Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

1998. gada  21. decembris 21 (166)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

K. Valdemārs

Tam vien prieki gavilē
Visā plašā pasaulē,
Kas ar prātu dedzīgu
Dzenas iekrāt gudrību.

 

Gaišus Ziemassvētkus!

Jaunajā gadā
sekmes ērkšķainajā zinātnes ceļā!

Jūsu “Zinātnes Vēstnesis”


Numura saturs

Satura rādītājs


Jaunievēlētie Latvijas
Zinātņu akadēmijas locekļi

(Sākumu skat. "Z.V." nr.20)

Goda locekļi

Ludmila AZAROVA-VĀCIETE — dzejniece, kultūras darbi niece.

Dz. 1935. g. Beigusi LVU Vēstures — filoloģijas fakultāti (1957). Strādājusi laikrakstā “Rīgas Balss”, laikrakstu “Pioņerskaja pravda” un “Ļiteraturnaja gazeta” speciālkorespondente Latvijā, izdev nie cības “Liesma” redaktore. Pilnībā pārvalda latviešu valodu. Izcili nopelni latviešu literatūras propagandā. Literāro darbību sākusi kā atdzejotāja, atdzejojot Ā. Elksnes, M. Kromas, M. Ķempes, V. Brutānes, J. Raiņa, A. Čaka, O. Vācieša, I. Ziedoņa dzeju, I. Ziedoņa grāmatas “Poema o moloke”, “Poema o hlebe”, M. Kromas “Gubi. Ti. Gubi. Ja.”, “Muravei v muraveinike”, J. Raiņa “Daugava,, A. Vitana “Gololedice v pustine”, B. Plīnija . “Odiceskaja pecn Rige”. Tulkojusi G. Priedes, P. Pētersona, M. Zālītes, Ā. Geikina lugas, operu “Baņuta” un “Zelta zirgs” libretus, dziesmas un kantātes. Pirmais dzejoļu krājums “Ģīńņ” iznācis 1961. gadā, kopumā publicēti 7 dzejoļu krājumi, t. sk. “Ar dzērves spalvu zīmēta pilsēta” (1976), “Magnētiskais Māras ezers” (1987). Sastādījusi O. Vācieša kopoto rakstu 1.—7. sējumu (kopā ar V. Kaņepi). LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1987). Latvijas Rakstnieku savienības biedre, Latvijas kultūras fonda Rīgas 800-gades prog rammas, Sorosa fonda Latvija, O. Vācieša fonda locekle un eksperte. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Raisa DEŅISOVA — antropoloģe, Dr. habil. hist., profesore.

Dz. 1930. g. Beigusi Maskavas Universitāti (1954). Strādā LU Vēstures institūtā kopš 1957. gada, no 1985. gada ir Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja. Zinātniskā darba tēma — “Baltijas tautu etnoģenēze, seno iedzīvotāju demogrāfija, sociālā struktūra, ekoloģija”. Pēdējo gadu laikā publicēti 23 zinātniskie darbi, t. sk., 2 grāmatas un 7 publikācijas angļu valodā ārzemju izdevumos. Ko pumā publicētas 5 monogrāfijas un vairāk nekā 150 zinātniski raksti. Starptautiskā žurnāla “Antropologie. International Journal of the Science of Man” redkolēģijas locekle, “Latvijas Vēstures Institūta Žur nāls” redakcijas padomes locekle. Lasa lekciju kursus LU: Bal tijas tautu etnoģenēze, somugru ģenēze un etniskā vēsture, antro poloģija.

Visvaldis KURŠS — ģeologs, Dr. habil. geol.

Dz. 1928. g. Beidzis LVU Ģeogrāfijas fakultāti. LU Ģeoloģijas un Zemeszinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas profesora v. i. Zinātniskās pētniecības darba galvenie virzieni: galvenā devona lauka devona klastisko nogulumu sastāvs un veidošanās paleoģeo grāfiskie apstākļi. Latvijas perma kaļķakmeņu saguluma apstākļi, sastāvs, krājumi un praktiskās izmantošanas nozares. Latvijas derīgie izrakteņi: sastāvs, kvalitāte, rūpnieciskie tipi, krājumi un iz mantošana. Arktisko rajonu devona nogulumu sastāvs un veido ša nās paleoģeogrāfiskie apstākļi. Publicētas 7 zinātniskās mono grāfijas, vairāk nekā 80 zinātnisku rakstu, 9 mācību līdzekļi.

Akadēmiskie kursi: derīgo izrakteņu atradņu ģeoloģija un izpētes metodika (1990.—1997.), Latvijas ģeoloģija (1991., 1993., 1995.), ģeoloģisko pētījumu metodoloģija un tehnika (1993.—1997.), sedimentoloģija (1995.—1998.). Vada vairākas valsts nozīmes pētījumu programmas.

Jānis OSIS — profesors, Dr. habil. sc. ing.

Dz. 1929. gadā. Beidzis Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultāti (1953). Zinātņu doktors kopš 1972. gada, disertācijas tēma: “Sarežģītu sistēmu diagnostika”. Kopš 1990. gada zinātniskā darba tēma: “Topoloģiskie modeļi un objektorientētā sistēmanalīze”.

Kopš 1958. gada pedagoģiskā darbība saistīta ar Rīgas Teh nisko universitāti, no 1962. līdz 1965. gadam bijis ASTF dekāns, no 1983. līdz 1994. gadam — Informātikas un programmēšanas kated ras vadītājs. Viņa vadībā doktora disertācijas aizstāvējuši 8 aspiranti, pašlaik vada 9 doktorantus. Kopumā publicēti vairāk nekā 160 zinātniski darbi, no tiem 7 monogrāfijas.

Zigmunds SKUJIŅŠ — rakstnieks, publicists.

Dz. 1926. g. Publicējas kopš 1949. gada. Stāstu krājumi “Esmu dzimis bagāts” (1956). “Ciemiņš no viņpasaules” (1963), “Zebras āda” (1968), “Balzams” (1972), “Uzbrukums vējdzirnavām” (1976), “Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti” (1980), “Sarunas ar jāņtārpiņiem” (1992), noveļu krājums “Stāstītāja svētdiena” (1996) u.c.

Romāni “Kolumba mazdēli” (1961), “Fornarina” (1964), “Sudra botie mākoņi” (1967), “Kailums” (1970), “Vīrietis labākajos gados” (1975), “Jauna cilvēka memuāri” (1981), “Gulta ar zelta kāju” (1984), memuāru krājums “Jātnieks uz lodes. Cilvēki, laiks, atziņas.” (1996). Rakstījis esejas, scenārijus filmām, ir vairāku lugu autors. Darbi tul koti igauņu, lietuviešu, ukraiņu, krievu, gruzīnu, vācu, angļu, ungāru u.c. valodās. Kopumā dažādās valodās iznākušas 77 grāmatas ar vairāk kā 7 miljoni kopējo metienu. Aktīvs sabiedrisks darbinieks. Publicē operatīvas teātra kritikas.

Māra ZĀLĪTE — dzejniece, publiciste.

Dz. 1952. Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti (1975). Strādājusi Latvijas Rakstnieku savienībā, dzejas konsultante, Rīgas jauno literātu studijas vadītāja. No 1989. gada žurnāla “Karogs” un izdevniecības konsultante, Rīgas jauno literātu studijas vadītāja. No 1989. gada žurnāla “Karogs” un izdevniecības “Karogs” galvenā redaktore. Publicējusi dzejoļu krājumus “Vakar zaļajā zālē” (1977), “Rīt varbūt” (1979), “Nav vārdam vietas” (1985), “Debesis, debesis” (1988), “Vai tu vēl turies?” (1992), “Dziedināšana” (1996), “Apkārtne” (1997). Sarakstījusi lugas “Pilna Māras istabiņa” (1981), “Tiesa” (1982), “Dzīvais ūdens” (1986), “Divas dramatiskas poēmas” (1987), libretus rokoperai “Lāčplēsis” un mūziklam “Meža gulbji”. Aktīva Trešās atmodas sabiedriska darbiniece. 1997. g. iznācis runu un rakstu krājums “Kas ticībā sēts”. Saņēmusi daudzas literāras prēmijas, t. sk. O. Vācieša prēmiju 1989. g., Aspazijas prēmiju 1992. g., J. G. Herdera prēmiju (Vācijā) 1993. g. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).

Ārzemju locekļi

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa.

Andreas Adals (Adahl) — (Zviedrija).

Dz. 1938. g. Ievērojams speciālists politoloģijā un ekonomikas zinātnē, Ph. D., profesors. No 1962.—1981. gadam strādājis Upsalas universitātē, vairāku Eiropas, Āzijas un Ziemeļāfrikas universitāšu viesprofesors. Vēlāk strādājis diplomātiskajā dienestā, laikā no 1992.—1996. gadam bijis Zviedrijas vēstnieks Latvijā, šajā laikā aktīvi veicinājis Latvijas un Zviedrijas sadarbību zinātnē. Pašreiz ir vēstnieks sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm Zviedrijas Ārlietu ministrijā, ir ierosinājis un vada lielu sadarbības projektu ar Latviju humanitārajās, sociālajās un tiesību zinātnēs.

Rolfs EKMANIS — (ASV)

Dz. 1929. g. Arizonas Valsts universitātes literatūras un valodniecības profesors, slāvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs. Zinātniskās intereses saistās ar socioloģiskas ievirzes salīdzinošiem pētījumiem par latviešu un krievu padomju literatūru un kultūru, li te rārā mantojuma problēmām. Ir apcerējumi par A. Čaka, O. Vācie ša, V. Belševicas, U. Bērziņa, M. Zālītes u. c. latviešu literātu daiļradi. R. Ekmanis publicējis ap 300 rakstu un recenziju, kā arī vairākas grā matas un monogrāfijas. Grāmata “Latvian Literature under the So viets 1940-1975” (1978) saņēmusi PBLA Krišjāņa Barona prē mi ju. Kopš 1975. gada aktīvi darbojies radio Brīvā Eiropa kā līdzstrād nieks, vecākais redaktors, bet no 1990. līdz 1993. gadam — kā latviešu redakcijas vadītājs. Kopš 1997. gada ir rakstu krājuma “Jaunā gaita” galvenais redaktors.

Jānis KRĒSLIŅŠ — (ASV)

Dz. 1924. g. Vēsturnieks un bibliogrāfs. No 1953. g. līdz 1993. g. strādājis kā bibliogrāfs žurnālā “Foreign Affairs” un kā informācijas speciālists un bibliotēkas direktora vietnieks organizācijā “Council on Foreign Relations” Ņujorkā. Redaktors un līdzautors vairākiem plašiem bibliogrāfiskiem izdevumiem ASV, autors un redaktors sējumam “Foreign Affairs Bibliography 1962—1971”, kas izdota Nujor kā un Londonā. Kopš 1970. g. regulāri rakstījis apceres un recenzijas dažādiem ASV izdevumiem, anotējot un recenzējot publi kācijas par Baltijas valstu vēsturi. Bijis konsultants Baltijas valstu vēstures un publikāciju jautājumos Ņujorkas publiskajā biliotēkā, daudz rakstījis latviešu trimdas izdevumiem. Publicējis dzejoļu krājumu “Tomēr, es atceros” 1960).

Indriķis ŠTERNS — (ASV)

Dz. 1918. g. Latvijas viduslaiku vēstures speciālists, Ph. D. hist., prof. emeritus. A. Šterna darba galvenais virziens ir pētījumi Latvijas viduslaiku vēsturē, kuras pētīšanai viņš veltījis vairāk kā 30 gadus. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijas zināt niskajā periodikā publicējis 15 zinātniskus pētījumus par Lat vijas viduslaiku vēstures jautājumiem. Rīgā 1997. gadā izdota monu mentāla (741 lpp.) grāmata “Latvijas vēsture, 1290.—1500. g.”, kas ir mācību līdzeklis Latvijas vēstures akadēmiskajā kursā Latvijas Universitātē. Bijis LU viesprofesors. Kopumā publicējis vairāk nekā 70 zinātnisku rakstu un 6 monogrāfijas.

Ēvalds TINISONS — (Igaunija).

Dz. 1928. g. Arheologs, Dr. hist., Tartu universitātes profesors, kopš 1994. gada emeritētais profesors. Pētījis Igaunijas pilskalnu, etniskās vēstures un dažādas Baltijas vēlā dzelzs laikmeta problēmas. Specializējies lībiešu arheoloģijas jautājumos, sarakstījis monogrāfiju par Gaujas lībiešiem. Lībiešu arheoloģijas tēmai veltīti arī daudzi zinātniski raksti. Par Igaunijas arheoloģijas pētījumiem 1985. gadā saņēmis Igaunijas valsts prēmiju. Ilgus gadus veicinājis Latvijas un Igaunijas arheologu sadarbību un atbalstījis Latvijas jauno arheologu zinātnisko izaugsmi. Publicējis ap 100 zinātnisku darbu, no tiem 5 monogrāfijas.

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa.

Žils BRASĀRS (Gilles BRASSARD) — (Kanāda).

Dz. 1955. g. Monreālas universitātes profesors, Kanādas Kara liskās biedrības loceklis, viens no vispazīstamākajiem pasaules krip tologiem (zinātnes par slepenraksta iespējām un datu aizsardzību). Monreālas universitātē iestājies 13 gadu vecumā, 33 gadu vecumā kļuvis par šīs universitātes visu laiku visjaunāko profesoru. Nozīmīgākie zinātniskie darbi kriptogrāfijā, kvantu kriptogrāfijā un kvantu skaitļošanā. Visplašāko publicitāti ieguvusi viņa un kolēģu atklātā Kvantu teleportācija, kas atzīta par vienu no 50 galvenajiem zinātniskajiem notikumiem 1993. gadā (žurnāls “Discover”). Viņa grāmata “Modernā kriptoloģija” vispirms izdota izdevniecībā “Springer- Verlag”, pēc tam tulkojumā arī Ķīnā, Itālijā, Francijā un Krievijā. Vairākkārt atbalstījis Latvijas zinātnieku pētījumus.

Jurijs URŽUMCEVS — (Krievijas Federācija, Sahas republika).

Dz. 1929. g. Mehāniķis, tehnisko zinātņu doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis (1973). Līdz 1979. gadam bija Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājs un direktora vietnieks, pēc tam PSRS ZA Sibīrijas nodaļas Jakutijas filiāles Ziemeļu fizikāl teh nisko problēmu institūta direktors. 1997. gadā ievēlēts par Sibīrijas nodaļas Jakutijas Zinātniskā centra priekšsēdētāju. Krievijas ZA korespondētājloceklis (1981), Jakutijas (Saha) ZA īstenais loceklis (1993), LZA Fr. Candera balvas laureāts (1976).

Pētījis apkārtējās vides ietekmi uz kompozītmateriālu pretestību, izstrādājis polimēru un kompozītmateriālu ilgstošās pretestības prog  nozēšanas teorētiskos pamatus, formulējis vibrāciju-laika un sprieguma-laika analoģijas principus. Strādājot Jakutijā, nav sarāvis saites ar LZA un Latvijas zinātni, veic kopīgus darbus ar Polimēru mehānikas institūtu. Vairāk nekā 150 publikāciju, tai skaitā 6 monogrāfiju autors.

Satura rādītājs


Sievietes zinātnē

No 5. līdz 7. novembrim Bledā, Slovēnijā UNESCO organizēja Eiropas reģionālo konferenci par tēmu “Sievietes zinātnē”. Konferences virsrakstā grafiski tika apspēlēts angļu vārds “equality”, īpaši izdalot burtu “e”. Tādējādi veidojas vārdu saspēle: vienlīdzība (equality) un kvalitāte (quality). Jautājums par dzimumu līdzsvara veidošanu zinātnē ar mērķi paaugstināt domāšanas un zinātnisko pētījumu kvalitāti bija šīs konferences idejiskais moto.

Konferencē piedalījās ap četrdesmit Eiropas valstu pārstāvju, no katras valsts viens vai divi delegāti. UNESCO Latvijas nacionālās komitejas zinātņu komisijas uzdevumā es pārstāvēju Latviju. Šī konfe ren ce izcēlās ar to, ka dalībnieku vidū gandrīz puse bija vīriešu, kas bija sapratuši, ka tēma par sievietes lomu zinātnē neskar tikai un vienīgi sievie tes, bet skar jautājumu par intelekta attīstību un vērtību maiņu mūs dienu civilizācijā, t.i., skar jautājumus par cilvēces līdzsvarotu attīstību kopumā.

Vēlos izklāstīt dažas tēzes, kas man iespiedās atmiņā pēc šīs konferences un kuras Latvijā, atšķirībā no daudzām Rietumeiropas valstīm, nav tik pazīstamas.

Vispirms par sieviešu lomas zinātnē tiesisko nostiprinājumu. 1979. g. ANO ir akceptējusi konvenciju par visa veida sieviešu diskriminācijas novēršanu. Līdz 1998. g. 15. janvārim to bija ratificējušas 161 valsts, tajā skaitā arī Latvija. Konvencija paredz, ka jāgarantē vienldzīgas dzi mu mu tiesības politikā un pilsoniskajā dzīvē, vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, nedrīkst būt diskriminācija no dzimumu viedokļa ne darbā, ne arī samaksā par darbu, sievietēm jāsaņem sociālās garantijas un medi cī niskā palīdzība, kas saistīta ar bērnu dzemdēšanu un audzināšanu. Kopumā šajā konvencijā ir 30 paragrāfi un daudzi apakšparagrāfi un, ja tie reāli tiktu izpildīti, tad acīmredzot nebūtu īpašas vajadzības sasaukt UNESCO konferenci par sieviešu stāvokli zinātnē.

Taču šī konvencija diemžēl ir tikai teorētiska. Reālajā dzīvē daudz kas izskatās citādāk, un par to daudz runāja Bledā.

Profesors Andrejs Kirns no Ļubļanas universitātes atzīmēja, ka attieksmi pret sievieti zinātnē nosaka globālā patriarhālā domāšana. Tā ir iesakņojusies jau ļoti sen un nostiprinājusies kopš 19. gadsimta. Patriarhālās domāšanas ievirze ir sekojoša: sievietes lomu dzīvē nosaka reproduktīvā funkcija, kas raksturo sievietes tuvību dabai, bet vīriešu misija dzīvē ir saistīta ar politiku, ekonomiku, zinātni, ražošanu un tehniku, t.i., ar sfēru, kas ir mākslīgi, nevis dabiski radīta. Mākslīgi radīta jam ir augstāka vērtība nekā dabiski dzimušajam. Līdz ar to ir izveidojies priekšstats par divu veidu vērtībām — femīnās vērtības, t.i., dzīvības radīšana un uzturēšana, mājas dzīve, ģimenes locekļu apkopšana un pabarošana, sfēra, kas saistīta ar izdzīvošanu, un maskulīnās vērtības, kurām piedēvē intelektu, radošo funkciju un “jaunas pasaules — tehni kas” radīšanu un spēkā uzturēšanu. No šīs pārliecības, kas pastāv ārkār tīgi dziļā līmenī, pat bezapziņā iesakņotā pasaules tvērumā, izaug mūsdienu civilizācijas nelaimes un reālais dzimumu lomu disbalanss.

Vienpusīgi interpretētās vērtības un sieviešu intelekta diskriminācija kavē visu zinātni kopumā, jo liela daļa no pasaulē Dieva dotā intelekta paliek neizmantota.

Maka Jogana (Slovēnija) savā referātā atzīmēja, ka Eiropā vērojama kopīga tendence: palielinās sieviešu īpatsvars studentu vidū, taču studiju augstākajās pakāpēs, doktora grādu iegūšanas procesos, profesoru amatos sieviešu skaits sarūk vai ir nepieļaujami mazs. Pētījumi, kas notikuši Lielbritānijā, Vācijā, Somijā un citur, parāda, ka sieviešu īpatsvara samazināšanās nav saistīta ar to, ka viņām trūktu intelekta vai spēju sekmīgi pabeigt studijas, bet gan ar to, ka joprojām spēkā ir patriarhālās kultūras radīti aizspriedumi par sievieti zinātnē. Savu lomu spēlē arī “old boys” (“veco zēnu”) grupas, t.i., vīriešu apvieno ša nās pulciņos, kuros tiek piekopts maskulīns dzīves stils — mazliet iedzerts un risināti būtiski karjeras un savstarpējā atbalsta jautājumi. Kopumā tika atzīts, ka sievietes akadēmijās un universitātēs ir “akadēmiskais proletariāts”, pie tam viņas daudzkārt ir savstarpēji nesaistītas, nesaņem sava dzimuma atbalstu un jūtas atsvešinātas.

Konferencē tika citētas tradicionālās domāšanas kļūdas, kas piemīt daudzām sievietēm zinātnē:

— pārliecība, ka tad, ja sieviete strādās smagi un tas būs nozīmīgs darbs, tad viņas nopelni tiks visnotaļ atzīti,

— pārliecība, ka piederība pie noteikta dzimuma neietekmē apbalvojumu sadali un karjeras iespējas, pārliecība, ka reālie nopelni izšķirs visu,

— pārliecība, ka kāds cits pašu sieviešu vietā izcīnīs dzimumu līdztiesību zinātnē un citās sfērās,

— pārliecība, ka pēc kāda laika pati par sevi iestāsies dzimumu līdztiesība.

Visas šīs pārliecības ir raksturīgas visādi citādi gudrām, izglītotām, taču mazliet naivām sievietēm. Taču uz šo naivumu, centību un paklausību spekulē ļoti daudzi vīrieši, kas ieņem amatus, kuri tiem nepienāktos, kas saņem apbalvojumus par darbu, kuru tie nav veikuši, kas konkurences ciņā, nevarēdami atrast citus argumentus, izmanto pēdējo trumpi, aizspriedumu, ka sievietei principā no dabas nav dots pietiekami daudz intelekta un vadīšanas spēju, ka viņa būtībā tāds “mājas dzīvnieks vien ir”.

Kopējais konferences secinājums bija viens: tās valstis, akadēmijas un universitātes, kas panāk dzimumu balansu, atraisa sieviešu spējas un talantus, radoši izmanto viņu intelektu, attīstās straujāk un ir perspektīvākas uz XXI gadsimta sliekšņa.

Progresīvu attīstību jau tagad ir panākušas Skandināvijas valstis, īpaši cerīgi konferencē izskanēja Somijas ziņojums, kā arī visus pārsteidza Turcijas ziņojums. Turcija izceļas ar augstu procentu sieviešu profesoru skaita ziņā, kā arī ļoti daudz sieviešu sekmīgi strādā zinātnē. Tomēr Turcijā ir neatrisināts jautājums par sieviešu izglītību lauku rajonos, daudzas meitenes joprojām tiek pārdotas pie vīra un visu mūžu pavada zem čadras. Turcijā saduras islama reliģiskie kanoni ar Turcijas zinātniskās un politiskās elites virzību uz eiropeizāciju un zinātnes modernizāciju.

Vācijā pie jautājuma par sievietēm zinātnē ir ķērušies ar īsti vācisku vērienu: nodibināta valsts programma, no kuras simtiem miljonu DM apjomā tiks finansēti pasākumi, lai atbalstītu sieviešu nonākšanu vado šajās pozīcijās zinātnē un augstskolās. Programmā izskaitļots, ka 2005. gadā Vācijā atbrīvosies 60% profesoru vietas. Paredzēts, ka Vācija vēlas sasniegt līmeni, lai vismaz 20% vadošos posteņus, kā arī profesoru vietas ieņemtu sievietes (1998. g. ir 9%).

Somijā (līdzīgi arī Norvēģijā) pastāv noteikumi, ka komisijās un padomēs neviens dzimums nevar pārsniegt 60% no locekļu kopskaita (viņi ir nodrošinājušies arī pret to, lai nesāktos vīriešu diskriminācija), kā arī noteikums, ka iestādēs un organizācijās, kur darbinieku skaits pārsniedz 30, jābūt dzimumu balansam.

Situāciju bijušajās sociālisma valstīs kodolīgi raksturoja profesore Augusta Mihailova no Maskavas, Bioorganiskās ķīmijas institūtā: “Patlaban strādāt zinātnē Krievijā ir pašnāvība un nav starpības, vai to dara sievietes, vai vīrieši.” Visas Austrumeiropas valstis kā galveno problēmu atzīmēja kopējo krīzi zinātnē, finansējuma samazināšanos, pārstruktu ri zācijas grūtības, taču nenoliedza arī dzimumu diskriminācijas pazīmes.

Es savā referātā tam piekritu: galvenās grūtības Latvijas zinātnē patlaban ir finansējuma trūkums, pārstrukturizācijas un modernizācijas grūtības. Tās skar vienādā mērā abus dzimumus. Latvijā no 800 Dr. habil. 144 ir sievietes, no 5140 zinātniekiem — 1946 ir sievietes. Procen tuāli tas nav tik slikti. Taču ārkārtīgi maz sieviešu ir vadošajos amatos, maz ir arī profesoru — sieviešu. Es atzīmēju, ka pati personīgi neesmu nekad saskārusies ar klaju diskrimināciju un nekad to nepie ļautu, taču zinu, ka dažos mūsu zinātniskajos institūtos tāda pastāv un nekad sabiedrības acīs nav tikusi izvērtēta. Tādēļ būtu laiks arī Latvijas zinātnei neielaist psiholoģiskās diskriminācijas kaites tik dziļi, kā tas ir dažās Rietumvalstīs, un savlaicīgi sekot Skandināvijas valstu paraugam, kas nodrošina dzimumu sabalansētu attīstību visas sabiedrības labā.

Maija KŪLE

Satura rādītājs


Latvijas līdzdalība Starptautiskajā Hidroloģijas programmā

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo UNESCO komisiju pagājušajā gadā pie LZA nodibināta zinātnieku grupa, kuras mērķis ir apzināt UNESCO zinātniskās programmas un iespējamo UNESCO finansiālo atbalstu tām, lai plānotu un paredzētu Latvijas sadarbību ar UNESCO. Ievērojot Latvijas tradīcijas un sasniegumus starptautiskajā sadarbībā hidroloģijas problēmu jomā 30-tajos gados, Latvijas vēstniece UNESCO A. Ābols un zinātnieku grupa, kuru vada LZA viceprezidents T. Millers, uzskatīja par lietderīgu, lai Latvija piedalītos UNESCO Starptautiskajā Hidroloģijas programmā (IHP), kurā Latviju pārstāvēt ieteica LLA profesorus A. Zīvertu un J. Valteru.

Pēdējos gadu desmitos pasaulē par ļoti aktuālu ir kļuvusi tīrā ūdens problēma. Izšķērdīga ūdens resursu izmantošana un slikta ūdenssaimniecības prakse bieži rada ūdens avotu izsīkšanu, ūdens līmeņu pazemināšanu un caurplūdumu samazināšanos upēs līdz ekoloģijai bīstamai robežai. Ūdens piesārņošana, ko rada cilvēku rīcība, novērojama arvien biežāk un arvien plašākā apjomā. Ievērojot šos apstākļus, vajadzība pēc uzlabotas, daudz efektīvākas ūdens resursu apsaimniekošanas, it īpaši starptautiskos upju baseinos, ir arī redzama.

Šo jautājumu plaša izpēte un attiecīgu ieteikumu izstrādāšana ir paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras orga nizācijas (UNESCO) vadītajā Starptautiskajā Hidroloģijas program mā (International Hydrological Programme — IMP).

Šai sakarībā 1998. gada 19. un 20. oktobrī Parīzē, UNESCO rezidencē notika apspriede Starptautiskās Hidroloģijas programmas VI etapam — laika posmam no 2002. līdz 2007. gadam. Šīs prog rammas nosaukuma pašreizējais variants — “Ūdens mijiedarbība — sistēmu risks un sociālās prasības”. Programmā paredzēts risināt 5 tēmas:

1. tēma — Globālās izmaiņas un ūdens resursi.

2. tēma — Starptautisko upju sateces baseinu dinamika.

3. tēma — Reģionālās perspektīvas.

4. tēma — Ūdens un sabiedrība.

5. tēma — Zināšanas, informācija un rezultātu populari zēšana.

Lai Latvija varētu kļūt par pilntiesīgu Starptautiskās Hidroloģijas programmas (IHP) līdzizpildītāju, visdrīzākā laikā ir jāizveido nacio nālā darba grupa un par to jāziņo IHP Sekretāram UNESCO. Darba grupas sastāvā iekļaujami gan zinātniskie darbinieki, gan arī to valdības institūciju pārstāvji, kas būtu tieši ieinteresēti attiecīgu ieteikumu, kā arī normatīvo dokumentu izstrādē, kas reglamentētu ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību it īpaši starptautiskos upju sateces baseinos. Latvijas līdzdalība šo jautājumu risināšanā ir ļoti nepieciešama, jo mūsu upju — Daugavas, Ventas, Gaujas un Liel upes caurplūdumi formējas sateces baseinos, kas ietver arī daļu no kaimiņu valstu teritorijām.

D. Šveica, J. Valters

Satura rādītājs


Vīrieša loma ģimenē

Š. g. 19. un 20. novembrī LZA Ekonomikas institūts un Eiropas Padomes Cilvēktiesību direktorāts rīkoja starptautisku konferenci “Vīrieša loma ģimenē”. Tika nolasīti šādi referāti: “Eiropas Padomes pieredze un prioritātes dzimumu līdztiesības jomā — Stambulas konferences vadlīnijas” (Daniele Levy-Puech), “Vīriešu veselība un mūža ilgums” (Juris Krūmiņš), “Tēva loma ģimenē bērna acīm” (Sarmīte Pīlāte), “Vīriešu uzskati par ģimeni” (pēc 1995. gada aptaujas datiem Latvijā) (Pēteris Zvidriņš), “Jauniešu uzskati pa vīrieša lomu ģimenē” (Ilze Koroļeva), “Vīrieša lomas apziņas izveide skolas gados” (Rudīte Andersone), “Vīrietis — vīrs un tēvs” (psiholoģiskais aspekts) (Irēna Kondrāte), “Attiecību tipi ģimenē: vīrieša un tēva loma to veidošanā” (Jānis Druvietis), “Vīrieša garīgā telpa” (Dagmāra Beitnere), “Vīrietis un ģimenes veselība” (Anita Villeruša), “Vīriešu attieksme pret reproduktīvās un seksuālās veselības problēmām Latvijā” (pēc aptaujas da tiem) (Gunta Lazdāne), “Ģenētiskais defekts kā iemesls vīriešu neauglībai” (Jānis Bārs), “Di a logs mājā” (Maruta Pranka), “Atšķi rīgais vīrieša un sievietes dzīvesstāstos” (Māra Zirnīte), “Visu līme ņu iespēju un rīcības saskaņošanas (mainstreaming) principa praktiskā pielietojuma novērtējums” (Martha Franken), “Vīriešu ekonomiskā loma ģimenē” (Zigrīda Goša), “Vīriešu dalība ģimenes (rūpēs) dzīves ikdienā” (Ligita Ezera), “Mājsaimniecības darbu sadalījums ģimenēs” (Ieva M.Markausa), “Tēva lomas izpildes atkarība no valsts attieksmes pret ģimeni” (Leonīds Mucenieks), “Vecāku viedokļi par iespējamiem pasākumiem tēvu dalības veicināšanai bērnu aprūpē” (Iveta Pavlina), “Tētis skolā — pārsteigums vai likumsakarība” (Aija Tūna), “Vecāki un bērnu izglītība” (Gunta Matule), “Vīriešu po ten ciālās spējas ietekmēt ģimenes un sabiedrības mijiedar bību” (Andrejs Vilks) “Vīriešu loma kontracepcijas (veida) izvēlē ģimenē” (Uģis Stīpnieks).

Nākamajā “Z.V.” numurā publicēsim nolasīto Dr. oec. Zigrīdas Gošas referātu “Vīriešu ekonomiskā loma ģimenē”.

Satura rādītājs


Kurš modinās?

Saulgriežu vīzijas

Starp Latvijas teātriem tika izsludināts konkurss par tiesībām uz valsts subsidētu “Zelta zirga” uzvedumu. Situācija bija kļuvusi draudīga un drīzumā varēja kļūt pat neprognozējama. Bierns un Lipsts, stāvēdami pie caurules gala, dibināja firmas, pirka namus un neuzpērkamās neatkarīgās avīzes, vārdu sakot — nodarbojās ar privāto biznesu. Vēja māte virpuļoja no pieņemšanām uz prezen tācijām, pērkot arvien jaunus tērpus no pasaules modes aizpa gā jušās sezonas kolekcijām, kas beidzot rāpus vai līšus bija sasnie gu šas Latviju. Sniega māte nodarbojās ar kaitniecību un ekonomikas graušanu, katru ziemu sarīkojot stihiskas katastrofas un ļaunprātīgi birdinot sniegu uz ielām un autoceļiem. Antiņš, izstudējis ārzemēs un aizstāvējis doktora disertāciju, galvu nepacēlis par pārdesmit latiem mēnesī strādāja Nacionālajā zinātnes centrā. Bet Saulcerīte tikmēr gulēja un gulēja, un nebija neviena, kas viņu gribētu pa modināt.

Tad nu tika izsludināts modinātāju konkurss. Kā tas solīdā, demokrātiskā sabiedrībā pieņemts, konkurss bija slēgts un tajā varēja piedalīties ikviens no daudzajiem teātriem. Kad atvēra urnas, izrādījās, ka konkursā uzvarējis Nācijas teātris.

— Bet man nepatīk viņu režisors! — iesaucās Tēvzemes brīvības teātra vadītājs.

— Man arī nē, man arī nē! — duetā piebalsoja Transporta teātra un Mazgadīgā teātra režisori. Tieši tādās pat domās bija Sarkanās neļķes teātris, bet Unisona teātra balsi pat neviens nemēģināja uzklausīt.

Izveidojās dīvaina situācija. Konkursā vinnējis Nācijas teātris, bet ļaut tam modināt Saulcerīti nekādi nevar. Nu, nepatīk tas režisors! Kā lai demokrātiskā sabiedrībā iziet no situācijas!

Tad — Heirēka! — atcerējās dažu arhitektūras un pieminekļu konkursu praksi, kad pirmo vietu gan piešķīra vienam autoram, bet realizēt ideju dabā uzdeva otrās, septiņpadsmitās un trīsdesmit devītās vietas ieguvēju kolektīvam.

Nu sākās vērienīgs sagatavošanās darbs. Stikla kalnu nolēma būvēt pēc izcilā arhitekta G. Birkerta projekta. Zirga pirkšanai bija jāņem kredīts Pasaules bankā. Konkursā caurkritušais Zemesrūķu teātris gan mēļoja, ka, nepazīdami lauksaimniecību, pircēji zelta zirga vietā var netīšām iegādāties zelta teļu. Kraukļu koris Melnās mātes vadībā apguva izrādes sarežģīto muzikālo partitūru (pirmais krauklis: “Krā!” utt.) Premjers pielaikoja Baltā tēva bārdu, kuru bija aizņēmies no Ziemassvētku vecīša. Saulcerītei kleitu pirka ne vairs pie Gerkena, bet pasūtīja salonā “ModeMāksla”.

Visā tajā burzmā tikai bija aizmirsuši par Antiņu. Viņš joprojām par pārdesmit latiem mēnesī čakli strādā Nacionālajā zinātnes centrā.

Ko Jaunajā gadā novēlēsim mēs, teātra skatītāji?

Antiņ, nepadodies!

Zintis

Satura rādītājs


Jurģi pirms Ziemassvētkiem

Cienījamie Latvijas Zinātnieku savienības biedri un “Zinātnes Vēstneša” lasītāji!

Turpmāk vairs nemeklējiet mūs Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes 6. stāva 613./614. istabā. Tur tagad tiek veidots Latvijas tēls (skat. interviju ar V. Vīķi-Freibergu šī laikraksta numura 1. lappusē).

Mūs var atrast šī paša stāva 611.a istabiņā, kā arī sazvanīt pa līdz šinējo tālruņa numuru 7212706. Diemžēl pagaidām esam palikuši bez faksa un elektroniskā pasta sakariem, tādēļ sludinājumus un paziņojumus lūdzam piegādāt kā vecos laikos — kājiņām vai pa pastu LV-1524.

Atvainojamies par jums un mums sagādātajām neērtībām!

Priecīgus Ziemassvētkus un sekmīgu Jauno gadu!

“Zinātnes Vēstnesis”

Satura rādītājs


DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1999. gada 18. janvārī plkst. 10 LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LU BMC), Rātsupītes ielā 1 notiks LU 2. Habilitācijas un promocijas padomes atklāta sēde bioloģijas zinātņu nozarē, kurā

1) habilitācijas darbu aizstāvēs:

RUTA MUCENIECE (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Farmakoloģijas laboratorija).

Temats: “Melanokortīnu receptori: no klonēšanas līdz selektīviem ligandiem”.

Recenzenti: prof. Jānis Baltkājs (Latvijas Medicīnas akadēmija), prof. Aleksandrs Žarkovskis (Tartu Universitāte), prof. Elmārs Grēns (LU BMC);

2) promocijas darbus aizstāvēs:

1. ARMANDS VĪGANTS (LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts).

Temats: “Baktēriju Lactobacillus casei, Lactobacillis plantarum un Zymomonas mobilis augšana un produktu sintēze paaugstinātas vides osmolalitātes apstākļos”.

Recenzenti: prof. Indriķis Muižnieks (LU Bioloģijas fakultāte), Dr. biol. Ludmila Savenkova (LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts), Dr. sc. ing. Līga Skudra (Latvijas Lauksaimniecības universitāte);

2. INTA VASIĻJEVA (LU BMC).

Temats: “RNS fāga Qb apvalks kā svešu epitopu nesējs”.

Recenzenti: prof. Kestutis Sasnauskas (Biotehnoloģijas insti tūts, Viļņa), prof. Indriķis Muižnieks (LU Bioloģijas fakultāte), Dr. biol. Ēriks Jankevics (LU BMC);

3. OLGA BORŠČUKOVA (LU BMC).

Temats: “HBcAg MIR-deletētu himēru daļiņu struktūra un funkcionālās īpašības”.

Recenzenti: Dr. Rainer Ulrich (Berlīnes Humbolta Universitāte), prof. Kestutis Sasnauskas (Biotehnoloģijas institūts, Viļņa), prof. Mart Ustav (Tartu Universitāte).

Satura rādītājs


Jauniegūtās ārzemju grāmatas
Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

01.09.1998

1. Genome structure and func tion: From chromosomes characterization to genes technology: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

2. Regulation of enzymatic systems detoxifying xenobiotics in plants: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

3. Free radicals in biology and environment: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

4. Immunogenetics: Advances and education: The First Congress of the Slovak Foundation: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

5. Biosensors for direct monitoring of environmental pollutants in field: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

6. The mathematics of lon-range aperiodic order: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

7. Problem solving in computational molecular science: Molecules in different environments: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

8. Chemosensors of ion and molecule recognition: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

9. Mobile alternative demilitarization technologies: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

10. Nonstandard analysis: Theory a. applications: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

11. Dismantlement and destruction of chemical, nuclear and conventional weapons: [Proc.] Dordrecht etc., 1997.

12. ICRF handbook of genome analysis: In 2 cols. Oxford etc., 1998.

13. Haag, S., Keen. P. Information technology. New York etc., 1996.

14. Leigh, G. J. et al. Principles of chemical nomenclature: A. guide to IUPAC rec om men da tions. Oxford etc., 1998.

15. Synthesis in lipid chemistry: Proc./ Ed. by J. H. P. Tyman. Cam bridge, 1996.

16. Agri-food quality: An interdisciplinary approach: Proc./ Ed. by G. R. Fenwick. Cambridge, 1996.

17. Natural antioxidants and food quality in atherosclerosis and cancer prevention: Proc./ Ed. by J. T. Kumpulainen, J. T. Salonen. Cam bridge, 1996.

18. The international Who’s Who 1997—98. 61. ed. London, 1997.

19. Elsevier’s dictionary of plant names in Latin, English, French, German and Italian/Comp. by M. Wrobel a. G. Creber. Amsterdam etc., 1996.

20. Goffer, Z. Elsevier’s dictionary of archaeological materials and archaeometry in Eglish with translations of terms in German, Spacish, French, Italian and Portuguese. Amsterda etc., 1996.

21. Elseier’s dictionary of financial terms in Eglish, German, Span ish, French, Italian and Gutch/Comp. by D. Phillips a. M.-C.Bignaud. 2., rev. a. enl. ed. Amsterdam etc., 1997.

22. Elsevier’s dictionary of European Community Company /busi ness/ financial law in English, Danish and German/Comp. by H. Bock, G. Frey a. I. Bock. Amsterdam etc., 1997.

23. Elseier’s dictionary of drug traffic terms in English, Span ish, Portu guese, French and German/Comp. by N.Illanes. Amsterdam etc., 1997.

24. Hoepelman, J. P. et al. Elsevier’s dictionary of information tech nol o gy in English, German and French. Amsterdam etc., 1997.

25. Encyclopedia of library and information science/Ed. by A.Kent. Vols. 44-59. New York etc., 1989—1997.

26. World guide to foundations. (Handb. of Intern. Doc u men ta tion a. Information; Vol. 19). Mūnchen, 1998.

27. Osterypung, J. S. et al. small firm finance: An entrepreneurial perspective. Fort Worth (Tex.) etc., 1997.

28. Harris, M. Human resource management. Fort Worth (Te[.) etc., 1997.

29. Ingram, T. N. et al. Sales management: Analysis a. decision making. 3. ed. Fort Worth (Tex.) etc., 1997.

30. Perry, J. J., Staley, J. T. Microbiology: Dynamics a. diversity. Fort Worth (Tex.) etc., 1997.

31. Coleman, W. H. Study guide to accompany “microbiology: Dy nam ics & diversity” / Perry & Staley. Fort Worth (Tex.) etc., 1997.

Satura rādītājs


Paziņojums

Šis ir pēdējais Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas jauniegūto ārzemju grāmatu saraksts, kuru ievieto “Zinātnes Vēstnesis”. Pēc lasītāju ierosinājuma turpmāk informēsim par to, kādus materiālus var atrast Internetā dažādu zinātnisko un ar zinātni saistīto institūciju mājas lapās. Labprāt saņemsim un ievietosim šādu informāciju. Protams, bez maksas. Sūtot norādiet materiālu tematiku un savu Interneta adresi.

“Z.V.”

Satura rādītājs


Lasiet internetā!

Latvijas Zinātnes padome paziņo, ka pilna informācija par LZP apstiprinātajām habilitācijas un promocijas padomēm (t. sk. padomju sastāvi, norādes par to, kādus zinātniskos grādus padomes tiesīgas piešķirt) ievietota Internetā LZP lappusē latviešu valodā: http://www.lzp.lv

Satura rādītājs


 

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 24.decembrī