Zinātnes Vēstnesis

Citi "Zinātnes Vēstneša" numuri

1999. gada  8. februāris: 03(169)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

Latvijas Zinātņu akadēmijas GADA PILNSAPULCE

1999. gada 19. februārī  plkst. 14.00

LZA konferenču zālē, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1

Pilnsapulces darba kārtība

Ievadvārdi
LZA prezidents Jānis STRADIŅŠ

LZA balvu pasniegšana

Biomedicīna: XXI gadsimts
LR Ministru kabineta balvas zinātnē
laureāta akadēmiķa Paula PUMPĒNA
akadēmiskā lekcija

Pātraukums kafijai

Pārskats par LZA darbību 1998. gadā
LZA ģenerālsekretārs Andrejs SILIŅŠ

LZA Uzraudzības padomes ziņojums
akadēmiķis Kalvis TORGĀNS

Debates

Mēs ilgosimies pēc mākslinieka
vislielākajos laimes mirkļos un bēdu brīžos
L.V.Gēte

Latvijas Zinātņu akadēmija sirsnīgi sveic

goda locekli mākslinieku Jāni Strupuli

skaistā dzīves jubilejā!

LZA prezidents Jānis Stradiņš

LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš

 

Satura rādītājs

Induļa Rankas izstāde

2.februārī LZA augstceltnē atklāja LZA goda locekļa, pirmā Raiņa balvas laureāta tēlnieka Induļa Rankas darbu izstādi. Prezidija priekštelpā viens otrs pārsteigts jautāja: “Kur tad ir tēlnieka Rankas apsolītā izstāde?”, aizmirsuši, ka Indulis Ranka mākslinieka ceļu sāka kā gleznotājs, tikai vēlāk pievērsdamies viscietākajam materiālam granītam. Izstādes ievads ar lielformāta gleznām aizsāk Raiņa tēmu mākslinieka daiļradē. Tās ir “Likteņa varavīksne” no J. Raiņa “Dagdas skiču burtnīcām”, “Aukstā dvēs’le...” un “Gada tirgus galā...”. No pretējās sienas mūs uzlūko divi zīmēti portreti — “Dr. med. Jēkaba Alkšņa piemiņai” un “Dr. habil. phys. Edgara Siliņa piemiņai”. Pēc šī ievadījuma apmeklētāji dodas pie “tradicionālā Rankas” — viņa skulptūru fotogrāfijām. Ir no Dainu kalnā redzētajām, ir no Mārupītes krastiem, no starptautiskām izstādēm.

Izstādes atklāšanā siltus vārdus teica Jānis Stradiņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Elza Radziņa, Imants Ziedonis, atzīmējot mākslinieka dziļi latvisko izjūtu un filozofisko vispārinājumu, kā arī akmeņkaļa stiprumu un prasmi strādāt vispaliekošākajā materiālā iepretim gaistošajam runātajam un rakstītajam vārdam.

Izstāde būs apskatāma aptuveni mēnesi, arī LZA pilnsapulcē 19. februārī, kad māksliniekam oficiāli pasniegs sudrabā kalto Raiņa medaļu.

Z.K.

 

Satura rādītājs

“... viņam ir “Pobeda” un govs”

Latvijas zinātņu akadēmijai 50 gadi. Divās daļās. — Rīga: Zinātne, 1998. I daļa. Jānis Stradiņš. LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA: IZCELSME, VĒSTURE, PĀRVĒRTĪBAS. — Rīga: Zinātne, 1998.

Viss ir iznācis otrādi. Kad Latvijas Zinātņu akadēmija posās atzīmēt savas oficiālās dibināšanas pusgadsimta jubileju 1996. gadā, bija paredzēts izdot grāmatu, kurā būtu aplūkota priekšvēsture un tagadējās akadēmijas trīs “ceļa lauzēji” — Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1815), Rīgas latviešu biedrības Zinību komisija (1869—1932),  tās pašas Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komiteja (1932—1940), kura sevi dokumentos un izsniegtajos diplomos nereti dēvēja par Latvijas Zinātņu akadēmiju (Academia Scientiarum Latviensis), bet oficiāli par tādu nepaspēja tapt. Protams, būtu hronika, būtu svarīgākie lēmumi, būtu bijušo institūtu darbības raksturojums un akadēmijas locekļu īsbiogrāfijas. Taču, iepazīstoties ar arhīvu materiāliem, arī bijušās Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un pašas akadēmijas partijas komitejas sēžu protokoliem, grāmatas autoru ķīmiķi un zinātnes vēsturnieku Jāni Stradiņu aizrāva jeb, kā mēs tagad teiktu, fascinēja laikmeta kopaina, kas cēla un arī gremdēja Latvijas zinātni un zināt niekus. Jo akadēmija ir cilvēki, kuru likteņi malti vēstures zobratos un spodrināti ar talanta nemirstības un reizēm arī ar attiecīgā brīža konjunk tūras zamšādu. Tapa pavisam cita grāmata, atstājot kā otro to, faktiem bagāto, kas bija iecerēta. Arī šajā ir bezgaldaudz faktu, dokumentu, atmiņu stāstījumu, cilvēcīga prieka un ciešanu. Tādas grāmatas uzrakstī šana, protams, prasīja laiku, bet nu mūsu rokās iegulst 700 lappušu biezā Jāņa Stradiņa grāmata “Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības” ar piebildi, ka tā ir grāmatas “Latvijas Zinātņu akadēmijai 50 gadi” I daļa.

Grāmatu var lasīt ar ne mazāku interesi kā bestselleru “Zirgu vārdotājs”, jo arī tā stāsta par sakropļotām dvēselēm, samocītām dzīvēm un sāpīgu atdzimšanu. Šīs dzīves un dvēseles kropļoja Sistēma. Visvieglāk taču ir pazemot un iznīcināt inteliģenci, uz to padomju Sistē mai bija nags. Un pieredze. Kā grāmatā raksta autors, 40. gadu beigās “zinātnē sāka uzplaukt jauns žanrs — politiska denunciācija”. Tajā iesaistījās ne tikai “importētie” akadēmijas locekļi, kuru augstā izglītība nereti bija četras klases un sarkanā profesūra, bet vienīgās zinātniskās publikācijas — ķengu raksti “Padomju Latvijas Boļševikā”. Denunciā cijām nemaz nebija nepieciešami pretpadomju vai tiem attālu līdzīgi izteicieni. Derēja arī, piemēram, apgalvojums, ka cilvēks ir “melns” tādēļ, ka “viņam ir “Pobeda” un govs”.

Sistēmas ieroči ir pazīstami — kritika un paškritika, tas ir, publiska apmētāšana ar akmeņiem un prasība pēc tik pat publiskas paššaustī šanās. Akmeņi bira pār ievērojamajiem latviešu zinātniekiem J. Endze līnu, P. Lejiņu, P. Stradiņu, K. Rudzīti, lauksaimniecības zinātniekiem P. Rizgu, J. Apsīti, daudziem citiem “vecā kaluma” (lasi — patiesi izglītotiem) zinātniekiem, beigu beigās nepasaudzējot arī J. Kirhenšteinu un A. Upīti, kuri ar Sistēmu bija saistījuši tik jaukas cerības. Tika pat vēlākajam LPSR Ministru padomes priekšsēdētājam J. Peivem, kurš, būdams akadēmijas prezidenta godā, nekad publiski neuzdrošinājās apšaubīt nešaubīgos partijas un valdības lēmumus.

Tajā pat laikā Sistēma dāsni balstīja to, kas vairoja tās militāro varenību. Tas radīja lieliskas iespējas Latvijā attīstīt fundamentālos pētījumus dabaszinātnēs un tehniskajās zinātnēs. Sadzīves līmenī populāra bija definīcija, ka “Zinātne ir iespējas savu personisko zinātkāri apmierināt par valsts līdzekļiem”. Tie tiešām bija šo zinātņu “Zelta laiki”, kurus diez vai kādreiz spēs atkārtot mazas valsts zinātne. Un nav tai ko pārmest šo iespēju izmantošanu. Vai Hendelim un Mocartam kāds iedomātos pārmest to, ka viņi ir bijuši galma muzikanti?

Grāmatā varam izsekot Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas transformācijai par Latvijas Zinātņu akadēmiju. Autors nenoklusē arī Gorbačova augstā emisāra Medvedjeva vizīti Zinātņu akadēmijā 1988. gadā, kur viņš no toreizējās akadēmijas vadības saņēma kvēlus uzticības apliecinājumus, kamēr studenti — piketētāji pie augstceltnes prasīja Latvijas PSR suverenitātes atzīšanu. Tā bija melnā diena Zinātņu akadēmijas vēsturē, kas uz krietnu laiku noteica gan sabiedrības attieksmi pret to, gan pašas akadēmijas transformāciju. Nu tā ir personālā. Pēc daudzu, bet ne visu Rietumu akadēmiju parauga. Ar plaši pārstāvētu slavenu literatūras un mākslas darbinieku goda locekļa korpusu. Vai atbrīvošanās no visiem institūtiem bija likumsakarīga, vai arī pretestība (pretīgums?) pret visu padomisko bija tik liela, ka izpaudās arī pret agrāko zinātnes vadīšanas formu, kas gan bija izveidojusies jau cara Krievijā? Vai arī... vieglākā ceļa izvēle? Ir institūti, ir problēmas, nav institūtu, nav problēmu... To izvērtēs laiks.

Grāmatas autors noslēgumā raksta: “Latvijas Zinātņu akadēmijai nemitīgi jāuztur radošs gars, jaunā meklējumi, jāatjaunina sastāvs, jāīsteno harmoniska paaudžu saite, cieša un konstruktīva sadarbība ar universitātēm un kultūras iestādēm, ja patiešām vēlamies akadēmiju redzēt kā Latvijas zinātnes un gara reprezentanti.”

Grāmatu “Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības” klajā laidusi izdevniecība “Zinātne” 1000 eksemplāru lielā metienā. 500 eksemplāri tiks numurēti un pārdošanā nenonāks, pārējos var iegādāties J. Rozes grāmatnīcā, LU Akadēmiskajā grāmatnīcā un, ja jūs interesē pirkuma ekonomiskais izdevīgums, — “Zinātnes” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1, LZA augstceltnē katru darbdienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.

P.S. Jaunās grāmatas klajā laišanas svētki notika 1999. gada 2. februārī.

Z. Kipere

 

Satura rādītājs

Nacionālā programma Informātika

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas 1999. gada 20. janvāra sēdē tika izskatīta nacionālā programma “Informātika”. Programmā vispusīgi izanalizēta pašreizējā situācija valsts informatizācijā un raksturotas galvenās problēmas, pamatoti infor mā cijas sabiedrības izveides mērķi un uzdevumi. Programma ietver kā konceptuālās un metodoloģiskās pamatnostādnes valsts informatizācijai, tā arī darbības plānu informācijas pielietojumu un pakalpojumu izstrādei un projektu realizācijai. Daudzās apakš programmas detalizēti parāda atsevišķu informātikas sfēru attīstībai nepieciešamos pasākumus.

Informācijas, datortehnikas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības rezultātā informācija un zināšanas arvien plašāk tiek izmantotas darbā un darba attiecībās, mācībās, ikdienas sadzīvē. Līdz ar to būtiski mainās sabiedriskās attiecības, veidojas jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips — tā sauktā informācijas sabiedrība. Process vienlaicīgi norisinās visās galvenajās pasaules ekonomiskajās zonās — Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvid austrumu Āzijā. Nacionālās programmas Informātika galvenais uzdevums ir iekļaut arī Latviju šajā globālajā attīstības procesā un veidot informācijas sabiedrību Latvijā.

Programmas ekonomiskie mērķi ir virzīti uz visas sabiedrības dzīves līmeņa būtisku paaugstināšanu. Iespēja veidot attālinātās darba vietas, attīstīt individuālo, mazo un vidējo uzņēmējdarbību nodrošinās arī visu valsts reģionu attīstību. Programmas politiskie mērķi ir virzīti uz Latvijas tālāku demokratizāciju un iekļaušanos Eiropas Savienībā, uz valsts pārvaldes uzlabošanu. Programmas sociālie mērķi ir virzīti uz visu sabiedrības slāņu Latvijas identitātes saglabāšanu, uz valstisko un nacionālo attīstību daudzkultūru un daudzvalodīgajā Eiropā. Informācijas sabiedrības priekšrocībām jābūt pieejamām ikvienam sabiedrības loceklim un ikvienam ir jāprot tās izmantot savas labklājības celšanai.

Latvijai šāds attīstības scenārijs būs īpaši izdevīgs, jo sabied rības un tautsaimniecības orientācija uz vispārēju informācijas un zināšanu izmantošanu dos Latvijai kopumā daudz lielākas attīstības iespējas un nākotnē samazinās eksistējošo milzīgo starpību starp mazu valsti un lielvalstīm. Ja šo programmu nerealizē, nav redzams cits efektīvs valsts ekonomiskās, politiskās un sabiedriskās attīstības ceļš. Citām valstīm attīstot informācijas sabiedrību, Latvija nonāks ekonomiskā, pēc tam arī politiskā atpalicībā un izolācijā un rezultātā arī atkarībā.

Programmas īstenošanas pamats nosprausto mērķu sasnieg šanai ir universālā pakalpojuma koncepcijas realizācija valstī, nodrošinot katram sabiedrības loceklim kvalitatīvu pieeju visa veida informācijai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Latvijas reālajos apstākļos universālajam pakalpojumam vienlīdz jānodro šina kā iespēju pieslēgties telekomunikāciju, informācijas un apraides tīkliem, tā arī pieeju informācijas saturam.

Virkne apakšprogrammu nodrošina universālā pakalpojuma praktisko realizāciju. Katrā apakšprogrammā detalizēti analizēta pašreizējā situācija, atsevišķo apakšprogrammu mērķi, uzdevumi un prioritātes, riska faktori un programmas realizācijas gaita. Katras apakšprogrammas uzdevumu izpildei paredzēta konkrētu projektu realizācija. Kopējais programmas projektu skaits 1999.—2005. gadā ir 122, nepieciešamais finansējums programmas izpildei Ls 243,902 (1. un 2. tab.).

Nacionālā programma “Informātika” satur detalizētas apakšprogrammas:

1. Apakšprogrammas Valsts nozīmes informācijas sistēmas galvenais uzdevums ir valsts pamatobjektu — fizisko un juridisko personu, nodokļu, kustamā un nekustamā īpašuma uzskaites sakārtošana, informācijas kvalitātes krasa paaugstināšana un lietotājam draudzīgas pieejas izveide, integrējot esošās informācijas sistemas (IS) vienotā megasistēmā. Tam nolūkam paredzēta kā atsevišķo IS tālāka attīstība, tā IS savstarpējās sadarbības procedūru izstrāde.

2. Apakšprogrammas Nozaru informācijas sistēmas mērķis ir IS informācijas kvalitātes, darbības efektivitātes un tehniskā līmeņa paaugstināšana. Paredzēta funkciju sadale starp atsevišķām IS, nepieļaujot dublēšanos, kā arī sistēmu konsolidācija un to pakāpeniska integrācija megasistēmā, nodrošinot informācijas apmaiņu un tās savstarpēju izmantošanu.

3. Apakšprogramma Informātika pašvaldībās paredz vienotas pašvaldību informatīvās un vadības sistēmas izveidi, lai nodrošinātu dažādu pašvaldību funkciju izpildi, iespēju iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumus un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valsts reģionos. Pašvaldību IS jāsaista ar valsts nozīmes un nozaru IS megasistēmas ietvaros.

4. Apakšprogrammas Valsts statistika pamatmērķis ir radīt Latvijā mūsdienīgu valsts statistikas sistēmu, kas, izmantojot informācijas tehnoloģiju sasniegumus, nodrošinātu vienotas, uz Eiropas Savienības standartiem un metodoloģiju pamatotas statistiskās informācijas sistēmas izveidošanu. Tāda ir nepie cie šama kā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, tā arī iekšzemes lietotāju vajadzību apmierināšanai.

5. Apakšprogrammas Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi galvenais saturs ir sektora reforma saskaņā ar ES principiem. Sektora reforma un tās realizācija tiek deklarēta un noteikta jaunajā “Latvijas telekomunikāciju sektorpolitikā” (pieņemta MK 1998. g. 18. aug.). Apakšprogrammā sniegts detalizēts plāns telekomu nikāciju sektora reformas realizācijai.

6. Apakšprogramma Informācijas un datu pārraides tīkli nosaka veicamos uzdevumus un metodoloģiju Valsts nozīmes datu pārraides tīkla, Baltijas valstu valdību administratīvā tīkla, Akadēmiskā tīkla, publiskā (Internet) tīkla, speciālo tīklu un datu transporttīklu attīstībai Latvijā. Tiks nodrošināta vispārēja informācijas pieejamība un efektīva valsts pārvalde visos līmeņos.

7. Apakšprogrammas Likumdošana mērķis ir nostiprināt valsts regulējošo lomu informātikā, radīt Latvijā likumiski sakārtotu vidi, kurā tiktu respektētas Eiropas demokrātiskām valstīm raksturīgās tiesības. Jāpieņem labojumi Likumā par autortiesībām un blakustiesībām, likumiski jādemonopolizē telekomunikāciju nozare, jāpieņem likumi par personas datu un datu bāzu aizsardzību, valsts nozīmes informācijas sistēmām, elektroniskajiem dokumentiem un elektroniskajiem parakstiem.

8. Apakšprogrammas Standartizācija uzdevums ir izveidot valsts informātikas un telekomunikāciju standartu sistēmu, nodrošināt informācijas un telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu savienojamību un savietojamību starptautiskā mērogā. Paredzēts adaptēt starptautiskos standartus un izstrādāt ar Latvijas kultūrvidi saistītos standartus.

9. Apakšprogramma Kultūrvides atbalsts paredz kultūras un valodas atbalstu Latvijas identitātes saglabāšanai. Tam nolūkam jāelektronizē dažādi latviešu valodas korpusi, jāizstrādā latviešu terminoloģija, jāanalizē latviešu valoda, lai iegūtu nepieciešamo informāciju speciālās valodas atbalsta aparatūras un program ma tūras lietošanai, jālatvisko plaša lietojuma programmatūra, jāsaglabā Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums.

10. Apakšprogrammas Izglītība galvenais mērķis ir audzināt vispusīgi izglītotus cilvēkus visās nozarēs, kuri pārzin modernās infor mācijas tehnoloģijas un ir spējīgi konkurēt darba tirgū. Pare dzēta plaša izglītošanas, informatīvā servisa un izglītības sistēmas pārvaldes funkciju informatizācija, kā arī nepieciešamās infrastruk tūras attīstība. Apakšprogramma aptver pirmsskolas audzi nāšanu, vispārējo un arodizglītību, augstāko izglītību, kvalifikācijas paaugsti nāšanu un pārkvalificēšanos, kā arī pašizglītību.

11. Apakšprogramma Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana paredz aktīvu inovāciju procesa attīstību informātikā, uzskatot to par vienu no prioritārām tautsaimniecības nozarēm. Tiek paredzēta specializētu tehnoloģisko centru un parku veidošana jaunu projektu izstrādēm un profesio nālās izglītības sistēmas reforma augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai.

Programmas projekti

Tabula 1

Apakš-

Apakšprogramma Projektu programmas

skaits finansējums

(tūkst. Ls)

3.1. Valsts nozīmes informācijas sistēmas 7     16 875

3.2. Nozaru informācijas sistēmas 32                   41 996

3.3. Informātika pašvaldībās 1                              19 570

3.4. Valsts statistika 4                                             20 867

4.1. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi 9     41 971

4.2. Informācijas un datu apraides tīkli 15           29 513

5.1. Likumdošana 12               650

5.2. Standartizācija 4                             1080

5.3. Kultūrvides atbalsts 14                       11 820

6.1. Izglītība 5                                               23 712

6.2. Zinātniskie pētījumi un attīstība, 7                         13 290

    informātikas speciālistu sagatavošana

7.1. Informācijas un telekomunikāciju 3                             9780

     tehnoloģiju attīstība

7.2. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi 9                 12 778

Kopā 122                                                                              243 902

Programmas finansēšanas avoti un apmērs (tūkst. Ls)

Tabula 2

Gads   Projektu Valsts kopbudžets Pašvaldību Organizāciju Kopā

skaits Pamatbudžets Investīcijas Spec. budžets līdzekļi u.c. līdzekļi

1999. 119 5582 37 560 75 2173 19 126 64 516

2000. 112 7466 35 737 75 3828 13 559 60 665

2001. 92 6200 22 244 — 4891 12 595 45 930

2002. 60 5850 15 099 — 3856 8268 33 073

2003. 48 3267 8595 — 1021 4059 16 942

2004. 42 3082 7273 — 571 2309 13 235

2005. 41 3247 3390 — 571 2333 9541

Kopā: 34 694 129 898 150 16 911 62 249 243 902

12. Apakšprogrammas Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība mērķis ir nodrošināt tehnoloģiju attīstību Latvijā, ņemot vērā Latvijas specifiku un tehnoloģiju attīstības tendences pasaulē un Eiropā. Uzsvērtā tīklu tehnoloģiju (Internet un Intranet), elektroniskās komercijas, inovāciju procesa, pilotprojektu realizācijas, mazās un vidējās uzņēmēj dar bības īpašā nozīme, parādītas valsts funkcijas tehnoloģiju attīstības veicināšanai.

13. Apakšprogrammas Informācijas pakalpojumi un pielietojumi mērķis ir nodrošināt šo pakalpojumu plašu izmantošanu valsts pārvaldē un to pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam universālā pakal pojuma ietvaros. Izvērtēti perspektīvāki pielietojumi un parādīti prioritārie attīstības virzieni. Novērtēta valsts loma nozares regulēšanā, valsts informatizācijā un informācijas tirgus attīstībā, parādīti pasākumi valsts funkciju izpildes uzlabošanai.

LZA savā sēdē atzīmēja Programmas aktualitāti un tās būtisko nozīmi informācijas sabiedrības veidošanai Latvijā, tautsaim nie cības, valsts pārvaldes un sociālās sfēras attīstībai valstī kopumā un tās reģionos, inovācijai informācijas tehnoloģiju jomā.

LZA iesaka izstrādāto nacionālo programmu “Informātika” kā pamatu Latvijas valdības ilgtermiņa stratēģijai informātikas jomā laika periodam no 1999. līdz 2005. gadam.

Dr. inž. E. KARNĪTIS,
LZA viceprezidents, LZA īst. loceklis J. EKMANIS

 

Satura rādītājs

 

Ekoloģiski tīra degviela ir tepat Latvijā!

Mārtiņš BEĶERS, profesors,
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis,
nacionālās programmas “Biodegvielas ieguves
tehnoloģija un tās realizācijas iespējas Latvijā” vadītājs

— Jautājumi, kas saistīti ar degvielu, tās veidiem un patēriņu, kļūst arvien aktuālāki ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Kādi risinājumi te tiek meklēti?

— Tirgus ekonomikas apstākļos patērētāji izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko preci — arī degvielu. Šobrīd visā pasaulē nafta, dabasgāze un akmeņogles ir neapšaubāmi visplašāk izmantotie degvielas veidi. Taču tas nenozīmē, ka visiem patērētājiem tie ir visiz devīgākie. Nelielās dzīvojamās mājās bieži pāriet uz malku; lauku apvidos katlu māju kurtuvēs tiek izmantota koksnes šķelda un pat salmi. Nav šaubu, ka Latvijas apstākļos ar tas mežu platībām (apmēram 40 procenti no teritorijas) un mūsdienīgo mežsaimniecību mazvērtīgā koksne ir jāizmanto kā vietējais kurināmais. Latvijas energoresursu bilancē dedzināmā koksne veido 11 procentus. Koksnei ir vēl tā priekšrocība, ka oglekļa dioksīds, kas rodas, koksnei sadegot, un nonāk atmosfērā, nepalielina šīs gāzes koncentrāciju, jo meži fotosintēzes procesā to patērē. Teiktais pilnā mērā attiecas uz tiem degvielas veidiem, kurus iegūst arī no lauksaimniecības izej vielām. Cita aina vērojama, ja dedzina fosilās degvielas. Pašlaik tā ir globāla problēma un, kā konstatējuši pasaules vadošie speciā listi, tas var novest pat pie katastrofas. Tiklab mežu, kā arī lauku pro duk cija pieder pie atjaunojamiem resursiem, un no tiem iegūto deg vielu sauc par biodegvielu. Patiesībā fotosintēzes, tas ir, augu valsts produkti ir lielākā Latvijas dabas bagātība. Tautsaimniecībai, kas orientētu uz šīs bagātības saprātīgu izmantošanu, ir liela nākot nes perspektīva. Nav nejaušība, ka pirmās enerģētiskās krīzes laikā septiņdesmitajos gados tika izveidota Starptautiskā enerģijas aģen tū ra (IEA). Tās ietvaros visu laiku darbojas bioenerģijas sekcija, kas globālā mērogā koordinē biodegvielas ieguves un izmantošanas jautājumus.

— Latvijas Ministru kabinets 1995. gadā akceptēja nacionālās programmas “Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā” koncepciju gal  veno kārt tāpēc, ka biodegvielas ražošanai var izmantot lauksaim nie cības izejvielas un atkritumus, piemēram, rapšu eļļu. Vai Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā, kura Tehniskās mikro biolo ģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratoriju jūs vadāt, turpina strādāt pie šīs programmas? Un ko tā paredz?

— Jā, šāda koncepcija tika akceptēta, paredzot biodīzeļa ražosanu no rapšu eļļas, latola kā benzīna un etanola maisījuma un biogāzes ieguvi no ražošanas un komunālajiem atkritumiem. Programmas vadību nodrošina Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše; izstrādes vadošās organizācijas funkcijas veic Latvijas Universitātes Mikro biolo ģijas un biotehnoloģijas institūts (MBI). Programmas realizācija iecerēta laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam. Tai izvirzīti šādi galvenie mērķi: samazināt valsts atka rību no importējamās degvielas, ražojot auto transportam un daļēji lauksaimniecības vajadzībām biodegvielu no vietē jām (galvenokārt lauksaimniecības) izejvielām, tādējādi paplašinot tehnisko kultūru sējumplatības, radot papildu darba vietas un garantētu produkcijas realizāciju vietējā tirgū. Programmas mērķis ir arī uzturēt veselībai nekaitīgāku vidi, samazinot spēkratu motoru kaitīgo izmešu koncentrāciju gaisā un pilnīgāk attīrot komunālos un ražošanas notek ūdeņus, vienlaikus iegūstot biogāzi kā lokālu enerģijas avotu, kā arī veicināt harmonisku reģionālo attīstību ar sakoptu vidi, perspektīvu ražo šanas tehnoloģiju un cilvēku nodarbinātību.

Programmas realizācijas rezultātā 2010. gadā paredzēts sasniegt šādas ražošanas jaudas: latolu ar 5 procentu etanola piedevu — 700 000 tonnu gadā, biodīzeli — 58 000 tonnu gadā, biogāzi — 170 miljo nus kubikmetru gadā.

Lai to nodrošinātu, nepieciešams izveidot aptuveni 10 jaunu spirta rūpnīcu, kas ražotu 35 000 tonnu etanola gadā, pārstrādājot 130 000 tonnu graudu, kā arī uzstādīt 68 dažādas jaudas rapša sēklu pārstrādes iekārtas. Apmēram 400 000 ha lauksaimniecības zemes varētu audzēt tehniskās kultūras; būtiski uzlabotos lauksaimnieciskās produkcijas realizācija iekšējā tirgū.

— Daudzās pasaules valstīs noteikti jau ir pamatīgas iestrādes šajā jomā. Kā tās sevi ir attaisnojušas?

— Pašlaik jebkurā pasaules valstī biodegviela ir dārgāka par naftas produktiem. Valstis, kas ražo biodegvielu, neapliek ar akcīzes nodokli bioetanolu, bet tikai gala produktu — benzīna un etanola maisījumu. Dažviet praktizē rapša audzēšanas dotācijas, piemēram, Austrijā un citur. Bet vai tad Latvija šodien nedotē lauksaimniecību?

Francijā plaši tiek praktizēta etanola ražošana no lauksaim nie cības izejvielām. Tur no etanola iegūst ETBE (etiltrešbutilēteri), ko firma “To tal” pievieno beznīnam, tādējādi to bagātinot ar skābekli un padarot videi nekaitīgāku. Pēc neoficiāliem datiem mūsdienīga spirta tehnolo ģija, pastāvot pašreizējām graudu cenām, ļautu to iegūt aptuveni par 20 līdz 25 santīmiem litrā. Piejaucot etanolu benzīnam ar zemu oktāna skaitli, iegūst jaunu augstākas markas degvielu. Ja ražoto etanolu neapliek ar akcīzes nodokli un gala rezultātā no lētāka benzīna iegūst dārgāku latolu, ko, protams, apliek ar akcīzes nodokli, vai tad firmai tas nav izdevīgi? Attiecīgs priekšlikums izteikts “Ventspils naftai”. Plašsaziņas līdzekļos jau izska nējusi informācija arī par ventspilnieku naftas pārstrādes projektu. Būtu lietderīgi apspriest gan spirta ieguves projektus, gan ETBE ražošanu, gan latola izlaidi.

Eiropas Savienības valstu projektos, tāpat kā Latvijas na cionālās programmas projektā, perspektīvā plānota 5 procentu etanola piedeva benzīnam. Ar šādu spirta piedevu var panākt nepieciešamo skābekļa daudzumu degvielā un pilnīgāku tās sa degšanu.

Par ETBE ražošanu Latvijā interesi izrāda profesors Jānis Frei manis, kurš ar nepieciešamo finansiālo atbalstu varētu realizēt attiecīgus eksperimentus. Viņam ir partneris, kas izveidotu nelielu pilotiekārtu ETBE ieguvei no izobutilēna un etanola. Pēc šāda eksperimenta būtu iespē jams gan veikt ekonomiskos aprēķinus, gan iegūt datus šādas ražotnes projektēšanai Venstpilī, Mažeiķos vai citur. Pasaulē ETBE vietā gan vairāk ražo MTBE (attiecīgo metilēteri), jo metanols ir lētāks par etanolu. Taču tādā gadījumā atkrīt iecerētā graudu vai cukur biešu ražošana.

— Vai jaunā produkta ražošana, kas saistīta ar jaunām tehno loģijām, labiem speciālistiem un finansiāliem ieguldījumiem, varētu būt reāla tikai ar Latvijas naudu?

— Runājot par biogāzes ieguvi un izmantošanu Latvijā, jāteic, ka te ir jau zināma pieredze un kompetenti vietējie speciālisti. Ar bio gāzi saistīto projekta daļu vada profesors Arnolds Šķēle. Varētu vēlēties, lai raitāk risinātos Getliņu izgāztuves sauso atkritumu pārstrāde, iegūstot biogāzi. Tiek arī apspriesta iespēja biogāzi pildīt balonos Bolderājas notekūdeņu attīrīšanas kompleksā. Tas dotu iespēju, piemēram, Jūrmalā autobusus darbināt ar videi nekaitīgu degvielu.

Ko dara Latvijas zinātnieki? Latvijas Zinātnes padome finansē, kaut arī ļoti niecīgā apjomā, biodegvielas projektu, kura vadība uzticēta šo rindu autoram. Ir precizēti nacionālās programmas projekta ekonomiskie aspekti atbilstoši ministriju norādēm. RTU zinātnieki profesores Emīlijas Gudrinieces vadībā laboratorijas apstākļos ir izstrādājuši rapša eļļas pāresterificēšanas tehnoloģiju, izmantojot vietējo jēlspirtu, rektifikācijas aldehīdu frakciju vai absolūto alkoholu. Iegūtais biodīzelis pārbaudīts stenda apstākļos (profesors Vilnis Gulbis). Šogad Jelgavā LLU telpās uzstādīs nelielu rapša eļļas ieguves un pāresterificēšanas iekārtu, kas kalpos gan procesa demonstrācijai, gan studentu apmācīšanai. Turpat izgata vos un pārbaudīs etanola atūdeņošanas eksperimentālu iekārtu (docents Gunārs Brēmers), lai uz vietas iegūtu dažādus latola variantus. Iecerēts, ka ar šķidro biodegvielu Jelgavā varēs darbināt gan mācību traktoru, gan automašīnu. Nākamais solis būtu reģio nāla biodegvielas ieguves un izmantošanas modeļa izveide. Inicia tīvu ir parādījusi paju sabiedrība “Naukšēni” tās priekšsētāja Visvalža Skujiņa personā. Iece rēts izveidot Naukšēnu biodīzeļa iekārtu ar jaudu 900 tonnu gadā. Opti māli būtu Valmieras rajonā uzcelt arī pirmo absolūtā etanola ražotni un uzsākt latola ieguvi. Tad rajona mē rogā varētu demonstrēt šķidrās bio degvielas ekoloģisko efekti vitāti: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Gaujas Nacionālajā parkā, varbūt Valmieras pilsētā un citviet varētu lietot dabai drau dzīgus transporta veidus. Ja spirta rūpnīca, kas izmak sātu aptuveni 5 miljonus ASV dolāru, izrādītos pārāk riskants pasākums, tad varētu iegādāties kādu cisternu absolūtā spirta un latolu gatavot kaut vai turpat Naukšēnos. Atliek vēl izvēlēties biogāzes iekārtu atkritumu pārstrādei, un tad viss biodegvielas reģionālais komplekss būtu vienu viet. Tā varētu būt Eiropas mēroga demonstrācijas iekārta, kuras izveidei būtu piesaistāmi arī Eiropas Savienības līdzekļi. Taču vispirms nepie ciešams rajona un valdības viedoklis un atbalsts. Te vārds sakāms Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tie būtu pirmie soļi nacionālās prog ram mas projekta realizācijā.

Vēl jāteic, ka 1999. gadā LU MBI paspārnē tiek veidots biodegvielas informācijas centrs. MBI tiek izstrādāti tālejoši plāni attiecībā uz spirta ieguves modernizāciju, lai padarītu tā ieguvi izde vīgāku. Šajā sakarā interesanti rezultāti iegūti, pārstrādajot cukur bietes spirtā un vērtīgos blakusproduktos. Cukurbietes no 1 ha dod visvairāk pārraudzējamā cu ku ra. Taču visa šī cukura konversija tikai etanolā ir neizdevīgāka par graudu pārstrādi. Aina var mainīties, ja biešu saharozes glikozes daļa tiktu pārvērsta etanolā, bet fruktozi konvertētu vērtīgākos produktus.

— Šī jūsu piedāvāta biodegvielas programma varētu radīt interesi gan lauksaimniekos, gan rūpniekos, vārdu sakot, Latvijas uzņēmējos.

— Neapšaubāmi. Te atliek paraudzīties uz citām valstīm, vispirms uz Eiropu. Biodegvielu masveidā nekur neražo, jo nopietns konkurents ir nafta un dabasgāze. Taču nav šaubu, ka zemes dzīļu resursi izsīkst. Eiropas Savienības valstīs pašreiz biodegviela enerģijas bilancē veido 5,4 procentus. Līdz 2005. gadam tiek plānots bio degvielas īpatsvaru palielināt līdz 12—13 procentiem, galve nokārt uz mežu resursu rēķina. Tā tas ir Eiropā. Taču Latvijā neap skaužamā stāvoklī ir lauksaimniecība. Mums neveicas ar pārtikas produktu eksportu un arī nākotnē nebūs viegli ar tiem ieiet Eiropas tirgū. Nepārtikas, tai skaitā biodegvielas, ražošana no lauksaim niecības izejvielām varētu būt alternatīva. Pirmais solis — reģionāls modelis. Jāstrādā arī pie programmas realizācijas mehānisma. Un te ir vieta uzņēmīgiem cilvēkiem, labiem profesionāļiem. Būtiska loma programmas realizācijā būtu “tīrā gaisa” likumam.

M. BEĶERU iztaujāja Helēna GRĪNBERGA

 

Satura rādītājs

 

KĀDA BŪS LATVIJAS MEDICĪNAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA?

1998. g. 26. oktobrī neliela Latvijas medicīnas darbinieku grupa vienojās par Latvijas Medicīnas Zinātņu akadēmijas (LMZA) dibināšanu. 29. decembrī apspriedē to akceptēja Ministru prezidents V. Krištopans, uzticot jaunās akadēmijas dibināšanas iniciatoram Dr. P. Apinim veidot darba grupu, lai izstrādātu Statūtus, Hartu un citus dokumentus. Šajā apspriedē no mediķiem piedalījās: Dr. K. Ārons (Medicīnas vēstures muzejs, LZA goda loceklis), Dr. P. Apinis (Saeimas deputāts), prof. A.Bļūgers (LZA akad., AML), prof. J. Gaujēns (AML), prof. H. Jansons (AML), Dr. A. Kamenščikova (SIA Nacionālais medicīnas apgāds), prof. V. Kluša (LZA akad., LU Med. fakultāte), prof. J. Leja (AML), Dr. Ozolanta (AML), prof. J. Stradiņš (LZA akad.), prof. J. Vētra (AML), prof. U. Vikmanis (LU Medicīnas fak.), prof. L. Vīksne (AML), prof. J. Volkolakovs (AML).

Taču šķiet, ka zinātnieku un medicīnas darbinieku sabiedrība ir visai maz informēta par LMZA dibināšanas ideju, diskusijām par tās lietderību vai nelietderību un galvenajām vadlīnijām, kuras tika summarizētas (Dr. K. Ārons, 29. dec.) kā pamatojums LMZA radīšanai.

Īsumā mēģināšu izklāstīt tos aspektus, kuri man ir zināmi.

Dr. Pēteris Apinis 1998. g. oktobrī izveidoja iniciatīvas grupu Latvijas Medicīnas akadēmijas kā personālas akadēmijas dibināšanai, saglabājot tai nosaukumu AML pēc tam, kad būs apstiprināts tagadējās mācību iestādes AML jaunais nosaukums Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU). Par galvenajiem uzdevumiem toreiz tika izvirzīti galvenokārt mediķu-praktiķu apvienošana, lai lemtu par veselības aprūpes pamat virzieniem Latvijā, ievēlētu akadēmiķus, goda locekļus, iesaistītu Nobela prēmijas laureātus, pasniegtu apbalvojumus utt.

Kā zināms, kopš 1997. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas zinātnes nodaļas ietvaros sāka darboties Medicīnas komisija (MK), kura par vienu no galvenajiem uzdevumiem uzskata medicīnas zinātņu atpalicības likvidēšanu Latvijā, fokusējot uzmanību uz jauno mediķu apmācību, prioritāro virzienu apzināšanu, zinātniskā darba kritēriju paaugstināšanu. (No 1998. gada šī nodaļa saucas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa). MK izdarītā aptauja 1998. gadā liecina par bēdīgu ainu: zinātnieku skaits medicīnas zinātnēs ir ļoti mazs (nedaudz virs 100), zinātnisko darbu līmenis atšķirīgs, zinātniskā arodbiedrība noveco, nav motivētas zinātnieku paaudžu nomaiņas tendences un iespējas. Latvijas medicīnas zinātnes pastāvēšana ir apdraudēta. Taču bez zinātnes nav arī praktiskās medicīnas progresa. Bez fundamentālām zināšanām ārsts-klīnicists būs amatnieks nevis akadēmisku izglītību saņēmis speciālists. Mūsdienu zinātnes attīstība bāzējas uz ģenētikas, molekulārās bioloģijas, neirozinātņu sasniegumiem. Tos ignorēt nozīmētu tuvredzību un provinciālismu.

Tāpēc jaunas mediķu akadēmijas iniciatīvas grupā iesaistītie cilvēki no LZA Medicīnas komisijas puses — akad. I. Lazovskis, akad. V. Kluša, kā arī no LU Medicīnas fakultātes puses — dekāns prof. U. Vikmanis uzskatīja, ka zinātnes un ziglītības jautājumiem jaunajā akadēmijā jābūt prioritāriem un jaunas akadēmijas dibināšanas lietderību var saskatīt vienīgi tad, ja par tās galvenajiem uzdevumiem izvēlas medicīnas zinātnes un izglītības attīstības veicināšanu Latvijā. Tādējādi tika izvirzīts priekšlikums izveidot Latvijas Medicīnas Zinātņu akadēmiju, uzskatot, ka profesionālo medicīnu jau pārstāv Ārstu biedrība un dažādas zinātniskas asociācijas. To atbalstīja arī LZA Medicīnas komisija un LU Medicīnas fakultātes Dome (1998. g. 9. novembris). Šie argumenti tika ņemti vērā, un 1998. g. 26. novembrī iniciatīvas grupa nobalsoja par Latvijas Medicīns Zinātņu akadēmijas (LMZA) nosaukumu. Arī 29. decembra sēdē pie ministru prezidenta šī motivācija līdzās medicīnas sabiedrības konsolidācijas uzdevumam tika definēta Dr. K. Ārona runā.

Tomēr LZA Medicīnas komisija uzskata, ka LMZA būs spējīga konstruktīvi darboties vienīgi tad, ja Ministru kabineta izveidotā darba grupa savā darbā jau no paša sākuma ņems vērā šādus argumentus:

1. LMZA darba grupa jāveido uz paritātes principiem, tajā iekļaujot to institūciju pārstāvjus, kuras piedalās medicīnas zinātnes, izglītības, finansēšanas u. c. jautājumu risināšanā, t. i., no LZA, LZP, AML, LU Medicīnas fakultātes, LU Biomedicīnisko pētījumu un studiju centra, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas. Latvijas Ārstu biedrības un zinātniskajām asociācijām, Pēcdiploma izglītības institūta, Slimo kases, pētniecības institūtiem (piemēram, Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta, Latvijas Organiskās sintēzes institūta, Mikrobioloģijas institūta).

2. LMZA darbība jāskaņo ar LR Zinātnes likumu un ar Izglītības likumu.

3. Jaunā akadēmija nedrīkst kļūt par monopolinstitūciju ar kādas institūcijas pārstāvju dominanti.

4. Visai darbībai — zinātniskai un finansiālai jābūt caurspīdīgai un kontrolējamai. Idejas, stratēģija, rezultāti jādara zināmi sabiedrībai, īpaši tas attiecas uz Statūtu un Hartas plašu apspriešanu.

5. Valsts budžeta līdzekļu izmantošana no jau esošajiem zinātnei paredzētajiem resursiem ir nepieļaujama.

6. LMZA ir jākļūst par pāri visām ambīcijām stāvošu organizāciju ar augstiem kritērijiem savu akadēmijas locekļu ievēlēšanā.

7. LMZA darbībā jāievēro vispārcilvēciskie ētikas principi un morāles normas, vadoties pēc LZA/LZP izstrādātā ZINĀTNIEKA ĒTIKAS KODEKSA.

LZA Medicīnas komisija ir gatava sadarbībai ar LMZA, ja tiek ievēroti augšminētie pamatnoteikumi. Vēl jo vairāk, LMZA var asociēties ar LZA, kā to ierosināja akad. J. Stradiņš 1998. g. 29. decembra apspriedē.

LZA Medicīnas komisijas vārdā
LZA akadēmiķe prof. Vija KLUŠA

 

Satura rādītājs

 

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1999. gadā (2. pielikums)

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums

LZP ZSKK 1999. gada 21. janvāra

N. Organizācija Projekta nosaukums, Finansējums, Ls

p.k. izpildītāji pieprasītais/ piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. Latvijas Zinātņu                 LZA biedra maksa par 1999. g. Starptautiskajā zinātnisko                      1000 USD      570
       akadēmija                               savienību padomē (ICSU). T. Millers

2. Latvijas Zinātņu             LZA biedra maksa par 1999. g. Starptautiskajā humanitāro                        10000 BEF 170
       akadēmija                               akadēmiju asociācijā (UAI). T. Millers

3. RTU Ķīmijas                  RTU biedra maksa ASV Ķīmijas biedrībā par 1998./1999. g. U. Sedmalis        200 USD 115
tehnoloģijas fakultāte

4. LU Fizikas un                   LU biedra maksa Eiropas Ģeofizikas biedrībā par 1999. g.                              55 DEM 20
matemātikas fakultāte                       J. Senņikovs

5. LU Mikrobioloģijas LU biedra maksa Eiropas klīniskās mikrobioloģijas 145 DEM 50

un biotehnoloģijas institūts un infekcijas slimību biedrībā. A. Žilevica

6. LU Fizikas un LU biedra maksa Amerikas Fizikas biedrībā R. Ferbers 127 USD 75

matemātikas fakultāte

7. RTU Neorganiskās RTU NĶI biedra maksa Vācijas materiālzinību biedrībā. 120 DEM 40

ķīmijas institūts J. Grabis

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LU Fizikas un Starptautisks zinātnisks kolokvijs “Modelēšana materiālu tehnoloģijā” 1220 600

matemātikas fakultāte (28.—29.05.99., Rīga). A. Jakovičs

2. LU Fizikas Starptautisks seminārs “Zemes starojums un tā ietekme uz organismiem” 400 300

institūts (09.—12.07.99., Engure). T. Kalniņš

3. LMA (RSU) Starptautiska Imunologu skola “Immunology’99" 970 300

Imunoloģijas Institūts (25.—29.05.99., Rīga). A. Sočņevs

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. Valsts Dobeles dārzkopības Starptautiska konference “Horticultural Plant Breeding 58 USD 35

selekcijas un izmēģinājumu to start with XXI cen tu ry” (04.—05.02.99., Polija).

stacija S. Ruisa

2. Valsts Dobeles dārzkopības Starptautiska konference “Horticultural Plant Breeding 58 USD 35

selekcijas un izmēģinājumu to start with XXI cen tu ry” (04.—05.02.99., Polija).

stacija G. Lācis

3. Latvijas vēstures Starptautiskais apvienotais cilvēka paleontoloģijas un 135 135

Institūts cilvēka bioloģijas kongress (28.06.—05.07.99., Dienvidāfrika). I. Loze

4. LU Fizikas Zinātniska konference veltīta LZA ārzemju locekļa I. Kirko 130 100

institūts 80 gadu jubilejai (20.01.—05.02.99., Krievija). A. Miķelsons

5. LLU Darba vides Starptautisks kongress “Regulation of An i mal 340 DEM 115

katedra Production in Europe” (09.—12.05.99., Vācija). A. Sķēle

6. RTU Kīmijas Eiropas Keramikas biedrības 6. konference un izstāde 450 GBP 300

tehnoloģijas fakultāte (20.—24.06.99., Lielbritānija). L. Timma (daļējs finansējums)

7. RTU Ķīmijas Eiropas Keramikas biedrības 6. konference un izstāde 315 GBP 300

tehnoloģijas fakultāte (20.—24.06.99., Lielbritānija). G. Sedmale

8. RTU Neorganiskās Eiropas Keramikas biedrības 6. konference un izstāde 450 GBP 300

ķīmijas institūts (20.—24.06.99., Lielbritānija). I. Zālīte (daļējs finansējums)

9. LU Matemātikas Starptautiskā zinātniskā konference matemātiskajā fizikā 500 USD 285

un informātikas institūts (11.—16.01.99., Indija). V. Gudkovs

10. LU Fizikas un Eiropas Ģeofizikas biedrības XXIV Ģenerālā Asambleja 320 DEM 110

matemātikas fakultāte (19.—23.04.99., Nīderlande). J. Senņikovs

11. LU Fizikas un Eiropas Ģeofizikas biedrības XXIV Ģenerālā Asambleja 320 DEM 110

matemātikas fakultāte (19.—23.04.99., Nīderlande). M. Keruss

12. Latvijas 2nd European Conference on Tobacco or Health 225 225

Kardioloģijas Institūts (23.—27.02.99., Spānija). V. Dzērve

13. LU Bioloģijas Eiropas Fiziologu biedrību asociācijas 2. kongress 440 CHF 185

fakultāte (29.06.—04.07.99., Čehija). L. Ozoliņa

14. Latvijas Eksperimentālās un Eiropas Fiziologu biedrību asociācijas 2. kongress 440 CHF 185

klīniskās medicīnas institūts (29.06.—04.07.99., Čehija). L. Plakane

15. Latvijas Eksperimentālās un 13. Starptautiskais biofizikas kongress 400 USD 230

klīniskās medicīnas institūts (19.—24.09.99., Indija). N. Švinka

16. LU Mikrobioloģijas un 9. Eiropas Biotehnoloģijas kongress 16500 BEF 275

biotehnoloģijas institūts (11.—15.07.99., Beļģija). U. Viesturs

17. LLU TF 4. Eiropas Industriālo augu un produktu simpozijs un 6. Simpozijs par 500 DEM 170

Mehānikas institūts atjaunojamiem resursiem ķīmijas industrijai (23.—25.03.99., Vācija). Ē. Kronbergs

18. LLU Zinātnes 12. Starptautiskā skābbarības konference 180 atteikt (rekomendē

centrs “Sigra” (05.—07.07.99., Zviedrija). J. Mičulis lūgt atbalstu no NOS-N) 19. LLU Zinātnes 12. Starptautiskā skābbarības konference 180 atteikt (rekomendē

centrs “Sigra” (05.—07.07.99., Zviedrija). D. Kravale lūgt atbalstu no NOS-N)

20. Ventspils Starptautiskais 3. ANO konferences par kosmosa izmantošanu mierlaika apstākļos 1730 USD 300

radioastronomijas centrs sagatavošanas simpozijs (23.—30.01.99., Rumānija). E. Bervalds (daļējs finansējums)

21. Fizikālās Eiropas konference “Wind energy for the next milenium” 1033 120

enerģētikas institūts (01.—05.03.99., Francija). P. Šipkovs (daļējs finansējums)

22. Fizikālās Eiropas konference “Wind energy for the next milenium” 1033 120

enerģētikas institūts (01.—05.-3.99., Francija). G. Kaškarova (daļējs finansējums)

23. LU Latviešu 12th World Congress of Applied Linguistics 100 100

valodas institūts (01.—06.08.99., Japāna). I. Druviete

24. RTU Biomateriālu un 11th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering 600 DEM 205

biomehānikas profīlinstituts (06.—10.06.99., Igaunija). I. Knēts

25. RTU Enerģērikas un 9th International Conference “Present-day Problems of 272 USD 155

eletrotehnikas fakultāte Power Engineerinh” (09.—11.06.99., Polija). A. Mahņitko

26. LU Ģeogrāfijas un Starptautiskais simpozijs “Pleistocēna stratigrāfija un 200 USD 115

Zemes zinātņu fakultāte glaciālā hronoloģija” (18.—23.05.99., Igaunija). V. Zelčs

Piezīme: NOS-N apzīmē Ziemeļvalstu Zinātnes padomi, kas piešķir finansējumu Baltijas valstu zinātniekiem, kuri piedalās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Informāciju par pieteikšanās kārtību finansējuma saņemšanai var dabūt LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (tel.: 7089415; 7089313, 7089343).

Lūdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeļvalstu informācijas centru!

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

 

Satura rādītājs

 

Uzmanību zinātniekiem!

Latvijas zinātnes padome arī 1999. gadā turpinās savu iespēju robežās finansiāli atbalstīt Latvijas augstskolu un citu zinātnisko iestāžu zinātnieku starptautisko sadarbību.

Šī atbalsta realizēšana dos iespēju apmaksāt:

1. Latvijas augstskolu un citu zinātnisko institūciju dalības maksu starptautiskās zinātniskās organizācijās;

2. Latvijas augstskolu un citu zinātnisko institūciju mācību spēku vai zinātnisko darbinieku dalības maksu starptautiskās konferencēs;

3. daļu izdevumus, kas saistīti ar starptautisku zinātnisku konferenču organizēšanu Latvijā atkarībā no dalībvalstu un ārzemju zinātnieku skaita;

4. atsevišķu Latvijas augstskolu un citu zinātnisko institūciju starptautisko sadarbības projektu papildus finansēšanu izņē muma kārtā.

Iesniegumam finansējuma saņemšanai, kas adresējams LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājam akadē miķim Ivaram Knētam, jāietver sekojoši dokumenti:

— oficiāla informācija par konferenci, kurā grib piedalīties, un dokumenta kopija, kas apstiprina nepieciešamās dalības maksas lielumu;

— paredzamā referāta nosaukums un infomācija par tā iekļau šanu konferences programmā;

— oficiāla informācija par starptautisko organizāciju, kurā Latvijas zinātniskās institūcija vēlas iestāties vai turpināt līdzdarboties, un dokumenta kopija, kas apstiprina nepieciešanās dalības maksas lielumu;

— visu dalībvalstu un dalībnieku skaits starptautiskajā konferencē, kas tiek organizēta Latvijā;

— pieprasītā finansējuma detalizēts pamatojums ar orga ni zācijas vadītāja vīzu.

Atgādinām, ka, piedaloties starptautiskās konferencēs, netiek apmaksāti transporta un viesnīcas izdeumi, kā arī dienas nauda.

Gada laikā vienam zinātniekam ir tiesības saņemt LZP finan sējumu dalībai ne vairāk kā 2 konferencēs. Uz vienu un to pašu konferenci no vienas organizācijas finansējums tiek piešķirts ne vairāk kā 2 zinātniekiem.

Informācija par LZP starptautiskajai sadarbībai paredzēto finansējumu tiek publicēta LZP avīzē “Zinātnes Vēstnesis” un Inter netā LZP www lapā angļu valodā.

Par saņemto finansējumu zinātniekiem jāatskaitās gan savā organizācijā, gan arī jāiesniedz īsa atskaite LZP Zinātnes starp tautiskās koordinācijas centrā, pievienojot tai ceļa biļetes kopiju.

Pieteikumus visa gada laikā var iesniegt:

— LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centra vadītājai Mārai Sniķerei (RTU, Kaļķu ielā 1, 322. kabinetā; tel. 7089313);

— LZP sekreteraiāta vadītājam Miervaldim Vaivaram (Akadēmijas lauk. 1, 338. kabinetā; tel. 7223480);

— RTU zinātņu prorektora Ivara Knēta palīdzei Santai Šķērstiņai (RTU, Kaļķu ielā 1, 214. kabinetā; tel. 7089415).

Komisija pieteikumus izskata katra mēneša trešajā nedēļā.

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas
komisijas vadītājs

 

Satura rādītājs

Informācija par ES Piekto Struktūras programmu zinātnē un tehnoloģijā

 

Programmas saturs

ES Zinātnes Padomes 12. februāra sēdē panākta vienošanās par 5. Struktūras programmas zinātnē un tehnoloģijā (5. SP ZT) kopējo finansējumu — 14 mljd. ECU. Programma pašreizējā tās precizēšanas etapā ietver 4 tematiskas programmas:

— Dzīves kvalitātes un resursu pārvades uzlabošana (2,239 mljd. ECU)

(veselība, infekcijas slimības un novecošanās, pārtika un barība, biotehnoloģija, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, lauku rajonu attīstība)

— Lietotājam draudzīgas informācijas sabiedrības veido šana (3,363 mljd. ECU)

(sistēmas un serviss iedzīvotājiem, tehnoloģijas un infrastruk tūra, multimediji, elektronika komercijā)

— Konkurētspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes veicinā šana (2,389 mljd. ECU)

(inovatīvi produkti, procesi un organizācija, mobilitāte, sauszemes un jūras transports, aeronautika)

— Enerģija, apkārtējā vide un līdzsvarota attīstība

Apkārtējā vide un līdzsvarota attīstība (1.044 mljd. ECU)

(ūdens kvalitāte, globālās izmaiņas, klimats un bioloģiskā daudz veidība, jūras ekosistēmas, nākotnes pilsētas un kultūras mantojums)

Enerģija (1,004 mljd. ECU)

(tīras enerģijas sistēmas, ekonomiska un efektīva enerģētika)

Sarunas par pievienošanos 5. SP ZT

1. Oficiālas sarunas ar visām valstīm — pretendentēm sāksies tikai pēc 5. SP ZT galīgās apstiprināšanas, kas gaidāma š. g. maijā. Sarunu sākums — maijā vai jūnijā.

2. Līdz tam laikam notiks iepriekšējas pārrunas, t.s. skaidrojošā diskusija, ar katras valsts pārstāvjiem par pievienošanās notei kumiem, dalības maksu, juridiskiem un citiem jautājumiem.

Pasākumi un rīcība Latvijā

1. Valsts budžetā 1999. g. un turpmākajiem gadiem paredzēt dalības maksu 5. SP ZT, vadoties no sarunu gaitā ar Eiropas Komi siju panāktās vienošanās noteikumiem.

2. Latvijas Zinātnes padomei kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus tās konkurētspējas palielinā šanai. Tas būtu pamats Latvijas zinātnes attīstības koncepcijai.

3. Ieteikt Latvijas Inovāciju relejcentram (FEMIRC — Latvia) izstrādāt un veikt pasākumus, lai apmācību Latvijas zinātniekus EK pētniecisko projektu sagatavošanā un palīdzētu atrast ārvalstu sadarbības partnerus.

4. Akceptēt PHARE projektu 1998.—1999. g. “Universitātes un zinātnes reforma”, kas paredz investīcijas zinātniskajā, infrastruktūrā prioritārajos virzienos sadarbībai ar ES, lai nostiprinātu to konkurētspēju 5. SP ZT ietvaros.

Prof. Elmārs Grēns

 

Piektās Struktūrprogrammas budžets
1998.gada decembrī tika apstiprināts Eiropas Savienības pētniecības un attīstības Piektās Struktūrprogrammas budžets. Četru gadu periodā Eiropas Savienība pētniecības un attīstības programmām kopā plāno atvēlēt četrpadsmit miljardus deviņsimt sešdesmit miljonus eiro. Oficiāli 5.Struktūrprogramma tiks atklāta Š.g. 25/26.februārī ES konferencē Esenē. Pēc tam sekos aicinājumi iesniegt projektu pieteikumus specifiskās programmās
Eiropas Komisijas programmas

1999.g.

(milj. eiro)

2000. -

2002.g.
Dzīves kvalitāte (Quality of Life) 553

1,960
Informācijas sabiedrība (Information Society) 857

2,743
Konkurētspējīga attīstība (Competitive growth) 646

2,059
Ekosistēma (apkārtējā vide) (Ecosystem (environment)) 223

860
Ekosistēma (enerģija) (Ecosystem (energy)) 223

819
Starptautiskā sadarbība (International cooperation) 78

397
Inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (Innovation and SMEs) 78

285
Cilvēku potenciāls (Human potential) 293

987
Apvienotie pētnieciskie centri (Joint Research Centre) 189

550
EUROATOM Programmas
Ekosistēma (Ecosystem)

238.2

740.8
Apvienotie pētnieciskie centri (Joint Research Centre)

71.8

209.2

Kopā:

14,960
 
  FEMIRC-LATVIA Informatīvais izdevums Nr. 23, 1999. gada janvāris — http://www.innovation.lv

 

Piektās Struktūrprogrammas uzsākšana

(Launch of the 5th Framework Programme,

Essen, 25—26.02.99)

Š. g. 25. un 26. februārī Vācijas pilsētā Esenē notiks Eiropas Komisijas konference, veltīta 5. Struktūrprogrammas uzsākšanai, kurā tiks apskatītas visas pētnieciskās, tehnoloģiskās attīstības un demonstrāciju programmas Eiropas Savienībā 1999.—2002.

 

 

 

 

 

 

 

 

Piektās Struktūrprogrammas uzsākšana
(Launch of the 5th Framework Programme, Essen, 25—26.02.99)

Š. g. 25. un 26. februārī Vācijas pilsētā Esenē notiks Eiropas Komisijas konference, veltīta 5. Struktūrprogrammas uzsākšanai, kurā tiks apskatītas visas pētnieciskās, tehnoloģiskās attīstības un demonstrāciju programmas Eiropas Savienībā 1999.—2002. gadam.

5. Struktūrprogrammas mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības sabiedrībai ieiet 21. gadsimtā, izmantojot zinātnisko pētnicību un nodrošinot risinājumu tādām svarīgām Eiropas sabiedrības problēmām kā nodarbinātība, veselības un apkārtējās vides aizsardzība, sakari un mobilitātē.

Konferences uzdevums ir izskaidrot interesentiem piedalīšanās nosacījumus un kārtību, demonstrēt sekmīgu Eiropas projektu piemērus.

Paredzēts, ka konferencē piedalīsies potenciālie pētniecības projektu koordinatori, kā arī zinātnes un rūpniecības pārstāvji, kuri strādā ar zinātņietilpīgām tehnoloģijām.

Konferencē paredzēts:

1. Izskaidrot jaunās — 5. Struktūrprogrammas ES pētniecības programmas.

2. Demonstrēt servisu un ekspertīzes iespējas, ko piedāvā apvienotie pētnieciskie centri.

3. Noturēt virkni semināru, kuri paaugstinātu potenciālo koordinatoru pieredzi partneru meklēšanā un projektu veidošanā, piemēram, “Kā iesniegt projekta pieteikumu?”, “Jaunās iespējas, kādas tiek piedāvātas valstīm, kuras pievienojas ES projektiem”.

4. Iepazīstināt ar dažiem sekmīgiem pētnieciskajiem projektiem, kuri varētu rosināt turpmāko darbu.

5. Pētniecisko projektu, kurus ir atbalstījusi ES, izstāde, kā arī dažādu programmu, kuras rosina dalībniekus dibināt tiešus kontaktus ar pašreizējiem izpildītājiem, potenciālajiem partneriem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, demonstrācija.

6. Darbosies kibernētiskā kafejnīca un elektroniskā biļetēnu sistēma, kura palīdzēs konferences dalībniekiem veidot kontaktus, meklēt sadarbības partnerus un izvietot reklāmu. Konferences de bates atspoguļos Internetā.

Dalībnieku reģistrācijas formas atrodamas Internetā:

http://events. relatech. fi/fp5/41 _ en_ PackageInfo.html

Tās iespējams aizpildīt arī tiešsaistē (elektroniskā formā).

Konferences dalībniekiem reģistrācijas formas jāiesniedz un dalības maksa jāsamaksā līdz 19. februārim.

Dalības maksa:

līdz 29. janvārim — 40 EUR,

pēc 29. janvāra — 50 EUR.

Kontaktadrese:

European Commision

Joint Interpreting and Con fer ence Service

Rue de la Loi 200 / Wetstraat 200

(SCIC B1—DM 24 1/83)

B — 1049 Bruxelles/Brussel

Fax: +32-2-295 37 36 or +32-2-296 49 92

E-mail: 5pc.essen@scic.cec.be

Pēc konferences ar tās materiā liem interesenti varēs iepazīties arī FEMIRC-LATVIA birojā.

 

Satura rādītājs

LATVIJAS ZINĀTNE INTERNETĀ

Esmu saņēmis “Zinātnes Vēstneša” redakcijas piedāvājumu regulāri sniegt ziņas par jaunumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas Interneta lapā. Tāpēc šoreiz gribētu dot nelielu ievadu šiem turpmākajiem ziņojumiem.

Sākot ar 1996. gada jūliju, informācija par LZA brīvi pieejama starptautiskā datortīkla Internet Latvijas zinātņu akadēmijas WWW lapā (http://www.lza.lv). Informācija šajā lapā lielā mērā atbilst LZA gada grāmatas saturam un tiek regulāri atjaunota un papildināta. 1998. gadā minētajā lapā regulāri tika ievietota informācija par notikušajām akadē mijas un Senāta sēdēm, LZA vēstījumi un paziņojumi, pagājušā mēneša svarīgāko notikumu Latvijas zinātnē un LZA atreferējumi (hronika), zinātnisko pasākumu Latvijā kalendārs, kā arī materiāli gaidāmajai LZA pilnsapulcei (piemēram, jaunievēlamo akadēmijas locekļu kandidātu biogrāfijas u. tml.). LZA lapā šobrīd var atrast 19. februāra gada pilnsapulces darba kārtību, pilnsapulcē pasniedzamo balvu sarakstus, norādi uz akadēmiskās lekcijas autora zinātnisko biogrāfiju u. tml.

LZA WWW lapā tagad tiek ievietots pilns kārtējā (sākot no 1998. gada Nr. 10) “Zinātnes Vēstneša” saturs (http://www.lza.lv/zv/zv00.htm). Pēdējo “Zinātnes Vēstneša” numuru (1999. gada Nr. 2) Internetā esam pat papildinājuši — ar vairāku laikrakstā doto referātu autoru krāsainām fotogrāfijām. Realizēta LZA iecere operatīvi sniegt informāciju par svarīgākiem notikumiem Latvijas zinātnes dzīvē. No šīm un citām LZA sagatavotām un Internetā ievietotām ziņām, piemēram, par Latvijas zinātniekiem (http://www.lza.lv/scientists/scientists.htm) vai Latvijas zinātnes priekšmetu rādītāja (http://www.lza.lv/subjind.htm), kā arī Latvijas Zinātnes padomes (http://www.lzp.lv) informācijas šo Interneta lapu lasītājs tagad var gūt diezgan pilnīgu priekšstatu par Latvijas zinātni un tas aktualitātēm.

Tiem, kas interesējas par notikumiem Lietuvas zinātnē, iesaku apmeklēt Lietuvas Zinātnieku savienības izveidoto lapu (http://lms.pfi.lt/ml.html), kur pieejams Lietuvas Zinātnieku laikraksta “Mokslo Lietuva” pilns saturs.

Īpaši gribu pievērst lasītāju uzmanību Latvijas Zinātnisko pasākumu kalendāram (skat. LZA sākumlapu http://www.lza.lv/lat/centr_l.htm). Ziņas tam mēs aizgūstam no LZP Starptautiskās koordinācijas komisijas lēmumiem par finansējuma piešķīrumu kādam plānojamam starptau tiskam pasākumam. Bet būtu labi paralēli saņemt informāciju no pašiem organizatoriem, kur būtu norādītas atbildīgās personas ar telefonu un faksu numuriem, E pastu un pasākumam veltītās WWW lapas adresi. Ļoti gribētos, lai starptautiskos zinātniskos pasākumus Latvijā gatavotu līdzīgi, kā to dara pārējā zinātniskā pasaule. Esam iecerējuši minēto plānu operatīvi dot un papildināt arī angļu valodā.

Jānis KRISTAPSONS

 

Satura rādītājs

 

KONKURSI

*************************

Nacionālais botāniskais dārzs (NBD)

izsludina konkursu direktora vēlēšanām.

Nepieciešamie dokumenti (Cur ric u lum Vitae, zinātnisko publikāciju saraksts, NBD attīstības un darbības koncepcija) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas NBD kancelejā, Miera ielā 1, Salaspilī. Uzziņas pa tālruni 945440.

**************************************************

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

izsludina konkursu direktora vēlēšanām.

Dokumenti (Curriculum Vi tae, zinātnisko publikāciju saraksts) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas LU Filozofijas un socioloģijas institūta kancelejā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 506. istabā.

* * *

izsludina konkursu

uz akadēmisko amatu ASISTENTS socioloģijā

Dokumetni atbilstoši “Nolikumam par vēlēšanām akadēmis ka jos amatos Latvijas Universitātē” iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas Filozofijas un socioloģijas institūta kancelejā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 506. istabā.

 

Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu

VIĻA SKĀRDA

vārdiskai balvai inženierzinātnēs, ūdenssaimniecībā un būvniecībā.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atseviš ķam zinātniekam, no autoru kolektīva — vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Viļa Skārda balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes VIĻA SKĀRDA vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 1999. gada 2. aprīlim, pievienojot:

— izvirzītāja ieteikumu;

— izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;

— autora Curriculum vitae;

— autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs LLU LIF padomes sēdē 1999. gada 21. aprīlī.

 

Satura rādītājs

 

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1999. gada 10. martā plkst. 14.00 LU Datorzinātņu habilitācijas un  promocijas  padomes  atklātā  sēdē  Rīgā,  Dzērbenes  ielā 14, aud. A promocijas darbu datorzinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Aigars Gertners

par tematu “ACP dinamiskais modelis un tā parametru novērtē šana”.

Recenzenti: Dr. habil. dat. V. Pelipeiko; Dr. habil. inž. J. Osis; Dr. habil. inž. j. Heifecs.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Elektronikas un datorzinātņu institūta bibliotēkā Dzērbenes ielā 14.

************

1999. gada 26. februārī plkst. 18.30 LU Fizikas un matemātikas fakultātē (Raiņa bulv. 19, 12. auditorijā) notiks LU Habilitācijas un promocijas padomes matemātikā atklāta sēde, kurā

OĻEGS ZAICEVS

aizstāvēs promocijas darbu “Attēlojumu saimju paplašinājumi” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. mat. A. Reinfelds (LZA un LU Matemātikas institūts), Dr. mat. M. Mietinens (Jivaskillas Universitāte, Somija), Prof. K. A. Lurje (Vorkesteras Politehniskais Institūts, ASV).

Ar promocijas darba kopsavilkumu iespējams iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

 

Satura rādītājs

 

Citi "Zinātnes Vēstneša" numuri

Pēdējās izmaiņas: 1999.gada 5.februārī