Nākamnedēļ, 2011. g. 24. – 27.oktobrī ar 1200 dalībniekiem no 15 valstīm Rīgā startēs Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongress „Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”. Kongresa organizatori: Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Latviešu biedrība (RLB) sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Latvijas universitātēm un augstskolām. Kongresu atbalsta: Latvenergo, LNT, koris „Kamēr”, Rundāles pils muzejs.

Atklāšanas plenārsēde – 24. oktobrī plkst. 10.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā, tajā ar uzrunām piedalīsies kongresa goda patronese Vaira Vīķe – Freiberga, Valsts prezidents Andris Bērziņš, LZA prezidents Juris Ekmanis, Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas prezidents Felikss Ungers, LU rektors Mārcis Auziņš, RTU rektors Leonīds Ribickis, RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Kad 1991. gadā sākās šī kongresu kustība, tika formulēts uzdevums – vispārināt būtisko, ko paveikuši Latvijas izcelsmes zinātnieki un tie, kuri pēta šo zemi. Kāda šobrīd ir situācija ES dalībvalsts Latvijas zinātnē? Kā zinātnieki iekļaujas starptautiskajā apritē? Kā sokas zinātnes saišu stiprināšana ar politiķiem un sabiedrību? Uz to atbildēs zinātniskie ziņojumi kongresa astoņu sekciju 44 apakšsekcijās. Ilustrācijai noderēs izstādes: „Valsts pētījumu programmu pirmie rezultāti”, „Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā”, „Bibliotheca Rigensis gadsimtu gaitā” u.c. Paveikto mūsdienās rezumēs plenārsēde „Zinātnes politika un prioritāro pētījumu virzieni Latvijā”. Būs diskusijas, pie kam vairākas no tām notiks vienlaikus: „Zinātnes politika un prioritātes”( vad. Dr. habil. phys. A. Siliņš), „Novecošana un jaunatnes iesaiste zinātnē”(Dr.habil.paed. T. Koķe), „Zinātne un nacionālā identitāte”(PhD N. Muižnieks), „Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika” (Dr. paed. I. Brikše, Dr. phil. A. Dimants), „Globālais un nacionālais zinātnē”(Dr. habil. phys. J. Zaķis), „Zinātne un uzņēmējdarbība”(M. Ozoliņš). Diskusiju klubs „Latviskā identitāte un tās izpausmes”, kas notiks Rīgas Latviešu biedrībā LZA goda locekļa J. Streiča vadībā, mēģinās rast premisas apgalvojumam „nacionālā identitāte kā mūsu dzīves pievienotā vērtība”.

Viena no valsts prioritārajām pētījumu programmām - „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)”pārstāvēta sekcijās: „Kultūra un nacionālā identitāte”, „Valodniecība un literatūrzinātne”, „Vēsture”, „Politika un tiesības”, „Pedagoģija un psiholoģija”. Novitātes statuss šajā kongresā ir jautājumiem par latviešu trimdas lomu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā.

Tehnisko zinātņu, lauksaimniecības (notiks Jelgavā) un vides zinātņu speciālistu zinātniskie ziņojumi (dabas-, materiālzinātnes, enerģētika un elektrotehnika, mehānika un mašīnbūve, būvniecības zinātne, tās teorija un prakse, arhitektūra, datorzinātne un informācijas tehnoloģijas), ar referātu blīvumu apliecina zinātnieku interesi par šīm perspektīvajām nozarēm. Īpaša sekcija risinās aktuālo vides kvalitātes tēmu. Medicīnai, sporta zinātnei un inovācijām sportā veltītās sekcijas ar kuplo dalībnieku un stenda referātu skaitu liecina par intensīviem pētījumiem šajā svarīgajā jomā. Ir sekcijas, kurās jauno zinātnieku skaits tuvojas trešdaļai no dalībnieku skaita. Ja uzskatām, ka no Latvijas pēdējo 20 gadu laikā aizbraukuši 1000 zinātnieki, jo zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits (pēc LR CSP datiem) no 6552 samazinājies līdz 5481 2010. gadā, tā ir garantija zinātnes pastāvēšanai.

Kongresa programmu sk. : www.plzk.lv/PLZKprogramma.pdf