Rīgā un Jelgavā pulcēsies ārvalstu zinātnieki, lai apspriestu zinātņu akadēmiju lomu pētniecībā un inovāciju politikā
30-03-2015
Š.g. 20.-21. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija rīko Baltijas intelektuālās sadarbības 14. konferenci, ka veltīta zinātņu akadēmiju lomai pētniecībā un inovāciju politikā. Konferencē piedalās triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidenti, kā arī Vācijas, Polijas, Norvēģijas un Slovākijas zinātnes administratori un redzamākie zinātnieki. Baltijas intelektuālās sadarbības 14. konferenci Rīgā pagodinās arī Vācijas Zinātņu akadēmijas Leopoldina viceprezidente Bārbele Fridriha (Friedrich), Norvēģijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Oivinds Andersens (Andersen), Polijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Maciejs Janovskis (Janowski) un "Višegradas četrinieka" - Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Čehijas - zinātņu akadēmiju alianses pārstāvis Dušans Galiks (Galik) no Slovākijas.
Šogad varēsim atskatīties uz nozīmīgu gadskārtu - 80 gadiem, kopš 1935. gadā 29.-30. oktobrī Lietuvā, tās toreizējā pagaidu galvaspilsētā Kauņā notika pirmā Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kuras galvenais organizators bija izcilais lietuviešu tiesībzinātnieks, Vītauta Dižā Kauņas universitātes rektors Mikols Rēmeris (Mykolas Römeris). Līdz II Pasaules kara sākumam tika noturētas sešas konferences, pēdējo Baltijas intelektuālās sadarbības 6. konferenci 1940. gada 16. jūnijā Tallinā pārtrauca pilsētā iesoļojušais padomju okupācijas karaspēks.
Nākamo, Baltijas intelektuālās sadarbības 7. kongresu Rīgā izdevās atjaunot tikai pēc 59 gadiem 1999. gada 17.-18. septembrī. Iniciatore bija Latvijas Zinātņu akadēmija, kas kongresu rīkoja kopā ar Igaunijas un Lietuvas ZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmiju.
Ilze Stengrevica sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1 e-pasts:
tālrunis: 67223567 fakss: 67821153 www.lza.lv