Otrdien, 7.februārī plkst. 18:00
Eiropas Savienības mājā Sarunu istabā
Aspazijas bulvārī 28, Rīgā

Kafejnīcas vakara sarunu temats būs veltīts cilvēka organisma novecošanās jautājumiem.

Statistiķi aprēķinājuši, ka ap 2030.gadu pasaulē būs tuvu miljardam cilvēku kas vecāki par 65 gadiem. Tas ir vairāk nekā trešā daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Dažādu faktoru ietekmē vecums lielākoties sev līdzi velk arī nepatīkamu nastu – dažādas saslimšanas. Taču tikai 15 līdz 30% veselības problēmu ir saistītas ar ģenētisko pārmantojamību, pārējo ietekmē dzīves stils, uzvedība, vide un notikumi cilvēka dzīvē. Tātad mēs spējam kontrolēt vismaz 70% savu novecošanas faktoru, tai skaitā, tādus nozīmīgus ietekmes avotus kā pārtiku, fizisko aktivitāti, mācīšanos, attiecības. Risinot novecošanās problēmas zinātnieki ir nākuši pie atziņas, ka neatkarīgi no vecuma cilvēka organisms ir daudz jaunāks, un, pat ja cilvēks ir sasniedzis ievērojamu vecumu, viņa organismam, iespējams, ir tikai desmit gadu. Šī patiesība, kas saistīta ar to, ka audi un šūnas pastāvīgi atjaunojas, ir jaunās cilvēku šūnu vecuma noteikšanas metodes pamatā. Tās autors Jonas Frīsens uzskata, ka vidējais visu šūnu vecums cilvēka organismā ir 7-10 gadi un pat ir atradis izskaidrojumu tam, kādēļ cilvēki uzvedas saskaņā ar savu "patieso" vecumu, nevis savu šūnu fizisko vecumu: dažas šūnas tomēr neatjaunojas un to starpā ir daļa vai visas galvas smadzeņu garozas šūnas. Tajā pašā laikā zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes tikai ar gadiem sāk darboties ar pilnu jaudu - tātad tikai vecumā cilvēks kļūst gudrāks. Intelektuālās aktivitātes virsotne tiek sasniegta 50 – 70 gadu vecumā. Tradicionāli gan tiek uzskatīts, ka ar laiku cilvēka prāta spējas mazinās, jo galvas smadzeņu šūnas – neironi – uz dzīves beigām pamazām atmirst. Taču jaunāko pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka īstenībā ir savādāk, un galvas smadzeņu šūnas nemirst. Var tikt zaudētas saiknes starp tām, bet tas arī notiek tikai tad, ja cilvēks tās nekādi neizmanto.

Kur meklējams novecošanās noslēpums? Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka dzīves garums ir saistīts un to nosaka DNS sastāvā esošie telomēri, kuru funkcija tiek salīdzināta ar plastmasas plāksnīti, kas atrodas kurpju auklu galos, neļaujot tām izirt. Jo garāks telomērs, jo ilgāk cilvēks dzīvo, ja vien, protams, viņš neiet bojā kādā nelaimes gadījumā vai pēc pēkšņas slimības. Pētījumi turpinās.

Kafejnīcas pasākumu vadīs Dr. Juris Šteinbergs - zinātnieks un populāra TV raidījumu seja. Kafejnīcas diskusijā kā eksperti piedalīsies Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Viesturs Baumanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, Rīgas Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centra biotehnoloģe Inese Čakstiņa.

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Šī ir lieliska iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem, uzdot sev interesējošus jautājumus un noskaidrot līdz šim neizprasto kādā konkrētā zinātnes jomā, kas šajā reizē ir novecošanas problēmas.   

Zinātnes kafejnīca aicina atnākt, pievienoties diskusijām un iegūt sev noderīgas zināšanas.

Lūdzam informēt par dalību Zinātnes kafejnīcā

Maiju Bunduli
tālr.67227790, mob.tel.26514481
e-pasts:

Maija Dambrova