Š.g. 5. maijā miris arhitekts un valodnieks-autodidakts Edgars Šēnbergs - daudzu grāmatu par baltu valodniecību autors. Viņa izdevumā grāmatas "Sensōrum" ir bagātinājušas valodniecības hipotēžu klāstu baltistikā. Visdziļākā līdzjūtība aizgājēja tuviniekiem un draugiem!

LZA vārdā - LZA prezidents Ojārs Spārītis

Atvadu vārdi  Edgaram  Šēnbergam
(31.03.1923.-5.05.2016.)

5. maija rītā 93 gadu vecumā savās mājās aizsaulē aizgāja arhitekts Edgars Šēnbergs.

Edgars Šēnbergs dzimis 1923. gada 31. martā Cīravā,  Liepājas rajonā.

Viņš studēja Liepājas Valsts tehnikumā no 1937.-1943. gadam, 1943. gadā tika iesaukts dienestā vācu armijas artilērijā un dienēja līdz 1944. gadam. No 1945. - 1946. gadam bija skolotājs Virgas septiņgadīgajā skolā Liepājas rajonā.

Edgars Šēnbergs studēja arhitektūru Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā 1946. - 1952. gadā.

Pēc studijām 1952. gadā kopā ar sievu Ainu tika nosūtīts darbā uz Novosibirsku Krievijā. Krievijā uzbūvēti vairāki objekti Novosibirskā, Permas apgabala Berežņikos un Nazarovā, Krasnojarskas apgabalā, kā arī Lietuvā - Elektrēnos.

Pēc atgriešanās dzimtenē E.Šēnbergs strādā projektēšanas institūtā "Latkomunprojekt" un projektē Ogres estrādi (1968.), Brāļu kapu memoriālo ansambli Vietalvā (kopā ar tēlniekiem Z.Zvāru, V.Albergu), kas 1983.gadā ieguvis Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes diplomu un 2015. gadā iekļauts Latvijas arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Nozīmīgs projekts ir arī Natālijas Draudziņas 7. vidusskolas rekonstrukcija Rīgā 1974. gadā.
1976. gadā projektēšanas institūtā "Latkomunprojekt" Jūrmalas nodaļā tika uzprojektēta Spēļu un atrakciju pils "Daile" Dzintaros, kas 1981. gadā saņēmusi Latvijas PSRS Ministru Padomes prēmiju. Zīmīga ir arī pēc Latvijas Zinību biedrības pasūtījuma 1987. gadā projektētā dzīvojamā ēka "Lauvu nams" Rīgā, Brīvības ielā 104.

E.Šēnbergs ar kolēģiem 1983.gadā piedalījās starptautiskā arhitektūras konkursā "Starptautisko sakaru centra ēka Parīzē".

1985. gadā Edgars Šēnbergs izveidoja savu daudznozaru speciālistu komandu un pievērsās arhitekta profesijas robežu paplašināšanai - veidojot vietvārdu atšifrējumus ar konkrētas vietas kartēšanu. 1992. gadā tika izdota pirmā vietvārdu nozīmes pētījumiem veltītā grāmata "Sensōrum -1" kopā ar arhitekti Annu Deičmani.

Edgars Šēnbergs uzskatīja, ka vietvārds rada telpu, dodot iespēju telpu iztēloties. Sākotnēji senvalodā vietvārdu jēga bija saprotama katram lietotājam. Valodām attīstoties, dažkārt jēga tika pazaudēta - vietvārds nereti tiek skandināts kā mantra. E.Šēnbergs mērķtiecīgi apguva konkrētās vietas topogrāfiju, izmantoja pētāmā reģiona tautu mitoloģiju, kā arī sengrieķu un senās ķeltu valodas, deva atšifrējuma versiju. Vietvārdi kā telpisku objektu interpretējumi publicēti E.Šēnberga grāmatās, strādājot kopā ar arhitektiem U. Šēnbergu , A. Deičmani un grafiķi T.Grasi, kā arī filmās strādājot kopā ar režisoru A.Epneru, un arī instalācijās, sadarbojoties ar mākslinieku D.Viduleju un mākslas zinātnieci K.Jēkabsoni. Vietvārdu atšifrējumu arheoloģija veikta gan Bībelei, gan Korānam. Viņa grāmatās-monogrāfijās ar nosaukumu "Sensōrum" aprakstīti Ēģiptes, Šumeras, Mezopotāmijas, Meksikas, Somijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Ķīnas, Japānas, Mongolijas un Indijas tautu mitoloģiju pētījumi, kas veikti ar jauno metodoloģiju.

Viss caurausts ar it kā nemanāmu apstākļu sakritību - īstā brīdī uzrodas vajadzīgā vārdnīca un drīz vien tā pārvēršas par "dizaina objektu", sīki aprakstīta ar Edgara grafiskajā rokrakstā veiktajām atzīmēm, tulkojumiem, skaidrojumiem. Tas pats notiek ar visdažādāko valstu kartēm, kur katrs vietvārds atklāj savu slēpto nozīmi, saistot to ar tautas vēsturi, ģeogrāfiju, senā laikmeta iezīmēm.

A.Epnera filmā "Cilvēks no soliņa" E.Šēnbergs izklāstīja savu versiju par latviešu valodas etnonoģenēzi.

Nozare zaudējusi pēckara laika arhitekta Edgara Šēnberga dzīvo atmiņu pavedienu.

Dēls Uģis Šēnbergs un meita Baiba Sējāne