Guntars Laganovskis: Viens no sabiedrības virzītājspēkiem un kopējā labuma radītājiem ir zinātne. Nupat, viesojoties Latvijā, viens no pazīstamākajiem latviešu zinātniekiem pasaulē Eiropas Bioinformātikas institūtā Kembridžā strādājošais Alvis Brāzma izteicās, ka viņam radies iespaids: zinātnieki Latvijā samierinājušies ar zinātnes marginalizēšanu. Kā vērtējams zinātnes, akadēmisko aprindu potenciāls savas nozares un visas sabiedrības interešu aizstāvības kontekstā?

Ojārs Spārītis: Kolēģis Alvis Brāzma, kurš ir ievērojams bioinformātikas zinātnieks, LZA ārzemju loceklis un Lielās medaļas ieguvējs, atrodoties ārpus Latvijas, taču bieži šeit viesojoties, to tiešām vērtē pēc būtības. Bet paskatieties uz cēloni šai marginalizācijai! 1991. gadā Latvijā bija ap 16 000 zinātnieku. Šodien valsts nodarbina tik tikko 3000. Šī lejupslīde ir tik jūtama, ka zudusi smadzeņu kritiskā masa, kas spētu ģenerēt idejas un virzīt vajadzīgās pārmaiņas visdažādākajās nozarēs.

Pilnu interviju ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti lasiet LV portālā

I daļa: http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/289137-ojars-sparitis-par-planetas-programmetu-parvaldibu-kad-cilveks-var-izradities-lieks-i/

un

II daļa: http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/289159-ojars-sparitis-par-planetas-programmetu-parvaldibu-kad-cilveks-var-izradities-lieks-ii/

vai šeit (pdf.)!