LZA prezidents Ojārs Spārītis
Iespaidi
un atziņas 7. Eiropas Savienības un Japānas zinātnes politikas forumā un 13. STS
2016 (Science and Technology in Society)
forumā Kioto
2016. gada 1. - 5. oktobris
Intensīvā ritmā oktobra pirmajās
dienās pagāja komandējums senajā Japānas galvaspilsētā Kioto, kura ir kļuvusi
par vienu no mūsdienu Japānas simboliem globālai sadarbībai politikā, ekonomikā un zinātnes sasniegumu lolotai
sabiedrībai. Par pamatu tam kalpo Japānas valdošo un bijušo politiķu aktīvā
rīcība sabiedrības augšupejas nodrošināšanā, bet rīcības platformu visplašākā
jautājumu spektra analīzei un lēmumu kaldināšanai nodrošina pasaules lielāko
koncernu finansiālais atbalsts aktīvai domu apmaiņai pasaules mēroga forumos,
kādi bieži tiek rīkoti Kioto Starptautiskajā konferenču centrā, lielākajās
viesnīcās un uzņēmumos.
Starts forumu maratonam tika dots 1.
oktobrī Vestin Miyako Kyoto viesnīcā,
kur ES delegācija Tokijā bija organizējusi augsta līmeņa Eiropas valstu un
Japānas politiķu un zinātnes administratoru tikšanos. Apspēlējot devīzi „Stimulēt
cilvēku resursus zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībai nākotnē" kā
ievērojamākās personas ar uzrunām uzstājās ES vēstnieks Japānā Viorel Isticcioaia-Budura, bijušais
Japānas finanšu ministrs un STS Foruma rīkotājs Koji Omi, kā arī Japānas Zinātnes padomes prezidents Takashi Onishi. Intensīvās tikšanās
vērtīgākā daļa bija Japānas Nacionālā Zinātnes un tehnoloģiju politikas
institūta ģenerāldirektora Naoki Saito faktos
un cilvēku resursu analītikā balstītā prezentācija.
Tajā viņš ilustrēja globālos studējošo un zinātnieku migrācijas procesus un to
sekas kā donorvalstīs, tā arī intelektuālo papildinājumu saņemošajās zemēs.
Faktu analīze veidoja uzskatāmu ainu tam, ar kādām problēmām nākotnē saskarsies
dažādu kontinentu un valstu universitātes un rūpniecība. Naoki Saito vadītais
Japānas Nacionālās Zinātnes un tehnoloģiju politikas institūts aktīvi modelē
mehānismus un instrumentus kā globālajā darba, izglītības un zinātnes tirgū
iesaistītajām zemēm pasargāt sevi no smagām studējošo un zinātnieku migrācijas
sekām, kuras tiešā veidā korelē ar ekonomiskajiem panākumiem. Gandrīz visās
diagrammās platākie un tālejošākie vektori savieno ASV, Ķīnu, Lielbritāniju un
kopā ņemtās Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas zemes gan kā studējošo migrācijas,
gan kvalificētu zinātnieku imigrācijas teritorijas. Pēc šiem parametriem katra
nacionālā ekonomika var izdarīt secinājumus savai izglītības, zinātnes, darba
tirgus un tehnoloģiju attīstībā balstītas uzņēmējdarbības veicināšanas
politikai. Klāt esošie zinātnieki izteica rosinājumu, ka turpinot šāda formāta
tikšanās, tās tiktu paplašinātas, pieaicinot Ķīnas, Korejas un Indijas zinātnes
politikas veidotājus.
„STS
Forum 2016" tradicionāli ir
trīs dienu pasākums, un tā dalībnieku skaits ir mērāms no astoņiem simtiem līdz
tūkstotim zinātnieku, lektoru, uzņēmēju un politiķu. Divās pilnās intensīva
darba dienās tiek dota iespēja gan klausīties Nobela prēmijas laureātu, zinātnes
menedžeru, politiķu un uzņēmēju uzstāšanās, gan pašam dalīties pieredzē dažādās
nozaru sekcijās. Foruma iedibinātājs un patrons Koji Omi vienkāršos vārdos
pieteica jau 13. konferences filozofiju, norādot, ka tās jēga ir sniegt
visprogresīvākās atziņas cilvēces labā. Viņš uzsvēra, ka ekonomikai svarīga ir
izglītība un tehnoloģiskā attīstība, bet cilvēka kvalitatīvā dzīves ilguma
nodrošināšanā svarīga ir veselības aprūpes iespēju uzlabošana. Nolūkā veidot
starpvalstu dialogu ik gadus Kioto pulcējas pasaules vadošie zinātnieki un
valstu līderi, lai sabiedrības labā kopīgiem spēkiem risinātu globāli svarīgus
zinātnes nozaru, tehnoloģiskā progresa jautājumus.
Jau vairākus gadus Kioto forumu
atklāj harizmātiskais Japānas premjerministrs Š indzo
Abe (Shindzo Abe), kurš kā politiķis
ir autoritāte daudziem valsts iedzīvotājiem, par ko liecināja plakāti ar viņa
portretu veikaliņu, amatnieku darbnīcu un pat dzīvokļu balkonos un logos. Grūti
iedomāties šādu situāciju mūsu zemē, bet tad ir jāatbild uz jautājumu, kādēļ
Japānā tā notiek, bet pie mums - ne. Premjerministrs iesāka filosofiski,
sacīdams, ka ikviena valsts var izvēlēties savā veidā rūpēties par savu
asinsriti, bet sākt to darīt tad, kad tā ir jau apstājusies, ir par vēlu. Tālāk
viņš vērsās pie zālē sēdošajiem politiķiem un salīdzināja viņu lomu ar ārstu
misiju, analizējot savas valsts asinsriti un meklējot līdzekļus, kā to
stiprināt. Tādēļ šodien ir jāstrādā vēl labāk un efektīvāk nekā vakar. Japāņus
kā nāciju raksturo pieticīgums, strādīgums, godīgums, mērķtiecība un domāšana
ilgtermiņa kategorijās. Tādēļ Japānas valdība ir izvēlējusies ilgtspējīgas
attīstības ceļu un to stabili iet visās būtiskajās tautsaimniecības nozarēs -
lauksaimniecībā, zemes industrializācijā, tehnoloģiju attīstīšanā un robotikā,
IT un nanotehnoloģijās. Īpašu uzmanību Japānas valdība pievērš sieviešu
karjeras veidošanai izglītības un zinātnes jomās. Un valstī, kura apzinās savu
turpmāko virzību uz attīstību, nedrīkst tikt palaista garām neviena iespēja ar
zinātnes palīdzību veikt uzlabojumus sabiedrības labā. JO NĀKOTNE IR TEPAT AIZ
STŪRA (Future is around the corner).
Tāds bija ieskats savas zemes
attīstībā no teritorijas ziņā nelielās, bet industriāli un ekonomiski varenās
Japānas skatu punkta. Tūdaļ pēc Japānas premjerministra uzstājās Slovēnijas
premjerministrs Miro Čerars (Miro Cerar),
kura zemes resursu, iedzīvotāju struktūras un ekonomiskā potenciāla ziņā var
tikt salīdzināta ar Baltijas valstīm, arī ar Latviju. Tādēļ viņa runa bija
piezemētāka, sakot, ka ikvienā attīstītā sabiedrībā pastāv pretruna starp zināšanām
un to izmantojumu sociālās vides uzlabošanai. Viņam bija pašsaprotami, ka
zināšanu pārnesei uz sabiedrības labā strādājošiem progresīviem risinājumiem
tehnoloģijās, transportā, veselības aizsardzībā un citur ir nepieciešami valstu
budžetu, dažādu fondu un privātie līdzekļi. Tāpēc arī zinātnieku un politiķu centieniem
panākt valstu starpā ekonomisku progresu jābalstās uz ētiskiem principiem un
sadarbība tikai tad varēs būt efektīva, ja tā risināsies bez egoisma, aizdomām
un uzskatu šaurības. Attiecībās iezogoties egoismam, zūd sadarbības jēga un
līdz absurdam var tikt novesta diskusija par to, kā vērtēt sasniegumu sportā,
ja pasaules meistarsacīkstēs slovēņu motosportists gūs uzvaru ar japāņu
motociklu. Sadarbība robotikā, vides zinātnēs, nanomateriālu īpašību izpētē un
inženierzinātnēs tikai tad var nest rezultātus, ja partneru starpā pastāvēs
uzticēšanās un sadarbība. Tāpēc premjerministrs Miro Čerars ar lepnumu varēja
auditorijai, kurā ik vārdam sekoja lielākie Japānas un starptautisko mediju
pārstāvji, paziņot, ka Japāna un Slovēnija sadarbojas viedās kopienas un viedo
pilsētu veidošanas projektos un šajā sadarbībā rod abpusēju izdevīgumu.
Slovēnija atbalstīs 2020. gada Tokijas Olimpiskās spēles un piesaka sevi kā
nopietnu ekonomisko spēlētāju pasaulē, un jau tagad lepni paziņo par saviem
panākumiem.
No informācijas ziņā bagātinošā
foruma notikumiem ir vērts pakavēties vēl pie divām epizodēm. Vienā no
plenārsēdēm, kas bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai, uzstājās Krievijas Nanotehnoloģiju
uzņēmuma ROSNANO Valdes priekšsēdētājs Anatolijs Čubaiss, un klausītāju acu priekšā
visai tehnokrātiskā manierē uzbūra futūristisku vīziju. Atstāstot dzirdēto,
vajadzēja pieņemt A.Čubaisa kunga teoriju, ka pēc viņa domām pasaule šobrīd
dalāma digitālajā un materiālajā. Ar materiālo pasauli ir visvienkāršāk, jo tā
skar priekšmetus un lietas ap mums un ar nanotehnoloģiju palīdzību pilnveido
tās līdzīgi litija baterijām, kuru lietderības koeficientu esot iespējams
uzlabot par 70%. Daudz sarežģītāk ir ar digitālo pasauli, kuru cilvēks nemitīgi
pilnveido, liekot tai ar robotikas un domājošu mašīnu palīdzību aizvietot savu
fizisko un garīgo spēju amplitūdu. Iespējams, ka nākamā industriālā revolūcija
var novest pie tādas vadības pakāpes, kurā IT mehānismi pēc matemātiskās
loģikas principiem regulēs gan indivīdu, gan sabiedrības rīcību. Iestājoties
šādai „menedžerisma" situācijai
humanoīdu kopienai var draudēt risks kļūt atkarīgai no tehnoloģiju racionālisma
un spējām vadīt, regulēt vai ierobežot cilvēku dzīvi.
Viena no STS Foruma atbildīgākajām
epizodēm ir zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās. To rīko Japānas Zinātnes
padomes prezidents Takaši Oniši (Takashi
Onishi), un ik reizi šī tikšanās tiek veltīta domu apmaiņai par būtiskiem
zinātnes ētikas, starpvalstu sadarbības un akadēmiju lomas jautājumiem,
tādējādi pasvītrojot aizvien pieaugošo akadēmiju lomu. No vienas puses vienmēr
aktuāla būs akadēmiju loma zinātnes popularizēšanā un augstas intelektuālās
temperatūras uzturēšana dialogā ar sabiedrību. Šis arī ir tas pīlārs, kurš
Latvijas Zinātņu akadēmijai tika atvēlēts pēc tās restrukturizācijas 1992.
gadā. Bet lai izglītības un zinātnes ēka, stāvot uz vienas kājas negāztos, tai
ir nepieciešams arī otrs pīlārs - augšupceļoša darbība savas zemes inovatīvās
zinātnes un industrijas panākumu veicināšanā. Uzrunājot koordinētai un
savstarpēji ieinteresētai sadarbībai Latvijas augošos uzņēmumus, kuru panākumi
ir balstīti inovatīvas zinātnes sasniegumu un tehnoloģiju apguvē, ir iespējams
pakāpeniski atjaunot šo ekonomiskās sabotāžas nozāģēto pīlāru.
Zinātņu akadēmiju prezidentu
tikšanās tika bagātināta ar Japānas Zinātnes padomes Starptautisko attiecību
departamenta direktora Kosukes Suzuki (Kosuke
Suzuki) prezentāciju, kurā pasvītroti uzsvērta doma par dabaszinātņu un humanitāro
un sociālo zinātņu vienlīdzību, kas kardināli atšķirīgi tiek izprasta Latvijā.
Pie mums tiek aizmirsts, ka zinātne ir sociāls fenomens un tehnoloģijas ir
tikai instruments sabiedrisku mērķu sniegšanai. Dabaszinātņu attīstīšanas jēga
ir sociāla, ja raugāmies pēc sabiedriskā labuma, ko fundamentālo vai lietišķo
zinātņu radītais produkts dod uzņēmumam, ekonomikai, valstij. Ne tikai mūsu
apziņas, bet diemžēl arī valsts pārvaldes izpratnes līmenī pastāv
pretnostatījums starp humanitārajām, sociālajām un dabaszinātnēm, un prezidentu
tikšanās aicināja mainīt politiķu domas, lai rosinātu uzskatu un attieksmes
līdzsvaru.
Atgādinot Japānas premjerministra
Šindzo Abes sacīto, ka „nākotne ir tepat aiz stūra" Kioto Forums rosināja visu
pārstāvēto valstu zinātniekus sekmēt racionālas zemeslodes resursu izmantošanas
politikas izstrādi, bet ne mazāk aktīvi iesaistīties diskusijās par ģenētiski
modificēto augu izmantošanas riskiem vai maldiem, zinātnes un ģeopolitisko
procesu korelācijas aspektiem, cilvēku globālās migrācijas raisīto humāno krīžu
analīzei un daudziem citiem svarīgiem jautājumiem.
Prezentācija
1.
"Social Innovation and Role of Academy", Kosuke SUZUKI, Secretariat, Science
Council of Japan
Attēli
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto1.jpg)
1.
7. ES un Japānas zinātnes politikas forumā
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto2.jpg)
2.
Japānas premjerministrs Šindzo Abe atklāj STS forumu
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto3.jpg)
3. Krievijas nanotehnoloģiju
uzņēmuma ROSNANO Valdes priekšsēdētājs Anatolijs Čubaiss un Japānas Ekonomikas,
tirdzniecības un rūpniecības ministrs Seko Hirošige (Seko Hiroshige)
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto4.jpg)
4. Zinātņu akadēmiju prezidentu
tikšanās
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto5.jpg)
5. Ojāra Spārīša un Čalmersa
tehnoloģiju universitātes asoc. profesores Ozas Haglundas (pa labi) tikšanās ar
STS Foruma patronu Koji Omi (centrā)
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto6.jpg)
6. Francijas Zinātņu akadēmijas
prezidents Bernārs Menjē (Bernard Meunier)
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto7.jpg)
7. L.Pastēra institūta
prezidents Kristians Brešo (Christian
Brechot)
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto8.jpg)
8. Nobela prēmijas laureāts,
Kioto universitātes profesors, Cilmes šūnu izpētes centra direktors Šinja
Jamanaka (Shinya Yamanaka)
![](/images/stories/Pasakumi/Kyoto9.jpg)
9. Senā galvaspilsēta Kioto ir
ievērojama ar saviem dzen budisma tempļiem un filosofiski izsmalcināto dārzu
mākslu. Skats uz Ginkakudži templi