LZA prezidents Ojārs Spārītis

Vizīte Dānijas Karaliskajā Zinātņu akadēmijā

          Vēsture liecina, ka 17. un 18. gadsimtā zinātniskās biedrības un akadēmijas ir dibinājuši apgaismoti monarhi, vai tās ir tikušas uzturētas ar ievērojamu karalisko ģimeņu un aristokrātu atbalstu. Arī Dānijas Karaliskā Zinātņu un Mākslas akadēmija (Royal Danish Academy of Sciences and Letters) par savu dibināšanu 1742. gada 13. novembrī var pateikties karalim Kristianam IV (Christian IV), kā arī premjerministram grāfam Johanam Ludvigam Holšteinam no Ledreborgas (Holstein of Ledreborg) un karaliskajam vēsturniekam Hansam Gramam (Gram).

          Mūsdienās Dānijas Karalisko akadēmiju galvenokārt atbalsta industrija un par tās uzturēšanu, kā arī projektu finansējumu jau vairāk nekā simt gadu rūpējas pārtikas koncerns -  alus darītājs CARLSBERG, kura reprezentablajā ēkā pašā Kopenhāgenas centrā iepretim Gliptotēkai H.K. Andersena bulvārī 35 atrodas zinātņu akadēmijas biroji, sapulču un reprezentācijas telpas. Augusta pēdējās dienās man un Rīgas Stradiņa Universitātes ekonomikas profesoram Eiženam Eterim bija gods būt  Dānijas Karaliskās Zinātņu un mākslas akadēmijas viesiem un baudīt tās viceprezidentes profesores Lēnas Kohas (Koch) un organizatorisko darbu koordinējošās sekretāres statusā Evas Bang-Hansenas (Bang-Hansen) viesmīlību.

          Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā es izteicu pateicību Dānijas zinātniekiem par 1992. gadā perfekti īstenoto Latvijas zinātnes potenciāla ekspertīzi, kas līdz šai dienai var tikt uzskatīts par objektīvāko un prognostiski tālredzīgāko zinātnisko institūtu darbības novērtējumu. Abpusēji ieinteresētajā sarunā noskaidrojās vairāki interesanti fakti par Dānijas Karaliskās Zinātņu un Mākslas akadēmijas struktūru un darbību. Akadēmiju vada tās prezidents Mogens Hēgs Jensens (Jensen), bet galvenās izpildfuncijas koordinē ģenerālsekretārs Lars Arge (Arge). Tā kā Dānijas akadēmijā ir tikai divas nodaļas - humanitāro un dabaszinātņu, tad katras priekšgalā atrodas savs viceprezidents, kurš plāno savas nodaļas darbu un vada sanāksmes, veido komisijas un žūrijas, patstāvīgi  sadarbojas ar sev pakļauto struktūru pārstāvjiem - akadēmiķiem, kuru pavisam ir 250. Atšķirībā no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Dānijas akadēmiķu vidū tiek ievēlēti tikai zinātnes izcilības, un tajā nav paredzēti goda locekļi.

          Dānijas Karaliskās akadēmijas darbs lielā mērā līdzinās mūsu darbam Latvijā, tikai ar to atšķirību, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai ir daudz lielākas pilnvaras un tiešāka saikne ar valsts politisko un izpildvaru. Savukārt Dānijas Karaliskās akadēmijas patstāvību nodrošina tās finansiālā neatkarība, kas ļauj ik gadus plaši izsludināt savus pētnieciskos projektus, piešķirt stipendijas un prēmijas, finansiāli nodrošināt Jauno Akadēmiju un starptautisko sadarbību. Būtiska atšķirība ir algotā personāla struktūrā. Dānijas Karaliskās akadēmijas personālā atalgoti ir TIKAI prezidents, ģenerālsekretārs un ČETRI sekretāri, kuri visa gada garumā koordinē akadēmijas aktivitātes un pa horizontāli nodrošina nepārtrauktu visu zinātņu nozaru pārstāvju komunikāciju. Pārējā personāla, tajā skaitā arī viceprezidentu darbs ir brīvprātīgs.

          Bija interesanti uzzināt par Dānijas akadēmijas darbu zinātnes popularizēšanā un sabiedrības iesaistīšanā jau vairāk nekā 10 gadus īstenojot lielisku pasākumu kopu - pirmdienas lekcijas plašai klausītāju auditorijai. Pēc ik pusgadu apstiprināta un publicēta darba plāna Dānijas Akadēmijas lielajā auditorijā divas reizes mēnesī notiek lekcijas par sociālām, humanitārām un dabaszinātņu tēmām, piemērojot lekciju saturu  plaša sabiedrības spektra interesēm un uztverei. Piemēram: "Svešvalodu loma mūsdienu izglītībā un nodarbinātībā", "Kā politiskā rīcība ietekmē valsts ekonomiku", "Kā cīnīties ar vēža šūnām un kā tās neitralizēt" un citas sabiedrisko domu saviļņojošas tēmas. Tas nozīmē apmēram 12 lekcijas gadā, un šī cikla vainagojums ir kāda pasaulē atzīta zinātnieka, parasti Nobela prēmijas laureāta lekcija ļoti plašai akadēmiskajai un interesentu auditorijai. Nesen Dānijas akadēmiju ar savu lekciju ir pagodinājis Stīvens Hokings (Hawking), un tā ir kļuvusi par visu laiku vislabāk apmeklēto pasākumu. Savukārt 2016. gadu noslēdza Nobela prēmijas laureāta Andrē Geima (Geim) lekcija "Viss par grafēna iespējām". Gan Dānijas Karaļnama, gan alus darītavu koncerna CARLSBERG atbalsts ļauj īstenot šos vērienīgos projektus.

          Viens no abu pušu sarunas tematiem tika veltīts Ziemeļvalstu un to vidū Dānijas mērķtiecīgajai gaitai uz labklājīgu, izglītotu un attīstītu  sabiedrību. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šādu virzību nodrošina gan valsts, gan tās pilsoņu mērķtiecīgs darbs savas sabiedrības ekonomisko un sociālo pasākumu uzlabošanā. Zinātnieku sabiedrības loma šajā procesā ir aktīva un vieda procesu vadība, jo arī Dānijas Akadēmijas galvenā sponsora - CARLSBERG koncerna finansiālo sekmju pamatā ir aktīva sadarbība ar zinātniekiem - pārtikas tehnologiem, ekonomistiem, loģistikas un inženierzinātņu speciālistiem. Tā ir kā sekmīgs paraugs citu Dānijas uzņēmumu sekmīgai attīstībai sadarbībā ar zinātniekiem. Tieši šī Ziemeļvalstu ekonomiskās stabilitātes un ilglaicības modeļa iepazīšana kā politiskās vadības, tā arī izpildvaras menedžmenta līmenī var būt noderīga Latvijas attīstības scenāriju veidošanā. Par to, ka Latvijas valstij ir saistoša Ziemeļvalstu pieredze, ko mēs kā abi Latvijas pārstāvji nemitīgi apliecinājām, sarunas dalībniece profesore Lēna Koha bija īpaši iepriecināta, un, iespējams, tieši šī atziņa rosinās Dānijas Karaliskās Zinātņu un Mākslu akadēmijas pārstāvjus kādudien doties atbildes vizītē pie mums.

Ojārs Spārītis, Lēna Koha, Eižens Eteris Dānijas Akadēmijā

Dānijas Akadēmijas Aula

"Mūsdienu Dānijas sabiedrības spogulis" - mozaīkas fragments Dānijas Akadēmijas auditorijā