un "brīnumu" kāri izskaidrojams tas, ka tādi klausītāju bari saskrēja uz nesenajām Maskavas fiziķu — sensāciju taisītāju — lekcijām. Uz savas "jaunās vakuuma teorijas" pamatiem un zinātnisku terminu kaudzes aizsegā šie vīri solīja ne tikai izveidot jaunu fiziku, bet arī radīt neierobežotas iespējas pasaules enerģētikā, ķīmijā, metalurģijā, visu slimību ārstēšanu un piedevām vēl "pārkāpt materiālās pasaules slieksni", t. i., pamatojumu jaunai reliģijai! Un visdīvaināk ir tas, ka atradās atsaucīgi ļaudis — pat no zinātnieku aprindām! — kuri ne vien organizēja šīs "viesizrādes", bet arī paši at plēstām mutēm noklausījās šo mistifikāciju, neizteikdami ne vienu kritisku piezīmi! Zinātnes pārvēršana par pseidozinātni ir jau rafinētāks mistikas kultivēšanas paveids. Taču starpību var saskatīt tās izplatīšanas metodēs. Tikai pseidozinātne cen šas ar tādu uzbāzību reklamēt savus "atklājumus", uzdodoties par pasaules "izskaidrotāju un glābēju". Nopietni zinātnieki tā nekad nedarīs, lai cik svarīgs būtu viņu sasniegums.
Atbilde te viena: nevairosim māņticību! Tās jau tāpat ir papilnam mūsu popkultūras un banalitātes piesārņotajā garīgajā vidē! Zinātnei un īstajām zināšanām ar šo māžošanos nevar būt nekā kopīga! Ir labi, ka mūsu dzīvi pārvalda loģikas likumi, un katras dziļākas izglītības vadmotīvs ir cilvēka radošā griba un saprāts.
Profesors I.
Strazdiņš, RTU Inženiermatemātikas katedras vadītājs
("Jaunais Inženieris" Nr. 17 (1126), 17.IV.98.
)
Izstāde slēgta. Lai dzīvo izstāde!
Jau krietnu laiku Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidija apmeklētājus, vai tie būtu oficiāli viesi vai dažādu darba grupu, kā arī nodaļu pasākumu dalībnieki, priecēja LZA goda locekļa mākslinieka Jāņa STRUPUĻA darbu izstāde Senāta sēžu telpas "priekškambarī". Mākslinieks, kurš izpelnījies ievērību un atzinību ar izcilu zinātnes un medicīnas darbinieku portretējumu medaļās un plaketēs, kurš ir Akadēmijas Lielās medaļas, vārdbalvu medaļu, kopā ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju pasniedzamās Asklēpija statuetes un Valsts emeritēto zinātnieku krūšu nozīmes autors, vienmēr atsaucies uz Akadēmijas aicinājumiem, tādēļ viņš bija pirmais, kurš piekrita nelielo, gaišo telpu "apdzīvot" ar saviem darbiem.
Telpas nelielie izmēri bija ļoti piemēroti mākslinieka J. Strupuļa smalkajai, filigrānajai mākslai — viņš uzstājās ne tikai kā medaļu un plakešu autors, bet arī kā elegants grafiķis un gleznotājs. 14. maijā, kad uz izstādes svinīgo slēgšanu bija ieradušies arī Akadēmijas goda locekļi Biruta Baumane, Džemma Skulme, Auseklis Baušķenieks un Indulis Ranka, domas vērpās ap turpmāko izstāžu ideju. Protams, ka te nevar izstādīt liela izmēra gleznas vai skulptūras. Jāmeklē kāda neparastāka, asprātīgāka pieeja. Tūdaļ jau pieteicās Indulis Ranka — ar savu monumentālo skulptūru fotogrāfijām un nelielām kopijām. Ko izdomās mūsu izcilās gleznotājas, to rādīs laiks. Auseklim Baušķeniekam asprātību pats Dieviņš šūpulī licis. Gaidīsim.
Kādu vērā ņemamu domu izteica māksliniece Džemma Skulme. "Mani mazāk interesē, kā zinātnieki vērtē manus darbus, bet gan tas, ko viņi dara paši, viņu domas par savu darbu". To derētu ņemt vērā turpmākajos sarīkojumos ar goda locekļu piedalīšanos.
Z. K.
Interesanta grāmata
Andrievs Niedra. Tautas nodevēja atmiņas. "Zinātne", 1998
Šis pabiezais sējums, iespiests pēc "Straumes" izdevuma "Tautas nodevēja atmiņas", Andrieva Niedras piedzīvojumi cīņā pret lieliniecismu, I daļa — 1923., II daļa — 1924., III daļa — 1930. gadā, nav tikai vēstures liecība un kāda sarežģīta, pat traģiska likteņa izgaismojums. Tajā ir viss, ko mācītājam, tautā folklorizētās dziesmas "Dažu skaistu ziedu" vārdu autoram, zemniecības aizstāvim un īslaicīgās "Niedras valdības" ministru prezidentam pārmeta — naivums, netālredzīga draugu izvēle (domāti Latvijas neatkarības draugi), bet nevar nenoliekt galvu šī cilvēka drošsirdības un konsekvences priekšā. Tas ir konsekvents naids pret lieliniecismu un drošsirdība, kas pilnībā attaisno apakšvirsrakstā likto vārdu "piedzīvojumi" — gan bēgot no ķīlnieku likteņa un drošas nāves 1917. gadā, gan vairākkārtīga frontes pāriešana, brienot pa Tīreļpurvu 1919. gadā.
Ko Niedra kā cilvēks ieguva un ko zaudēja? Uz to viņš pats atbild kādā sarunā par Rīgas atbrīvošanu:
"Savu darbu un vietu es esmu jau zaudējis cīņā pret lieliniekiem. Savu mantu esmu upurējis priekš tā paša nolūka. Mana famīlija ir izkaisīta. Trīs dēlus esmu nodevis karā cīnīties pret lieliniekiem. Man, taisnību sakot, vairāk nekas neatliek ko zaudēt, kā tikai mans godīgais vārds. Kad viss cits ir upurēts — upurēšu arī to. Tie 250 000 mirēji Rīgā to ir vērts. Ja mums izdodas — viņi ir glābti. Ja neizdodas — zaudējis esmu es viens pats. Aiziešu nicināts. Un, ja ieliks cietumā, — nosēdēšu pāra gadus."
Notika tā, ka Rīgu atbrīvoja, un Niedra "aizgāja nicināts".
No visa varonības, pašaizliedzības, nodevības, zemiskuma, savtīguma un noziedzības konglomerāta, kas pār Latviju gāzās dažos (1917—1919) gados, kad cilvēka dzīvība bija izēstas olas čaumalas vērta, grāmatā vēl gribētu atzīmēt divus momentus. Vienu — interesantu, otru — pamācošu. Interesants ir Bermonta personības, motīvu un darbības traktējums, kādu līdz šim nebija nācies lasīt. Otrs — tolaik vēl pavisam jaunā "praktiskā lieliniecisma" analīze.
"Praktiskā lieliniecisma attīstība raksturojama īsos vārdos tā:
1) vispirms cilvēki atradinās no ražīga darba;
2) tad viņi sāk atrauties no darba vispār;
3) ražošanai mazinoties, viņi vispirms sāk dzīvot no sava sagāda;
4) pēc tam bija spiesti ķerties pie sveša sagāda;
5) līdz ar to bija sasniegts praktiskā lieliniecisma īstais uzdevums: sagrābt, aizstāvēt un sadalīt atrastos krājumus."
"Praktiskā lieliniecisma" saknes Niedra redzēja jau cara Krievijas armijā, kur miljoniem cilvēku neko neražoja, bet dzīvoja no valsts dotā. Tāpat no valsts dotā dzīvoja viņu ģimenes locekļi, kas bija palikuši bez apgādnieka. Uz Iekškrieviju evakuēto un neatjaunoto rūpnīcu strādnieki. Bēgļi no robežapgabaliem. Cilvēki tika atradināti no darba un pieradināti "prasīt taisnīgu sadali". Vai kaut ko no tā mēs nedzirdam arī tagad priekšvēlēšanu programmās un solījumos — nacionalizēsim denacionalizēto, atņemsim sagrābto utt. "Praktiskais lielinieciskums" ir ļoti dzīvelīgs un augsne tam ir gana irdena.
* * *
1998. gada 29. maijā plkst. 12.30 LV Koksnes ķīmijas institūta Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzērbenes ielā 27, 266. telpā
GALIJA ŠUĻGA
aizstāvēs habilitācijas darbu "Lignīnu saturošie interpolimēru kompleksi: iegūšana, reakcijas, īpašības, pielietošanas perspektīvas" ķīmijas habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. ķīm. Pēteris Eriņš, Dr. h. ķīm. Sergejs Trusovs, Dr. h. inž. Mārtiņš Kalniņš.
Ar habilitācijas darbu var iepazīties LV KĶI bibliotēkā Dzērbenes ielā 27, 322. telpā.
* * *
1998. gada 3. jūnijā plkst. 17.00 LU Fizikas un matemātikas fakultātē (Raiņa bulv. 19, 12. auditorijā) notiks LU Habilitācijas un promocijas padomes matemātikā atklāta sēde, kurā
EVIJA LIEPA
aizstāvēs promocijas darbu "Markova impulsu dinamiskās sistēmās bāzētu kociklu robežteorēmas un stabilitāte" matemātikas doktora zināt niskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. mat. A. Lorencs (LU), Dr. h. mat. V. Koroļuks (Ukrainas ZA), Dr. mat. K. Šadurskis (RTU).
Ar habilitācijas darba kopsavilkumu iespējams iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
Piezīme. "Zinātnes Vēstneša" 1998. gada 27. aprīļa numurā ievietotajā informācijā par Andreja Reinfelda habilitācijas darba aizstāvēšanu iezagusies kļūda. Par balsojuši 11 padomes locekļi, nevis 1 kā norādīts tekstā.
* * *
1998. gada 16. jūnijā plkst. 13.00 Daugavpils Pedagoģiskās univer sitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē Daugavpilī, Parādes ielā 1, 226. auditorijā notiks Cietvielu un fizikas promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu "Nelineārā polarizācija (Pb, Sr) TiO3 cietos šķīdumos" fizikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
LOLITA PODIŅA
* * *
1998. gada 16. jūnijā notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.).
Plkst. 13.00 promocijas darbu pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
JĀNIS ROZENBLATS
Temats "Profesionālo vērtību veidošanās audzekņu un skolotāju pedagoģiskā mijiedarbībā Tehniskajā ģimnāzijā".
Recenzenti: J. Helds, Dr. habil.psych., profesors (Vācija); Dz. Meikšāne, Dr. habil. paed., LU profesore; I. Plotnieks, Dr. habil. paed., LU profesors.
Plkst. 15.00 promocijas darbu pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
IVETA DAMBE
Temats "Studijas kā studentu savstarpējo attiecību pilnveidošanās pamats".
Recenzenti: R. Garleja, Dr. habil. paed., LU profesore; Ā. Karpova, Dr. habil. psych., LU profesore; S. Zaķe, Dr. paed., LPA docente.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.
* * *
1998. gada 18. jūnijā plkst. 14.00 Meža ielā 1/4, 435. auditorijā notiks RTU inženierzinātņu nozares habilitācijas padomes H-07 sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
LUDMILA ALEKSEJEVA
Promocijas darba temats "Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu izstrādāšanas principi un procedūras organizatoriskajās sistēmās".
Recenzenti: Dr. h. sc. ing. J. Grundspeņķis, fiz. mat. zin. doktors A. Jazenins (Krievija), Dr. sc. ing. O. Krūmbergs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Kaļķu ielā 1a.
* * *
1998. gada 18. jūnijā plkst. 16.00 Meža ielā 1/3, 504. auditorijā notiks RTU inženierzinātņu nozares habilitācijas padomes H-07 sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda (Dr. sc. ing.) iegūšanai aizstāvēs
PĀVELS RUSAKOVS
Promocijas darba temats — "Moderno objektorientēto program mēšanas valodu īpašību salīdzinošā analīze un attīstības tendences".
Recenzenti: Dr. h. inž. L. Novickis (RTU), Dr. h. inž. J. Kopitovs (RAU), Dr. dat. J. Borzovs (RIT).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Kaļķu ielā 1a.
* * *
1998. gada 18. jūnijā notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.).
Plkst. 13.00 promocijas darbu pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
LAIMA MŪRNIECE
Temats "Mūzika kā studējošās jaunatnes garīgo vērtību veidošanās līdzeklis".
Recenzenti: R. Garleja, Dr. habil. paed., LU profesore; I. Grauzdiņa, Dr. art., LMA profesore; A. Špona, Dr. habil. paed., LU profesore.
Plkst. 15.00 promocijas darbu pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
JĀZEPS ŠĶESTERS
Temats "Svešvalodu audiēšanas prasmju un iemaņu veidošanās un attīstība pamatskolā".
Recenzenti: J. Anspaks, Dr. habil.paed., LU profesors; I. Maslo, Dr. habil. paed., LU profesore; G. Rudzītis, Dr. habil. paed., LLU profesore.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.
* * *
1998. gada 19. jūnijā plkst. 12.00 RTU habilitācijas un promociju Padomes H-02 atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. aud.
Dr. sc. ing. GUNDARS MEŽINSKIS
aizstāvēs habilitācijas darbu par tēmu "Stiklveidīgo materiālu sola-gēla tehnoloģija" habilitētā inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. chem. G. Sedmale, Dr. habil. phys. I. Tāle, Dr. habil. ing. K. Sasnauskas (Lietuva).
Ar habilitācijas darbu var iepazīties RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes bibliotēkā, Āzenes ielā 14/24.
* * *
Latvijas Lauksaimniecības universitātes inženierzinātņu nozares lauk saimniecības mehanizācijas un enerģētikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē 1998. gada 19. jūnijā plkst. 10.00 LLU Tehniskās fakultātes (Jelgavā, J. Čakstes bulv. 5) 212. auditorijā
JĀNIS PALABINSKIS
aizstāvēs disertāciju "Graudu pēckaltēšana vēdinot" Dr. inž. zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. h. inž. Andris Šnīders, Dr. h. inž. Aldis Baums, Dr. inž. Dainis Viesturs.
Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.
* * *
LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 7. maija sēdē piešķīra filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu Dacei Bulai par promocijas darbu "Dziedātājtauta. Tautasdziesmu tradīcijas nozīme latviešu nacionālās identitātes diskursā".
Balsošanas rezultāti: par — 9 balsis, pret — nav, nederīgu biļetenu nav.
Tai pašā 7. maijā padome piešķīra filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu Litai Silovai par promocijas darbu "Marģera Zariņa proza".
Balsošanas rezultāti: 9 balsis — par, 1 — pret, nederīgu biļetenu nav.
* * * * * * * * *
Jauniegūtās
ārzemju grāmatas
Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā
01.04.1998.
1. Ahren, Yizhak. Psychoanalytische Behandlungsformen. Bonn, 1996.
2. Fūhr, Christoph. Deutsches Bildungswesen seit 1945. Bonn, 1996.
3. Stromsholm, Gustav. De homosexuella som kyrkling spelbricka: Diss. Abo, 1997.
4. Lassila, Pertti. Geschichte der finnischen Literatur. Tūbingen, 1996.
5. Boehn, Max von. Die Mode: Eine Kulturgeschichte vom Mitte lalter bis zum Barock: In 2 Bd. Mūnchen, 1996.
6. Beitrāge zum Sprachkontakt und zu den Urkundensprachen zwischen Maas und Rhein. Trier, 1995.
7. Der Islam in der Gegenwart. Mūnchen, 1996.
8. Handbuch der mitteleuropāischen Sprachminderheiten. Tūbin gen, 1996.
9. Einarsson, Bjarni. The settlement of Iceland; A critical ap proach: Diss. Reykjavik, 1995.
10. Tadao, Sato. Nippon Eiga-shi 1896—1940=[Japānas kino vēsture]. 1. sēj. Tokyo, 1995.
11. Yoshiyuki, Morita. Nippongo no shiten=[Japāņu valodas īpatnības]. Tokyo, 1995.
12. Kozma, C. Late time emis sion from core-collapse su per no vae. Stockholm, 1996.
13. Handbuch Weltreligionen. Wuppertal, 1996.
14. Dahlmann, Dittmar. Die Provinz wāhlt: Russlands Konstitutionell-Demokratische Partei und die Dumawahlen 1906—1912. Koln etc., 1996.
15. Klassiker der Sprachphilosophie: Von Platon bis Noam Chomsky. Mūnchen, 1996.
16. Deringer, Ludwig. Das Bild des Pazifischen Nordwestens von den Anfāngen bis zur Gegenwart: Vergleichende Studien zur kanadischen und amerikanischen Literatur zwischen Regionalismus und Universalismus. Tūbingen, 1996.
17. Eurolatein: Das griechische un lateinische Erbe in den europāischen Sprachen/Hrsg. von H. H. Munske u. A. Kirkness. Tūbingen, 1996.
18. Bihlmeyer, Karl, Tūchle, Hermann. Kirchengeschichte: In 3. Bd. Paderborn, 1996.
19. Wallberg, P. Distribution and fate of polychlorinated. Stockholm, 1998.
20. Leeuw, W. Presentation and exploration of flow data. Goteborg, 1997.
21. Troell, M. Intensive fish cage farming. Stockholm, 1996.
22. Eggins, Brian R. Biosensors: An introduction. Chichester etc., 1996.
23. Bamfield, Peter. Research and development man age ment. Weinheim etc., 1996.
24. Crime and criminology at the end of the century: IX Baltic Crim i no log i cal Seminar, 1996 May 22—25. Tallinn, 1997.
25. Estonian economy 1996—1997. Tallinn, 1997.
26. "Aufarbeitung von Geschichte und Folgen der SED-Diktatur in Deutschland". Enquete-Kommission. Materialien der Enquete-Kommission/Hrsg. vom Dt. Bundestag: In 18 Teilbānden. Baden-Baden, 1995.
27. Muren, E. Tachykinin — related neuropeptides in the madeira cockroach. Stockholm, 1996.
28. Carlsson, H. On shuffling decks with black and white cards. Gotebogr, 1996.
29. Silversand, C. Vitellogenesis in teleost fish. Goteborg, 1996.
30. Antonopoulou, E. Feedback control of reproduction in At lan tic salmon. Stockholm, 1998.
31. Wanderoy, M. Up-regulation of dopamine D2 receptors. Stockholm, 1998.
32. Othmer, Jūrgen. Dachdeckungen mit Titanzink: Diss. Hannover, 1995.
33. Lindegarth, M. Spatial population structure of bivalves in shal low marine sediments. Goteborg, 1996.
Starptautisks simpozijs — apkārtējā vide un biotehnoloģija
Belfasta, Lielbritānija, 22.—27. jūnijs
Belfastā notiks ceturtais starptautiskais simpozijs par biotehnoloģiju saistībā ar apkārtējo vidi.
Uzsvars tiks likts uz biotehnoloģijas lomu ar piesārņojumu saistīto problēmu risināšanā, sākot ar ekoloģiskās bīstamības noteikšanu un beidzot ar notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes tehnoloģijām.
Simpozijā būs iespēja iepazīties ar jaunākajām idejām un zinātnes atklājumiem visā pasaulē vides piesārņojuma problēmu risināšanā.
Tuvāka informācija:
Ms. Debbie Vance
LEDU House
Upper Galwally BT8 8TB Belfast
United Kingdom
Tel: +44 1232 491031;
Fax: +44 1232 691432
E-mail: irc@ledu-ni.gov.uk
NETIE ’98 — jaunas tendences industriālajās tehnoloģijās
Kosika, Slovākija, 3.—9. septembris
Pirmā Centrāleiropas konference par jaunām tendencēm industriālo tehnoloģiju jomā notiks Kosikā, Slovākijā. Konferenci organizē un atbalsta Eiropas Savienības TEMPUS-PHARE programma.
Konferences mērķis ir iepazīstināt ar jaunajām industriālās tehnoloģijas metodēm. Tā arī aicinās uz dialogu ekspertus, Slovākijas kompānijas un izglītības iestādes.
Konference būs sadalīta divās daļās, pirmajā daļā uzstāsies eksperti no Eiropas Savienības valstīm, Japānas, Centrālās un Austrumeiropas, bet otrajā daļā paredzēts aplūkot sekojošas tēmas:
— industrial engineering and productivity improvement strat e gies
— business process re-en gi neer ing and manufacturing strat e gies
— production planning and control
— design, simulation and revitalization of manufacturing sys tems
— logistics
— total quality management
— human resource management
— education and training in industrial engineering
— continuous improvement of enterprise processes
— production automation and information systems
Tuvāka informācija:
Technical University of Kosice
Departament of Infustrial Engineering
Ms. Marcela Haluskova
9 Letna
SK-04200 Kosice
Tel./Fax +421 95 6331958
E-mail: marcela@ccsun.tuke.sk
vai
University of Zilina
Departament of Industrial Engineering
Mr. Jan Kosturiak
Vel’ky diel
SK-01026 Zilina
Tel./Fax +421 89 53541
E-mail: kostur@fstrnov.ute.sk
http://fstroj.ute.sk/-kpi
Bioprocesu Inženierijas kurss
Supetara, Bračas sala, Horvātija,
28. septembris—2. oktobris
Eiropas Biotehnoloģijas Federācija (EFB) piedāvā tās jauno projektu — Bioprocesu Inženierijas kursu. Kurss plānots Ph. D. studentiem un pieredzējušiem biotehnologiem no zinātniskiem institūtiem, universitātēm un rūpniecības. Kursā būs ietvertas lekcijas, apvienotas ar uzdevumiem, datora izmantošanu un demonstrācijām. Programmā tiks iesaistīti Eiropas labākie lektori. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī dalībnieku aktivitātēm. Šā pasākuma mērķis ir parādīt biotehnologu jaunajai paaudzei bioķīmijas inženierzinātnes iespējas.
Organizators:
National Institute of Chemistry, Slovenia
Croatian Society of Biotechnology
PLIVA d.d., Croatia
Reģistrācijas formas Internetā:
http://rujer.irb.hr/*gpozek
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
*******************************************************************
*******************************************************************