Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada  9. novembris 18 (163)

____________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

____________________________________________________________________

 

Numura saturs

 


LZA Senāts š. g. 13. oktobrī apstiprināja LZA goda doktora grādu Agnim Štiftam

AGNIS ŠTIFTS

Agnis Štifts dzimis Rīgā, 1923. g. 13. septembrī, mācījies Rīgas Franču licejā no 1930.līdz 1942. gadam, apgūstot franču, vācu, angļu un latīņu valodu, strādājis par skolotāju Rīgas pils. 53. pamat skolā (līdz 1947. g.), paralēli iestājoties LVU medicīnas fakultātē, kuru beidza 1950. g. ar ārsta diplomu.

1950.—1958. g. strādāja kā terapeits un terapijas nodaļas vadītājs Jaunjelgavas slimnīcā un ambulancē ar plašu, daudzveidīgu praksi.

No 1958. g. strādāja Rīgas Medicīnas institūta profesora K. Rudzīša vadītajā fakultātes terapijas katedrā un klīnikā kā asistents un endokrinoloģijas nodaļas vadītājs. Profesora mudināts, tūlīt aizsāka arī zinātniskus pētījumus. 1964. g. aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju (“Asins formelementu, saistaudu tuklo šūnu un eozinofīlo leikocītu novirzes dažu diurētisko līdzekļu ietekmē”). 1992. g. uz tās pašas disertācijas pamata viņam piešķīra medicīnas doktora grādu.

Agnis Štifts ir plaša profila ārsts-internists, kas spe cializējies endokrinoloģijā. Pēc profesora Kristapa Rudzīša, dr. Georga Šiliņa un nelaiķa doc. Valentīna Būmeistera ierosmes dibinātās endokrinoloģijas nodaļas vadības pār ņemšanas toreizējais Fakultātes terapijas katedras asistents Agnis Štifts izveidoja, ieskaitot izbūvi un laboratoriju iekārto šanu, spēcīgu Latvijas endrokrino lo ģisko centru, kas ilgus gadus noteica visu endokrinoloģiskā dienesta darbu Latvijā. Docents A. Štifts ir ne tikai izcils endokrinologs, bet arī vairāk nekā 110 zinātnisku darbu autors, piedalījies vairāku mācību grāmatu sarakstīšanā.

Docents A. Štifts ir augsti izglītots speciālists, zinātnieks, veselības aprūpes organizētājs, jauno ārstu un endrokrinologu audzinātājs: viņa vadībā izglītojusies visa pašreizējo endokrinologu paaudze Latvijā.

Numura saturs


Zviedrijas vēstnieks — Latvijas Zinātņu akadēmijā

Š. g. 3. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā H. O. Magnusons ar kundzi. Sarunā ar LZA prezidentu J. Stradiņu, viceprezidentiem J. Ekmani un T. Milleru, Latvijas vēstures institūta direktoru A. Cauni, Filozofijas un socioloģijas institūta pētniecības grupas vadītāju A. Tabunu un LZA Starptautiskās daļas vadītāju D. Šveicu tika aplūkota gan Latvijas ZA un Zviedrijas zinātņu akadēmiju un universitāšu sadarbība, gan turpmākie projekti, kuros liela loma ir bijušā Zviedrijas vēstnieka Latvija A. Adāla atbalstam.

“Zviedru laiki” Latvijā 17. gadsimtā, kas bija gaišs Latvijas vēstures posms tautas skološanā, ir Rīgas sejā atstājuši ne tikai Danenšterna un Reiterna namus. Arī par tagadējām Jēkaba kazarmām var teikt — pamati zviedru, virsbūve — krievu. Visi klātesošie vienojās, ka vēsturiskie “zviedru pamati”, arī pārnestā nozīmē, kalpo visciešākajai abu valstu zinātnieku sadarbībai.

Z. Kipere

Numura saturs


Dr. Janis Stradins
President of Latvian Academy
of Sciences

Riga

Latvia

During travels in the USA I have received your telegram in form ing me that I have been award ed the degre of Doctor Honoris Causa in History at the Latvian Academy of Sciences.

I am greatly honoured by this award which I accept with great pleasure. With the intention of starting a research project on early Norse origins and contacts, I hope to resume contact in the not distant future with historians and archaeologists of your Academy for relevant information from your country.

With kind regards and best wishes

P.t. New York, 6.10.1998

Šādu vēstuli LZA prezidents Jānis Stradiņš saņēma no LZA goda doktora Tūra Heijerdāla.

Numura saturs


Īsumā

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Pēteris Bolšaitis dāvinājis akadēmijai savu profesionālo bibliotēku — 220—230 grāmatu par materiālzinātni, termodinamiku, cietvielu fiziku u. c. nozarēm. Daudzas no tām ir savā nozarē klasiskas, pat no 20. gadiem, bet vairākums — no 60.—80. gadiem.

Kā teica pats dāvinātājs, pēdējos gados viņa dzīve arvien vairāk saistās ar Latviju, un viņi ar kundzi nolēmuši pārtraukt savu profesio nālo darbu ASV. Radās jautājums, ko darīt ar vērtīgajām grāmatām. P. Bolšaitis sākotnēji iecerējis tās kopumā nodot Akadēmiskajai bibliotēkai, bet akadēmijā viņam ieteikts sadalīt tās pa vairākām vietām, augstskolas ieskaitot, kur tās būs vieglāk pieejamas studen tiem un dos lielāku labumu, pie tam akadēmija pati apņē musies to izdarīt. Ja tā, tad dāvinātājam nekādi iebildumi neradās. Galvenais, lai tiktu sasniegts maksimālais efekts.

* * *

Š. g. 23. oktobrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Lat viešu valodas izlokšņu pētīšanas aktualitātes”, kas bija 21. sēde ciklā par pētījumiem “Letonikā”. Tika nolasīti referāti “Dialektoloģija — zinātniskā saikne starp valodas pagātni un tagadni”, “Salīdzināmi vēsturiskās valodniecības nozīme baltu etniskās vēstures izpētē”, “Dialektu izpēte areālā aspektā”, “Latviešu dialektālā leksikogrāfija: tradīcijas un perspektīvas”, “Dialektoloģijas un ģeolingvistikas attīstī bas aktuālās tendences pasaulē”, kā arī notika pārrunas par dialektoloģiju un tās saikni ar citām zinātnes nozarēm.

* * *

Š. g. 28. oktobrī Rīgas Latviešu biedrībā notika Pētera Pēter sona piemiņai veltītas pārrunas par mūsdienu teātra attīstību: meklējumiem, krustcelēm, iezīmēm. Tās kopā ar Rīgas Latviešu biedrību un Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti bija rīkojusi LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa.

* * *

Š. g. 3. novembrī LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa un Rīgas Latviešu biedrība rīkoja kopsēdi “Jēkaba Dravnieka de vums latviešu kultūrā”, kur klātesošie tika iepazīstināti ar Jēkabu Dravnieku — valodnieku, literatūras kritiķi, leksikogrāfu, grāmatu izdevēju, pedagogu. Pēc tam tika atklāta piemiņas zīme Jēkabam Dravniekam I Meža kapos.

* * *

Š. g. 6. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte un Latvijas Ķīmijas biedrība atzīmēja izcilā ķīmiķa Mārtiņa Eduarda Straumaņa simtgadi. Ķīmijas vēstures muzejā tika atklāta ekspozīcija “M. E. Straumanis dzīvē un darbā”.

Numura saturs


Iesniegts LR Ministru kabinetā apstiprināšanai

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas
NOLIKUMS

Izdots saskaņā ar likuma “Par zinātnisko darbību” pārejas noteikumu 2. punkta 1. apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (turpmāk tekstā — “Komisija”) ir Ministru kabineta izveidota institūcija bez juridiskās personas tiesībām, kas pārrauga zinātnisko grādu piešķiršanu.

2. Komisijas darbojas saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”, Augstskolu likumu, Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu, šo nolikumu un citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3. Komisijas darbības galvenie mērķi ir izveidot vienotu zinātnisko grādu piešķiršanas sistēmu Latvijā un nodrošināt, lai pētījumu līmenis, par kuriem tiek piešķirts zinātniskais grāds, satura un metodoloģijas ziņā atbilstu vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem.

4. Komisija savas kompetences ietvaros seko zinātnes attīstības stratēģijas ievērošanai atbilstoši valsts attīstības interesēm un prioritātēm. Komisija sadarbojas ar Latvijas Zinātnes padomi un atsevišķas tās funkcijas pilda tās pilnvarojumā.

II. Komisijas sastāvs

5. Komisijas sastāvā ir 20 cilvēki:

5.1. trīs Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji: pa vienam pārstāvim no katras Zinātņu akadēmijas nodaļas;

5.2. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas parstāvis;

5.3. pieci Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji: pa vienam pārstāvim no:

5.3.1. dabas zinātņu nozares,

5.3.2. inženierzinātņu nozares,

5.3.3. medicīnas un bioloģijas zinātņu nozares,

5.3.4. lauksaimniecības un meža zinātņu nozares,

5.3.5. humanitāro un sociālo zinātņu nozares.

5.4. Rektoru padomes pārstāvis;

5.5. Augstākās izglītības padomes pārstāvis;

5.6. seši Latvijas universitāšu pārstāvji: pa vienam pārstāvim no Latvijas universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes, Rīgas Aviācijas universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas;

5.7. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

6. Komisijas personālsastāvu pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, kas saskaņots ar Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās izglītības padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju, nosaka Ministru kabinets.

Komisijas pilnvaru laiks ir pieci gadi.

7. Komisiju vada Komisijas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks, kurus no savu locekļu vidus ievēl Komisija.

8. Komisijas priekšsēdētājs:

8.1. organizē un vada Komisijas darbu;

8.2. nosaka Komisijas sēžu laiku un apstiprina darba kārtību;

8.3. sasauc un vada Komisijas sēdes;

8.4. nosaka Komisijas locekļu pienākumus.

Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

9. Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu veic Komisijas sekretārs, ko pēc Komisijas priekšsēdētāja ierosinājuma ievēl Komisijas locekļi.

III. Komisijas pienākumi un tiesības

10. Komisijai ir šādi pienākumi:

10.1. izstrādāt noteikumus par zinātniskā grāda piešķiršanas vispārējām kvalifikācijas prasībām dažādās zinātņu nozarēs;

10.2. izvērtēt augstskolu un valsts zinātnisko centru zinātnisko grādu piešķiršanas padomju darbību un sastāvu, un iesniegt priekšlikumus Latvijas Zinātnes padomei;

10.3. izstrādāt zinātnisko grādu piešķiršanas padomju darba kārtības noteikumus un virzīt tos apstiprināšanai Latvijas Zinātnes padomē;

10.4. kontrolēt zinātnisko grādu piešķiršanas padomju darba atbilstību tiesību aktiem, ieskaitot kvalifikācijas darbu nodošanu zinātniskajā bibliotēkā;

10.5. savas kompetences ietvaros izskatīt sūdzības un dot savu vērtējumu;

10.6. veikt aizstāvēto zinātniskās kvalifikācijas darbu un piešķirto zinātnisko grādu uzskaiti;

10.7. veicināt starptautisko sadarbību zinātniskās kvalifikācijas piešķiršanas jautājumos;

10.8. ne retāk kā reizi gadā sniegt Latvijas Zinātnes padomei pārskata vērtējumu par stāvokli zinātniskās kvalifikācijas piešķiršanā Latvijā.

11. Komisijai ir šādas tiesības:

11.1. pieprasīt un saņemt no augstskolām un valsts zinātniskajiem centriem zinātniskās kvalifikācijas darbus un dokumentāciju par zinātnisko grādu piešķiršanas padomju darbību;

11.2. savas kompetences ietvaros ierosināt nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādāšanu;

11.3. dot rekomendācijas augstskolām un valsts zinātniskajiem centriem, lai optimizētu zinātnisko grādu piešķiršanas sistēmu Latvijā;

11.4. sniegt atzinumus un ieteikumus Latvijas Zinātnes padomei pirms zinātnisko grādu piešķiršanas tiesību noteikšanas augstskolām un valsts zinātniskajiem centriem;

11.5. pieprasīt, lai Latvijas Zinātnes padome pārtrauc vai uz laiku aptur kādas konkrētas zinātnisko grādu piešķiršanas padomes darbu, atbilstoši argumentējot šo prasību;

11.6. savu funkciju veikšanai pieaicināt ekspertus vai ekspertu grupas;

11.7. piedalīties jebkurā zinātniskā grāda kvalifikācijas darba aizstāvēšanā un priekšaizstāvēšanas semināros;

11.8. dot ieteikumus doktorantūras darba pilnveidošanai augstskolās.

IV. Komisijas darba kārtība

12. Komisijas sēdes pēc nepieciešamības sasauc Komisijas priekšsēdētājs. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no Komisijas locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

13. Saņemot no zinātniskā grāda piešķiršanas padomes zinātniskās kvalifikācijas darbu (disertāciju, publicētu monogrāfiju, zinātnisko rakstu sēriju) un ar aizstāvēšanu saistītos citus nepieciešamos dokumentus, Komisija tos izskata, izvērtē un mēneša laikā no dokumentu iesniegšanas datuma sagatavo atzinumu.

14. Zinātniskās kvalifikācijas darbu un citus dokumentus zinātniskā grāda piešķiršanas padome Komisijai iesniedz pirms darba aizstāvēšanas.

15. Atzinumu, kuram ir rekomendējošs raksturs, Komisija nosūta attiecīgās zinātniskā grāda piešķiršanas padomes priekšsēdētājam vismaz divas nedēļas pirms zinātniskās kvalifikācijas darba aizstāvēšanas datuma.

16. Gadījumā, ja atzinums ir negatīvs, zinātniskā grāda piešķiršanas padomes priekšsēdētājam ir tiesības apturēt kvalifikācijas darba virzību uz aizstāvēšanu un, koleģiāli apspriežot izveidojušos situāciju ar Komisijas priekšsēdētāju un ņemot vērā atzinuma saturu un citus apstākļus, pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

17. Ja zinātniskā grāda piešķiršanas padomes priekšsēdētājs pēc negatīva atzinuma saņemšanas neaptur zinātniskā kvalifikācijas darba virzību uz aizstāvēšanu, Komisijai ir tiesības griezties pie Latvijas Zinātnes padomes ar ierosinājumu apturēt attiecīgās zinātniskā grāda piešķiršanas padomes darbību.

18. Sūdzības Komisija izskata un sniedz atbildi sūdzības iesniedzējam mēneša laikā no sūdzības iesniegšanas datuma.

V. Komisijas darbības finansiālais nodrošinājums

19. Komisijas locekļiem un Komisijas pieaicinātajiem ekspertiem tiek apmaksāts noteikts darbs — ekspertīžu veikšana, pārskatu sagatavošana, kā arī citi darbi saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes noteikto kārtību.

20. Komisijas sekretāra darbs tiek apmaksāts no zinātniskajai darbībai izdalītajiem valsts budžeta līdzekļiem. Apmaksas apmēru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nosaka Komisija.

21. Komisijas finansēšanu nodrošina Latvijas Zinātņu akadēmija, kuras kontā tiek pārskaitīts Komisijas darbam nepieciešamais finansējums no zinātniskajai darbībai izdalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents G. Krasts

Izglītības un zinātnes ministrs J. Gaigals

Numura saturs


Mārtiņš Straumanis Latvijā un pasaulē

Profesora Dr. chem. Mārtiņa Straumaņa vārds ir ierakstīts Latvijas un pasaules zinātnes vēsturē. Gadsimta ceturksni — 25 gadus viņa dzīve un darbs saistās ar Latvijas universitāti un tikpat daudz — ar Misūrī štata universitāti ASV.

M. Straumanis Rīgā kopā ar M. Centneršvēru izveidojis Baltijas korozionistu skolu, bet Rollā (Misūri štatā) — metālu pētniecības centru. No viņa dzimšanas dienas šogad aprit jau 100 gadu.

M. Straumaņa dzimtas koks sakņojas Zemgalē. Viņa tēvam Jānim Straumanim pēc Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas tāpat kā citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem neatradās darbs Latvijā. Mācītāja gaitas viņš sāka Lietuvā Kretingas luterāņu draudzē. Kretingā 1898. gada 23. novembrī dzimis arī nākamais zinātnieks Mārtiņš Eduards Straumanis. 1906. gadā viņa tēvs dabū mācītāja vietu Dobelē, un līdz pat 1940. gadam ir Dobeles evaņģēliski luterāniskā iecirkņa prāvests. Dobelē un Jelgavā arī norit Mārtiņa Straumaņa bērnība un skolas gadi.

Pēc Jelgavas reālģimnāzijas beigšanas M. Straumanis brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā, piedalās cīņās pret Bermontu. 1920. gadā viņš beidz kara skolu kā leitnants. Vēl būdams karadienestā Latvijas armijā, viņš 1920. gada 20. novembrī iestājas Latvijas universitātē Ķīmijas fakultātē. Par studentu konkursa darbu, ko izstrādā sava skolotāja M. Centneršvēra vadībā, viņam piešķir pirmo godalgu. 1925. gadā 10. janvārī viņš ļoti sekmīgi pabeidz fakultāti un paliek tajā gatavoties akadēmiskai darbībai.

M. Straumanis kā pirmais fakultātē 1927. gada 3. aprīlī aizstāv doktora disertāciju, apsteigdams savus skolotājus, vēlākos profesorus A. Ķešānu, A. Petrikalnu, arī divus vēlākos Universitātes rektorus — profesorus Jūliju Auškāpu un Mārtiņu Prīmani.

Ar M. Centneršvēru M. Straumanis izveido lokālo elementu teoriju metālu korozijā, ko augstu novērtē citi pētnieki.

1927. un 1928. gadā M. Straumanis stažējas profesora G. Tamana institūtā Vācijā. Otrreiz viņš dodas uz Vāciju 1931. gadā, kur intensīvi strādā, apgūdams rentgenstruktūranalīzi.

1928. gadā viņš kļūst par neorganiskās ķīmijas jaunāko asistentu, 1932. gadā — par vecāko asistentu. 1928. gadā viņam piešķir privātdocenta, 1936. gadā — docenta, 1937. gadā — vecākā docenta un 1941. gadā — profesora nosaukumus.

Pēc profesora Valdemāra Fišera nāves 1934. gadā lasīt analītiskās ķīmijas kursu, vadīt kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes laboratoriju uzdod M. Straumanim. Viņš mācēja sadalīt laiku. Rīta cēlienu parasti strādāja mājās, bet fakultātē ieradās tikai pēc pusdienlaika, eksperimentālos darbus veicot līdz pavēlam vakaram. To pašu kārtību viņš ieturēja arī lekciju dienā, sestdienā lekcijas lasot no plkst. 18 līdz 20. “Analītiskā laboratorijā vien,” raksta M. Straumanis, “kas no 1934. līdz 1944. gadam bija šī apcerējuma autora vadībā, kopā ar visiem laboratoriju darbiniekiem (Iegrīvi, Krustiņsonu, Br. Jirgensonu, Ieviņu, Enci, Dravnieku, Štālu, Brakšu, Cīruli, Sauku, Ogriņu, Rīteri u. c.) publicējām tieši 100 darbus, to starpā dažas grāmatas. Iegrīves darbi par kvalitatīvo reakciju jūtību, darbi kopā ar Brakšu (par eiteklisko kausējumu uzbūvi, par vara azīda kompleksiem savienojumiem) un jo sevišķi ar Ieviņu (par režģu konstantu precizijas noteikšanu ar stariem) ieguva attiecīgo speciālistu ievērību visā pasaulē.”

Asimetriskās metodes izveidošana beidzās ar M. Straumaņa un A. Ieviņa monogrāfiju vācu valodā, kas iznāca 1940. gadā Šprin gera apgādā. Tā 1959. gadā tika tulkota un izdota angļu valodā Amerikas Savienotajās Valstīs.

1944. gada rudenī, kad fronte pietuvojās Rīgai, M. Straumanis izšķīrās doties bēgļu gaitās. Nonācis Vācijā, viņš izvēlējās darba vietu pēc iespējas tālāk uz rietumiem — Metālu ķīmijas institūtu Mārburgas universitātē.

1947. gadā M. Straumanis emigrēja uz ASV, kur Misūrī universitātē iesāka darbu kā pētniecības profesors. Viņš iekārtoja priekšzīmīgu laboratoriju un uzsāka doktorantu izglītošanu. Pētniecībā viņš pievērsa lielu vērību titāna korozijai, 1962. gadā lika pamatus dezintegrācijas teorijai.

M. Straumanis kopā ar B. Jirgensonu izdeva koloidķīmijas mācību grāmatu, kuru bija sākuši rakstīt Latvijā. Tā iznāca vācu, angļu, spāņu un japāņu valodās, padarot zinātnieku vārdus pazīsta mus visā pasaulē.

Blakus pedagoģiskajam un pētniecības darbam M. Straumanis lasīja lekcijas Austrijā, Vācijā, Zviedrijā un Itālijā, piedalījās kongresos ASV, Vācijā, Japānā, PSRS u. c.

1965. gadā M. Straumani ievēlēja par Ņujorkas Zinātņu akadēmijas locekli. Misūrī universitāte 1967. gadā piešķīra M. Strau manim pētījumu apbalvojumu un nosauca viņa vārdā elektroķīmijas laboratoriju.

1966. gadā pēc 22 gadu prombūtnes M. Straumanim kā Starptautiskā kristalogrāfu kongresa Maskavā dalībniekam izdevās pabūt Rīgā, savā Alma Mater. Viņš apmeklēja arī agrākās dzīves vietas Dobeli un Cēsis. Otrreiz M. Straumanis Rīgā ieradās 1970. gadā uz VII Starptautisko dabas vielu simpoziju.

1969. gadā M. Straumanis kļuva par emeritprofesoru ar tiesī bām paturēt darba telpas. Viņš turpināja strādāt par vecāko pētniecības darbinieku.

1972. gadā M. Straumanis pārdzīvoja smagu sirds infarktu, un 1973. gada 19. martā pārtrūka viņa dzīves pavediens.

1977. gada 20. maijā Misūri universitāte, godinot M. E. Strau maņa piemiņu, nosauca Materiālu pētniecības ēku par “Mar tin Straumanis Hall”. Pie tās piestiprināta piemiņas plāksne. 1993. gada 25. jūlijā viņš atgriezās Latvijā un apgūlās Dobeles vecajā kapsētā blakus saviem vecākiem.

Zinātnieks ir aizgājis, bet palicis viņa darbs, kas dzīvo neatkarīgu dzīvi. Kas bijis liels savā gaitā, tāds paliek arī laiku lokos.

Ilgars Grosvalds,
Dr. sc. ing.

Numura saturs


Jauns humanitāro zinātņu žurnāls

Nācis klajā Literatūras, folkloras un mākslas institūta žurnāla “LETONICA” pirmais numurs

“Lielu iespēju” laikā savs izdevums — tas varētu skanēt lepni un pašapzinīgi, ja iekšējā pārliecība ļautu samierināties ar jau sasniegto. Protams, ir prieks par paša un citu paveikto, reāls ieskats kolēģu darba lauciņos, kas dod arī ierosmi, veicina brīvu un ne pie spiestu sacensības garu. Jau daudzus gadus ticis apspriests jautā jums, ka institūtam būtu nepieciešams savs izdevums, ticis runāts par tā iekšējo pašapziņu stiprinošo nozīmi un ārējo nepieciešamību paaugstināt institūta statusu sabiedrībā, beigās ar laimīgu nopūtu noveļot atbildību uz finansiālā atbalsta trūkumu un atkal atliekot ieceres īstenošanu uz nenoteiktu laiku. Tomēr dzīvē gadās nepa redzēti pavērsieni: pēkšņi institūtā samērā ātri un spontāni izveidojās redkolēģija, atradās krājumā publicējami raksti, ar Janīnas Kursītes palīdzību tika iegūts finansējums, un jaundibinātā redakcija — Ma ri na Bruzgule un Raimonds Briedis dažu mēnešu laikā bez jebkādas izdošanas pieredzes sagatavoja institūta žurnāla LETONICA pirmo numuru no viena vāka līdz otram. Uzreiz jāatzīst, ka īstā koncepcija dzimst procesā, neskaidrību un nenoteiktības joprojām netrūkst, finan siālās problēmas nebūt nav atrisinātas un publicētā materiāla interpretācijas līmenis nav viendabīgs. Tomēr vairs nevar noliegt, ka ir notikusi iekšēja sakustēšanās un, cerams, atmodināta vēlē ša nās redzēt sava darba augļus, pārbaudīt savas iespējas un dar boties.

Bez lieliem sarežģījumiem izdevies vienoties par krājuma stru tūru — tā pamatā ir garāki raksti, kuru uzdevums iepazīstināt kolēģus un plašāku sabiedrību ar tiem jautājumiem, pie kuriem šobrīd strādā institūta zinātnieki. Tas nenozīmē, ka rakstu izkār tojumā noteikti un simetriski jāatspoguļojas Literatūras, folklo ras un mākslas institūta nodaļu darbībai. Izvēle var būt brīva un dažādu apstākļu nosacīta, neizvairoties no sadarbības ar citās institūcijās strādājošiem zinātniekiem. Vienīgais kritērijs ir sagatavoto tekstu zinātniskā kvalitāte, kas, cerams, virzīsies pa augšupejošu līkni. Zinātniskais darbs, jo īpaši humanitārajās zinātnēs, nav iedomājams bez arhīviem, dokumentiem un atmiņām, tāpēc šim darbības virzie nam ierādīta viena sadaļa. Lai gūtu pilnīgāku ieskatu katrā nozarē notiekošajos procesos, svarīga nozīme ir hronikai, kuras galvenais uz de vums — atspoguļot tās darba un sabiedriskās aktivitātes, kas cieši saistītas ar institūtā strādājošajiem darbi niekiem. Tās varētu būt uzsāktie vai tikko pabeigtie pētījumi, par kuriem jāinformē sa bied rība, pirms tie uz vairākiem gadiem iegulst nepublicēto darbu plauktos, piedalīšanās vietējās un starptautiskās zinātniskās konfe rencēs, kā arī citas izpausmes, kas raksturo zinātnes un zinātnieku dzīvi.

Tāpat atjaunojama būtu zinātnisko recenziju kultūra, jo katrā nozarē tiek izdotas grāmatas, krājumi, raksti, kas skar Letoniku kā specifisku darbības jomu — tepat Latvijā, pie tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem, igauņiem, krieviem, poļiem un somiem; neviens vairs neliedz to visu lasīt un izteikt savu viedokli par publicēto.

Žurnālā iekļauta arī personāliju nodaļa, jo negribam aizmirst sa vus kolēģus — gan tos, kuru vairs nav starp mums, gan tos, kas atrodas mums apkārt un savā darbībā sasnieguši zināmu briedumu, gan jauniesācējus.

Atraktīvu un dzīvu žurnālu padarīs ilustrācijas — zīmējumi un foto grāfijas. Reproducēšanas iespējas šobrīd ir ļoti plašas, tehnika palīdz no visvecākās fotogrāfijas “izspiest” aci priecējošu attēlu.

Žurnāla dzīve ir sākusies, un gribētos cerēt, ka tā mūžs būs pietiekami ilgs.

Elita Grosmane,
galvenā redaktore

P. S. Šis ir jaunā žurnāla pirmā numura ievads

Numura saturs


Nostiprināts Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra nekustamais īpašums

Šā gada 9. oktobrī Ventspils zemesgrāmatu nodaļā tika sastādīts akts, kas nostiprināja nekustamo īpašumu ar nosaukumu VIRAKI, iekļaujot tanī bijušās Krievijas armijas karaspēka daļas Nr. 51429 “Zvaigznīte” 32- un 16-metrīgās antenas, citas ēkas, būves un komunikācijas, kā arī 49,11 ha Latvijas zemes Baltijas jūras un Irbes upes krastos. Attiecībā uz īpašnieku Ances pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 287 parādījās ieraksts: īpašnieks: valsts vārdā Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs.

Savā būtībā šis nebija tikai formāls solis. Ar to tika noņemtas pēdējās juridiski tiesiskās barjeras Centra darbības ceļā kā valsts, tā starptautiskā mērogā. Mūsu potenciāliem pasūtītājiem, sponsoriem, darbības dotētājiem vai aizdevumu devējiem turpmāk atliks zināmā mērā riskēt “tikai” finansiālā, bet ne vairs juridiskā ziņā. Savukārt Centra perspektīvas kļūs prognozējamākas. Atkritīs vai vismaz tiks stipri apgrūtināta tieksme to likvidēt voluntārā ceļā, bet Centra iespēju uzskaitījumā paliks vairs divi varianti — sekmīga attīstība vai bankrots.

Kā apgalvo zinātāji, tad pat sliktākais no šīm iespējām, bankrots, neesot nekas traģisks, jo īpašums kā tāds nekur nepazūdot, bet mainās tikai īpašnieks. Tāpēc ar patiesu gandarījumu varam teikt, ka ar minēto zemesgrāmatas aktu ir pilnībā pabeigta Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 24. aprīļa rīkojuma Nr. 131 izpilde un nostiprinātā īpašuma pirmais īpašnieks ir Ventspils Satarptautiskais Radioastro nomijas centrs.

E. Bervalds

Numura saturs


KONKURSS

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOĢIJAS INSTITŪTS izsludina konkursu uz šādām vakantām štata vietām:

pētnieka — 3 vietas (specialitāte: zooloģija, augu ģenētika, hidrobioloģija (fitaplanktons));

asistenta — 2 vietas (specialitāte: augu fizioloģija, augu ģenētika).

Dokumenti iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas, Salaspilī, Miera ielā 3, tālrunis — 945414.

Numura saturs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 1998. gada 22. oktobra lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā  (11. pielikums)

N.       Organizācija                                             Projekta nosaukums,                                              Finansējums, Ls
p.k.                                                                     izpildītāji                                                          pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. Latvijas Automātikas              Biedra maksa Starptautiskajā automātiskās vadības federācijā IFAC par          973     650   
    nacionālā organizācija             1996. g. un 1997. g. J.Grundspeņķis                                                      (daļējs  finansējums)

2. Latvijas Nacionālā                  Biedra maksa Starptautiskajā teorētiskās un pielietojamās                               500    400
    mehānikas komiteja                mehānikas apvienībā. V.Tamužs                                                                      (daļējs
    (LU PMI)                                                                                                                                                      finansējums)

3. RTU Ķīmijas                          RTU biedra maksa Deutsche Glastechnische Gesellschaft                                  410 DEM 145
    tehnoloģijas fakultāte             (arī žurnāla “Glastechnische Berichte” abonēšanas maksa). J. Vaivads

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. Literatūras, folkloras un          Starptautiska zinātniska konference “Tautas mūzika: klasiskais                          300    250
    mākslas institūts                      mantojums un mūsdienu procesi” (29.—30.10.98., Rīga). B. Reidzāne

2. Rīgas Tehniskā universitāte    Konference, veltīta Latvijas zinātņu vēstures asociācijas 40 gadu darbībai un     200    120
    Sabiedrisko lietu daļa                RTU (RPI) 136. gadadienai (13.10.98., Rīga). J. Briedis

3. Daugavpils Pedagoģiskā          Starptautiskā zinātniski metodiskā konference                                                      508 300
    universitāte Mūzikas              “Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā”
    pedagoģijas nodaļa                  (20.11.98., Daugavpils). V. Paškevičs

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. Latvijas Medicīnas                  III Eiropas kongress “Infekcijas slimības dzemdniecībā un ginekoloģijā”          310 USD 180
    akadēmijas Dzemdniecības     (12.—15.09.98., Šveice).  G. Lazdāne
    un ginekoloģijas katedra

2. LV Koksnes                             The 10th International Cellucon Conference CELLUCON’98                              339 300
    ķīmijas institūts                        (14.—17.12.98., Somija).  T.Jeremejeva

3. Rīgas Aviācijas                          10th European Simulation Symposium&Exhibition “Simulation and Industry.        285  280
    universitāte                              Simulation Technology: Science and Art” (26.—28.10.98., Anglija). A. Andronovs

4. LZA Ekonomikas                      Mācības Londonas Universitātē pēc finansu maģistra neklātienes nodaļas              800 atteikt
    institūts                                     programmas (1998./99. māc. g., Lielbritānija). I.Potalujevs

5. LU Bioloģijas institūts              Starptautiska Eiropas Gredzenošanas Centru koordinējošās organizācijas                 500 USD 125
    Latvijas Gredzenošanas             (EURING) konference  (15.—20.10.98., Rumānija).  J. Kazubiernis
    centrs

6. RTU Automatizētās                  9. Starptautiskais DAAAM simpozijs “Intelektuālā ražošanas,                              200 USD 115
    projektēšanas centrs                  automatizēšana un tīkli” (22.—24.10.98., Rumānija). E. Napalkovs

7. LU Astronomijas                      Konference “Modern Problems of Stellar Evolution”                                      147 (atļauts izmantot
    institūts                                     (13.—15.10.98., Krievija).  I. Šmelds                                                          J. Francmaņa neizlietotos
                                                                                                                                                                        146,66 Ls, kuri atrodas LU)

8. LLU Lauksaimniecības              UCARDEC sadarbības koordinācijas vienības simpozijs par kazkopības                  4000 FRF 300
    fakultāte                                    pētniecību un attīstību (24.10.—01.11.98., Francija).  J. Sprūžs                                      (daļējs
                                                                                                                                                                                        finansējums)

9. LLU                                          Starptautiskās hidroloģiskās programmas darba apspriede par VI etapā                  200       200
                                                    iekļaujamajiem uzdevumiem (19.—20.10.98., Francija). J. Valters

10. Latvijas Organiskās                  25. Eiropas Peptīdu simpozijs                                                                              460 USD 265
    sintēzes institūts                          (30.08.—04.09.98., Ungārija). R. Vēgners

11. LLU Veterinārmedicīnas         3. Jauno endokrinologu kursi “Pēcdzemdību perioda endokrinoloģija”                     375 DEM 105
    fakultāte                                     (19.—25.11.98., Ungārija).  V. Antāne

12. LZA Literatūras, folkloras     Gruzijas Starptautiskā kultūras un zinātnes centra                                                  600 USD 250 (daļējs
    un mākslas institūts                  rīkotais teorētiskais seminārs (14.—28.11.98., Gruzija). G. Zeltiņa                                      finansējums)

13. LU Medicīnas                          2. Starptautiskā konference par infekcijas terapiju                                                      300 300
    fakultāte                                     (18.—21.11.98., Itālija). A. Žilēvica

14. RTU ASTF                              Gadskārtējā starptautiskā informācijas sistēmu konference                                      375 USD 215
                                                    (14.—16.12.98., Somija). M. Kirikova

15. LU Filozofijas                          5th Nordic Intercultural Communication Symposium                                      180 atteikt (rekomendē
    un socioloģijas institūts              (26.—28.11.98., Zviedrija).  A. Zunde                                                              lūgt atbalstu no NOS-N)

16. RTU Biomehānikas un              2nd Biannual Conference of the Tissue Engineering Society                                          90 USD 55
    biomateriālu profīlinstitūts          (04.—06.12.98., ASV). V. Kasjanovs

17. Rīgas Aviācijas                          Starptautiskā konference “Advanced Computer Systems”                                              70 USD 40
    universitāte                                 (17.—22.11.98., Polija).  A. Gobzemis

18. LU Filozofijas un                      UNESCO Starptautiska konference “The Social Inscription of Science”                          285    285
    socioloģijas institūts                     (05.—06.11.98., Francija).  A. Tabuns

4. Starptautiskā sadarbība

1. LU Biomedicīnas                          Latvijas un Eiropas Savienības sadarbības zinātnē un tehnoloģijā                                      500    500
    pētījumu un studiju centrs              koordinatora darba apmaksa.  E. Grēns

2. LU Matemātikas                          Maskavas Transporta universitātes profesora A. Miškis                                                  200 atteikt
    un informātikas institūts              10 dienu vizīte Rīgā (1998. g. rudens). A. Lepins

3. LU Cietvielu fizikas institūts        Tehnikas pirkšana un licencēto programmu iegāde starptautiskās sadarbības                  633 atlikt
    Latvijas Sinhrotronā                      ar dažādām starptautiskām organizācijām vajadzībām.  J. Purāns
    starojuma biedrība

4. RTU Ķīmijas                                  Starptautisks kooperācijas projekts ar Vācijas Erlangenas-Nirnbergas                          775 DEM atlikt
    tehnoloģijas                                     universitātes Materiālu zinību institūtu “Fosfātu stiklu izpēte, lai noskaidrotu
    fakultāte                                          to noderību stikla-polimēra kompozītu iegūšanai”. J. Vaivads

5. LZP Zinātnes starptautiskās         Centra darbības nodrošinašanai un jauno informācijas materiālu                                      450      400
    koordinācijas centrs (RTU)            iegādei. M. Sniķere

akad. I. KNĒTS,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Numura saturs


LATVIJAS ZINĀTNES PADOMĒ

LZP Centralizētā, mērķa un rezerves finansējuma komisija paziņo, ka centralizētās finansēšanas pieteikumi 1999. gadam iesniedzami LZP sekretariātā (ist. 302, 334A) līdz š. g. 1. decembrim. Vienlaikus iesniedzamas arī atskaites par 1998. gadu.

Komisijas priekšsēdētājs, akadēmiķis A. SILIŅŠ

Numura saturs


Latvijas Zinātnes Padomē

HABILITĀCIJAS UN PROMOCIJAS PADOMES

Latvijas Zinātnes padome š. g. 20. oktobra sēdē apstiprināja sekojošas 22 habilitācijas un promocijas padomes:

1. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām datorzinātnes nozarē šādās apakšnozarēs:

1.1. signālu diskrētā apstrāde;

1.2. datoru arhitektūra un aparatūra;

1.3. datu apstrādes sistēmas un datortīkli (aparatūra);

(LZP lēmums Nr. 5-1-1).

2. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām datorzinātnes nozarē šādās apakšnozarēs:

2.1. datorzinātņu matemātiskie pamati;

2.2. datoru un sistēmu programmatūra;

2.3. datu apstrādes sistēmas un datortīkli (programmatūra);

2.4. programmēšanas valodas un sistēmas;

(LZAP lēmums Nr. 5-1-2).

3. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām mehānikas un materiālzinātņu nozarēs šādās apakšnozarēs:

3.1. cietvielu mehānika;

3.2. nepārtrauktas vides mehānika;

3.3. polimēru un kompozītmateriālu mehānika;

3.4. polimēri un kompozītmateriāli;

(LZP lēmums Nr. 5-1-3).

4. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām matemātikas zinātņu nozarē šādās apakšno zarēs:

4.1. matemātiskā analīze un funkcionālanalīze;

4.2. diferenciālvienādojumi;

4.3. matemātiskā fizika;

4.4. matemātiskā modelēšana;

4.5. skaitliskā analīze;

4.6. varbūtību teorija un matemātiskā statistika;

4.7. diskrētā matemātika un matemātiskā informātika;

4.8. algebra un matemātiskā loģika;

4.9. ģeometrija un topoloģija;

4.10. funkciju teorija;

4.11. optimizācijas metodes;

4.12. modernā elementārā matemātika un matemātikas didaktika.

(LZP lēmums Nr. 5-1-4).

5. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām fizikas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

5.1. cietvielu fizika;

5.2. kondensētās vides fizika;

5.3. pusvadītāju fizika;

5.4. ķīmiskā fizika;

5.5. medicīniskā fizika;

5.6. materiālu fizika;

5.7. fizikālās metodes un instrumenti.

(LZP lēmums Nr. 5-1-5).

6. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām fizikas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

6.1. šķidrumu un gāzu mehānika;

6.2. siltumfizika un molekurālā fizika;

6.3. magnētisko parādību fizika;

6.4. tehniskā fizika.

(LZP lēmums Nr. 5-1-6).

7. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām astronomijas un fizikas zinātņu nozarēs šādās apakšnozarēs:

7.1. astrofizika un fundamentālā astronomija;

7.2. lāzeru fizika un spektroskopija;

7.3. optika;

7.4. teorētiskā fizika;

7.5. optometrija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-7).

8. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām ķīmijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

8.1. neorganiskā ķīmija;

8.2. analītiskā ķīmija;

8.3. organiskā ķīmija;

8.4. fizikālā ķīmija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-8).

9. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām bioloģijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

9.1. botānika;

9.2. zooloģija;

9.3. ekoloģija;

9.4. ģenētika;

9.5. fizioloģija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-9).

10. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un pro mocijas tiesībām ģeogrāfijas zinātņu nozarē šādās apakšno zarēs:

10.1. fiziskā ģeogrāfija;

10.2. cilvēka ģeogrāfija;

10.3. reģionālā un vides ģeogrāfija;

10.4. lietišķā ģeogrāfija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-10).

11. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un pro mocijas tiesībām ģeoloģijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

11.1. vispārīgā ģeoloģija;

11.2. kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija;

11.3. hidroģeoloģija un inženierģeoloģija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-11).

12. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām bioloģijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

12.1. molekulārā bioloģija;

12.2. bioķīmija;

12.3. biotehnoloģija;

12.4. mikrobioloģija;

12.5. virusoloģija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-12).

13 Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām medicīnas un bioloģijas zinātņu nozarēs šādās apakš nozarēs:

13.1. normālā fizioloģija;

13.2. internā medicīna;

13.3. ķirurģija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-13).

14. Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes (LMA/RSU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām medi cī nas zinātņu nozares stomatoloģijas apakšnozarē.

(LZP lēmums Nr. 5-1-14).

15. Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes (LMA/RSU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām medicīnas zinātņu nozares internās medicīnas apakšnozarē.

(LZP lēmums Nr. 5-1-15).

16. Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes (LMA/RSU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām medicī nas zinātņu nozares ķirurģijas apakšnozarē.

(LZP lēmums Nr. 5-1-16).

17. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām vēstures zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

17.1. vispārīgā vēsture;

17.2. Latvijas vēsture;

17.3. historiogrāfijas un vēstures palīgzinātnes;

17.4. arheoloģija;

17.5. etnogrāfija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-17).

18. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām valodniecības zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

18.1. vispārīgā valodniecība;

18.2. baltu valodniecība (latviešu valoda);

18.3. ģermāņu valodniecība.

(LZP lēmums Nr. 5-1-18).

19. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un pro mocijas tiesībām psiholoģijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

19.1. vispārīgā psiholoģija;

19.2. sociālā psiholoģija;

19.3. attīstības psiholoģija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-19).

20. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un pro mocijas tiesībām jurudisko zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

20.1. tiesību teorija un vēsture;

20.2. valsts tiesības;

20.3. civiltiesības;

20.4. krimināltiesības.

(LZP lēmums Nr. 5-1-20).

21. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām filozofijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

21.1. filozofijas vēsture un ideju vēsture Latvijā;

21.2. kultūras filozofija;

21.3. izziņas un apziņas teorija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-21).

22. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promo cijas tiesībām ekonomikas, vadībzinātnes un demogrāfijas zinātņu nozarē šādās apakšnozarēs:

22.1. ekonomikas teorija;

22.2. finanses un kredīts;

22.3. grāmatvedības un uzskaites teorija;

22.4. ekonometrija;

22.5. statistika;

22.6. tirgzinība;

22.7. tautsaimniecība;

22.8. sociālā ekonomika;

22.9. uzņēmējdarbības vadība;

22.10. sabiedrības vadība;

22.11. sociāli ekonomiskā demogrāfija.

(LZP lēmums Nr. 5-1-22).

Visu augstāk minēto apstiprināto padomju pilnvaru laiks ir no 1998. g. 20. oktobra līdz 1999. g. 31. decembrim.

Numura saturs


Profesiju klasifikators

Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa.

Tas izstrādāts, pamatojoties uz Ministru Padomes 1992. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 288 “Par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas izveidošanu”.

Profesiju klasifikators apstiprināts ar Labklājības ministrijas 1998. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 246.

Klasifikators izstrādāts Latvijas Darba zinātniskās pētniecības institūtā. Tas izskatīts Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļā.

Valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un uzņēmēj sabied rību, kā arī fondu un reliģisko organizāciju priekšlikumi par klasifi ka tora aktualizēšanu nosūtāmi Latvijas Darba zinātniskās pēt niecības institūtam. Adrese: Rīga, Kr. Valdemāra 38, LV-1010.  [ . . ]

5151 ATSEVIŠĶĀ GRUPA

ASTROLOGI UN TIEM RADNIECĪGU

PROFESIJU DARBINIEKI

Šīs grupas darbinieki sastāda klientiem horoskopus, kuros skaidro viņu pagātnes notikumus un pareģo nākotni ar astroloģiskām un tām līdzīgām metodēm.

Profesionālās darbības pamatuzdevumi:

— sastādīt klientiem horoskopus, sniedzot informāciju par viņu pagātni un nākotni; noteikt piemērotāko laiku dažāda veida darbībai; pētīt zvaigznāju un zvaigžņu ietekmi uz klienta dzīvi; dot padomus par attiecīgu aizsardzības līdzekļu lietošanu; veikt citus līdzīga satura uzdevumus.

Šīs grupas profesijas:

5151 01 ASTROLOGS

 

5152 ATSEVIŠĶĀ GRUPA

ZĪLNIEKI, HIROMANTI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI

Šīs grupas darbinieki skaidro pagātnes notikumus un pareģo nākotni, pēc klientu plaukstu līnijām, spēļu kārtīm un citām metodēm.

Profesionālās darbības pamatuzdevumi:

— atšifrēt klienta plaukstu līniju nozīmi; interpretēt klienta izvilkto kāršu nozīmi, tējas vai kafijas biezumu izvietojumu tasītē t. tml. un uz šo interpretāciju pamata paredzēt nākotnes notikumus; brīdināt klientu par draudošām briesmām un dot padomus par vēlamo rīcību; veikt citus līdzīga satura uzdevumus.

Šīs grupas profesijas:

5152 01 HIROMANTS

5152 02 OKULTISTS

5152 03 ZĪLNIEKS

“Latvijas Vēstnesis”, 1998. g. 21.X

Numura saturs


Zinātniskais darbs Lietuvā

No š. g. 21. septembra līdz 4. oktobrim, Latvijas ZA un Lietuvas ZA zinātniskās sadarbības līguma ietvaros strādāju Viļņā. Ievērojot to, ka līdz šim jau biju apkopojis Latvijas un Polijas arhīvos un bibliotēkās esošos materiālus par Latvijas, Polijas un Lietuvas attiecībām 1919.—1920. gadā, lielāko vērību veltīju attiecīgo materiālu izpētei Lietuvas Centrālajā Valsts arhīvā. Ļoti būtisku informāciju izdevās atrast Lietuvas Ārlietu ministrijas, Ministru kabineta, Aizsardzības ministrijas, Ģenerāl štāba u. c. fondos. Tie papildina savāktos materiālus jau sagatavotajam zinātniskam izdevumam (grāmatai). Bez tam ievērojama vērība tika veltīta tādiem līdz šim pilnībā nepētītiem jautājumiem kā Latvijas poļu un lietuviešu nacionālās minoritātes vēstures izpētei laikā līdz Latvijas valsts nodibināšanai 1918. gadā. Tas tika darīts, galvenokārt, balstoties uz Viļņas Universitātē un Lietuvas Nacionālajā (M. Mažvida vārdā nosauktajā) bibliotēkā esošajiem XIX gs. beigu — XX gs. sākuma Rīgas, Viļņas un Pēterburgas poļu un lietuviešu preses izdevumiem (“Kraj”, “Rygos garsas”, “Rygos naujienos”, “Vilniaus žinios”, “Kurjer Litewski”, Dziennik Wilenski” u. c.), kuri Latvijā nav pieejami. Kopumā ar jau iepriek šējos zinātniskos braucienos uz Poliju un Lietuvu iegūtajiem mate riā liem radīts pamats vairāku zinātnisku rakstu uzrakstīšanai par minē tajiem jautājumiem. Bez tam tika aizsākta vēl viena Latvijas un latviešu tautas vēsturē būtiska jautājuma zinātniska izpēte, izskatot un apkopojot būtiskāko informāciju no Lietuvas Centrālajā Valsts arhīvā esošajiem 20.—30. gados Lietuvā darbojošos latviešu sabiedrisko organizāciju fon diem. Tos caurlūkojot, radās iespaids par latviešu mino ritātes dar bības apstākļiem un aktivitāti Lietuvā pirms 2. pasaules kara. Pēc Lat vijas arhīvos un bibliotēkās esošo materiālu apkopošanas par minēto tēmu būs iespējams uzrakstīt zinātnisku rakstu par Lietuvas latviešu minoritātes vēsturi.

Brauciens deva būtisku ieguldījumu nosaukto, Latvijas vēstures pētniecībā svarīgo zinātnisko tēmu izstrādē, kā arī tālākajā zinātniskajā darbā nepieciešamās lietuviešu valodas apguvē. Sekmīgs darba rezultāts bija iespējams, pateicoties Latvijas ZA Starptautiskās daļas darbinieku pūlēm tā organizēšanā un Lietuvas ZA pretimnākšanai, kā arī lieliskajiem dzīves un darba apstākļiem Lietuvas galvaspilsētā.

Latijas Universitātes Latvijas vēstures institūta  pētnieks Dr. hist. Ē. Jēkabsons

Numura saturs


Jauniegūtās ārzemju grāmatas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

01.07.1998

1. Akademie der Wissenschaften in Gottingen. Jahrbuch der Akademie der Wissenschaften in Gottingen für das Jahr 1995. Gottingen, 1997.

2. Müllers grosses deutsches Orstbuch: Bundesrepublik Deutschland: 125 000 Ortsnamen. 25. Aufl. Wuppertal, 1994/95.

3. Atlasul lingvistic roman pe regiuni Muntenia si Dobrogea. P. 1-2. Buceresti, 1996.

4. The statesman’s year-book: A statistical, political and eco nom ic account of the states of the world for the year 1996—1997. 133. ed. New York, 1996.

5. Graph symmetry: Al ge bra ic methods a. applications: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

6. Selected topics in mass spectrometry in the biomolecular sci enc es: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

7. Operator algebras and applications: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

8. Theoretical and ob ser va tion al problems related to solar eclips es: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

9. New trends in materials chemistry: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

10. The cosmic microwave background: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

11. Modular chemistry: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

12. The physics and pa ram e ter iza tion of moist atmospheric con vec tion: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

13. Algebraic model theory: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

14. Gauge theory and symplectic geometry: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

15. Fluctuation phenomena in high temperature su per con duc tors: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

16. Amorphous insulators and semiconductors: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

17. Electrical and related properties of organic solids: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

18. Advances in complex elec tro mag net ic materials: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

19. Engineering Ceramic ’96: Higher reliability through pro cess ing: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

20. Computer modelling of electronic and atomic processes in sol ids: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

21. Advances in high per for mance computing: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

22. Physics and materials science of high temperature su per con duc tors, IV: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

23. Microwave physics and techniques: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

24. Californium-252. Iso tope for 21st century radiotherapy: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

25. Molecular mechanisms of signalling and membrane trans port: [Proc.] Berlin etc., 1997.

26. National parks and pro tect ed areas: Keystones to conseravtion a. sustainable de vel op ment: [Proc.] Berlin etc., 1997.

27. Interacting protein do mains: Their role in signal a. energy trans duc tion: [Proc.] Ber lin etc., 1997.

28. Neurotansmitter release and uptake: [Proc.] Berlin etc., 1997.

29. The stratosphere and its role in the climate systems: [Proc.] Berlin etc., 1997.

30. Solar ultraviolet ra di a tion: Modelling, measurements a. ef fects: [Proc.] Berlin etc., 1997.

31. Microlocal analysis and spectral theory: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

32. Plasma processing of semiconductors: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

33. Nanowires: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

34. Optical spectroscopy of low dimencional semiconductors: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

35. Analytical chemistry associated with the destruction of chem i cal weapons: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

36. Generation of cosmological large-scale structure: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

37. Atomic and molecular wires: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

38. High angular resolution in astrophysics: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

39. Disturbance and recovery in Arctic lands: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

Numura saturs


Tikai orģinālenciklopēdijās

Viss par Latviju un latviešiem! Bagātīgs ilustratīvais un uzziņu materiāls.

Parakstītāju priekšrocības — skaistie, krāsainie izdevumi par daudz mazāku samaksu.

Parakstīšanās līdz 1998. gada 1. decembrim Latvijas grāmatnīcās. Nenokavējiet!

Enciklopēdija — labākā dāvana!

Uzziņas: tālr. 465649, 465709.

Apgāds “Preses Nams”

Numura saturs


Jauna grāmata

“Latviešu leģions. Varoņi, nacisti vai upuri?”

Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 1998

Vai nav dīvaini, ka ir patiesības, kas allaž jāpierāda no jauna. Nāk jauna vēsturnieku paaudze, mainās politiskā konjunktūra. Un atkal piketu plakātos, Krievijas un, ko tur slēpt, arī vairāku rietumvalstu, it īpaši to, kuri informāciju joprojām smeļas no “lielā brāļa”, presē atskan apgalvojums — Latvijā galvu ceļ nacisms, notiek leģionāru saieti utt. Un tad vēsturniekiem atkal jāatgādina tas, kas čekai jeb oficiāli — PSRS valsts drošības tautas komisariātam jau bija skaidrs 1943. gadā, bet angļu un amerikāņu okupācijas iestādēm 1945. gadā — ka tas, ko tautā sauc par “Latviešu leģionu”, īstenībā nebija ne SS, ne brīvprātīgs. Tas, kas sekmīgi tika pierādīts amerikaņu sabiedroto iestādēm, kuras karagūstekņu un bēgļu nometnēs meklēja kara noziedzniekus. Taču, kā ievadā raksta krājuma sastādītājs LZA ārzemju loceklis Andrievs Ezergailis, “Katra Rietumu žurnālistu un vēsturnieku jaunā paaudze no jauna izvirzīja jautājumu par latviešu leģionāru “nacismu”, un leģionāru saistīšana ar nacismu laika gaitā kļuva intensīvāka.” Kādēļ, to mēs paši it labi zinām.

Šī gada marta notikumu mudināts, Latvijas vēstures institūts atkārtoti, šoreiz latviešu valodā, izdevis A. Ezergaiļa sastādīto dokumentu krājumu no ASV Nacionālā arhīva kara noziegumu izmeklēšanas materiāliem 1945.—1950. gadā, kas 1997. gadā ar šī paša institūta gādību nelielā tirāžā bija izdots angļu valodā. Nu šie dokumenti ir pārtulkoti latviski un papildināti ar “pilnīgi slepenu” Kalnbērziņam adresētu PSRS VDTK tautas komisāra Merkulova parakstītu dokumentu, kurā jau 1943. gada 25. jūlijā sniegts, A. Ezer gaiļa vārdiem runājot, “tik objektīvs t. s. “Latviešu leģiona” raksturo jums, ka, ja tas būtu bijis pieejams sabiedrotajiem pēc kara, atkristu visa šajā krājumā nodrukātā sarakste un pierādījumu vākšana”.

Krājumā kā otrs pielikums ievietotas Stokholmas universitātes Baltijas studiju institūta zinātniskā līdzstrādnieka Kārļa Kangera “Piezīmes pie jautājumu kompleksa “Latviešu leģions””, kas pēc mūsu Ārlietu ministrijas lūguma tapušas sakarā ar notikumiem Rīgā 1998. gada martā, kad publiski tika atzīmēta Latviešu leģiona piemiņas diena.

Grāmatas klajā laišanas pārrunās A. Ezergailis, atbildot uz daudzajiem klātesošo jautājumiem, teica, ka šis krājums, protams, nav izsmeļoša atbilde uz visiem jautājumiem, bet gan rosinās pētniekus iedziļināties problēmā, kas saucas “Latviešu leģions”.

Z. K.

Numura saturs


DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

LU Polimēru mehānikas institūta habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 19. jūnija sēdē, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda preten denta A. Bogdanoviča 1987. gadā aizstāvētās fizikas—matemātikas doktora disertācijas “Cilindrisku kompozītu čaulu deformēšana un stiprība pie dinamiskām slodzēm” un citu viņa zinātnisko darbu novērtējumiem, recen zentu aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas lēmumu un pa domes sēdes dalībnieku aizklātās balsošanas rezultātiem, pieņēma lēmumu pielīdzināšanas kārtībā piešķirt Aleksandram Bogdanovičam inženierzinātņu habilitētā doktora grādu cietvielu mehānikas apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par — 10, pret — nav, nederīgu biļetenu — nav.

*  *  *

1998. gada 21. septembrī DPU Promocijas padomes filoloģijas nozarē atklātajā sēdē DPU lektore Elīna Vasiļjeva aizstāvēja promocijas disertāciju par tēmu “Bērnība 1900.—1920. gadu krievu prozā” filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Promocijas padome ar 10 balsīm (pret nebija nevienas balss, neatturējās neviens) piešķīra Elīnai Vasiļjevai filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu (literatūrzinātnes nozarē, cittautu literatūras vēstures apakšnozarē).

*  *  *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātnes nozares laukkopības apakšnozares Habilitācijas-promocijas padome 1998. g. 25. septembrī piešķīra agronomijas doktora (Dr. agr.) zinātnisko grādu Zintai GAILEI par disertāciju “Dažādu izlases kritēriju novērtējums miežu šķirnes ‘Klinta’ sākotnējā sēklkopībā”.

Balsošanas rezultāti: par — 11; pret — nav; atturas — nav.

*  *  *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 29. septembra sēdē Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram Gunāram Bīberam vienbalsīgi piešķirts goda doktora grāds (Dr. honoris causa) par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.

Profesors Gunārs Bībers guvis augstu novērtējumu savai humanitārajai erudīcijai un pedagoģiskajai meistarībai. Izcilā akadēmiskā tolerance ir nodrošinājusi G. Bīberam pelnītu cieņu kolēģu un studentu vidū.

*  *  *

Latvijas Universitātes Vēstures habilitācijas un promocijas padome 1998. g. 21. oktobra sēdē piešķīra vēstures doktora (Dr. hist.) zinātnisko grādu Latvijas vēstures muzeja direktora vietniekam Arnim Radiņam par promocijas darbu “10.—13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi”.

Balsošanas rezultāti: par — 12; pret — nav; atturas — nav.

*  *  *

Latvijas Policijas akadēmijas Promocijas padome 1998. gada 21. oktobrī piešķīra tiesību doktora grādu Valsts tiesību zinātņu apakšnozarē M. jur. Ziedonim Ragam par promicijas darbu — monogrāfiju “Pašvaldības un to darbības tiesiskais pamats demokrātiskā valstī” (izmantojot Latvijas pieredzi).

Balsošanas rezultāti: par — 11; pret — 1; nederīgu biļetenu nav.

*  *  *

LU Polimēru mehānikas institūta habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 23. oktobra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu Dmitrijam Mungalovam par promocijas darbu “Telpiski pīto kompozīto materiālu struktūra un īpašības”.

Balsošanas rezultāti: par 11, pret — nav, atturas — nav.

*  *  *

Latvijas Universitātes Matemātikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 30. oktobra sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr. math.) zinātnisko grādu Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Matemātiskās analīzes katedras asistentei Anitai Sondorei par promocijas darbu “Ar speciāliem vaļējiem pārklājumiem definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības”.

Balsošanas rezultāti: par — 11, pret nav, nederīgu biļetenu nav.

*  *  *

Latvijas Universitātes Matemātikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 30. oktobra sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr. math.) zinātnisko grādu Rīgas Tehniskās Universitātes lektorei Vinetai Minkēvičai par promocijas darbu “Diferenciālvienādojumu ar Markova impulsu pārslēgumiem vidējošana un stabilitāte”.

Balsošanas rezultāti: par — 12, pret nav, nederīgu biļetenu nav.

Numura saturs


Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 20.novembrī