2011.gada 12.oktobrī, 15.00

(LZA ēkā, Akadēmijas lauk.1, 3.stāva zālē)

Darba kārtība:

Cilvēks – Reliģija – Zinātne: Ieskats cilvēka evolūcijā un modernā sabiedrībā
Akadēmiķis Kurts Švarcs

Pēc referāta – diskusija

Sēdē piedalīties aicināti visi interesenti

Referāta tēzes

Ieskats cilvēka evolūcijā un modernā sabiedrībā

Modernais cilvēks („Homo sapiens“), pie kura piederam arī mēs, attīstījās beidzamajos 4 miljonos gadu – samērā īsā Zemes bioloģiskās evolūcijas periodā, ņemot vērā, ka pirmie vienšūnu organismi radās jau pirms 4 miljardiem gadu.

Homo sapiens evolūcija bija sarežģīta un prasīja apgūt uguni, iemācīties runāt, izgudrot reliģiju un Dievus un daudz ko citu. Garajā evolūcijas ceļā iegūtās pazīmes un tradīcijas daļēji piemīt arī šodienas cilvēkam. Paceļas jautājums, vai šodienas sabiedrībai šis pagātnes mantojums ir svarīgs.

Pirmatnējo cilvēku "zinātne" un tehnika bija radīt darba rīkus un ieročus medībām, atklāt ārstniecības augus un vēlāk arī podniecību, stikla iegūšanu, metalurģiju u. c.

Zinātnes sākumi meklējami senajās kultūrās (Indijā, Ķīnā, Ēģiptē). Eksaktās zinātnes un tehnika attīstījās tikai 17. – 19. gadsimtā. Un pat astronomija, kas gadu tūkstošiem kalpoja kalendāriem un navigācijai, tikai 20. gadsimtā atklāja Visuma uzbūvi (tālās galaktikas, Visuma izmērus un izplēšanos) un formulēja hipotēzes par tā izcelšanos (Big-Bang).

Viens no izcilākiem atklājumiem uz 20. un 21. gadsimta robežas ir cilvēka ģenētiskā koda atšifrēšana, kuru biologi un mediķi sāk izmantot slimību ārstēšanā. Kompjūtera speciālisti un neirobiologi mēģina radīt datorus, kas konkurē ar mūsu smadzenēm. Satelīti šodien dod globālo informāciju par notikumiem jebkurā zemeslodes vietā un nodrošina gan meteoroloģisko informāciju, gan navigāciju uz Zemes, gaisā un Kosmosā.

Tai pašā laikā plaisa starp bagātību un nabadzību pasaulē ir kļuvusi dziļāka, kaut gan teorētiski globāli saražotie produkti varētu nodrošināt normālus dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem. Reliģiozais fanātisms arī šodien ir sociāla problēma.

Pie visa lielā un iespaidīgā zinātnes progresa, zinātnieki ne vienmēr spēj ietekmēt savu atklājumu optimālo izmantošanu. Eksistē kardināli jautājumi, uz kuriem zinātne nespēj atbildēt. Tikai daži piemēri: Kāpēc notika pirmatnējais sprādziens („Big – Bang“)? Vai „Homo sapiens“ tapšana uz Zemes ir likumsakarīgs evolūcijas process vai nejaušība? Vai gēnu inženierijas progress (Genetic engineering) cilvēcei var kļūt bīstams? Un, pats svarīgākais, kādas ir cilvēces izdzīvošanas perspektīvas uz Zemes ?

Šīs problēmas tiek aplūkotas referātā.

[1] „Earth“, Editor in chief James F. Luhr, DK, New York, 2007.

[2] „Das aktuelle Allgemeinwissen in Daten, Fakten und Bildern“, Wissen und Media Verlag, München, 2005.

[3] „Mythology“, Ed. Arthur Cotterell, Paragon, 2004.