Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas
(LAPA) pilnsapulce 2019. gada 8. februārī tika veltīta jaunā Nacionālā
attīstības plāna (NAP) veidošanas aktualitātei, t. sk., kā savā runā norādīja
LAPA priekšsēdētāja, LZA akadēmiķe Baiba Rivža, lai augstākajai izglītībai un
zinātnei šajā dokumentā un valsts tālākajā attīstībā tiktu ierādīta pienācīga
vieta, kā arī prasībām valdībai par esošo likumu normu ievērošanu saistībā ar
augstākās izglītības un zinātnes finansējumu.
Būtiski izcelt, ka visos izvirzītajos prioritārajos virzienos ir
nepieciešama pētniecība, līdzīgi kā digitalizācija ir attiecināma uz visām
nozarēm un jomām, ko pilnsapulcē uzsvēra SIA "Latvijas Mobilais Telefons"
prezidents profesors Juris Binde, NAP sakarā pievērsdamies digitālajiem
izaicinājumiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. NAP pašreizējā kodolā
pētniecības aprises vēl nav redzamas, tās ir iezīmējamas daudz skaidrāk un
konkrētāk, īpaši ņemot vērā, ka esošajā NAP postulētais ekonomiskais izrāviens
nav pilnībā realizējies, visticamāk, tieši zinātnes un augstākās izglītības
pienācīgas nenovērtēšanas (par ko liecina pat pirmskrīzes apjomā neatgrieztais,
nerunājot par palielinājumu, budžeta finansējums) dēļ.
AIP priekšsēdētājs profesors Jānis Vētra diskusijā akcentēja, ka Latvijas
27. vieta pēc ilgtspējas rādītāja ir potenciālu apliecinoša un dod stimulu
izveidot kvalitatīvu NAP valsts tālākajai attīstībai. Bet šajā procesā ir
svarīgi neaizmirst, ka attīstībai ir 2 fāzes - augšanas un nobriešanas, kad
ieguldītais iegūst funkcionalitāti, kad kvantitāte rezultējas kvalitātē. Kā
ilustratīvs piemērs tam varētu derēt iespējamais līdzekļu palielinājums
augstākajai izglītībai un zinātnei - rezultāts nav sagaidāms uzreiz, ir
nepieciešams nobriešanas laiks. NAP pašreizējā ietvarā rezultātu mērīšanā
dominē kvantitatīva pieauguma indikatori. Pagaidām dokumentā pietrūkst arī
augstākās izglītības sadaļa, taču šai sistēmai ir ietekme uz visu, turklāt tā
nav tikai līdzeklis, bet ir arī pati kā mērķis, t. sk. augstākās izglītības
eksporta ziņā. Tāpat bez izsvērti formulētas pētniecības sadaļas nav iedomājama
reāla attīstība, jo pētniecības elements kalpo visu NAP mērķu sasniegšanai,
cita starpā jāmaina situācija, ka politiski lēmumi nevietā aizstāj zinātnisku
analīzi.
Foto: Roberts Svižeņecs
![](/images/stories/Pasakumi/Lapa-2019.-Rivza.jpg)
![](/images/stories/Pasakumi/Lapa--2019-kolegi.jpg)