Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada 7. septembris * 14(159) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

Jaunas grāmatas

*******************************************

CĒSU NOVADS UN KULTŪRVĒSTURES JAUTĀJUMI

LZA un Cēsu rajona padomes kopsēde 1998. gada 24. jūlijā

LZA prezidents Jānis Stradiņš, atklājot sēdi, Cēsis un Cēsu no vadu raksturoja kā vēsturiski nozīmīgu, izcilu personību koncentrācijas, augstas izglītības un rosīgas saimnieciskās darbības vietu. Kā sakoptu novadu. Tā ir viena no Latvijas kultūras citadelēm. Te atgriežas novadnieki. Uzskatot, ka nākotne pieder kultūras de centralizācijas procesam, Cēsis varētu būt kā neliels, īpatns modelis.

Ilze Kalniņa, Cēsu rajona galvenā valsts kultūras inspektore, runājot par kultūru un cēsiniekiem, raksturoja pašreizējo situāciju — rajonā ir 28 tautas nami, 38 bibliotēkas, 7 mūzikas, 2 mākslas skolas, 11 muzeji, Jauniešu interešu centrs, kultūras biedrība “Har monija” un 4 privātklubi. Kultūra ir motīvs tūrismam. Lai šīs vērtības saglabātu un attīstītu, ir nepieciešams noteikt ar likumu, kas ir nacionālās nozīmes muzeji, pieminekļi, un valsts atbildību par tiem, par reģionālās kultūrpolitikas veidošanu.

Par tēmu “Lauki un literatūra šodien” runāja Miervaldis Birze (LZA goda loceklis): laikā, kad notiek pāreja uz jauno gadu tūkstoti, lielajās pilsētās paliek arvien mazāk latviešu. Pēdējie latvieši patvērušies laukos, mazpilsētās — provincē. Latviešu literatūra ir izaugusi tieši laukos. Literatūra — tautas kultūras pamats. Lasītājs literatūrā meklē sevi, savus sapņus. Prozu šodien var sadalīt divos strāvojumos — viens saplūst ar Eiropā vadošo, otrs — tradicionālais. Mūsu mērķis — vispirms ieiet Latvijā, tad — pasaulē, jo katra liela māksla vispirms ir nacionāla. Mēs rakstām latviešu valodā, baltu valodā, turklāt esam tikai pusotra miljona tauta. Literatūrai jāpiedalās tautas izdzīvošanas cīņā. Pat nelielajai Islandes tautai ir savas priekšrocības, jo tās valoda pieder pie ģermāņu celma. Vai kāds var iedomāties, ka Eifeļa torņa pakājē nedzirdētu franču valodu? Bet pie Brīvības pieminekļa? Tieši no tautas izdzīvošanas viedokļa nav vēlams virziens, kuru dēvējam par “iekļaušanos Eiropas strau mē”. Pabalstīt literatūru gan vajadzētu — tā, kā to dara Vācijā. Gada laikā pilsēta maksā dzejniekam pabalstu, nodrošina dzīvi. Ja runā jam par t. s. novadu literatūru — spilgtas grāmatas ir A. Pelēcim, V. Ancītim, O. Mauriņam. Kā izcils piemērs pēdējo gadu literatūrā jāmin K. Klānas “Slota no tīreļa mirtēm”. Viens pats ciems, kuru ierobežo Lubānas ezera plašie, zāļainie ūdeņi un otrā pusē — meža siena. Sevī noslēgta pasaule, kurā ļaudis dzīvo paaudzēm ilgi, tomēr ar plašās pasaules tikumiem un trūkumiem. Te raksturota Lubāna klānu ļaužu dzīve, sadzīve un dvēsele gandrīz visa XX gs. garumā.

Dace Puķīte, Cēsu vēstures un mākslas muzeja kultūras piemi nekļu nodaļas vadītāja, referātā “Cēsu pils — Eiropas, Latvijas vai Cēsu novada kultūras piemineklis” raksturoja situāciju piemineklī — tā izpētes un saglabāšanas aspektā. Latvijā nenotiek kompleksa viduslaiku arhitektūras pētniecība. Pieminekļu sabrukumu veicina ne tikai finansu, bet arī metodikas un mūsu klimatiskajiem apstāk ļiem piemērotu materiālu trūkums. Objektu atbalsta rajona un pilsē tas vadība. Pietrūkst teorētiskās bāzes — te varētu līdzēt LZA.

LZA kor. loc. Aija Melluma referātā “Vienotais dabas un kultūras mantojums: vīzijās un praksē” dalījās pārdomās par Latvijā izvei dojušos situāciju vienota dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā. Ir formālais (valsts aizsardzībā ņemtie pieminekļi) un universālais mantojums. Pie tā pieder dabas un kultūras objekti plašākā nozīmē. Ir pierasts dzirdēt — ja aizsargājams objekts, tad tur neko nevar darīt. Tā tas nav — ja cilvēki neko nedara, objekts zaudē savu aiz sargājamā objekta statusu. Ir jābūt plašam zināšanu lokam. Praksē Latvijā ir dalīta pieredze — par kultūras pieminekļiem atbild Kultūras, par dabas — Vides un reģionālās attīstības ministrija. Dabas un kultūras mantojuma aizsardzība ir jāintegrē — ar īpašu statusu noteikšanu (piem., “Lībiešu krasts”), attīstības plānu izstrādi, īpaši rēķinoties ar pašvaldību iniciatīvu, valsts ieinteresētību un atbalstu, zinātniskajiem pētījumiem.

Tālis Pumpuriņš, Cēsu vēstures un mākslas muzeja speciā lists, deva interesantu, faktiem bagātu ziņojumu “Cēsis — Latvijas karoga šūpulis”.

Ādolfs Krauklis, LZA kor. loc., analizējot Cēsu novada dabas un kultūras procesu saglabāšanas un perspektīvas attīstības ne dalāmību, izcēla vietējo iedzīvotāju un pašvaldību lomu vietu un vides plānošanā.

Viktors Hausmanis, LZA īst. loc., iesākot debates, runāja par kultūras centralizācijas un decentralizācijas problēmām. Cēsu no vads, Vecpiebalga — tie izsenis ir bijuši redzami un pamanāmi kultū ras centri, it īpaši teātra jomā. Teātra māksla šeit plaukusi jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Cēsu novads saistās ar E. Treimaņa-Zvārguļa, Kārļa Mačernieka, Alfrēda Zommera un, protams, Tat janas Šverstes un leģendārā Galviņtēva vārdu. Cēsu novads ir devis un saistījis radošas personības — tai skaitā Miervaldi Birzi un Jansonu dzimtu. No šīs apkārtnes nāk teātra zinātniece Lilija Dzene, kuru mēs varam apsveikt tieši viņas dzimšanas dienas priekšvakarā!

Lilija Dzene, LZA goda locekle, pateicoties par apsveikumu, uzsvēra, ka tieši kultūras darbinieku piemiņa ir tas svarīgais iemesls, kuram būtu jāvelta īpaša, garāka saruna. Tā ir saruna nākamajām paaudzēm, skolniekiem, jaunatnei, novada zinātājiem.

Gundars Dolmanis, Jaunpiebalgas “Lielkrūžu” māju saim nieks, “Sējēja” prēmijas laureāts, raksturojot mūsdienu atšķirības starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu, pamatoja domu — ne mazāk svarīgi kā apzināties savas kultūras saknes, ir pierādīt, ka mēs spējam ražot tīru produkciju tīrā vidē. Ne izcirst mežu, bet saglabāt to — tas ir stabilitātes rādītājs. Kā saglabāt Latvijas laukos zemnieku dzīvesveidu — ar to mēs esam interesanti Eiropai.

Saulvedis Cimermanis, LZA īst. loc., runāja par kultūras tra dīcijām novadā un katrā viensētā, atklājot Cēsu un Cēsu novada unikalitāti un bagātību, novada dzimtu, pagastu un sētu tieksmi pēc gaismas un labklājības.

Pēteris Cimdiņš, LZA īst. loc.: Mēs šodien runājam par kultūru. Cilvēks izdzīvo, ja viņu kultivē. Skolotājs, zemnieks, ārsts — ar šīm profesijām izdzīvo valsts. Slikti, ja ārstam jālabo pirmo divu kļūdas. Neizglītotība nav tikai Latvijas problēma. Tā ir skārusi visas post sovietisma valstis Austrumeiropā. Reģiona attīstība nav iedo mājama bez izglītības. Ir jāceļ skolotāja statuss sabiedrībā, jāveido harmo niska skolotāju izglītības sistēma. Cēsīs kā Hanzas savienības pilsētā ir jābūt Skolotāju institūtam. Ja rajona pašvaldība vēlas, jau tājuma iniciatīva var nākt no Cēsīm, no LZA. Ne tikai Rīgai un Ventspilij ir jātiecas uz Eiropas Savienību, bet Latvijai.

Natālija Krama, Cēsu raj. Centrālās bibliotēkas direktore: Bibliotēka nopietni strādā novadpētniecībā, vācot visu rakstīto vārdu par Cēsīm un cēsiniekiem. Savulaik 60. gados šo darbu aizsāka Liepas pagasta bibliotēka un tās vadītāja Valda Ermane. Daudzi Latvijas bibliogrāfi šeit guvuši ierosmi, kā veidot bagātu un interesantu novadpētniecības kartotēku. Kopš 1996. gada kā vienā no pirmajām valstī Cēsu Centrālajā bibliotēkā tika atverta Novadpētniecības lasītava, kura var piedāvāt ļoti bagātu fondu — 1575 grāmatas un 787 materiālu mapes. Būtiski audzis lasītāju un apmeklētāju skaits, to vidū ir skolēni, studenti, inteliģence. Ārzemju latvieši interesējas par savas dzimtas saknēm un saņem atbildi. Katru gadu lasītavu apmekle LU Filoloģijas fakultātes bibliotēku zinātnes studenti.

Viktors Ivbulis, LZA kor. loc.: Kā zināms, angļu valodā iznāk žurnāls “Humanities and So cial Sciences. Latvia”, katru numuru veltot savai tēmai. Varbūt vienu numuru varētu veltīt Cēsīm, pie mēram, “Cēsu rajona faktors Latvijas kultūrā”. Vajadzīgs koordina tors no Cēsu puses.

Tenu Karma, LZA goda loceklis, runāja par igauņu un latviešu saskares punktiem Cēsīs. Bez nozīmīgajām Cēsu kaujām abu tautu kultūrā ir savi saskares punkti. Cēsu Jāņa baznīcas altārgleznas autors ir igauņu glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers (1826—1899), Cēsu novadā ir uzturējies Rīgā dzimušais un dzīvojošais igauņu dzejas pamatlicējs Kristiāns Jāks Petersons (1801—1822). Cēsu “Vēja krogā” ir taisīta dziesma, “Kad es no Tērbatas devos Rīgas virzienā savus vecākus apraudzīt”.

Uldis Sedmalis, LZA īst. loc., atbildot Cēsu pils restauratoriem, ka būtu nepieciešama zinātniska bāze materiālu izvēlei, aicināja saistīties ar RTU Silikātu tehnoloģijas institūtu.

Jānis Freimanis, LZA īst. loc., izteica praktiskus ierosinājumus, kā Cēsis vistuvākajā nākotnē izveidot par labu patriotiskās audzināšanas vietu, ņemot vērā pilsētas un novada īpašo lomu Latvijas vēstures mezglu punktos.

Īzaks Rašals, LZA kor. loc., raksturojot Cēsu apkārtni kā Latvijas lauksaimniecības zinātnes aizsācēju, aicināja saglabāt un atspoguļot šos faktus muzeju darbībā.

Numura saturs

*******************************************

“Baltijas dinamika”

“Zinātnes Vēstnesis” jau savā iepriekšējā numurā informēja par starptautisku konferenci un izstādi “Baltijas dinamika” (ar apakšvirsrakstu “Inovācijas un jaunie uzņēmumi Baltijas reģionā”), kas laikā no 3. līdz 6. septembris notika Rīgas latviešu biedrības namā. Plašāk par šo pasākumu stāsta Helēna Grīnberga.

— Latvijā pēdējos gados ievērojami pieaudzis tehnoloģisko centru un parku prestižs gan starptautiskajā, gan, kas ir īpaši nozīmīgi, Latvijas mērogā. Latvijas jaunie, tehnoloģiski orientētie un inovatīvie uzņēmumi smagā konkurencē ar ārzemju firmām soli pa solim sāk iekarot savu vietu vietējā un pasaules tirgū. Beidzot arī Latvijas ministrijas, pienācīgi novērtējot inovāciju lomu valsts ekonomiskajā attīstībā, ir aktīvi sākušas izstrādāt pasākumu plānu inovatīvās darbības veicināšanai, ietverot tajā gan likumdošanas sakārtošanu, gan finansiālā atbalsta nodrošināšanu. Var teikt, ka Latvijā sāk veidoties labvēlīga vide inovatīvai uzņēmējdarbībai. Viens no šī procesa rādītājiem ir starptautiskā konference un izstāde, kurai atbalstu sniegušas tādas starptautiskas organizācijas kā OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), UNIDO (Apvienoto Nāciju rūpnieciskās attīstības organizācija), LASP (Starptautiskā Zinātnes parku asociācija), EBN (Eiropas Biznesa un Inovāciju centru tīkls), piedaloties ar referātiem konferences darbā.

Kopumā konferencē un izstādē piedalījās 21 valsts pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas, Maķedonijas, Turcijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Austrijas, Francijas, Spānijas un ASV. Konferences trīs plenārsēdēs tika spriests par šādām tēmām — “Inovācijas loma ekonomiskajā attīstībā”, “Inovāciju atbalstošās struktūras” un “Inovācija kā in stru ments reģionālās attīstības un sabiedrības labklājības celšanas veicināšanai”. Notika arī trīs paralēli semināri par tēmām “Kā dibināt un vadīt inovatīvu firmu”, “Zinātnisko pētījumu rezultātu komer cializācija un tehnoloģiju pārnese”, “Inovatīvās darbības finansēšana — inovāciju, riska u. c. fondi”. Konferences ietvaros notika arī speciālā Vācijas AiF fonda forums, kurā sadarbības iespējas racio nālas enerģijas izmantošanas, biotehnoloģijas, dabas aizsardzības un kokapstrādes tehnoloģiju jomā ar iespējamiem partneriem no Baltijas valstīm apsprieda 20 vācu inovatīvās firmas. Jāpiezīmē, ka Vācijas AiF fonds atbalsta kopējus pētnieciskos projektus, kas nepieciešami jauniem tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem ar nolūku veicināt to produkcijas konkurētspēju gan Eiropas, gan pasaules tirgū.

Visu šo pasākumu organizēja Latvijas Tehnoloģiskais centrs ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA), Inovāciju rosināšanas centra FEMIRC-LATVIA, firmas Latvijas Mobilais telefons, VAR, VIA-RĪGA, kā arī Vācijas Ekonomikas ministrijas, Vācu starptautiskās prog rammas TRANSFORM, Vācijas Tehnoloģisko centru asociācijas ADT, Integrētā konsultatīvā dienesta Latvijā, Eiropas programmas PHARE un INCO-COPERNICUS atbalstu. Konference un izstāde ir iekļauta arī Rīgas 800 gadu jubilejai veltīto pasākumu plānā un tās organizatori cer dot arī savu ieguldījumu Rīgas kā augsta intelektuālā potenciāla pilsētas starptautiskā prestiža veidošanā.

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde
notiks 1998. gada 11. septembrī plkst. 14 LZA sēžu zālē.

Temats: “LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS AKTUALITĀTES”

1. Latvijas ekonomika ES dalībvalstu un asociēto valstu fonā.
LZA kor. loc., Dr. h. ekon. Pēteris Guļāns

2. Jaunākās tendences uzņēmējdarbībā Latvijā.
Dr. ekon. Druvis Ābele

3. Ārvalstu investīcijas un Latvijas tautsaimniecības struktūra — vēlmes un iespējas.
LZA kor. loc., Dr. ekon. Raita Karnīte

Numura saturs

*******************************************

Taivānas

zinātnes vadītāji viesojas Latvijā

2. un 3. septembrī Latvijā viesojās Ķīnas Republikas (Tai vāna) Nacionālās Zinātnes padomes vadības delegācija. To uzņēma Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes pado me kā atbildi uz savu viesošanos Taivānā 1997. gada martā. Abu braucienu mērķis bija vienoties par tālāko zinātnisko sa dar bību.

Taivānas delegācija tikās ar Zinātņu akadēmijas vadību, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Rek toru padomes, Augstākās izglītības padomes vadību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, apmeklēja zinātniskos institūtus, kur diskutēja par konkrētām sadarbības formām.

Plašāku materiālu par Ķīnas Republikas Nacionālās zināt nes padomes delegācijas viesošanos Latvijā lasiet nākamajā “Z. V.” numurā.

Numura saturs

*******************************************

DARBU SĀK LU MEDICĪNAS FAKULTĀTE

Š. g. 15. jūlijā Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klī niskās medicīnas institūta normālās un klīniskās fizioloģijas habilitācijas un promocijas paplašinātā (medicīnā un bioloģijā) padomes sēdē tika ievēlēti 13 jauni Valsts profesori, kuri jau sep tembrī uzsāks apmācīt LU Medicīnas fakultātē uzņemtos stu d entus.  Jaunie  profesori-studiju  programmu  vadītāji  ir:

Māris Baltiņš, sabiedrības veselība; Vija Kluša, farma kolo ģija; Renāte Ligere, internā medicīna; Māris Mihelsons, ķirur ģija; Alfreds Miltiņš, dermatoloģija un veneroloģija; Māra Pil mane, histoloģija un citoloģija; Ingrīda Rumba, pediatrija; Niko lajs Sjakste, medicīniskā bioķīmija; Imanuels Taivans, patolo ģija; Uldis Vikmanis, onkoloģija; Arnis Vīksna, medicīnas vēstu re; Aleksandrs Zaķis, ķirurģija; Aija Žileviča, mikrobioloģija un virusoloģija.

Lai viņiem un studentiem veicas!

Numura saturs

*******************************************

UZBEKISTĀNAS VALSTS ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJAS KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIZĪTE LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJĀ

LR Valsts Prezidenta G. Ulmaņa vizītes laikā Taškentā 1996. gada 23. maijā tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas—Uzbekistānas tirdzniecības, ekonomiskās un tehniskās sadarbības starpvalstu komisijas izveidi.

Šā gada 8. un 9. jūnijā Rīgā notika pirmā starpvalstu komisijas sēde, kurā tika apspriesti ar ekonomiku, finansēm un humanitāro sfēru saistītie jautājumi un tika arī nolemts, ka starpvalstu komisijas ietvaros jāizveido īpaša apakškomisija zinātniski tehniskās sadar bības jomā, par kuras sastāvu un darbības virzieniem puses informēs viena otru tuvākajā laikā pa diplomātiskajiem kanāliem.

Šajā sakarā jūnija sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijā vizītē ieradās T. Usmanovs — Uzbekistānas Valsts Zinātnes un tehno loģijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks. No LZA puses sarunā piedalījās LZA akadēmiķi OSI direktora vietnieks I. Kalviņš, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas priekšsēdētājs R. Valters, N. Veder ņikovs no Koksnes ķīmijas institūta un LZA Starptautiskās daļas vadītāja D. Šveica. I. Kalviņš un N. Vederņikovs sniedza infor māciju par tiem sadarbības veidiem un tēmām, kuras bija aktuālas un tika īstenotas abpusējā zinātnieku sadarbībā līdz 1991. gadam, tādām kā jaunu pretvēža un citu medicīnas preparātu ražošana no Uzbekistānā iegūstamajiem dabas produktiem un to kvalitātes standartu izstrāde, kā arī N. Vederņikova izstrādāto un Andižānas hidrolīzes rūpnīcā ieviesto jauno furfurola iegūšanas tehnoloģiju, kura paaugstināja furfurola iznākumu par 20%.

T. Usmanovs izrādīja lielu interesi par zinātniskās sadarbības atjaunošanu, kurai paredzēts finansējums no Uzbekistānas puses.

Sarunu rezultātā tika nolemts, ka zinātnes apakškomiteju izveidos abas sarunu puses, un tā noteiks tos sadarbības virzienus, kuri būtu atjaunojami un kuri veidojami no jauna, lai abas puses iegūtu un būtu ieinteresētas šajā sadarbībā.

Numura saturs

*******************************************

LZA UN NORVĒĢIJAS ZA ZINĀTNISKĀ APMAIŅA

No š. g. 1. līdz 5. jūnijam LU Demogrāfijas centra vadītājs, profesors P. ZVIDRIŅŠ bija komandējumā Oslo. LZA un Norvēģijas ZA zinātniskās apmaiņas ietvaros strādāja Norvēģijas statistikas pārvaldes Sociālo un demogrāfisko pētījumu nodaļā (Statistics Norway, Di vi sion for Social an Demographic Research, Direktors Dr. Lars Ostijs, projekta vadītājs Dr. Niko Keilmans). Zinātniskais darbs veikts par demogrāfisko prognožu izstrādi, saskaņojot to metodiku un reģionālo prognožu variantu hipotēžu pamatojumu, kā arī pārrunājot programmu piemērošanas iespējas. Paredzams, ka šīs prognozes tiks izstrādātas Latvijai kopumā un 7 valsts reģioniem un tiks izmantotas nacionālā plānojuma vajadzībām. Sociālo un demogrāfisko pētījumu nodaļā un Norvēģijas Lietišķo sociālo pētījumu institūtā (FAFO Institute for Applied Social Sci enc es) nolasīti ziņojumi par demogrāfiskās attīstības īpatnībām Latvijā un īstenojamo demogrāfisko politiku 90. gados.

Oslo Universitātes Ekonomikas nodaļā iegūta informācija par zinātniskiem pētījumiem demogrāfijā un statistikā, kā arī par demogrāfijas kursa pasniegšanu studentiem.

P. Zvidriņš piedalījās Norvēģijas ZA sēdē par valsts minoritāšu stāvokli, kuras laikā un pieņemšanā tikās arī ar Akadēmijas vadību (prezidentu, viceprezidenti, finansu direktoru) un LZA ārzemju locekli profesoru Terje Matiasenu, pārrunājot tālākas sadarbības iespējas sociālajās zinātnēs.

Numura saturs

*******************************************

SADARBĪBA STARP LATVIJAS UN AUSTRIJAS MATERIĀLZINĀTŅU PĒTNIEKIEM

Profesora I. Matīsa (LU Polimēru mehānikas institūts) zinātniskais komandējums uz Vīnes Plastmasu tehnoloģijas laboratoriju

Kopēji zinātniski pētījumi starp Vīnes Plastmasu tehnoloģijas laboratoriju un LU Polimēru mehānikas institūta Nesagraujošās kontroles laboratoriju tiek veikti jau kopš 1991. gada. Austrijas puse veic polimēru un kompozītmateriālu īpašību pētījumus ar precīzām un augstas izšķiršanas spējas laboratorijas metodēm, bet Latvijas puse veic paralēlus pētījumus ar nesagraujošās kontroles metodēm. Šo pētījumu galvenie mērķi ir divi. Pirmais — papildināt zināšanas par šo materiālu novecošanās problēmām jeb noskaidrot, kas notiek ar šiem materiāliem, ilgstoši atrodoties spēcīgu vides faktoru (mehā niskie spriegumi, augstas temperatūras, korozīvas iedarbības u. c.) ietekmē. Otrs kopējo pētījumu uzdevums ir — izstrādāt meto des un mēriekārtas, lai tās materiālu īpašību izmaiņas, kuras var “noķert” laboratorijas apstākļos rūpīgi sagatavotos paraugos, būtu iespējams nomērīt ar nesagraujošās kontroles metodēm reālās konstrukcijās un ekspluatācijas apstākļos, piem., siltumtīklu, ūdens apgādes sistēmu u. tml. inspicēšanas procesos. Tas savukārt dotu iespēju ietaupīt ievērojamus līdzekļus, kas ir saistīti ar minēto tīklu dzīves cikla novērtēšanu, agrīnu avāriju prognozēšanu un profi lakses pasā kumu izstrādāšanu. Šī iemesla dēļ paraugi kopīgajiem zinātniskajiem pētījumiem tika iegūti no rūpnieciski ražotiem cauruļ vadu elementiem, kuri jau ir pabijuši sarežģītos ekspluatācijas ap stāk ļos. Polimēri un kompozītmateriāli jau šodien tiek plaši izmantoti dažādu cauruļvadu sistēmu izbūvei ne tikai Austrijā. Šo materiālu pielietošanas sfērai un apjomiem ir tendence pieaugt, tādēļ pētījumi, kas ir veltīti šo materiālu uzvedībai, var izraisīt praktisku interesi arī Latvijā.

Sadarbības līgums starp Austrijas un Latvijas Zinātņu akadē mijām, kas tika noslēgts 1997. gada 11. novembrī, deva iespējas tie šiem kontaktiem starp abām pētījumos iesaistītajām pusēm. Šī līguma ietvaros LU  profesors Imants Matīss š. g. jūnija nogalē bija komandējumā Vīnes Plastmasu tehnoloģijas laboratorijā un vēl divos citos Austrijas zinātnes centros. Komandējuma galvenais mērķis bija rezumēt iegūtos pētījumu rezul tātus un vienoties par turpmākās zinātniskās sadarbības virzieniem. Kopējo pētījumu rezultāti jau ir apkopoti un pieņemti publicēšanai, kā arī iekļauti ziņojumā 8. Eiropas konferencē par kompozīt ma teriāliem.

Komandējuma laikā tika nolasītas lekcijas sekojošās zinātniskās un mācību iestādēs:

* Vīnes Plastmasu tehnoloģijas laboratorijā,

* Austrijas Zinātņu akadēmijas Ērika Šmita Cietvielu fizikas institūtā,

* Vīnes Tehniskajā universitātē.

Lekciju tēmas bija par pēdējiem pētījumu rezultātiem, kas ir iegūti LU Polimēru mehānikas institūta Nesagraujošās kontroles laboratorijā, piemēram, par nesagraujošo mērījumu precizitātes pa augsti nāšanas problēmām, par sarežģītas formas objektu testēšanu un par matemātiskās modelēšanas iespējām testēšanas rezultātu skaidrošanā. Laba tradīcija ir iedibināta Vīnes Tehniskajā univer sitātē. Reizi nedēļā rūpniecības darbiniekiem un jebkuriem citiem interesentiem tiek organizēts seminārs, kurā tiek nolasītas lekcijas par nozarei aktuālām tēmām. Šo lekciju lasīšanā tiek uzaicināti gan pašmāju lektori, gan ārzemju speciālisti. Piemēram, seminārā, kurā lekciju nolasīt bija uzaicināts profesors Matīss, otrs vieslektors bija uzaicināts no pazīstamā Vācijas autokoncerna “Daimler Benz”.

Tika saņemts priekšlikums nolasīt semestra pēdējo lekciju augstskolas studentiem, kuri apgūst kompozītmateriālu testēšanas metodes un līdzekļus. Viena šāda lekcija tika arī nolasīta, un stu dentu vērtējums bija visnotaļ pozitīvs — 90% no vieslektora stāstīju ma bija izrādījies saprotams un interesants.

Kopējo pētījumu rezultāti detalizēti tika apspriesti Plastmasu tehnoloģijas laboratorijā. Ja iepriekšējo gadu zinātniskā sadarbība starp abām sadarbības laboratorijām tika veltīta galvenokārt polimēru un kompozītmateriālu novecošanās pētījumiem, tad lekciju laikā un arī zinātnisko diskusiju rezultātā noskaidrojās nepie cie šamība paplašināt pētījumu virzienus, piemēram, plastmasu polime rizācijas procesa kontrolē un vadībā, kā arī testēšanas rezultātu interpretācijā. Bet tēmu paplašināšana prasītu papildus darba spēka piesaistīšanu un jaunas aparatūras iegādi. Diemžēl finansējums, kuru var šai tematikai nodrošināt Latvijas puse, pašreiz atbilst 1,25 darbinieku slodzēm (viena zinātniskā granta tēma), kas ļoti ierobežo pētījumu paplašināšanas iespējas un nenodrošina darba dalīšanas ekvivalenci starp projektā iesaistītajiem partneriem. Tādēļ Aust rijas puses piedāvātās iespējas acīmredzot netiks pilnībā izmantotas.

Nobeigumā nedaudz par Austrijas Zinātņu akadēmiju — tās struktūru un zinātnes organizācijas aktivitātēm. Priekšlikumu par zinātņu akadēmijas dibināšanu Vīnē izteica ievērojamais matemātiķis G. Lebnics jau 1713. gadā, bet reālu iemiesojumu šī ideja guva tikai 1847. gadā, kas ir oficiālais Austrijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas gads. Šodien Austrijas Zinātņu akadēmija ir vadošā ārpus universitāšu institūcija, kas divās nodaļās — Matemātikas un dabas zinātņu un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļās veic fundamentālus zinātniskus pētījumus. Pētījumi risinās 19 institūtos, piecās citās zinātniskās struktūrvienībās un 50 zinātniskās komisijās. Bez tam šī akadēmija vada daudzas nacionālas un starptautiskās zinātniskās programmas. Arī zinātnisko pētījumu organizācijā un koordinēšanā var atklāt daudz pamācoša. Šie dati pieminēti, atceroties daudzās diskusijas par Latvijas Zinātņu akadēmijas nākotni pēc valsts neatkarības atgūšanas, kas noveda pie radikālas akadēmijas reorganizācijas un zinātnisko pētījumu aktīvas vadīšanas funkcijas zaudēšanas.

Numura saturs

*******************************************

Tik vērienīgi vēl nav bijis jeb Eco Balt ‘98

Pirmo reizi Eco Balt pasākums Rīgā notika 1993. gadā un tad tajā sprieda par apkārtējās vides piesārņojuma analītiskās kontroles metodēm un to praktisko lietošanu (“ZV” Nr. 16, ’93). Šogad 22.—23. maijā notika otrā, arī starptautiska konference Eco Balt ‘98, bet tema  tika jau bija cita. Šajās divās dienās tika nolasīti 32 referāti, vai rāki stenda ziņojumi un notika diskusijas par atsevišķām prob lēmām. Ik dienas konferenci apmeklēja vairāk kā 160 cilvēki, no tiem 47 studenti. Bet tie, kas uzstājās, pārstāvēja visdažādākās organizācijas. Tās varētu iedalīt divos blokos — zinātniskās iestādes un tādas, kas ar pētniecisko darbu nenodarbojas. Pirmajā blokā ietilpst visas lielākās Latvijas augstskolas ar savām struktūr vie nībām: RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte ar Silikātu materiālu un Polimērmateriālu institūtiem, Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratoriju un Vides piesārņojuma analītiskās kontroles laboratoriju. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Hidroekoloģijas, Mikrobio lo ģijas un biotehnoloģijas, kā arī Bioloģijas institūti. Latvijas Medi cīnas akadēmijas Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūts un LLU Zinātnes centrs “Sigra”. Bez tam te jāmin arī Valsts Koksnes ķīmijas institūts un Kodolpētniecības centrs.

Otrais bloks ir vēl daudzveidīgāks. Tajā ieiet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides konsultāciju un monitoringa centrs un VARAM Latvijas vides datu centrs, kā arī Nacionālā Vides veselības centrā ieejošais Gaisa un fizikālo izmek lējumu centrs un divas SIA — Hidrostandarts un “Sartolat”. Pirmo reizi šādā zinātniskā pasākumā uzstājās arī pašvaldību pārstāvji no Rēzeknes pilsētas domes, Liepājas pilsētas domes Būvvaldes un Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldes Gaisa monitoringa nodaļas un uzņēmuma “Rīgas ūdens”.

Kaut arī par visiem referātiem vienā rakstā pastāstīt nevar, katrs no tiem ir pelnījis atsevišķu rakstu, tomēr konferences tematiku vismaz ieskicēšu. Plenārreferātā Latvijas Ķīmijas biedrības prezi dents akadēmiķis Ivars Kalviņš ļoti pamatīgi iztirzāja ķīmijas attīstības perspektīvas un problēmas Latvijā. Pēc tam vairāki referenti pievērsās ūdens tēmai — no tā ķīmiskā piesārņojuma rakstu rošanas līdz pat dzeramā ūdens kvalitātes problēmai Rēzek nē. Jautājums par naftu un tās pārstrādes produktiem pašreiz ir aktuāls. Vairāki ziņojumi tika veltīti degvielas kvalitātes uzlabošanai un videi nekaitīgu iekšdedzes dzinēju degvielas iegūšanai. Ar pastiprinātu uzmanību tika uzņemts referāts par autotransporta radīto piesārņojumu Rīgā, it sevišķi Brīvības, 13. janvāra, K. Val demāra ielā un Raiņa bulvārī. Arī smago metālu ietekme uz vidi un cilvēku aizvien paliek svarīga un par to tika sniegti vairāki ziņojumi. Bija arī vairāki tīri zinātniski referāti, kas saistīti gan ar polimēru, gan keramikas jautājumiem.

Par starptautisko sadarbību.

Profesora Tapio Palonena no Helsinku Tehnoloģiskās universitātes referātā tika ziņots kā risinās kopprojekts starp Somijas un Latvijas universitātēm par vides izglītības realizēšanu. Tajā piedalās vairākas Somijas universitātes un centri un mūsu LU un RTU. Jau vairākus gadus notiek Polimērmateriālu institūta un Kas seles universitātes (Vācija) sadarbība. Šoreiz bija stenda ziņojums par poliuretāna atkritumu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un tās novēršanu. Par metodēm naftas produktu detektēšanai augsnē uzzinājām un RTU un Norvēģijas Tehnoloģiskā institūta kopreferāta.

Jau pierasto šādu konferenču ritējumu atsvaidzināja iepa zīstināšana ar žurnālu “Vide un laiks”. Tā galvenā redaktore I. Šulce pastāstīja, ka tas nācis klajā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda svētību, ir poligrāfiski augstvērtīgs un veltīts vides aizsardzības tematikai.

Konferenci organizēja VARAM, RTU Ķīmijas tehnoloģijas un LU Ķīmijas fakultātes, kā arī SIA Intego Plus. Praktisko organi za torisko slodzi, tāpat kā pirmajā konferencē, iznesa nenogurstošais RTU docents Modris Drille. Tik vērienīgu pasākumu bez spon soriem realizēt nav iespējams. Un te un liels paldies jāsaka ģenerāl sponsoram VARAM Latvijas Vides aizsardzības fondam, Latvijas Zinātnes padomei, SIA “SHELL LATVIA”, R.A.S.A.-Ekspo un Intego Plus.

Oskars Martinsons, Dr. sc. ing.

Numura saturs

*******************************************

LATVIJAS ZINĀTNES PADOMES LĒMUMS: par atskaišu formām

Saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes valdes 15.06.98. un 13.07.98. lēmumiem ir ap stiprinātas vienkāršotas zinātnisko projektu un pētījumu program mu finansējuma piepra sīju ma 1999. gadam un izpildes pārskata formas.

Minētās formas ir iekļautas Internetā LZP WWW latviskajā lapā (adrese: http://www.lzp.lv).

Nepieciešamības gadījumā formas var ierakstīt disketē LZA, LZP Skaitļošanas centrā darba dienās no plkst. 15 līdz 17 (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334. telpā, tālr. 7225241).

Iepazīties ar formu izdrukām var LZP sekreta riātā darba dienās sākot ar š. g. 12. augustu (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334b. telpā, tālr./fax 7223211.

akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs

Numura saturs

*******************************************

Kā klājas programmai Nr. 96.008?

Pirms diviem gadiem sāka īstenoties Latvijas Zinātnes padomes Valstiskas nozīmes pētījumu programma Nr. 96.008 “Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana.” 3. jūnijā RTU Ķīmijas tehno loģijas fakultātē notika seminārs “Materiāli un izstrādājumi un Latvijas minerālām izejvielām”, kurā runāja gan par paveikto, gan par vēl da rā mo. To organizēja galvenie programmas realizētāji — RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, Silikātu materiālu institūts, Latvijas Zemes bagātību institūts, Neorganiskās ķīmijas institūts, LU Ģeoloģijas institūts, Organiskās sintēzes institūts un Latvijas materiālu pētīšanas biedrība.

Semināru atklāja un vadīja LZBI direktors Dr. inž. Uldis Cielēns, kas savā ievadreferātā runāja par programmas izpildes gaitu. Pēc tam par pašreizējo stāvokli silikāt materiālu ražošanā ziņoja akadēmiķis Uldis Sedmalis. Latvijas Brīvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Dr. inž. Andrejs Līdums pastāstīja, kā top Latvijas būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas programma.

Klātesošie noklausījās ap 20 referātu un ziņojumu. Ne paka vējoties sīkāk pie katra no tiem, informēšu par galveno to saturā. Vairākos runa bija par mālu sastāvu un tehno loģiskajām īpašībām. Par Latvijas māla izejvielu atbilstību būvkeramikas ražošanai pēc ES valstu normām. Arī par būvkeramikas materiālu ieguvi no rūp nieciskiem atkritu miem. Vispārēju interesi izraisīja L. Upītes skaid ro jums par smago metālu izdalīšanos no glazētiem keramikas izstrā dājumiem un lika padomāt dzert vai nedzer kafiju no kera mikas krūzītēm. Pilnīgu skaidrojumu par kūdras ieguvi un pārstrādi Latvijā sniedza inženieris A. Šnore, bet akadēmiķis V. Kampars par kūdras kompleksās izmanto šanas iespējām. Ne mazāk interesanti bija dzirdēt Dr. ģeol. V. Stelles ziņojumu par sapropeļa veidošanās procesiem Latvijas ezeros un tā izmanto šanu. Semi nāra nobeigumā dzir dējām profesora J. Freimaņa referātu “Latvijas nafta. Cik tālu esam?” un vairāku LU Ģeoloģijas institūta pārstāvju kopre ferātu un dimanta pavadoņminerāliem Latvijas iežos. Arvien aktuālāks kļūst akmens materiālu sabruk šanas un aiz sardzības jautājums — par to Dr. inž. I. Vītiņas skaid rojums.

Nobeigumā gribu pateikt, ka programmas Nr. 96.008 realizācija noris veiksmīgi.

Oskars Martinsons, Dr. sc. ing.

Numura saturs

*******************************************

LZA ĀRZEMJU LOCEKLE JANA TESARŽOVA

Kopš pagājušā gada slovaku literatūrzinātniece un tulkotāja Jana Tesaržova ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle un šovasar kārtējo reizi bija ieradusies Rīgā. Tas notika mūsu un Slovakijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgumā paredzētās zinātnieku apmaiņas ietvaros. Sēžam pie akadēmijas Starp tautiskās daļas darbinieču sarūpētās kafijas un saldumiem, saru nājamies latviski, un es atzīstos, ka par Janu uzzināju jau pirms gan drīz divdesmit gadiem, kad viņa pirmo reizi bija ieradusies Latvijas Valsts universitātē no Bratislavas, lai aspirantūrā apgūtu latviešu literatūru. Dzīvoja kopmītnē Iļģuciema viņā galā, kur parasti iemitināja ārzemniekus, un, kā man stāstīja, jutās diezgan draņķīgi.

— O, jā! Jau pati atbraukšana bija diezgan dramatiska. Iebrau cu no Maskavas sestdienas rītā, bet fakultātē neviens par mani neko nav pat dzirdējis, kaut gan vienošanās bija notikusi vis augstā kajā līmenī, caur toreizējo Čehoslovakijas vēstniecību Maskavā. Izrādās, ka profesoram Krauliņam tas gan bija zināms, bet viņš nezin kāpēc to bija turējis lielā slepenībā. Nu visi brīnās. Vai es uz kādām trim nedēļām atbraukusi? Nē, uz trim gadiem. Galu galā sanāca pat visi četri gadi.

— Kā jums vispār ienāca prātā mācīties latviešu valodu? Vai te bija kādi draugi? Paziņas? — jautāju Janai.

— Ne vieni, ne otri. Jāsaka, tas bija visīstākais gadījums. Bratislavā Jana Komenska universitātē studēju daiļliteratūras tulko šanu no krievu un angļu valodas. No Slovakijas Zinātņu akadēmijas Literatūras institūta man lika priekšā braukt uz Maskavu aspirantūrā mācīties literatūras teoriju. Tolaik populārs bija krievu literārais žurnāls “Družba narodov”, tiešām ļoti labs žurnāls, kur diezgan daudz publicēja arī latviešu literatūras tulkojumus. Domāju — ja jau es varu braukt uz toreizējo Padomju Savienību, tad labāk izvē lēties tādu reģionu, kas literārā ziņā Slovakijā ir pilnīgi svešs, jo krievu literatūras speciālistu jau bija daudz. Ienāca prātā Baltijas republikas, un es uzrakstīju vēstules uz Rīgu un Viļņu. Uz Igauniju nē, tā valoda man šķita pārāk sarežģīta. Gadījās, ka pirmā atbildēja Latvija. Ja čaklāka būtu bijusi Viļņa, mēs šobrīd droši vien te ne sēdētu.

— Jūs gribat teikt, ka Rīgā ieradāties gluži kā balta lapa, neko iepriekš nezinādama?

— Tā nu vis nevarētu teikt. Kad biju izlēmusi braukt, sāku jau mājās mācīties latviešu valodu. Protams, man bija tikai krievu—latviešu vārdnīca. Taču tur nu jums taisnība, ka sākumā jutos ne visai labi, jo Čehoslovakija toreiz dzīves līmeņa ziņā atradās krietni augstāk nekā Padomju Savienība. Starp citu, tā oficiālā vēstule no Maskavas par manu ierašanos Universitātē pienāca tad, kad es te biju nodzīvojusi jau trīs mēnešus...

Tikko apsildījusi degunu, Jana sparīgi ķērās pie Zigmunda Skujiņa romāna “Vīrietis labākajos gados” tulkošanas un vienlaicīgi strādāja pie disertācijas par latviešu un slovaku kara romānu.

— Tā bija iecerēta tipoloģiskā plāksnē — katrs latviešu romāns salīdzināts ar kādu slovaku rakstnieka romānu. Tā Visvalža Lāma “Jokdaris un lelle” pārī ar slovaku rakstnieku Vladimiru Mināču pārstāvēja konceptuālo romānu, Regīnas Ezeras “Dzilnas sila balāde” ar Rudolfu Jašīku — psiholoģisko romānu, Marģera Zariņa “Kapelmeistara Kociņa kalendārs” ar Vincentu Šikulu — grotesko romānu. Disertāciju rakstīju krieviski, tā tas te bija pieņemts. Krievu valoda jau visur bija galvenā. Kad man katedras sēdē pajautāja, kā sokas ar latviešu valodu, atbildēju, ka es jau latviešu valodu Rīgā nekur praktiski nedzirdu. Iļģuciemā visos veikalos runāja tikai krieviski. Tik vien latviski varēju aprunāties, kā ar kopmītnes dežurantēm, jo mana kaimiņiene bija poliete, pēc specialitātes fiziķe, un latviešu valoda viņu neinteresēja. Kad nu es to visu godīgi biju izstāstījusi, Vilnis Eihvalds, lai viņam vieglas smiltis, paslepus iespurkšķējās. Pārējie sēdēja kaulainiem ģīmjiem, jo nebija jau pieņemts kaut ko runāt par rusifikāciju un asimilāciju.

Toreiz brīvāks gars valdīja Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas un literatūras institūtā, tādēļ savu pēdējo gadu Jana pavadīja tur, kaut arī oficiāli skaitījās, ka disertācija izstrādāta un, protams, arī aizstāvēta Universitātē. Lielā mērā pateicoties institūta līdzstrādniekam Harijam Hiršam izveidojās Janas latviešu literārā gaume, un tā viņai patiešām ir laba.

Par savas disertācijas aizstāvēšanu 1984. gadā Jana stāsta šādi:

— Biju paradusi uz mājām braukt Lieldienās, Ziemassvētkos un, protams, vasarā. Bet te — disertācijas aizstāvēšana nozīmēta 26. decembrī, taisni Ziemassvētkos. Iegrieza taču tai ārzemniecei! Mums jāstrādā, bet viņa svinēs? Vēl vienu reizi liktenis man “sarieba” 1980. gadā. Es ļoti gribēju noskatīties Dziesmu svētkus, bet tovasar Maskavā notika Olimpiskās spēles un Šeremetjevas starptautisko lidostu parastajiem pasažieriem slēdza. Ja es laikā neaizlidošu, “iesēdīšos” te uz ilgu laiku. Žēl jau bija ļoti. Šogad Dziesmu svētkus skatījos un klausījos pirmo reizi. Tas bija satrie coši! Kad noslēguma koncertā Haralds Mednis diriģēja “Gaismas pili”, man līdzās sēdošie cilvēki raudāja.

— Jūs esat ļoti ražīga latviešu literatūras tulkotāja.

— “Vīrietis labākajos gados” Bratislavā iznāca jau 1981. gadā. Tai sekoja divas latviešu tautas pasakas — “Trīs labas lietas” 1982. gadā un “Eža kažociņš” 1983. gadā. Mūsdienu latviešu stāstu antoloģija “Viena diena uz vecās labās zemes” iznāca 1985. gadā, bet Ēvalda Vilka stāstu, publikāciju un korespondenču izlase “Zaļais koks” — 1987. gadā. Vēl pēc diviem gadiem, 1989. gadā — četri latviešu klasiķi Rūdolfs Blaumanis, Jānis Poruks, Jānis Jaunsud rabiņš un Jānis Ezeriņš krājumā “Vecais pulkstenis”, Imanta Ziedoņa “Krāsainas pasakas” ar nosaukumu “Blēņas un pasakas” — 1990. gadā. Ziedoņa pasakām bija milzīgi panākumi, četras no tām jau piecus gadus pēc kārtas lasa slovaku radiofonā. Tāpat viena aktiera teātrī nu jau piecus sešus gadus pēc kārtas pa visu Slovakiju skan Vizmas Belševicas “Tās dullās Paulīnes dēļ”, tā ir uzņemta arī čehu teātra filmā.

— Kā jūs pati sev un līdz ar to arī slovaku lasītājiem atklājāt latviešu trimdas literatūru?

— Atkal palīdzēja gadījums. Strādāju Slovakijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā — tajā pašā, kas no 1973. gada līdz 1991. gadam bija pārdēvēts par Literatūras institūtu. Tas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmaiņas ceļā saņēma daudz grāmatu un žurnālu, un kādā žurnāla “Avots” numurā izlasīju, ka ir tāda Amerikas Latviešu apvienība (ALA). Kā lai uzzinu tās adresi? Aizrakstīju toreizējai ASV vēstniecei Čehoslovakijā (Čehija un Slovakija vēl nebija atdalījušās) Širlejai Templai-Blekai. Vecākās paaudzes lasītājiem droši vien nav svešs mazās kinoaktrises Širle jas Templas vārds. Viņa bija kļuvusi par diplomāti. Tā un tā, kā lai uzzinu Latviešu apvienības adresi? Pēc nedēļas jau adrese man bija rokā! (Salīdziniet ar to, kā strādāja diplomātiskais dienests Maskavā...) Aizrakstīju uz ASV vēstuli. Ziniet, kas man atbildēja? Kārlis Streips. Saņēmu daudz grāmatu — Anšlava Eglīša, Irmas Grebzdes, Gunāra Janovska u. c. darbus. Uzrakstīju rakstu slova ku literārajam žurnālam “Pasaules literatūras rēvija” par savu pirmo tikšanos ar latviešu trimdas literatūru, pārtulkoju darbus, pievienoju atsūtītās fotogrāfijas. Atsauksmes bija ļoti labas. Man pat bija iespēja divas reizes — 1993. un 1995. gadā — kādu laiku pastrādāt latviešu centrā Kalamazu.

Savu otro disertāciju, šoreiz jau slovaku valodā, Jana Tesaržova aizstāvēja 1990. gadā. Šobrīd viņas pētāmais “areāls” ir plašāks un aptver ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu un igauņu literatūru. Redz kā vajadzēja tomēr mācīties igauņu valodu... Zinātniskā tēma — “No modernisma līdz pēcmodernismam” — par desmitgadi starp 1905. un 1915. gadu. Latvijā tie ir tā saucamie dekadenti Viktors Eglītis, Jānis Akuraters, Konrāds Daudziņš. Janu interesē Viktora Eglīša sakari ar krievu simbolistiem. Savukārt igauņi vairāk orientējas uz somu literatūru. Šoruden institūta organizētajai starptautiskajai konferencei par Eiropas avangardisko literatūru Jana Tesaržova sagatavojusi referātu par Aleksandra Čaka daiļradi un viņa vietu latviešu avangardā.

Zaiga Kipere

Numura saturs

*******************************************

Latvijas tēls pasaules pētījumos par tuberkulīnu

Jelgavā un Tērvetē, kur dzimis un apbedīts pasaulē atzītais un novērtētais mikrobiologs, veterinārmedicīnas maģistrs, Krie vijas armijas veterinārārsts pulkveža dienesta pakāpē Kristaps Helmanis (1848—1892, miris Pēterburgā, apbedīts Tērvetē), tika atzīmēta viņa 150. dzimšanas diena. Zinātnieks savus izci  los pētījumus veica Tērbatas Universitātē (TU), Pēterburgas Eksperimentālās medicīnas institūtā sadarbībā ar pasaules zinātnes dižgariem Luiju Pastēru un Robertu Kohu, savu sko lo tāju un skolnieku TU profesoru Eiženu Zemmeru, kā arī citiem.

K. Helmaņa pētījumus apzināja un popularizēja Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas katedras vadītājs Dr. med. profesors Egons Dārziņš (1894—1966, miris Anokā, ASV), kad viņš papildinājās Pastēra institūtā. Šo veikumu atsvaidzināja plaši pazīstamais medicīnas vēsturnieks, LZA korespon dē tāj loceklis Arnis Vīksna, papildinot 1934. gadā E. Dārziņa izdoto grāmatu ar jaunu nodaļu par K. Helmaņa mikrobioloģijas skolas turpinātāju Krievijā Kārli Krēsliņu (1860—1929, miris Ļeņin gradā, apbedīts Raunā). Grāmata atkārtoti izdota 1993. gadā.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, atzīmējot mikrobioloģijas un virusoloģijas uzvaras gājienu, slavenu pētnieku galrijā ierindo sekojošus latviešu zinātniekus: Kristaps Helmanis, Eižens Zem mers, Oto Kalniņš, Alfrēds Bertušs, Jānis Lūsis, Augusts Kirhenšteins, Egons Dārziņš, Kārlis Krēsliņš un medicīnas profesors Pēteris Sniķers (1875—1944, miris Rīgā).

Pēteris Sniķers ir minēts daudzos darbos, taču viņa lielākie veikumi zinātnē ir apzināti nepietiekoši un tie saistās ar viņa darbu Pēterburgā un K. Helmaņa izveidoto zinātnieku grupu, kas pētīja tuberkulīnu. Viņš bija iekļāvies tai vidē, ko populārais Pēterburgas farmaceits K. Krēsliņš ap sevi veidoja. Pēterbur gas Kara medicīnas akadēmijas (PKMA) doktoranta P. Sniķera zinātniskā darba temats Dr. med. grāda iegūšanai saistījās ar tuberkulīna diagnostisko īpašību pētījumiem. Tuberkulīnu savās laboratorijās ražoja Kārlis Krēsliņš. Disertāciju par šiem pētī ju miem  P. Sniķers  aizstāvēja  PKMA  1904. gadā.  Profesora P. Sni ķera darbu par ādas tuberkulozi Latvijā turpināja pro fesora skolnieks, kara ārsts un dermatovenerologs Haralds Kiršentāls (1897—1978, miris Norvēģijā).

Minētie vēsturiskie fakti iezīmē Latvijas tēlu pasaules zinātnē un tiem ir sava aprite izglītības laukā.

K. Helmaņa 150. dzimšanas dienas pasākumos piedalījās latviešu trimdas zinātnieks no Kanādas, Otavas Universitātes patoloģijas emeritētais profesors Egīls Liepa.

A. Miltiņš,

LZA kor. loc., prof.

Numura saturs

*******************************************

Kas ir kas

Reizi pa reizei “Zinātnes Vēstnesī” publicētajos rakstos un LZA kandidātu “kurkuļos” kā zinātnieku kvalifikācijas un starptautiskās atzīšanas liecība tiek minēta viņu vārdu iekļaušana gada cilvēku vai citās biogrāfiskajās vārdnīcās. 1993. gadā arī es tiku uzaicināta aizsūtīt īsu uzziņu par sevi vārdnīcai “The World Who’s Who of Women” un samaksāt: 150 USD par sējumu, 150 USD par glaunāku diplomu un vēl 150 USD par medaļu...

Kopš tā laika vairākas reizes gadā saņemu līdzīgus piedāvā jumus:

Būtu nauda un gribēšana...

Pārsla Eglīte

Numura saturs

*******************************************

Jauna grāmata

LATVIJAS VALSTS ATJAUNOŠANA

1986—1993

Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds

Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs

Rīga 1998

Šo rakstu krājumu veidojuši un Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienai veltījuši Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, Dītrihs Andrejs Lēbers, Egils Levits un Ļubova Zīle. Tas aptver nozīmīgu laikposmu Latvijas vēsturē — no Helsinki-86 līdz Satversmes atjaunošanai. Vairums no mums šo laiku atceras tīri emocionāli — gan vēsturisko Rakstnieku savienības plēnumu, gan Tautas frontes dibināšanu un ar to saistīto milzīgo garīgo pacēlumu, gan deputātu balsu kolektīvo skaitīšanu pie Saeimas (toreizējās Augstākās Padomes) ēkas 1990. gada 4. maijā, kad tika pieņemta Neatkarības atjaunošanas Deklarācija. Janvāra barikādes, augusta pučs — tūkstošu tūkstošiem tās bija zvaigžņu stundas, kad tauta cēlās savā vienotībā un šķita — tāda tā turpmāk būs vienmēr. Vai tiešām tikai tas ir vērtīgs, par ko maksātas asiņu straumes un daudzi simti dzīvību kā Brīvības cīņās? Vai mēs neaizmirstam Andrim Slapiņam, Gvido Zvaigznem, miličiem un tam pavisam jaunajam puisītim, kas gāja bojā Barikāžu dienās, pieskaitīt tūkstošus represēto dzīvību, kas izdzisa no lodēm, lopu vagonos un mūzīgā sasaluma joslā?

Tās ir emocijas, bet grāmatā ir fakti, dokumenti, juridiskie akti — soli pa solim.

Faktiski grāmata sākas ne ar Helsinkiem-86, bet dod arī ļoti plašu priekšvēsturi — par Latvijas valsts bojāeju 1940. gadā raksta LZA ārzemju loceklis D. A. Lēbers, bet par Latviju padomju varā — E. Levits. Grāmatu pušķo plaša notikumu hronika, kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu (ievēlēti 1990. gadā) un Latvijas Republikas 5. Saeimas deputātu (ievēlēti 1993. gadā) saraksti.

Grāmata sagatavota un izdota ar SOROSA FONDA-LATVIJA un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības finansiālu atbalstu.

Z. K.

*******************************************

Jauna grāmata

Dītrihs Andrejs Lēbers (Loeber) sadarbībā ar Ilmāru Bišeru

MINISTRU KABINETS

Komentārs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaļai “Ministru kabinets”

Rīga 1998

Grāmatas, kuru izdevis Tiesiskās informācijas centrs un finansējis Senatora Augusta Lēbera fonds Rīgā, priekšvārdā autori raksta: “Līdz šim Satversmei vēl nav bijis komentāra. Pirmās repub likas laikā tādu neviens nepaguva sarakstīt un publicēt. Emigrācijā Kārlis Vanags 1948. gadā Rietumvācijā gan publicēja īsu komentāru Satversmei 58 lappušu apmērā, taču izdevums iznāca bēgļu nometnes apstākļos hektogrāfiskā veidā un mūsdienās kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Tāpēc šī darba mērķis ir aizpildīt šo “robu”.

Šis ir iesākums. Pašlaik tas aptver tikai Satversmes 4. nodaļu, tas ir, par Ministru Kabinetu.

Tekstu esam veidojuši kā komentāru. Tas nozīmē, ka paskaidrojumi Satversmes 4. nodaļai doti pa pantiem. Panta ietvaros komentāri sniegti sistemātiskā kārtībā. Lai atvieglotu komentāra praktisku lietošanu, tajā norādīti izmantotie avoti — normatīvie akti, tiesu prakse un literatūra —, kuri apkopoti vērēs. Darbs nav domāts kā tematiska monogrāfija vai mācību grāmata. Kaut arī aplūkojamā tēma — vadība — ir politiski nozīmīga institūcija, to centāmies traktēt zinātniski un bez politiskas ievirzes.”

Numura saturs

*******************************************

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1998. gada 18. septembrī notiks LU Ekonomikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Aspazijas bulārī 5, 302. auditorijā, plkst. 16), kurā disertāciju ekonomikas zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

TATJANA BOIKOVA.

Temats: “Ekonomikas inovatīvās attīstības ilgie viļņveidīgie cikli”.

Recenzenti: E. Vasermanis, Dr. habil. oec., profesors; G. Lībermanis, Dr. oec. profesors; R. Karnīte, Dr. oec.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 21. septembrī plkst. 13 DPU Filoloģijas zinātņu nozares literatūras un valodniecības apakšnozares promocijas padomes atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 324. auditorijā

ELĪNA VASIĻJEVA

aizstāvēs darbu par tēmu “Bērnība 1900.—1920. gada krievu prozā” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. philol., LU profesors D. Ivļevs, filol. zin. dokt., prof. L. Ļapina (Sanktpēterburga, Krievija), Dr. habil. philol., DPU asoc. prof. J. Trofimovs.

Ar disertāciju var iepazīties DPU bibliotēkā.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātnes nozares laukkopības apakšnozares Habilitācijas promocijas padomes atklātā sēdē 1998. gada 25. septembrī plkst. 11 (Jelgavā, Lielā ielā 2, 221. auditorijā).

ZINTA GAILE

aizstāvēs disertāciju “Dažādu izlases kritēriju novērtējums miežu šķirnes ‘Klinta’ sākotnējā sēklkopībā”.

Recenzenti: Dr. habil. biol., prof. Izaks Rašals, Dr. agr. Pēteris Bērziņš, Dr. agr. Maija Gaiķe.

Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas nozares agrārās ekonomikas un uzņēmējdarbības ekonomikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 27. februāra sēdē piešķīra Dr. ekon. zinātnisko grādu

INĀRAI STALIDZĀNEI

par disertāciju “Reģionālā un lauku attīstība — ES valstu un Latvijas pieredzes analīze”.

Balsošanas rezultāti: par — 10, pret — nav, atturas — nav.

* * *

Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas nozares habilitācijas un promocijas padomes RTU H-09 1998. gada 2. jūnija sēdē piešķīra ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātnisko grādu

INETAI GEIPELEI

par promocijas darbu “Līzinga darījumu attīstības veicināšanas ekonomiskie aspekti Latvijā”.

Balsošanas rezultāti: par — 8 balsis; pret — nav; atturas — nav; nederīgu biļetenu — nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes inženierzinātņu nozares lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 19. jūnija sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. inž.) zinātnisko grādu LLU lektoram

JĀNIM PALABINSKIM

par disertāciju “Graudu pēckaltēšana vēdinot”.

Balsošanas rezultāti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

* * *

Rīgas Tehniskās universitātes habilitācijas un promocijas Padome H-02 1998. gada 19. jūnija sēdē piešķīra habilitētā inženierzinātņu doktora (Dr. habil. sc. ing.) zinātnisko grādu RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes docentam

GUNDARAM MEŽINSKIM

par habilitācijas darbu “Stiklveidīgo materiālu sola-gēla tehnoloģija”.

Balsošanas rezultāti: par — 9; pret — nav; nederīgu biļetenu — nav.

Numura saturs

*******************************************

Jauniegūtās ārzemju grāmatas

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

 

01.05.1998

1. Stone, Gerald. A dictionarie of the vul gar Russe tongue: At trib ut ed to Mark Ridly. Koln etc., 1996.

2. Nurmela, Risto. Prophets in dialogue. Abo, 1996.

3. Behling, Sophia, Behling Stephan. Sol power: The evo lu tion of solar architecture. Munich; New York, 1996.

4. Źķīšščķć Ā. Č. Čńźóńńņāī óļšąāėåķč’. Ģīńźāą, 1997.

5. Ćėąēóķīā Ā. Ķ. Ōčķąķńīāūé ąķąėčē č īöåķźą ščńźą šåąėüķūõ čķāåńņčöčé. Ģīńźāą, 1997.

6. Įīščńīā Å. Ō. č äš. Żźīķīģčźą: Ńļšąāī÷ķčź. Ģīńźāą, 1997.

7. Źąķ, Ģąéźė. Ģåęäó ļńčõīņåšąļåāņīģ č źėčåķņīģ. Ńļį., 1997.

8. Óīņņń Ą. Ļńčõīņåšąļč’. Āīńņīź č ēąļąä. Ģīńźāą, 1997.

9. Ćóšü’ķīāą Ķ. Ń. Čńņīšč’ č ÷åėīāåź ā ńī÷čķåķč’õ ńņąšīīįš’ä öåā 18 āåźą. Ķīāīńčįčšńź, 1996.

10. Ńņīėč÷ķūå č ļåščōåščéķūå ćīšīäą Šóńč č Šīńńčč ā ńšåäķčå āåźą č šąķķåå ķīāīå āšåģ’ (11—18 āā.): Ņåēčńū äīźė. ķąó÷. źīķō. (Ģīńźāą, 3—5 äåź. 1996). Ģīńźāą, 1996.

11. Žšąńīā Ą. Ā. Āåėčźčå Ėóźč ā 13—17 āā.: Čńņīšč÷. ņīļīćšą ōč’ ńšåäķåāåźīāīćī ćīšīäą. Ļńźīā, 1996.

12. Ąėåźńååā Ą. Ķ. Ļåšāūå šóńńźčå ļīńåėåķč’ 17—18 āā. ķą ńåāåšī-āīńņīźå ßźóņčč. Ķīāīńčįčšńź, 1996.

13. Öčģģåšģąķ Ģčõąčė, Āåäåķååāą Źėąāäč’. Šóńńźī-ąķćėčé ńźčé ķąó÷ķī-ņåõķč÷åńźčé ńėīāąšü ļåšåāīä÷čźą. Ģīńźāą, 1997.

14. Ļšīįėåģą įåėźą: Ā 5 ņ. Ņ. 3: Ļīļīā Å. Ģ. Ńņšóźņóšķą’ īšćąķčēąöč’ įåėźą. Ģīńźāą, 1997.

15. Ģąńėīāą-Ėąųąķńźą’ Ń. Ń., Ņīėńņą’ Ķ. Ķ. Ó÷åįķčź ųāåäńźīćī ’ēūźą. Ńļį., 1996.

16. Ēäåķåź, Ģżščėč. Šąēāčņčå ļšąāīćī ļīėóųąšč’. Ģčķńź, 1997.

17. Čńńėåäīāąķč’ ļī čńņīščč ōčēčźč č ģåõąķčźč, 1993—1994. Ģīńźāą, 1997.

18. Õīšķč, Źąšåķ. Ķåāšīē č ėč÷ķīńņķūé šīńņ. Ńļį., 1997.

19. Öčņīėīćč÷åńźą’ šåąźņčāķīńņü īķźīėīćč÷åńźīćī įīėüķīćī. Źčåā, 1995.

20. Ńąā÷åķźī Ā. Żźīėīćč’ ×åšķīįūėüńźīé źąņąńņšīōū. Ģčķńź, 1997.

21. Ļīļīā Å. Ńņšóźņóšķą’ īšćąķčēąöč’ įåėźą. Ģīńźāą, 1997.

22. Jansson B. Behavioural aspects of com put er based assistive technology for the visually ympaired. Goteborg, 1996.

23. Rutberg M. Studies of microtubules and associated pro teins with special emphasis on drug-stability and cold-ad ap ta tion. Goteborg, 1996.

24. Johannesson B. Polymorphism and pop u la tion struc ture in the intertidal snail Littorina saxatilis. Goteborg, 1996.

25. Tommos C. A metallo-radical mechanism for the pho to syn thet ic water-oxidizing process. Stockholm, 1997.

26. Wickberg B. Postnatal depression. Goteborg, 1996.

27. Bemm U. Structural studies of heterometallic alkoxides. Gote borg, 1996.

28. Johansson M. Regulation of ammonium as sim i la tion and notro gen fixation in photosynthetic bacteria. Stockholm, 1998.

29. Demilitarisation of munitions: Reuse a. recycling con cepts for conventional munitions a. rocket propellants: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

30. Physical adsorption: Experiment, theory a. ap pli ca tions: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------

01.06.1998

1. Źąpėīō Į., Ńåäåpįåpć Ń. Āūēīā ėčäåpīā. Ģīńźāą, 1996.

2. Šąģģ Ą. Ņåīpč’ īöåķčāąķč’ ńėó÷ąéķūõ ļīėåé. Ģīńźāą, 1996.

3. Żėåźņpīķķīå čēäąņåėüńņāī: Ćīņīāūå påöåļņū / Ą. Įąpąķīā č äp. Ģīńźāą, 1996.

4. Ąćpąāąė Ć. Håėčķåéķą’ āīėīźīķķą’ īļņčźą. Ģīńźāą, 1996.

5. Čįpąćčģ Ź. Ō. Īńķīāū żėåźņpīķķīé ņåõķčźč: Żėåģåķņū, ńõåģū, ńčńņåģū. Ģīńźāą, 1997.

6. Ģīäåģū: Ńļpąāī÷ķčź ļīėüēīāąņåė’. Ńņ.-Ļåņåpįópć, 1997.

7. Īėņģąķ Š. Į., Īėņģąķ Š. Īāėąäåāąåģ Page Maker 5.0 äė’ Win dows. Ģīńźāą, 1996.

8. Õčģč’ č īįłåńņāī / Ąģåp. õčģ. ī-āī; Ļīä påä. Ģ. Ć. Ćīėüä ōåėüäą. Ģīńźāą, 1995.

9. Geology and mineral re sourc es of Es to nia / Inst. of Ge ol o gy; Comp. a. ed. by A. Raukas a. A. Teedumāe. Tallin, 1997.

10. Lietuvos grybai. 8. Baltikiečiai. 2./ Botanikos inst.; V. Urbonas. Vilnius, 1997.

11. Kouts E., Valk H. Rist ja raud = Cross and iron. Tallin, 1998.

12. Lietuvos Magdeburginiu miestu: Privilegijos ir aktai/Lietuv. Ist. inst.; Sudare A. Tyla ir D. Žygelis. Vilnius, 1997.

13. Bode E. Konstruktionsatlas: Werkstoffgerechtes Konstruieren. Verfahrensgerechtes Konstruieren: Mit 1200 Konstruktionsbeispielen. Wiesbaden, 1997.

14. Braun S. et al. 100 and more basic NMR ex per i ments.: A prac ti cal course. Weinheim etc., 1996.

15. A molecular view of het er o ge neous catalysis: Proc. of the 1. Francqui Colloquium, Febr. 1996, Brussels / Ed. by E. G. Derouane. Paris; Bruxelles, 1998.

16. Collin P. H. Dictionary of ecology and the en vi ron ment. 3. ed. Teddington (Midd'x), 1995.

17. Kenyon J. S., Knott T. A. A. pro nounc ing dictionary of Amer i can English. Spring field (Mass.), [1996].

18. Mesuring and monitoring biodiversity in tropical and tem per ate forests: Proc. of a IUFRO Symp., Thailand, Aug.-Sept., 1994, Bogor, 1995.

19. T-cell subsets and cytokines in ter play in infectious dis eas es: Intern. Conf., Ku wait, Apr., 1993. Basel etc., 1996.

20. Hopkins T., Blackburn A. Resources guide. 6. ed. Loughborough, 1996.

21. Courage M. A., Butrimenko A. V. Elektronische Informa tionsdienste in Osteuropa 1994—95. Bd. 1-3. Sankt Augustin; Moskau, 1995—96.

22. Microelectronics packaging hand book. Pt. 1-2, 2. ed. New York etc., 1997.

23. The Europa world year book, 1996. Vols. 1-2. Lon don, 1996.

24. Eastern Europe and the commonwealth of in de pen dent states, 1997. 3. ed. London, 1997.

25. Africa South of the Sahara, 1996. 25. ed. London, 1996.

26. The Far East and Australia, 1996. 27. ed. London, 1996.

27. The Middle East and North Africa, 1996. 42. ed. Lon don, 1996.

28. Scientific, environmental and political issues in the Circum-Caspian region: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

29. Conflict and the environment: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

30. Sensitivity to change: Black Sea, Baltic Sea a. North Sea: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

31. Biotechnology for waste management and site restoration: Tech no log i cal, educational, business, political aspects: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

32. Restoration of forests: Environmental challenges in Cen tral a. Eastern Europe: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

33. Historical and prehistorical earthquakes in the Caucasus: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

34. Integrated approach to environmental data management sys tems: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

35. Decommissioned submarines in the Russian Northwest: As sess ing a. eliminating risks: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

Numura saturs

*******************************************

KONKURSS

LU Filozofijas un socioloģijas institūts izsludina konkursu uz ievēlēšanu akadēmiskajos amatos:

vadošais pētnieks — 1 vieta (specialitāte — filozofija);

asistents — 1 vieta (specialitāte — sociolo ģija).

Dokumenti atbilstoši “Nolikumam par vēlēša nām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē” iesniedzami LU Filozofijas un socioloģijas institūtā (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1940, 506. telpa, tālr. 7229208). Iesniegšanas termiņš — viens mēnesis no sludinājuma publicēšanas die nas.

 

Numura saturs

*******************************************

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 21.septembrī

 

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 07.septembrī