Zinâtnes Vçstnesis

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri

1998. gada  12. oktobris * 16(161) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts

_______________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Par jaunu LZA balvu iedibinâðanu, balvu pieðíirðanas periodiskuma u. tml. sakârtoðanu

• "Latvija pasaules globâlo problçmu kontekstâ"
  
• Tils fon Egidi saòem LZA ârzemju locekïa diplomu
  
• LZA goda locekles Dþemmas Skulmes izstâde

• Jânis Stradiòð. Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes un Pauls Dzçrve (Ievads LZA sçdç "Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes" 1998. g. 11. septembrî )

• Latvijas lauku attîstîba Eiropas Savienîbas kontekstâ - LZA un LLMZA kopsçde
  1998. gada 15. oktobrî, plkt. 14.00

• Latvijas Zinâtòu akadçmija sirsnîgi sveic jaukto kori"Gaismaspils" 50 gadu jubilejâ
  
• Jaunumi Lielupes Zinâtnes namâ
  
• Sadarbîba ar Zviedrijas karalisko literatûras, vçstures un senlietu akadçmiju ir uzsâkta
  
• LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU KONKURSS
  
• LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM
  
• Latvijas Zinâtnes padomç
• DISERTÂCIJU AIZSTÂVÇÐANA
• KONKURSI
• BALVU UN PRÇMIJU KONKURSI
• LZP Starptautisko pasâkumu finansçjums 1998. gadâ (8. pielikums)

• Labâko darbu konkurss ekonomikas un juridiskâs zinâtnçs

*******************************************

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTÂ

Rîga Nr. 59.1 1998. gada 22. septembrî

Par jaunu LZA balvu iedibinâðanu, balvu pieðíirðanas periodiskuma u. tml. sakârtoðanu

1. Pieòemt LZA prezidenta J. Stradiòa un LZA nodaïu ierosinâjumu par jaunu LZA balvu iedibinâðanu, balvu pieðíirðanas periodiskuma u. tml. sakârtoðanu.

2. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Raiòa balvu — par izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâ, kas bûtiski vairo Latvijas intelektuâlo bagâtîbu, pauþot humânisma idejas, globâlas pieejas, nacionâlâs identitâtes saglabâðanu un attîstîðanu.

3. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Edgara Siliòa balvu — par fundamentâliem pçtîjumiem fizikâ.

4. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pîrsa Bola balvu — par izciliem darbiem matemâtikâ.

5. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Eiþena Âriòa balvu — par izciliem darbiem datorzinâtnçs un to pielietojumos.

6. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Alfrçda Vîtola balvu — par izciliem darbiem inþenierzinâtnçs un enerìçtikâ.

7. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Arvîda Kalniòa balvu — par labâko darbu meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç (kopâ ar Latvijas Lauksaimniecîbas un meþzinâtòu akadçmiju un Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûtu).

8. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Teodora Celma balvu — par labâko darbu filozofijâ.

9. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Tâlivalþa Vilciòa balvu — par labâko darbu socioloìijâ.

10. Iedibinât Latvijas Zinâtòu akadçmijas Kârïa Mîlenbaha balvu — par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ (kopâ ar Rîgas Latvieðu biedrîbu).

11. Atkârtoti apstiprinât, ka akadçmijas augstâkais zinâtniskais apbalvojums ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa. To parasti pieðíir katra gada martâ — aprîlî. Tâs pasniegðana Latvijas zinâtniekam notiek LZA novembra pilnsapulcç. Ârzemju zinâtniekam Lielo medaïu var pasniegt ðajâ paðâ pilnsapulcç vai, ja ârzemju zinâtnieks ierodas Latvijâ citâ (tam izdevîgâ) laikâ, medaïas pasniegðanas ceremonijai var tikt sasaukta Ârkârtas pilnsapulce. Pçc medaïas saòemðanas laureâts nolasa akadçmisko lekciju, kuras tekstu publicç "Latvijas Zinâtòu akadçmijas Vçstîs". Lai îpaði stimulçtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâs medaïas laureâtu, akadçmija vçrðas pie sponsoriem ar lûgumu pieðíirt laureâtam (Latvijas zinâtniekam) îpaðu naudas prçmiju.

12. Senâts uzskata, ka Raiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâs medaïas.

13. Paredzçt LZA budþeta projektâ lîdzekïus LZA balvâm.

14. Uzdot LZA Valdei piesaistît LZA balvâm citu lîdzekïu avotus, papildus LZA budþetam — balvas lîdzdibinâtâju lîdzekïi, sponsoru ziedojumi u. tml., un noteikt ikgadçjo balvu izmaksas summas.

15. Prezidijam apstiprinât katras jauniedibinâmâs balvas nolikumu, kuru sagatavo attiecîgâ zinâtòu nodaïa, paredzot tajâ balvas naudiskâs daïas avotus (LZA budþets, balvas lîdzdibinâtâju lîdzekïi, sponsoru ziedojumi u. tml.).

16. Visas agrâk iedibinâtâs un paðreiz pieðíiramâs LZA vârdbalvas (Frîd riha Candera, Gustava Vanaga, Heinricha Skujas, Paula Stradiòa, Pauïa Lejiòa, Jâòa Endzelîna, Kârïa Baloþa, Viïa Plûdoòa, Arvîda Ðvâbes, Frièa Brîvzemnieka) tiek saglabâtas lîdzðinçjâ formulçjumâ, var mainîties tikai to pieðíirðanas periodiskums, Frîdriha Candera balva turpmâk tiek pieðíirta vienîgi par izciliem pçtîjumiem mehânikâ un astronomijâ.

17. Prezidijam pârskatît un apstiprinât lîdz ð. g. 15. decembrim balvu pieðíirðanas plânu laika secîbâ — lai katru gadu pieðíirtu aptuveni vienâdu balvu skaitu.

18. Pieòemt LZA prezidenta Jâòa Stradiòa ierosinâjumu turpmâk aizvietot augstskolu studentu prçmijas ar jauno zinâtnieku balvâm, kuras parasti pieðíiramas maìistrantiem un doktorantiem vai jauniem pçtniekiem, kuri tikko aizstâvçjuði maìistra vai doktora darbus. Uzskatît, ka maksimâlais vecums, lîdz kuram var iesniegt pieteikumu uz jaunâ zinâtnieka balvu, ir 30 gadi. Vienu no balvâm par vislabâko jauno zinâtnieku darbu fizikâ nosaukt Ludviga un Mâra Jansonu vârdâ.

19. 1998. gadâ izsludinât konkursu uz sekojoðâm balvâm:

Raiòa balvu;

Edgara Siliòa balvu;

Paula Lejiòa balvu;

Frièa Brîvzemnieka balvu

un deviòâm jauno zinâtnieku balvâm (3 katrâ nodaïâ).

20. Pârçjo balvu konkurss tiks izsludinâts turpmâkajos gados pçc Prezidija apstiprinâta plâna.

LZA prezidents J. Stradiòð
LZA ìenerâlsekretârs A. Siliòð

Numura saturs

*******************************************

"Latvija pasaules globâlo problçmu kontekstâ"

22. septembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika Latvijas Republikas ârlietu ministra Valda BIRKAVA akadçmisks priekð lasîjums "Latvija pasaules globâlo problçmu kontekstâ".

Kâ ievadvârdos teica LZA prezidents Jânis Stradiòð, ðis priekðlasîjums ietilpst akadçmisko Latvijas Zinâtòu akadçmijas organizçto priekðlasîjumu sçrijâ par pasaules globâlâm sakarîbâm un Latviju ðajâ kontekstâ. Tie bûs veltîti pasaulç notiekoðajiem klimatiskajiem, ekonomiskajiem, vides aizsardzîbas u. c. procesiem, kâ arî çtikas problçmâm.

Klâtesoðie V. Birkava priekðlasîjumu noklausîjâs ar neat slâbstoðu interesi, uzdeva jautâjumus, uz kuriem referents laika limita ietvaros centâs atbildçt, apelçjot pie zinâtniekiem kâ visizglîtotâkâs un domâjoðâkâs sabiedrîbas daïas.

Numura saturs

*******************************************

Tils fon Egidi saòem LZA ârzemju locekïa diplomu

21. septembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika diploma pasniegðana pçrnâ gada novembrî ievçlçtajam LZA ârzemju loceklim, vienam no pasaules vadoðajiem speciâlistiem kodolfizikâ TILAM FON EGIDI. Jau vairâk nekâ gadsimta ceturksni viòu saista kopçjas intereses, darbs un personiska draudzîba ar mûsu kodolpçtnieku akadçmiíi Pçteri Prokofjevu, ar nu jau bijuðo ZA Atomreaktoru, kur kopîgi veikti eksperimenti. Ar zinâmu paðironiju par mûsu lielo neatkarîgas valsts aplombu, jo mums, lûk, nav vajadzîgs tâds "aukstâ kara ierocis" kâ pçtnieciskais kodolreaktors, noklausîjâmies viesa stâstîto, ka Minhenes Tehniskâs universitâtes pçtnieciskais reaktors, kam gadu vairâk nekâ mûsçjam, joprojâm sekmîgi strâdâ un nevienam nav ienâcis prâtâ runât par tâ demontâþu. Tieði otrâdi, tiek celts jauns reaktors, lîdzâs vecajam, nesen uz tâ "jumta svçtkiem" (mçs laikam teiktu — spâru svçtkiem) bija ieraduðies ap 200 cilvçku. Kad tas bûs gatavs un savienots ar jau esoðo, tas bûs lielâkais un modernâkais kodolpçtniecîbas reaktors Eiropâ. Ko lai dara, katrs rîkojas pçc savas sapraðanas un tâlredzîbas, te jau pat nevar teikt — pçc rocîbas, jo atomreaktora demontâþa tâlu pârsniedz mûsu rocîbu.

Tila fon Egidi îsajâ "C.v." lasâm:

"Tils fon Egidi (Till von Egidy) dzimis 1933. g. 23. decembrî Minhenç (Vâcijâ). Studçjis fiziku Minhenes, Marburgas un Getingenes universitâtçs. Fizikas doktora un habilitçtâ doktora grâdus attiecîgi ieguvis 1961. g. un 1969. g. Minhenes Universitâtç. Par profesoru strâdâ Minhenes Universitâtç no 1976. g. Strâdâjis par viesprofesoru un zinâtnisko lîdzstrâdnieku Roèesteras Universitâtç ASV (1967.—68. g.), Þençvâ, CERN’â (1972.—73. g.), Laue-Lanþevena Institûtâ Grenoblç, Livermuras laboratorijâ ASV (1962. g.) un TRIUMF, Vankuverâ, Kanâdâ (1989. g.).

T. fon Egidi ir pasaulç pazîstams zinâtnieks kodolfizikâ, nodarbojas ar kodolstruktûras pçtîjumiem, izmantojot daþâdas kodolu reakcijas un mionu un antiprotonu mijiedarbîbu ar atomu. Paralçli zinâtniskajam un pedagoìiskajam darbam T. fon Egidi veic lielu darbu zinâtnes organizçðanâ. Viòð ir vairâku starptautisko zinâtnisko padomju un starptautisko konferenèu organizâcijas komiteju loceklis. T. fon Egidi ir 320 publikâciju lîdzautors un no tâm 37 ir kopçjas ar LZA Kodolpçtniecîbas centra (KPC) kolektîvu (ieskaitot vienu monogrâfiju). Jau vairâk nekâ 25 gadus Kodolpçt niecîbas centrs aktîvi sadarbojas ar prof. fon Egidi vadîto kolektîvu Minhenes Tehniskajâ universitâtç, izmantojot eksperimentos Salaspils kodolreaktoru, Minhenes paâtrinâtâju, kâ arî kopîgi veicot eksperimentus Grenobles augstplûsmas kodolreaktorâ. Ar viòa atbalstu tika noorganizçta KPC sadarbîba ar Brukhevenes un Livermuras Nacionâlajâm laboratorijâm (ASV). Ar viòa lîdzdalîbu izveidotâ kompleksâ pçtnieku grupa ïâva daudz efektîvâk izmantot Salaspils kodolreaktoru, kâ rezultâtâ KPC kodolreakciju laboratorijâ veiktie pçtîjumi lîdz pat pçdçjam laikam atbilst pasaules zinâtnes lîmenim. Pçdçjos gados bija noslçgts sadarbîbas lîgums starp KPC un Minhenes Tehnisko universitâti, kuru finansiâli atbalstîja firma Volkswagen (aptuveni 60 DM).

Profesors T. fon Egidi ir vairâkas reizes bijis KPC un ielûdzis Latvijas kolçìus uz Minheni kopçjo pçtîjumu veiksana."

Vai tieðâm turpmâk, par to runâjot, lietosim tikai pagâtnes formu?

Tils fon Egidi ir ne tikai izcils zinâtnieks, bet arî ârkârtîgi patîkams cilvçks ar daudzpusîgâm interesçm, ko varçja novçrtçt arî LZA goda locekle gleznotâja Dþemma Skulme, jo tieði tobrîd tika iekârtota viòas darbu izstâde. Par gleznâm îpaði ieinteresçjâs profesora kundze, kura ieradâs arî nâkamajâ dienâ uz izstâdes atklâðanu.

Numura saturs

*******************************************

LZA goda locekles Dþemmas Skulmes izstâde

Nelielâ LZA prezidija Karoga zâles "pirtspriekðiòa" jau pieredzçjusi akadçmijas goda locekïu tçlnieka Jâòa Strupuïa un gleznotâja Ausekïa Bauðíenieka darbu izstâdes. Telpas nelielie izmçri, durvju un loga izvietojums mâksliniekiem sagâdâ problçmas, jo grûti eksponçt formâtâ vçrienîgus darbus. Dþemma Skulme izgâjusi no ðîs situâcijas burtiski — izejot arî lielajâ prezidija vestibilâ. Tas, protams, prasa deþuranta klâtbûtni, jo caurstaigâjamais vestibils nav tas pats kas maza, noslçdzama telpa, taèu efekts ir vienreizçjs — koðâs krâsâs atplaukuðas ne tikai vienmuïâs sienas, bet atplaukst arî katra ienâcçja vaigs. Un vai tad mazajâ istabiòâ bûtu satilpuði tie mâkslinieci sveiktgriboðie, kas bija atnâkuði 22. septembrî, kad izstâde tika atvçrta?

Izstâdes nosaukums Dþemmai Skulmei tradicionâls — "Kariatîdes". Sieviete — sabiedrîbas, dzîves turçtâja, balsts. Izstâdes atklâðanâ gleznotâja Biruta Baumane, arî LZA goda locekle, gluþi nejauði bija nostâjusies lîdzâs gleznai, par kurâ redzamâs sievietes modeli viòa, paðai nezinot, kïuvusi. Dþemma Skulme stâsta, ka ðîs gleznas vîzija viòai atplaiksnîjusi, izlasot Birutas Baumanes iespaidus par braucienu uz Parîzi.

Izstâdç redzami tikai pçdçjo gadu darbi, arî tas jaunais, ar ko mâksliniece ir pâròemta tagad, un ko varçtu nosaukt par laikmeta dokumentçtu mâkslu. Proti, gleznâs kolâþas veidâ ir iestrâdâtas daþâdu dokumentu kopijas. Tâs skar Dþemmas Skulmes dzimtu, viòas vecâkus, vecâtçva mâjas Mâlpils Ìçríçnus. Tur ir vecas fotogrâfijas, saimnieciska rakstura dokumenti, "Rîgas grupas" mâkslinieku paraksti, par kuriem Dþemma Skulme saka: "Vieni noðauti krievu laikâ, kâ Suta, citi savu kapavietu atraduði tâlu no dzimtenes ârzemçs. Vai tâ nav visas tautas dzîves kopija?" Neko no gleznâs redzamajiem dokumentiem mâksliniece nav meklçjusi arhîvos, tie visi ir no viòas personîgâs mâjas. Viena otra no gleznâm jau atradusi pircçju un "aizgâjusi tautâs". Bet akadçmiíis Oïìerts Lielausis atklâðanâ uzstâjîgi vaicâja — kur ir gleznas, kas tapuðas Latvijas atmodas, Tautas frontes iespaidâ, jo Dþemma Skulme ar savu spilgto personîbu un sabiedrisko aktivitâti bija kâ Atmodas karogs. Bûs, viss bûs, atbild mâksliniece, atgâdinâdama, ka ðoruden ir Tautas frontes desmitgade.

Dþemmai Skulmei ðî bija ne tikai izstâdes atklâðanas diena. Mâkslinieci sveikt un pasniegt diplomu bija ieradies Latvijas Mâkslas akadçmijas rektors prof. Jânis Osis, atzîmçjot to, ka 30. jûnijâ Dþemma Skulme ievçlçta par Latvijas Mâkslas akadçmijas goda doktori.

Latvijas Mâkslas Augstskolu asociâcijas habilitâcijas un promocijas padomes 1998. gada 30. jûnija sçdç Dþemmai Skulmei vienbalsîgi pieðíirts goda doktores grâds (Dr.honoris causa) par izcilu ieguldîjumu Latvijas kultûrâ.

Dþemma Skulme ir izcila latvieðu mâksliniece, kuras daiïradi nevar ielikt ðauros savas tautas mentalitâtes attainoðanas râmjos. Sev svarîgo viòa spçj salîdzinât ar globâlo. Viòa ir guvusi plaðu atzinîbu arî ârzemçs. Paralçli savam radoðajam darbam aktîvi iesaistîjusies arî sabiedriskajâs aktivitâtçs.

Z. Kipere

Numura saturs

*******************************************

Jânis Stradiòð

Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes un Pauls Dzçrve

Ievads LZA sçdç "Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes" 1998. g. 11. septembrî

Neesmu speciâlists ekonomikas jautâjumos, taèu sava ievadâ gribçtu uzsvçrt trîs momentus.

Pirmkârt, iepriecina tas, ka pçc ilgiem laikiem Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) savu sçdi atkal veltî tautsaimniecîbai, jo lîdz ðim mçs sçdes vairâk veltîjâm letonikas, humanitâro zinâtòu, mûsu tautas un valsts pagâtnes problçmâm. Lîdz ðim tautsaimniecîbas problçmâm bija veltîta akadçmiía O. Krastiòa organizçtâ sçde par tautas grimðanu nabadzîbâ 1994. gadâ bez îpaðas rezonanses varas struktûrâs un akadçmiía P. Zvidriòa organizçtâ sçde par demogrâfisko katastrofu Latvijâ (ar daïçju rezonansi varas struktûrâs). Ðodien mçs raugâmies uz lietâm mazliet plaðâk, runâjot ne tikai par Latvijas saimniecisko integrç ðanos Eiropas Savienîbâ, bet arî par uzòçmçjdarbîbas attîstîbu Latvijâ vispâr un citâm problçmâm. Ekonomikas institûts iecerçjis tâlejoðas reformas savâ statusâ, struktûrâ un darbîbâ, LZA to principâ atbalsta, lai ekonomikas zinâtne patieðâm kïûtu par reâlu Latvijas tautsaimniecîbas balstu, saistoties arî ar privâtstruktûrâm. Ðodien mçs ðo lietu detalizçtâk neapspriedîsim, tâ ir LZA Senâta kompetence, tomçr daþas pamatlînijas Ekonomikas institûta turpmâkajâ darbîbâ varçtu iezîmçties jau ðajâ sçdç.

Otrkârt, ðî sçde notiek saspringtâ politiskâ gaisotnç, gatavojoties Saeimas vçlçðanâm un tautas nobalsoðanai par pilsonîbu. Ekonomika ir viscieðâkâ veidâ saistîta ar politiku. Jautâjums, kas ir primârs — ekonomika vai politika, ir tikpat sens kâ jautâjums par to, kas bija sâkumâ — vista vai ola. Mûsu tautsaimniecîbas pamatvirzîbu uz tirgus ekonomiku un Eiropas Savienîbu Latvija jau ir deklarçjusi, tajâ ne vçlç ða nas, ne referendums bûtiskas izmaiòas ieviest nevar, taèu 3. oktobrî vçlçtâju viedokïa izteikðana var paâtrinât vai palçninât un tâpat arî var modificçt ðo virzîbu. Vai dominçs lielraþotâji vai lieltirgotâji, tranzîtbiznesa vai vietçjo pârtikas raþotâju intereses, kuri ekonomiskie grupçjumi gûs virsroku — tas lielâ mçrâ noteiks Latvijas virzîbu turpmâkajos piecos ga dos, varbût pat ilgâkâ laika posmâ. Taèu jebkurâ gadîjumâ ekono mikas zinâtniekiem jâizsaka savs viedoklis par Latvijas tautsaimniecîbas modeli. Vai tâ bûs galçji liberâla ekonomika vai sociâli orientçta ekono mika, ar kâdiem tirgiem tâ rçíinâsies, kâda bûs finansu politika, kâds — mazo uzòçmçju atbalsts, vidusslâòa veidoðana, kâdu vietu Latvijâ ierâdîs izglîtîbai, kultûrai un zinâtnei. Latvijai atlicis maz laika izvçlei, pirms varbût izraisîsies plaða pasaules ekonomiskâ krîze, pirms nenotiks dramatiskas norises Krievijâ, pirms Latvijâ sociâlâ un starpnacionâlâ spriedze nepalielinâsies virs kritiskâs temperatûras. Es saskatu attîstîbai gan optimistiskus, gan ïoti pesimistiskus scenârijus, taèu domâju, ka Latvija, kâ arvien, izvçlçsies mazizteiktu, aizkavçtu, neizteiksmîgu vidus ceïu. Dievs dod, lai politiíi sadarbîbâ ar ekonomistiem veido to tomçr mûsu valsts tâlâkpastâvçðanai optimâlâ veidâ, un var jau bût, ka pçc gadiem desmit tieðâm iestâsies kâds "ekonomisks brînums".

Treðkârt, katra paaudze risina sev atbilstoðâs vçstures izvirzîtâs prob lçmas. Mçs vienojâmies ar Ekonomikas institûta direktori Raitu Karnîti veltît ðo sçdi ekonomista Paula Dzçrves piemiòai, un ðo lçmumu atbalstîja LZA Prezidijs. Kâpçc ðodien jârunâ par Paulu Dzçrvi, vai tad tas viss nav palicis tâlâ pagâtnç, kas vispâr bûtu jâpiemirst? Ðogad Pauls Dzçrve bûtu 80 gadus vecs (dzimis 1918. gada 3. septembrî). Ðogad apritçtu 40 gadi, kopð viòð kïuva par Latvijas PSR ZA Ekonomikas institûta direktoru, gan uz îsu laiku — nepilniem trim gadiem, apritçtu arî 40 gadi, kopð Ekonomikas institûts un visa LZA iemitinâjusies ðajâ augstceltnç. Ðogad apritçtu arî 10 gadi, kopð 1988. gadâ Paulam Dzçrvem atjaunota LZA korespondçtâjlocekïa nosaukumu (ne vienbalsîgi un ne bez pretestîbas), ko viòam — vienîgajam visâ Zinâtòu akadçmijas vçsturç — atòçma 1960. gadâ par nacionâlrevizionistiskâm kïûdâm. Bet ðogad arî aprit 30 gadi kopð "Prâgas pavasara" varmâcîgas apspieðanas 1968. gada augustâ. Varçtu salîdzinât Eduardu Berklavu, Vili Krûmiòu, Kârli Ozoliòu, Paulu Dzçrvi ar èehu reformkomunistiem, ar Aleksandru Dubèeku, kurð nostâjâs pret totalitârismu.

Tiesa, ðis salîdzinâjums varbût bûtu mazliet mâkslots. Pauls Dzçrve neiestâjâs par "sociâlismu ar cilvçcisku seju", viòð bija arî Staïina laikmeta tradîcijâs audzis un Pçtera Stuèkas apoloìçts. Viòa darbîba bija virzîta uz Latvijas îpaðas situâcijas veidoðanu toreizçjâ tçrauda kolosa — PSRS — ietvaros. Taèu, objektîvi runâjot, Dzçrve uzstâjâs par tautas dzîves lîmeòa paaugstinâðanu, vismaz Latvijâ, par patçriòa preèu pastiprinâtu raþoðanu, par migrâcijas ierobeþoðanu, par civilizç tâku sociâlismu, varçtu sacît, viòð bija par eiropeiskâku komunismu nekâ tas, kurð pastâvçja Padomju Savienîbâ Staïina laikâ un pçc Staïina nâves. Turklât viòð bija kompetents ekonomists, gan tâ laika izpratnç.

Pauls Dzçrve bija studçjis tautsaimniecîbu pirmskara Latvijas Universitâtç, klausîjies profesora Arnolda Aizsilnieka lekcijas, tajâ paðâ laikâ ìimenes tradîciju dçï jau Ulmaòa gados kopâ ar E. Berklavu, P. Kurli u. c. darbojies komunistiskajâ pagrîdç. Viòð bija "idejisks komu nists", godîgs un paðaizliedzîgs, cînîjies sarkano latvieðu strçlnieku divîzijâ Volhovas purvos, bijis komjaunatnes CK sekretârs. Pçc kara viòð absolvçja LVU, mâcîjâs aspirantûrâ Ïeòingradâ, kïuva par pazîsta mu tautsaimniecîbas speciâlistu, zinâtnieku, no 1953. lîdz 1958. gadam bija ZA Ekonomikas institûta direktora vietnieks zinâtniskajâ darbâ, bet pçc sava ðefa un aizgâdòa ZA viceprezidenta Frièa Deglava nâves no 1958. lîdz 1960. gadam — arî ðî institûta direktors. Viòð pçtîja Latvijas PSR tautsaimniecîbas perspektîvas, izstrâdâja programmu "Latvijas PSR tautsaimniecîbas perspektîvas", kurâ paredzçja Latvijas tautsaim niecîbu orientçt uz vietçjâm vajadzîbâm, palielinât B grupas produktu attîstîbu salîdzinâjumâ ar A grupu, atbalstît zinâtòietilpîgâs nozares, pie mç ram, radiotehniku. Viòð protestçja pret forsçtu Latvijas industria lizâ ciju un raþotòu celtniecîbu tâlu no izejvielu bâzçm, arî pret lîdz ar izejvielâm importçtu darbaspçku.

P. Dzçrve bija berklavieðu galvenais ideologs, Latvijas PSR Augstâ kâs padomes deputâts un komisijas vadîtâjs, cilvçks, kurð nebaidîjâs iz teikt savu viedokli arî Òikitam Hruðèovam un PSKP CK, kurð prata opo nçt un ìenerçt pats savas domas. Viòð bija tikai 40 gadus vecs, kad viòu ievçlçja par Latvijas PSR ZA korespondçtâjlocekli. Taèu ïoti drîz pçc tam nâca reakcija, Arvîds Pelðe Dzçrvi ne tikai noòçma no Ekono mikas institûta direktora posteòa, bet arî izslçdza no ZA sastâva 1960. gada 13. jûnijâ. Pçc Viïa Krûmiòa apgalvojuma, bija pat paredzçta pub liska tiesas prâva ar diviem nâvessodiem un ilgstoðiem ieslodzîjuma termi òiem apsûdzçtajiem, ko izdevâs tomçr novçrst, apelçjot pie paða Hruðèova.

Kâda bija motivâcija Paula Dzçrves izslçgðanai no ZA, ko orga nizçja LKP CK? Te bija èetri apvainojumu punkti, ko citçðu pçc oriìinâla:

"Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas Sabiedrisko zinâtòu nodaïas akadçmiíu un korespondçtâjlocekïu pilnsapulce, apspriedusi jautâjumu par Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjlocekïa Pavela Pavlovièa Dzçrves zinâtnisko darbîbu, konstatç:

1) Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis P. P. Dzçrve, strâdâjot Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûtâ, ir pieïâvis vairâkas nopietnas politiskas kïûdas un atkârtoti uzstâjies ar revizio nistiskas un nacionâlistiskas dabas nostâdnçm. Piemçram, viòa sastâ dîtâ "Latvijas PSR tautsaimniecîbas perspektîvu izpçtes programma" institûta kolektîvu orientçja uz kïûdainu, ekonomiski nepa matotu un poli tiski kaitîgu Latvijas PSR un Padomju Savienîbas intereðu pretnosta tî ju mu, uz Latvijas PSR tautsaimniecîbas atdalîðanu no PSRS ekono mi kas, kâ arî proponçja nostâdnes, kas atspoguïoja lokâlisma un nacionâ lisma tendences, kuras bija vçrstas pret smagâs rûpniecîbas nozaru attîstîbu republikâ un atbalstîja pirmkârt republikas iedzîvotâjiem pare dzçtu patçriòa priekðmetu raþoðanu, kas kaitçtu PSRS tautsaimniecîbas attîstîbai kopumâ, dezorganizçtu republikas ekonomiku, izjauktu sen izveidojuðâs republikas tautsaimniecîbas saites ar citiem PSRS rajo niem, kavçtu Latvijas PSR raþoðanas spçku attîstîbu. Faktiski P. P. Dzçr ve vedinâja institûta kolektîvu uz PSKP XXI kongresa lçmumu ignorç ða nu un revidçðanu, kas bija viens no nopietniem iemesliem, kâpçc Eko no  mikas institûts bija vâji saistîts ar komunistiskâs celtniecîbas praksi.

2) Nepareizi un politiski kaitîgi bija P. P. Dzçrves mçìinâjumi "teorç tiski" attaisnot atseviðíu republikas darbinieku pieïautâs labçjâ oportû nisma un nacionâlisma izpausmes. Tas redzams no P. P. Dzçrves apgal vojuma, ka Latvijas Padomju Sociâlistiskajâ Republikâ galvenâs bries mas slçpjas nevis revizionismâ, bet gan dogmatismâ. Turklât P. P. Dzçrve reducçja "dogmatismu" vienîgi lîdz Latvijas îpatnîbu "ignorç ða nai" celt niecîbas praksç un latvieðu tautas vçstures pçtîðanâ, kas ved uz nepa reizu un kaitîgu Latvijas PSR intereðu un uzdevumu pretnosta tîðanu kopçjâm visas Padomju Savienîbas interesçm un uzdevumiem.

3) Iepriekðminçtâs, kâ arî citas P. P. Dzçrves kïûdas, ko viòð pieïâvis broðûrâ par P. Stuèkas dzîvi un darbîbu, rakstos par jaunlatvieðu kustîbu un virknç mutisku uzstâðanos, liecina, ka P. P. Dzçrves darbîba bija pretrunâ ar uzdevumiem, kas izvirzîti Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijai.

4) P. P. Dzçrve, neraugoties uz to, ka kïûdas viòa darbîbâ tika atmasko tas un nosodîtas, vçl joprojâm atklâti nav tâs kritizçjis un atklâjis to saknes.

Ievçrojot iepriekðsacîto, Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas Sabiedrisko zinâtòu nodaïa nolemj:

1) Uzskatît par nelietderîgu turpmâku P. P. Dzçrves atraðanos Lat vijas PSR Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjlocekïa statusâ.

2) Izvirzît Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas kopsapulcei jautâjumu par nepiecieðamîbu atòemt P. P. Dzçrvem Latvijas PSR Zinâtòu akadç mijas korespondçtâjlocekïa nosaukumu.

("Latvijas Vçstneða" tulkojums no krievu valodas)

Pçc tam Paulam Dzçrvem ïâva strâdât rûpnîcâ "Autoelektropribor" par ceha ekonomistu ar zemu atalgojumu, taèu drîz vien, 1961. gada 16. decembrî viòð gâja bojâ Ropaþos autokatastrofâ pie dzelzceïa pârbrauktuves, ko varçtu uzskatît par nelaimes gadîjumu, ja vien tajâ nebûtu viena otra neparasta sakritîba, tâpat kâ pçdçjâ laikâ "Latvenergo" lietâ ar kafijas dzerðanu un lapsenes dzçlieniem.

Lûdzu Paula Dzçrves tuvâko domubiedru E. Berklavu pçrn uzrakstît man P. Dzçrves îsu raksturojumu — tas tiks publicçts manâ LZA vçstures grâmatâ, bet pâris citâtu mçìinâðu dot:

"Gribçtâju iznîcinât Paulu Dzçrvi netrûka tepat Latvijâ ortodoksâlo bezsmadzeòu un amorâlo komunistu darboòu vidû ar Arvîdu Pelði, Bumbieru, ìenerâli Djominu, Ivanu Ïebedevu, Fjodoru Titovu, Saïejevu, Drozdovu u. c. priekðgalâ. Pauls Dzçrve ðiem kungiem kâ Maskavas lat vieðu tautas pârkrievoðanas un, ja vajadzîgs, iznîcinâðanas politikas pakalpiòiem traucçja ðo darbu veikt; traucçja ar savu saprâtu, zinâ ða nâm, godîgumu, drosmi, uzstâjoties pret netaisnîbu, kaitîgo tautsaim niecisko politiku.

Kâ tâdu es pazinu Paulu Dzçrvi, kad viòð darbojâs kâ Latvijas kom jaunatnes CK sekretârs, vçlâk arî LVU pasniedzçjs un kâ ZA Ekonomikas zin. pçtn. institûta direktors.

Pauls Dzçrve bija skaistu un cçlu ideâlu pilns un zinîbu alkstoðs latvieðu censonis, kas visu savu mûþu gribçja veltît latvieðu tautas labklâjîbai un Latvijas kâ nacionâlas valsts uzplaukumam. Viòð gan kâ savas tautas un Tçvzemes patriots, gan kâ zinâtnieks saredzçja Maska vas kaitîgo rîcîbu Latvijâ visâs jomâs: politiskajos mçríos, kultûrâ, ekonomikâ. Viòð nekur necieta formâlismu, neîstumu, virspusîbu. Viòð neko negribçja darît, nesapratis jçgu, kâpçc tas jâdara, vienkârði pakïaujoties kâdam rîkojumam.[..]

Es necentîðos apskatît viòa uzskatus ekonomikâ. Lai to dara lielâki speciâlisti. Bet nemaz nebija nepiecieðams bût lielam ekonomistam, zi nât  niekam, lai saprastu, ka tas, ko Maskava darîja tautsaimniecîbâ un konkrçti ekonomikâ, bija aplami, absurdi, kaitîgi. Viss bija pakïauts lielajam politiskajam mçríim — iznîcinât latvieðus kâ nâciju, tâs kultûru, valodu, visas savdabîbas, tradîcijas, likvidçt Latviju kâ nacionâlu valsti. Ðî mçría dçï iznîcinâja arî reìionam atbilstoðo ekonomiku kâ laukos, tâ pilsçtâs: laukos iznîcinâja lauku sistçmu kultûru sçðanai, ilggadîgo zâlâju laukus, kas bija izdevîgâkais lopkopîbas pamats mûsu apstâkïos; rûpniecîbâ nedeva prioritâti elektrotehnikai, radiotehnikai, sadzîves íîmijai, smalkmehânikai, instrumentâlrûpniecîbai, mçbeïu raþoðanai, tekstilrûpniecîbai, kas Latvijâ bija piemçrotâkas: bija speciâlisti, prasîja augsti kvalificçtu darbu, bija mazâka metâla un vispâr izejvielu ieve ðanas vajadzîba, tâ izbçgot no tâliem, nevajadzîgiem un dârgiem pârvad âjumiem. Kâdas rûpnîcas ðeit celt un paplaðinât, ko raþot — tas Maskavai bija otrðíirîgs jautâjums. Interesçja galvenokârt tas, lai Latvijâ radîtu darbspçka trûkumu, kas noderçja par ieganstu iepludinât Latvijâ cittautieðus, pirmâm kârtâm krievus, lai paâtrinâtu latvieðu pârkrie voðanu.[..]

Pauls Dzçrve zinâtnes laukâ bija kâ spîdoðs meteors pie daudz zvaigþòu debesîm, kas uzliesmoja un ko nodzçsa.

Pauls Dzçrve man bija labâkais draugs un sabiedrotais manis uzsâktai cîòai pret lielkrievu imperiâlistisko politiku Latvijâ.

Pierâdîjumu, ka Pauls Dzçrve gâja bojâ varmâcîgâ nâvç, man nav, bet Maskavai ir liela pieredze citâdi domâjoðo iznîcinâðanâ.

Domâju, ka Pauls Dzçrve ir pelnîjis, lai Latvijas ZA prezidijs parûpçtos, ka Paula Dzçrves atdusas vietâ tiktu uzlikta piemiòas plâksne."

Piemiòas plâksni Paulam Dzçrvem Meþa kapos, domâju, uzliksim, varbût arî Ekonomikas institûts nâks talkâ, bet nobeigumâ tomçr pavaicâsim, vai Dzçrves mûþs un ciòâ bijuði veltîgi, vai tomçr devuði kâdus impulsus Latvijas atjaunotnei. Atkârtoðos: katrs cilvçks darbojas sev atvçlçtâ laika ietvaros un tâdçï vçrtçjams no vçstures, nevis no ðîsdienas aktualitâðu viedokïa. Ðajâ ziòâ Dzçrve un "Berklava atkusnis" atstâjuði pçdas, arî daudzu cilvçku domâðanâ, tâs paaudzes domâðanâ, kurai pçc 20—25 gadiem bijis lemts atjaunot Latvijas neatkarîbu.

Padomju Savienîba aizgâjusi uz neatgrieðanos, diez vai tâs restau ratoru centieni bûs kaut cik veiksmîgi. Taèu arî jaunveidojamâs Eiropas Savienîbas ietvaros veidojas problçma, kâ saskaòot mazas valsts vaja dzîbas un iespçjas ar savienîbu, lai ne viena, ne otra nepaliktu zaudç tâjos, — tâ bûtîbâ bija "Dzçrves problçma". Dzçrves laikâ Latvija bija ekonomiski spçcîgâkâ starp Baltijas republikâm, vai tâ tas arî ir ðodien? Daudz kas atkarîgs no mums paðiem — vai spçsim attîstît spçcîgu uzòçmçjdarbîbu, vai îstenosim investîcijas, vai bûs zinâtòietilpîgi mazie uzòçmumi, par ko runâja nupat Rîgâ notikuðajâ konferencç "Baltijas dina mika" (3.—4. septembrî), — nabagus, beziniciatîvas cilvçkus neviens pie sevis negrib redzçt. Gribçtos novçlçt Latvijas tautsaim nie kiem, lai viòi atrastu mûsu dzimtenes nâkotnei optimâlo modeli Eiropas Savienîbas ietvaros, kas saskaòotu "lielâs" un "mazâs" dzimtenes intereses un ïautu veidot "kapitâlismu ar cilvçcisku seju".

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas kopsçde

Latvijas lauku attîstîba Eiropas Savienîbas kontekstâ

1998. gada 15. oktobrî, plkt. 14.00,

Jelgavâ, LLU Ekonomikas fakultâtes aktu zâlç Svçtes ielâ 18

DARBA PROGRAMMA

Ievadvârdi — J. Stradiòð, akad., LZA prezidents

V. Strîíis, prof., LLMZA prezidents

1. Latvijas lauku attîstîbas programma: iespçjas un risinâ jumi

A. MELLUMA, Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministra padomniece, LZA korespondçtâjlocekle, prof., Dr. habil. geogr.

2. Teritoriâlâ un administratîvâ reforma Latvijâ un cilvçks tajâ

B. RIVÞA, LZA korespondçtâjlocekle, LLMZA locekle, prof., Dr. habil. oec.

P. RIVÞA, LLMZA loceklis, prof., Dr. habil. sc. ing.

Lîdzziòojumi:

Augstâkâ izglîtîba un zinâtne lauku attîstîbas mçríprog rammâ

V. STRÎÍIS, prof., Dr. agr. h. c., Dr. oec.

Strukturâlo fondu veidoðana Eiropas Savienîbâ

M. KRAMS, Zemkopîbas ministrijas valsts sekretâra vietnieks

Pârtikas kvalitâtes nodroðinâðanas sistçma

G. MIÈULE, Zemkopîbas ministrijas Produkcijas kvalitâtes vadîbas departamenta direktore, Dr. med. vet.

Debates

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtòu akadçmija sirsnîgi sveic jaukto kori

"Gaismaspils" 50 gadu jubilejâ.

Esam gandarîti par Zinâtòu akadçmijâ izveidotâ kora ieguldîjumu Latvijas koru kustîbâ un mâksliniecisko izaugsmi. Novçlam arî turpmâk skaistas dziesmas, skanîgas balsis un tâlus ceïus pasaulç!

LZA prezidents                                                   J. Stradiòð

Numura saturs

*******************************************

Jaunumi Lielupes Zinâtnes namâ

1998. gada 9. septembrî oficiâli reìistrçta SIA "Zinâtnes nams Akadçmija", kuru pârvalda ZA Prezidijs un rîkotâjdirektors Vitâlijs Kozlovskis. Zinâtnes nama direktors ir enerìiskais Agnis Miíelsons. Ar ðo aktu efektîvâk îstenojama Lielupes izmantoðana daþâdu zinâtnisku forumu un tûrisma vajadzîbâm. Nâkamgad paredzçta LZA izbraukuma sçde Lielupes Zinâtnes namâ par Jûrmalas kultûrvçsturiskâm tradîcijâm un attîstîbas perspektîvâm, septembrî te noticis plazmas íîmijas simpozijs.

Septembra pirmajâs dienâs Lielupes Zinâtnes namâ uzturçjâs augsta ranga budistu — lamaistu grupa ar "dzelteno lamu" Drigungu Kjamgonu Dþetsunu Rimpoèi priekðgalâ, kurð ir Tibetas budisma tradîcijas Drigung Kagyu XXXVII vadîtâjs. Vairâkas dienas Rimpoèe Zinâtnes namâ meditçja un turienes konferenþu zâlç sniedza lamaisma mâcîbas prezentâciju ar komentâriem un lîdzîbâm no bodhisatvu un arhatu dzîves. Savâs lûgsnâs lama cildinâja vietçjâs dievîbas un garus, tad izlûdzâs konferenèu zâles aizsardzîbu no ïauniem spçkiem, sacîdams: "Ðî telpa ir Budas sirds un ar savu lûgsnu esmu uzlicis tai dimanta jumtu. Ðî telpa ir kïuvusi arî par blîvu uguns sienu, un ïauniem gariem nebûs vairs iespçjas te iekïût." Ðo rindiòu rakstîtâjam bija laime sastapties ar dzeltenâ lamas laipno, mierîgo, vçrîgo acu skatienu — viòð bija Íînâ spaidu darbos pavadîjis 16 gadus un nu ir viens no lamaistu vadîtâjiem visâ pasaulç, mît Indijâ.

Prezentâcijâ piedalîjâs kâdi 50 Latvijas budisti un interesenti gan no latvieðu, gan krievu vidus.

Atïaujos cerçt, ka Budas svçtîba aptvers arî Latvijas zinâtni un tâs pasâkumus, Edgara Siliòa vçl neiznâkuðâs grâmatas starojumâ, bet mûsu zinâtne neieslîgs nirvânâ. Manuprât zinâtnç tomçr ir pieïaujamas arî netradicionâlas pieejas, kas robeþo ar filozofijas un teoloìijas doktrinâm (par to pçdçjâ laikâ îpaði sparîgi iestâjas Andris Buiíis), ja vien ðâda sintçze neîsteno ðarlatanismu un eksakto zinâtòu atziòu profanâciju (kâ reizçm diemþçl mçdz bût). Pamatvirzîba zinâtnç tomçr paliks tradicionâlâ, esmu par to pârliecinâts.

J. Stradiòð

Numura saturs

*******************************************

Sadarbîba ar Zviedrijas karalisko literatûras,

vçstures un senlietu akadçmiju ir uzsâkta

1996. gadâ pçc divpusçjâ zinâtniskâ sadarbîbas lîguma parakstîðanas starp abâm akadçmijâm LZA nosûtîja uz Zviedrijas karalisko akadçmiju Latvieðu valodas institûta direktoru J. Valdmani, lai viòð iepazîtos ar tâs darbîbas virzieniem un programmâm.

Lai veicinâtu zinâtnieku apmaiòu un sadarbîbu, 1997. gada nogalç Zviedrijas karaliskâs literatûras, vçstures un senlietu akadçmijas (Karaliskâ senlietu akadçmija) vadîba pieòçma lçmumu atbalstît Latvijas zinâtnieku iespçjas veikt pçtîjumus Zviedrijâ turpmâkajos trîs gados, tiem sedzot arî ceïa izdevumus. Izmantojot ðo draudzîgo piedâvâjumu un ievçrojot ðîs Zviedrijas akadçmijas darbîbas specifiku, ð. g. maijâ uz Zviedriju devâs Literatûras, folkloras un mâkslas institûta tçlotâjas mâkslas nodaïas vadî tâja  Elita  Grosmane un  jûnijâ  —  ðîs  nodaïas  doktorante Kristiâna Âbele, lai turpinâtu pçtîjumus par savâm zinâtniskajâm tçmâm.

E. Grosmanei tika dotas plaðas iespçjas veikt intensîvas studijas Karaliskâs senlietu akadçmijas bibliotçkâ, tâs Vçstures muzejâ, Viduslaiku vçstures muzejâ un Nacionâlajâ senatnes lietu padomç, lai iegûtu plaðâkas zinâðanas par viduslaiku arhitektûras un mâkslas pieminekïiem. Savukârt, K. Âbele pçtîja nozîmîgâkâs parâdîbas 19. un 20. gadsimta sâkuma skandinâvu mâkslâ, izmantojot Zviedrijas bagâtîgâs tçlotâjas mâkslas darbu krâtuves un zinâtniskâs pçtniecîbas centrus.

Ðo vizîðu rezultâtâ iegûti jauni kolçìi, domâts par kopçjâm publikâcijâm.

D. Ðveica

Numura saturs

*******************************************

BALVU UN PRÇMIJU KONKURSI

-----------------------------------

Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas

------------------------------------------

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJA IZSLUDINA DOKUMENTU PIEÒEMÐANU VÂRDBALVU KONKURSAM 1998. GADÂ

Par labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs Latvijas Zinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Balvu pieðíir atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem, kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta ar Latviju. Balvas laureâti saòems LZA balvas piemiòas medaïu un naudas summu, ne mazâku par Ls 300.

1999. gada janvârî tiks pieðíirtas ðâdas balvas:

Raiòa balva — par izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâ, kas bûtiski vairo Latvijas intelektuâlo bagâtîbu, pauþot humânisma idejas, globâlas pieejas, nacionâlâs identitâtes saglabâðanu un attîstîðanu;

Edgara Siliòa balva — par fundamentâliem pçtîjumiem fizikâ;

Paula Lejiòa balva — lauksaimniecîbas zinâtnçs;

Frièa Brîvzemnieka balva — par izcilu pçtîjumu latvieðu folkloras un etnogrâfijas jomâ vai citâm aktivitâtçm to izzinâðanâ un popularizç ðanâ.

Kandidâtus Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvu konkursiem var izvirzît LZA îstenie locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, augstâko mâcîbu iestâþu — universitâðu vai akadçmiju Senâti vai Domes, Pauïa Lejiòa balvai — arî LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas Prezidijs;

Iesniegtos darbus vçrtçs katras balvas ekspertu komisija.

Izvirzot kandidâtus balvai, ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami ðâdi dokumenti:

1) izvirzîtâja ieteikums,

2) izvirzîtais darbs,

3) ziòas par autoru (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi un tâlruni,

4) autora parakstîta îsa iesniegtâ darba anotâcija latvieðu valodâ, darba nosaukums angïu valodâ.

Materiâli iesniedzami lîdz 1998. gada 30. oktobrim LZA sekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2. st., Rîgâ, LV-1524).

Tâlr. uzziòâm 7223931.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Prezidijs

**********************

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM

Balvas uz darbu konkursa pamata tiek pieðíirtas maìistrantiem vai doktorantiem, vai jauniem pçtniekiem, kuri tikko aizstâvçjuði maìistra vai doktora darbus.

Reflektçðanai var iesniegt darbus, kurus veicis atseviðís zinâtnieks, kurð uz pieteikuma iesniegðanas brîdi nav vecâks par 30 gadiem.

Katru gadu pieðíir 9 prçmijas:

fizikas, matemâtikas un inþenierzinâtnçs — 3,

no kurâm balva par labâko jaunâ zinâtnieka darbu fizikâ nosaukta Ludviga un Mâra Jansonu vârdâ;

íîmijas un bioloìijas zinâtnçs — 3,

humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs — 3.

Balvas minimâlais apmçrs Ls 100.

Pieteikumi iesniedzami lîdz 1998. gada 30. oktobrim LZA sekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2. stâvâ, Rîgâ, LV-1524).

Konkursa ekspertu komisijai 1 eks. iesniedzami:

1) motivçts LZA îstenâ locekïa, zinâtniska institûta vai augstâkâs mâcîbu iestâdes Senâta vai Domes ieteikums, kurâ dots îss konkrçtâ darba izvçrtçjums un jaunâ zinâtnieka vispârçjâs zinâtniskâs aktivitâtes raksturojums;

2) konkursa darbs;

3) darba îsa anotâcija (lîdz 1 lpp.) latvieðu valodâ un darba nosaukums latvieðu un angïu valodâ;

4) uzziòu lapa par darba autoru: uzvârds, vârds, dzimðanas gads un datums, darba vieta, doktorantûra, maìistratûra vai tâs beigðanas gads, mâjas un darba precîzas adreses un telefoni.

Uzziòas var saòemt pa tâlruni 7223931.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Prezidijs

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtnes padomç

1. Lçmums Nr. 4-2-1

Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

sakarâ ar Fizikas, metemâtikas un astronomijas nozares ekspertu komisijas locekïa Jurija Francmaòa nâvi papildinât minçtâs nozares ekspertu komisiju ar LU Astronomijas institûta vadoðo pçtnieku Dr. fiz. Juri Þagaru, pieðíirot viòam eksperta tiesîbas astronomijas apakðno zarç.

2. Lçmums Nr. 4-2-2

Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

sakarâ ar Molekulârâs bioloìijas, mikrobioloìijas un biotehnoloìijas ekspertu komisijas locekïa Valda Bçrziòa nâvi papildinât minçtâs nozares ekspertu komisiju ar LU profesoru Dr. h. biol. Indriíi Muiþnieku, pieðíirot viòam eksperta tiesîbas molekulârâs bioloìijas un virusoloìijas apakðnozarçs.

3. Lçmums Nr. 4-2-3

Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

sakarâ ar Fizikas, matemâtikas un astronomijas nozares ekspertu komisijas locekïa Edgara Siliòa nâvi papildinât minçtâs nozares ekspertu komisiju ar LU Cietvielu fizikas institûta nodaïas vadîtâju Dr. fiz. Andri Ðternbergu, pieðíirot viòam eksperta tiesîbas cietvielu fizikas apakðnozarç.

4. Lçmums Nr. 4-2-4

Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

Latvijas Zinâtnes padomes izsniegta doktora (habilitçta doktora) di plo ma nozaudçðanas gadîjumâ Latvijas Zinâtnes padome pçc pieprasîjuma izsniedz LZP priekðsçdçtâja parakstîtu un apzîmogotu izziòu, kura satur diplomâ esoðo informâciju. Di plo ma dublikâti netiek izsniegti.

5. Lçmums Nr. 4-2-5

Latvijas Zinâtnes padome pozitîvi vçrtç mûþa grantu pieðíirðanu izciliem pensionçtiem zinâtniekiem un emeritçto zinâtnieku skaita palielinâðanos.

Vadoties no LR MK apstiprinâtâ Nolikuma par valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu,

Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

emeritçtie zinâtnieki var vadît LZP finansçtus projektus vai piedalîties to izpildç bez atalgojuma, jo saskaòâ ar minçtâ Nolikuma 3. p. valsts emeritçtajam zinâtniekam nav tiesîbu saòemt bez mûþa granta cita veida atlîdzîbu no zinâtniskajai darbîbai paredzçtajiem valsts budþeta lîdzekïiem.

Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs, akadçmiíis

J. Ekmanis

Rîgâ, 1998. g. 22. septembrî

Numura saturs

*******************************************

DISERTÂCIJU AIZSTÂVÇÐANA

1998. g. 13. oktobrî plkst. 12.00 RTU Arhitektûras fakultâtç Âzenes ielâ 16 notiks RTU Habilitâcijas padomes H-10 Arhitektûras zinâtòu nozarç atklâtâ sçde.

Arh. JÂNIS BRIÒÍIS

aizstâvçs promocijas darbu par tçmu "Lauku apdzîvoto vietu arhitektoniski telpisko struktûru transformâcija Latvijâ (1990—2025)" arhitektûras zinâtòu doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai.

Recenzenti: Dr. habil. arch., prof. I. Strautmanis, Dr. arch. N. Vijups, Dr. arch. J. Zilgavis

Ar promocijas darbu var iepazîties Arhitektûras fakultâtes bibliotçkâ Âzenes ielâ 16, 411. telpâ.

P.S. "Zinâtnes Vçstneða" redakcija paziòojumu par disertâcijas aizstâvç ðanu bija saòçmusi 7. septembrî, atbilstoði prasîbâm par publicçðanu, taèu tehnisku iemeslu dçï tâ diemþçl aizkavçjâs.

* * *

Ðî gada 21. oktobrî plkst. 14.00 Latvijas Policijas akadçmijas konferenèu zâlç Rîgâ, Ezermalas ielâ 8 (administratîvâ korpusa 2. stâvâ) notiks Promocijas padomes atklâtâ sçde, kurâ promocijas darbu — monogrâfiju "Paðvaldîbas un to darbîbas tiesiskais pamats demokrâtiskâ valstî (izmantojot Latvijas pieredzi)" tiesîbu doktora grâda iegûðanai Valsts tiesîbu zinâtòu apakðnozarç aizstâvçs

M.jur. ZIEDONIS RAGS.

Recenzenti: prof. Sulev Maeltsemees (Tallinas Tehniskâ Universitâte): Dr jur. Aivars Endziòð (Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekðsçdçtâja v. i., L. PA Valststiesisko zinâtòu katedras asoc. prof.); prof. Dr. h. jur. Edgars Meïíisis (LU Juridiskâs fakultâtes Valsts un tiesîbu teorijas katedras vadîtâjs).

Ar promocijas darbu var iepazîties LPA Fundamentâlajâ bibliotçkâ, Ezermalas ielâ 8, mâcîbu korpusâ, 2. stâvâ.

* * *

1998. g. 22. oktobrî plkst. 16.15 Âzenes ielâ 12, 210. auditorijâ RTU habilitâcijas un promocijas padomes H-08 sçdç notiks inþenierzinâtòu habilitçtâ doktora grâda pretendenta

Dr. sc. ing. JÂÒA JANKOVSKA

darbu apkopojuma "Polikristâlisko ferîtu un vâjstrâvas induktoru radiofrekvenèu zudumu problçmu pçtîjumi" aizstâvçðana.

Recenzenti: Dr. habil.phys. A. Ozols, Dr. habil. sc. ing. V. Ðtrauss, Dr. habil. phys. U. Ulmanis.

Ar darbu var iepazîties RTU bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 23. oktobrî plkst. 10.00 LU Polimçru mehânikas institûtâ Aiz  kraukles ielâ 23, 314. telpâ notiks institûta habilitâcijas un promocijas pa domes atklâtâ sçde, kurâ inþenierzinâtòu doktora zinâtniskâ grâda iegû ðanai polimçru fizikas un mehânikas apakðnozarç promocijas darbu aizstâvçs

DMITRIJS MUNGALOVS

par tçmu "Telpiski pîto kompozîto materiâlu struktûra un îpaðîbas".

Recenzenti: Dr. h. inþ. R. Maksimovs, Dr. h. inþ. A. Skudra, Dr. h. inþ. K. Rocçns.

Ar promocijas darbu var iepazîties LU Polimçru mehânikas institûta bibliotçkâ Aizkraukles ielâ 23.

* * *

1998. gada 26. oktobrî notiks LU Psiholoìijas habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurâ disertâcijas psiholoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs:

plkst. 15.00

TIJA LIEPIÒA.

Temats "Hiperaktîvo bçrnu uzmanîbas attîstîba".

Recenzenti: Â. Kapova, Dr. habil. psych., profesore; I. Plotnieks, Dr. psych., Dr. habil. paed., profesors; G. Holopova, Dr. psych., docente.

plkst. 17.00

DAGNIJA TENNE

Temats "Pirmsskolas vecuma bçrnu paðizjûtas specifika bçrnunamâ"

Recenzenti: I. Plotnieks, Dr. psych., Dr. habil. paed., profesors; G. Holopova, Dr. psych., docente; I. Krûmiòa, Dr. psych, docente.

Ar promocijas darbiem var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. g. 27. oktobrî notiks LU Ekonomikas zinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Aspazijas bulv. 5., 302. auditorijâ, plkst. 16.00), kurâ disertâciju ekonomikas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

PÇTERIS HÎFMANIS.

Temats: "Mârketinga stratçìijas izstrâdâðana, izmantojot tirgus modeïus."

Recenzenti: J. Porietis, Dr. habil. oec., profesors, D. Ðíiltere, Dr. oec. docente, A. Bçrziòð, Dr. oec., docents.

Ar promocijas darbu var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadç miskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 27. oktobrî plkst. 16.00 Latvijas Medîcînas akadçmijas (AML) Promocijas un habilitâcijas terapeitisko disciplînu padomes atklâtâ sçdç Rîgâ Dzirciema ielâ 16. Hipokrâta auditorijâ

AGRIS MARTINSONS

aizstâvçs habilitâcijas darbu "L-triptofâna vielmaiòas kinurenîna ceïa nozîme daþâdu hroniska glomerulonefrîta formu attîstîbâ" habilitçtâ medicînas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai.

Oficiâlie recenzenti: Dr. habil. med. profesors J. Zaïkalns, Dr. habil. med. profesors R. Rozentâls, Dr. habil. med., profesors V. Korzâns.

Ar habilitâcijas darbu var iepazîties AML bibliotçkâ un Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 28. oktobrî notiks LU Psiholoìijas habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurâ disertâcijas psiholoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs:

plkst. 15.00

KRISTÎNE MÂRTINSONE

Temats: "Emocionâli vçrtçjoðâs attieksmes pret sevi un citvçrtç jumu savstarpçjâs sakarîbas jaunieðu vecumâ"

Recenzenti: Dz. Meikðâne, Dr. habil. paed., profesore; R. Bebre, Dr. psych.; I. Krûmiòa, Dr. psych., docente.

plkst. 17.00

JÂNIS GRANTS

Temats: "Latvieðu sievietes dzimumlomu uztvere daþâdâs socio-kultûrvidçs".

Recenzenti: Â. Karpova, Dr. habil. psych., profesore; M. Vidnere, Dr. habil. psych., docente; A. Pipere, Dr. psych., docente.

Ar promocijas darbiem var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 28. oktobrî plkst. 14.30 Rîgas Aviâcijas universitâtes Habilitâcijas un promocijas padomes (RAU-H, P-2) atklâtâ sçdç Lomonosova ielâ 1, (Sçþu zâlç)

Dr. inþ. MÂRTIÒÐ KLEINHOFS

aizstâvçs habilitâcijas darbu "Ðíiedru kompozîtu materiâlu stiprîbas statistiskie modeïi".

Recenzenti: Dr. h. inþ. S. Dimòikovs (Rîgas Tehniskâ universitâte), Dr. h. inþ. S. Doroðko (Rîgas Aviâcijas universitâte), Dr. J. inþ. G. Portnovs (Polimçru mehânikas institûts).

Ar disertâciju var iepazîties RAU bibliotçkâ, Lomonosova ielâ 1.

* * *

1998. gada 28. oktobrî plkst. 16.00 Latvijas Universitâtes Matemâtikas un informâtikas institûtâ, Raiòa bulv. 29, 414. telpâ notiks Latvijas Universitâtes Datorzinâtòu nozares habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde, kurâ izskatîs

UÌA SARKANA

promocijas darbu par tçmu "Hipotçtisku zinâðanu izmantoðana induktîvâs sintçzes vadîðanâ" datorzinâtòu doktora grâda iegûðanai.

Recenzenti: Dr. habil. math. R.-M. Freivalds, Dr. habil. sc. ing. J. Osis un Dr. sc. comp. J. Vîksna.

Ar promocijas darbu var iepazîties LU bibliotçkâ Kalpaka bulv. 4 un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ Rûpniecîbas ielâ 10.

* * *

30. oktobrî plkst. LU Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòu fakultâtç, Alberta ielâ 10, 216. auditorijâ notiks LU Ìeoloìijas nozares habilitâcijas un promo cijas padomes sçde, kurâ promocijas darbu par tçmu "Austrum kursas augstienes glacigçnais reljefs un tâ ìençze" ìeoloìijas doktora grâda iegû ðanai kvartârìeoloìijas un ìeomorfoloìijas apakðnozarç plkst. 10 aizstâvçs

IVARS STRAUTNIEKS.

Recenzenti: Dr. habil. ìeol. O. Âboltiòð (Latvijas Universitâte), Dr. habil. ìeogr. G. Eberhards (Latvijas Universitâte) un Dr. ìeol. V. Segliòð (Latvijas Universitâte);

un promocijas darbu par tçmu "Latvijas devona klastisko-karbonât ieþu un kaïíakmeòu-dolomîtu pârejas zonu sedimentoloìija un minera loìija" ìeoloìijas doktora grâda iegûðanai vispârîgâs ìeoloìijas apakðno zarç plkst. 12 aizstâvçs

ÌIRTS STINKULIS

Recenzenti: Dr. habil. ìeol. I. Danilâns (Latvijas Universitâte), Dr. ìeol. L. Savvaitova (Latvijas Universitâte) un Dr. habil. chem. U. Sedmalis (Rîgas Tehniskâ universitâte).

Ar darbiem un to kopsavilkumiem var iepazîties LU Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòu fakultâtes bibliotçkâ Alberta ielâ 10.

* * *

LU Polimçru mehânikas institûta habilitâcijas un promocijas padome 1998. gada 19. jûnija sçdç, pamatojoties uz Latvijas zinâtniskâ grâda pretendenta A. Bogdanovièa 1987. gadâ aizstâvçtâs fizikas—matemâtikas doktora disertâcijas "Cilindrisku kompozîtu èaulu deformçðana un stiprîba pie dinamiskâm slodzçm" un citu viòa zinâtnisko darbu novçrtçjumiem, recenzentu aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, recenzentu komisijas lçmumu un padomes sçdes dalîbnieku aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, pieòçma lçmumu pielîdzinâðanas kârtîbâ pieðíirt

Aleksandram BOGDANOVIÈAM

inþenirzinâtòu habilitçtâ doktora grâdu cietvielu mehânikas apakðnozarç.

Balsoðanas rezultâti: par — 10, pret — nav, nederîgu biïetenu — nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes lauksaimniecîbas zinâtnes nozares laukkopîbas apakðnozares Habilitâcijas-promocijas padome 1998. g. 25. septembrî pieðíîra agronomijas doktora (Dr. agr.) zinâtnisko grâdu

Zintai GAILEI

par disertâciju "Daþâdu izlases kritçriju novçrtçjums mieþu ðíirnes ‘Klinta’ sâkotnçjâ sçklkopîbâ".

Balsoðanas rezultâti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

Numura saturs

*******************************************

KONKURSI

LATVIJAS UNIVERSITÂTES FIZIKAS INSTITÛTS

izsludina konkursu uz divu vadoðo pçtnieku un divu pçtnieku vakantâm vietâm fizikas nozarç

Tai skaitâ:

vadoðais pçtnieks, apakðnozare "ðkidrumu un gâzu mehânika" — 1 vieta,

vadoðais pçtnieks, apakðnozare "tehniskâ fizika" — 1 vieta,

pçtnieks — apakðnozare "ðíidrums un gâzu mehânika" vai "siltumfizika un molekulârâ fizika" — 1 vieta,

pçtnieks — apakðnozare "magnçtisko parâdîbu fizika" vai "tehniskâ fizika" — 1 vieta.

Dokumenti iesniedzami LU Fizikas institûta Personâla daïâ (Miera ielâ 32, Salaspils — 1, LV-2169, tâlr. 2944700). Iesniegðanas termiòð — viens mçnesis no sludinâjuma publicçðanas dienas.

* * *

LZA Kodolpçtniecîbas centrs

izsludina konkursu uz laboratorijas vadîtâja vietu.

Dokumenti iesniedzami Salaspilî, Miera ielâ 31 viena mçneða laikâ kopð izsludinâðanas dienas.

Tâlrunis uzziòâm 945840.

LU Latvijas vçstures institûts

izsludina konkursu uz ðâdâm vakantâm ðtata vietâm:

Vadoðais pçtnieks — 6 vietas

(specialitâtes; 4 vietas — Latvijas vçsture; 2 vietas — areheoloìija);

Dokumenti iesniedzami LU Latvijas vçstures institûta zinâtniskajai sekretârei Rîgâ, Akadçmijas laukumâ 1, 1201. istabâ. Tâlr. 7225948.

Numura saturs

*******************************************

BALVU UN PRÇMIJU KONKURSI

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas

PAULA LEJIÒA balva

1998. gadâ

Par fundamentâliem pçtîjumiem, kas bûtiski sekmçjuði Latvijas lauku attîstîbu, Latvijas Zinâtòu akadçmija un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija pieðíir balvu, kura nosaukta izcilâ Latvijas zinâtnieka Paula Lejiòa vârdâ. Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem, kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzît atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta ar Latviju.

LZA un LLMZA Paula Lejiòa balvas fondu veido Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas naudas lîdzekïi, to atbalsta Latvijas Republikas Ministru kabinets. Balvas laureâti saòem diplomu un naudas summu, kuras minimâlais apmçrs noteikts Ls 300.

Kandidâtus konkursam var izvirzît LZA locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, augstâko mâcîbu iestâþu — universitâðu vai akadçmiju Senâti vai Domes, LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas Prezidijs, LLU Zinâtnes centrs "Sigra" un LLU Skrîveru zinâtnes centrs.

Izvirzot kandidâtus balvai, ekspertu komisijai iesniedzami ðâdi dokumenti:

a) izvirzîtâja ieteikums;

b) izvirzîtais darbs;

c) ziòas par autoru (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi un tâlruòu numurus;

d) autora parakstîta îsa iesniegtâ darba anotâcija latvieðu valodâ, ar darba nosaukumu angïu un krievu valodâ.

Materiâli iesniedzami lîdz 1998. gada 31. oktobrim LZA sekretariâtâ (Akadçmijas laukumâ 1, 2. st., 231. ist., Rîgâ, LV-1524). Uzziòu tâlr. 7223931.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Prezidijs

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas Prezidijs

**************************

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes zinâtnieku vârdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte izsludina pretendentu konkursu

JÂÒA BERGA

vârdiskai balvai agronomijas zinâtnç.

Uz balvu var pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru pçtîjumi ir nozîmîgi Latvijai. Balvu pieðíir tikai atseviðíam zinâtniekam, no autoru kolektîva — vadoðajam autoram. Balvas laureâts saòem diplomu un prçmiju profesora mçneðalgas apmçrâ. Balvas laureâtam tiesîbas uzrâdît "Apbalvots ar Jâòa Berga balvu".

Kandidâtus Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes JÂÒA BERGA vârdiskâs balvas pretendentu konkursam var izvirzît LLU fakultâðu un institûtu domes, LLMZA locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, selekcijas, izmçìinâjumu un mâcîbu saimniecîbu zinâtnieku kolektîvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauk saimnie cîbas universitâtes zinâtniskajai sekretârei, Jelgavas pilî, Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV-3001, tâlrunis 3023656, lîdz 1998. gada 5. decembrim, pievienojot:

— izvirzîtâja ieteikumu;

— izvirzîto darbu vai tâ kopsavilkumu;

— autora Curriculum vitae;

— autora parakstîtu izvirzîtâ darba anotâciju.

Iesniegtos darbus vçrtçs ar LLU rektora rîkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuði balvu, atpakaï neizsniedz.

Balvu pasniegs LLU svinîgajâ sçdç 1998. gada 23. decembrî.

*******************

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes zinâtnieku vârdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte izsludina pretendentu konkursu

ALEKSANDRA ÒIKONOVA

vârdiskai balvai ekonomikas zinâtnç.

Uz balvu var pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru pçtîjumi ir nozîmîgi Latvijai. Balvu pieðíir tikai atseviðíam zinâtniekam, no autoru kolektîva — vadoðajam autoram. Balvas laureâts saòem diplomu un prçmiju profesora mçneðalgas apmçrâ. Balvas laureâtam tiesîbas uzrâdît "Apbalvots ar Aleksandra Òikonova balvu".

Kandidâtus Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes ALEKSANDRA ÒIKONOVA vârdiskâs balvas pretendentu konkursam var izvirzît LLU fakultâðu un institûtu domes, LLMZA locekïi, zinâtnisko iestâþu padomes, selekcijas, izmçìinâjumu un mâcîbu saimniecîbu zinâtnieku kolektîvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaim nie cîbas universitâtes zinâtniskajai sekretârei, Jelgavas pilî, Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV-3001, tâlrunis 3023656, lîdz 1998. gada 5. decembrim, pievienojot:

— izvirzîtâja ieteikumu;

— izvirzîto darbu vai tâ kopsavilkumu;

— autora Curriculum vitae;

— autora parakstîtu izvirzîtâ darba anotâciju.

Iesniegtos darbus vçrtçs ar LLU rektora rîkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuði balvu, atpakaï neizsniedz.

Balvu pasniegs LLU svinîgajâ sçdç 1998. gada 23. decembrî.

***************************

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija,

LLU Skrîveru zinâtnes centrs,

Valsts Stendes selekcijas stacija

izsludina

KONKURSU

par JÂÒA LIELMAÒA prçmijas

pieðíirðanu

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija, LLU Skrîveru zinâtnes centrs un Valsts Stendes selekcijas stacija aicina piedalîties konkursâ par ievçrojamâ selekcionâra Jâòa Lielmaòa (1‘895.—1970.) prçmiju — par izciliem sasniegumiem lauka kultûru selekcijâ un sçklkopîbâ, kuru pieðíir reizi trijos gados.

Prçmiju konkursa kârtîbâ pieðíir rîkotâji Ls 500 apjomâ.

Konkursâ par Jâòa Lielmaòa prçmiju var piedalîties lauku kultûru selekcijâ un sçklkopîbâ strâdâjoðie Latvijas zinâtnieki vai to grupas, specializçtâs zemnieku saimniecîbas, kâ arî sçklkopîbas firmas.

Kandidatûras konkursam izvirza lauksaimniecîbas zinâtnisko un mâcîbu iestâþu kolektîvi, darbinieku grupas, Agronomu biedrîba un citas ar lauksaimniecîbu saistîtâs organizâcijas.

Konkursam iesniegtos darbus novçrtç LLMZA Zemkopîbas nodaïas noteikta komisija. Komisijas slçdzienu apstiprina LLMZA prezidijs.

Informâciju par Jâòa Lielmaòa prçmijas laureâtiem, îsu darba anotâciju publicç presç ("Latvijas Lauksaimnieks", "Raþîba", "Zinâtnes Vçstnesis" u. c.).

Prçmijas laureâtiem tiek dotas tiesîbas uzrâdît "Apbalvots ar Jâòa Lielmaòa prçmiju".

Darbus, kas nav ieguvuði prçmiju, atpakaï neizsniedz.

Kandidatûras konkursam pretendenti iesniedz Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijâ (Republikas laukums 2, Rîga, LV-1981, 1726. kabinetâ, tâlr. 7027343) lîdz 1998. gada 15. novembrim.

Iesniedzamie dokumenti (2 eksemplâros):

— iesniegums, kurâ parâdîts konkursa darba raksturs un nozîmîba agrârâs zinâtnes un Latvijas lauksaimniecîbas attîstîbâ;

— konkursam izvirzîto darbu vai izgudrojumu apstiprinoðu dokumentu (autorapliecîbas, li cenc es) kopijas;

— ziòas par pretendentu (-tiem) (Curriculum vitae), norâdot darba vietas un mâjas adreses, tâlruòa numuru;

— autoru kolektîvam jâiesniedz atseviðíu dalîbnieku lîdzdalîbas novçrtçjums.

Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija

LLU Skrîveru zinâtnes centrs

Valsts Stendes  selekcijas stacija

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtnes padomç

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 28. jûlija lçmumam

LZP Starptautisko pasâkumu finansçjums 1998. gadâ (8. pielikums)

N. p.k.Organizâcija Projekta nosaukums, izpildîtâji Finansçjums, Ls (pieprasîtais  /  pieðíirtais)

11. Nacionâlais Botâniskais dârzs Apvienotâ Kokaugu ìençtisko resursu pârvaldîðanas Ziemeïu grupas un Ziemeïu Arboretumu padomes kopîgâ sanâksme
(24.-26.06.98., Norvçìija).  I. Bondare 216 215

12. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts15. Starptautiskâ augstas izðíirðanas spçjas molekulu spektroskopijas konference
(30.08.-03.09.98., Èehija).  I. Klincâre 185 USD 115

13. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts15. Starptautiskâ augstas izðíirðanas spçjas molekulu spektroskopijas konference
(30.08.-03.09.98., Èehija). .  O. Nikolajeva 115 USD 70

14. LLU LF Augu aizsardzîbaskatedra Eiropas Kartupeïu pçtniecîbas asociâcijas virusoloìijas konference
(05.-10.07.98., Austrija).L. Dzirkale 135 135

15. LV Koksnes íîmijas institûts 6. Starptautiskais mikoloìijas kongress (23.-28.08.98., Izraçla).I. Irbe 350 USD 210

16. LU Ìeogrâfijasun zemes zinâtòufakultâte INQUA Peribaltijas reìionâlâs darba grupas lauku simpozijs "Baltijas jûras krastu
glaciâlâ ìeoloìija Ziemeïpolijâ" (13.—28.09.98., Polija). V. Zelès 450 USD 270

17. LLU Informâtikas institûts Starptautiska konference "Advances in the Refrigeration Sys tems, Food Tech nol o gies and
Cold Chain" (23.—26.09.98., Bulgârija). A. Âboltiòð 350 USD 210

18. Nacionâlais Botâniskais dârzs 6. Eiropas Entomoloìijas kongress (23.—29.08.98., Èehija). I. Ðteinîte 100 USD 60

19. RTU Íîmijastehnoloìijas fakultâte Ziemeïvalstu Keramikas konference’98 (20.—21.08.98., Somija). D. Bajâre 1500 FIM 165

20. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts 24. Eiropas kongress molekulu spektroskopijâ (23.—28.08.98., Èehija). O. Nikolajeva 180 USD 110

21. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts 8. Internacionâlais simpozijs "Gaismas avotu zinâtnes un tehnoloìija" (30.08.—03.09.98., Vâcija). A. Skudra 200 200

22. LV Koksnes íîmijas institûts 13. Starptautiskais íîmijas un inþenierprocesu kongress (23.—28.08.98., Èehija). J. Èirkova 260 USD 160

23. LU Hidroekoloìijas institûts 4. Starptautiskâ toksisko cianobaktçriju konference (27.09.—01.10.98., ASV). M. Balode 135 135

24. Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts Eiropas vçþa pçtîjumu asociâcijas 15. konference  (15.—19.08.98., Beïìija). S. Kozireva 11000 BEF 180

25. LLU Ulbrokas zinâtnes centrs Starptautiskâ inþenierzinâtòu konference AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvçìija). A. Ðíçle 120 120

26. LU Latvijas vçstures institûts Eiropas arheologu asociâcijas 4. gadskârtçjâ sanâksme (23.—27.09.98., Zviedrija). A. Vasks 60 60

27. Daugavpils Pedagoìiskâ universitâte Starptautiska zinâtniska konference "Potential into Per for mance" (18.-21.09.98., Lielbritânija). J. Davidova 200 200

28. LU Bioloìijas fakultâte Eiropas molekulârâs bioloìijas organizâcijas kursi "Nucleic Acid Prob ing by Metal Complexes’ (02.—09.08.98., Dânija). N. Rostoks 240 150 (daïçjs finansçjums)

29. LU Vçstures unfilozofijas fakultâte Starptautiskâs Eiropas ideju izpçtes biedrîbas 6. starptautiskâ konference (16.—21.08.98., Izraçla). A. Svece 190 USD 115

30. Rîgas Aviâcijas universitâte 8^th International Worksdhop on Field Programmable Logic and Ap pli ca tions (31.08.—03.09.98., Igaunija). I. Lemberskis 3200 EEK 135

31. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts XV Starptautiskais Medicîniskâs íîmijas simpozijs (06.-10.09.98., Lielbritânija). M. Vçveris 210 210

32. RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte 2d International Conference on Surface Technology with Water Re pel lent Agents   (10.09.—11.09.98., Ðveice). I. Sidraba 440 CHF 195

33. RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte Second International Conference on Surface Technology with Water Repellent Agents (10.09.—11.09.98., Ðveice). L. Krâìe 440 CHF 195

34. RTU Tethniskâs fizikas institûts Tenth Internationa School on Quantum Electronics Laser-Physics and Ap pli ca tion (21.09.-25.09.98., Bulgârija). J. Blûms 100 USD 60

35. Rîgas Aviâcijas universitâte EUROMICRO’98 (25.008.—27.08.98., Zviedrija). I. Lemberskis 1375 NLG 250 (daïçjs finansçjums)

36. LU Cietvielu fizikas institûts Eiropas Biomedicînas Optikas nedçïa BIOS’98 (08.09.—12.09.98., Zviedrija). M. Ozoliòð 11250 BEF 185

37. LU Cietvielu fizikas institûts Eiropas Biomedicînas Optikas nedçïa BIOS’98 (08.09.—12.09.98., Zviedrija). I. Lâcis 11250 BEF 185

38. LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrsInternational Societu of Oncodevelopmental Biology and Medicine (30.08.—04.09.98., Zviedrija). O. Heisele 3500 SEK 270

39. LU Filozofijas un socioloìijas  institûts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraçla). E. Freiberga 200 165

40. LU Filozofijas un socioloìijas  institûts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraçla). R. Kûlis 200 165

41. LU Filozofijas un socioloìijas  institûts Twentieth Century European Narratives: Tradition and In no va tion (14.08.—21.08.98., Izraçla). J. Rozenvalds 200 165

42. LU Bioloìijas institûts Electromagnetic Field and Non-Specific Health Symptom (19.09.-20.09.98., Austrija). A. Kolodinskis 1200 ATS 60

43. LZA un LU Matemâtikas institûts Difference Equations and Applications (27.08.—31.08.98., Polija). A. Reinfelds 90 90

44. LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts 2. ISES Eiropas Saules kongress (12.09.—17.09.98., Slovçnija). G. Kaðkarova 1100 USD 140

45. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts 7th European Conference on Thin Organised Films (14.08.—18.08.98., Vâcija). E. Markava 170 (atïauts izmantot H. Kaþokas neizlietotos 170 Ls, kuri atrodâs OSI)

46. LZA Fizikâlâsenerìçtikas institûts "Dielectric and Related Phenomena ’98" (24.09.—27.09.98., Polija). I. Muzikante 200 USD 120

47. LZA Fizikâlâsenerìçtikas institûts 7^th European Conference on Organised Thin Films (14.08.—18.08.98., Vâcija). I. Muzikante 250 DEM 85

48. LU Cietvielu fizikas institûts10^th International Conference on X-Ray Absorption Struc ture (10.08.—14.08.98., ASV). J. Purâns 400 USD 240

49. LU Cietvielu fizikas institûts10^th International Conference on X-Ray Absorption Struc ture (10.08.—14.08.98., ASV). A. Kuzmins 400 USD 240

50. Ventspils Starptau- tiskais Radioastronomijas centrs -3^rd Advanced Solar Physics-Euroconference "Magnetic Fields and Oscillations" (22.09.—26.09.98., Vâcija). B. Rjabovs 220 DM 75

51. LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts 5. Pasaules atjaunojamo energoresursu kongress (19.09.—26.09.98., Itâlija). P. Ðipkovs 2245 USD 200 (daïçjs finansçjums)

52. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts Eiropas 25. Peptîdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungârija). J. Mekðûna 560 USD 250 (3 cilvçki no OSI)

53. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts Eiropas 25. Peptîdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungârija). I. Liepiòa560 USD 250 (3 cilvçki no OSI)

54. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts Eiropas 25. Peptîdu simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungârija). I. Vosekalna ( 560 USD 250 (3 cilvçki no OSI)

55. LU Filoloìijas fakultâte Starptautiskâs Klasiskâs tradîcijas pçtniecîbas asociâcijas 4. konference (29.07.—02.08.98., Vâcija). I. Rûmniece 140 DM 50

56. LU Hidroekoloìijas institûts Simpozijs "Iesâïûdens baseinu ekosistçmas" (25.08.—28.08.98., Somija). A. Ikauniece 200 FIM 25

57. LU Hidroekoloìijasinstitûts Simpozijs "Iesâïûdens baseinu ekosistçmas"(25.08.—28.08.98., Somija). b. Millere-Karulis 200 FIM 25

58. RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte ICOM Konservâcijas komitejas sanâksme (13.09.—16.09.98., Somija). R. Lûsis 100 100

59.RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte ICOM Konservâcijas komitejas sanâksme (13.09.—16.09.98., Somija). D. Bajâre 100 100

60. Rîgas Aviâcijas universitâte Starptautiska konference "Informacionâlie tîkli un sistçmas" (07.09.—12.09.98., Krievija). A. Gobzemis 100 USD 60

61. RTU Neorganiskâs íîmijas institûts18. Eiropas Kristalogrâfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Èehija). L. Peès 360 USD 180 (3 cilvçki no RTU NÍI)

62. RTU Neorganiskâs íîmijas institûts18. Eiropas Kristalogrâfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Èehija).I. Zviedre 360 USD 180 (3 cilvçki no RTU NÍI)

63. RRTU Neorganiskâs íîmijas institûts18. Eiropas Kristalogrâfijas konference ECM-18 (15.08.—20.08.98., Èehija). E. Siliòa 360 USD 180 (3 cilvçki no RTU NÍI)

64. LV Koksnes íîmijasinstitûts 8. Starptautiskâ konference "Agricultural Engineering" (23.08.—28.08.98., Norvçìija). G. Ðulga 3000 NOK 240

65. LU Filozofijasun socioloìijas institûts "Religious and Spriritual Minorities: Towards the 21^st Century (10.09.—12.09.98., Itâlija) N. Gills 216 USD 80

66. LU Filozofijasun socioloìijas institûts "Religious and Spriritual Minorities: Towards the 21^st Century (10.09.—12.09.98., Itâlija) S. Krûmiòa-Koòkova 216 USD 80

67. LZA Fizikâlâsenerìçtikasinstitûts "4^th European Conference on High Resolution X-ray Diffraction and topography" (09.09.—11.09.98., Lielbritânija). J. Joïins 285 GBP 285

68. LU Mikrobioloìijasun biotehnoloìijas institûts 2. Bioíîmiskâs inþenierijas simpozijs (15.09.—20.09.98., Portugâle). M. Rukliða 425 USD 260

69. RTU Neorganiskâsíîmijas institûts 14. Starptautiskais Elektronu mikroskopijas kongress (31.08.—04.09.98., Meksika). M. Lubâne 355 USD 215

70. LU Fizikasun matemâtikas fakultâte Conference on Lattices and Universal Algebra (03.08.—07.08.98., Ungârija) J. Cîrulis 50 USD 30

71. LU Fizikasun matemâtikas fakultâteSummer School on General Algebra and Ordered Sets (30.08.—05.09.98., Èehija). J. Cîrulis 110 USD 65

72. LV Koksnes íîmijas institûts Starptautiskâs Zinâtnes parku asociâcijas 15. konference (18.10.—23.10.98., Austrâlija). V. Egle 295 295

73. RTU enerìçtikas un elektrotehnikasfakultâte33. gadskârtçjâ enerìçtikas konference UPEC’98(08.09.—10.09.98., Lielbritânija). A. Kozlovskis360 GBP 300 (daïçjs finansçjums)

74. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts 15^th International Symposium on Gas Kinetics (06.09.-10.09.98., Spânija). U. Gross 55 000 ESP 220

75. LU Fizikas un matemâtikasfakultâte 43. Internacionâlais zinâtniskais kolokvijs (21.09.—24.09.98., Vâcija). A. Jakoviès 300 DEM 100

76. Eksperimentâlâs un klîniskâs medicînas institûts15^th Meeting of the European Association for Cancer Research (15.08.—19.08.98., Zviedrija). J. Volpe 12000 BEF 195

77. LZA Fizikâlâsenerìçtikas institûts 17^th Congress of the World Energy Council (12.—19.09.98., USA). N. Zeltiòð 1500 USD 250 (daïçjs finansçjums)

78. LLZA Fizikâlâsenerìçtikas institûts 17^th Congress of the World Energy Council (12.—19.09.98., USA). V. Zçbergs1500 USD 250 (daïçjs finansçjums)

79. Latvijas Organiskâssintçzes institûts Konference "International oil supply, transportation,refining and trading" (21.—25.09.98., Lielbritânija).J. Freimanis 820 USD 250 (daïçjs finansçjums)

80. Literatûras,folkloras unmâkslas institûts Starptautiska konference "Daudzkultûru Eiropa: ilûzija un realitâte (27.07.—03.08.98., Ungârija). Z. Sneibe 450 USD 270

81. Literatûras,folkloras unmâkslas institûts Starptautiska konference "Daudzkultûru Eiropa: ilûzija un realitâte (27.07.—03.08.98., Ungârija). B. Reidzâne 450 USD 270

Piezîme: NOS-N apzîmç Ziemeïvalstu Zinâtnes padomi, kas pieðíîrusi finansçjumu Baltijas valstu zinâtniekiem, kuri piedalâs konferencçs Dânijâ, Zviedrijâ, Norvçìijâ un Somijâ. Informâciju par pieteikðanâs kârtîbu var saòemt LZP Zinâtnes starptautiskâs koordinâcijas centrâ (tel.: 7089313, 7089343, 7089415).
Lûdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeïvalstu informâcijas centru!

Akad. I. KNÇTS, LZP Zinâtnes starptautiskâs koordinâcijas komisijas vadîtâjs

Numura saturs

*******************************************

Labâko darbu konkurss ekonomikas

un juridiskâs zinâtnçs

LZP Ekonomiskâs un juridiskâs zinâtnes Ekspertu komisija 1998. g. (lîdzîgi kâ 1996. g. un 1997. g.) rîko gadskârtçjo konkursu par labâko zinâtnisko darbu ekonomikas un juridiskâs zinâtnçs (par Latvijas tautasaimniecîbu, priekðlikumiem un ieteikumiem Latvijas tautsaimniecîbas atveseïoðanai, raþoðanas attîstîbu, iedzîvotâju reâlo ienâkumu palielinâðanu, uzòçmumu vadîbas un publiskâs pârvaldes pilnveidoðanu u. c.).

Darbi iesniedzami Ekspertu komisijâ Rîgâ, Akadçmijas laukumâ 1, 815. un 817. istabâ vai Aspazijas bulvârî 5, 45. istabâ.

Darbi iesniedzami atklâtâ vai anonîmâ veidâ, anonînam darbam dodot devîzi un slçgtâ aploksnç uzrâdît devîzes autoru, uzrâdot vârdu, uzvârdu, mâjas adresi, tâlruòa nomuru un darba vietas nosaukumus un ieòemamo amatu.

Darbi iesniedzami latvieðu valodâ, vienâ eksemplârâ jebkurâ apjomâ, publicçti vai nepublicçti, izpildîti ar datortehniku vai rakstâmmaðînu.

Konkursa darbu izpildes laiks — periodâ no 1997. g. 15. novembra lîdz materiâlu iesniegðanas brîdim. Iesniegtam darbam klât pievienot îsu anotâciju latvieðu valodâ apjomâ 0,03—0,1 autorloksnes. Iesniedzamie darbi nevar bût iepriekð no LZP lîdzekïiem prçmçti vai citâdi apbalvoti pçc to orìinalitâtes.

Darbu iesniegðanas termiòð 1998. gada 5. decembris. Darbus izvçrtçs eksperti un labâko vai labâkos prçmçs kopsummâ lîdz 1500 Ls. Prçmçtos darbus atpakaï neizsniegs un tos paredzçts iesniegt ieinteresçtam valsts institûcijâm. Pârsvarâ konkursam prioritâte ir tiem darbiem, kuri nav atmaksâti no LZP finansçtiem lîdzekïiem kâ granti vai programmas.

Izziòas A. Sproìim un Dz. Bergmanei, tâlr. 7227712, 7227790, 7226072.

LZP Ekonomikas un juridiskâs zinâtnes ekspertu komisija

Numura saturs

*******************************************

Nâkamais “Zinâtnes Vçstneða” numurs iznâks 26.oktobrî

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri

Pçdçjâs izmaiòas: 1998.gada 14.oktobrî