Otrdien, 5. aprīlī plkst. 18:00
Eiropas Savienības mājā
Aspazijas bulvārī 28, Rīgā

Kafejnīcas vakara sarunu temats bija veltīts vienam no bioloģijas jaunākajiem virzieniem – sintētiskajai bioloģijai.

Ievērojams progress ir vērojams bioloģijas pasaulē. Aizritējušajās desmitgadēs DNS analīžu veikšana ir kļuvusi daudz ātrāka un lētāka. Neskaitāmiem dzīvniekiem, augiem un cilvēkam ir atšifrēts genoms, tāpēc zināšanas par organismiem ir kļuvušas daudz plašākas. Milzīgās datubāzēs ir apkopota informācija par dažnedažādu organismu genomiem – sākot no visvienkāršākajām baktērijām un beidzot ar cilvēku. Nokopējot baktēriju DNS un ievietojot cilvēka radīto ģenētisko materiālu tukšā šūnā, var iegūt dzīvotspējīgu baktēriju. Tādejādi zinātnieki cer ne vien nolasīt dzīvības kodu, bet arī modelēt un izgatavot funkcionālus genomus, radīt līdz šim nebijušus organismus.

Pagājušā gada pavasarī amerikāņu zinātniekiem jau izdevās izgatavot vienkāršas baktērijas pilna genoma kopiju. Ģenētisko materiālu ievietoja tukšā baktērijas šūnā un ieguva baktēriju, kas spēj dalīties. Tik tuvu jaunas dzīvības radīšanai laboratorijā mēs vēl neesam bijuši. Dabiskajai reprodukcijai ir parādījies sāncensis – zinātnieki, kas tukšās šūnās ievietos datorā modelētus un laboratorijā ķīmiski sintezētus mākslīgus gēnus.

Sintētiskā bioloģija ir radījusi iespējas, kas var palīdzēt cilvēces problēmu risināšanā ar īpaši veidotu mikroorganismu starpniecību. Speciālisti cenšas radīt baktērijas, kas spētu, piemēram, ražot elektrību no atmosfērā esošās ogļskābās gāzes, attīrīt ūdeni un radīt pretpiesārņojuma vielas, jaunus tekstilizstrādājumus vai izstrādāt medicīnā izmantojamas vielas. Ir cerība konstruēt mikroorganismus, „ieprogrammējot” tos cilvēkam nepieciešamu uzdevumu veikšanai.

Dzīvie organismi ir ārkārtīgi sarežģīti, tāpēc tādu mikroorganismu radīšana, kuri veiktu cilvēka izvirzītus uzdevumus, būs grūta. Turklāt būs jāņem vērā arī ētikas un drošības apsvērumi.

Zinātnes kafejnīcā runājām par sistēmbioloģijas attīstību, pirmās mākslīgās dzīvības formas radīšanu, zinātnieku nākotnes iecerēm un vai šī mūsu draiskošanās ar baktērijām nevar pēkšņi pārvērsties par biļeti uz elli.

Kafejnīcas pasākumu vadīja Dr. Juris Šteinbergs - zinātnieks un populāra TV raidījumu seja. Kafejnīcas diskusijā kā eksperti piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Egils Stalidzāns (prezentācija), LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors Uldis Kalnenieks (prezentācija), Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāja Maija Dambrova (prezentācija) un LU Bioloģijas fakultātes dekāns Nils Rostoks (prezentācija).

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Šī ir lieliska iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem, uzdot gan skolotājam, skolēnam, studentam, ierēdnim, bibliotekāram, gan uzņēmējam un pensionāram interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto kādā konkrētā zinātnes jomā, kas šajā reizē ir sintētiskā bioloģija.

Zinātnes kafejnīca aicina jebkuru interesentu atnākt un pievienoties diskusijām, iegūt sev noderīgas zināšanas.

Maija Bundule
tālr.67227790;
mob.tel.26514481;
e-pasts: