Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada 21. septembris * 15(160) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

*******************************************

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS
GODA UN ĀRZEMJU LOCEKĻU
KANDIDĀTI 1998. GADĀ

Latvijas Zinātņu akadēmija paziņo, ka 1998. gada novembrī paredzētajām jauno akadēmijas locekļu vēlēšanām reģistrēti un ar LZA Senāta 14. jūlija lēmumu apstiprināti šādi kandidāti:

GODA LOCEKĻI — 4 vakances

Ludmila AZAROVA — dz. 1935. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — literatūra. Izvirza LZA goda loc. L. Dzene.

Raisa DEŅISOVA — dz. 1930. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte  - antropoloģija. Izvirza LU Latvijas vēstures institūta Dome.

Visvaldis KURŠS — dz. 1928. g. Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, specialitāte — ģeoloģija. Izvirza LZA īst. loc. U. Sedmalis.

Jānis OSIS — dz. 1929. g. Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa, specialitāte — inženierzinātnes. Izvirza RTU Senāts.

Zigmunds SKUJIŅŠ — dz. 1926. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — literatūra. Izvirza LZA īst. loc. V. Hausmanis un LZA goda loceklis M. Birze.

Māra ZĀLĪTE — dz. 1952. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — literatūra. Izvirza LZA goda loceklis M. Birze.

ĀRZEMJU LOCEKĻI — 6 vakances

Andreas ADĀLS (ANDREAS ADAHL, Zviedrija) — dz. 1938. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — politoloģija. Izvirza LZA īst. loc. T. Millers.

Žils BRASĀRS (GILLES BRAS SARD, Kanāda) — dz. 1955. g. Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa, specialitāte — informātika. Izvirza LZA īst. loc. M. Freivalds. Atbalsta LU Senāts.

Rolfs EKMANIS (ASV) — dz. 1929. g. Humanitāro un so ciā lo zinātņu nodaļa, specialitāte — literatūrzinātne. Izvirza LZA īst. loc. I. Tāle.

Jānis KRĒSLIŅŠ (ASV) — dz. 1924. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — bibliogrāfija. Izvirza LZA īst. loc. V. Hausmanis.

Indriķis ŠTERNS (ASV) — dz. 1918. g. Humanitāro un so ciālo zinātņu nodaļa, specialitāte — vēsture. Izvirza LZA goda loc. H. Strods.

Ralejs TEPFERS (Zviedrija) — dz. 1933. g. Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa, specialitāte — materiālu zinātnes. Izvirza LU Polimēru mehānikas institūta Dome un Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrība.

Ēvalds TINISONS (EVALD TONISSON, Igaunija) — dz. 1928. g. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, specialitāte — arheoloģija. Izvirza LU Latvijas vēstures institūta Dome.

Jurijs URŽUMCEVS (Krievijas Federācija, Sahas Repub lika) — dz. 1929. g. Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa, spe cialitāte — mehānika, LZA korespondētājloceklis. Izvirza LZA īst. loc. V. Tamužs.

LZA ģenerālsekretārs A. SILIŅŠ

Numura saturs

*******************************************

LZA sēde

“Latvijas tautsaimniecības aktualitātes”

Kāda ir atšķirība starp pesimistu un optimistu? Pesimists drūmi pavēsta: “Ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt!”. Bet optimists dzīvespriecīgi iebilst: “Var būt, var būt!” Anekdote ienāca prātā, klau soties Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdi “Latvijas tautsaimniecības aktualitātes”, kuru š. g. 11. septembrī bija organizējusi Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa.

Jā, tiešām — par ko lai priecājas, ja Latvija Eiropas Savienības kandidātvalstu starpā stabili ieņem pēdējo vietu visos ekono miska jos rādītājos. Ja, saglabājoties pašreizējam, mūsuprāt, pat ļoti ieprie cinošajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam 6,5% gadā, mēs Eiropas Savienības visvājākās valsts Grieķijas līmeni sasniegsim pēc 22 gadiem, bet ES vidējo līmeni — pēc 30 gadiem. Ja krietni sa sprin dzināsimies un uzdabūsim iekšzemes kopprodukta pieau gumu līdz 10%, tad šie skaitļi attiecīgi būs 15 un 20 gadi, protams, ja Eiropas Savienības valstu IKP paliks uz vietas, kas nu gan nav ticams. Vēl drūmāka aina paveras pēc naudas pirktspējas salīdzi nāšanas. Slovēnijā tā ir 12 000 dolāru gadā uz vienu cilvēku, Latvijā — 3268 dolāri. Iekšzemes kopprudukts Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 18% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa un divas reizes atpaliek no kandidātvalstu līmeņa. Šos skaitļus savā referātā minēja LZA kor. loc. prof. Pēteris Guļāns.

Loģiski rodas jautājums, kāpēc Latvija nonākusi tik nožēlojamā stāvoklī, ja taču bijušajā Padomju Savienībā tā bija ekonomiski vis augstāk attīstītā republika pēc nacionālā ienākuma? Igauņi atradās turpat līdzās. Kā iznācis, ka Lietuvai un Latvijai ir vislielākais ekono miskais kritums? Tādēļ, ka mēs bijām visvairāk integrēti Padomju Savienības tautsaimniecībā. Latvijā atradās lielie vissavienības uz ņēmumi, kas strādāja ar visā savienībā ražotām izejvielām un deta ļām. Lai atceramies katrā kaut visvienkāršākajā ekonomiskās ģeogrā  fijas mācību grāmatā, katrā tautsaimniecības izstādē, pat katrā rūpnīcā goda vietā izstādītās kartes, kur Rīga atradās plaša un saza rota zirnekļu tīkla centrā, bet tā pavedieni aizstiepās līdz pat Sibīrijai un Tālajiem austrumiem. Redz, cik mēs vareni, kādi mums ekono miskie sakari, kāda vissavienības darba dalīšana! Salīdzinot ar citiem PS reģioniem, Latvijai bija modernas tehnoloģijas un labi ap mā cīts, apzinīgs (kas nebija mazsvarīgi!) darbaspēks. Kad šīs saites satrūka, Latvija cieta visvairāk. Tieši tādēļ, ka tai bija šie progresīvie rādītāji. Tātad — ekonomiskais kritums bija objektīvs, bet vai tam neizbēgami bija jābūt tik lielam?

Pēc prof. P. Guļāna domām, savu lomu nospēlēja arī subjek tīvais faktors. Valsts izlaida no kontroles lielos uzņēmumus, kuri tā dējādi praktiski kļuva par bezsaimnieka uzņēmumiem. Vēl vairāk — populārs bija sauklis — jo ātrāk sabruks, jo labāk. Nu šīs bezatbildības sekas ir redzamas.

Kā iziet no situācijas? Izeja var būt tikai smaga un ilgstoša. Jācenšas veidot jauni konkurētspējīgi uzņēmumi. Ir labi mazie un vidējie uzņēmumi, bet tie galvenokārt strādā iekšzemes patēri ņam. Jābūt arī tādiem, kas strādā uz ārējo tirgu. Lai tādi rastos, va ja dzīgi kadri un līdzekļi. Līdzekļi jāņem no iekšzemes kopprodukta, kas ir paredzēts trim galvenajiem virzieniem — kopējā pamatka pi tāla veidošanai, valdības patēriņam un personīgajam patēriņam. Taču visi šie lielumi Latvijai salīdzinot ar ES kandidātvalstīm ir stipri bēdīgi. Tā, piemēram, personīgais patēriņš uz vienu iedzīvotāju Slo vē nijai ir 13,5 tūkstoši dolāru, bet Latvijai — 1500 dolāru.

Tātad, paralēli vietējiem resursiem jāizmanto ārvalstu investī cijas, kurām jābūt mērķtiecīgākām nekā līdz šim. Tām jārada jaunas darbavietas, jāveido konkurētspējīgi uzņēmumi.

Dr. ekon. Druvis Ābele, Ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm uzņēmējdarbībā Latvijā. 1996. gada nogalē 8,7 tūkst. Latvijas iedzīvotāju veica uzņēmēj dar bību tirdzniecībā, 8,2 tūkst. lauksaimniecībā un 11,1 tūkst. citās noza rēs. 1997. gada beigās šie skaitļi bija šādi: tirdzniecībā 13,8 tūkst., lauk  saimniecībā 6,1 tūkst., pārējie — iepriekšējā gada līmenī. Lielā kais skaits ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), mazākais — akciju sabied rības (A/S), kaut gan tās ir racionālākā forma kapitāla piesaistīšanai.

D. Ābele runāja par riska faktoriem, par to, kā tiek pārdoti vai privatizēti maksātnespējīgi uzņēmumi, kas nereti tiek īpaši līdz tādam stāvoklim novesti, lai, nenokārtojot šo uzņēmumu saistības ar valsti, par zemāku maksu varētu nopirkt to materiālo bāzi.

Ārzemju investori ir ieinteresēti Latvijā iepludināt vecu, bieži vien demontētu tehniku. Nereti cieš arī tie, kuri jaunu tehniku iepir kuši ar līzingkompāniju starpniecību — pie pirmiem nenomaksātiem procentiem šī tehnika tiek atsavināta, pie kam tiek radīta situācija, lai uzņēmumi nespētu nomaksāt šos procentus, kā tas notiek, pie mē ram, starptautiskajos autopārvadājumos.

Arī LZA kor. loc. Raita Karnīte, kuras uzstāšanās temats bija “Ārvalstu investīcijas un Latvijas tautsaimniecības struktūra — vēlmes un iespējas”, aicināja ārvalstu ekonomisko politiku attiecībā pret Latviju vērtēt ar skaidru galvu un izpratni. Viņa savu uzstāšanos sadalīja trīs daļās:

VAI ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS LATVIJAI IR KAUT KAS SEVIŠĶS?

VAI LATVIJĀ IR KĀ VISUR?

KAS JĀZINA, DARBOJOTIES AR ĀRVALSTU INVESTĪCIJĀM?

Ārvalstu investīcijas Latvijā nav nekas sevišķs, bet normāla, vajadzīga lieta. Kā var pastāvēt firma, ja tehnoloģijas un inovācijas maksā dārgi, tās ne katrs spēj atļauties? Lai firma kļūtu konku rēt spējīga, tai sava produkcija jāražo labākā kvalitātē un ar mazākām izmaksām. Tam nepieciešamas ārvalstu investīcijas. Ārvalstu investī cijās nav “labā onkuļa” un “nabaga radinieka”, tās ir izdevīgas abām pusēm, jo ekonomiski plaukstoša valsts ir arī labs noieta tirgus.

Uz jautājumu, vai Latvijā ir tā kā visur, R. Karnīte atbild, ka pie mums ir vērojams zināms aizdomīgums. Vai tikai negrib mūs ap krāpt, tā sakot, “apčakarēt”? Ir vispārpieņemts, ka ārzemju investī cijas vispirms ieplūst tajās nozarēs, kas ir stabilākas — galvenokārt infrastruktūrā. Tikai tad, kad valsts jau ir apliecinājusi savu stabilitāti, sāk rasties investīcijas ražošanas uzņēmumos. Tāpat tas notiek ar ģeogrāfisko izvietojumu — vispirms galvaspilsētā un lielākajās pilsētās, pēc tam radikāli pa visu valsti.

Kas ārvalstu investīcijās ir pozitīvs un kas negatīvs? Pozitīvs ir jaunas darbavietas, tirgi, kredīti. Negatīvi ir tas, ka ārvalstis cenšas panākt sev labvēlīgu likumdošanu. Ārvalstu firmas jebkurā laikā var aiziet, ja tām kaut kas vairs nepatīk, kā tas Latvijā bija ar “Kellogg's”, bet mums te ir jāpaliek. Skaidrs, ka ārvalstu firmas vienmēr rīkojas savās interesēs, tas ir dabiski. Cits jautājums ir, kā saskaņot viņu intereses ar mūsējām.

Pie negatīvā var pieskaitīt arī to, ka ārzemju investīcijas ļauj “atmazgāt netīru naudu”. Tās samazina nacionālo kopproduktu par to daļu, ko no valsts izvedīs. Uz jautājumu, kāds ārzemju investīciju līmenis būtu pieļaujams, ārzemju speciālisti uzskata, ka nav tāda līmeņa, kas varētu būt valstij kaitīgs. Mēs tam nepiekrītam.

Atgriežoties pie jau iepriekš pieminētajām jaunajām tehnolo ģijām, arī R. Karnīte apstiprināja, ka ārvalstu ieguldītāji nav ieinte resēti te izvietot progresīvas ražotnes un tehnoloģiju, tās tiek patu rētas sev.

Kur visā šajā pasākumā, proti, Zinātņu akadēmijas rīkotajā sēdē, būtu redzams kāds spēka pielikšanas punkts tieši Latvijas zinātniekiem? R. Karnīte pasaka arī to — nacionālā zinātne var uz stā ties ekspertu lomā un, dodot juridisko, ekonomisko un tehno loģisko novērtējumu, panākt, lai ārvalstu investīcijas būtu efektīvākas.

Kā jau bija gaidāms, jautājumu bija daudz, un ne uz visiem ekonomisti spēja atbildēt. Piemēram, par to, cik miljonus mūsu biznesmeņi nogulda ārzemju bankās. Ekonomisti var operēt tikai ar tiem skaitļiem, kas ir atklātībā. Baumas paliek žurnālistu kompe tencē. Tāpat tas ir ar ēnu ekonomiku. “Es neticu, ka mēs esam tik nabagi kā izskatāmies,” teica R. Karnīte. Tāda jau ir cilvēka daba — drīzāk savu rocību vārdos vērtēt pieticīgāk (lai citi nenoskaustu!), nekā brīviņiski plātīties.

Z. K.

LZA sēdē  “Latvijas  tautsaimniecības  aktualitātes”  1998. g. 11. septembrī nolasīto LZA prezidenta J. Stradiņa ievadreferātu “Latvijas tautsaimniecības aktualitātes un Pauls Dzērve” lasiet nākamajā “Z.V” numurā.

Numura saturs

*******************************************

Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepcija — Latvijas Republikas Ministru kabinetā

Š. g. 28. jūlijā LR Ministru kabineta sēdē Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepciju “priekšā stādīja” Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja B. Rivža un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs J. Ekmanis. Iepazīstinām ar LR Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu un sēdes sastāvu.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDES PROTOKOLA IZRAKSTS

Rīgā

Nr. 40

1998. gada 28. jūlijā

Par Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepciju

1. Pieņemt zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepciju.

2. Atzīt zinātni un augstāko izglītību par svarīgu un nepieciešamu priekšnosacījumu konkurētspējīgas ekonomikas un līdzsvarotas sabiedrības attīstības nodrošināšanai, atzīt, ka tām nepieciešama pastiprināta valsts uzmanība un atbalsts.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz š. g. 30. oktobrim izstrādāt koncepcijas realizācijas plānu atbilstoši sēdē izteiktajām nostādnēm par nepieciešamību izvērst studiju kreditēšanas sistēmu un saistīt to ar studiju kvalitātes jautājumiem, izvērst zinātnes finansēšanas sistēmu un veicināt zinātnieku sastāva atjaunošanu, izstrādāt priekšlikumus augstskolu rīcībā esošo līdzekļu apsaimniekošanas kārtībai. Izstrādāto rīcības plānu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ministru prezidents

G. Krasts

Valsts kancelejas direktors

A. Vītols

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDES PROTOKOLS

Rīgā

Nr. 40

1998. gada 28. jūlijā

Sēdi vada

Ministru prezidents — G. Krasts

Piedalās:

Aizsardzības ministrs — T. Jundzis

Ārlietu ministrs — V. Birkavs

Ekonomikas ministrs — L. Strujevičs

Izglītības un zinātnes ministrs — J. Gaigals

Finansu ministrs — R. Zīle

Satiksmes ministrs — V. Krištopans

Tieslietu ministrs — Dz. Rasnačs

Zemkopības ministrs — A. Rāviņš

Veselības valsts ministrs — V. Jaksons

Vides valsts ministrs — I. Emsis

Pašvaldību lietu valsts ministrs — J. Bunkšs

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors — G. Grūbe

Latvijas Bankas prezidents — E. Repše

Valsts kontroles pārstāvis — K. Beljānis

Ģenerālprokuratūras pārstāvis — E. Ziediņš

Valsts kancelejas direktors — A. Vītols

Valsts kancelejas direktora vietnieka tiesību

aktu lietās pienākumu izpildītāja — U. Mihailova

Protokolē Dokumentu nodrošinājuma departamenta vadītāja — L. Peinberga

Numura saturs

*******************************************

Vai no Rīgas līdz Taibejai ir tikpat tālu,

kā no Taibejas līdz Rīgai?

Saruna ar LZA viceprezidentu J. Ekmani

“Z. V.” — Mēs jau pagājušajā laikraksta numurā informējām, ka Rīgā bija ieradusies plaša Ķīnas Republikas (Taivāna) Nacionālās zinātnes padomes delegācija. Jūs bijāt gan tajā LZA un LZP vadošo darbinieku grupā, kas pēc šīs Nacionālās zinātnes padomes ielū guma apmeklēja Taivānu pagājušā gada martā, gan nodar bojāties ar tālo viesu uzņemšanu š. g. 2. un 3. septembrī. Īsumā pastāstiet mūsu lasītājiem, kas ir Nacionālā zinātnes padome un cik liela ir tās vara.

J. Ekmanis — Ķīnas Republikas (Taivāna) Nacionālā zinātnes padome pie mums bija ieradusies kuplā skaitā — 8 cilvēku liela delegācija, kurā bija padomes priekšsēdētājs, vicepriekšsēdētājs un četru svarīgāko departamentu direktori, tātad — pašā augstākajā līmenī. Šī padome pēc savas lomas tiek uztverta kā superministrija, kas sadala visu valsts budžeta naudu zinātnei un tehnoloģijai. ZP sastāvā ir 16 ministriju ministri un, kā smējās priekšsēdētājs, viņš tādā gadījumā ir superministrs. Visas ministrijas zinātnes attīstībai naudu saņem tikai tad, ja šī padome to akceptē. Par to, cik Nacionālā zinātnes padome Taivāna ir prestiža, liecina arī tas, ka tās priekš sēdētājs, kurš mūsu akadēmijas delegāciju uzņēma pērn martā, tagad ir Taivānas vicepremjers. Pašreizējais priekšsēdētājs ir bijis universitātes rektors, izglītības ministrs. Taivānā zinātne ir prioritāra, un neviena politiska partija to necenšas noliegt.

“Z. V.” — Vai tad arī Taivānā ir antagonistiskas politiskas partijas?

J. Ekmanis — Protams. Līdz Taivānas apmeklējumam arī mēs nebijām padomājuši par to, ka Taivāna ir sarkana, arī tās karogs ir sarkans, notiek dažādi mītiņi, demonstrācijas un citi mums jau aizmirsti komunistiskās ideoloģijas pasākumi. Īstenībā jau Mao Czeduns un Taivānas nacionālais varonis Čans Kaiši, kuram, starp citu, arī ir uzcelts mauzolejs, bija cīņu biedri, tikai nesapratās varas jautājumos. “Čans Kaiši un viņa kliķe” patvērās Taivānas salā un arī sāka celt sociālismu, tikai ar citu pieeju ekonomikai. Taivānas mērķis bija sekmēt mazo, zinātņietilpīgo uzņēmumu attīstīšanu. Tie ir Taivānas ekonomikas pamats. Viņiem nav lielu monopol kom pāniju, tādēļ Dienvidaustrumāzijas ekonomiskā krīze Taivānu skāra maz, atšķirībā no Japānas un Dienvidkorejas. Uzņēmumi ir mazi, ne vairāk kā pāris desmiti strādājošo, un, ja bankrotē tāds mazs uzņēmums, valsts no tā necieš. Kā viņi paši teica, pat 1000 mazu uzņēmumu bankrots nav valstij sāpīgs, jo tie momentāli rodas no jauna. Saskrien radinieki, samet naudu un, skaties tik, uzņēmums jau ražo kaut ko pavisam citu, kam atkal ir noiets. Tieši šī spēja pāro rientēties, praktiski dažu dienu laikā pāriet uz citu produkciju, garantē šādu nelielu uzņēmumu dzīvotspēju. Valsts šo uzņēmumu attīstīšanā ieliek fantastisku naudu. Piemēram, nu jau vairāk nekā 10 gadus tiek attīstīti un kultivēti tehniskie centri un zinātnes parki pie Taivānas 50 universitātēm.

“Z. V.” — 50 universitātes? Piedodiet, cik tad galu galā Taivāna ir liela un cik tajā iedzīvotāju?

J. Ekmanis — Taivāna platības ziņā ir divas reizes mazāka par Latviju un tajā dzīvo 10 miljoni. Tātad, par zinātnes parkiem. Mēs apmeklējam vienu tādu parku pie universitātes, tiesa, lielu par ku, kurā ietilpa aptuveni 240 mazas firmas. Šis parks no Nacionālās zinātnes padomes pagājušajā gadā saņēma 13 miljar dus dolāru, pa 54 miljardiem uz katru firmu. Ja tā būtu pie mums, tad Latvijas tehnoloģiskais centrs ar 35 firmām saņemtu gadā 1,8 miljardus dolaru lielu valsts dotāciju. Tad kā lai mēs šādos nevien līdzīgos apstākļos maināmies pieredzē? Pie tam Taivānā šādi parki ir skaitāmi padsmitos.

“Z. V.” — Vai tas nozīmē, ka viņiem zinātnei tiek atvēlēti krietni lielāki procenti no kopprodukta?

J. Ekmanis — Nē, tā nav. Izglītībai viņi atvēl kādus 5% no kopprodukta un zinātnei kādus 2%, bet tas kopprodukts ir tik liels, ka ne izglītība, ne zinātne vairāk nespēj “sagremot”.

“Z. V.” — Kaut ko taču viņi tomēr šeit redzēja?

J. Ekamanis — Viņi šajās divās dienās redzēja ļoti daudz un bija ārkārtīgi apmierināti. Bija oficiālā tikšanās Latvijas Zinātņu akadēmijā, sarunas ar LU rektoru, Rektoru padomi, Augstākās izglī tības padomi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Arī “ne valstiska” tikšanās ar izglītības ministru — pie mums, Zinātņu akadēmijā, jo, kā zināms, valstisku saišu mums ar Ķīnas Republiku (Taivāna) nav, ir tikai Taibejas misija Latvijā. Ķīniešu pusi ļoti ieinte resēja mūsu Izglītības likums un viņi lūdza mums to aizsūtīt. Tieši par LZA un Nacionālās zinātnes padomes sadarbību nu jau ir kon kretizējušies tie punkti, kuri ieskicējās pagājušā gada martā. Tie ir:

1. Farmācija, jaunu zāļu ražošana. Arī viņiem ir nacionālā far mā cijas un biotehnoloģijas programma un viņi, īpaši pēc iepa zī šanās ar Organiskās sintēzes institūtu, ļoti labprāt sadarbotos šajā jomā. Jau septembrī OSI ierodas liela grupa speciālistu, oktobrī uz Taibeju dodas šīs sadarbības kurators no mūsu puses akadēmiķis I. Kalviņš. Runa varētu būt arī par kopējiem patentiem.

2. Sadarbība mikro- un optoelektronikā, kurā mūsu puses pārstāvji būtu LU Cietvielu fizikas institūts. Šo projektu koordinētu LU CFI direktors prof. A. Krūmiņš.

3. Informācijas, zinātnes un tehnoloģijas izstāžu centrs. Tas bija mūsu ierosinājums, kas radās pēc līdzīga centra apmek lēšanas Taivānā. Tas burtiski ņudzēja no skolēniem un jauniešiem, un tur tiešām bija ko redzēt. Pie tam, ne tikai redzēt, bet arī pašiem darboties. Šāds centrs Rīgā vienlaikus varētu būt Taivānas zinātnes, tehnoloģijas un ražošanas reklāma un vienlaikus arī milzīgs izglī tojošs komplekss mūsu jaunatnei. Varētu runāt arī par t. s. digitālo muzeju. Taivānieši pastāstīja, ka šobrīd pasaules lielākajos muzejos tiek veidota datu bāze, kuru pa elektroniskajiem tīkliem būs iespējams noskatīties katrā Taivānas skolā. Ja izstāžu centrs izveidotos pie mums, arī Latvijas skolēniem, protams, ar attiecīgiem komentāriem, kļūtu pieejami visas pasaules muzeju dārgumi. Interesanti, ka arī mēs kaut ko spējām piedāvāt šim projektam. Piemēram, ķīniešu pusi ieinteresēja mūsu Medicīnas vēstures mu zejs, Dabas muzejs un Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Viss šis lielais izstāžu centra projekts tiktu īstenots ar Ķīnas Republikas (Taivāna) Nacionālās zinātnes padomes līdzekļiem. Par mūsu zinātnes atbilstošo līmeni un tehnisko nodrošinājumu ķīniešu kolēģi pārliecinājās LU Matemātikas institūtā, kura direktors akadēmiķis J. Bārzdiņš koordinēs šo projektu. Latvijas Zinātņu akadēmija savukārt dotu telpas — patlaban tukša un neizmantota stāv aptuveni 300 m2 lielā Zinātņu akadēmijas Augstceltnes skatuves aizmugures daļa trīsstāvu augstumā, kas savā laikā bija izdegusi. Tai pat ir atsevišķa ieeja no ārpuses.

4. Sadarbība sociālajās zinātnēs. Viņus ļoti interesē sociālie procesi, kas notiek Baltijā un Austrumeiropas pēcsociālisma zemēs. It īpaši, kā cilvēki piemērojas jaunajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Ķīnas Republikas (Taivāna) Nacionālajai zinātnes pa domei ir sava pārstāvniecība Bonnā, kas nodarbojas ar Eiropas jau tājumiem, bet viņus arī ļoti interesē Baltija. Šeit sadarbību koordinēs Dr. T. Tisenkopfs no Filozofijas un socioloģijas institūta, kurš arī pats drīzumā dosies uz Taibeju. Tur tiek rīkota sociologu konfe rence, kurā pieaicināti tie Rietumeiropas speciālisti, kas pēta pārejas procesa valstis.

Taivānas Ķīnas kolēģiem ļoti patika tas, ka Rīgā tik daudz ko ceļ un rekonstruē, ka dzīve iet uz priekšu. Ārkārtīgi patika Vecrīga, it īpaši vēsturiskās daļas sasaiste ar moderno, mūsdienīgo, kas Dienvidaustrumāzijai, kur ir tik liela un sena vēsture, ir aktuāla. Viņi iepazinās arī ar starptautisko izstādi “Baltijas dinamika”, kas līdz ar konferenci tieši tajās dienās noritēja Rīgā. Domāju, ka šīs bija ļoti darbīgas un uz nākotni orientētas dienas.

Ar akadēmiķi Juri Ekmani tikās Zaiga Kipere

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstījums par kādu bēdīgu un pamācošu pagātnes lappusi Latvijas bioloģijas un lauksaimniecības zinātņu vēsturē

1998. gada augustā (31.07.—07.08.1948.) aprit 50 gadi, kopš V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas bēdīgi slavenās sesijas “Par stāvokli bioloģijas zinātnē”, kurā tika sagrauta ģenētikas zinātne PSRS un ar varu uztieptas avantūrista Trofima Lisenko nezinātniskās, neproduktīvās un kaitīgās koncep cijas agrobioloģijā. Pēc J. Staļina ierosmes T. Lisenko organizētā sesija negatīvi atbalsojās arī toreizējā Latvijas zinātnē. Latvijas PSR ZA pilnsapulces (1948. g. 2. septembrī), LPSR ZA paplašinātās pilnsapulces (1948. g. 7.—8. sept.) un LPSR ZA, LVU un LLA bio lo ģijas jautājumiem veltītās sesijas (1948. g. 11.—12. okt.) lēmumos ne tikai pilnīgi akceptēja no Maskavas nākušās tumsonīgās, nezinātniskās nostādnes bioloģijas un lauksaimniecības zinātnēs, cīņu pret “veismanismu-mendelismu-morganismu”, bet arī nosodīja re dzamo Latvijas zinātnieku — P. Rizgas, J. Lielmaņa, J. Apsīša, P. Gale nieka u. c. zinātnisko veikumu, apsūdzot šos zinātniekus kā “atklātus Mičurina mācības pretiniekus” un vairākos gadījumos lie dzot tiem turpināt radošu darbu specialitātē. Tika aizliegti produk tīvi pētījumi modernās ģenētikas, agronomijas, augsnes zinību, bioķī mijas jomās. Ieteikumi “pārkārtot bioloģijas un lauksaimniecības institūtu darbu vadošās padomju agrobioloģijas garā”, “ar VK(b)P CK gādību J. Staļina ģeniālā vadībā vēl vairāk nostiprināt lielā dabas pārveidotāja I. V. Mičurina mācību” izraisīja dziļu krīzi šajās nozarēs arī Latvijā un uz laiku paralizēja bioloģijas un lauksaimniecības zināt nes attīstību, modernāko pasaules zinātnes sasniegumu recepciju.

Pieminot šos bēdīgos notikumus, LZA izsaka dziļu nožēlu par toreiz pieņemtajiem voluntārajiem un uztieptajiem lēmumiem, kate goriski norobežojas no šiem atzinumiem un cildina toreiz nopulgoto zinātnieku paliekamo pētniecisko devumu. Apzinoties, ka toreizējā ZA vadība, īpaši prezidents P. Lejiņš, centās mīkstināt no augšas inspirēto lēmumu postošās sekas, tomēr jāizteic nožēla, ka vairāki vadoši Akadēmijas zinātnieki iesaistījās šajā kaunpilnajā kampaņā, tādējādi iedragājot gan pašu, gan Zinātņu akadēmijas reputāciju.

LZA Prezidijs š. g. 27. jūlija sēdē izteica savu viedokli par šīm norisēm Zinātņu akadēmijas un Latvijas zinātņu vēsturē vispār, reizē arī paužot gandarījumu, ka pamazām atsākās ģenētikas un moder nās lauksaimniecības zinātnes atdzimšana Latvijā jau 60. gadu sā kumā, agrāk nekā citur toreizējā PSRS. Turpmākajos gados Lat vi jas Zinātņu akadēmijas ietvaros attīstījās arī molekulārbioloģija un gēnu inženierija, spilgti apliecinot Lisenko “mācību” pilnīgu bankrotu.

Ir allaž jāapzinās vēstures mācības: valsts varas, politiķu, karjeristu un avantūristu “no augšas” uztiepti, deklarēti viedokļi ne spēj veidot nopietnu zinātni. Zinātnes problēmas risināt un meklēt pa tiesību ir tiesīgi zinātnieki paši objektivitātes, zinātnisku diskusiju un jaunu ideju inspirācijas garā. Lisenkovisms, zinātnes angažētība un profanācija, zema stila voluntāri secinājumi var izraisīties ne tikai totalitārisma režīma laikā, bet arī tur, kur zinātniska kritika ir vāji nāta, tādēļ zinātnieku sabiedrībai ar vislielāko atbildības sajūtu jāizvērtē pētnieciskie projekti un riskantas idejas zinātnē vispār.

Jānis Stradiņš, LZA prezidents

Numura saturs

*******************************************

Zinātniskais apmaiņas brauciens uz Slovakiju

Pateicoties Latvijas ZA Ārzemju sakaru nodaļas sarūpētai iespējai, no š. g. 14. līdz 30. jūlijam biju zinātniskā apmaiņas brau cie nā uz Slovakijas ZA Etnoloģijas institūtu Bratislavā. Šis bija meto diski plānots brauciens pēc jau iepriekšējos gados Polijas un Čehijas etnogrāfiskā materiāla apzināšanas. Brauciena mērķis bija vākt salīdzinošo materiālu manai zinātniskai tēmai “Vidus un Austrum eiro pas tekstīliju, īpaši izšuvumu un apģērbu vēsture” granta “Lat viešu tradicionālais dzīvesveids, darba un sadzīves kultūra” ietvaros. Iegūtais materiāls ir nenovērtējams Latvijas un citu Austrumeiropas zemju iedzīvotāju kultūrvēsturisko sakaru un kultūras vērtību ap maiņas skaidrošanā.

No vēstures ir zināms, ka nelielā Slovaku valsts teritorija ir ar ļoti bagātu vēsturi, daudzveidīgu ģeogrāfisko situāciju, apbrīnojami skaistu dabu un salīdzinoši nelielai teritorijai ļoti dzīvotspējīgu tautas kultūru. No 16. gs. slovaku zeme bija pievienota Ungārijai, bet tās galvaspilsētā Bratislavā Sv. Martina katedrālē 250 gadus mēdza kronēties Ungārijas karaļi (monarha regālijas šeit ir saņēmuši 17 Ungārijas karaļi un karalienes).

Jau no vissenākiem laikiem slovaku teritorijā allaž bija vērojama daudzu etnosu, valodu un kultūru klātbūtne, kas ietekmēja vietējos iedzīvotājus un gala rezultātā atspoguļojās viņu tautas mākslas ne pa rastā formu dažādībā, tipos un variantos. No Austrumeiropas šeit Viduslaikos bija vērojama spēcīga Bizantijas ietekme, bet no Rietumiem un Dienvidrietumeiropas intelektuāli un materiāli Slova kijas kultūru ietekmēja gotika, renesanse un baroks. Rietumeiropas kultūras ietekme Slovakijas zemēs jau no agriem viduslaikiem līdz 19. gs. ar dažādiem migrācijas viļņiem nāca galvenokārt no Vācijas. Šo divu atšķirīgo kultūru kontaktzonā tad arī atradās Slovakija, kas tautas kultūrā ir saglabājusi ļoti atšķirīgas un dažreiz pat nesa vienojamas lietas.

Bratislavā Slovakijas ZA paspārnē atrodas Slovaku Etnoloģijas institūts, kuru vada jauns un enerģisks direktors Dušans Ratica. Slovaku etnologu veikums ir daudz lielāks kā čehu. Deviņdesmitajos gados ir tapuši vairāki fundamentāli izdevumi, kā:

1) Ethnographic Atlas of Slovakia. — Bratislava. — 1990.;

2) Encyklopėdia l’udvej kultūru slovenska. — Bratislava. — 1995.;

3) Slovakia. Eiropean Contexts of the Folk Culture. — Bratislava. — 1997.;

4) Cifer. — Bratislava. — 1991. (tā ir kolektīva monogrāfija par vienas apdzīvotas vietas etnogrāfiju).

Ļoti pozitīvi, ka arī slovaki, tāpat kā poļu zinātnieki, pēdējos gados savus pētījumu publicē angļu valodā vai vismaz dzimtā valodā un sinhroni tulkotā tekstā kādā no visā pasaulē zināmām valodām. Tas ļoti atvieglo citzemju pētniekiem darbu. Šo pieredzi būtu vēlams pārņemt arī mums, jo laiks, kad mēs strādājām tikai sev, ir pagājis. Mums ir jāiet pasaulē, jāpopularizē sava tauta ar tās ne mazāk unikālo kultūru.

Bratislavā etnoloģijas institūtā strādā kā etnologi, tā folkloristi, tautas dziesmu un deju speciālisti, kopā ap 25 zinātniskie darbinieki. Institūts ļoti lepojas ar savu bagāto bibliotēku, labi sakārtoto zināt nisko un foto arhīvu. Pašlaik institūtā visi darbinieki mācās strādāt ar datortehniku. Institūts pats ar saviem spēkiem izdod gada grāma tas un grantu rakstu krājumus.

Slovakijas galvaspilsētā atrodas tikai etnogrāfijas galvenā zinātniski pētnieciskā bāze, t. i., Etnoloģijas institūts, bet Slovaku valsts etnogrāfiskais muzejs, kura paspārnē atrodas arī jaunais, 1970. gados dibinātais slovaku brīvdabas muzejs, atrodas 230 km uz ziemeļiem no Bratislavas, nelielā pilsētiņā Martinā. Muzejā strādā ļoti radiošs un talantīgs kolektīvs, kuru vada direktors Martins Mešša. Muzejs ar savu bagāto kolekciju piedalās lielās starptautiskās izstādēs (Beļģijā, Francijā u. c.), izdod muzeja materiālu katalogus, turpina darbu pie brīvdabas muzeja pilnveidošanas, jo pašlaik apmeklētājiem ir atvērtas tikai kādas piecas sētas.

Pārbraucot no Slovakijas, pārvedu mājās dažas izcilas šīs zemes etnogrāfu sarakstītās grāmatas, daudz salīdzinošā materiāla un vēsturiski pamatotus dažādus kultūrvēsturisku un etnisku pro cesu skaidrojumus, kas vairāk vai mazāk skar arī mūsu Latviju, kā arī siltas atmiņas par tikšanos ar kolēģiem Bratislavā un Martinā un apziņu, ka tikai kopīgi veicot kultūrvēstures pētniecības darbu, var gūt pēc iespējas pilnīgākus rezultātus.

Dr. hist. Aija Jansone, Latvijas Vēstures institūta Etnogrāfijas nod. pētniece

Numura saturs

*******************************************

Jauni emeritzinātnieki

Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta papildus mūža grantu piešķiršanu izciliem pensionētiem zinātniekiem

Š. g. 4. septembrī Valsts emeritēto zinatnieku padome pulcējās savā kārtējā sēdē, lai izlemtu jautājumu par VEZ nosaukuma piešķiršanu jau agrāk apspriestiem pretendentiem, ņemot vērā papildus izdalīto finansējumu šīm vajadzībām. Ar padomes lēmumu Valsts emeritētā zinātnieka nosaukums, sākot ar 1998. g. 1. oktobri, tika piešķirts šādiem 10 zinātniskajā sabiedrībā labi pazīstamiem speciālistiem:

1. Paulam Andersonam (lauksaimniecība)

2. Intai Beldavai (bioloģija)

3. Zigmundam Brūverim (veterināmedicīna)

4. Robertam Damburgam (fizika)

5. Jānim Gaujēnam (medicīna)

6. Modrim Melzobam (medicīna)

7. Laimai Tabakai (bioloģija)

8. Saulcerītei Viesei (filoloģija)

9. Edgaram Vimbam (bioloģija)

10. Voldemāram Zelmenim (pedagoģija)

Līdzekļu trūkuma dēļ atlikta vēl 25 iesniegumu izskatīšana.

Padome lūdz Izglītības un zinātnes ministriju rast iespējas 1999.g. nodrošināt ar līdzekļiem vēl atklāta konkursa izziņošanu 25 vietām.

M. BEĶERS, VEZ padomes priekšsēdētājs

Cienījamie emeritzinātnieki!

1998. gada 9. oktobrī plkst. 14.00 notiks emeritēto zinātnieku kluba dibināšanas sapulce Akadēmijas sēžu zālē (Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā). Lūdzam piedalīties!

VEZ padome

Numura saturs

*******************************************

3. oktobrī — LR Saeimas vēlēšanas

6. UN 7. SAEIMAS VĒLĒŠANAS: POLITISKO PARTIJU SOLĪJUMI UN ZINĀTNE

Centrālā vēlēšanu komisija ir publicējusi politisko partiju īsās priekšvēlēšanu programmas: vispirms ievietojot tās Internetā (http://www.saei ma.lanet.lv//cvkserv/), bet tagad (11. septembrī) tās nodrukātas arī “Latvijas Vēstnesī”. Jau agrāk no Interneta biju pārkopējis partiju programmas 6. Saeimas vēlēšanām. Varbūt ir vērts papētīt, kā mainījusies partiju attieksme pret zinātni, kā pildīti agrākie solījumi. Analīzi un secinājumus nākotnei atstāju pašu “Zinātnes Vēstneša” lasītāju ziņā, kuri visi ir pietiekoši kompetenti. Par savu uzdevumu uzskatīju izrakstīt no programmām tās vietas, kur pieminēts vārds “zinātne”. Lai to izdarītu, ar datora automātisko meklētāju pārlūkoju elektroniskos tekstus, sameklējot vārdu fragmentus “zināt” un “pēt”. Neesmu neko labojis ne gramatikā, ne stilistikā. Personīgi man liekas, ka šīs ziņas ļoti varētu vispirms noderēt zinātniekiem — politiķiem (skat. deputātu kandidātu sarakstus) un partiju konsultantiem.

Un vēl: mani ļoti pārsteidz atšķirība starp dažu mūsu politisko partiju praktisko darbību un Eiropas Savienības politiku. Proti, iesākumam daži citāti no Eiropas Savienības žurnāla “Eiropas Dialogs” izdevuma latviešu valodā (1988/5, 2.—7. lpp.) rakstu kopas “Atšķirība tehnoloģiju līmeņos”: “Galvenos Komisijas veiktā pētījuma par zinātnes un tehnolo ģijas attīstību kandidātvalstīs secinājumus un ieteikumus īsumā varētu raksturot ar frāzi, ka situācija ir cerīga, taču nepieciešams ieguldīt lielākas pūles... Tehnoloģiju atšķirība ir atšķirība starp ES un kandidātvalstu darbu zinātnē un pētniecībā. Tā ir atšķirība zinātnei un pētniecībai tērēto līdzekļu daudzumā, kā arī ražošanā un sasniegtajā rezultātā... Pasākumi tehnoloģiju atšķirības samazināšanai ir pašu kandidātvalstu ziņā... Lai gan tieša saikne starp zinātnisko pētniecību un ekonomikas izaugsmi nav definēta — ziņojumā par to iekļauta tikai īsa norāde — iepriekšējie pētījumi liecina, ka to starpā ir cieša saistība. Ziņojumā uzsvērts, ka progress šajā jomā lielā mērā nosaka ekonomikas attīstību un valstu labklājību nākotnē, kā arī to konverģenci ar ES... Viena no problēmām šajās valstīs ir tā, ka ministrijas, kuru kompetencē ir zinātne un tehnoloģija, ir ļoti vājas, salīdzinot ar finansu un ekonomikas minist rijām... Lai glābtu situāciju, ziņojums ierosina pārstrukturēt visu sabiedrisko un valsts finansēto pētniecības sistēmu... Pašreiz pētījumiem tērētie līdzekļi, rēķinot iekšzemes izdevumu pētniecībai un attīstībai proporciju no IKP, svārstās no 0,5 procen tiem līdz 1,5 procentiem. Tas ir krietni mazāk par ES līmeni, turklāt arī te vērojama sarukuma tendence...”

Jānis Kristapsons

KO PARTIJAS SOLĪJA ZINĀTNES JOMĀ
PIRMS 6. SAEIMAS VĒLĒŠANĀM?

Koalīcija “Darbs un taisnīgums” (Sociāldemokrātiskā partija u.c.)

Valsts augstākais uzdevums ir... rūpes par... izglītību, zinātni... Mēs sekmēsim... valsts rūpes par Latvijas zinātnes... jaudu atjaunošanu un moderni zāciju pasaules līmenī...

LNNK un Zaļā partija

Realizēt valdības atbalstu kultūras, izglītības, zinātnes... pasākumu īstenošanai gan ar dotācijām, gan ar mecenātu un kultūras fondu darbību veicinošu nodokļu politiku, kā arī izmantojot līdzekļus no valsts monopola uz alkohola un tabakas izstradājumu tirdzniecību.

Latviešu zemnieku savienība

Sekmēt zinātnes attīstību valsts politikas līmenī.

Maznodrošināto apvienība un Latviešu neat karības partija

Līdzekļi izmantojami izglītības, zinātnes... problēmu risināšanai... Iespējami plaši iesaistīsim tautas gaišākos prātus... zinātnē, tautsaimniecības attīstībā.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”

Noteikt garantētu budžeta daļu izglītībai, zinātnei, kultūrai un medicīnai.

Apvienība “Tautsaimnieks”

Mums vienmēr bijusi augsta ražošanas kultūra, bet šodien... zinātnieki... nīkst bezdarbā. Krasi mainīsim izglītības, zinātnes un kultūras politiku, ar likumu nosakot, kultūras zemes cienīgu līdzekļu īpatsvaru nacionālajā kopproduktā.

Vienības partija

Skolotāju, zinātnieku... algas pielīdzināt... ierēdņu algām. Kultūra un zinātne ir nacionālās bagātības, kurām jāpievērš īpaša vērtība.

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas apvienotais saraksts

Panākt  zinātniskā  potenciāla  iesaisti valsts attīstības  programmas  veidošanā  un  īsteno šanā.

Tautas kustība “Latvijai” (Zīgerista partija)

Iepriekšējo valdību attieksme pret izglītību, zinātni... ir bijusi skandaloza. Jāaizkavē kompetentu latviešu zinātnieku izceļošana uz ārzemēm... nodrošinot... pienācīgas algas.

PĀRĒJO PARTIJU (Demokrātu, Krievu pilsoņu, “Lat vijas ceļš”, Liberālā, Tautas fronte, Nacionāli de mokrātiskā, Pretkomunistu, “Saimnieks”, Sociā listiskā, Tautas saskaņas) 6. Saeimas priekšvēlēšanu prog rammās vārdi “Zinātne” un “Pētniecība” nebija atrodami.

KO PARTIJAS SOLA ZINĀTNES JOMĀ TAGAD?

3. Konservatīvā partija

Mēs panāksim lai mūsu valsts būtu patiesi neatkarīga no citu valstu prasībām — nodrošinot finansiālu neatkarību, augstu izglītības un zinātnes līmeni.

7. Jaunā Partija

Izglītības, zinātnes, kultūras un veselības aprūpes darbinieku apmaksas paaugstināšanu... Palielināt finansējumu zinātnei un atbalstīt zinātņ ietilpīgo nozaru un jauno tehnoloģiju attīstību...

8. Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Zaļās partijas apvienība

Zinātnes prioritāros virzienus noteikt atbilstoši Latvijas interesēm.

9. Latvijas Zemnieku savienība

Izglītību, zinātni un kultūru liksim par pamatu panākumiem tautsaimniecībā, Latvijas valsts izaugsmei un atpazīšanai pasaulē. Te palielināsim investīcijas.

10. Demokrātiskā partija “Saimnieks”

Kas ir DPS? Tā ir partija ar augstāko intelektuālo potenciālu valstī. Partijas biedri — 38 zinātņu doktori, 4 augstskolu rektori,... tikai zinātniski pamatota valsts ekonomiskās un sociālās attīstības programma.

11. Tautas kustība “Latvijai” (Zīgerista partija)

Panāksim... studentu skaita palielināšanu augstskolās un jaunu cilvēku ienākšanu Latvijas zinātnē.

13. Nacionālā Progresa partija

Panākt Latvijas zinātnes izrāvienu kādā no zinātnes jomām pasaules līmenī. Centralizētu finansēšanu uzsākt pēc kopīgas programmas saskaņošanas ar Latvijas Zinātņu Akadēmiju.

15. Latvijas Vienības partija

Skolotāju, zinātnieku, medicīnas darbinieku algas atbilstoši kvalifikācijai un stāžam, pārskatot līdzšinējās likmes.

16. “Latvijas Sociāldemokrātu apvienība”

Palielināt izglītības un zinātnes budžetu līdz 10% no nacionālā kopprodukta.

17. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Mēs apzināmies, ka, ieejot 21. gadsimtā, nākotne būs tikai izglītotai tautai. Tikai sekmīgi attīstot zinātni, varēsim droši lūkoties rītdienā.

20. P/O “Helsinki-86”

Radīt Baltu kultūras, lingvistikas, vēstures un tautas pētīšanas institūtus... Valsts garantijas svarīgu zinātnes mērķprogrammu finansēšanai.

21. Latvijas atdzimšanas partija

Visādi stimulēt zinātnes attīstību. Zinātnei sākot ar 1999. gadu no valsts budžeta jāatvēl vismaz 1%. Turpmākajos 3 gados jānodrošina, lai zinātnes attīstībai tiktu atvēlēts 1% no Nacionālā kopprodukta.

PĀRĒJO PARTIJU (Tautas kopa “Brīvība”, Partija “Māras zeme”, Savienība “Latvijas ceļš”, Sociāl demokrātiskā sieviešu organizācija, Tautas saskaņas partija, Nacionālā reformu partija, Tautas partija, Nacionāli demokrātiskā partija, Demokrātu partija) 7. Saeimas priekšvēlēšanu programmās vārdi “Zinātne” un “Pētniecība” nebija atrodami. Dažas no šīm partijām var iebilst, ka viņām ir pilnās prog ram mas... Bet vai tad ierindas vēlētājs pēta pilnās prog rammas? Internetā atradu tikai di vas pilnās prog rammas:  Apvienības  “Tēvzemei  un  Brīvībai” programmu, datētu ar 1997.(!) gada jūniju; Tautas partijas manifestu. Savienības “Latvijas ceļš” lapa, kas agrāk Internetā bija, š. g. 11. septembrī bija izzudusi...

Numura saturs

*******************************************

KURI AR ZINĀTNI SAISTĪTIE CILVĒKI VIRZĀS UZ 7. SAEIMU?

Pārskatot politisko partiju kandidātu sarakstus, izveidoju summāro tabulu par “zinātnes cilvēkiem” par tiju sarakstos, kā arī ar zinātni saistīto izvilkumu no partiju sarakstiem 7. Saeimas vēlēšanām. Cent rālās vēlēšanu komisijas datus (http://kastors. saeima.lanet.lv/base/cgi/cvkand.tresa) esmu papildinājis tikai ar ziņām par zinātnisko grādu un piederību Zinātņu akadēmijai.

Domāju, komentāri nav vajadzīgi. “Zinātnes Vēst neša” lasītājs ir pietiekoši kompetents, lai visus secinājumus izdarītu pats. No viena jautājuma izteikšanas gan nevaru atturēties. Zinātnieku (zinātņu doktoru?) kopējais daudzums katras partijas kopējā sarakstā, laikam, taču ir šī saraksta zinātniskā inte lekta mērs? Vai partijas (tās programmas?) pievil cības zinātniekiem mērs? Vai tikai sagadīšanās?

Atceros, kādreizējie Latvijas Zinātnieku savie nī bas dibinātāji un tāpēc 1990. gadā Augstākajā padomē ievēlētie solīja parlamentā izveidot “zināt nie ku frakciju”. Varbūt tāda būs 7. Saeimā?

Dažas piezīmes par saraksta tapšanu

Zināmā mērā uz partiju kandidātu sarakstu pār skatīšanu mani “izprovocēja” Demokrātiskās partijas “Saimnieks” prog ram mas pirmie vārdi: “DPS ir... 38 zinātņu doktori, 4 augst skolu rektori...” Kurus no tiem DPS deleģē pārvaldīt valsti un kurus zināt niekus šim mērķim virza citas partijas?

Jāatzīst, ka “izķeksēt” zinātņu doktorus no partiju sarakstiem ir pagrūti. Centrālā vēlēšanu komisija nedod ziņas par doktoru grādiem — ne Latvijas, ne citu valstu grādiem... Bet domāju, ka sarakstos atradīsim arī dažus zinātniekus ar nenostrificētiem grādiem. Zinu tikai vienu PSRS zinātņu kandidātu (šobrīd — Saeimas deputātu), kurš publiski paziņoja, ka atbilstošu Latvijas grādu negrib, jo ar zinātni nenodarbojas. Deputātu kandidātus ar Latvijas doktora grādu meklēju pēc mūsu rīcībā esošā 5 tūkst. cilvēku saraksta, bet arī šis saraksts nav ideāls. Tā kā uzreiz atvainojos, ja 1—2 nebūšu uzrādījis pareizi.

Otra problēma, ar kuru sadūros, ir šāda. Mana vērotāja pieredze saka, ka ne jau Saeimā iekļuvušie zinātņu doktori lemj par zinātni mūsu valstī. Daudz vairāk ir tā saucamo “ar zinātni saistīto” politiķu (kā pagātnē, tā arī tagadnē). Un tāpēc manā sarakstā ir arī daudzi, kuri pēc likuma definīcijas nemaz nav zinātnieki (nav zinātniskā grāda). Tie, vispirms, ir tie, kuri kādreiz ir strādājuši zinātniskos institūtos vai tagad savas SIA nosaukumā ietvēruši ko zinātnisku.

Jānis Kristapsons

ZINĀTNIEKI 7. SAEIMAS DEPUTĀTU KANDIDĀTU SARAKSTOS

 

Partija

 Kandid.

kopsk.

 Saistitie

kopsk.

 ar zinātn

Dr.h.,Dr.
1. Tautas kopa "Brīvība" 50 6 3
2. Māras zeme 43 1 1
3. Konservatīvā partija 17 1 1
4. Savienība "Latvijas ceļš" 63 7 5
5. Socialdemokr.sievišu organizācija 14 2 0
6. Tautas saskaņas partija 55 4 2
7. Jaunā partija 54 6 2
8. DP, KDS, LZP apvienība 73 14 10
9. Latvijas Zemnieku savienība 70 12 6
10. Demokrātiskā partija "Saimnieks" 57 4 4
11. Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) 59 4 3
12. Latvijas Nacionālā reformu partija 14 1 0
13. Nacionālā progresa partija 59 3 2
14. Tautas partija 66 8 3
15. Latvijas Vienības partija 58 3 2
16. Latvijas Sociāldemokrātu apvienība 81 14 13
17. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 66 11 4
18. Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija 65 0 0
19. Demokrātu partija 25 0 0
20. Helsinki-86 28 1 1
21. Latvijas Atdzimšanas partija 61 2 1
 

K o p ā

 1078 104 64

--------------------------------------------------------------------------------------

ZINĀTNIEKI VAI AR ZINĀTNI SAISTĪTIE
7. SAEIMAS DEPUTĀTU KANDIDĀTU SARAKSTOS

1. Tautas kopa “Brīvība”

Maruta DAMBEKALNE, Dr. fiz., dz. 1939, LU Cietvielu fizikas institūts, laboratorijas vadītāja

Leopolds OZOLIŅŠ, dz. 1937, 6. Saeima, deputāts; SIA “Leopolds” zi nāt niskais konsultants

Romāns PUSSARS, dz. 1932, Literatūras un mākslas vēstures muzejs, kultūrvēsturnieks

Edgars RAČEVSKIS, dz. 1936, Latvijas Mūzikas akadēmija, profesors

Jānis ROZENBERGS, Dr. jur., dz. 1936, LU, docents

Augusts RUPLIS, Dr. habil. ķīm., dz. 1936, RTU, asociētais profesors

2. Partija “Māras zeme”

Andris SPROĢIS, Dr. habil. ekon., dz. 1934, LU Ekonom. un vadības fak. Tautsaim niec. inst., direktors, profesors

3. Konservatīvā partija

Valdis ŠTEINS, Dr. ģeogr., dz. 1948, Reģionālo studiju centrs, konsultants

4. Savienība “Latvijas ceļš”

Valdis BIRKAVS, Dr. habil. jur., dz. 1942, Ārlietu ministrija, ministrs

Ivars GODMANIS, Dr. fiz., dz. 1951, PVAS “Latvijas Kuģniecība”, valdes loceklis

Aija POČA, dz. 1948, Finansu ministrija, valsts ministre

Māris PŪĶIS, Dr. fiz., dz. 1948, VARAM, parlamentārais sekretārs

Romualds RAŽUKS, dz. 1955 , Latv. Medic. akadēmijas Neiroonkoloģijas lab., pētnieks

Andrejs SILIŅŠ, Dr. habil. fiz., akadēmiķis, dz. 1940, LZA, ģenerālsekretārs

Jānis VĒTRA, Dr. habil. med., dz. 1959, Rīgas Stradiņa universitāte, rektors, profesors

5. Sociāldemokrātiskā sieviešu organizā cija

Laila BALGA, dz. 1952, Sieviešu tiesību institūts, direktore

Gita GAŅĢE, dz. 1965, AIDS profilakses centrs, izglītības un informācijas daļas vad.

6. Tautas saskaņas partija

Viktors BIRJUKOVS, Dr. inž., dz. 1946, Ekonomikas un kultūras augstskola, lektors

Boriss CILEVIČS, dz. 1956, Pedag. un soc. pēt. centrs “Baltijas Insaits”, direktors

Aivars DĀTAVS, dz. 1950, SIA “Tiesisko pētījumu institūts”, direktors

Gaļina REŠINA, Dr. ekon., dz. 1951, Baltijas Krievu institūts, docente

7. Jaunā partija

Āris AUDERS, Dr. med., dz. 1962, Traumatoloģijas un ortopēd. slimn., Mugurkaula ķirurģijas cen tra vad.

Tatjana KOĶE, Dr. ped., dz. 1955, LU, docente

Vita KOTĀNE, dz. 1958, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, lektore

Ārijs ORLOVSKIS, dz. 1961, LPA, sociālo zinātņu kat., lektors

Raimonds PAULS, LZA goda loc., dz. 1936, SIA “Raimonda Paula muzikālais centrs VERNISĀŠA”, prezidents

Raimonds POKULIS, dz. 1973 , DPU, asistents

8. Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības, Zaļās partijas apvienība

Arturs BALKLAVS-GRĪNHOFS, Dr. fiz., LZA kor. loc., dz. 1933, LU Astronomijas institūts, direktora v. i.

Rūta BENDERE, Dr. fiz., dz. 1951, LZA Fizikālās enerģētikas inst., vadošā pētniece

Ausma CIMDIŅA, Dr. filol., dz. 1950, LU Filoloģijas fakultāte, docente

Indulis EMSIS, Dr. biol., dz. 1952, VARAM, vides valsts ministrs

Guntis ENIŅŠ, dz. 1933, 6. Saeima, deputāts

Tālavs JUNDZIS, Dr. habil. jur., dz. 1951, Aizsardzības ministrija, ministrs

Ilga KREITUSE, Dr. vēst., dz. 1952, 6. Saeima, deputāte

Aivars Guntis KREITUSS, dz. 1945, 6. Saeima, deputāts

Andris LEITAS, Dr. inž., dz. 1953, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde, vadītājs

Dītrihs LĒBERS, LZA ār. loc., dz. 1923 , Ķīles Universitāte, emeritēts profesors

Aivars NĀTRE, dz. 1933, Latvijas mazās enerģētikas fonds, izpild direktors

Pēteris PĒTERSONS, LZA goda loc., dz. 1923 , Rīgas Latviešu biedrība, priekšsēdētājs

Nikolajs VEDERŅIKOVS, Dr. habil. ķīm., akadēmiķis, dz. 1937, Valsts Koksnes ķīmijas inst. zinātn. padome, priekšs. vietn., lab. vad.

Aija ŽILEVIČA, Dr. habil. med., LZA kor. loc., dz. 1940, LU Medicīnas fakultāte, mikrobioloģe, profesore

9. Zemnieku savienība

Vilnis Edvīns BRESIS, dz. 1938, AKB Baltijas Tranzītu banka, prezidenta palīgs

Rūdolfs CIMDIŅŠ, Dr. habil. inž., dz. 1947 , RTU, profesors

Ansis GRUNDULIS, Dr. habil. inž., dz. 1934 , LLU, profesors

Gunārs MATISONS, dz. 1943, RTU, prodekāns

Juris MIĶELSONS, Dr. fiz., dz. 1936, Rīgas Dome, Izglītīb., jaunatn. un sporta kom., priekšsēdētājs

Jānis PORIETIS, Dr. habil. ekon., dz. 1926 , LU, profesors

Maija RUBĪNA, Dr. inž., dz. 1933, Rīgas Dome, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja

Ģedimins SILIŅŠ, dz. 1938, Skrīveru Zinātnes centrs, direktors

Andris SOVERS, dz. 1940, Valsts Baltijas mašīnu izmēģinājumu stac., direktors

Ojārs SPĀRĪTIS, Dr. habil. māksl., dz. 1955, Latvijas Mākslas akadēmija, profesors

Zigrida ŠMITE, dz. 1939, ASV Tennesī štata Universitāte, dokto rante

Leopolds ZUNDA, dz. 1938, Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija, direktors

10. Demokrātiskā partija “Saimnieks”

Māris BALTIŅŠ, Dr. habil. med., dz. 1958, Latv. Medic. akad. Sabiedrības veselības kat., do cents

Ilmārs BIŠERS, Dr. habil. jur., dz. 1930 , 6. Saeima, deputāts

Viktors DINĒVIČS, Dr. ekon., dz. 1933 , Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu valsts institūts, rektors

Jānis VOLKOLĀKOVS, Dr. habil. med., aka dē miķis, dz. 1931, Medicīnas akadēmijas Ķirurģijas katedra, profesors

11. Tautas kustība “Latvijai” (Zīgerista partija)

Egils BISENIEKS, dz. 1948, Organiskās sintēzes institūts, asistents

Kārlis ČERĀNS, Dr. dat., dz. 1965, 6. Saeima, deputāts

Kārlis KRŪMIŅŠ, Dr. dat., dz. 1940 , LU Elektronikas un datorzinātņu institūts, laboratorijas vadītājs

Imants LIEPA, Dr. habil. biol., LZA kor. loc., dz. 1937 , LLU profesors

Veneranda STRAMKALE, Dr. lauks., dz. 1939, Malnavas lauksaimniecības tehnikums, zinātnes nodaļas vadītāja

12. Nacionālā reformu partija

Arvils LIELVĀRDS, dz. 1942, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, do cents

13. Nacionālā progresa partija

Viktors KALNBĒRZS, Dr. habil. med., akadē miķis, dz. 1928, 6. Saeima, deputāts

Gaida KRŪMIŅA, Dr. habil. med., dz. 1946, Latvijas Medicīnas akadēmija, profesore

Ilze SĪKLE, dz. 1945, Liepājas Pedagoģiskā augstskola, lektore

14. Tautas partija

Jānis FREIMANIS, Dr. habil. ķīm., akadē miķis, dz. 1935 , Latvijas Organiskās sintezes institūts, laboratorijas vad.

Valdis JĀKOBSONS, LZA goda loc., dz. 1938, Publiskā A/S “Grindeks”, padomes priekš sēdētājs

Igors KLAPENKOVS, dz. 1971 , Vidzemes Augstskola, direktors

Juta KROIČA, Dr. med., dz. 1956, Latv. Medicīn. akad., Ārzemju studentu nodaļa, dekāne

Jānis OZOLIŅŠ, Dr. med., dz. 1938, Rīgas 7. klīniskā slimnīca, Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs

Jurģis PORIŅŠ, dz. 1966, RTU, doktorants

Andris ŠĶĒLE, dz. 1958, SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, konsultants

Inga TUNSTE, dz. 1970, RTU, doktorante

15. Vienības partija

Leons KAUPUŠS, Dr. inž., dz. 1922 , LLU, vadošais pētnieks

Antons KAŽEMAKS, Dr. inž., dz. 1935 , SIA “Riests”, direktors, mežzinātnieks

Ļubova ZĪLE, dz. 1928, LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, redaktore

16. “Sociāldemokrātu apvienība”

Nikolajs BARANOVSKIS, Dr. habil. ekon., dz. 1943, RTU, profesors

Bruno JANSONS, Dr. ped., dz. 1932, DPU, docents

Aleksandrs JEMEĻJANOVS, Dr. habil. lauks., LZA kor. loc., dz. 1938, LLU zinātnes centrs “Sigra”, direktors

Osvalds JOKSTS, Dr. habil. jur., dz. 1938, Latv. Policijas akadēmija, profesors, katedras vad.

Jānis KALNAČS, Dr. fiz., dz. 1943, LZA Fizikālās enerģētikas institūts, vadošais pētnieks

Arnis KALNIŅŠ, Dr. habil. ekon., akadēmiķis, dz. 1935 , VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, padomnieks

Arnolds Laimonis KLOTIŅŠ, Dr. māksl., dz. 1934, LZA Literatūras, folkloras un mākslas inst., vad. pētnieks

Antons KOLODINSKIS, Dr. biol., dz. 1945 , LU Bioloģijas institūts, vadošais pētnieks

Eduards MATISĀNS, Dr. inž., dz. 1933, LLU Ulbrokas zinātnes centrs, direktora v. i.

Arnis MUGURĒVIČS, dz. 1959, LLU, do cents

Manfrēds Leontijs ŠNEPS-ŠNEPE, Dr. habil. inž., dz. 1935, Zin. tehniskais centrs “Komset”, nodaļas vadītājs

Pēteris ZĀLĪTIS, Dr. habil. mežzin., LZA kor. loc., dz. 1937, Mežzinātnes institūts “Silava”, profesors

Jāzeps ZEĻONKA, Dr. ekon., dz. 1932, Rēzeknes augstskola, profesors

Oskars ZĪDS, Dr. ped., dz. 1948, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, prodekāns, docents

17. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Einārs CILINSKIS, dz. 1963, VARAM, valsts sekretāra vietn.

Juris DOBELIS, dz. 1940, 6. Saeima, deputāts

Aivars FOGELS, Dr. jur., dz. 1937 , LU Juridiskā fakultāte, katedras vadītājs, do cents

Imants KALNIŅŠ, LZA goda loc., dz. 1941, Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, konsultants

Guntars KRASTS, dz. 1957, Ministru kabinets, Ministru prezidents

Gunārs LASMANIS, dz. 1957, Latvijas Onkoloģijas centrs, direktors

Valfrīds PAŠKEVIČS, Dr. fiz., dz. 1950, DPU, zinātņu prorektors, asoc. profesors

Baiba PĒTERSONE, dz. 1958,Izglītības stratēģijas departaments, direktore

Māris PŪĶIS, dz. 1962, Starpt. medic. zinātnes un farmācijas centrs, direktors

Vilnis ZARIŅŠ, Dr. filoz., LZA kor. loc., dz. 1930, Filozofijas un socioloģijas inst., vadošais pētnieks

Roberts ZILE, Dr. ekon., dz. 1958, Finansu ministrija, ministrs

20. “Helsinki-86”

Ģertrūde GAVRILOVA, Dr. biol., dz. 1934, LU Bioloģijas institūts, vadošā pētniece

21. Latvijas Atdzimšanas partija

Jānis KĀRKLIŅŠ-KĀRKLE, dz.1974, RTU, doktorands

Andris RUBINS, Dr.habil.med., dz.1947, 6.Saeima, deputāts

Numura saturs

*******************************************

IN MEMORIAM

LZA korespondētājloceklis

JURIJS FRANCMANIS

20.03.1939.—20.07.1998.

Šā gada 20. jūlijā, atgriežoties no kārtējās zinātniskās konferences Kanādā, pēkšņi aprāvies LZA korespon dē tājlocekļa, profesora, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošā pētnieka Dr. habil. fiz., astronoma Jurija Francmaņa mūžs.

J. Francmanis dzimis 1939. gada 20. martā Rīgā, krievu inteliģentu ģimenē, beidzis Rīgas 10. vidusskolu 1956. gadā un Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti 1961. gadā. Pēc universitātes beigšanas viņš strādā tās Observatorijā. No 1964. līdz 1967. gadam mācījies aspirantūrā Maskavā Krievijas ZA Astronomiskā institūtā un Maskavas universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Viņa zinātnieka karjera aizsākās LU Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijā un Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas astronomijas sekcijā (tagad Latvijas Astronomijas biedrība), kurā topošais zinātnieks iestājas, vēl būdams 1. kursa students — 1956. gadā, un kurā, neraugoties uz aizņemtību, aktīvi darbojās līdz pat mūža galam, vēlāk ilgus gadus būdams tās valdes loceklis. Pēc aspirantūras beigšanas seko darbs LZA Radioastrofizikas observatorijā (pēc apvienošanas ar LU Astronomisko observatoriju — LU Astro nomijas institūts). J. Francmaņa zinātniskais darbs galvenokārt ir saistīts ar zvaigžņu iekšējās uzbūves un evolūcijas pētīju miem. 1991. gadā iegūts habilitētā doktora zinātniskais grāds, bet 1993. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija ievēl J. Francmani par savu korespondētājlocekli.

J. Francmanis ir vairāk kā 70 zinātnisko darbu autors, viņš piedalījies ar ziņojumiem daudzās starptautiskās konferencēs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas katru gadu piedalījies vismaz vienā vai divās šādās sanāksmēs. Diemžēl pēdējā konference Kanādā — simpozijs par ar Magelāna mākoņiem saistītām problēmām — izrādījās liktenīga. Nākamais ziņojums Starptautiskās astronomu savienības Francijā rīkotajā simpo zijā tā arī palika nenolasīts.

J. Francmanis bija aktīvs Starptautiskās Astronomu savie nības, Eiropas Astronomijas biedrības, Eiroāzijas Astronomijas biedrības un Latvijas Astronomijas biedrības loceklis.

Līdztekus zinātniskajam darbam daudzi gan Universitātē gan ārpus tās sienām Juriju Francmani pazina vienkārši kā lielisku cilvēku, biedru, draugu, kura dzīvesprieks, enerģija un izpalīdzība palīdzēja dzīvot arī citiem.

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts

Numura saturs

*******************************************

IN MEMORIAM

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

ARNOLDS MIĶELSONS

06.03.1941.—01.09.1998.

Aizsaulē aizgājis viens no Latvijas izcilākajiem dator zināt niekiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, pro fesors, habilitētais datorzinātņu doktors, Elektronikas un da torzinātņu institūta profesors, Starptautiskās laboratorijas “Dig i tal Alias-free Signal Pro cess ing” vadošais pētnieks Arnolds Miķelsons.

A. Miķelsons dzimis 1941. g. 6. martā Krievijā, Omskas apg., Tarā. Beidzis 1958. g. Siguldas 1. vidusskolu un 1972. ga dā Lat vijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Kopš 1970. gada un līdz mūža galam viņš strādājis Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Vienlaicīgi no 1996. g. viņš bija Starp tautiskās laboratorijas “Dig i tal Alias-free Signal Pro cess ing” (ar Vestminsteres universitāti Londonā, Anglijā) vadošais pētnieks.

A. Miķelsona zinātniskās intereses galvenokārt bija saistītas ar signālu diskrētās apstrādes teorijas attīstību un praktisku metožu izstrādi. Kopā ar akadēmiķi Ivaru Biļinski viņš izveidojis randomizētas signālu diskrētās apstrādes teoriju, izstrādājis augstas izšķiršanas spējas spektrālās analīzes metodi, piln veidojis signālu neortogonālo transfor mā ciju teoriju, izveidojis oriģinālu pieeju ciparfiltru konstrukcijai, paredzētu impulsveida signālu atfiltrēšanai no trokšņiem. A. Mi ķel sons ir vairāk par 100 zinātnisko publikāciju, t. sk. 2 mo nogrāfiju un 30 autor apliecību autors. Viņa grāmata “Ran dom ized Signal Pro cess ing” (līdzautors I. Biļinskis, izdota Londonā 1992. gadā) bija pirmā jebkad publicētā grāmata angļu valodā šajā aktuālajā zinātnes nozarē un tā joprojām ir vienīgā. Pēdējos gados A. Miķelsons sekmīgi piedalījies sešos Eiropas Savienības at balstītos projektos. Viņa darbs izpelnījies augstu atzinību — 1997. gadā Elektronikas un datorzinātņu institūta izstrāde saņēmusi Eiropas Savienības balvu informācijas tehnoloģiju jomā. Izstrāde veikta akadēmiķa I. Biļinska vadībā, sadarbo joties ar Vesminsteres universitāti Londonā, un ir pirmā pasaulē, kas rada principiāli jaunu iespēju apstrādāt signālus daudz plašāka frekvenču diapazonā, nekā to ļauj visur izmantojamā tradicionālā diskrētās signālapstrādes tehnika.

A. Miķelsons bija LZP Informātikas ekspertu komisijas loceklis un priekšsēdētāja vietnieks, žurnāla “Automātika un Skaitļošanas Tehnika” redkolēģijas loceklis, daudzu starp tautisko konferenču orgkomiteju loceklis.

Mēs esam zaudējuši vienmēr enerģisku, aizrautīgu, dzī ves priecīgu, radoša gara un humora pilnu cilvēku, kurš, neska toties uz grūtu slimību, līdz sava mūža pēdējām dienām aktīvi strādāja. Visi, kas ar viņu kopā strādājuši, ir bijuši ieguvēji, bet viņš pats, kā jau tas nereti notiek, pašaizliedzīgi ziedojot sevi darbam, “sadega” sava mūža briedumā. Palika viņa zinātniskais mantojums, no kura liela daļa nepublicēta, jo tam pietrūka laika. Bet varbūt vēl vērtīgākas ir gaišās atmiņas par lielisku Cilvēku.

Latvijas Zinātņu akadēmija

Elektronikas un datorzinātņu institūts

 

Numura saturs

*******************************************

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1998. gada 20. oktobrī plkst. 15 notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

JURIS STABIŅŠ

Temats “Audzēkņu gatavības veidošanās dzīvesdarbībai komerc skolas pedagoģiskajā procesā”.

Recenzenti: R. Garleja. Dr. habil. paed., LU profesore, A. Špona, Dr. habil. paed., LU profesore, A. Samusēviča, Dr. paed., LPA docente.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 21. oktobrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Vēstures nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Brīvības bulv. 32, 9. auditorijā

ARNIS RADIŅŠ

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “10.—13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi”.

Recenzenti: Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. habil. hist. A. Zariņa, Dr. hist. M. Atgāzis.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

1998. gada 27. oktobrī plkst. 13 notiks LU Pedagoģijas zinātnes habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurā promocijas darbus pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

JUZEFA FRAIMANE

Temats “Miriamas Jelinas Štekeles dzeja kā bērna problēmu risināšanas līdzeklis”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LU prof. R. Garleja, Dr. habil. paed., LPA prof. D. Lieģeniece, Dr. Assafs Harels (Izraēla).

* * *

1998. gada 27. oktobrī plkst. 16 notiks LU Pedagoģijas zinātnes habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurā promocijas darbus pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

REUVENS ŠALEVS

Temats “Didaktiskā modelēšana sporta pedagoģijā”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LSPA prof. N. Jaružnijs, Dr. habil. paed., LU prof. A. Špona, Dr. paed., R. Drešmane (Izraēla).

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latcijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas padome H-02 1998. gada 30. jūnija sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora grādu (Dr. sc. ing.)

Ingundai Šperbergai

par promocijas darbu “Titāna blāvojuma glazūras”.

Balsošanas rezultāti: par — 10, pret — nav, atturas — nav.

* * *

RTU Mašīnbūves un mašīnzinību habilitācijas padomes atklātajā sēdē 1998. gada 31. augustā, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta — tehnisko zinātņu kandidāta B. Vrubļevska 1981. g. aizstāvētās disertācijas “Automātu izgudrošana un procesu mehānikas izpēte medicīniskā iepakojuma izgatavošanai no plānā kartona” un citu viņa zinātnisko darbu novērtējumiem, recenzentu aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas lēmumu un Padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts pielīdzināšanas kārtībā piešķirt inženierzinātņu doktora grādu mašīnbūves un mašīnzinību apakšnozarē
BRUNO VRUBĻEVSKIM.

No astoņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 8, pret — neviens.

* * *

RTU Mašīnbūves un mašīnzinību habilitācijas padomes atklātajā sēdē 1998. gada 31. augustā, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta — tehnisko zinātņu kandidāta A. Vācieša 1956. g. aizstāvētās disertācijas “Puansonu stiprība jaunas konstrukcijas presēs” un citu viņa zinātnisko darbu novērtējumiem, recenzentu aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas lēmumu un Padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts pielīdzināšanas kārtībā piešķirt inženierzinātņu doktora grādu mašīnbūves un mašīnzinību apakšnozarē
ALFRĒDAM VĀCIETIM.

No astoņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 8, pret — neviens.

Numura saturs

*******************************************

 

Latvijas Zinātnes padomē

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā (8. pielikums)

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 28. jūlija lēmumam

N.p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, pieprasītais  /  piešķirtais Ls

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. LU Filozofijas un socioloģijas institūts LU FSI biedra maksa Starptautiskajā filozofu biedrībā M. Kūle 600 CHF 240

2. LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Biedra maksa Starptautiskajā Huserla un fenomeno loģisko pētījumu biedrībā.
V. Vēvere, E. Buceniece, A. Zunda (6 cilv.) (M. Kūle, R. Kūlis, M. Kūle, M. Rubene LU FSI biedra maksa) 180 USD 20

3. RTUBūvniecības fakultāte RTU BF biedra maksa Starptautiskajā Būvniecības pētījumu padomē. J. Naudžuns 1000 NLG 300

4. LU Vēstures un filozofijas fakultāteLU VFF biedru maksa Starptautiskā Eiropas ideju izpētes biedrībā (ISSEI).  J. Rozenvalds 85 USD 55

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LZA un LU Matemātikas institūts Starptautiska konference “Matemātiskā modelēšana

un analīze” (08.-09.10. Rīga-Jūrmala)  A. Reinfelds 405 400

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. Latvijas Medicīnas akadēmija XXII Vispasaules Patologu akadēmijas un XIII Akadēmiskās
Patoloģijas kongress (18.-23.10.98., Francija).  V. Zalcmane (3 cilvēki no LMA) 310 220

2. Latvijas Medicīnas akadēmija XXII Vispasaules Patologu akadēmijas un XIII Akadēmiskās
Patoloģijas kongress (18.-23.10.98., Francija).  .  V. Groma (3 cilvēki no LMA)

3. Latvijas Medicīnas akadēmija XXII Vispasaules Patologu akadēmijas un XIII Akadēmiskās
Patoloģijas kongress (18.-23.10.98., Francija). R. Kleine (3 cilvēki no LMA)

4. Rīgas 7. klīniskā slimnīca 9. Eiropas Psihiatru Asociācijas AEP kongress
(20.-24.09.98., Dānija).  M. Eglīte 280 atteikt (rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)

5. RTU ĶTF Silikātu materiālu institūts Vides aizsardzības un Ekotoksikoloģijas starptautiskā
konference SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija). S. Lagzdiņa 210 210

6. Kodolpētniecības centrs Vides aizsardzības un Ekotoksikoloģijas starptautiskā konference
SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija).  Ņ. Mironova-Ulmane 210 210

7. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte Vides aizsardzības un Ekotoksikoloģijas starptautiskā konference
SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija).  M. Kļaviņš 210 210

8. LV Koksnes ķīmijas institūtsStarptautiskā celulozes un papīrrūpniecības konference
(16.-17.11.98., Krievija).  Ļ. Beļkova 50 USD 30

9. Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts 34th Annual Meeting of the EASD
(08.-12.09.98., Spānija).  P. Tretjakovs (daļējs finansējums) 432 300

10. RTU Pusvadītājufizikas ZP laboratorija 4. Starptautiskais seminārs par spēka pusvadītāju
ierīcēm (02.-04.09.98., Čehija).  T. Purītis 200 USD 120

11. Nacionālais Botāniskais dārzs Apvienotā Kokaugu ģenētisko resursu pārvaldīšanas Ziemeļu grupas
un Ziemeļu Arboretumu padomes kopīgā sanāksme (24.-26.06.98., Norvēģija).  I. Bondare 216 215

12. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts 15. Starptautiskā augstas izšķiršanas spējas molekulu
spektroskopijas konference  (30.08.-03.09.98., Čehija).  I. Klincāre 185 USD 115

13. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts15. Starptautiskā augstas izšķiršanas molekulārās spektroskopijas
konference (30.08.-03.09.98., Čehija).  O. Nikolajeva 115 USD 70

14. LLU LF Augu aizsardzībaskatedra Eiropas Kartupeļu pētniecībasasociācijas virusoloģijas
konference (05.-10.07.98., Austrija).L. Dzirkale 135 135

15. LV Koksnesķīmijas institūts 6. Starptautiskaismikoloģijas kongress(23.-28.08.98., Izraēla).I. Irbe 350 USD 210

Numura saturs

*******************************************

Nākamais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 12.oktobrī

 

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 22.septembrī