Par nopelniem Latvijas labā ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti šādi Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi:

* ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni: ārsts Georgs ANDREJEVS, komponists Imants KALNIŅŠ, pedagogs, LLU rektors LZA goda doktors Voldemārs STRĪĶIS;

* ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni: ārsts Jānis VOL KOLĀKOVS;

* ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvots vēsturnieks, dzejnieks un bibliogrāfs, LZA ārzemju locekļa kandidāts Jānis KRĒSLIŅŠ (ASV).

Gadskārtējā Latvijas Republikas Ministru kabineta balva 13. novembrī pasniegta LZA akadēmiķim Paulam PUMPĒNAM — par izciliem zinātniskiem sasniegumiem gēnu inženierijā un modernajā biotehnoloģijā.

Baltijas asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē 27. novembrī pasniegs arhitektam, LZA akadēmiķim Jānim KRAS TIŅAM par izciliem sasniegumiem Rīgas jūgendstila arhitektūras pētniecībā. Vēl šī balva ir piešķirta dzejniekam Sigitam Gedai (Lietuva) un komponistam Erki Svenam Tūram (Igaunija).

Kaut arī kuluāros bija izskanējusi doma veltīt Latvijas valsts 80. gadadienai īpašu Zinātņu akadēmijas sēdi, tomēr gala rezultātā starptautisku konferenci par šo tematu sarīkoja LU Latvijas vēstures institūts. Tā notika š. g. 6. novembrī un saucās “Latvija un Eiropas jaunās valstis: 1918—1939” ar veltījumu — Latvijas demokrātiskās republikas proklamēšanas 80. gadadienai.

Tika nolasīti šādi referāti: Valdis Bērziņš (LU Latvijas Vēstures institūts) — “Neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanās”, Alberts Varslavāns (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) — “Latvijas demokrātiskās republikas izveidošanās un Eiropas lielā politika: sakritības un pretrunas”, Inesis Feldmanis (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) — “Vācija un Latvijas valsts izveidošanās (1918—1920)”, Ainārs Lerhis (LU Latvijas vēstures institūts) — “Latvijas ārpolitikas veidošanās 20. gados”, Aivars Stranga (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) — “Sociāldemokrāti un neatkarīgā Latvija”, Tālavs Jundzis (LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs) — “Latvijas armijas veidošanās problēmas 20.—30. gados un tagad”.

Konferencē piedalījās arī ārzemju viesi. Tā Lubošs Švecs (Kārļa Universitāte, Čehija) nolasīja referātu “Čehoslovakijas un Latvijas attiecības 20.—30. gados”, Ēro Medijainens (Tartu Universitāte, Igaunija) — “Baltijas sadarbības problēmas starp pasaules kariem igauņu karikatūrās”, Heiki Roiko-Jokelas (Iveskiles Universitāte, Somija) referāts “Somijas loma Latvijas (Baltijas valstu) starptautiskā statusa veidošanā un robežvalstu politika (1918—1922)” tika konferencē nolasīts, autoram klāt neesot. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ izpalika Algirda Jakubčoņa pieteiktais referāts “Lietuvas un Baltijas valstu drošības problēmas (1918—1939)”.

Publicējam Valda Bērziņa referātu “Latvijas neatkarīgas valsts nodibināšanās” .

1998. gada 27. novembrī plkst. 12
Rīgas Latviešu biedrības nama
Baltajā zālē
Merķeļa ielā 13

Ievadvārdi

LZA prezidents Jānis Stradiņš

LZA Lielās medaļas pasniegšana

“Jūgendstila Rīga”

“Ceļš uz Dainu kalnu”

LZA goda loceklis Indulis Ranka

Sadarbības līguma parakstīšana

LZA prezidents Jānis Stradiņš
A/s “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs

Akadēmiķis Kalvis Torgāns

Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

LZA Prezidijs

LZA Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijas ziņojums

par jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūru izvērtēšanu 1998. gadā

Saskaņā ar jaunajiem LZA Statūtiem šogad ieviesta jauna LZA locekļu izvērtēšanas kārtība, proti, ekspertu komisija sniedz ziņojumu nevis LZA sēdē, bet gan LZA Senāta sēdē, un arī Senāts izsaka savu viedokli gan par vakancēm, gan par kandidātūrām, aizklāti balsojot. Senāts lēma par sākotnējo vakanču izsludināšanu savā š. g. 10. marta sēdē, tika izvēlēta ekspertu komisija: pa 2 pārstāvjiem no katras zinātņu nodaļas un LZA prezidentu kā priekšsēdētāju (J. Stradiņš, J. Ekmanis, E. Grēns, V. Hausmanis, I. Knēts, R. Valters, P. Zvidriņš), kas pēc nodaļās notikušo aptauju rezultātiem pulcējās savā izvērtēšanas sēdē š. g. 7. oktobrī, pēc tam notika vispusīga kandidatūru apspriešana Senāta 13. oktobra sēdē.

1998. gada Senāta jūnija sēdē tika izskatītas izvirzītās kandidatūras, kuru saraksts publicēts “Zinātnes Vēstnesī” Nr. 13, 1998. g. 6. jūlijā un Nr. 15, 21. septembrī. Pēc vakanču izsludināšanas un kandidātu pieteikšanas FTZN cieta zaudējumu: mūžībā aizgāja ZA kor. loc. kandidāts astronoms J. Francmanis un akadēmiķa kandidāts datorzinātnieks J. Miķelsons. Sakarā ar to Senāts pieņēma lēmumu astronomijas kor. loc. vakanci pārveidot par papildus kor. loc. vakanci informātikā. FTZN tika veikta aptauja par to, vai kāds no izvirzītajiem kor. loc. kandidātiem nevarētu uzreiz tikt izvirzīts ievēlēšanai par akadēmiķi. Nodaļas sēdē 9 balsotāji (nodaļas sēdē piedalījās 14 īstenie locekļi) izteicās par kor. loc. kandidāta fiziķa Mārča Auziņa izvirzīšanu ievēlēšanai par akadēmiķi, kam pats kandidāts piekrita. Šo ierosinājumu tomēr neatbalstīja ekspertu komisijas vairākums (2:3:2), bet Senāta sēdē balsojums bija 9 pret 9. Jāpiebilst, ka M. Auziņš ir jauns (dz. 1956. g.), spējīgs fiziķis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors, pašreiz arī LU Senāta priekšsēdētājs, 64 zinātnisku rakstu un 1 kopā ar prof. R. Ferberu Kembridžā publicētas monogrāfijas “Optical Polarization of Molecules” autors, viens no plaši citētiem Latvijas fiziķiem. LZA sastāva atjaunināšanas ziņā viņa ievēlēšana par akadēmiķi būtu apsveicama un LZA vēsturē ir samērā daudz precedentu (O. Lielausis, J. Ērenpreiss, G. Teteris, G. Andrejevs, A. Mālmeisters, J. Mihailovs, G. Vanags, A. Ieviņš u. c.), kad zinātnieki uzreiz ievēlēti par īsteniem locekļiem, neizejot korespondētājlocekļa stadiju. LZA Statūti šādu iespēju neizslēdz.

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas speciālitātēs uz 1 vakanci izvirzīti 3 kandidāti. Visos vērtējumos vislielāko atbalstu guva fizikālķīmiķa, kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas izcila speciālista Edvarda Liepiņa kandidatūra. E. Liepiņš pašreiz strādā Karolinska institūtā Stokholmā, skaitās arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais līdzstrādnieks, uztur sakarus ar LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, ir ievērojami panākumi olbaltumvielu struktūru atklāšanā. Nodaļā atbalstu guva arī vadošais nieru transplantācijas speciālists Baltijā profesors Rafails Rozentāls.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā uz 1 vakanci izvirzīti 3 kandidāti. Nodaļas balsojumā vislielāko atbalstu guva Dr.habil.hist. Valdis Bērziņš, 20. gs. vēstures speciālists, 7 monogrāfiju autors, taču ekspertu komisijas un Senāta balsojums vairāk nosliecās par labu LU Teoloģijas fakultātes profesoram Visvaldim Varnesim Klīvem, orientālās filozofijas un reliģijas vēstures speciālistam, kuram pēdējā laikā Latvijā izdotas 3 monogrāfijas, ar saviem darbiem pazīstams arī Indijā un ASV. Tautsaimnieks Edvīns Vanags savu kandidatūru šajās vēlēšanās atsauca.

Izdalīta kā īpaša vakance LZA ārzemju loceklim, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā — profesoram Jānim Priedkalnam, kurš pirms atgriešanās Latvijā bija Adelaides universitātes Medicīnas fakultātes anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesors, ir 14 publicēti darbi vadošajos pasaules žurnālos šajās nozarēs, vēlāk arī darbi par trimdas latviešu demogrāfiju. 1995. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, bija ievēlēts Saeimā, pašreiz ir LR vēstnieks ANO. Ievērojot J. Priedkalna sabiedrisko darbību, vispusējās intereses un pašreizējās aktivitātes ANO, viņa ievēlēšana par LZA akadēmiķi atzīta par vēlamu.

Ievēlēšanai par goda locekļiem sākotnēji bija ieteiktas 4 vakances, taču izvirzīšanas gaitā pieteiktas 6 kandidatūras, un LZA Senāts savā 13. oktobra sēdē palielināja vakanču skaitu uz 6, reizē arī nosakot, ka turpmāk vajadzētu mainīt goda locekļu izvirzīšanas kārtību un nerīkot publisku konkursu, kas var izraisīt neērtu situāciju. Par goda locekļiem izvirzīti 3 zinātnieki — antropoloģe, LU Latvijas Vēstures institūta profesore Raisa Deņisova, ģeologs profesors Visvaldis Kuršs, informātikas speciālists, RTU profesors Jānis Osis un 3 literāti — ievērojamā krievu dzejniece, Ojāra Vācieša atraitne un literārā mantojuma sakārtotāja, pazīstama kultūras darbiniece Ludmila Azarova-Vāciete, rakstnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks Zigmunds Skujiņš, dzejniece, kultūras un sabiedriskā darbiniece, žurnāla “Karogs” redaktore Māra Zālīte. Visi izvirzītie kandidāti saņēmuši atbalstu nodaļu un Senāta balsojumā.

Izvirzīšanai par LZA korespondētājlocekļiem nodaļās un Senātā atbalstīti: J. Joļins (fizikā), A. Ozols (fizikā), J. Grundspeņķis (informātika), I. Kabaškins (informātikā), A. Zicmanis (ķīmijā), I. Muižnieks (bioloģijā), A. Zīverts (ģeoloģijā un ūdenssaimniecībā), D. Markus (valodniecībā), J. Bērziņš (vēsturē), I. Ose (arheoloģijā), P. Laķis (filozofijā), T. Jundzis (politoloģijā), T. Tisenkopfs (socioloģijā), I. Šteinbuka (ekonomikā), P. Eglīte (demogrāfijā). Bez tam attiecīgo nodaļu balsojumā atbalstu guva arī RTU profesors S. Trusovs (ķīmija), LU profesors I. Feldmanis (vēsturē), bet ekspertu komisijas un Senāta balsojumā atbalstu guva arī LU profesors, Latvijas vēstures katedras vadītājs A. Stranga (vēsturē) un O. Spārītis (mākslas zinātnēs). Jāpiebilst, ka šoreiz korespondētājlocekļu vakanču maksimums (10 no 17) atvēlēts HSZN, lai zināmā mērā atjauninātu tās sastāvu, īpaši nozarēs, kas LZA līdz šim nebija pārstāvētas.

LZA ārzemju locekļu kategorijā uz 6 vakancēm bija izvirzīti 9 kandidāti. Vēsturniekam P. Lazdam Senāts piešķīra Dr.hist.h.c. grādu un viņa tālāka kandidēšana atkrita. Tagadējam Krievijas ZA Sibīrijas nodaļas Jakutijas zinātniskā centra priekšsēdētājam LZA kor. loc. J. Uržumcevam izdalīja īpašu vakanci saskaņā ar Nolikumu par LZA locekļiem, kas pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Viņš ir pazīstams mehānikas speciālists, kādreiz darbojies Polimēru mehānikas institūtā un Inženiertehnoloģiskajā centrā Rīgā. Atbalstu nodaļās, eskeprtu komisijā, Senātā guva politologs, bijušais Zviedrijas vēstnieks Latvijā profesors Andreas Adāls, Kanādas izcils kriptoloģijas speciālists Žils Brasārs, Arizonas universitātes profesors literatūrzinātnieks un valodnieks Rolfs Ekmanis, izcils bibliogrāfs (“Foreign Affairs” veidotājs) un Latvijas popularizētājs ASV Jānis Krēsliņš (nupat saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni), Latvijas senvēstures pētnieks Indriķis Šterns (ASV), igauņu arheologs, Tartu universitātes emeritēts profesors, monogrāfijas autors par Gaujas lībiešiem Ēvalds Tinisons. Nodaļā atbalstu guva arī Čalmersa Tehniskās universitātes profesors Ralejs Tepfers, ievērojams mehānikas speciālists, kuram plaši sakari ar Latviju; taču viņš neguva atbalstu ekspertu komisijā un tikai daļēju atbalstu Senāta balsojumā (9:8:1), jo 1996. g. jau saņēmis LZA Dr.h.c.ing. goda nosaukumu, līdz ar ko izvirzījās jautājums, vai viņu lietderīgi vēl papildus vēlēt par LZA ārzemju locekli. Principā tas ir pieļaujams, jo viņam goda doktora grāds ir inženierzinātnēs, bet par ārzemju locekli viņu varētu vēlēt materiālzinībās.

Jānis Stradiņš,
komisijas priekšsēdētājs

Valdis Bērziņš

Latvijas neatkarīgas valsts

nodibināšanās

Ideja par Latviju kā valsti nobrieda 20. gadsimta sākumā. Pusotra gadu desmita laikā šī ideja tika pausta divās dažādās un kvalitatīvi atšķirīgās, lai gan savstarpēji saistītās stadijās. Kā zināms, pirmās ierosmes par Latvijas autonomiju (gan daļēju, gan pilnīgu) vēlāk pārtapa neatkarības prasībā, vēl vairāk, reālā mērķī. Ja autonomijas iecere izrietēja no Krievijas impērijas iekšpolitiskajiem apstākļiem, tad Latvijas neatkarības pieteikums saistāms ar ievērojamām pārmaiņām starptautiskajā situācijā, reizē ar daudzu jaunu valstu rašanos Austrumeiropā uz izirušo veco impēriju drupām.

Gadsimta sākumā Latvijā bija sasniegti relatīvi augsti ekonomiskie rādītāji, daudz panākts tautas izglītības un kultūras jomā. Taču netrūka tālāko attīstību kavējošu traucēkļu. Tāds katrā ziņā bija, piemēram, saglabājies arhaiskais administratīvi teritoriālais iedalījums, kas šķēla Latviju trīs dažādās guberņās un bremzēja latviešu nācijas konsolidēšanos, noteica Latgales ilgstošu atrautību un atpalicību no abiem pārējiem Latvijas novadiem. Carisma plānos neietilpa to mainīt. Kā viens no sava laika despotiskākajiem režīmiem, tas bija ķēries pie iekarošanas karu rezultātā izveidotās impērijas — konglomerāta unificēšanas un nekrievu tautu piespiedu pārkrievošanas. Latviešu situāciju smagāku vērta praktiski divkāršais nacionālais jūgs, ko Kurzemē un Vidzemē īstenoja baltvācu elites, bet Latgalē — poļu muižniecības un garīdzniecības noteicošās pozīcijas. Turklāt, vēl neizveidojusies par pilna profila etnosu, latviešu tauta jau šķēlās sociālā plaknē. Jaunlatviešus nomainījušie jaunstrāvnieki, tiecoties pēc realitātei tuvākiem ideāliem, daudzos gadījumos izrādījās nokļuvuši marksisma un kosmopolitisma tīklos. Īss mūžs bija pārlieku sentimentālajam jaunnacionālismam, kas, izplatīts latviešu rakstnieku vidū, tā arī nespēja piedāvāt sabiedrībai laikmetīgus garīgus orientierus.

Beztiesiskais stāvoklis tautu nevarēja apmierināt, un tā bija pilna apņēmības panākt radikālas izmaiņas. Šo apņēmību apliecināja 1905. gada revolūcija, pēc būtības latviešu tautas pirmā lielā cīņa par savām tiesībām. Tieši tad latviešiem un “latviešu revolūcijai”, kā revolucionāros notikumus Latvijā dēvēja ne tikai pārbiedētie baltvācu virsslāņi, pievērsa uzmanību ārvalstīs. Ārzemju presē latviešu vārds pirmoreiz, tiesa, bieži nebūt ne patiesā apgais mojumā, atbalsojās Eiropā un pat viņpus Atlantijas okeānam.

Krievijas impēriju aptvērusī revolūcija satricināja patvaldības pamatus un piespieda carismu piekāpties, apsolīt demokrātiskās brīvības, Valsts domi, pieļaut politisko partiju darbību. Atslāba, vismaz uz laiku, stingrie cenzūras žņaugi.

1905. gadā tapa pirmie, gan vēl nedetalizētie, Latvijas autonomijas projekti. Novembrī—decembrī laikraksts “Mājas Viesis” publicēja filozofa un izdevēja Pētera Zālītes rakstu “Valsts ideāls” ar viņa ieteiktas autonomijas izklāstu. Projekts paredzēja, ka Latvija, kas sastāv no latviešu apdzīvotās Vidzemes guberņas daļas, Kurzemes un Latgales, paliek vienota ar jau parlamentāru Krieviju. Rīgā būtu sava, vispārējās un tiešās vēlēšanās ievēlēta saeima, tāpat īpašs sūtnis Latvijas interešu aizstāvēšanai Krievijas valdībā. Pēc Zālītes domām, Latvijas pilnīgā kompetencē vajadzēja atrasties skolu, baznīcas un agrārajām lietām. Bez tam, kara gadījumā Latvijā mobilizētie izmantojami tikai Latvijas un valsts rietumu robežu aizsardzībai.

Latviešu apdzīvotās teritorijas apvienošanu “vienā pašvaldībā” ar plašām tiesībām un patstāvību visos kulturālos un saimnieciskos jautājumos paredzēja Latviešu demokrātiskā partija. Latviešu sociāldemokrātu savienības 1. vispārējā kongresa pieņemtā programma tāpat iestājās par Latvijas visu novadu apvienošanu ar “pilnvarīgām pašnolemšanās tiesībām”, kam bija jāizpaužas Latvijas likumdošanas autonomijā un atsevišķa parlamenta darbībā, tāpat izpildu rīcības patstāvībā. Jāpiebilst, ka minētā savienība dažus gadus agrāk bija izvirzījusi lozungu “ārā no Krievijas (!)”, kuru revolūcijas laikā nomainīja ar prasību par Krievijas impērijas sadalīšanu federatīvās vienībās.

Lielas parmaiņas iezīmēja Pirmais pasaules karš, jau drīz pārvēršot Latviju par karadarbības arēnu ar visām no tā izrietošām sekām: postījumiem un cilvēku upuriem, piespiedu bēgļu plūdiem, uzņēmumu evakuāciju utt. Ar latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu 1915. gada vasarā radās pamatota iespēja izvirzīt autonomijas jautājumu, tomēr pilsonības politiķi, 4. Valsts domes deputātus ieskaitot, to darīt neuzdrošinājās. Emigrējušā sociāldemokrāta Fēliksa Cielēna tā paša gada novembrī Bernē sastādītais Latvijas autonomijas visai mērenais, kā arī 1916. gada rudenī Pētera Zālītes radikālais projekts iegūla personīgajos arhīvos.

Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra (Marta) revolūcijas tā arī nepiešķīra Latvijai autonomiju un neapmierināja prasību par Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemei. Kļuva skaidrs, ko patiesībā vērti šīs par liberālu uzskatītās valdības paziņojumi par tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu.

Līdz 1917. gada vasarai Latviju bija atstājusi aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, ja ne vairāk, kad Krievijas Pagaidu valdība kopā ar karaspēka pavēlniecību bez īpašas vajadzības gatavojās piespiedu kārtā izraidīt civiliedzīvotājus no Ziemeļvidzemes. Cits plāns paredzēja Latvijas bēgļu pārvešanu uz Bologoji un tālāk uz Permas guberņu un Rietumsibīriju. Tas jau liek domāt par apzinātiem centieniem izkliedēt latviešus Krievijas plašumos.

Tieši sakarā ar latviešu kā tautas nopietno apdraudētību 1917. gada vasarā Latviešu nacionāldemokrātiskā partija, tāpat atsevišķi tās aktīvisti, kā, piemēram, žurnālists Ernests Blanks, Latvijas autonomijas vietā izvirzīja jaunu mērķi — Latvijas neatkarību. Rakstnieks Linards Laicens brošūrā “Latvijas valsts” to vērtēja kā nepieciešamību tautas izdzīvošanai.

Tikmēr Brestā separātajās miera sarunās ar Vāciju Padomju Krievija, neraugoties uz V. Ļeņina valdības oficiāli pieņemto “Krievijas tautu tiesību deklarāciju”, pie tam, ar tiesībām atdalīties, iztirgoja Baltiju aiz to tautu mugurām. Sarunām uz laiku pārtrūkstot, vācu karaspēks ieņēma arī Latgali un Ziemeļvidzemi, likvidējot tur lielinieku režīmu, 1918. gada 3. martā noslēgtais Brestas miera līgums un tā paša gada augustā Berlīnē parakstītais papildlīgums Kurzemi un Vidzemi atdalīja no Krievijas. Par Latgali vācu okupanti īpašu interesi neizrādīja.

Ķeizariskā Vācija nedomāja atteikties no kolonizācijas plāniem un iecerēm Baltiju tā vai citādi piesaistīt sev. Pasaules kara beigu fāzē tika izmantotas baltvācu elites iniciatīvas Baltijas valsts (Baltenland) organizēšanā. Taču proklamētā proģermāniskā valsts izrādījās nedzīvs veidojums.

Orientējoties uz sabiedroto lielvalstīm, 1918. gada otrajā pusē Latvijas neatkarības labā enerģiski darbojās Latviešu pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļa. Tās vadītājam Zigfrīdam-Annai Meierovicam izdevās panākt Lielbritānijas oficiālu atbalstu. Vienlaikus Rīgā pilsonisko politiķu un no lielinieciskās Latvijas Sociāldemokrātijas izslēgto mazinieku izveidotais Demokrātiskais bloks centās izmantot pārmaiņas Vācijas valdībā un tās “jauno austrumpolitiku”. Diemžēl, abi šie pārstāvniecības orgāni nespēja panākt savstarpēju vienošanos.

Kā zināms, vēl 1918. gada februārī neatkarību bija deklarējušas gan Lietuva, gan Igaunija, un nu Latvija nedrīkstēja palaist garām izdevību, kāda varēja arī neatkārtoties. Latviešu laikraksti mudināja pasteigties ar Latvijas patstāvības pieteikumu, kam bija izveidojusies labvēlīga situācija.

Pēc daudzkārtējām pārrunām 17. novembra vakarā astoņas latviešu politiskās partijas, ieskaitot sociāldemokrātus, beidzot vienojās par jauna pārstāvniecības orgāna — Latvijas Tautas padomes — izveidošanu. Tajā šīs partijas pārstāvēja kā zemniecību, tā strādniecību un pilsonību. Pēc konstituēšanās Tautas padome pieņēma politisko platformu un ievēlēja pagaidu prezidiju.

Tautas padomes politiskā platforma paredzēja pēc iespējas ātrāk sasaukt Latvijas Satversmes sapulci. Objektīvu cēloņu dēļ šo apņemšanos ilgi nebija iespējams izpildīt. Politiskā platforma garantēja minoritāšu tiesības un politiskās brīvības.

Nākamajā dienā, 1918. gada 18. novembrī, Tautas padomes otrajā sēdē pirmais Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis pasludināja Latvijas demokrātiskās republikas nodibināšanu. Diemžēl, vēl šodien dažs labs nepārliecinoši cenšas apšaubīt šo notikumu no joprojām strikti nefiksētām starptautisko tiesību normām. Var gan arī jaunu valstu rašanos salīdzināt ar revolucionāru aktu. Turklāt, ir taču zināms, ka par brīvību tautām nākas norēķināties ar asinīm. Tolaik latvieši asinis bija lējuši pārpārēm.

Laiks pierādīja, ka Latvijas valsts atbilda ne tikai latviešu tautas, bet arī tās pārējo apzinīgo iedzīvotāju vairākuma interesēm. Tādējādi 1918. gada 18. novembris ievadīja gluži jaunu laikposmu Latvijas vēsturē.

Rīgas ķīmiķu saime vienmēr atceras profesoru Mārtiņu Eduardu Straumani, pasaulslavenu zinātnieku, Latvijas Universitātes absolventu (1925), LU mācības spēku (1927—1944), Misuri Universitātes (ASV) profesoru, metālu korozijas problēmas vadītāju (1947—1973), īstu Latvijas patriotu (dzimis 1898. gada 23. novembrī Kretingā, Lietuvā, miris 1973. gada 19. martā Rollā, ASV).

5. novembrī ķīmiķu pārstāvji no LZA un RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes nolika ziedus uz viņa kapa Dobeles vecajā kapsētā un pateicās viņam par lielo devumu zinātnei un Latvijai. Izjustus vārdus par savu tēvu teica profesors Andrejs Straumanis. Neizpalika ziedi arī no Dobeles Novadpētniecības muzeja vadītājas. Šinī brīdī klusajā kapsētā, liekas, saplūda kopā visu Latvijas ķīmiķu domas, radot pārliecību, ka ķīmija Latvijā arī turpmāk ieņems redzamu vietu starp citām zinātnēm.

6. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Ķīmiķu biedrības kopējā sēde bija veltīta Mārtiņa Eduarda Straumaņa simtajai dzimšanas dienai. Sēde notika LU bijušajā Ķīmijas fakultātes ēkā. Kronvalda bulv. 4, auditorijā, kur vēl pirms 44 gadiem profesors, ķīmijas zinātņu doktors Mārtiņš Eduards Straumanis studentiem lasīja lekcijas analītiskajā ķīmijā.

Atklājot sēdi, LZA prezidents, profesors Jānis Stradiņš savā zinātnes vēsturnieka skatījumā sasaistīja Mārtiņa Eduarda Straumaņa devumu zinātnei ar mūsdienās paveikto un nākotnē veicamo. Viņš pastāstīja, kā attīstījās ķīmiķu veidotās tradīcijas no V. Ostvalda laika līdz mūsdienām. LU Ķīmijas fakultātē liktie zinātniskie pamati nodrošinājuši stabilu augšupeju jaunajai Latvijas ķīmiķu saimei. M. E. Straumaņa korozijas formula, asimetriskā metode kristāliskā režģa konstanšu noteikšanai, jaunie rezultāti komplekso savienojumu ķīmijā un elektroķīmijā nav zaudējuši nozīmi arī šodien. j. Stradiņš arī atzīmēja, ka M. E. Straumanis daudzējādā ziņā bija pirmais. Viņš bija pirmais latviešu zinātnieks, kas aizstāvēja doktora disertāciju ķīmijā (1927), pirmais, kas iegādājās rentgeniekārtu un polarogrāfu LU Ķīmijas fakultātei zinātniskiem pētījumiem, pirmais no latviešu zinātniekiem, kura vārdā Viskonsinas universitātes (ASV) metalurģiskais pētniecības centrs nosaukts viņa vārdā (Martin Straumanis Hall).

Saistošus referātus par saviem pētījumiem nolasīja profesors Tālis Millers, ķīmijas zinātņu doktori Irēna Zviedre un Anatolijs Mišņovs. Viņu pētījumi raduši jaunus virzienus, kuriem pamatus savā laikā licis M. E. Straumanis kopā ar citiem zinātniekiem gan Latvijā (līdz 1944), gan ASV (1947—1973).

Tālis Millers izveidoja plazmas ķīmiķu skolu, kuras pētījumi guvuši plašu zinātnieku atzinību. Fosfora-slāpekļa savienojumus daļēji var pieskaitīt kompleksiem, varbūt arī termiski izturīgiem nitrīdiem. Bet titāna nitrīdu termisko stabilitāti pētīja M. E. Straumanis.

Mārtiņa Eduarda Straumaņa un Alfrēda Ieviņa kristāliskā režģa konstanšu precīzijas metode (1935) sasaucas ar neorganisko savienojumu (Neorganiskās ķīmijas institūtā) un organisko savienojumu (Organiskās sintēzes institūtā) rentgenografiskās struktūranalīzes metodēm. Šo institūtu zinātnieku veikums ir liels ieguldījums kristālķīmijas zinātnē.

I. Zviedre savā ziņojumā pastāstīja par nozīmīgākiem sasniegumiem bora savienojumu struktūras pētījumos. Savukārt A. Mišņovs iepazīstināja klausītājus ar modernāko rent genaparatūru, kuru izmanto sarežģītu organisko molekulu struktūras noteikšanai.

Mārtiņa Eduarda Straumaņa dēls profesors Andrejs Straumanis atcerējās savu tēvu kā vienmēr aizņemtu, darboties gribošu, pedantisku jaunu atziņu meklējumu zinātnieku.

Sēdes dalībnieki varēja iepazīties ar Mārtiņam Eduardam Straumanim iekārtoto izstādi Ķīmijas muzejā. Viņam veltīts arī Latvijas Ķīmijas žurnāla 1998. gada 3. numurs.

Sēde bija kupli apmeklēta. Tas liecina, ka izcilas personības saglabājas cilvēku atmiņā.

Liekas, vietā šeit atzīmēt, ka Dobeles novads Latvijai devis trīs ievērojamus ķīmiķus, profesorus, zinātņu doktorus: Gustavu Vanagu (1891—1965), Mārtiņu Straumani (1898—1973) un Alfrēdu Ieviņu (1897—1975), LZA ir iedibināta G. Vanaga balva, kuru piešķir par labāko darbu ķīmijā. Acīmredzot vajadzētu iedibināt M. Straumaņa, A. Ieviņa balvu, kuru piešķirtu jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu ķīmijā. Tā būtu laba, paliekoša piemiņa Dobeles novada izciliem ķīmiķiem.

Gads, kurš dalās pats ar sevi

“Dabas un vēstures kalendārs’99"

Ar apbrīnas cienīgu neatlaidību izdevniecība “Zinātne” katru gadu laiž klajā “Dabas un vēstures kalendāru”, kaut arī kalendāru gūzma uz grāmatnīcu letēm ar katru gadu top lielāka. Šajā vieglo, pusvieglo un pavieglo lasāmvielu konkurencē “Dabas un vēstures kalendārs” ir saglabājis savu nopietnību un zinātniskumu, kam, protams, ir divas puses. Labi, ka autori un raksti ir tādi, uz kuriem var paļauties, kuri nešūpojas līdzi katram modes vējam gan parādību un notikumu atspoguļojumā, gan traktējumā. Taču, no otras puses, — vai nevajadzētu reizēm arī pasmaidīt? It īpaši tagad, kad vairs neiznāk pat tradicionālais latviešu tautas priecētājs “Dadža” kalendārs? Par to mums, kalendāra veidotājiem, jādomā, gatavojot kalendāru, kura nosaukumā jau būs gadskaitlis 2000.

Ja aritmētiski 1999 dalās pats ar sevi, tad vēsturiski varētu teikt, ka 1999. gads dalās ar daudziem notikumiem. Pirms 85 gadiem sākās Pirmais pasaules karš, pirms sešdesmit — Otrais pasaules karš. 1939. gadā tika parakstīta “Divu nelabo vienošanās”, kā Hitlera—Staļina paktu nosauc Dītrihs Lēbers. Ar šī pakta slepenajiem protokoliem tika pielikts punkts Latvijas neatkarībai.

1949. gadā notika tas, par ko katru gadu 25. martā atgādina Latvijas karogi ar sēru lentēm. Precīzas ziņas par to atrodamas vēsturnieka J. Riekstiņa rakstā: “Visa deportācijas akcija tika pabeigta līdz 1949. gada 30. martam. Pēc PSRS Iekšlietu ministrijas konvoja karaspēka priekšnieka ģenerālmajora Spasenko ziņām, no 1949. gada 25. līdz 30. martam pavisam tika nosūtīti 33 ešeloni ar 14 173 ģimenēm, t. i., 41 708 cilvēki, no kuriem 11 135 bija vīrieši, 19 535 — sievietes un 11 038 — bērni.”

Taču kalendārā lasām ne tikai par kariem vien, kaut arī šī tēma aizņem diezgan plašu vietu. Atceramies simtgadnieku ģeofiziķi Leonīdu Slaucītāju, kurš veicis Zemes magnētiskā lauka pētījumus Argentīnas Ugunszemē un Antarktīdā. Viņš bija arī diriģents, ap 40 skaņdarbu, ap 80 eļļas gleznu un 3 daiļliteratūras grāmatu autors. Atceramies simtgadnieku arheologu Valdemāru Ģinteru, leģendāro “Melno profesoru”, kurš kara beigās Kurzemē Latvijas Centrālās Padomes uzdevumā organizēja bēgļu pārcelšanu uz Zviedriju. J. Stradiņš savu apcerējumu par sitmgadnieku ķīmiķi Rūdolfu Ūdri nosaucis “Aizmirsta zinātnieka leģenda”. Vēstures viesuļi pirmos divus zinātniekus aiznesa uz Rietumiem, Rūdolfa Ūdra mūžu samala nežēlīgās staļinisma dzirnas.

Daudz jauna uzzinām arī par Latvijas dabu. Piemēram, par Ķemeru nacionālo parku. Par to, ka, izrādās, ir jāsargā arī dažas nezāles.

Gribu pateikties visiem “Dabas un vēstures kalendāra” autoriem par atsaucību un ziedoto laiku, ko, protams, neatsver daži honorāra lati. Paldies redkolēģijas locekļiem A. Mauriņam, E. Vimbam, V. Grāvītim, A. Piterānam, G. Daijam, G. Eniņam, S. Cimermanim, Ē. Mugurēvičam, J. Paeglim, paldies jau tradicionālajiem autoriem E. Andžejevskai, I. Vilkam, G. Andrušaitim, M. Kravinskai, J. Smaļinskim, J. Cepītim. Paldies “arheologu komandai” — Z. Apalai, I. Lozei, O. Osei, M. Atgāzim — par seno karavīru ieroču un kara mākas atspoguļojumu. Paldies folkloristei V. Vīķei-Freibergai — par latviešu gara stipruma atklāsmi dainās, kā arī folkloras kopai “Vilki”. Paldies Kara muzeja līdzstrādniekiem E. Celderiņam un D. Poziņam — par interesantām Rīgas vēstures liecībām. U. Gintnerei no Liepājas — par tādu mazzināmu faktu kā somu jēgeru bataljona cīņas Kurzemē Pirmajā pasaules karā.

Paldies Vides aizsardzības kluba Zaļajai bibliotēkai. Kļūst skaidrāks, kādēļ pasaule piedzīvo tik daudz viesuļvētru, postošu lietusgāžu un plūdu kā nekad agrāk un kādēļ šodien vairs nevaram paļauties uz tēvutēvu pareģojumiem. Piemēram, ja vasara ir auksta un slapja, tad ziema būs silta.

Nav iespējams nosaukt visus autorus, jo tad būtu jāpiemin katrs no vairāk nekā 60 rakstiem. Taču īpašu pateicību ir pelnījuši vēstuļu rakstītāji vai rakstītājas, kas plaši un saistoši ir stāstījuši, kā viņu jaunības gados Latvijā tika rīkotas talkas, kas tajās ēsts, kas dzerts, kā darīts alus. Tas ir vienreizējs etnogrāfisks materiāls, kas ir ne tikai interesanta lasāmviela, bet arī izpētes avots.

Kalendārs ir AICINĀJUMS LASĪTĀJIEM, kas skan šādi:

Lūdzu uzrakstīt, par kādām tēmām jūs vēlētos lasīt nākamajos “Dabas un vēstures kalendāros”. Visi vēstuļu autori piedalīsies loterijā, kurā izlozēs jaunākās un vērtīgākās izdevniecības “Zinātne” grāmatas. Jūsu vēstules gaidīsim līdz 1999. gada 15. janvārim (pas ta zīmogs).

Esiet mūsu lasītāji, esiet mūsu autori, esiet mūsu konkursa dalībnieki!

Z. Kipere,
“Dabas un vēstures kalandāra sastādītāja

12. novembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta unikāla izstāde “Bergu dzimta”. Kaut arī parasti šajā vietā vi sas izstādes ir unikālas, “Bergu dzimta” sagādāja patīkamus mirkļus ne tikai ar jaunām zināšanām, bet arī ar it kā zināmu faktu jaunu, neparastu pavērsienu.

Kas ir Bergu dzimta? Kristaps Bergs — A. Deglava “Rīgas” Krauklīšu Pētera prototips, būvuzņēmējs, rūpnieks, Rīgas Latviešu biedrības dibinātājs un runasvīrs, mākslu mecenāts. Viņš kā Kristaps Kalniņš ienācis Rīgā no Zemgales, ar labu veselību, darba sparu un gaišu galvu apveltīts, guvis elementāro izglītību. Rīgai viņš atstājis namus Brīvības bulvārī, Elizabetes, K. Barona, Dzirnavu, Marijas u. c. ielās. Viņa vārds laiku laikos rīdzinieku mutēs paliek saistībā ar “Berga bazāru”, 19.—20. gs. mijas laikā projektēto un uzcelto tirdzniecības ēku kompleksu, neseno “bomžu” uzturēšanos vietu, tagadējo smalko restorānu, veikalu, kafejnīcu, firmu kantoru telpām, Rīgā vienīgo patiešām labiekārtoto kvartālu. “Berga bazārs” — tas ir kinoteātris “Andalūzijas suns”, J. Rozes grāmatnīca, apgāds “Jāņa sēta”, restorāns “SYM PO SIUM”, mākslas galerija “Čiris”, ap trīsdesmit dažādu veikalu. Tas ir Berga pēcteču un mantinieku devums Rīgas pilsētai. Izstādes atklāšanā viņus pārstāvēja Ieva Laukere.

Tas būtu vairāk vai mazāk pazīstamais “slānis”. Otrs, ierindas rīdziniekam nezināmais, saistījas ar K. Berga dēlu teologu, Doma baznīcas prāvestu Edgaru Bergu. Pēc plašās dokumentu un grāmatu vitrīnas aplūkošanas, pēc iepazīšanās ar prāvestu un viņa daiļo kundzi Veru portretos pie sienas, apmeklētāji varēja ieklausīties E. Berga skolnieka un tagadējā Doma baznīcas prāvesta Jāņa Liepiņa stāstījumā un kādreizējo Zemgales puiku, tagad sirmo mazdēlu atmiņās par skolu brīvdienu braucieniem uz Rīgu pie vectēva.

Trešais, vispārsteidzošākais “slānis” saistīts ar Jani Rozentālu. Bergu ģimenes locekļi dažādos laikos pasūtinājuši savus portretus slavenajam māksliniekam. Ir monumentālie Kristapa Berga un Edgara Berga portreti, ir atraitne Šarlote Berga. Ir jau pieminētā Vera Berga, ārkārtīgi skaista sieviete. Un... Kristapam Bergam bija “trejmeitiņas” — trīs burvīgas meitas. Izstādē redzams Līvijas Meņģeles portrets un vēl... Jā, tā ir viņa, Jaņa Rozentāla hrestomātiskā “Sieviete baltā” — daiļš, vijīgs sievietes stāvs, maiga seja. Kristapa Berga meita Anna-Milija Berga. J. Rozentāla orģinālgleznas izstādei patapinājis Valsts mākslas muzejs un ģimene.

Mecenāta un mākslinieka savstarpējās attiecības. Latvijā rodas jauna turīgu ļaužu sabiedrība, “smalkās aprindas”. Piemērs ar Rozentāla gleznotajiem portretiem parāda, ka tādā veidā sevi var iemūžināt mākslā un vēsturē. Pagaidām mūsu portretisti glezno savas sievas. Cerams, ka tikai pagaidām, un ar laiku būs arī pasūtītāji.

Z. Kipere

1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Hidroinženierzinātne” šādās apakšnozarēs:

1.1. hidroloģija;

1.2. hidrotehnika;

1.3. ūdenssaimniecība;

(LZP lēmums Nr. 6-1-1).

2. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Mehānika” apakšnozarē:

2.1. cietvielu mehānika;

(LZP lēmums Nr. 6-1-2).

3. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Mašīnzinātne” šādās apakšnozarēs:

3.1. mašīnu dinamika;

3.2. mašīnbūves tehnoloģija;

3.3. mēraparāti un metroloģija;

3.4. diagnostika un kvalitāte;

(LZP lēmums Nr. 6-1-3).

4. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozaru “Ener ģētika” un “Elektrotehnika” šādās apakšnozarēs:

4.1. elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas (nozarē “Enerģētika”);

4.2. siltumprocesi un siltumapgāde (nozarē “Enerģētika”);

4.3. alternatīvās enerģijas iekārtas (nozarē “Enerģētika);

4.4. elektrotehnikas teorētiskie pamati (nozarē “Elektro tehnika”);

4.5. elektriskās mašīnas un iekārtas (nozarē “Elektrotehnika”);

4.6. elektroapgāde (nozarē “Elektrotehnika”);

(LZP lēmums Nr. 6-1-4).

5. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozaru “Ener ģētika” un “Hidroinženierzinātne” šādās apakšnozarēs:

5.1. siltuma procesi un siltumapgāde (nozarē “Enerģētika”);

5.2. ūdenssaimniecība (nozarē “Hidroinženierzinātne”);

(LZP lēmums Nr. 6-1-5).

6. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozarē “Trans porta un satiksmes zinātne”;

(LZP lēmums Nr. 6-1-6).

7. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Arhitektūra” šādās apakšņozarēs:

7.1. arhitektūras teorija un vēsture;

7.2. pilsētbūvniecība;

(LZP lēmums Nr. 6-1-7).

8. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Ķīmija” šādās apakšnozarēs:

8.1. analītiskā ķīmija;

8.2. neorganiskā ķīmija;

8.3. fizikālā ķīmija;

8.4. organiskā ķīmija;

8.5. makromolekulārā ķīmija;

8.6. koksnes ķīmija;

(LZP lēmums Nr. 6-1-8).

9. Rīgas Tehniskās universitāts (RTU) padomi ar habi litācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Ķīmijas inženierzinātne” šādās apakšnozarēs:

9.1. neorganisko vielu tehnoloģija;

9.2. silikātu materiālu tehnoloģija;

9.3. organisko vielu tehnoloģija;

9.4. polimēru materiālu tehnoloģija;

9.5. augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģija;

9.6. radiācijas ķīmijas tehnoloģija;

9.7. vispārīgās ķīmijas tehnoloģija;

(LZP lēmums Nr. 6-1-9).

10. Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Medicīna” šādās apakšnozarēs:

10.2. histoloģija un citoloģija;

10.3. mikrobioloģija un virusoloģija;

10.4. normālā fizioloģija;

10.5. imunoloģija;

10.6. sabiedrības veselība;

10.7. patoloģija;

10.8. farmakoloģija;

10.9. rehabilitoloģija;

10.10. medicīnas vēsture;

(LZP lēmums Nr. 6-1-10).

11. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Lauksaimniecība” apakšnozarē:

11.1. laukkopība;

(LZP lēmums Nr. 6-1-11).

12. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Lauksaimniecība” apakšnozarē:

12.1. lopkopība;

(LZP lēmums Nr. 6-1-12).

13. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Lauksaimniecība” apakšnozarē:

13.1. lauksaimniecības inženierzinātne;

(LZP lēmums Nr. 6-1-13).

14. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Pārtikas zinātne” šādās apakšnozarēs:

14.1. pārtikas procesi un iekārtas;

14.2. pārtikas ķīmija;

14.3. pārtikas mikrobioloģija;

14.4. pārtikas produktu kvalitāte;

(LZP lēmums Nr. 6-1-14).

15. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Mākslas zinātnes” šādās apakšnozarēs:

15.1. plastiskās mākslas teorija un vēsture;

15.2. teātra un kino teorija un vēsture;

15.3. mūzikas teorija un vēsture;

(LZP lēmums Nr. 6-1-15).

16. Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas padomi ar promocijas tiesībām zinātņu nozares “Valodniecība” šādās apakšnozarēs:

16.1. latviešu sinhrohiskā valodniecība;

16.2. latviešu diahroniskā valodniecība;

(LZP lēmums Nr. 6-1-16).

17. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomi ar promocijas tiesībām zinātņu nozares “Sporta zinātne” šādās apakšnozarēs:

17.1. sporta teorija un vēsture;

17.2. sporta pedagoģija;

(LZP lēmums Nr. 6-1-17).

178. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Ekonomika” šādās apakšnozarēs:

18.1. agrārā ekonomika;

18.2. reģionālā ekonomika;

(LZP lēmums Nr. 6-1-18).

19. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozaru “Ekono mika” un “Vadībzinātne” šādās apakšnozarēs:

19.1. tautsaimniecība (nozarē “Ekonomika”);

19.2. mikroekonomika (nozarē “Ekonomika”);

19.3. uzņēmējdarbības vadība (nozarē “Vadībzinātne”);

(LZP lēmums Nr. 6-1-19).

20. Latvijas Policijas akadēmijas padomi ar promocijas tiesībām zinātņu nozares “Juridiskā zinātne” šādās apakš nozarēs:

20.1. tiesību teorija un vēsture;

20.2. civiltiesības;

20.3. krimināltiesības;

20.4. valsts tiesības;

(LZP lēmums Nr. 6-1-20).

21. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozaru “Mežzinātne” un “Materiālzinātne” šādās apakšnozarēs:

21.1. meža ekoloģija un mežkopība (nozarē “Mežzinātne”);

21.2. meža ekonomika un politika (nozarē “Mežzinātne”);

21.3. meža darbi un tehnika (nozarē “Mežzinātne”);

21.4. koksnes materiāli un tehnoloģija (nozarē “Materiāl zinātne”); (LZP lēmums Nr. 6-1-21).

Visu augstāk minēto apstiprināto padomju pilnvaru laiks ir no 1998. g. 10. novembra līdz 1999. g. 31. decembrim.

No 1999. gada 9. oktobra līdz 19. oktobrim dziednīcā “Rīgas Līcis”, Jūrmalā, notiks Starptautiskie kursi laboratorijas dzīvnieku zinātnē. Kursus organizē Starptautiskā laboratorijas dzīvnieku zinātnes padome (In ter na tion al Council for Laboratory Animal Sci ence, ICLAS) un Eiropas laboratorijas dzīnieku zinātnes asociāciju federācija (Fed er a tion of European Laboratory An i mal Science Associations, FELASA). Vietējais organizators ir Laboratorijas dzīvnieku zinātnes Baltijas asociācija (Baltic Lab o ra to ry Animal Scienc Association, Balt-LASA). Kursus finansē ES, ICLAS, FELASA un citas starptautiskās organizācijas. Šie intensīvie kursi pilnībā atbilst FELASA rekomendācijām. To programmā paredzētas lekcijas, demonstrējumi, praktiskie darbi, grupu darbs un diskusijas. Lektori būs no Lielbritānijas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas, Vācijas un Somijas. Kursi beidzas ar eksāmenu, kuru sekmīgi nokārtojot, dalībnieki saņem starptautiskas kompetences sertifikātu darbam ar laboratorijas dzīvniekiem. Dalībniekiem pilnībā tiek apmaksāta dalības maksa, ieskaitot dzīvošanas un ēšanas izdevumus, un, iespējams, arī ceļa izdevumi. Kursi ir paredzēti dalībniekiem no Čehijas, Polijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Baltijas valstīm. Jaunie zinātnieki, kuri aktīvi darbojas pētījumos ar laboratorijas dzīvnieku izmantošanu, tiek aicināti piedalīties. Kursi notiek angļu valodā, tāpēc labas angļu valodas zināšanas ir obligāts nosacījums.

Pieteikumi un informācija:

Guna Jākobsone, Balt-LASA izpilddirektore
“Grindeks”, Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057
tālruņi: 7139461, 7104503
fakss: 7139513
e-pasts: bjlanim@grindeks.lv

01.08.1998

1. Atmospheric ozone dy nam ics: Observations in the Med i ter ra nean region: [Proc.] Berlin etc., 1997.

2. Biological fixation of nitrogen for ecology and sus tain able agriculture: [Proc.] Berlin etc., 1997.

3. Sediment records of bio m ass burning and global change: [Proc.] Berlin etc., 1997.

4. Gravity wave processes: Their parameterization in global climate model: [Proc.] Berlin etc., 1997.

5. Biomolecular structure and dynamics: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

6. Microbial degradation processes in radioactive waste re pos i to ry and in nuclear fuel storage areas: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

7. Logic of computation: [Proc.] Berlin etc., 1997.

8. Discourse, tools, and reasoning: Essays on situated cog ni tion: [Proc.] Berlin etc., 1997.

9. Mathematical methods in program development: [Proc.] Ber lin etc., 1997.

10. Cooperation: Game-the o ret ic approaches; [Proc.] Berlin etc., 1997.

11. New directions in terahertz technology: [roc.] Dordrecht etc., 1997.

12. Plasma processing of polymers: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

13. Chemisorption and re ac tiv i ty on supported clusters and thin films: Towards an un der stand ing of microscopic processes in ca tal y sis: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

14. Low power design in deep submicron electronics: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

15. Mesoscopic electron transport: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

16. Crashworthiness of transportation systems: Structural im pact and occupant protection: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

17. Chemical, structural and electronic analysis of het er o ge neous surfaces on nanometer scale: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

18. Scientific uncertainty and its influence on the public com mu ni ca tion process: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

19. Military R&D after the Cold War: Conversion a. technology transfer in Eastern a. Western Europe: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

20. Transformation, co-operation, and conversion: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

21. Concersion of military enterprises: A practical approach of industry a. science: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

22. Management, technology and human resources policy in the Arctic (The North); [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

23. Neural bases of motor behaciour: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

24. Knowledge, technology transfer and foresight: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

25. Barriers to international technology transfer: [Proc.] Dordrecht etc., 1996.

26. Scientific and technological achiecements related to the development of European cities: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

27. Wer liefert was?: 1996, Deutschland: Bd. 1-3, Index. 48. Ausg. Hamburg, 1996.

28. Karpinski, W. Ksiazki zbojeckie. Warszawa, 1996.

29. Women and Work: A handb. New York; London, 1996.

30. Studii de istorie economica si istoria gandirii economice. Vol. 1. Bucuresti, 1996.

31. Architektur und bildende Kunst von 1933 bis 1945/Hrsg. von B.Hartel, B.Lichtnau. Farnkfurt a.M., 1997.

32. International Conference on Grey Literature (E; Lux em bourg; 1997); GL ’97 proceedings. Amsterdam, 1998.

33. Europa orientalis: Polska i jej wschodni sasiedzi od sredniowiecza po wspolczesnosc. Torun, 1996.

34. Arnold, U. Zakon krzyzacki z ziemi swietej nad Baltyk. Torun, 1996.

35. Wubrance problemy geografii spoleczno-ekonomicznej i zagospodarowania przestrzennego. Torun, 19996.

36. Dymnicka, M. Wplyw zywienia krow oraz wielkosci produkcji mleka, stadium laktacji i kolejnyck laktacji na zawartosc wybranuch wskackinow biochemicznych we krwi. Warszawa, 1998.

37. Gawronska, H. Wytwarzanie i dystrybucja biomasy u ziemniaka Solanum tuberosum L. w zroznicowanych warunkach srodowiska. Warszawa, 1998.

1998. g. 18. decembrī plkst. 14.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Enerģētikas un elektrotehnikas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Rīga, Kronvalda bulv. 1.

ROBERTS NEIMANIS

aizstāvēs disertāciju par tēmu “Eļļas — papīra izolācija strāvmaiņos un vidējā sprieguma kabeļos: doagnostika un modelēšana” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. ing., prof. Valdis Uzārs (LJA); Dr. ing. Andrejs Svalovs (DC Baltija); Dr. habil. ing., prof. Vladimirs Čuvičins (RTU).

Ar disertāciju var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras nozares habilitācijas padome H-10 1998. gada 13. oktobra sēdē Jānim Briņķim piešķīra arhitektūras doktora (Dr. arch.) zinātnisko grādu par promocijas darbu “Lauku apdzīvoto vietu arhitektoniski telpisko struktūru transformācija Latvijā” (1990—2025).

Balsošanas rezultāti: par — 6, pret — nav, atturas —1.

Latvijas Universitātes Datorzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 28. oktobrī atklātā sēdē Uģim Sarkanam piešķīra datorzinātņu doktora grādu par promocijas darbu “Hipotētisku zināšanu izmantošana induktīvās sintēzes vadīšanā”.

Balsošanas rezultāti: par — 6, pret — nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 30. oktobra sēdē piešķīra ģeoloģijas doktora zinātnisko grādu vispārīgās ģeoloģijas apakšnozarē Ģirtam Stinkulim par disertāciju “Latvijas devona klastisko-karbonātiešu un kaļķakmeņu-dolomītu pārejas zonu sedimentoloģija un mineraloģija”.

Balsošanas rezultāti: par — 6, pret — nav, nederīgu biļetenu — nav.

* * *

Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. gada 30. oktobra sēdē piešķīra ģeoloģijas doktora zinātnisko grādu kvartārģeoloģijas un ģeomorfoloģijas apakšnozarē Ivaram Strautniekam par disertāciju “Astrumkursas augstienes glacigēnais reljefs un tā ģenēze”.

Balsošanas rezultāti: par — 6, pret — nav, nederīgu biļetenu — nav.

Saltupa stipendija latviešu studentiem, lai studētu ASV.

Ikgadēja 10.000 dolāru liela stipendija nodibināta par piemiņu Dr. Mudītei I. Zīlītei Saltups no viņas mantojuma. To piešķir Baltijas Studiju Veicināšanas apvienība, Inc. (AABS). Mantojumā teikts, ka stipendija jāpiešķir Latvijas studentiem tālākām studijām ASV. Mantojums paredz, ka stipendijas saņēmējiem vajag būt Latvijas pilsoņiem, jārunā latviski un jābūt pierakstītiem Latvijā.

1999./2000. akadēmiskajā gadā piešķirs divas stipendijas, 10.000 ASV dolāru katru. Tālākajos gados būs tikai viena stipendija gadā.

Iegūstot 10.000 USD lielo Saltupa stipendiju, saņēmējs noslēdz līgumu ar AABS, ka atgriezīsies Latvijā pēc studiju pabeigšanas ASV.

Kandidātiem jāpilda sekojošie noteikumi:

1. Iesniegums jāiesniedz AABS Baltijas birojā (Baltijas Akadēmiskais Centrs, Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, 241 ist., LV-1586, Rīga, Latvija) līdz 1998. gada 31. decembrim.

2. Iesniegumā jābūt dokumentiem, kas apliecina pilsonību, pieraksta vietu un izrakstam par studijām kādā no augstākajām mācību iestādēm Latvijā par pēdējiem diviem gadiem. Priekšroka tiks dota studentiem, kas:

a) ir pabeiguši savas studijas bakalaura programmā un

b) studē humanitārās vai sociālās zinātnes.

3. Iesniegumus izvērtēs AABS prezidenta apstiprināta komiteja. Finālistus intervēs latviešu un angļu valodās. Stipendiju izmaksās 10 vienlīdzīgos maksājumos ik mēnesi, kad būs saņemts paziņojums, ka students ierakstīts akreditētā ASV universitātē un kamēr studijas noritēs sekmīgi.

Stipendiju var papildināt arī no citiem avotiem.

Tuvāka informācija: Edgars Kariks
Baltijas studiju veicināšanas apvienībā
Tālr. 7220669
E-pasts: aabs@lanet.lv 
Raiņa bulv. 19-241

Baltijas Studiju Veicināšanas Aovienība / The Association for the Advancement of Baltic Studies

AABS ir starptautiska izglītojoša un akadēmiska bezpeļņas organizācija. AABS nodibināta 1968. gada 1. decembrī Pirmās Baltijas Studiju konferences noslēguma sēdē, kas notika Uni ver si ty of Maryland, College Park, MD.

AABS nolūks ir sekmēt izglītību un pētniecību Baltijas studiju laukā, it sevišķi vēsturē, politoloģijā, literatūrā, valodniecībā, folklorā un citās disciplīnās, kas saistītas ar Baltijas valstīm, to iedzīvotājiem un kultūrām, Apvienības aktivitātēs ietilpst — konferenču un zinātnisku simpoziju organizēšana un atbalstīšana, kurās notiek zinātnisko viedokļu apmaiņa un attīstīšana, zinātnisku darbu publicēšana, zinātniskās un augstākās izglītības darbības veicināšana un informācijas apmaiņa.

AABS izdod četras reizes gadā Journal of Baltic Studies (Baltijas Studiju žurnālu) un Baltic Studies Newsletter (AABS ziņotāju). Abu periodisko izdevumu abonēšana ir ietverta biedra maksā. Katru otro gadu AABS rīko starptautiskas zinātniskas Baltijas Studiju konferences.

Kļūt par AABS biedru var jebkurš, kas vēlās atbalstīt apvienības mērķus un darbību. Personām, kuras iestājas AABS, jāatzīst AABS zinātniskie mērķi, bet nav jābūt iesaistītiem zinātniskajā darbā. Baltijas valstīs noteiktas speciālas biedru maksas: pilna biedra maksa USD 20.00; daļējā — saņemot tikai Baltic Studies Newsletter — USD 10.00. Biedra maksu var kārtot pēc izmaiņas kursa latos AABS Baltijas birojā.

Lai iegūtu tuvāku informāciju, lūdzu, rakstiet vai zvaniet uz AABS Baltijas biroju
Raiņa bulvāris 19, 241 istaba, Rīga, LV-1586, Latvija
tel./fakss 7220669
E-pasts: aabs@lanet.lv
http://www.lanet.lv/members/aabs/aabs.html