"Mēs esam institūtā izveidojuši vairākas tā saucamās
vīrusveidīgās daļiņas, kas ir tukši vīrusa apvalki. Šos apvalkus mēs varam
izmantot, lai konstruētu vakcīnas pret visdažādākajām saslimšanām. Ne tikai
pret tiem vīrusiem, no kuriem ņemti apvalki, bet arī pret kaut ko pavisam citu.
Piemēram, pret šo jauno vīrusu," stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un
studiju centra vadošais pētnieks, LZA īstenais loceklis Kaspars Tārs. Pie vakcīnas prototipa latviešu zinātnieki strādā apmēram
mēnesi. "Esam tikuši tik tālu, ka mēs jau esam pāris šādus variantus
uzkonstruējuši. Mēs, protams, šeit viņu nekādā veidā nevaram pārbaudīt. Tāpēc
tas viss notiks mūsu Šveices partneru laboratorijās. Protams, arī tie
kandidātiņi, ko mēs esam uztaisījuši, tas viss notiek nenormālā steigā. Ļoti
ātri. Tur noteikti ir daudz dažādi uzlabojumi vajadzīgi, bet daži mums jau ir
gatavi," norāda Tārs.
Profesora Kaspara Tāra komanda darbojas ar baktēriju vīrusiem,
savukārt profesora, LZA īstenā locekļa Andra Zeltiņa grupa - ar augu
vīrusiem, taču tehnoloģija abām komandām ir viena un tā pati. "Tā mūsu ideja ir
mazu gabaliņu no koronavīrusa iebūvēt iekšā mākslīgā augu vīrusā. Ko tas var
dot? Vīrusam līdzīgas struktūras organisms atpazīst kā infekciju. Bet tā kā tā
ir mākslīga konstrukcija un tā ir izveidota no augu vīrusa, cilvēkam, protams,
tā nav kaitīga. Ar šādu mākslīgu konstrukciju mēs ceram dabūt tādu preparātu,
kas varēs kalpot kā vakcīna un izraisīs antivielas pret koronavīrusu. Tas ir
gurķu mozaīkas vīrusu atvasinājums. Atvasinājums tāpēc, ka tas ir mākslīgi
noklonēts. To izaudzē baktērijas. Ar augiem vairs nav jādarbojas," stāsta
Zeltiņš.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Gints
Kalniņš stāsta, ka taisa buferi. Tas esot nozīmīgi vakcīnas prototipu
veidošanai. "Mēs attīrām šos virsmas proteīnus, kas ir šim koronavīrusam
raksturīgi. Proteīna ķēdes ir ļoti garas. Izstieptas aminoskābju ķēdes, kas
izlīdzinās gariem diegiem. Bet tās savu pareizu funkciju iegūst tikai tad, kad
telpiski noteiktā veidā salokās. Varētu izteikties - tādā kā kamoliņā, bet
ļoti, ļoti precīzi strukturētā kamoliņā, kur visi vienmēr ir viens otram
identiskos veidos. Bet, kā jebkurš kamoliņš, var salocīties nepareizā veidā un
var izveidoties nepareizs process. Tāpēc tas, ko mēs darām - mēs paņemam šos
nepareizi salocītos, kurus mēs esam producējuši šajās mākslīgajās sistēmās, un
izritinām vaļā," skaidro Kalniņš.
Judītes Čunkas veidoto sižetu skatieties raidījumā "Aculiecinieks", LTV1, 04.04.2020.