Š.g. 13. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas Politikas pētījumu institūts (EPPI) rīkoja diskusiju forumu "Eiropas Savienības finanšu iespējas Latvijai adresēto ieteikumu īstenošanā", kas notika Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) telpās, Rīgā. Forums tika rīkots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un BEREC. Tajā piedalījās vairāk nekā 40 Latvijas Zinātņu akadēmijas, valdības un Saeimas pārstāvji, kā arī ekonomikas pētnieki, neatkarīgi eksperti, privātā sektora, preses un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Forumu atklāja LZA prezidents Ojārs Spārītis. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka iepazīstināja klātesošos ar EK Latvijai adresētiem ieteikumiem 2018.-2019. gadam un ziņojumu par EK priekšlikumiem ES  ilgtermiņa budžetam 2021.-2027. gadam, kam sekoja diskusija par iespējām efektīvi īstenot Latvijai adresētos ieteikumus, ņemot vērā ES un citus finanšu resursus.

Diskusijas laikā, kuru moderēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors Arnis Sauka un EK pārstāvniecības ekonomiskais padomnieks Mārtiņš Zemītis, tika pārrunātas EK publiskotajā ilgtermiņa budžeta piedāvājumā Latvijai iezīmētā Kohēzijas politikas finansējuma, kā arī finansējuma lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem izlietojuma iespējas, ņemot vērā gan Lielbritānijas izstāšanos no ES, gan ES nākotnes  politiskās prioritātes. Aktīvas debates izvērsās par prioritāri veicamajām strukturālajām reformām papildus finanšu atbalsta samazināšanai.

Pārrunājot nodokļu politikas aktualitātes, t.sk. fiskālo disciplīnu, cīņu ar ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, nodokļu sloga pārnešanu no zemo ienākumu saņēmējiem uz kapitālu un īpašumu u.c.,  Eiropas Komisija iesaka Latvijai turpināt samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu. Turpretim valdība solījusi nākamos trīs gadus ievērot nodokļu izmaiņu "moratoriju". Tādējādi nākamo tuvāko gadu laikā valdībai jāizvērtē iespēja gudri palielināt kapitāla un īpašuma nodokļu bāzi, turpinot atslogot zemo algu saņēmējus. Šiem jautājumiem vajadzētu būt nākamo Saeimas un valdības veidotāju politiskajās programmās. Kā jau arī iepriekšējos gados, aktuāla joprojām ir ēnu ekonomikas samazināšana, jo īpaši, ņemot vērā, ka 2017. gadā atkal bijis vērojams ēnu ekonomikas sektora pieaugums, kas daļēji saistīts ar problēmām Latvijas banku sektorā.

Runājot par sociālā bloka aktualitātēm - veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, īpaši tika uzsvērts paredzamais veselības aprūpes finansējuma palielinājums, kas ļaus atrisināt dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistīti ar ikgadējām pakalpojumu kvotām un garajām rindām. Tomēr veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām ir krietni mazāks par ES vidējo rādītāju, bet 2019. gadā beigsies iespēja izmantot strukturālo reformu atkāpi no budžeta deficīta mērķa. Šobrīd joprojām nav skaidrs, vai Latvijai ir plāns, kā finansēt veselības aprūpes vajadzības 2020. gadā un turpmāk.

Diskusiju laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī pašvaldību un valsts uzņēmumu pārvaldes efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā 2016. gadā Latvijas valdības izstrādāto vērienīgo valsts pārvaldes reformu plānu, kurš paredz izveidot efektīvāku un profesionālāku publisko sektoru, uzlabot efektivitāti, samazināt personālu un centralizēt atbalsta funkcijas, vienlaikus ieviešot uz rezultātiem balstītu apmaksu. Tomēr šis plāns attiecas tikai uz centrālo pārvaldi, neraugoties uz to, ka ievērojamu efektivitātes pieaugumu varētu panākt arī pašvaldību līmenī. Līdz ar to svarīgi saprast, kā panākt lielāku caurspīdīgumu pašvaldību finansēs, kvalitatīvāku budžetu veidošanas procesu un lielāku atbildību. Savukārt valsts uzņēmumi, kuri veido ievērojamu ekonomikas daļu (ap 10% nodarbināto), tiek koordinēti valdības līmenī un uz tiem attiecas centralizēts korporatīvās pārvaldības regulējums. Taču pašvaldību kapitālsabiedrības neietilpst šajā mehānismā un atpaliek labas pārvaldības ziņā no valsts uzņēmumiem.

Šis forums turpināja diskusiju ciklu, kurš tika uzsākts šā gada 10. aprīlī ar diskusiju forumu "Latvijas tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi", kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Videoieraksts
(https://drive.google.com/drive/folders/1cD2-Btx6APLp2m_E0P5UmI1osnaXvFII )

Ja vēlaties uzzināt vairāk par LZA EPPI, lūdzu, sazinieties ar tā izpilddirektori Zani Zeiboti
(e-pasts: ; tel. 29417214).

Informācija par LZA EPPI

LZA EPPI darbība ir noteikta atbilstoši LZA Hartā un Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai, kā arī atbilstoši LZA attīstības stratēģijai veidot un realizēt pētnieciskos projektus un programmas, nodrošināt zinātnieku kvalitatīvu darbību un iesaistīšanu Eiropas politikas starpdisciplinārajā pētniecībā un sadarbībā. EPPI darbība vērsta uz to, lai nodrošinātu pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt zināšanas par Eiropas integrācijas starpdisciplināro problemātiku, sabiedrības attīstībai aktuālu pētniecības virzienu un projektu īstenošanu, īpaši ievērojot ekonomiskos, tiesiskos, politiskos un socioloģiskos aspektus, ar nolūku sekmēt LZA atpazīstamību starptautiskajā zinātniskajā vidē.

Plānots, ka EPPI aktīvi sadarbosies ar citām LZA struktūrvienībām, pētniecības un izglītības iestādēm, fondiem, sabiedriskajām un citām organizācijām Latvijas Republikā un ārvalstīs, kā arī iesaistīsies starptautiskās pētnieciskās organizācijās, piedalīsies zinātnisku konferenču, semināru, simpoziju un citu zinātnisku sanāksmju organizēšanā valsts un starptautiskā mērogā, kā arī līdzdarbosies citu zinātniski pētniecisku institūciju rīkotos pasākumos Latvijas Republikā un ārvalstīs.