Elita Grosmane, Dr.art.
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšana Jelgavā
Var droši sacīt, ka 19. gadsimta pirmajā pusē Jelgava bija plaukstoša pilsēta, kuras arhitektūrā dominēja klasicisma un ampīra sasniegumi. Savdabību tās sabiedrībai piešķīra izglītotās aprindas, kas grupējās ap mācību iestādi Academia Petrina un Štefenhāgena izdevniecību. Lai gan tiek pieņemts, ka pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanas (1795. g.) Jelgavas kā izglītības un kultūras centra nozīme pakāpeniski sāka mazināties, ar lokālo varu saistītā virsotne un aktīvākie iedzīvotāji: t. s. literāti: pedagogi, mācītāji, izglītotie muižnieki, juristi, ārsti un izdevēji centās saglabāt savdabīgo intelektuālo un kultūras mikrovidi, kas viņiem arī izdevās visu 19. gadsimtu un arī vēl 20. gadsimta pirmajā pusē.
1815. gada novembrī dibinātā Baltijā pirmā zinātniskā biedrība tādējādi ievadīja jaunas pilsoniskās vai bīdermeiera sabiedrības pašapziņas veidošanās laikmetu. Par biedrības galveno mērķi izvirzīja vietējo un ārzemju izcilāko prātu apvienošanu, lai kopīgi veicinātu zinātnes, literatūras un mākslas progresu. Šajā lekcijā vairāk uzmanības pievērsts ar vizuālo mākslu saistītu notikumu apskatam biedrības vēsturē agrajā tās izveides periodā.
Kurzemes provinces muzejs Latvijas kultūras vēsturē
19. gadsimts Eiropas kultūras vēsturē kļuvis iezīmīgs ar publisku muzeju dibināšanu. Jaunās institūcijas galvenais uzdevums bija dažādu dabas un kultūras mantojuma liecību uzkrāšana, uzglabāšana, eksponēšana, izpēte un popularizēšana. Par vienu no pirmajiem Eiropas muzejiem tiek uzskatīts Britu muzejs Londonā (1753. g.), kas ievadīja muzeju veidošanās un celtniecības procesu dažādās valstīs. Latvijas teritorijā par tādu uzskatāms Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 1818. gadā dibinātais Kurzemes provinces muzejs Jelgavā. Tā kā biedrības rīcībā dāvinājumu formā nonāca ne tikai grāmatas un seni dokumenti, bet arī ar dabas un kultūras vēsturi saistīti priekšmeti, to eksponēšanai izbūvēja Štefenhāgena tipogrāfijas nama otro stāvu, bet 1898. gadā pie Tirgus laukuma uzcēla jaunu namu, kas jau ātri pēc uzcelšanas kļuva par šauru visu eksponātu izvietošanai. Tas, ka muzeja nams līdz ar pilsētu gāja bojā 1944. gadā, pakļāvis šo savdabīgo fenomenu aizmirstībai. Pēdējā laikā par muzeju, tā iekārtojumu un nozīmi lokālajā kultūrā pieaugusi interese, tomēr tā vērtību pilnīga rekonstrukcija vēl nav notikusi.