Kopš 2002. gada katru gadu decembra nogalē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) konkursa kārtībā izvērtē un nosauc gada izcilākos sasniegumus zinātnē. Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir informēt sabiedrību par to, ko gada laikā paveikuši zinātnieki Latvijā.

Atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst, 1815-1939) dibināšanas divsimtgadi, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 15. un 16. janvārī organizē starptautisku zinātnisku konferenci „Zinātne, sabiedrība un laikmets: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbība un tās zinātniskā un sabiedriskā nozīme" (Wissenschaft, Öffentlichkeit und Epoche: Das Wirken der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und ihre Bedeutung für die Wissenschaft und die Öffentlichkeit). Plašāk šeit.

Pēc Uzbekijas Republikas Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Mirzas-Ulugbeka E. Abdusalomova kunga ielūguma LZA prezidents Ojārs Spārītis politiskā novērotāja statusā kopā ar Latvijas delegātu grupu 19.-22. decembrī piedalījās parlamenta Likumdevējas (apakšpalātas)  vēlēšanu norisē. Šis pienākums deva arī iespēju viesoties Uzbekijas Republikas Zinātņu akadēmijā un tikties ar tās vadītājiem - prezidentu akadēmiķi Šavkatu Salihovu un viceprezidentu akadēmiķi Tahiru Aripova kungiem.

LZA prezidents Ojārs Spārītis: „Savā sacerējumā „Orator", ko mēs pat netulkojot saprotam tieši tāpat kā tas ir domāts, Cicerons raksturo ideālo domas spēka meistaru, kurš iecerētā mērķa sasniegšanai kā instrumentu izmanto valodu, prātu, atmiņu, loģiku, emocijas, intonācijas un attieksmi, lai savu teikto ar vārda palīdzību pārvērstu par iedarbīgu ieroci. Tā arī mūsu šodienas laureāti - zinātnieki: akadēmiķi - Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš - , kā arī leģendārais kinooperators un režisors Ivars Seleckis un Jaunjelgavas pilsētas galva un Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Guntis Libeks, katrs savā veidā, katrs savā nozarē, amatā un misijā ar sev raksturīgo degsmi un pārliecību iestājas par šķietami neiespējama mērķa sasniegšanu, kā ideālu sev priekšā turot zinātniskās un vēsturiskās patiesības, kā arī tautsaimnieciskās lietderības augstāko mēru, mākslas valodas izteiksmības skarbo un nesaudzīgo spoguli, un pašvaldības nebeidzamo darbu klaušās rūdīta censoņa, un tieši tāpēc neiznīcināma optimista dabu.