"12. Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kas norisinājās pērn, 2015. gada 10. un 12. septembrī Kijevā, bijušais Izraēlas prezidents Šimons Peress pauda vienu no vismotivējošākajām runām, kurā ikviens var saskatīt un novērtēt pasaules līmeņa politiķa tālredzību un harizmu. Tās saturs palīdz labāk saprast Izraēlas politiskās, ekonomiskās un garīgās dzīves augšupejas virzītājspēkus un filosofiju, kurai sekojot, neliela valsts jau viena cilvēka mūža laikā ir varējusi kļūt par lielvalsti gan militārajā, gan tautsaimnieciskajā, gan izglītības un zinātnes jomā. Īsajā uzrunā Š.Peress saka: "Vajag sekot zinātnei. Tai nav robežu, ierobežojumu. Zinātne neskatās atpakaļ. Nepūlieties atrisināt pagātnes problēmas. Es arī nezinu, vai tas vispār ir iespējams. Pagātnei vispār nav nekādas nozīmes. Vienkārši studējiet to, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas. Pagātnei nav nedz nākotnes, nedz cerību." Pieminot 2016. gada 28. septembrī mūžībā aizgājušo 9. Izraēlas prezidentu un apbrīnojot šī Izraēlas valstsvīra dzīves gudrību, kas atklājas šais nedaudzajos teikumos, vēlējos kaut šī runa iedvesmotu arī mūsu zemes vadītājus domām par savu valsti".

LZA prezidents Ojārs Spārītis

9. Izraēlas prezidenta Šimona Peresa uzruna
12. Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē Kijevā
2015. gada 11. septembrī

            "Mēs reiz sapņojām par savu valsti, bet zeme, kuru mēs ieguvām, nebija sapņu zeme. Tas bija neliels gabaliņš, viena tūkstošdaļa no Tuvajiem Austrumiem. Šī zeme neizturējās pret mums sevišķi draudzīgi. Tur bija purvi, moskīti, bet dienvidos - tuksneši un akmeņi. Vajadzēja izvēlēties starp odiem un akmeņiem. Te bija arī divi ezeri - viens jau miris, otrs mira. Bija arī ievērojama upe, bet tajā nemaz nebija ūdens. Nebija arī nekādu dabas resursu - ne zelta, ne naftas. Toreiz runāja, ka Tuvajos Austrumos pastāv divu tipu valstis - naftas zemes un svētās zemes. Mūsējā bija pavisam svēta tāpēc, ka uz tās vispār nebija nekā.

            Mēs bijām vientuļi. Mums nebija ne ticības brāļu, nedz valodas māsu, nedz kaimiņu ar līdzīgu vēsturi. Un tas viss norisinājās pēc holokausta. Mēs te ieradāmies un nezinājām, ar ko sākt. Patiešām nezinājām.

Un mēs padomājām: vislielākā dabas dāvana ir cilvēks. Cilvēki ir darījuši zemi bagātu, nevis zeme - cilvēku.

Un mēs visi kļuvām par zinātniekiem. Katrs Izraēlas fermeris, katrs savā kibucā sāka domāt kā attīstīt lauksaimniecību bez ūdens, bez zemes. Un mēs sākām to veidot. Tā kļuva par pirmo lauksaimniecību pasaulē, kura balstījās high-tech sasniegumos. Es pats toreiz biju Lauksaimniecības Universitātes students, un mēs centāmies risināt irigācijas jautājumus: mēs laistījām kokus ar karstu ūdeni un domājām, ka tā tie labāk augs.

            Par lielu izbrīnu noskaidrojās, ka lauksaimniecība, kura balstīta ne tikai zemes resursu izmantošanā, bet uz high-tech, ir iespējama. Mums šodien ūdens ir pietiekami. Ūdeni parasti atrod, to neiegūst. Bet mēs sākām to iegūt un mums veicās. Mēs sākām atsāļot ūdeni. Mēs selekcionējām dārzeņu šķirnes, kuras neprasa pārāk daudz ūdens. Lūk, tas arī ir viss noslēpums: nākamībai nav svarīgi tas, ko jūs atrodat, bet gan tas, ko jūs ražojat.

            Mums nebija ne ļaužu, ne ieroču, jo mēs nekad netikām karojuši. Pavisam mums bija 450 000 iedzīvotāju un viņu vidū nebija ne ģenerāļu, ne militārās pieredzes. ANO nolēma dibināt Izraēlas Valsti, bet faktiski risinājās karš. Ko gan mēs varējām darīt? Bija vien divas iespējas.

Pirmā - iedzīvotājiem vajadzēja kļūt vīrišķīgiem un drosmīgiem. Bija jāsaprot, ka mums nav citas izvēles. Mēs drīkstējām tikai uzvarēt. Ja mēs kaut reizi būtu zaudējuši, tad būtu zudis viss. Otrā iespēja - tā kā mums nebija ieroču, mēs sākām tos ražot. Lai attīstītu armiju, mums nācās attīstīt informācijas tehnoloģijas (IT). Izraēlas IT sektors strādāja armijas labā tāpēc, ka mēs bijām vieni naidīgā ielenkumā.

            Kādēļ es jums to stāstu? Līdz šim es jauniem puišiem un meitenēm tiku teicis: draugi, mums pieder daudzkārt vairāk nekā jūs domājat. Neesiet slinki! Jums pieder daudzkārt vairāk nekā zeme jums spēj dot. Jūs varat radīt lietas, kas jums vēl nav. Tā ir mācība ikvienam.

            Ukraina - tā ir viena no svarīgākajām zemēm pasaulē lauksaimniecības ziņā. Jūs patiešām piegādājat pasaulei ļoti daudz un jums nav jāatsakās no lauksaimniecības. Jūs varat to modernizēt un jums tas ir jādara, lai apvienotu tautas talantus un resursus. Visiem cilvēkiem piemīt milzīgs potenciāls, bet visi mēs esam mazliet slinki. Ja vēlaties ko sasniegt, ir jāstrādā. No debesīm nekas nekrīt. Mēs Izraēlā strādājām ļoti daudz, un kas gan tajā slikts? Nezinu. Ļaudis dodas atvaļinājumos - un tā ir tīrā laika nosišana. Man jau ir 90 gadu un es vēl nekad neesmu bijis atvaļinājumā. Man saka: "Vai tu esi prātīgs! Kad tu atpūties?". Bet es dodu priekšroku darbam. Es darbā gūstu prieku. Un neesiet pesimisti, jo tā arī ir tukša laika šķiešana, it īpaši, kad notiek pārmaiņas.

            Vajag sekot zinātnei. Tai nav robežu, ierobežojumu. Zinātne neskatās atpakaļ. Nepūlieties atrisināt pagātnes problēmas. Es arī nezinu, vai tas vispār ir iespējams. Pagātnei vispār nav nekādas nozīmes. Vienkārši studējiet to, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas. Pagātnei nav nedz nākotnes, nedz cerību.

            Cilvēki vienmēr no kaut kā baidās. Bet tikai Dievs zina, kas ar mums notiks.

Man dažkārt mēdz vaicāt: palūkojieties pagātnē - kādas ir bijušas jūsu pašas lielākās kļūdas? Es atbildu: mēs domājam, ka mums ir lieli sapņi. Bet tad mēs saprotam, ka tie nav bijuši nemaz tik ievērojami. Sapņojiet par ko lielu. Jo lielāki būs jūsu sapņi, jo vairāk jūs sasniegsiet.

Jūsu jaunā paaudze - tā ir lieliska. Taču viņos mani kaitina tas, ka viņi nicina politiķus. Viņi saka: politika ir korumpēta, tā nav domāta mums. Es atbildu: jūs esat godīgi, jūs vēlaties godīgu politiku. Ejiet un veidojiet politiku godīgu.

Šīs visas ir mācības, ko es esmu paņēmis līdz no pagātnes.

            Vēl cilvēki man vaicā: kā saglabāt aktivitāti. Vienkārši. Saskaitiet galvā jūsu sasniegumus un sapņus. Ja jums sapņu ir vairāk par sasniegumiem, tas nozīmē, ka jūs vēl esat jauni. Ja otrādi - tad esat jau veci."   

Atsauces:

Yalta European Strategy - Ukraine, Yalta Annual Meetings, Мрійте про більше. Найбільш надихаюча промова форуму YES, який закрився сьогодні (13.09.2015.)

Peres Center for Peace, Advice from Shimon Peres (14.09.2015.)