Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada  26. oktobris * 17(162) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

BALTIJAS UN ZIEMEĻVALSTU ZINĀTŅU AKADĒMIJU KONFERENCES KOMUNIKĒ

Tallina, 1998. gada 2.—3. oktobrī

Saskaņā ar Otrās Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferences (Viļņa, 1997. gada 22.—23. septembris) dalībnieku vienošanos trešā šo akadēmiju konference ar nosaukumu “Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju zinātniskā sadarbība” notika Tallinā 1998. gada 2.—3. oktobrī.

Konferencē piedalījās šādu zinātņu akadēmiju delegācijas:

Dānijas Karaliskā Zinātņu akadēmija;
Igaunijas Zinātņu akadēmija;
Somijas Zinātņu akadēmiju delegācija;
Latvijas Zinātņu akadēmija;
Lietuvas Zinātņu akadēmija;
Norvēģijas Zinātņu akadēmija;
Zviedrijas Karaliskā Literatūras, vēstures un senlietu akadēmija;
Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.
Islandes Zinātņu akadēmija uzticēja to pārstāvēt konferencē Dānijas Karaliskajai Zinātņu akadēmijai.

Delegācijas pārstāvjus pieņēma Igaunijas Republikas Valsts prezidents Lennarts Meri.

Konferences dalībniekus uzrunāja Igaunijas izglītības ministrs pro fe sors Meits Klāsens un Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess.

Konferences darbā piedalījās Dānijas vēstnieks Svends Roels Nilsens, Somijas vēstniecības padomnieks Nīriki Kurkivuori, Norvēģijas vēstnieks Kais Olafs Lie un Zviedrijas Ārlietu ministrijas vēstnieks Centrālās un Austrumeiropas jautājumos profesors Andreass Adāls.

Konferencē analizēja un apsprieda šādus jautājumus:

  1. Zinātnes reforma Baltijas valstīs: īstenošana, tās ietekme uz zinātni un jaunās tendences.

  2. Baltijas kopīgās pētījumu programmas (Baltijas jūras zinātniskās izpētes programma, Baltijas enerģētisko pētījumu programma un Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs BALTONIKA): rezultāti, pašreizējie darba mērķi, finansēšana un nākotnes perspektīvas.

  3. Priekšlikumi par jaunām kopīgām programmām (“Baltijas iedzīvotāju bioloģiskās un etniskās vēstures izpēte, apkopojot dažādu zinātnes nozaru atziņas” un “Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrācijas Eiropas Savienībā sociāli ekonomiskie aspekti”); nākotnes projektiem un sadarbību, īpaši sociālajās zinātnēs un vides izpētē.

  4. Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnisko sabiedrību integrācija, risinājumi zinātnisko kontaktu un sadarbības pastiprināšanai.

Trešās Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferences dalībnieki uzsvēra, ka sadarbība starp reģiona zinātniekiem daudzās jomās attīstās sekmīgi. Šo attīstību ievērojami veicina šo valstu zinātņu akadēmiju atbalstītās kopīgo pētījumu programmas, zinātnieku divpusējās apmaiņas un citas aktivitātes. Šajā sakarā konferences dalībnieki izsaka pateicību Zviedrijas Karaliskajai Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijai par finansiālo atbalstu Baltijas — Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā, apmaksājot ceļa izdevumus divpusējo līgumu ietvaros nominētajiem Baltijas zinātniekiem, kuri apmeklēs Zviedriju ar mērķi veikt pētniecisko darbu laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam. Konferences dalībnieki ar pateicību atzīmē Norvēģijas sniegto atbalstu Lietuvas universitātēm, par kuru atbild Norvēģijas Zinātņu akadēmija.

Tika atzīmēts, ka sagatavošanas stadijā ir vairāki Somijas un Baltijas valstu kopīgi pētījumu projekti.

Notika akadēmiju vadītāju domu apmaiņa par Baltijas un Ziemeļ valstu pētījumiem vides un ilgtspējīgas attīstības jomās. Tika izteikts gandarījums par daudzajām divpusējām un daudzpusējām aktivitātēm šajās jomās un apņemšanās sekot to turpmākai attīstībai, īpašu nozīmi piešķirot fundamentālajiem pētījumiem.

Pašreizējā laika posmā trīs vissvarīgākie Baltijas valstu uzdevumi ir: zinātnes reformas turpināšana, stabila finansēšanas mehānisma nodrošināšana un integrācija starptautiskajā zinātnē. Šajā procesā svarīga loma ir Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībai.

Konferences dalībnieki vienojās:

Tallina, 1998. gada 3. oktobrī

Dānijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Birgers Munks Olsens, prezidents

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jiri Engelbrehts, prezidents

Somijas Zinātņu akadēmiju delegācijas vārdā rofesors Olli Lehto, prezidents

Islandes Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Birgers Munks Olsens,
Dānijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jānis Stradiņš, prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Benedikts Juodka, prezidents

Norvēģijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Lars Valle, prezidents

Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas vārdā profesors Inge Jonsons, prezidents

Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Bertils Aronsons, viceprezidents

Numura saturs

****************************************

BALTIJAS VALSTU ZINĀTŅU AKADĒMIJU PREZIDENTU SANĀKSME

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju prezidenti, atzīmējot sekmīgo zinātnes reformas gaitu Baltijas valstīs, kā arī sadarbību starp dalībvalstu zinātņu akadēmijām, universitātēm un citām zinātniskajām institūcijām, izsaka apņemšanos kopīgi veicināt triju valstu stabilu zinātnes attīstību un zinātnieku savstarpējo sadarbību.

Apsprieduši dažādus Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbības aspektus, prezidenti akcentē sekojošo:

I

Atzīmējams ir progress sekojošās Baltijas zinātņu akadēmiju kopīgo pētījumu programmās:

* Baltijas jūras zinātniskās izpētes programma (koordinators: profesors Gunārs Andrušaitis, Latvija);

* Baltijas enerģētisko pētījumu programma (koordinators: profesors Jurģis Vilemas, Lietuva);

* Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs (BALTONIKA; koordinators: profesors Jans Ross, Igaunija).

Tomēr nepietiekamais finansējums vai vispār finansējuma trūkums izraisa nopietnas bažas par to, vai būs iespējams turpināt pētījumus. Finansējuma trūkums ir kļuvis par nopietnu šķērsli īpaši Baltonikas programmas realizēšanā.

Šī šķēršļa pārvarēšanai sanāksmes dalībnieki iesaka programmu koordinatoriem un projektu vadītājiem aktīvi meklēt un pieprasīt grantus pētījumiem, griežoties gan savas valsts, gan starptautiskās finansēšanas iestādēs.

Prezidenti uzskata par nepieciešamu lūgt Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju palīdzību Baltonikas programmas īstenošanā attiecībā uz tās mērķiem, saturu, finansu resursiem un Ziemeļvalstu līdzdalību.

II

Sanāksmes dalībnieki pēc visu priekšlikumu izvērtēšanas nolemj:

* apstiprināt jaunu kopīgu pētījumu programmu “Baltijas iedzīvotāju bioloģiskā un etniskā vēsture starpdisciplinārā skatījumā” un par programmas koordinatoru turpmākajiem diviem gadiem nozīmēt profesoru Ričardu Vilemu (Igaunija);

* atbalstīt profesora Aleksandra Vasiliauskas (Lietuva) iniciatīvu uzsākt projektu “Baltijas valstu integrācijas Eiropas Savienībā sociālie un ekonomiskie aspekti” un lūgt viņu turpināt darbu, lai šādu programmu varētu iesniegt apstiprināšanai nākamajā gadā trim Baltijas valstu zinātņu akadēmijām.

III

Prezidenti piekrīt iedibināt kopīgu Baltijas zinātņu akadēmiju medaļu par labākajiem rezultātiem apstiprināto kopīgo Baltijas pētniecības programmu izpildē. Sanāksmes dalībnieki pilnvaro izveidoto akadēmiju viceprezidentu komiteju līdz 1998. gada 15. decembrim izstrādāt medaļas nolikumu.

IV

Prezidenti atzīmē, ka zinātniskie kontakti starp Baltijas reģiona zinātniekiem pieaug gan skaitliski, gan rezultatīvi, un tādēļ nolemj palielināt par 50% divpusējās zinātnieku apmaiņas kvotas un uzdot akadēmiju starptautisko sakaru daļām līdz gada beigām sagatavot attiecīgos dokumentus.

V

Sanāksmes dalībnieki atbalsta zinātnisko kontaktu paplašināšanos ar Baltijas Studiju asociāciju (AABS) un lūdz Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu sagatavot kopā ar AABS pārstāvjiem attiecīgu memorandu.

VI

Sanāksmes dalībnieki atbalsta Latvijas Zinātņu akadēmijas inicia tīvu izveidot datu bāzi par augsti kvalificētiem zinātniekiem, kurus Baltijas zinātņu akadēmijas rekomendē kā starptautiski atzītus ekspertus.

VII

Sanāksmes dalībnieki ierosina sarīkot nākamo Baltijas zinātņu akadēmiju sanāksmi kopā ar zinātnisko konferenci 1999. gada Rīgā, organizatoriem izvēloties konferences tēmu.

Tallina, Igaunija, 1998. gada 3. oktobrī

Igaunijas Zinātņu akadēmijās vārdā profesors Jiri Engelbrehts, prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jānis Stradiņš, prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Benedikts Juodka, prezidents

 

Numura saturs

****************************************

LZA Goda doktori

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts š. g. 22. sep tembrī apstiprināja LZA  goda  doktora  grādu
T. Heijerdālam  un P. Lazdam

Tūrs HEIJERDĀLS

Tūrs Heijerdāls, norvēģu ceļotājs, arheologs, etnogrāfs, rakstnieks, dzimis 1914. g. 6. oktobrī Larvikā. Viņa dzīves ceļu noteica kopš bērnības un skolas gadiem spilgti izteiktā interese par ģeogrāfiju, vēsturi, zooloģiju un ceļojumiem. Studējis Oslo universitātē, iegūstot ģeogrāfa un zoologa specialitāti.

Aktīvs seno civilizāciju pētnieks, izmantojot senus, unikālus pārvie to šanās līdzekļus. 1937.—1938. g. pētot Fatuhivas salu Marķīza arhipe lāgā, izdarījis secinājumus par Polinēzijas salu iedzīvotāju ieceļo šanas iespējamību no Dienvidamerikas, par šo iedzīvotāju etniskām saitēm. Šai problēmai veltījis lielāko daļu sava radošā mūža.

Būtisks ieguldījums zinātnē — eksperimentālās ģeogrāfiskās ekspedīcijas, šķērsojot Atlantijas okeānu, daļu Klusā, daļu Indijas okeā na vienkāršos, no dabas dotiem materiāliem, pēc seniem paraugiem bū vētos peldlīdzekļos. Rezultātā tika pierādīts, ka cilvēki spēja pār vie toties lielos attālumos, mainīt dzīves vietas un uzturēt sakarus jau tālā senatnē.

Otrs atklājums — senas kultūras atklāšana Polinēzijā un tās izpēte ar arheoloģiskām un salīdzinošām metodēm. Secinājums: Polinēzijā var konstatēt divus ieceļotāju viļņus — ap 380. g. no Dienvidamerikas un ap 1000. g. — no Āzijas.

Dziļi zinātnisks, balstīts uz unikāliem materiāliem ir T. Heijerdāla 3 sējumu pētījums par Lieldienu salām, Rapaiti un Marķīza arhipelāga salās veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, tāpat arī grāmata par dabas filozofiju.

Populārzinātniskie darbi: “Ceļojums ar Kon-Tiki”, “Aku-Aku: Lieldienu salas noslēpumi”, “Ra”, “Paradīzi meklējot”, “”Tigris” ekspedīcija” (izd. “Zinātne”, “Grāmatu draugs”).

Kā vieslektors T. Heijerdāls strādājis Anglijas, ASV, Austrālijas, Brazīlijas, Holandes, Kanādas, Peru, Somijas, Šveices, Zviedrijas u. c. valstu augstskolās.

Viņš ir Norvēģijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis, Oslo universitātes Goda doktors, Norvēģijas Ģeogrāfijas biedrības Goda biedrs, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis, Krievijas ZA goda doktors vēsturē, Maskavas universitātes M. Lomonosova medaļas laureāts.

1998. gada vasarā T. Heijerdāls apmeklēja Latviju un piedalījās nozīmīgās zinātniskās un populārzinātniskās norisēs, t. sk. saviem ceļojumiem veltīto izstāžu atklāšanā.

Viņa veikums pilnā mērā atbilst tam, lai T. Heijerdālu ievēlētu par LZA goda doktoru vēsturē.

 

Paulis LAZDA

Paulis Lazda — vēsturnieks, zinātnes un muzeju darbības orga nizators. Vēstures zin. doktors (Ph. D.).

Dz. 1938. g. 4. maijā. Izglītību ieguvis: Mičiganas universitātē (ASV, 1959—1961, bakalaura grāds vēsturē), Viskonsinas universitātē — Medisonā (1961—1967), iegūstot vēstures maģistra grādu. 1987. gadā Viskonsinas universitātē aizstāvējis vēstures zinātņu doktora disertāciju.

Profesionālā darbība ilgus gadus saistīta ar Viskonsinas universitāti Oklērā: asistents (1965—1967), lektors Vēstures fakultātē (1967—1974), docents (1974—1988). Kā vieslektors strādājis Austrum miči ganas universitātē (1982), Viskonsinas universitātes Stīvenpointā — Jagaiļa universitātē Krakovā (1983), vairākkārt bijis viesprofesors vasaras semestrī Austrummičigānas universitātē (1983, 1987, 1989). Laikā no 1988. līdz 1991. g. ārkārtas profesors tajā pašā Viskonsinas univer sitātē Oklērā, 1991. g. — vēstures profesors, 1996. g. — maģistra programmu direktors. Nodibinājis un kopš 1991. gada vada Viskonsinas univer sitātes semestra programmu Latvijā. 1994. g. izveidojis un vada gadskārtējo Austrumeiropas simpoziju Viskonsinas universitātē. Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājs (1993) un muzeja Padomes priekš sēdētājs.

Akadēmiskie kursi: Rietumu civilizācijas vēsturē, totalitārisma vēsturē, Polijas vēsturē, 20. gs. Austrumeiropas vēsturē, 17.—20. gs. Eiropas vēsturē, Krievijas kultūras un intelektuālajā vēsturē, Latvijas vēsturē.

Zinātniski pētnieciskā darba intereses saistītas ar latviešu tautas atmodas 19. gs. pētījumiem, Latvijas neatkarību līdz 1940. g., mākslu un glezniecību totalitāro sistēmu apstākļos un Latvijas 50 gadu okupācijas perioda mutvārdu vēsturi.

 

Numura saturs

***************************************

Īsumā: emeritēto zinātnieku kluba dibināšana

Š. g. 9. oktobrī ap 70 valsts emeritēto zinātnieku bija pulcējušies uz sava kluba dibināšanu. Tik kupls klātesošo skaits liecināja, cik svarīgi ir cilvēkiem, kuri visu savu darbīgo mūžu pavadījuši domubiedru kolektīvā, arī, aizgājušiem pensijā, sagādāt iespēju satikties un turpināt tīri cilvēciskus kontaktus. VEZ padomes priekšsēdētājs M. Beķers savā runā ieskicēja tos virzienus, kuros varētu darboties klubs, un tie būtu — pārrunas par aktuāliem zinātnes un medicīnas jautājumiem, kultūras pasākumi, tikšanās ar skolu jaunatni, ekskursijas, arī vakarēšanas.

Taču, lai klubs varētu uzsākt darbību, nepieciešams izstrādāt tā statūtus, ko klātesošie uzticēja R. Kukainei, I. Afanasjevam, R. Kondratovičam, J. Graudonim un P. Guļānam.

Numura saturs

****************************************

Z. Kipere

Pirms 40 gadiem debesis nokāpa uz papīra

23. septembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un teh nisko zinātņu nodaļas sēde, kura saucās “Populārzinātniskā literatū ra — obligāts priekšnoteikums normāla mācību un sabiedrības izglī to šanas procesa nodrošināšanai”. To inspirēja šobrīd vienīgā pe riodiskā populārzinātniskā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” 40. gadu jubileja — 1958. gada rudenim bija veltīts pirmais “Zvaigžņotās Debess” numurs.

Svinības sākas jau rīta pusē, kad divi lieli autobusi ar “Zvaigžņotās Debess” cienītājiem un lasītājiem devās uz Baldones Riekstukalnu aizvest rudenīgus sveicienus žurnāla un arī Riekstukalna observatorijas “tēvam” Jānim Ikauniekam, kurš, izpildot viņa vēlēšanos, ir apglabāts observatorijas teritorijā, skaistā pļaviņā pusceļā starp “Lielo Šmitu” un reflektoru paviljoniem.

LNT žurnāliste, kura observatorijas apmeklētāju vidū bija cerējusi redzēt tikai sirmas galvas vai no dzīves tālu stāvošus dīvaiņus, jo enerģisks, mūsdienīgs cilvēks taču lasa “Kapitālu” (vai vismaz “Klubu”), bija patiesi izbrīnīta, satiekot zēniņu no Liepājas, kuram bija jāizsniedz skolas kavējumu attaisnojošs “dokuments”, un pat veselu skolēnu autobusu no Murjāņu sporta internātskolas. Tas nozīmē, ka tomēr ir vēl arī tādi jaunieši, kas lūkojas debesīs.

Baldonē pēdējos gados daudz kas ir “sarāvies” kā pārāk karstā ūdenī mazgāts. Vispirms jau observatorijas darbinieku skaits. Tagad observatorija nonākusi Latvijas Universitātē, kur līdz ar LZA Radioastrofizikas observatorijas pievienošanu pašmāju astronomiem izveidots Astronomijas institūts. “Galvu pazaudējis” arī observatorijas Saules radioteleskops, tā iekārta daļēji pārvesta uz Starptautisko Radioastronomijas centru Irbenē pie Ventspils. Un te gribot negribot jāvelk paralēles ar apturēto Salaspils kodolreaktoru. Ja nebūtu prof. Edgara Bervalda titānisko pūļu atdabūt, noturēt un atdzīvināt šo PSRS kosmiskā militārā kompleksa objektu, par kuru toreizējais Latvijas premjerministrs Valdis Birkavs teica: “Nu kāpēc jums vajadzīga tā lūžņu kaudze? Tas taču sen jau ir novecojis!”, to tiešām būtu piemeklējis lūžņu liktenis. Ne velti, skaitot stundas un minūtes līdz objekta nodošanas un pieņemšanas brīdim, tam apkārt jau bija savākusies lūžņu vācēju “maitu kraukļu” smagā tehnika.

Mācība? Iznīcinot vienu, domā, ko vari vietā radīt jaunu. Radioastro fizikas jomā tas ir izdevies.

LZA nodaļas sēdē kor. loc. Artura Balklava-Grīnnhofa referātu nolasīja prof. Andrejs Alksnis — viņam tā bija “Zvaigžņotās Debess” jubilejas otrā daļa, jo arī Baldonē viņš uzstājās saimnieka lomā. Viruss nesaudzē arī gaviļniekus, tādēļ referāta autoram un ilggadīgam “Zvaigžņotās Debess” atbildīgajam redaktoram A. Balklavam-Grīnhofam secen gāja ne tikai sēdes svinīgā daļa ar ziediem un apsveikumiem, bet arī četras gadalaiku tortes. Kad no katras bija nogaršots kaut maziņš gabaliņš, vairs nebija spēka sekot akadēmiķa J. Ekmaņa uzaicinājumam un noteikt, kurš “gadalaiks” ir tas garšīgākais. Garšīgi bija visi.

 

Populārzinātniskā literatūra –
obligāts priekšnoteikums normāla mācību un sabiedrības izglītošanas procesa nodrošināšanai jeb četri gadu desmiti ar “Zvaigžņoto Debesi”

Artura Balklava-Grīnnhofa referāts

Šodien viens no mūsu pulcēšanās iemesliem neapšaubāmi ir arī akadēmiskā populārzinātniskā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” (“ZvD”) četrdesmit gadu ilgās pastāvēšanas atzīmēšana. Taču galvenais, kas izraisījis šīs autoritatīvās sēdes sasaukšanu, protams, ir šobrīd Latvijā kritiskā situācija zinātnē un, līdz ar to, zinātnisko atziņu popularizēšanā, jo abas šīs jomas ir ļoti cieši saistītas. Tas ir pamats, lai “ZvD” tās jubilejas reizē aplūkotu plašākā kontekstā — kā nacionālās kultūras parādību un, līdz ar to, kā nozīmīgu internacionālās kultūras sastāvdaļu, jo “ZvD” ir guvusi arī augstu starptautisku vērtējumu — tas ir viens no žurnāliem, kas ir iekļauts starptautiskajā astronomiskās informācijas bibliogrāfiskajā rādītājā “As tron o my and Astrophysics Ab stracts” atreferējamo žurnālu sarakstā, kā arī tas kalpo kā apmaiņas literatūra, lai Latvijas astronomi saņemtu darbam nepieciešamo, bet dārgo profesionālo žurnālu “Month ly No tic es of the Royal Astronomical Society” u. c.

Radusies 60. gadu beigās kā viena no Jāņa Ikaunieka daudzajām vērienīgajām iecerēm, kuru kopējais mērķis bija apliecināt arī l a t v i e š u zinātnieku spējas tādā augsti prestižā zinātnisko pētījumu virzienā kā astronomija, “ZvD” no šīs dienas viedokļa piesaista uzmanību vismaz ar diviem momentiem. Pirmkārt, tas bija samērā šauri specializēts un arī it kā samērā šauram lasītāju lokam domāts žurnāls (astronomu un astronomijas interesentu taču ir daudz mazāk nekā, piemēram, mūziķu un to fanu, sportistu un to atbalstītāju, ārstu un pacientu, vai galu galā arī ķīmiķu un ķīmijas izmantotāju). Un, otrkārt, tas bija vienīgais šāda veida žurnāls, kas PSRS iznāca nacionālā valodā laikā, kad notika pastiprināta virzīšanās uz jaunas vēsturiskas formācijas — padomju tautas (homo soveticus) — veidošanu, t. i., uz vispārēju rusifikāciju. Tas bija ar toreizējās kārtības loģiku principā disonējošs precendents un tieši tādēļ to diemžēl neizdevās atkārtot nevienam no toreizējās PSRS republiku astronomu kolektīviem. Izņēmums, protams, bija Krievijas federācija.

Jānim Ikauniekam tas izdevās, pateicoties viņa izcilajām spējām, tostarp, izmantot to izkopto demagoģijas arsenālu, kas bija boļše vistiskās jeb tā sauktās marksistiski ļeņiniskās ideoloģijas viena no galvenām sastāvdaļām. Viena no šīs ideoloģijas pamattēzēm, kā atceramies, bija, ka kultūrai ir jābūt nacionālai pēc formas un sociālistiskai pēc satura. “ZvD” tad arī izdevās “izsist cauri” kā šādas nacionālas pēc formas kultūru veicinošu produktu, kura uzdevums bija darbaļaužu sociālistiskā audzināšana, viena no kuras pusēm, savukārt, bija materiālistiskā pasaules uzskata attīstīšana sabiedrības apziņā, tātad, ciņā pret ideālistisko pasaules uzskatu, vai, konkrētāk, cīņa pret reliģiju, māņticību un citiem ideoloģiskiem maldiem, Un, lai gan, protams, “ZvD” vispārējās kompartijas vadības un Glavļita modrās cenzūras apstākļos nevarēja izvairīties no zināmu meslu maksāšanas tās iznākšanu akceptējušā politiskā režīma ideoloģiskajai sistēmai, par ko liecina tādu laiku pa laikam nodaļu parādīšanās kā “Ateistu stūrītis” un atsaukšanās uz vadošajām dialektiskā materiālisma pamatnostādnēm, visumā tomēr “ZvD” izdevās izbrist šo, varētu teikt, ideoloģisko purvu, nepiesmēlušai zābakus, t. i., nezaudējot zinātnisko objektivitāti, paliekot tās rāmjos un nekļūstot par klaju boļševistiskās propagandas ruporu.

Atskatoties uz šajā, t. i., padomju posmā, noietiem vairāk nekā trīsdesmit gadiem, varam atzīmēt divus ļoti svarīgus momentus, kurus droši var ierakstīt “ZvD” pozitīvo veikumu kontā. Pirmkārt, tā veica ļoti lielu darbu zinātniskās domāšanas, t. i., īstenības objektīvas izpētes, īstenības parādību kritiskas izvērtēšanas iemaņu ieaudzināšanā un attīstīšanā savos lasītājos, no kuriem lielākā un potenciāli nozīmīgākā daļa bija un ir jaunatne — skolu un studējošā jaunatne. Šīs ar zinātnisku, tātad, objektīvu un kritisku izpēti un vērtēšanu saistītās metodoloģijas apgūšana, kā labi zināms, ir ļoti bīstama jebkuram totalitārismam, jo grauj tā pamatnostādnes, kuras balstās uz vienīgās patiesības pasludināšanu, aklas ticības tai ieaudzināšanu un no tās izrietošas pakļaušanās.

Otrkārt un principā ne mazāk svarīgi bija tas, ka “ZvD” ļāva saglabāt un veicināja latviešu valodas zinātniskās terminoloģijas izkopšanu un attīstību, t. i., palīdzēja uzturēt latviešu valodas lietošanu, tās apriti sabiedriskajā un jo sevišķi zinātniskajā komunikācijā, kurā arvien vairāk dominēja krievu valoda kā starpnacionālās sazināšanās, bet būtībā kā nacionālo valodu pakāpeniskas izstumšanas līdzeklis.

Var, protams, to uzlūkot un tagad vērtēt arī kā kuriozu, ka tajā laikā “ZvD” tika vairākkārt atzinīgi novērtēta dažādās instancēs un konkursos, no kuriem, šķiet, augstākais sasniegums bija bronzas medaļa PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē 1983. gadā. Taču vissvarī gākais bija tas, ka šis žurnāls saņēma pastāvīgu centralizētu finansiālu atbalstu tā izdošanai.

Tam visam pamatā bija redakcijas kolēģijas lai arī ne pārāk afišētā, bet nesatricināmā orientācija uz akadēmismu, jo, lai arī cik tas nebūtu paradoksāli, nopietni ņemami totalitāri režīmi (bet PSRS šajā ziņā, var teikt, ir klasisks paraugs), tāpat kā patiesi demokrātiskas sistēmas respektē zinātni, jo ļoti labi izprot un apzinās zinātnes nozīmību: totalitāri režīmi gan vairāk savas varas nosargāšanā, nostiprināšanā un paplašināšanā, patiesi demokrātiskās sistēmas — arī sabiedrības nepārtraukti augošo attīstības vajadzību apmierināšanā.

Jāatzīmē gan, ka, tāpat kā šodien, arī toreiz “ZvD” redakcijas kolē ģijas darbs balstījās uz vistīrāko entuziasmu un sava zinātnieka pienā kuma apzināšanos. Speciāls atalgojums par to netika un netiek saņemts, ja vien par tādu netiek uzskatīts izteikti nelielie honorāri par žurnālā nopublicētajiem redakcijas kolēģijas locekļu rakstiem.

Jaunās atmodas laiks pavēra iespēju paplašināt objektīvās īstenības atspoguļošanu. Tika publicēti vairāki iepriekš aizliegti un no šauri materiālistiska pasaules uzskata viedokļa “ķecerīgi” raksti. Kā piemērus tam var minēt gan publikācijas par trimdas latviešu zinātnieku darbu un filozofiskās domas daudzveidības apzināšanu, gan tādu iepriek šējam režīmam nepieņemamu publikāciju kā krievu zinātnieka A. Sļiņko rakstu “Demokrātija no matemātikas redzes viedokļa” (“ZvD”, 1989. gada rudens, 30.—35. lpp.) par to, kā izmantojot demokrātiskas procedūras, var manipulēt ar sabiedrisko domu un tās lēmumiem u. c. šis raksts bija saņēmis atteikumu vairākos tā laika vissavienības žurnālos.

Pēcatmodas laikā šīs iespējas tiek vēl pilnīgāk izmantotas. Žurnāls uzskata par savu pienākumu atspoguļot pasauli tās objektīvajā daudz veidībā, tas daudz lielākā mērā nekā līdz šim ir pievērsies filozo fiskām, ar pasaules uzskatu saistītām problēmām, parādot, ka cilvēks kā ra dī jums vai radība faktiski vienlaikus eksistē divās vienai otru savstarpēji papildinošās (komplimentārās) pasaulēs — materiālajā un garīgajā, kuras abas ir vienlīdz reālas (doma un gars taču ir tikpat reāli kā atoms, kā matērija), ka cilvēks ir vairāk garīga, nekā materiāla būtne, ka šīs būtnes galvenais uzdevums ir šo pasauļu izpratne, lai orientētos tajās, saglabājot savu neatkārtojamo identitāti un attīstības perspektivitāti u. c. nozīmīgiem ar šo pasauļu izpēti saistītiem jautā jumiem. Taču sevišķi tiek uzsvērts, ka materiālās pasaules izziņa, kas balstās galvenokārt uz fundamentāliem pētījumiem, nav zaudējusi savu lomu, savu nozīmi. Zinātnes ieguldījums sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību apmierinašanā vēl joprojām ir un būs neaizvietojams un nepārvērtējams.

Četrdesmit gados “ZvD” publicētie vairāki tūkstoši populārzinātnisko rakstu ir ar nezūdošu kā zinātniski informatīvu, tā kultūrvēsturisku nozīmi. Uzdrošinos apgalvot, ka tik pilnīgs priekšstats par kosmisko pasauli, par tajā valdošajām fundamentālajām likumsakarībām, kuras nosaka šīs pasaules uzbūvi un evolūciju, Latvijā nav daudziem, tādēļ tos dažus tūkstošus “ZvD” lasītāju bez pārspīlējuma var pieskaitīt pie mūsu intelektuālās elites. Domāju, ka viņiem nebija saprašanas grūtības, nedz lasot P. Nilsena poētisko, esejiskā manierē uzrakstīto “Zvaigžņu ceļi. Grāmata par Visumu”, nedz arī lasot S. Hokinga izteikti dziļi zinātnisko, bet ne mazāk brīnišķīgi uzrakstīto grāmatu — “Īsi par laika vēsturi. No Lielā Sprādziena līdz melnajiem caurumiem”, jo visi tajās apskatītie jautājumi jau tādā vai citādā apjomā ir tikuši aplūkoti arī “ZvD”.

Tātad, “ZvD” ir veikusi un joprojām veic ļoti būtisku, ļoti vajadzīgu kā mācību, tā sabiedrības izglītošanas darbu, jo dzīvot pasaulē un vismaz galvenos vilcienos to neizprast, tomēr ir jāvērtē kā garīga akluma vai kurluma paveids, kura sekas ir aprobežotība un ar to saistīta nespēja arī daudzās citās dzīves jomās ar visām no tā izrietošām konsekvencēm. Ļoti svarīts ir arī tas, ka bez šāda plaši izvērsta zinātni popularizējoša darba tiek atražoti daudzi izteikti šauri specializējušies profesionāļi, bet maz sistēmiski domājoši, kuri vislabāk var veicināt sabiedrības integrācijas un demokratizācijas procesus, kas ir visizteiktākās mūsu laikmeta aktualitātes.

Šajā ziņā jau labu laiku un arī šobrīd ļoti slikts stāvoklis ir ar popu lār zinātniskiem žurnāliem tādās zinātnes nozarēs kā fizika, matemātika, ķimija un bioloģija u.c., kurās veikto fundamentālo pētījumu rezultātā atklātās jaunās atziņas ir ne mazāk būtiskas visaptveroša zinātniska pasaules uzskata izveidošanai, jo “ZvD”, pat gribēdama un censdamās, fiziski nav spējīga visās šajās jomās notiekošo pietiekami pilnīgi atspo guļot. No šī viedokļa ļoti iepriecinoša ir līdz šim ar ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstu izdotā žurnāla “Tehnikas Apskats” turpmākā iznākšana Latvijā, bet arī tas nav pietiekami. Ir vairāk ne kā nepieciešami nobriedusi vajadzība pēc tāda tipa akadēmiska populārzinātniska žurnāla, kāds bija “Atklājums”, izdošanas atjaunošanas vai organizācijas. Tas ievērojami samazinātu plaisu, kāda pašlaik piekoptās zinātnes nīdē šanas politikas rezultātā ir izveidojusies starp zinātnē faktiski notie košo un Latvijas sabiedrības izpratni par zinātnē notiekošā nozīmību no civilizācijas attīstības perspektīvu viedokļa.

Zinātnes galvenais uzdevums ir atklāt jaunas, uzsveru — jaunas, t. i., vēl nezināmas patiesības, ražot jaunas zināšanas, jaunu informāciju. Pamatā visam ir fundamentālie pētījumi, kuru rezltātus var salīdzināt ar jaunizaudzētiem graudiem, no kuriem tālāk lietišķos pētījumos tiek cepta gan rupjā un baltā maize ikdienišķajam sadzīves uzturam, gan gardās komforta kūciņas un cepumi. Zinātnes popularizēšana nav šo zināmo zinātnisko atziņu atgremošana, kā to dažkārt nākas dzirdēt no viena otra, kurš, acīmredzot, neizprot šī jautājuma būtību. Sabiedrībai ir t i e s ī b a s zināt un saprast to, kas notiek zinātnē, un zinātnieku p i e n ā k u m s ir šīs tiesības respektēt un nodrošināt, populāri izklāstot zinātnes sasniegumus, problēmas un vajadzības.

Par zinātnes popularizēšanu bieži vien runā kā par procesu, kurā notiek sarežģītās zinātnes valodas pārtulkošana ikdienā lietojamā un, līdz ar to, visiem saprotamā valodā. Tiek uzsvērts arī tas, ka šāda tulkošana ir nepieciešama arī pašiem zinātniekiem, lai nodrošinātu savstarpēju saprašanu starp dažādās nozarēs strādājošiem speciālistiem, jo šobrīd dominējošā šaurā specializācija, kurai, lai gan ir visai racionāls pamats, diemžēl, ir radījusi ļoti daudzas “valodas”, kuras nav saprotamas pat citās nozarēs strādājošiem profesionāļiem.

Tātad, zinātnisko un it sevišķi eksakto zinātņu atziņu popularizācija ir absolūti nepieciešama kā normāla mācību, tā sabiedrības izglītošanas procesa sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt dzīves strauji mainīgajai, tostarp informatīvi pārblīvētajai situācijai atbilstoši adaptēties, t. i., sekmīgi pastāvēt, sekmīgi līdzdarboties spējīgas intelektuāli attīstītas personības atražošanu. Un no šī viedokļa populārzinātniskās literatūras izdošanai būtu jābūt obligātai valsts izglītības un kultūras politikas sastāvdaļai. Šai auditorijai, šķiet, ir lieki speciāli atgādināt, ka valstīs, kuras savu attīstību saista vai ir nodomājušas saistīt ar visdrošāko, ar visperspektīvāko šīs attīstības pamatu — ar zinātnes, ar zinātniskos pētījumos gūto atziņu izmantošanu, zinātnes popularizācijai arī tiek pievērsta tai pienācīga, t. i., vislielākā uzmanība.

Jāuzsver arī tas, ka patiesai informācijai, kas ir zinātnisko pētījumu rezultāts, ir nepārvērtējama nozīme arī demokrātijas kā dzīves veida nostiprināšanā, jo vispusīgi un labi informēta sabiedrība ir stabilāka, ir imūnāka pret meliem, pret dezinformāciju, kas parasti ir jebkuru sociālu satricinājumu un totalitāru režīmu izcelsmes cēlonis. Tātad, zinātnes attīstīšana un tās atziņu popularizācija ir jāuzskata arī par vitāli nepieciešamu demokrātijas nostiprināšanas un attīstībs priekšno teikumu.

A. BALKLAVS-GRĪNHOFS,
prof., Dr. phys., LZA korespondētājloceklis,
“Zvaigžņotās Debess” atbildīgais redaktors

----------------------------------------------------------------------------------

SĒDES DALĪBNIEKI PIEŅĒMA LĒMUMU:

Zinātnes pamatuzdevums ir pasaules izzināšana un jaunu patiesību atklāšana par parādībām un procesiem, kā arī šo zināšanu izmantošana nepārtraukti augošo sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību nodrošināšanai. Tādēļ popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas ir zinātnieka pienākums. Šis pienākums ir paredzēts arī likumdošanā (LR Likums par zinātnisko darbību, 6.3. p.), taču tikpat lielā mērā tas izriet no zinātnieka ētikas normām. Zinātnes sasniegumu popularizēšana dod galveno ieguldījumu mūsdienu prasībām atbilstošas informatīvās sa bied rības veidošanā, veicinot tās iepazīstināšanu ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, izkopj pasaules izpratni, analītisko un sintētisko domāšanu, veicinot zinātniski pamatota pasaules skatījuma veidošanu. Pats galvenais — tā aizrauj un orientē jaunatni eksakto zinātņu un tehnisko profesiju apguvei, t. i., nozarēs, kurās Latvijā pēdējā laikā ir manāmi apsīcis jau nat nes pieplūdums. Tas neapšaubāmi ir vērtējams kā Latvijas attīstībai nelabvēlīgs simptoms.

Tādēļ krasi jāmaina valsts un sabiedrības attieksme pret zinātni, t. sk. populārzinātniskās literatūras un nacionālo enciklopēdiju izdošanu. Valsts struktūru un multimēdiju uzmanībai jāaptver un jāatspoguļo Latvijas un pasaules zinātnes vēstures būtiskie jautājumi un pašreizējās attīstības tendences.

Sēdes dalībnieki nolēma ierosināt:

1. LR Izglītības un zinātnes ministrijai izskatīt jautājumu par populārzinātniskās literatūras un periodikas pašreizējo stāvokli Latvijā, it īpaši eksakto zinātņu jomā, un ministrijas iespējamo līdzdalību šī stāvokļa uzlabošanā;

2. Valsts Radio un televīzijas padomei programmās ietvert zinātnieku sagatavotus raidījumus zinātnes atziņu un sasniegumu popularizēšanai, t. sk. par astronomiskajām parādībām attiecīgajā gadalaikā;

3. Latvijas Zinātnes padomei no zinātnes finansēšanai piešķir ta jiem līdzekļiem iedalīt noteiktu procentu populārzinātnisko izdevumu un periodikas izdošanai, izskatot iespēju izveidot plaša profila populār zi nātnisko žurnālu (piemēram, atjaunojot žurnālu “Atklājums” vai modi ficējot žurnālu “Tehnikas Apskats”), kuram žurnāls “Zvaigžņotā Debess” varētu būt gadalaiku pielikums. Sākot ar 1999. gadu, izskatīt iespēju žurnāla “Zvaigžņotā Debess” dotēšanai pilnā apjomā, Latvijas Zinātnes akadēmijai kā žurnāla dibinātājai un Latvijas Universitātei kā izdevējai uzticot augsta zinātniska līmeņa saglabāšanu un pilnveidošanu.

4. LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai izveidot komisiju populārzinātniskās literatūras izdošanas izpētei; pētījuma rezultātus iesniegt LZA Prezidijam. Referātu “Populārzinātniskā literatūra — obli gāts priekšnoteikums normāla mācību un sabiedrības izglītošanas pro cesa nodrošināšanai” publicēt “Zinātnes Vēstnesī” un “Latvijas Vēstnesī” (saīsināti).

Ar 1958. gada rudeni Zinātņu akadēmijas Astrofikas laboratorija sāka laist klajā ilustrētu populārzinātnisku gadalaiku izdevumu “Zvaigž ņotā Debess”. Žurnāla iniciators un pirmais atbildīgais redaktors līdz 1969. gadam bija fiz. un mat. zin. doktors Jānis Ikaunieks. Kopš 1969. gada atbild. redaktors ir LZA kor. loc. Arturs Balklavs-Grīnhofs. Žurnāls ir izpelnījusies atzinību plašās astronomu aprindās, saņēmusi PSRS Vis  savienības Zinību biedrības (1971) un TSSI izstādes (1983) apbal vo jumus; tās raksti ir pārpublicēti citos izdevumos. “Zvaigžņotā Debess” ir sastopama pāri par 120 ārzemju zinātniskās bibliotēkās, tā tiek atspoguļota pasaules referatīvajos izdevumos, to citē “Astronomy and As tro phys ics Ab stracts”, ko izdod Springer-Verlag Starptautiskās Astronomu savienības aizbildniecībā. Žurnālu var uzskatīt par plaša spektra populārzinātnisku žurnālu, kas kalpo latviski lasošas auditorijas intelektuālo vajadzību apmierinašanai un zināšanu līmeņa celšanai.

Kopš pirmā žurnāla laidiena redkolēģijā strādā Astronomijas insti tū ta profesors, fizikas zinātņu doktors Andrejs ALKSNIS. Šogad 15. jūlijā viņam bija jubileja. Viņš ir pasaulē pazīstams zvaigžņu pētnieks, daudzu starptautisku biedrību loceklis, piedalās daudzu starptautisko programmu īstenošanā, viņš ir LZA Keldiša prēmijas laureāts, vairāk nekā 150 zinātnisku darbu, t. sk. 2 monogrāfiju, kuras izdodas arī citās valstīs, autors. Profesors aktīvi popularizē zinātnes sasniegumus, lasot lekcijas, vada ekskursijas observatorijā un ir daudzu žurnāla rakstu autors.

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

1998. gada 23. septembrī

 

Numura saturs

****************************************

Latvijas Zinātnes padomē

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā

(9. pielikums)

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 20. augusta lēmumam

N. Organizācija Projekta nosaukums, Finansējums, Ls p.k. izpildītāji pieprasītais   /   piešķirtais

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. Latvijas Medicīnas akadēmija10. Internacionālais imunoloģijas kongress (01.—06.11.98., Indija).    N. Osna 500 USD 300

2. LMA Darba un vides veselības institūts10. Starptautiskais imunoloģijas kongress (01.—06.11.98., Indija). I. Remeze  410 USD 250

3. RTU Būvniecības fakultāteStarptautiska konference “Pow der Metallurgy Congress PM-98”

(18.—22.10.98., Spānija). V. Mironovs 300 200 (daļējs finansējums)

4. LU Fizikas unmatemātikas fakultāte 6. Starptautiskā konference “Relativitātes teorijas fizikālā interpretācija”

(11.—14.09.98., Lielbritānija). R. Ferbers 170 GBP 170

5. Latvijas Jūras akadēmija18. Starptautiskā kartogrāfijas vēstures konference (1999. g. jūlijs, Grieķija).

J. Štrauhmanis 200 USD 120

6. LLU Pārtikastehnoloģijas fakultāte Starptautisks zinātnes simpozijs “Applications of Modeling as an Innovative

Technology in the Agri-Food-Chain” (29.11.—02.12.98., Holande). D. Kārkliņa 1180 NLG 300

7. LLU Zinātnes centrs “Sigra”6. Starptautiskā Baltijas valstu un Somijas putnkopības konference

(29.09.—01.10.98., Lietuva). A. Jemeļjanovs, A. Erte, I. Vītiņa, V. Krastiņa, (6. cilv.) (V. Mozga, J. Nudiens no SIGRA)

240 uSD 120 Ls

8. Latvijas Medicīnasakadēmija 5. IUBMB (In ter na tion al Union of Biochemistry and Mo lec u lar Biology)

konference (18.—22.10.98., Izraēla). A. Krūmiņa 490 USD 295

9. LU Medicīnasfakultāte  5. IUBMB (International Union of Biochemistry and Molecular Biology)

konference (18.—22.10.98., Izraēla). A. Žilēvica  490 USD 295

10. Kodolpētniecības centrsStarptautiska konference “Ekotoksikoloģija un apkārtējās vides drošība —

SECOTOC’98" (19.—21.10.98., Turcija). D. Riekstiņa 450 USD 210

11. Latvijas Medicīnasakadēmija Starptautiska konference “Ekotoksikoloģija un apkārtējās vides drošība —

SECOTOX’98" (19.—21.10.98., Turcija). L. Antonoviča un / vai D. Sprūdža (2 cilv.)  (1 kopējs stenda referāts) 700 USD 210

12. Latvijas Zinātņu akadēmija 16. Baltijas studiju konference (19.—21.06.98., ASV). V. Skujiņa 75 USD 45

13. LU Polimēru mehānikas institūts  5. Eiropas Reologu konference (06.—11.09.98., Slovēnija). E. Jākobsons 500 ECU 270

14. Eksperimentālās un klīniskās medicīnasinstitūts 12th Conference of the European Mac roph age Study Group 

(17.—19.09.98., Francija). J. Volpe 2000 FRF 200

15. LU Bioloģijas institūts 11. Starptautiskais fotosintēzes kongress (17.—22.08.98., Ungārija). M. Selga 241 240

16. Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts4. Eiropas seminārs par vīrusu evolūciju un molekulāro epidemioloģiju

(01.—04.09.98., Beļģija). M. Kuļikovska 390 150

17. 24. IALP Starptautiskais logopēdu un foniatru asociācijas kongress

(23.—27.08.98., Nīderlande) A. More  525 NLG 160

18. LU Astronomijas institūtsStarptautiska konference “Zvaigžņu evolūcijas modernās problēmas”

(13.—15.10.98., Krievija) I. Eglītis 100 USD 60

19. LU Informācijas daļa Starptautiska konference “In no va tions and Challenges in the

Communication of European Uni ver si ties” (03.—06.09.98., Vācija) E. Kalēja 500 DM 165

20. RTU Starptautisko sakaru daļa Starptautiska konference “Innovations and Challenges in the

Communication of European Uni ver si ties” (03.—06.09.98., Vācija) S. Erdmane  500 DM 165

21. Latvijas Organiskāssintēzes institūts9. Starptautiskais germānija, alvas un svina koordinācijas un metālorganisko

savienojumu ķīmijas simpozijs (20.—25.09.98., Austrālija) Ļ. Ignatoviča  650 AUD 235

22. LMA StomatoloģijasinstitūtsEiropas galvas, sejas un žokļu ķirurģijas asociācijas 14. kongress

(01.05.09.98., Somija) A. Skaģers 240 240

23. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs- 7. Starptautiskais augu patoloģijas kongress (09.—15.08.98., Lielbritānija)

A. Zeltiņš 325 GBP 300

24. LU Latvijas vēstures institūtsEirāzijas akmens laikmeta problēmām veltīta konference

(21.—30.10.98., Japāna) I. Zagorska  650 USD 300

25. LV Koksnes ķīmijas institūtsEiropas Biotehnoloģijas Federācijas konference “Bioprocess Engineering”  

(28.09.—02.10.98., Horvātija) J. Vanags 660 USD 300

26. LU Bioloģijas institūts Starptautiskā konference par šķiedraugu selekciju, molekulāro bioloģiju un

biotehnoloģiju (28.—30.09.98., Krievija). Ī. Rašals 200 USD 120

4. Starptautiskā sadarbība

1. RTU Tehniskāsfizikas institūts Daļējs finansējuma Baltijas valstu zinātniskā žurnāla “Material Science”  izdošanai 1998. gadā.
A. Medvids 100 100

1. Fizikālās enerģētikas Sadarbība ar Hahn-Meitner institūtu (Vācija) un Laues-Lanževēna institūtu

institūts (Francija), lai veiktu zinātniskus eksperimentus un pētījumus

(30.09.—10.10.98., Francija). J. Joļins (daļējs  finansējums) 1910 500

 

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. Latvijas Akadēmiskā Biedru maksa Eiropas “pelēkās” literatūras izmantošanas asociācijā 600 300

bibliotēka EAGLE. E. Karnītis

2. RTU ĶTF RTU biedra maksa Amerikas Ķīmiķu Biedrībā (ACS). M. Jure 51 USD 30

3. LV Mežzinātnes Biedra maksa Baltijas valstu mežzinātnes asociācijās I. Baumanis 1000 200 (daļējs

institūts “Silava” finansējums)

4. Latvijas Fizikas LFB dalības maksa Eiropas Fizikas biedrībā. G. Liberts 655 ECU 300

biedrība; LU Cietvielu (daļējs

fizikas institūts finansējums)

2. Starptautisku konferenču organizēšana

1. Latvijas Universitāte Baltijas IX Oftalmologu un optometrisku kongress I. Lācis 400 400

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. RTU Dzelzceļa Starptautiska konference “Drop Tower Days 1998 in Hokkaido” 300 300

transporta institūts (11.—14.10.98., Japāna). V. Popovs

2. LU Cietvielu 2. Starptautiskā konference “Optical Storage” 200 USD atteikt

fizikas institūts (28.09.—02.10.98., Ukraina). G. Vāle (1998. gadā 2 reizes

jau finansēta)

3. Valsts Malnavas lauk- Starptautiska konference “Šķiedraugi šodien un rītdien. Selekcija, 120 120

saimniecības tehnikums molekulārā bioloģija un biotehnoloģija” (28.—20.09.98., Krievija). V. Stramkale

4. Latvijas Zinātņu Eiropean Association for the Study of Science and Technology General 70 70

akadēmija Conference (30.09.—03.10.98., Portugāle). J. Kristapsons

5. LZA Scientometrisko 5th International Conference on Public Communication of Science and 390 DEM 135

pētījumu grupa Technology” (17.—19.09.98., Vācija). A. Ādamsone

6. LV Koksnes 3. Starptautiskā konference “Polimērie materiāli ar samazinātu degamību” 345 USD 200

ķīmijas institūts (06.—08.10.98., Krievija). U. Cābulis

7. LU Cietvielu Starptautisks seminārs “Physics and Technology of Nanostructured, 75 USD 45

fizikas institūts Multicomponent Materials” (24.—26.09.98., Ukraina). K. Jefimos

8. LU Cietvielu Starptautisks seminārs “Physics and Technology of Nanostructured, 75 USD 45

fizikas institūts Multicomponent Materials” (24.—26.09.98., Ukraina). J. Teteris

9. LU Biomedicīnas pētīju- Konference “XZIII International Round Table-Nuclesides, Nucleotides and 250 200 (daļējs

mu un studiju centrs Their Biological Ap pli ca tions” (06.—10.09.98., Francija). J. Bogans finansējums)

10. LU Medicīnas fakultāte Starptautiskā astmotologu ikgadējā konference (08.—11.10.98., Maroka). I. Taivans 210 210

11. Latvijas Organiskās XVIII Eurropan Colloguium on Heterocyclic Chemistry 1200 FRF 125

sintēzes institūts (04.—07.10.98., Francija). V. Lūsis

12. RTU EEF Starptautiska konference “Mathematical Methods in Electrical Engineering” 300 (atļauts  izmantot

(22.—24.10.98., Polija). T. Lomane A. Sauhatas

neizlietotos 200 Ls,

kuri atrodas RTU)

13. LU Cietvielu Starptautiska konference “Excitonic Processes in Condensed Matter” 300 USD 180

fizikas institūts (01.—06.11.98., ASV). A. Truhins

14. LU Cietvielu Starptautiska konference “Excitonic Processes in Condensed Matter” 300 USD 180

fizikas institūts (01.—06.11.98., ASV). L. Grigorjeva

15. LV Koksnes AIChE konference “Chemical and Biological Reactors” 300 250

ķīmijas institūts (15.—20.11.98., ASV). J. Vanags

16. RTU ASTF Winter Simulation Conference (13.—16.12.98., ASV). J. Tolujevs 390 USD 230

17. LU Mikrobioloģijas Seminārs “FTIR Spectroscopy in Microbiological and Medical Diagnostic” 150 DEM 55

un biotehnoloģijas (15.—16.10.98., Vācija). M. Grūbe

institūts

18. LLU Matemātikas Starptautisks zinātnes simpozijs “Applications of Modeling as an Innovative 354 300

katedra Technology in the Agri-Food-Chain” (29.11.—02.12.98., Holande). A. Āboltiņš

19. LU Filoloģijas Tartu universitātes organizētā II starptautiskā konference “Pasaules dzeja 80 80

fakultāte postmodernisma laikmetā” (04.—07.10.98., Igaunija). A. Cimdiņa

20. LU Polimēru 2. Starptautiskā kuģu būves konference (24.—26.11.98., Krievija). G. Portnovs 300 USD 180

mehānikas institūts

21. LU Mikrobioloģijas un Starptautiskie Bioprocesu Inženierijas kursi (28.09.—02.10.98., Horvātija). Z. Kižlo 450 USD 250

biotehnoloģijas institūts

22. Latvijas Organiskās 5. Starptautiskā konference “Bioantioksidants” (18.—20.11.98., Krievija) D. Tirzīte 150 80

sintēzes institūts

23. Latvijas Organiskās 10th International Workshop on In Vitro Toxicology 388 280 (daļējs

sintēzes institūts (14.—18.09.98., Lielbritānija). L. Klimavičiusa finansējums)

24. LU Latvijas 7. Eiropas konference “Folk Culture and Tourism” 450 USD 150

vēstures instūts (22.—27.09.98., Kipra). A. Jansone

25. LU Hidroekoloģijas Starptautiskā konference ekotoksikoloģijā un vides drošībā SECOTOX 98 150 USD 90

institūts (19.—21.10.98., Turcija). A. Ikauniece

26. LU Fizikas institūts 8. Starptautiskā Pļosas Magnētisko šķidrumu konference 200 USD 120

(08.—10.09.98., Krievija). G. Kroņkalns

27. Latvijas Medicīnas 9. Starptautiskā Triptofāna pētījumu konference 500 DEM 175

akadēmijas Iekšķīgo (10.—14.10.98., Vācija). A. Martinsons

slimību katedra

28. Latvijas Pēcdiploma 5. IUBMB konference par veselības un slimību bioķīmiju 490 USD 290

apmācības, speciali- (18.—22.10.98., Izraēla). M. Pilmanei priekš. T. Vainbergas

zācijas un kvalifikācijas

celšanas institūts

29. LU Hidroekoloģijas Starptautiskās jūras pētniecības padomes organizēts simpozijs “Jūras bentosa 120 ECU 80

institūts dinamika: vides un zvejniecības ietekme” (04.—08.10.98., Grieķija).  M. Ceitlina

30. LU Cietvielu Third International Meeting on Electrochromics 250 GBP 250

fizikas institūts (06.—09.09.98., Lielbritānija). A. Lūsis

4. Starptautiskā sadarbība

1. LV Koksnes Hamburgas institūta vadošā zinātniskā līdzstrādnieka Dr. D. Meiera vizīte 200 atteikt

ķīmijas institūts (30.09.—10.10.98.). G. Dobele

Akad. I. Knēts,

LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

 

Numura saturs

****************************************

LZP paziņojums

LZP Centralizētā, mērķa un rezerves finansējuma komisija paziņo, ka centralizētās finansēšanas pieteikumi 1999. gadam iesniedzami LZP sekretariātā (ist. 302, 334A) līdz š. g. 1. decembrim.
Vienlaikus iesniedzamas arī atskaites par 1998. gadu.

Komisijas priekšsēdētājs, akadēmiķis A. SILIŅŠ

 

Numura saturs

***************************************

Aicina piedalīties!

Latvijas Zinātņu akadēmijas

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA AR ĀRZEMJU ZINĀTNISKAJĀM INSTITŪCIJĀM

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi 22 sadarbības līgu mus un/vai memorandus ar sekojošām dažādu valstu zinātniskām orga ni zācijām: Austrijas Zinātņu akadēmiju, Britu Akadēmiju, Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, Čehijas Zinātņu akadēmiju, Eiropas Zinātnes un mākslas akadēmiju (Zalcburgā, Austrijā), Francijas Zinātņu akadēmiju, Lietuvas Zinātņu akadēmiju, Izraēlas Zinātnes un tehnoloģijas ministriju, Norvēģijas Zinātņu akadēmiju, Polijas Zinātņu akadēmiju, Londonas Karalisko biedrību, Karalisko Zviedrijas Zinātņu akadēmiju, Slovakijas Zinātņu akadēmiju, Slovēnijas Zinātņu akadēmiju, Somijas Akadēmiju, Taivānas (Ķīnas Republika) Nacionālo Zinātnes padomi, Zviedrijas Karalisko humanitāro, vēstures un senlietu akadēmiju, Ukrainas Nacionālo Zinātņu akadēmiju un Ungārijas Zinātņu akadēmiju.

Šo līgumu darbību nosaka ekvivalentās apmaiņas kvotas, kas jāsaprot kā noteikts laika pe ri ods gadā, kurā notiek savstarpējā zināt nieku apmaiņa.

Lai veiktu pētījumus kopējās programmās, Latvijas zinātnieki divpusējo līgumu ietvaros tiek aicināti iesniegt pieteikumus LZA Starptautiskajā daļā, vadoties no LZA Prezidija 1996. gada 3. decembrī apstiprinātajiem “Noteikumiem un kārtību”, kuri ir spēkā arī 1999. gadā.

Ja Jums ir kopējā zinātniskā darba partneri augstākminētajās valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA Starptautiskajā daļā līdz 1999. gada 1. februārim.

Papildus informāciju par līgumiem, atbilstošajām kvotām un apmaiņas nosacījumiem katrā valstī, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām var saņemt LZA Starptautiskajā daļā.

Telefons: 7227391.

---------------------------------------------------

Sadarbība ar Zviedrijas karalisko literatūras, vēstures un senlietu akadēmiju ir uzsākta

1996. gadā pēc divpusējā zinātniskā sadarbības līguma parakstīšanas starp abām akadēmijām LZA nosūtīja uz Zviedrijas karalisko akadēmiju Latviešu valodas institūta direktoru J. Valdmani, lai viņš iepazītos ar tās darbības virzieniem un programmām.

Lai veicinātu zinātnieku apmaiņu un sadarbību, 1997. gada nogalē Zviedrijas karaliskās literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas (Karaliskā senlietu akadēmija) vadība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas zinātnieku iespējas veikt pētījumus Zviedrijā turpmākajos trīs gados, tiem sedzot arī ceļa izdevumus. Izmantojot šo draudzīgo piedāvājumu un ievērojot šīs Zviedrijas akadēmijas darbības specifiku, š. g. maijā uz Zviedriju devās Literatūras, folkloras un mākslas institūta tēlotājas mākslas nodaļas vadītāja Elita Grosmane un jūnijā — šīs nodaļas doktorante Kristiāna Ābele, lai turpinātu pētījumus par savām zinātniskajām tēmām.

E. Grosmanei tika dotas plašas iespējas veikt intensīvas studijas Karaliskās senlietu akadēmijas bibliotēkā, tās Vēstures muzejā, Viduslaiku vēstures muzejā un Nacionālajā senatnes lietu padomē, lai iegūtu plašākas zināšanas par viduslaiku arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Savukārt, K. Ābele pētīja nozīmīgākās parādības 19. un 20. gadsimta sākuma skandināvu mākslā, izmantojot Zviedrijas bagātīgās tēlotājas mākslas darbu krātuves un zinātniskās pētniecības centrus.

Šo vizīšu rezultātā iegūti jauni kolēģi, domāts par kopējām publikācijām.

D. Šveica

Numura saturs

***************************************

Čehijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora R. Zahradnika vēstule
LZA prezidentam profesoram J. Stradiņam 1998. gada 3. septembrī
sakarā ar Salaspils Kodolreaktora slēgšanu

Godātais prezidenta kungs,

Mēs pilnībā un no visas sirds izprotam jūsu sašutumu par Salaspils Kodolreaktora slēgšanu. Šis jautājums ir sāpīgs ne tikai Latvijai vien, bet arī visiem kodolreaktora ārējiem lietotājiem, kuriem vairākus gadu desmitus bija iespēja veikt eksperimentus, izmantojot šīs unikālās pētījumu iekārtas Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Salaspils Kodolreaktoram ir laba reputācija ārzemēs un eksperti augstu vērtē šeit iegūtos zinātniskos rezultātus.

Es vēlos apliecināt Jums, prezidenta kungs, mūsu sapratni un cieņu. Mēs pietiekami labi izprotam Jūsu rūpes un bažas par tālāko zinātnes attīstību Latvijā, jo arī Čehijas zinātnei patlaban ir tiešām grūts periods sakarā ar pēdējos gados Čehijas Republikā notiekošo dziļo sociāli ekonomisko transformāciju.

Mēs esam informējuši mūsu akadēmijas attiecīgos institūtus par Jūsu paziņojumu sakarā ar reaktora slēgšanu. Pēc viņu lūguma es aicinu Latvijas zinātniekus izmantot iespējas veikt eksperimentus Neitronu fundamentālo un lietišķo pētījumu centrā Režā netālu no Prāgas zinātniskās sadarbības līguma starp LZA un Čehijas Zinātņu akadēmiju ietvaros.

Ar sirsnīgiem sveicieniem

Jūsu profesors Rudolfs ZAHRADNIKS

 

Numura saturs

***************************************

IN MEMORIAM

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Pētera Pētersona piemiņai
(1923.24.05.—1998.09.10.)

Traģisks auto negadījums vēlā oktobra vakarā aizsauca mūžībā vienu no izcilākajām mūsdienu Latvijas kultūras personībām — Pēteri Pētersonu līdz ar viņa kundzi Noru. Viņš bija gribējis atgriezties savā mītnē aiz Tukuma no latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna 150 gadu jubilejas sarīkojuma Jelgavā, bet liktenis bija lēmis beigt viņa šīs pasaules gaitu tonakt, Dobeles slimnīcā. Zaudējums Latvijas kultūrai ir neaptverams, to nespējām noģist pat pēc pāris dienām Rīgas Latviešu biedrības namā, kur kultūras Latvija atvadījās no Noras un Pētera Pētersoniem.

Pēteris Pētersons bija izcils dramaturgs un režisors, drāmas teorētiķis un kritiķis, tulkotājs, pazīstamu oriģināllugu “Man trīsdesmit gadu” (1962), “Bas tards” (teātrī 1978), “Meteors” (teātrī 1984), “Mirdzošais un tumši zilais” (1987), “Neviena paša vārda” (1997), “Felikss un Felicita” (1998) autors, Dailes teātra režisors un galvenais režisors (līdz 1970. gadam), Viņa radītās t. s. poētiskā teātra izrādes: “Motocikls” (1967), Spēlē, Spēlmani!” (1972), “Mistērija par cilvēku” (1973) savā laikā saviļņoja visu sabiedrību. Taču ne mazāka mūža loma Pēterim Pētersonam piekrita kā kultū ras, īpaši franču kultūras nesējam, daudzu sabiedrisko pienākumu veicējam, estētam un asprātīgam improvizatoram — “Runcim”, neparasti fascinējošai personībai, kuru nevarēja nepa manīt. Viņš bija komunistisko represiju dzirnās samaltā dramaturga Jūlija Pētersona dēls, Rīgas Franču liceja audzēknis un tradīciju nesējs, diplomēts režisors (1953. g. ar izcilību beidzis Rīgas Teātra institūtu), Eduarda Smiļģa skolnieks un pēcnieks, slavenā G. Tovstonogova audzēknis, cilvēks ar paša mūža ļoti īpatnēju dramaturģiju.

Mūža beigu cēliens viņam lielā mērā saistījās ar Rīgas Latviešu biedrību, kuras vadību viņš pārņēma kritiskā brīdī 1993. gada martā, no ķildu un intrigu vietas veidojot to par īstu Latvijas kultūras un sa biedriskās dzīves centru, dodot bieži vien gluži fantastiskas ierosmes, ievirzot biedrības darbu latviešu tautas interesēm atbilstošā gultnē. Viņš organizēja divas Pasaules Latviešu biedrību konferences (1996. un 1998. g.), aktīvi līdzdarbojās Latviešu inteliģences apvienības un “Demokrātiskā Foruma” organizēšanā, veicināja biedrības vīru kora, deju kopas un jauniešu simfoniskā orķestra izveidošanu, neskaitāmu nozīmīgu sarīkojumu, semināru, konferenču norisi.

Pēteris Pētersons aktīvi sekmēja arī Rīgas Latviešu biedrības sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, atzīstot vēstures pēcte cību. 1996. gada 10. decembrī viņš parakstīja sadarbības līgumu starp LZA un RLB, kurā LZA oficiāli atzīta par RLB Zinību komisijas idejisko mantinieci un iecerēti daudzi kopēji pasākumi Letonikas un Rīgas pilsētas 800 gadu jubilejas rīkošanai. Šo sadarbību sekmēja apstāklis, ka P. Pētersons 1993. gadā bija ievēlēts par LZA goda locekli. Savā pēdējā autobiogrāfijā viņš minēja: “Daudz interesanta gūstu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kuras darbā daļēji piedalos kā tās goda loceklis”. Īpaši pieminama viņa līdzdalība Letonikas sēžu, LZA goda locekļu saietu, utml. pasākumu organi zēšanā. Pētera Pētersona personības pietrūks ne tikai Rīgas Latviešu biedrībai, bet arī Latvijas Zinātņu akadēmijai. Zinātni, līdzās mākslai un teātrim, no laika gala viņš vērtēja ļoti augstu.

Pēteris Pētersons bija arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Rīgas domnieks, taču nekad viņš nav bijis konformists, nav sa mieri nājies ar pastāvošo. Tajā pašā autobiogrāfijā viņš raksta, ka padomju režīma gados viņam ticis atņemts teātris: “Es nebiju vienī gais, kam tais gados kaut kas tika atņemts. Bet ļoti daudziem atdzi mušajā Latvijā, ja tas vēl bija iespējams, atņemtais tika atdots. Esmu viens no tiem, kam nekas nav ticis atdots. Varbūt tāpēc, ka manī mīt vēl viena no tēva mantota īpašība — šī iespītīgā neatkarība, šī ne prasme sadzīvot ar tiem, kuru rokās ir ietekme un vara, šī sarkastiskā ironija, kas bieži vien, neapdomīgi izpausta, rada sabiedrībā neiz pratni, piesardzību, pat durvju aizvēršanos. Varbūt tāpēc. Varbūt.”

Dziļi skumstot par Pēteri Pētersonu kā par kultūras personību un augstākā mērā atraktīvu sabiedrisko darbinieku, arī tīri personiski sajūtu vecāka drauga zaudējumu, jo samērā ciešas saites mūs vienoja jau kopš 1963. gada, daudzas lietas varējām pārrunāt vaļsirdīgi un ar izpratni, allaž atrodot kopsaucēju. Mūsu pēdējā tikšanās bija dienu pirms liktenīgā vakara, A. Deglava “Rīgas” pirmizrādes starpbrīdī, kad runājām par šo izrādi un pašu romānu, Rīgas Latviešu biedrības tapšanu, Kārļa Mīlenbaha balvas iedibināšanu un Ādolfa Alunāna jubilejas sarīkojumu, kam bija jānotiek Rīgas Latviešu namā, 15. oktobrī. Tieši tanī dienā, kad no turienes izvadīja dižo Meistaru.

Ļoti spoža zvaigzne ir beigusi mirdzēt mūsu nacionālās kultūras debesīs. Bet — vai patiesi beigusi mirdzēt? Pēteris Pētersons allaž paliek mūsu zvaigznājā.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

 

Numura saturs

***************************************

LZA un LZP Ētikas komisijas sēde

1998. gada 16. oktobrī notika LZA un LZP Ētikas komisijas sēde, kurā akad. V. Kluša ierosināja izskatīt jautājumu par to, ka LZA korespon dētājlocekli A. Vīksnu atsakās ielaist Medicīnas vēstures institūtā. Sakarā ar prof. A. Vīksnas pāriešanu strādāt uz pilnu darba slodzi LU Medicīnas fakultātē, tika iesniegts lūgums atļaut turpināt strādāt uz 0,5 slodzi Medicīnas vēstures institūtā, taču tika saņemts atteikums. Bez tam prof. Vīksnam tiek liegta iespēja turpināt strādāt savā kabinetā Medicīnas vēstures institūtā un izmantot gadiem krātos materiālus.

LZA korespondētājloceklis A. Vīksna, kurš ir viens no erudītākajiem zinātniekiem medicīnas vēsturē, nav pelnījis šādu attieksmi.

Ētikas komisija secina, ka šajā gadījumā ir saskatāms Zinātnieka ētikas kodeksa pārkāpums. Lēmums: informēt zinātnieku sabiedrību.

 

Numura saturs

*************************************

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija,

LLU Skrīveru zinātnes centrs,

Valsts Stendes selekcijas stacija izsludina

KONKURSU

par JĀŅA LIELMAŅA prēmijas piešķiršanu

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, LLU Skrīveru zinātnes centrs un Valsts Stendes selekcijas stacija aicina piedalīties konkursā par ievērojamā selekcionāra Jāņa Lielmaņa (1895.—1970.) prēmiju — par izciliem sasniegumiem lauka kultūru selekcijā un sēklkopībā, kuru piešķir reizi trijos gados.

Prēmiju konkursa kārtībā piešķir rīkotāji Ls 500 apjomā.

Konkursā par Jāņa Lielmaņa prēmiju var piedalīties lauku kultūru selekcijā un sēklkopībā strādājošie Latvijas zinātnieki vai to grupas, specializētās zemnieku saimniecības, kā arī sēklkopības firmas.

Kandidatūras konkursam izvirza lauksaimniecības zinātnisko un mācību iestāžu kolektīvi, darbinieku grupas, Agronomu biedrība un citas ar lauksaimniecību saistītās organizācijas.

Konkursam iesniegtos darbus novērtē LLMZA Zemkopības nodaļas noteikta komisija. Komisijas slēdzienu apstiprina LLMZA prezidijs.

Informāciju par Jāņa Lielmaņa prēmijas laureātiem, īsu darba anotāciju publicē presē (“Latvijas Lauksaimnieks”, “Ražība”, “Zinātnes Vēstnesis” u. c.).

Prēmijas laureātiem tiek dotas tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Jāņa Lielmaņa prēmiju”.

Darbus, kas nav ieguvuši prēmiju, atpakaļ neizsniedz.

Kandidatūras konkursam pretendenti iesniedz Latvijas Lauksaim nie cības un meža zinātņu akadēmijā (Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981, 1726. kabinetā, tālr. 7027343) līdz 1998. gada 15. novembrim.

Iesniedzamie dokumenti (2 eksemplāros):

— iesniegums, kurā parādīts konkursa darba raksturs un nozīmība agrārās zinātnes un Latvijas lauksaimniecības attīstībā;

— konkursam izvirzīto darbu vai izgudrojumu apstiprinošu dokumentu (autorapliecības, li cenc es) kopijas;

— ziņas par pretendentu (-tiem) (Curriculum vitae), norādot darba vietas un mājas adreses, tālruņa numuru;

— autoru kolektīvam jāiesniedz atsevišķu dalībnieku līdzdalības novērtējums.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija

LLU Skrīveru zinātnes centrs

Valsts Stendes  selekcijas stacija

 

Numura saturs

*************************************

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts izsludina konkursu uz šādiem akadēmiskajiem amatiem datorzinātnēs:

pētnieks — 2 vietas,

asistents — 2 vietas.

Dokumenti iesniedzami Rīgā, Raiņa bulvārī 29, 240. istabā viena mēneša laikā kopš konkursa izsludināšanas dienas.

Uzziņu tālr. 7229213.

* * *

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts izsludina konkursu uz šādu vakantu štata vietu:

vadošais pētnieks — 1 vieta (specialitāte — kodolenerģētika).

Dokumenti iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Aizkraukles ielā 21, 234. istabā.

Tālrunis uzziņām — 2558675.

 

Numura saturs

*************************************

 

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

LU Polimēru mehānikas institūta habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 19. jūnija sēdē, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda preten denta A. Bogdanoviča 1987. gadā aizstāvētās fizikas—matemātikas doktora disertācijas “Cilindrisku kompozītu čaulu deformēšana un stiprība pie dinamiskām slodzēm” un citu viņa zinātnisko darbu novērtējumiem, recen zentu aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas lēmumu un pa domes sēdes dalībnieku aizklātās balsošanas rezultātiem, pieņēma lēmumu pielīdzināšanas kārtībā piešķirt Aleksandram Bogdanovičam inženirzinātņu habilitētā doktora grādu cietvielu mehānikas apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par — 10, pret — nav, nederīgu biļetenu — nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātnes nozares laukkopības apakšnozares Habilitācijas-promocijas padome 1998. g. 25. septembrī piešķīra agronomijas doktora (Dr. agr.) zinātnisko grādu Zintai GAILEI par disertāciju “Dažādu izlases kritēriju novērtējums miežu šķirnes ‘Klinta’ sākotnējā sēklkopībā”.

Balsošanas rezultāti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

* * *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 29. septembra sēdē Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram Gunāram Bīberam vienbalsīgi piešķirts goda doktora grāds (Dr. honoris causa) par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.

Profesors Gunārs Bībers guvis augstu novērtējumu savai humanitārajai erudīcijai un pedagoģiskajai meistarībai. Izcilā akadēmiskā tolerance ir nodrošinājusi G. Bīberam pelnītu cieņu kolēģu un studentu vidū.

1998. g. 28. oktobrī plkst. 14.00 Rīgas Aviācijas Universitātes (Lomonosova 1, Sēžu zālē) Promocijas padomes sēdē savu promocijas darbu “Adaptīvo un asociatīvo apmācības metožu pielietošana civilās aviācijas speciālistu sagatavošanā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

EDUARDS PANTEĻEJEVS

Recenzenti: RAU profesors, Dr. habil. sc. ing. E. Kopitovs, RTU profesors, Dr. habil. sc. ing. L. Novickis, Dr. sc. ing. V. Rastrigins.

Ar promocijas darbu var iepazīties RAU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1998. gada 30. oktobrī plkst. 16.30 Latvijas Universitātes matemātikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē, Rīgā, Raiņa bulv. 19. 12. auditorijā promocijas darbus matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

VINETA MINKEVIČA

Temats “Diferenciālvienādojumu ar Markova impulsu pārslēgumiem vidējošana un stabilitāte”.

Recenzenti: Dr. habil. mat. A. Reinfelds (LU), Ukrainas ZA akadēmiķis A. Samoiļenko (Kijeva, Ukraina), Dr. mat. V. Jansons (RTU);

ANITA SONDORE

Temats “Ar speciāliem pārklājumiem definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības”.

Recenzenti: Dr. habil. mat. prof. U. Raitums (LU), Dr. habil. mat. M. Abels (Tartu Universitāte, Igaunija), Dr. habil. mat. H. Hunnila (Helsinku Universitāte, Somija).

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU zinātniskajā bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.

* * *

1998. g. 12. novembrī plkst. 15.00 RTU Tehnoloģijas zinātņu nozares Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 16, Būvniecības fakultātes sēžu zālē

VLADIMIRS JEMEĻJANOVS

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Ēku iekšējo ugunsdrošības ūdensapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. ing. prof. Namejs Zeltiņš (LZA FEI), Dr. ing. Boriss Gjunsburgs (RTU), Dr. ing. Jurijs Ķisļaks (IeM).

Ar disertāciju var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā.

 

Numura saturs

*************************************

association for the ad vance ment of baltic studies

aabs Baltic Office

BALTIC ACADEMIC CENTER

Saltupa stipendija latviešu studentiem,

lai studētu ASV

Ikgadēja 10.000 dolāru liela stipendija nodibināta par piemiņu Dr. Mudītei I. Zīlītei Saltups no viņas mantojuma. To piešķir Baltijas Studiju Veicināšanas apvienība, Inc. (AABS). Mantojumā teikts, ka stipendija jāpiešķir Latvijas studentiem tālākām studijām ASV. Mantojums paredz, ka stipendijas saņēmējiem vajag būt Latvijas pilsoņiem, jārunā latviski un jābūt pierakstītiem Latvijā.

1999./2000. akadēmiskajā gadā piešķirs divas stipendijas, 10.000 ASV dolāru katru. Tālākajos gados būs tikai viena stipendija gadā.

Iegūstot 10.000 USD lielo Saltupa stipendiju, saņēmējs noslēdz līgumu ar AABS, ka atgriezīsies Latvijā pēc studiju pabeigšanas ASV.

Kandidātiem jāpilda sekojošie noteikumi:

1. Iesniegums jāiesniedz AABS Baltijas birojā (Baltijas Akadē miskais Centrs, Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, 241 ist., LV-1586, Rīga, Latvija) līdz 1998. gada 31. decembrim.

2. Iesniegumā jābūt dokumentiem, kas apliecina pilsonību, pieraksta vietu un izrakstam par studijām kādā no augstākajām mācību iestādēm Latvijā par pēdējiem diviem gadiem. Priekšroka tiks dota studentiem, kas:

a) ir pabeiguši savas studijas bakalaura programmā un

b) studē humanitārās vai sociālās zinātnes.

3. Iesniegumus izvērtēs AABS prezidenta apstiprināta komiteja. Finālistus intervēs latviešu un angļu valodās. Stipendiju izmaksās 10 vienlīdzīgos maksājumos ik mēnesi, kad būs saņemts paziņojums, ka students ierakstīts akreditētā ASV universitātē un kamēr studijas noritēs sekmīgi.

Stipendiju var papildināt arī no citiem avotiem.

Tuvāka informācija: Edgars Kariks

Baltijas studiju veicināšanas apvienībā tālr. 7220669 E-pasts: aabs @lanet.lv Raiņa bulv. 19-241

 

Numura saturs

*************************************

Dr. Janis Stradins

President of Latvian Acad e my of Sciences

Riga

Latvia

During travels in the USA I have received your telegram in form ing me that I have been award ed the degre of Doctor Honoris Causa in History at the Latvian Academy of Sciences.

I am greatly honoured by this award which I accept with great plea sure. With the intention of starting a research project on ear ly Norse origins and contacts, I hope to resume contact in the not dis tant future with historians and archaeologists of your Acad e my for relevant in for ma tion from your country.

With kind regards and best wishes

Tur Heuerdal

P.t. New York, 6.10.1998

 

Numura saturs

*************************************

 

* * *

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Pēteris Boļšaitis dāvinājis akadēmijai savu profesionālo bibliotēku — 220—230 grāmatu par materiālzinātni, termodinamiku, cietvielu fiziku u. c. nozarēm. Daudzas no tām ir savā nozarē klasiskas, pat no 20. gadiem, bet vairākums — no 60.—80. gadiem.

Kā teica pats dāvinātājs, pēdējos gados viņa dzīve arvien vairāk saistās ar Latviju, un viņi ar kundzi nolēmuši pārtraukt savu profesionālo darbu ASV. Radās jautājums, ko darīt ar vērtīgajām grāmatām. P. Bolšaitis sākotnēji iecerējis tās kopumā nodot Akadēmiskajai bibliotēkai, bet akadēmijā viņam ieteikts sadalīt tās pa vairākām vietām, augstskolas ieskaitot, kur tās būs vieglāk pieejamas studentiem un dos lielāku labumu, pie tam akadēmija pati apņēmusies to izdarīt. Ja tā, tad dāvinātājam nekādi iebildumi neradās. Galvenais, lai tiktu sasniegts maksimālais efekts.

 

Numura saturs

*************************************

 

Nākamais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 9.novembrī

 

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 25.oktobrī