LZA prezidents Ojārs Spārītis

Piezīmes no EASAC sanāksmes Londonā

2016. gada 17.-18. novembris

Pašā valsts dibināšanas svētku reizē apmeklējot EASAC (Eiropas akadēmiju Zinātniskā  Konsultatīvā padome, European Academies Science Advisory Council, EASAC) sanāksmi Londonā, kas bija sarīkota Karaliskās Biedrības (Royal Society) greznajās telpās, divu dienu ilgās organizatoriskā darba diskusijās tika uzklausītas atskaites par Eiropas Savienības valstu zinātņu akadēmiju deleģēto ekspertu darbu noteiktu nozaru sasniegumu un saskaņota rīcība turpināmo projektu izstrādei. Kā starptautiska zinātnes sasniegumu izvērtēšanas un rīcībpolitikas izstrādes organizācija EASAC tiešā veidā komunicē ar Eiropas Komisiju un iesniedz ekspertu rekomendācijas vairāku nozaru attīstīšanai. Par galvenajām EASAC atbildības sfērām ir atzītas vides zinātnes, enerģētika un biozinātnes, taču šim uzskaitījumam, tāpat kā EASAC ietekmes amplitūdai, ir tieksme paplašināties. Katras ES valsts ietekme uz Eiropas padomes veidoto zinātnes politiku un stratēģiju ir tieši tik liela, cik liela ir nacionālo zinātņu akadēmiju līdzdalības iespēja šajā starptautiskajā ‘klubā' nosūtīt savus ekspertus kopīgo pētījumu tēmu izstrādē. Tādēļ pašreizējā Latvijas zinātnes politika ES mērogā nevar gūt pienācīgas sekmes un ievērību, jo mūsu valsts līdzdalība mērāma vien ar mazāko biedru naudas summu, ko atļauj dalība minētajā organizācijā.

EASAC izpilddirektore Dr. Kristiana Dīla (Christiane Diehl) iepazīstināja ar Konsultatīvās padomes turpmākā darba stratēģiju 2017.-2021. gadam. Tajā uzsvērti pieci galvenie virzieni: ES zinātnes un izglītības politikas ietekmēšana ar kvalificētu ekspertu slēdzieniem; nacionālo zinātņu akadēmiju un akadēmiskās vides informēšana par ES ieguldījumu globālās politikas veidošanā; neatkarīgu diskusiju platformu zinātniekiem, stratēģiju autoriem un sabiedrībai radīšana; zinātnes politikas izstrādes kapacitātes sekmēšana un celšana ES valstu zinātņu akadēmijās un Eiropas akadēmisko sabiedrību mobilizēšana reģionālo problēmu risināšanā; nacionālo zinātņu akadēmiju locekļu uzrunāšana un aktivizēšana proaktīvi iesaistīties dialogos gan ar savām valdībām, gan ES;  aktīvi sadarbība ar citām zinātnes tīkla organizācijām: ALLEA, Academia Europea, FEAM, EURO-CASE un citām; dalība globālos projektos, kā piemēram, projektā par pārtikas drošību (Food & Nutrition Security).

          EASAC sadarbībā ar  partneru akadēmijām tika uzsvērta nepieciešamība iesaistīt nacionālās jauno zinātnieku akadēmijas un asociācijas; sekmēt zinātnieku sadarbību ar nacionālajiem medijiem; stimulēt zinātniskās darbības starptautiska izvērtējuma un recenzēšanas procesu; informēt par EASAC sasniegumiem. EASAC darbības veids ir īpašs un tās kā organizācijas spēks ir ekselence zinātniskajā vidē, kuri spēj identificēt zinātnes problēmas un modelēt tālākās attīstības ceļus. Tieši tādēļ bija jo īpaši patīkami uzklausīt Prof. Larsa Vallē (Lars Walloe) akadēmiķei Baibai Rivžai veltīto uzslavu par sekmīgu iekļaušanos cirkulārās ekonomikas modelēšanas darba grupā.

          EASAC ir izveidojusi vairākas darba grupas, kuras jau 2017. gada pavasarī apkopos un iesniegs Eiropas Komisijai savus ziņojumus Elektroenerģijas taupīšanas programmā, genomu identificēšanas un bioinformātikas programmā, mežu ilgtspējas programmā, pārtikas drošības programmā, oglekļa dioksīda samazināšanas un energoekonomiska transporta attīstīšanas programmā. Kā jaunas pētījumu programmas klāt ir nākušas homeopātijas, ekstrēmo klimatisko apstākļu un viedo apdzīvoto vietu problemātikas identifikācijas programmas, kurās tiek lūgts pieteikties ekspertus.

          Manuprāt, ka varētu būt interesanti uzzināt vērojumus Karaliskās Biedrības rīkotajā pieņemšanā, kas bija organizēta par godu EASAC pārstāvju tikšanās reizei Londonā. Mani izbrīnīja ievērojamā histērija un nedrošība, kas dominēja Apvienotās Karalistes akadēmiskās elites pārstāvju izteikumos par BREXIT iznākumu un tā seku modelēšanu turpmāko gadu perspektīvā. Viennozīmīgi visi akadēmiķi BREXIT rezultātu vērtēja kā negatīvu un negribētu, un varēja just, ka viņu viedoklis neatspoguļo tikai akadēmisko aprindu domas, bet valdošais apjukums un nervozitāte ir raksturīga arī plašākās intelektuāļu un ierēdniecības aprindās. Galvenokārt ar nolūku gūt jaunus impulsus situācijas noregulējumam un jaunu saikņu veidošanai ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmējiem bija izskaidrojama Karaliskās Biedrības viesmīlība, savās telpās pulcinot nacionālo zinātņu akadēmiju pārstāvjus un rosinot diskusijai par Eiropas nākotnes modeļiem. Vakara gaitā uzstājās arī iepriekšējā gada Madame de Staël balvas laureāte profesore, Dāma Helēna Volisa (Dame Helen Wallace), kura ļoti nosvērti un loģiski pamatoja britu sabiedrības šī brīža frustrēto pašsajūtu un mēģināja modelēt ceļus sabiedrības apziņas un situācijas optimizēšanai. Šīs akadēmiski erudītās un dzīvesgudrās zinātnieces pētījumu lauks ir Eiropas politisko sistēmu analīze, kā dēļ es uzskatīju par savu pienākumu uzrunāt viņu iespējamai vizītei un kādai vieslekcijai Latvijas Zinātņu akadēmijā un Latvijas Universitātē.

          Viena no būtiskākajām EASAC apmeklējuma atziņām ir aktualizētais jautājums par dienesta komandējumu atdevi. Komandējumu lietderība tikai tad sasniedz maksimālo, ja komandētais sniedz pilnu pārskatu par iestādei vai institūcijai svarīgiem jautājumiem, projektiem un programmām, kurās nacionālās zinātņu akadēmijas locekļiem ir vēlams līdzdarboties un gūt kopīgu labumu.

Papildu informācija:

1. Open for Business. A Nation of global researchers and innovators. (skat. arī https://royalsociety.org/~/media/policy/Publications/2016/open-for-business-joint-academy-statement-nov-2016.pdf)

2. Dame Helen Wallace referāts Madame de Staël balvas saņemšanas ceremonijā, Lisabona, 2015. gada 23. aprīlis  (avots: ALLEA: http://www.allea.org/2015-award-ceremony/ )

Foto - EASAC

Sanāksmes dalībnieki pie Karaliskās Biedrības ēkas Londonā, 2016. gada 18. novembrī