Zemgales forumā analizē reģiona ekonomisko izaugsmi, uzsver uzņēmēju, pašvaldību, zinātnieku un izglītības pārstāvju partnerības nozīmi

15.novembrī Jelgavā norisinājās forums "Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas", ko organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), valsts pētījumu programma (VPP) "EKOSOC-LV", Latvijas Pašvaldību savienība, Jelgavas pilsētas dome, Jelgavas novada dome un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

Foruma mērķis bija analizēt Zemgales reģiona ekonomiskās izaugsmes gaitu un problēmas, veicināt uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, aktivizēt Zemgales reģiona resursus un partnerību uzņēmēju, pašvaldību, augstskolu un zinātnes institūciju starpā.

Diskusijas moderators, LZA prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka foruma galvenais uzdevums ir noskaidrot Latvijas resursu attīstības un pieejamības līmeni, un akcentēja pašvaldību lomu teritoriju attīstībā un izaugsmes veicināšanā. O.Spārītis uzsvēra, ka svarīgi ir stiprināt cilvēkresursus, kā piemēru minot Brazīlijas pieredzi, kur doktora grādu ieguvušo skaits desmit gadu laikā palielinājies par 100%, vai Ķīnas situāciju, kur šis pieaugums ir sasniedzis pat 400% pēdējo desmit gadu laikā.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš iepazīstināja klātesošos ar redzējumu par Jelgavu kā Zemgales zinātnes un tehnoloģiju centru. A.Rāviņš norādīja uz sadarbības lielo lomu veiksmīgas attīstības nodrošināšanā - gan zinātnieku un uzņēmēju starpā, gan starp dažādiem reģioniem. Teritoriālās sadarbības jautājums ir aktuāls arī citur pasaulē - pasaules pašvaldību vadītāju kongresā kā nākotnes būtiskākais risinājums drošībai tika nosaukta pilsētu un pārējo teritoriju sadarbības veicināšanas nepieciešamība. Nozīmīgākais ekonomikas resurss reģionā tomēr ir cilvēks, kurš ir inovāciju radītājs.

Ministru prezidents Māris Kučinskis, raksturojot zinātnes iespējas un uzdevumus Latvijas ekonomikas attīstīšanai, norādīja, ka krīzes seku pārvarēšanā būtiski ir attīstīt konkurētspēju un celt darba ražīgumu. Valsts attīstības līmeni nosaka investīcijas vietējo dabas resursu padziļinātā pārstrādē un starpnozaru nišas produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un komercializācijas pakāpi, kā piemērus minot a/s „Latvijas Finieris", a/s „Latvijas Valsts meži", LLU, Jelgavas uzņēmumu Cross Timber Systems un citus.

LLU rektore Irina Pilvere klātesošos informēja par universitātes ieguldījumu un iespējām inovatīvās zinātnes pārnesē uzņēmējdarbībā. Rektore uzsvēra bioekonomikas kā vienas no viedās specializācijas stratēģijas prioritārajām jomām ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību: bioekonomikas nozares rada 57% no Latvijā saražoto preču pievienotās vērtības un 39% no Latvijas preču eksporta vērtības. Palielinot nozaru radīto pievienoto vērtību, eksportu ir iespējams kāpināt par 2 miljardiem eiro. LLU darbības rezultāti pētniecības un zinātnes jomā liecina par labiem rezultātiem: LLU ir pirmajā vietā Latvijas universitāšu starpā vērtējot WOS vai SCOPUS rakstu skaitu, kā arī Latvijā un ārvalstīs uzturēto patentu skaita ziņā uz vienu zinātniskā personāla pilna laika ekvivalentu.

Akadēmiķe Baiba Rivža raksturoja Zemgales reģiona ceļu uz viedo ekonomiku, izvērtējot "EKOSOC-LV" programmas projektā paveikto. Zemgales reģionā palielinās to uzņēmumu skaits, kur tiek izmantotas augstās vai vidējās tehnoloģijas un zināšanu ietilpīgi pakalpojumi - 2014. gadā šādu uzņēmumu bija par 228% vairāk nekā 2009. gadā (Pierīgas reģionā - 275%, Latgales reģionā - 182%). Pētījuma ietvaros veiktajā iespējamo attīstības scenāriju izvērtēšanā eksperti kā nozīmīgāko min viedas ekonomikas scenāriju, kas paredz inovācijās un uzņēmējdarbībā balstītu attīstību. Attīstības pamatā ir Zemgales novadu unikālie resursi, uzņēmējdarbības aktivitātes intensitāte un kvalificēta darbaspēka pieprasījuma pieaugums. Akadēmiķe norādīja, ka veiksmīga attīstība balstās sadarbībā starp publisko un akadēmisko sektoru, NVO, privāto sektoru un medijiem.

Foruma turpinājumā SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs analizēja Bauskas novada sabiedrisko pakalpojumu - īpaši izglītības - iespējamās strukturālās reformas, Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sniedza ieskatu Latvijas ekonomikā par tendencēm 2017. un 2018. gadā, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes profesore Natalja Lāce analizēja inovācijas un uzņēmējdarbības attīstību atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijai.

Foruma otrajā daļā LR 12. Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris raksturoja neatkarīgu juristu zinātniskos pētījumus kā garantu normatīvā regulējuma kvalitātei un tautsaimniecības saprātīgai attīstībai. Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna sniedza ieskatu iestādes paveiktajā un plānotajā uzņēmējdarbības attīstībai Jelgavā un tās apkārtnē, savukārt Enno Ence dalījās ar SIA „MILZU" pieredzi inovatīvu lauksaimniecības produktu komercializācijā.

Foruma dalībniekiem bija iespēja degustēt LLU sadarbības partneru - pārtikas ražotāju - produkciju: MILZU pārslas, ābolu un bumbieru čipsus "Garden Snack", košļājamās bišu maizes pastilas "BEE Bite", Graci uzturvielām bagāto musli, cūku pupu uzkodu "Pupuchi" un citus gardumus.

Sagatavoja:
Zane Bulderberga
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte
Ekonomikas un reģionālās attīstības institūts

Prezentācijas