Latvijas valsts ir tās pilsoņi. Mūsu nācijas identitāte ir latviešu valoda un kultūra. Valdības attieksme pret kultūru, zinātni un izglītību liek domāt, ka varas pārstāvji apzināti vēlas pārvērst tautu par mazizglītotu pūli, ar kuru var manipulēt savās interesēs. Politiķu paustais viedoklis par kultūru tikai kā patērējošu nozari ir aplams, jo pētījumi liecina, ka katrs kultūrā ieguldīts lats sniedz 1,49 latu atdevi Latvijas ekonomikā. Radošais gars ir būtiskākais kultūras un mākslas komponents, bet tas vienlīdz nepieciešams, lai radītu preces un produktus ar augstu pievienoto vērtību, uz kā nākotnē jābalstās Latvijas ekonomikai un labklājībai. Radoša pieeja ir vajadzīga ikkatrā nozarē, tāpēc valstī jābūt pilnvērtīgai profesionālās mākslas dzīvei un tās mijiedarbībai ar visiem sabiedrības slāņiem. Kultūrai ir ne tikai mākslinieciska, bet arī izglītojoša, ekonomiska un sociāla loma, tā veicina sabiedrības integrāciju, mazina sociālo spriedzi un nostiprina pašapziņu.

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs un zinātnes popularizēšanā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņems LZA piemiņas medaļu un diplomu.

Savstarpējo vienošanos par Latvijas izteikto vēlmi slēgt sadarbības līgumu Latvijas Republikas un Eiropas Kosmosa aģentūras ESA (European Space Agency) pārstāvji panāca 2008.g. 16.aprīlī. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, ko IZM 2009.g. janvārī saskaņojusi ar ESA un kura izstrādes laikā bija iespēja arī Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai izteikt iebildumus un priekšlikumus, bija nākamais solis sadarbības turpināšanā un kopīgo mērķu sasniegšanā (sk. Latvija plāno attīstīt sadarbību kosmosa jomā. – “ZvD”, 2009, nr. 203, 12.lpp. http://www.lu.lv/zvd/2009/pavasaris/kosmosa_joma.html).

Raimonds Skuruls (centrā) un iepriekšējo gadu Valtera Capa balvas laureāti Roberts Kalniņš (pa kreisi) un Juris Upatnieks (ASV)	Laureāts kopā ar LZA prezidentu Juri Ekmani, LR Patentu valdes direktoru Zigrīdu Aumeisteru un firmas “Minox” pārstāvi Norbertu Burgeru A.Edžiņas foto

Ievērojamā inženiera, minifotoaparāta Minox radītāja Valtera Capa balva tika iedibināta 2005. gadā. Līdz šim tā piešķirta divas reizes, godinot ievērojamus Latvijas izcelsmes izgudrotājus: Robertu Kalniņu un Benjamiņu Jofi (2005) un Juri Upatnieku (2007) par viņu mūža ieguldījumu izgudrojumos, kas ieguvuši plašu atzinību un pielietojumu pasaules mērogā. Tagad pienākusi kārta trešajai balvai. Tiek apbalvots inženieris Raimonds Skuruls par izcilu ieguldījumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.