Šajā gadā arī 1. septembrim ir simtgades zīme, un tieši saistībā ar Latvijas ieiešanu otrajā simtgadē un turpmāko attīstību vēlos uzsvērt izglītības un zinātnes kā neapšaubāmi galvenā resursa izšķirīgo lomu.

Kā valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV vadītāja apliecinu, ka Latvijas zinātnieku pēdējos gados veiktie starpdisciplinārie pētījumi parāda ievērojamu mūsu valsts attīstības potenciālu. Bet ir divi noteikti izpildāmi priekšnoteikumi straujākai izaugsmei - pirmkārt, daudz intensīvāka un visaptverošāka sabiedrības mācīšanās, jaunu zināšanu, attieksmju un prasmju apguve un, otrkārt, zinātnes sasniegumu apjomīgāka izmantošana uzņēmējdarbībā, lai Latvijā plauktu zināšanu ekonomika, notiktu valsts viedā attīstība visās jomās

Lai virzītos uz mērķi, ka Latvija nav lētā darbaspēka zeme un kļūst par viedvalsti, uz to jāorientē jau šodienas skolēni un studenti, dažādu līmeņu un pakāpju izglītībā integrējot arī ekonomiskajai attīstībai nepieciešamās zināšanas, tajā skaitā par zinātni un tās tik nepieciešamo saikni ar industriju. Izglītības iestādē sniegtas un iegūtas zināšanas un prasmes, kas palīdz orientēties dzīvē un veikt tajā pārmaiņas katras personas un visas valsts izaugsmes virzienā, - tā jau ir tik bieži piesauktā kvalitatīvā izglītība.

Lai cik nozīmīga loma tehnoloģijām ir mūsdienās un vēl vairāk nākotnē, nekad neaizmirsīsim, ka par tām svarīgāks ir cilvēks, kas tās rada, ka tās ir tikai instruments morāli attīstīta, atbildīga un radoša cilvēka rokās. Lai esam par līdzsvarotu izglītību un visu zinātņu jomu attīstību!

Lai jaunajā darba cēlienā spēks un izturība veikt lielos izglītības un zinātnes uzdevumus, kā arī lai nozare gūst tās nozīmīgumam atbilstīgu morālu un materiālu atbalstu!

Akadēmiķe Baiba Rivža
2018. gada septembrī