Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir atlieta bronzā, tās aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversā tiek iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un medaļas piešķiršanas datums.

LZA Lielā medaļa (averss). Autors: LZA Goda loceklis Jānis Strupulis (1993). Uz medaļas attēlots LZA ģerbonis

LZA Lielā medaļa (reverss)

Kandidātus apbalvošanai ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu var ieteikt LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi, LZA nodaļas, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un īsu uzziņu par ieteicamo kandidātu. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.

Līdz šim LZA Lielo medaļu saņēmuši Jānis Graudonis un Jānis Stradiņš (1993), Edgars Dunsdorfs un Egons Lavendelis (1994), Elmārs Grēns un Dītrihs Andrejs Lēbers (1995), Edmunds Lukevics un Magda Štaudingera- Voita (1996), Vaira Vīķe-Freiberga un Edgars Siliņš (1997), Dainis Draviņš un  Jānis Krastiņš (1998), Juris Upatnieks un Olģerts Lielausis (1999), Gunārs Birkerts un Mārtiņš Beķers (2000), Juris Hartmanis un Andris Caune (2001), Tālis Millers un Vladimirs Toporovs (2002), Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Indriķis Šterns (2003), Imants Lancmanis un Andris Padegs (2004), Elmārs Blūms un Edvīns Vedējs (2005), Rihards Kondratovičs un Trevors Fennels (2006), Viktors Hausmanis un Roberts Evarestovs (2007), Vitauts Tamužs un Ēriks Kupče (2008), Ivars Kalviņš un Kristaps Zariņš (2009), Mārcis Auziņš un Kurts Švarcs (2010), Ēvalds Mugurēvičs un Rihards Villems (2011), Pauls Pumpēns un Andrievs Ezergailis (2012), Andris Ambainis un Alvis Brāzma (2013).

1993:

Jānis Graudonis par izcilo ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā.

Jānis Stradiņš par izciliem darbiem organiskajā ķīmijā un Latvijas zinātnes vēsturē.

1994:

Edgars Dunsdorfs par izcilu ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā.

Egons Lavendelis par radošiem sasniegumiem zinātnē un augstākās izglītības jomā.

1995:

Elmārs Grēns par ievērojamiem sasniegumiem molekulārbioloģijā.

Dītrihs Andrejs Lēbers par ievērojamiem sasniegumiem juridiskajās zinātnēs.

1996:

Edmunds Lukevics par ievērojamiem sasniegumiem organiskajā un metālorganiskajā ķīmijā.

Magda Štaudingera - Voita par ievērojamiem sasniegumiem mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei.

1997:

Vaira Vīķe-Freiberga par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām.

Edgars Siliņš par jauna zinātniskā virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā.

1998:

Dainis Draviņš par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanā.

Jānis Krastiņš par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

1999:

Oļģerts Lielausis par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē.

Juris Upatnieks par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē.

2000:

Mārtiņš Beķers par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisku procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā.

Gunārs Birkerts par izcilu ieguldījumu 20.gadsimta pasaules arhitektūrā.

2001:

Andris Caune par būtisku devumu senās Rīgas vēstures un arheoloģijas izpētē.

Juris Hartmanis par izcilu ieguldījumu datorzinātņu attīstībā.

2002:

Tālis Millers par izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā.

Vladimirs Toporovs par izcilu zinātnisko devumu baltu valodniecībā un etnoģenēzes izpētē.

2003:

Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds par izciliem darbiem varbūtisko algoritmu un kvantu automātu teorijā, izveidojot zinātnisko skolu Latvijā.

Indriķis Šterns par Latvijas viduslaiku vēstures pētniecību.

2004:

Imants Lancmanis par Rundales pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē.

Andris Padegs par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru arhitektūras izstrādē.

2005:

Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas zinātniskā virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā.

Edvīns Vedējs par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.

2006:

Rihards Kondratovičs par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā.

Trevors Fennels par ieguldījumu latviešu vēsturiskās valodniecības attīstībā un latviešu valodas pieminekļu izdošanā un komentēšanā.

2007:

Viktors Hausmanis par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.

Roberts Evarestovs par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā.

2008:

Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā.

Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

2009:

Ivars Kalviņš par jaunu konkurētspējīgu ārstniecisku preparātu izveidošanu un inovatīvas ievirzes stiprināšanu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Kristaps Zariņš par izciliem sasniegumiem asinsvadu ķirurģijā un Latvijas un ārzemju mediķu vienotības stiprināšanā.

2010:

Mārcis Auziņš par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā.

Kurts Švarcs par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.

2011:

Ēvalds Mugurēvičs par būtisku devumu Latvijas arheoloģijas izpētē un viduslaiku hroniku edīcijā.

Rihards Villems par izcilu devumu arheoģenētikā.

2012:

Pauls Pumpēns par nozīmīgu ieguldījumu molekulārajā virusoloģijā un jaunas pētnieku paaudzes audzināšanā.

Andrievs Ezergailis par būtisku devumu Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē.

2013:

Andris Ambainis par izciliem rezultātiem kvantu skaitļošanas teorijā.

Alvis Brāzma par izciliem rezultātiem bioinformātikā.