Zinâtnes Vçstnesis

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri

1998. gada 21. septembris * 15(160) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts

_______________________________________________________________________________________

 

Numura saturs

*******************************************

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS
GODA UN ÂRZEMJU LOCEKÏU
KANDIDÂTI 1998. GADÂ

Latvijas Zinâtòu akadçmija paziòo, ka 1998. gada novembrî paredzçtajâm jauno akadçmijas locekïu vçlçðanâm reìistrçti un ar LZA Senâta 14. jûlija lçmumu apstiprinâti ðâdi kandidâti:

GODA LOCEKÏI — 4 vakances

Ludmila AZAROVA — dz. 1935. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — literatûra. Izvirza LZA goda loc. L. Dzene.

Raisa DEÒISOVA — dz. 1930. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte  - antropoloìija. Izvirza LU Latvijas vçstures institûta Dome.

Visvaldis KURÐS — dz. 1928. g. Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa, specialitâte — ìeoloìija. Izvirza LZA îst. loc. U. Sedmalis.

Jânis OSIS — dz. 1929. g. Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa, specialitâte — inþenierzinâtnes. Izvirza RTU Senâts.

Zigmunds SKUJIÒÐ — dz. 1926. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — literatûra. Izvirza LZA îst. loc. V. Hausmanis un LZA goda loceklis M. Birze.

Mâra ZÂLÎTE — dz. 1952. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — literatûra. Izvirza LZA goda loceklis M. Birze.

ÂRZEMJU LOCEKÏI — 6 vakances

Andreas ADÂLS (ANDREAS ADAHL, Zviedrija) — dz. 1938. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — politoloìija. Izvirza LZA îst. loc. T. Millers.

Þils BRASÂRS (GILLES BRAS SARD, Kanâda) — dz. 1955. g. Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa, specialitâte — informâtika. Izvirza LZA îst. loc. M. Freivalds. Atbalsta LU Senâts.

Rolfs EKMANIS (ASV) — dz. 1929. g. Humanitâro un so ciâ lo zinâtòu nodaïa, specialitâte — literatûrzinâtne. Izvirza LZA îst. loc. I. Tâle.

Jânis KRÇSLIÒÐ (ASV) — dz. 1924. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — bibliogrâfija. Izvirza LZA îst. loc. V. Hausmanis.

Indriíis ÐTERNS (ASV) — dz. 1918. g. Humanitâro un so ciâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — vçsture. Izvirza LZA goda loc. H. Strods.

Ralejs TEPFERS (Zviedrija) — dz. 1933. g. Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa, specialitâte — materiâlu zinâtnes. Izvirza LU Polimçru mehânikas institûta Dome un Latvijas Materiâlu Pçtîðanas biedrîba.

Çvalds TINISONS (EVALD TONISSON, Igaunija) — dz. 1928. g. Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa, specialitâte — arheoloìija. Izvirza LU Latvijas vçstures institûta Dome.

Jurijs URÞUMCEVS (Krievijas Federâcija, Sahas Repub lika) — dz. 1929. g. Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa, spe cialitâte — mehânika, LZA korespondçtâjloceklis. Izvirza LZA îst. loc. V. Tamuþs.

LZA ìenerâlsekretârs A. SILIÒÐ

Numura saturs

*******************************************

LZA sçde

“Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes”

Kâda ir atðíirîba starp pesimistu un optimistu? Pesimists drûmi pavçsta: “Ir tik slikti, ka sliktâk vairs nevar bût!”. Bet optimists dzîvespriecîgi iebilst: “Var bût, var bût!” Anekdote ienâca prâtâ, klau soties Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdi “Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes”, kuru ð. g. 11. septembrî bija organizçjusi Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa.

Jâ, tieðâm — par ko lai priecâjas, ja Latvija Eiropas Savienîbas kandidâtvalstu starpâ stabili ieòem pçdçjo vietu visos ekono miska jos râdîtâjos. Ja, saglabâjoties paðreizçjam, mûsuprât, pat ïoti ieprie cinoðajam iekðzemes kopprodukta pieaugumam 6,5% gadâ, mçs Eiropas Savienîbas visvâjâkâs valsts Grieíijas lîmeni sasniegsim pçc 22 gadiem, bet ES vidçjo lîmeni — pçc 30 gadiem. Ja krietni sa sprin dzinâsimies un uzdabûsim iekðzemes kopprodukta pieau gumu lîdz 10%, tad ðie skaitïi attiecîgi bûs 15 un 20 gadi, protams, ja Eiropas Savienîbas valstu IKP paliks uz vietas, kas nu gan nav ticams. Vçl drûmâka aina paveras pçc naudas pirktspçjas salîdzi nâðanas. Slovçnijâ tâ ir 12 000 dolâru gadâ uz vienu cilvçku, Latvijâ — 3268 dolâri. Iekðzemes kopprudukts Latvijâ uz vienu iedzîvotâju ir 18% no Eiropas Savienîbas vidçjâ lîmeòa un divas reizes atpaliek no kandidâtvalstu lîmeòa. Ðos skaitïus savâ referâtâ minçja LZA kor. loc. prof. Pçteris Guïâns.

Loìiski rodas jautâjums, kâpçc Latvija nonâkusi tik noþçlojamâ stâvoklî, ja taèu bijuðajâ Padomju Savienîbâ tâ bija ekonomiski vis augstâk attîstîtâ republika pçc nacionâlâ ienâkuma? Igauòi atradâs turpat lîdzâs. Kâ iznâcis, ka Lietuvai un Latvijai ir vislielâkais ekono miskais kritums? Tâdçï, ka mçs bijâm visvairâk integrçti Padomju Savienîbas tautsaimniecîbâ. Latvijâ atradâs lielie vissavienîbas uz òçmumi, kas strâdâja ar visâ savienîbâ raþotâm izejvielâm un deta ïâm. Lai atceramies katrâ kaut visvienkârðâkajâ ekonomiskâs ìeogrâ  fijas mâcîbu grâmatâ, katrâ tautsaimniecîbas izstâdç, pat katrâ rûpnîcâ goda vietâ izstâdîtâs kartes, kur Rîga atradâs plaða un saza rota zirnekïu tîkla centrâ, bet tâ pavedieni aizstiepâs lîdz pat Sibîrijai un Tâlajiem austrumiem. Redz, cik mçs vareni, kâdi mums ekono miskie sakari, kâda vissavienîbas darba dalîðana! Salîdzinot ar citiem PS reìioniem, Latvijai bija modernas tehnoloìijas un labi ap mâ cîts, apzinîgs (kas nebija mazsvarîgi!) darbaspçks. Kad ðîs saites satrûka, Latvija cieta visvairâk. Tieði tâdçï, ka tai bija ðie progresîvie râdîtâji. Tâtad — ekonomiskais kritums bija objektîvs, bet vai tam neizbçgami bija jâbût tik lielam?

Pçc prof. P. Guïâna domâm, savu lomu nospçlçja arî subjek tîvais faktors. Valsts izlaida no kontroles lielos uzòçmumus, kuri tâ dçjâdi praktiski kïuva par bezsaimnieka uzòçmumiem. Vçl vairâk — populârs bija sauklis — jo âtrâk sabruks, jo labâk. Nu ðîs bezatbildîbas sekas ir redzamas.

Kâ iziet no situâcijas? Izeja var bût tikai smaga un ilgstoða. Jâcenðas veidot jauni konkurçtspçjîgi uzòçmumi. Ir labi mazie un vidçjie uzòçmumi, bet tie galvenokârt strâdâ iekðzemes patçri òam. Jâbût arî tâdiem, kas strâdâ uz ârçjo tirgu. Lai tâdi rastos, va ja dzîgi kadri un lîdzekïi. Lîdzekïi jâòem no iekðzemes kopprodukta, kas ir paredzçts trim galvenajiem virzieniem — kopçjâ pamatka pi tâla veidoðanai, valdîbas patçriòam un personîgajam patçriòam. Taèu visi ðie lielumi Latvijai salîdzinot ar ES kandidâtvalstîm ir stipri bçdîgi. Tâ, piemçram, personîgais patçriòð uz vienu iedzîvotâju Slo vç nijai ir 13,5 tûkstoði dolâru, bet Latvijai — 1500 dolâru.

Tâtad, paralçli vietçjiem resursiem jâizmanto ârvalstu investî cijas, kurâm jâbût mçrítiecîgâkâm nekâ lîdz ðim. Tâm jârada jaunas darbavietas, jâveido konkurçtspçjîgi uzòçmumi.

Dr. ekon. Druvis Âbele, Ekonomikas institûta nodaïas vadîtâjs, iepazîstinâja ar jaunâkajâm tendencçm uzòçmçjdarbîbâ Latvijâ. 1996. gada nogalç 8,7 tûkst. Latvijas iedzîvotâju veica uzòçmçj dar bîbu tirdzniecîbâ, 8,2 tûkst. lauksaimniecîbâ un 11,1 tûkst. citâs noza rçs. 1997. gada beigâs ðie skaitïi bija ðâdi: tirdzniecîbâ 13,8 tûkst., lauk  saimniecîbâ 6,1 tûkst., pârçjie — iepriekðçjâ gada lîmenî. Lielâ kais skaits ir sabiedrîbas ar ierobeþotu atbildîbu (SIA), mazâkais — akciju sabied rîbas (A/S), kaut gan tâs ir racionâlâkâ forma kapitâla piesaistîðanai.

D. Âbele runâja par riska faktoriem, par to, kâ tiek pârdoti vai privatizçti maksâtnespçjîgi uzòçmumi, kas nereti tiek îpaði lîdz tâdam stâvoklim novesti, lai, nenokârtojot ðo uzòçmumu saistîbas ar valsti, par zemâku maksu varçtu nopirkt to materiâlo bâzi.

Ârzemju investori ir ieinteresçti Latvijâ iepludinât vecu, bieþi vien demontçtu tehniku. Nereti cieð arî tie, kuri jaunu tehniku iepir kuði ar lîzingkompâniju starpniecîbu — pie pirmiem nenomaksâtiem procentiem ðî tehnika tiek atsavinâta, pie kam tiek radîta situâcija, lai uzòçmumi nespçtu nomaksât ðos procentus, kâ tas notiek, pie mç ram, starptautiskajos autopârvadâjumos.

Arî LZA kor. loc. Raita Karnîte, kuras uzstâðanâs temats bija “Ârvalstu investîcijas un Latvijas tautsaimniecîbas struktûra — vçlmes un iespçjas”, aicinâja ârvalstu ekonomisko politiku attiecîbâ pret Latviju vçrtçt ar skaidru galvu un izpratni. Viòa savu uzstâðanos sadalîja trîs daïâs:

VAI ÂRVALSTU INVESTÎCIJAS LATVIJAI IR KAUT KAS SEVIÐÍS?

VAI LATVIJÂ IR KÂ VISUR?

KAS JÂZINA, DARBOJOTIES AR ÂRVALSTU INVESTÎCIJÂM?

Ârvalstu investîcijas Latvijâ nav nekas seviðís, bet normâla, vajadzîga lieta. Kâ var pastâvçt firma, ja tehnoloìijas un inovâcijas maksâ dârgi, tâs ne katrs spçj atïauties? Lai firma kïûtu konku rçt spçjîga, tai sava produkcija jâraþo labâkâ kvalitâtç un ar mazâkâm izmaksâm. Tam nepiecieðamas ârvalstu investîcijas. Ârvalstu investî cijâs nav “labâ onkuïa” un “nabaga radinieka”, tâs ir izdevîgas abâm pusçm, jo ekonomiski plaukstoða valsts ir arî labs noieta tirgus.

Uz jautâjumu, vai Latvijâ ir tâ kâ visur, R. Karnîte atbild, ka pie mums ir vçrojams zinâms aizdomîgums. Vai tikai negrib mûs ap krâpt, tâ sakot, “apèakarçt”? Ir vispârpieòemts, ka ârzemju investî cijas vispirms ieplûst tajâs nozarçs, kas ir stabilâkas — galvenokârt infrastruktûrâ. Tikai tad, kad valsts jau ir apliecinâjusi savu stabilitâti, sâk rasties investîcijas raþoðanas uzòçmumos. Tâpat tas notiek ar ìeogrâfisko izvietojumu — vispirms galvaspilsçtâ un lielâkajâs pilsçtâs, pçc tam radikâli pa visu valsti.

Kas ârvalstu investîcijâs ir pozitîvs un kas negatîvs? Pozitîvs ir jaunas darbavietas, tirgi, kredîti. Negatîvi ir tas, ka ârvalstis cenðas panâkt sev labvçlîgu likumdoðanu. Ârvalstu firmas jebkurâ laikâ var aiziet, ja tâm kaut kas vairs nepatîk, kâ tas Latvijâ bija ar “Kellogg's”, bet mums te ir jâpaliek. Skaidrs, ka ârvalstu firmas vienmçr rîkojas savâs interesçs, tas ir dabiski. Cits jautâjums ir, kâ saskaòot viòu intereses ar mûsçjâm.

Pie negatîvâ var pieskaitît arî to, ka ârzemju investîcijas ïauj “atmazgât netîru naudu”. Tâs samazina nacionâlo kopproduktu par to daïu, ko no valsts izvedîs. Uz jautâjumu, kâds ârzemju investîciju lîmenis bûtu pieïaujams, ârzemju speciâlisti uzskata, ka nav tâda lîmeòa, kas varçtu bût valstij kaitîgs. Mçs tam nepiekrîtam.

Atgrieþoties pie jau iepriekð pieminçtajâm jaunajâm tehnolo ìijâm, arî R. Karnîte apstiprinâja, ka ârvalstu ieguldîtâji nav ieinte resçti te izvietot progresîvas raþotnes un tehnoloìiju, tâs tiek patu rçtas sev.

Kur visâ ðajâ pasâkumâ, proti, Zinâtòu akadçmijas rîkotajâ sçdç, bûtu redzams kâds spçka pielikðanas punkts tieði Latvijas zinâtniekiem? R. Karnîte pasaka arî to — nacionâlâ zinâtne var uz stâ ties ekspertu lomâ un, dodot juridisko, ekonomisko un tehno loìisko novçrtçjumu, panâkt, lai ârvalstu investîcijas bûtu efektîvâkas.

Kâ jau bija gaidâms, jautâjumu bija daudz, un ne uz visiem ekonomisti spçja atbildçt. Piemçram, par to, cik miljonus mûsu biznesmeòi nogulda ârzemju bankâs. Ekonomisti var operçt tikai ar tiem skaitïiem, kas ir atklâtîbâ. Baumas paliek þurnâlistu kompe tencç. Tâpat tas ir ar çnu ekonomiku. “Es neticu, ka mçs esam tik nabagi kâ izskatâmies,” teica R. Karnîte. Tâda jau ir cilvçka daba — drîzâk savu rocîbu vârdos vçrtçt pieticîgâk (lai citi nenoskaustu!), nekâ brîviòiski plâtîties.

Z. K.

LZA sçdç  “Latvijas  tautsaimniecîbas  aktualitâtes”  1998. g. 11. septembrî nolasîto LZA prezidenta J. Stradiòa ievadreferâtu “Latvijas tautsaimniecîbas aktualitâtes un Pauls Dzçrve” lasiet nâkamajâ “Z.V” numurâ.

Numura saturs

*******************************************

Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas koncepcija — Latvijas Republikas Ministru kabinetâ

Ð. g. 28. jûlijâ LR Ministru kabineta sçdç Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas koncepciju “priekðâ stâdîja” Augstâkâs izglîtîbas padomes priekðsçdçtâja B. Rivþa un Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs J. Ekmanis. Iepazîstinâm ar LR Ministru kabineta sçdes protokola izrakstu un sçdes sastâvu.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SÇDES PROTOKOLA IZRAKSTS

Rîgâ

Nr. 40

1998. gada 28. jûlijâ

Par Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas koncepciju

1. Pieòemt zinâðanai Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas iesniegto Latvijas Republikas Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes attîstîbas koncepciju.

2. Atzît zinâtni un augstâko izglîtîbu par svarîgu un nepiecieðamu priekðnosacîjumu konkurçtspçjîgas ekonomikas un lîdzsvarotas sabiedrîbas attîstîbas nodroðinâðanai, atzît, ka tâm nepiecieðama pastiprinâta valsts uzmanîba un atbalsts.

3. Izglîtîbas un zinâtnes ministrijai lîdz ð. g. 30. oktobrim izstrâdât koncepcijas realizâcijas plânu atbilstoði sçdç izteiktajâm nostâdnçm par nepiecieðamîbu izvçrst studiju kreditçðanas sistçmu un saistît to ar studiju kvalitâtes jautâjumiem, izvçrst zinâtnes finansçðanas sistçmu un veicinât zinâtnieku sastâva atjaunoðanu, izstrâdât priekðlikumus augstskolu rîcîbâ esoðo lîdzekïu apsaimniekoðanas kârtîbai. Izstrâdâto rîcîbas plânu iesniegt izskatîðanai Ministru kabineta sçdç.

Ministru prezidents

G. Krasts

Valsts kancelejas direktors

A. Vîtols

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SÇDES PROTOKOLS

Rîgâ

Nr. 40

1998. gada 28. jûlijâ

Sçdi vada

Ministru prezidents — G. Krasts

Piedalâs:

Aizsardzîbas ministrs — T. Jundzis

Ârlietu ministrs — V. Birkavs

Ekonomikas ministrs — L. Strujeviès

Izglîtîbas un zinâtnes ministrs — J. Gaigals

Finansu ministrs — R. Zîle

Satiksmes ministrs — V. Kriðtopans

Tieslietu ministrs — Dz. Rasnaès

Zemkopîbas ministrs — A. Râviòð

Veselîbas valsts ministrs — V. Jaksons

Vides valsts ministrs — I. Emsis

Paðvaldîbu lietu valsts ministrs — J. Bunkðs

Ar padomdevçja tiesîbâm piedalâs:

Valsts zemes dienesta ìenerâldirektors — G. Grûbe

Latvijas Bankas prezidents — E. Repðe

Valsts kontroles pârstâvis — K. Beljânis

Ìenerâlprokuratûras pârstâvis — E. Ziediòð

Valsts kancelejas direktors — A. Vîtols

Valsts kancelejas direktora vietnieka tiesîbu

aktu lietâs pienâkumu izpildîtâja — U. Mihailova

Protokolç Dokumentu nodroðinâjuma departamenta vadîtâja — L. Peinberga

Numura saturs

*******************************************

Vai no Rîgas lîdz Taibejai ir tikpat tâlu,

kâ no Taibejas lîdz Rîgai?

Saruna ar LZA viceprezidentu J. Ekmani

“Z. V.” — Mçs jau pagâjuðajâ laikraksta numurâ informçjâm, ka Rîgâ bija ieradusies plaða Íînas Republikas (Taivâna) Nacionâlâs zinâtnes padomes delegâcija. Jûs bijât gan tajâ LZA un LZP vadoðo darbinieku grupâ, kas pçc ðîs Nacionâlâs zinâtnes padomes ielû guma apmeklçja Taivânu pagâjuðâ gada martâ, gan nodar bojâties ar tâlo viesu uzòemðanu ð. g. 2. un 3. septembrî. Îsumâ pastâstiet mûsu lasîtâjiem, kas ir Nacionâlâ zinâtnes padome un cik liela ir tâs vara.

J. Ekmanis — Íînas Republikas (Taivâna) Nacionâlâ zinâtnes padome pie mums bija ieradusies kuplâ skaitâ — 8 cilvçku liela delegâcija, kurâ bija padomes priekðsçdçtâjs, vicepriekðsçdçtâjs un èetru svarîgâko departamentu direktori, tâtad — paðâ augstâkajâ lîmenî. Ðî padome pçc savas lomas tiek uztverta kâ superministrija, kas sadala visu valsts budþeta naudu zinâtnei un tehnoloìijai. ZP sastâvâ ir 16 ministriju ministri un, kâ smçjâs priekðsçdçtâjs, viòð tâdâ gadîjumâ ir superministrs. Visas ministrijas zinâtnes attîstîbai naudu saòem tikai tad, ja ðî padome to akceptç. Par to, cik Nacionâlâ zinâtnes padome Taivâna ir prestiþa, liecina arî tas, ka tâs priekð sçdçtâjs, kurð mûsu akadçmijas delegâciju uzòçma pçrn martâ, tagad ir Taivânas vicepremjers. Paðreizçjais priekðsçdçtâjs ir bijis universitâtes rektors, izglîtîbas ministrs. Taivânâ zinâtne ir prioritâra, un neviena politiska partija to necenðas noliegt.

“Z. V.” — Vai tad arî Taivânâ ir antagonistiskas politiskas partijas?

J. Ekmanis — Protams. Lîdz Taivânas apmeklçjumam arî mçs nebijâm padomâjuði par to, ka Taivâna ir sarkana, arî tâs karogs ir sarkans, notiek daþâdi mîtiòi, demonstrâcijas un citi mums jau aizmirsti komunistiskâs ideoloìijas pasâkumi. Îstenîbâ jau Mao Czeduns un Taivânas nacionâlais varonis Èans Kaiði, kuram, starp citu, arî ir uzcelts mauzolejs, bija cîòu biedri, tikai nesapratâs varas jautâjumos. “Èans Kaiði un viòa kliíe” patvçrâs Taivânas salâ un arî sâka celt sociâlismu, tikai ar citu pieeju ekonomikai. Taivânas mçríis bija sekmçt mazo, zinâtòietilpîgo uzòçmumu attîstîðanu. Tie ir Taivânas ekonomikas pamats. Viòiem nav lielu monopol kom pâniju, tâdçï Dienvidaustrumâzijas ekonomiskâ krîze Taivânu skâra maz, atðíirîbâ no Japânas un Dienvidkorejas. Uzòçmumi ir mazi, ne vairâk kâ pâris desmiti strâdâjoðo, un, ja bankrotç tâds mazs uzòçmums, valsts no tâ necieð. Kâ viòi paði teica, pat 1000 mazu uzòçmumu bankrots nav valstij sâpîgs, jo tie momentâli rodas no jauna. Saskrien radinieki, samet naudu un, skaties tik, uzòçmums jau raþo kaut ko pavisam citu, kam atkal ir noiets. Tieði ðî spçja pâro rientçties, praktiski daþu dienu laikâ pâriet uz citu produkciju, garantç ðâdu nelielu uzòçmumu dzîvotspçju. Valsts ðo uzòçmumu attîstîðanâ ieliek fantastisku naudu. Piemçram, nu jau vairâk nekâ 10 gadus tiek attîstîti un kultivçti tehniskie centri un zinâtnes parki pie Taivânas 50 universitâtçm.

“Z. V.” — 50 universitâtes? Piedodiet, cik tad galu galâ Taivâna ir liela un cik tajâ iedzîvotâju?

J. Ekmanis — Taivâna platîbas ziòâ ir divas reizes mazâka par Latviju un tajâ dzîvo 10 miljoni. Tâtad, par zinâtnes parkiem. Mçs apmeklçjam vienu tâdu parku pie universitâtes, tiesa, lielu par ku, kurâ ietilpa aptuveni 240 mazas firmas. Ðis parks no Nacionâlâs zinâtnes padomes pagâjuðajâ gadâ saòçma 13 miljar dus dolâru, pa 54 miljardiem uz katru firmu. Ja tâ bûtu pie mums, tad Latvijas tehnoloìiskais centrs ar 35 firmâm saòemtu gadâ 1,8 miljardus dolaru lielu valsts dotâciju. Tad kâ lai mçs ðâdos nevien lîdzîgos apstâkïos mainâmies pieredzç? Pie tam Taivânâ ðâdi parki ir skaitâmi padsmitos.

“Z. V.” — Vai tas nozîmç, ka viòiem zinâtnei tiek atvçlçti krietni lielâki procenti no kopprodukta?

J. Ekmanis — Nç, tâ nav. Izglîtîbai viòi atvçl kâdus 5% no kopprodukta un zinâtnei kâdus 2%, bet tas kopprodukts ir tik liels, ka ne izglîtîba, ne zinâtne vairâk nespçj “sagremot”.

“Z. V.” — Kaut ko taèu viòi tomçr ðeit redzçja?

J. Ekamanis — Viòi ðajâs divâs dienâs redzçja ïoti daudz un bija ârkârtîgi apmierinâti. Bija oficiâlâ tikðanâs Latvijas Zinâtòu akadçmijâ, sarunas ar LU rektoru, Rektoru padomi, Augstâkâs izglî tîbas padomi, Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisiju. Arî “ne valstiska” tikðanâs ar izglîtîbas ministru — pie mums, Zinâtòu akadçmijâ, jo, kâ zinâms, valstisku saiðu mums ar Íînas Republiku (Taivâna) nav, ir tikai Taibejas misija Latvijâ. Íînieðu pusi ïoti ieinte resçja mûsu Izglîtîbas likums un viòi lûdza mums to aizsûtît. Tieði par LZA un Nacionâlâs zinâtnes padomes sadarbîbu nu jau ir kon kretizçjuðies tie punkti, kuri ieskicçjâs pagâjuðâ gada martâ. Tie ir:

1. Farmâcija, jaunu zâïu raþoðana. Arî viòiem ir nacionâlâ far mâ cijas un biotehnoloìijas programma un viòi, îpaði pçc iepa zî ðanâs ar Organiskâs sintçzes institûtu, ïoti labprât sadarbotos ðajâ jomâ. Jau septembrî OSI ierodas liela grupa speciâlistu, oktobrî uz Taibeju dodas ðîs sadarbîbas kurators no mûsu puses akadçmiíis I. Kalviòð. Runa varçtu bût arî par kopçjiem patentiem.

2. Sadarbîba mikro- un optoelektronikâ, kurâ mûsu puses pârstâvji bûtu LU Cietvielu fizikas institûts. Ðo projektu koordinçtu LU CFI direktors prof. A. Krûmiòð.

3. Informâcijas, zinâtnes un tehnoloìijas izstâþu centrs. Tas bija mûsu ierosinâjums, kas radâs pçc lîdzîga centra apmek lçðanas Taivânâ. Tas burtiski òudzçja no skolçniem un jaunieðiem, un tur tieðâm bija ko redzçt. Pie tam, ne tikai redzçt, bet arî paðiem darboties. Ðâds centrs Rîgâ vienlaikus varçtu bût Taivânas zinâtnes, tehnoloìijas un raþoðanas reklâma un vienlaikus arî milzîgs izglî tojoðs komplekss mûsu jaunatnei. Varçtu runât arî par t. s. digitâlo muzeju. Taivânieði pastâstîja, ka ðobrîd pasaules lielâkajos muzejos tiek veidota datu bâze, kuru pa elektroniskajiem tîkliem bûs iespçjams noskatîties katrâ Taivânas skolâ. Ja izstâþu centrs izveidotos pie mums, arî Latvijas skolçniem, protams, ar attiecîgiem komentâriem, kïûtu pieejami visas pasaules muzeju dârgumi. Interesanti, ka arî mçs kaut ko spçjâm piedâvât ðim projektam. Piemçram, íînieðu pusi ieinteresçja mûsu Medicînas vçstures mu zejs, Dabas muzejs un Etnogrâfiskais brîvdabas muzejs. Viss ðis lielais izstâþu centra projekts tiktu îstenots ar Íînas Republikas (Taivâna) Nacionâlâs zinâtnes padomes lîdzekïiem. Par mûsu zinâtnes atbilstoðo lîmeni un tehnisko nodroðinâjumu íînieðu kolçìi pârliecinâjâs LU Matemâtikas institûtâ, kura direktors akadçmiíis J. Bârzdiòð koordinçs ðo projektu. Latvijas Zinâtòu akadçmija savukârt dotu telpas — patlaban tukða un neizmantota stâv aptuveni 300 m2 lielâ Zinâtòu akadçmijas Augstceltnes skatuves aizmugures daïa trîsstâvu augstumâ, kas savâ laikâ bija izdegusi. Tai pat ir atseviðía ieeja no ârpuses.

4. Sadarbîba sociâlajâs zinâtnçs. Viòus ïoti interesç sociâlie procesi, kas notiek Baltijâ un Austrumeiropas pçcsociâlisma zemçs. It îpaði, kâ cilvçki piemçrojas jaunajiem sociâlekonomiskajiem apstâkïiem. Íînas Republikas (Taivâna) Nacionâlajai zinâtnes pa domei ir sava pârstâvniecîba Bonnâ, kas nodarbojas ar Eiropas jau tâjumiem, bet viòus arî ïoti interesç Baltija. Ðeit sadarbîbu koordinçs Dr. T. Tisenkopfs no Filozofijas un socioloìijas institûta, kurð arî pats drîzumâ dosies uz Taibeju. Tur tiek rîkota sociologu konfe rence, kurâ pieaicinâti tie Rietumeiropas speciâlisti, kas pçta pârejas procesa valstis.

Taivânas Íînas kolçìiem ïoti patika tas, ka Rîgâ tik daudz ko ceï un rekonstruç, ka dzîve iet uz priekðu. Ârkârtîgi patika Vecrîga, it îpaði vçsturiskâs daïas sasaiste ar moderno, mûsdienîgo, kas Dienvidaustrumâzijai, kur ir tik liela un sena vçsture, ir aktuâla. Viòi iepazinâs arî ar starptautisko izstâdi “Baltijas dinamika”, kas lîdz ar konferenci tieði tajâs dienâs noritçja Rîgâ. Domâju, ka ðîs bija ïoti darbîgas un uz nâkotni orientçtas dienas.

Ar akadçmiíi Juri Ekmani tikâs Zaiga Kipere

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vçstîjums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusi Latvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç

1998. gada augustâ (31.07.—07.08.1948.) aprit 50 gadi, kopð V. I. Ïeòina Vissavienîbas Lauksaimniecîbas zinâtòu akadçmijas bçdîgi slavenâs sesijas “Par stâvokli bioloìijas zinâtnç”, kurâ tika sagrauta ìençtikas zinâtne PSRS un ar varu uztieptas avantûrista Trofima Lisenko nezinâtniskâs, neproduktîvâs un kaitîgâs koncep cijas agrobioloìijâ. Pçc J. Staïina ierosmes T. Lisenko organizçtâ sesija negatîvi atbalsojâs arî toreizçjâ Latvijas zinâtnç. Latvijas PSR ZA pilnsapulces (1948. g. 2. septembrî), LPSR ZA paplaðinâtâs pilnsapulces (1948. g. 7.—8. sept.) un LPSR ZA, LVU un LLA bio lo ìijas jautâjumiem veltîtâs sesijas (1948. g. 11.—12. okt.) lçmumos ne tikai pilnîgi akceptçja no Maskavas nâkuðâs tumsonîgâs, nezinâtniskâs nostâdnes bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtnçs, cîòu pret “veismanismu-mendelismu-morganismu”, bet arî nosodîja re dzamo Latvijas zinâtnieku — P. Rizgas, J. Lielmaòa, J. Apsîða, P. Gale nieka u. c. zinâtnisko veikumu, apsûdzot ðos zinâtniekus kâ “atklâtus Mièurina mâcîbas pretiniekus” un vairâkos gadîjumos lie dzot tiem turpinât radoðu darbu specialitâtç. Tika aizliegti produk tîvi pçtîjumi modernâs ìençtikas, agronomijas, augsnes zinîbu, bioíî mijas jomâs. Ieteikumi “pârkârtot bioloìijas un lauksaimniecîbas institûtu darbu vadoðâs padomju agrobioloìijas garâ”, “ar VK(b)P CK gâdîbu J. Staïina ìeniâlâ vadîbâ vçl vairâk nostiprinât lielâ dabas pârveidotâja I. V. Mièurina mâcîbu” izraisîja dziïu krîzi ðajâs nozarçs arî Latvijâ un uz laiku paralizçja bioloìijas un lauksaimniecîbas zinât nes attîstîbu, modernâko pasaules zinâtnes sasniegumu recepciju.

Pieminot ðos bçdîgos notikumus, LZA izsaka dziïu noþçlu par toreiz pieòemtajiem voluntârajiem un uztieptajiem lçmumiem, kate goriski norobeþojas no ðiem atzinumiem un cildina toreiz nopulgoto zinâtnieku paliekamo pçtniecisko devumu. Apzinoties, ka toreizçjâ ZA vadîba, îpaði prezidents P. Lejiòð, centâs mîkstinât no augðas inspirçto lçmumu postoðâs sekas, tomçr jâizteic noþçla, ka vairâki vadoði Akadçmijas zinâtnieki iesaistîjâs ðajâ kaunpilnajâ kampaòâ, tâdçjâdi iedragâjot gan paðu, gan Zinâtòu akadçmijas reputâciju.

LZA Prezidijs ð. g. 27. jûlija sçdç izteica savu viedokli par ðîm norisçm Zinâtòu akadçmijas un Latvijas zinâtòu vçsturç vispâr, reizç arî pauþot gandarîjumu, ka pamazâm atsâkâs ìençtikas un moder nâs lauksaimniecîbas zinâtnes atdzimðana Latvijâ jau 60. gadu sâ kumâ, agrâk nekâ citur toreizçjâ PSRS. Turpmâkajos gados Lat vi jas Zinâtòu akadçmijas ietvaros attîstîjâs arî molekulârbioloìija un gçnu inþenierija, spilgti apliecinot Lisenko “mâcîbu” pilnîgu bankrotu.

Ir allaþ jâapzinâs vçstures mâcîbas: valsts varas, politiíu, karjeristu un avantûristu “no augðas” uztiepti, deklarçti viedokïi ne spçj veidot nopietnu zinâtni. Zinâtnes problçmas risinât un meklçt pa tiesîbu ir tiesîgi zinâtnieki paði objektivitâtes, zinâtnisku diskusiju un jaunu ideju inspirâcijas garâ. Lisenkovisms, zinâtnes angaþçtîba un profanâcija, zema stila voluntâri secinâjumi var izraisîties ne tikai totalitârisma reþîma laikâ, bet arî tur, kur zinâtniska kritika ir vâji nâta, tâdçï zinâtnieku sabiedrîbai ar vislielâko atbildîbas sajûtu jâizvçrtç pçtnieciskie projekti un riskantas idejas zinâtnç vispâr.

Jânis Stradiòð, LZA prezidents

Numura saturs

*******************************************

Zinâtniskais apmaiòas brauciens uz Slovakiju

Pateicoties Latvijas ZA Ârzemju sakaru nodaïas sarûpçtai iespçjai, no ð. g. 14. lîdz 30. jûlijam biju zinâtniskâ apmaiòas brau cie nâ uz Slovakijas ZA Etnoloìijas institûtu Bratislavâ. Ðis bija meto diski plânots brauciens pçc jau iepriekðçjos gados Polijas un Èehijas etnogrâfiskâ materiâla apzinâðanas. Brauciena mçríis bija vâkt salîdzinoðo materiâlu manai zinâtniskai tçmai “Vidus un Austrum eiro pas tekstîliju, îpaði izðuvumu un apìçrbu vçsture” granta “Lat vieðu tradicionâlais dzîvesveids, darba un sadzîves kultûra” ietvaros. Iegûtais materiâls ir nenovçrtçjams Latvijas un citu Austrumeiropas zemju iedzîvotâju kultûrvçsturisko sakaru un kultûras vçrtîbu ap maiòas skaidroðanâ.

No vçstures ir zinâms, ka nelielâ Slovaku valsts teritorija ir ar ïoti bagâtu vçsturi, daudzveidîgu ìeogrâfisko situâciju, apbrînojami skaistu dabu un salîdzinoði nelielai teritorijai ïoti dzîvotspçjîgu tautas kultûru. No 16. gs. slovaku zeme bija pievienota Ungârijai, bet tâs galvaspilsçtâ Bratislavâ Sv. Martina katedrâlç 250 gadus mçdza kronçties Ungârijas karaïi (monarha regâlijas ðeit ir saòçmuði 17 Ungârijas karaïi un karalienes).

Jau no vissenâkiem laikiem slovaku teritorijâ allaþ bija vçrojama daudzu etnosu, valodu un kultûru klâtbûtne, kas ietekmçja vietçjos iedzîvotâjus un gala rezultâtâ atspoguïojâs viòu tautas mâkslas ne pa rastâ formu daþâdîbâ, tipos un variantos. No Austrumeiropas ðeit Viduslaikos bija vçrojama spçcîga Bizantijas ietekme, bet no Rietumiem un Dienvidrietumeiropas intelektuâli un materiâli Slova kijas kultûru ietekmçja gotika, renesanse un baroks. Rietumeiropas kultûras ietekme Slovakijas zemçs jau no agriem viduslaikiem lîdz 19. gs. ar daþâdiem migrâcijas viïòiem nâca galvenokârt no Vâcijas. Ðo divu atðíirîgo kultûru kontaktzonâ tad arî atradâs Slovakija, kas tautas kultûrâ ir saglabâjusi ïoti atðíirîgas un daþreiz pat nesa vienojamas lietas.

Bratislavâ Slovakijas ZA paspârnç atrodas Slovaku Etnoloìijas institûts, kuru vada jauns un enerìisks direktors Duðans Ratica. Slovaku etnologu veikums ir daudz lielâks kâ èehu. Deviòdesmitajos gados ir tapuði vairâki fundamentâli izdevumi, kâ:

1) Ethnographic Atlas of Slovakia. — Bratislava. — 1990.;

2) Encyklopëdia l’udvej kultûru slovenska. — Bratislava. — 1995.;

3) Slovakia. Eiropean Contexts of the Folk Culture. — Bratislava. — 1997.;

4) Cifer. — Bratislava. — 1991. (tâ ir kolektîva monogrâfija par vienas apdzîvotas vietas etnogrâfiju).

Ïoti pozitîvi, ka arî slovaki, tâpat kâ poïu zinâtnieki, pçdçjos gados savus pçtîjumu publicç angïu valodâ vai vismaz dzimtâ valodâ un sinhroni tulkotâ tekstâ kâdâ no visâ pasaulç zinâmâm valodâm. Tas ïoti atvieglo citzemju pçtniekiem darbu. Ðo pieredzi bûtu vçlams pâròemt arî mums, jo laiks, kad mçs strâdâjâm tikai sev, ir pagâjis. Mums ir jâiet pasaulç, jâpopularizç sava tauta ar tâs ne mazâk unikâlo kultûru.

Bratislavâ etnoloìijas institûtâ strâdâ kâ etnologi, tâ folkloristi, tautas dziesmu un deju speciâlisti, kopâ ap 25 zinâtniskie darbinieki. Institûts ïoti lepojas ar savu bagâto bibliotçku, labi sakârtoto zinât nisko un foto arhîvu. Paðlaik institûtâ visi darbinieki mâcâs strâdât ar datortehniku. Institûts pats ar saviem spçkiem izdod gada grâma tas un grantu rakstu krâjumus.

Slovakijas galvaspilsçtâ atrodas tikai etnogrâfijas galvenâ zinâtniski pçtnieciskâ bâze, t. i., Etnoloìijas institûts, bet Slovaku valsts etnogrâfiskais muzejs, kura paspârnç atrodas arî jaunais, 1970. gados dibinâtais slovaku brîvdabas muzejs, atrodas 230 km uz ziemeïiem no Bratislavas, nelielâ pilsçtiòâ Martinâ. Muzejâ strâdâ ïoti radioðs un talantîgs kolektîvs, kuru vada direktors Martins Meðða. Muzejs ar savu bagâto kolekciju piedalâs lielâs starptautiskâs izstâdçs (Beïìijâ, Francijâ u. c.), izdod muzeja materiâlu katalogus, turpina darbu pie brîvdabas muzeja pilnveidoðanas, jo paðlaik apmeklçtâjiem ir atvçrtas tikai kâdas piecas sçtas.

Pârbraucot no Slovakijas, pârvedu mâjâs daþas izcilas ðîs zemes etnogrâfu sarakstîtâs grâmatas, daudz salîdzinoðâ materiâla un vçsturiski pamatotus daþâdus kultûrvçsturisku un etnisku pro cesu skaidrojumus, kas vairâk vai mazâk skar arî mûsu Latviju, kâ arî siltas atmiòas par tikðanos ar kolçìiem Bratislavâ un Martinâ un apziòu, ka tikai kopîgi veicot kultûrvçstures pçtniecîbas darbu, var gût pçc iespçjas pilnîgâkus rezultâtus.

Dr. hist. Aija Jansone, Latvijas Vçstures institûta Etnogrâfijas nod. pçtniece

Numura saturs

*******************************************

Jauni emeritzinâtnieki

Saeima un Izglîtîbas un zinâtnes ministrija atbalsta papildus mûþa grantu pieðíirðanu izciliem pensionçtiem zinâtniekiem

Ð. g. 4. septembrî Valsts emeritçto zinatnieku padome pulcçjâs savâ kârtçjâ sçdç, lai izlemtu jautâjumu par VEZ nosaukuma pieðíirðanu jau agrâk apspriestiem pretendentiem, òemot vçrâ papildus izdalîto finansçjumu ðîm vajadzîbâm. Ar padomes lçmumu Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukums, sâkot ar 1998. g. 1. oktobri, tika pieðíirts ðâdiem 10 zinâtniskajâ sabiedrîbâ labi pazîstamiem speciâlistiem:

1. Paulam Andersonam (lauksaimniecîba)

2. Intai Beldavai (bioloìija)

3. Zigmundam Brûverim (veterinâmedicîna)

4. Robertam Damburgam (fizika)

5. Jânim Gaujçnam (medicîna)

6. Modrim Melzobam (medicîna)

7. Laimai Tabakai (bioloìija)

8. Saulcerîtei Viesei (filoloìija)

9. Edgaram Vimbam (bioloìija)

10. Voldemâram Zelmenim (pedagoìija)

Lîdzekïu trûkuma dçï atlikta vçl 25 iesniegumu izskatîðana.

Padome lûdz Izglîtîbas un zinâtnes ministriju rast iespçjas 1999.g. nodroðinât ar lîdzekïiem vçl atklâta konkursa izziòoðanu 25 vietâm.

M. BEÍERS, VEZ padomes priekðsçdçtâjs

Cienîjamie emeritzinâtnieki!

1998. gada 9. oktobrî plkst. 14.00 notiks emeritçto zinâtnieku kluba dibinâðanas sapulce Akadçmijas sçþu zâlç (Akadçmijas laukumâ 1, 2. stâvâ). Lûdzam piedalîties!

VEZ padome

Numura saturs

*******************************************

3. oktobrî — LR Saeimas vçlçðanas

6. UN 7. SAEIMAS VÇLÇÐANAS: POLITISKO PARTIJU SOLÎJUMI UN ZINÂTNE

Centrâlâ vçlçðanu komisija ir publicçjusi politisko partiju îsâs priekðvçlçðanu programmas: vispirms ievietojot tâs Internetâ (http://www.saei ma.lanet.lv//cvkserv/), bet tagad (11. septembrî) tâs nodrukâtas arî “Latvijas Vçstnesî”. Jau agrâk no Interneta biju pârkopçjis partiju programmas 6. Saeimas vçlçðanâm. Varbût ir vçrts papçtît, kâ mainîjusies partiju attieksme pret zinâtni, kâ pildîti agrâkie solîjumi. Analîzi un secinâjumus nâkotnei atstâju paðu “Zinâtnes Vçstneða” lasîtâju ziòâ, kuri visi ir pietiekoði kompetenti. Par savu uzdevumu uzskatîju izrakstît no programmâm tâs vietas, kur pieminçts vârds “zinâtne”. Lai to izdarîtu, ar datora automâtisko meklçtâju pârlûkoju elektroniskos tekstus, sameklçjot vârdu fragmentus “zinât” un “pçt”. Neesmu neko labojis ne gramatikâ, ne stilistikâ. Personîgi man liekas, ka ðîs ziòas ïoti varçtu vispirms noderçt zinâtniekiem — politiíiem (skat. deputâtu kandidâtu sarakstus) un partiju konsultantiem.

Un vçl: mani ïoti pârsteidz atðíirîba starp daþu mûsu politisko partiju praktisko darbîbu un Eiropas Savienîbas politiku. Proti, iesâkumam daþi citâti no Eiropas Savienîbas þurnâla “Eiropas Dialogs” izdevuma latvieðu valodâ (1988/5, 2.—7. lpp.) rakstu kopas “Atðíirîba tehnoloìiju lîmeòos”: “Galvenos Komisijas veiktâ pçtîjuma par zinâtnes un tehnolo ìijas attîstîbu kandidâtvalstîs secinâjumus un ieteikumus îsumâ varçtu raksturot ar frâzi, ka situâcija ir cerîga, taèu nepiecieðams ieguldît lielâkas pûles... Tehnoloìiju atðíirîba ir atðíirîba starp ES un kandidâtvalstu darbu zinâtnç un pçtniecîbâ. Tâ ir atðíirîba zinâtnei un pçtniecîbai tçrçto lîdzekïu daudzumâ, kâ arî raþoðanâ un sasniegtajâ rezultâtâ... Pasâkumi tehnoloìiju atðíirîbas samazinâðanai ir paðu kandidâtvalstu ziòâ... Lai gan tieða saikne starp zinâtnisko pçtniecîbu un ekonomikas izaugsmi nav definçta — ziòojumâ par to iekïauta tikai îsa norâde — iepriekðçjie pçtîjumi liecina, ka to starpâ ir cieða saistîba. Ziòojumâ uzsvçrts, ka progress ðajâ jomâ lielâ mçrâ nosaka ekonomikas attîstîbu un valstu labklâjîbu nâkotnç, kâ arî to konverìenci ar ES... Viena no problçmâm ðajâs valstîs ir tâ, ka ministrijas, kuru kompetencç ir zinâtne un tehnoloìija, ir ïoti vâjas, salîdzinot ar finansu un ekonomikas minist rijâm... Lai glâbtu situâciju, ziòojums ierosina pârstrukturçt visu sabiedrisko un valsts finansçto pçtniecîbas sistçmu... Paðreiz pçtîjumiem tçrçtie lîdzekïi, rçíinot iekðzemes izdevumu pçtniecîbai un attîstîbai proporciju no IKP, svârstâs no 0,5 procen tiem lîdz 1,5 procentiem. Tas ir krietni mazâk par ES lîmeni, turklât arî te vçrojama sarukuma tendence...”

Jânis Kristapsons

KO PARTIJAS SOLÎJA ZINÂTNES JOMÂ
PIRMS 6. SAEIMAS VÇLÇÐANÂM?

Koalîcija “Darbs un taisnîgums” (Sociâldemokrâtiskâ partija u.c.)

Valsts augstâkais uzdevums ir... rûpes par... izglîtîbu, zinâtni... Mçs sekmçsim... valsts rûpes par Latvijas zinâtnes... jaudu atjaunoðanu un moderni zâciju pasaules lîmenî...

LNNK un Zaïâ partija

Realizçt valdîbas atbalstu kultûras, izglîtîbas, zinâtnes... pasâkumu îstenoðanai gan ar dotâcijâm, gan ar mecenâtu un kultûras fondu darbîbu veicinoðu nodokïu politiku, kâ arî izmantojot lîdzekïus no valsts monopola uz alkohola un tabakas izstradâjumu tirdzniecîbu.

Latvieðu zemnieku savienîba

Sekmçt zinâtnes attîstîbu valsts politikas lîmenî.

Maznodroðinâto apvienîba un Latvieðu neat karîbas partija

Lîdzekïi izmantojami izglîtîbas, zinâtnes... problçmu risinâðanai... Iespçjami plaði iesaistîsim tautas gaiðâkos prâtus... zinâtnç, tautsaimniecîbas attîstîbâ.

Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai”

Noteikt garantçtu budþeta daïu izglîtîbai, zinâtnei, kultûrai un medicînai.

Apvienîba “Tautsaimnieks”

Mums vienmçr bijusi augsta raþoðanas kultûra, bet ðodien... zinâtnieki... nîkst bezdarbâ. Krasi mainîsim izglîtîbas, zinâtnes un kultûras politiku, ar likumu nosakot, kultûras zemes cienîgu lîdzekïu îpatsvaru nacionâlajâ kopproduktâ.

Vienîbas partija

Skolotâju, zinâtnieku... algas pielîdzinât... ierçdòu algâm. Kultûra un zinâtne ir nacionâlâs bagâtîbas, kurâm jâpievçrð îpaða vçrtîba.

Latvijas Zemnieku savienîbas, Kristîgo demokrâtu savienîbas un Latgales demokrâtiskâs partijas apvienotais saraksts

Panâkt  zinâtniskâ  potenciâla  iesaisti valsts attîstîbas  programmas  veidoðanâ  un  îsteno ðanâ.

Tautas kustîba “Latvijai” (Zîgerista partija)

Iepriekðçjo valdîbu attieksme pret izglîtîbu, zinâtni... ir bijusi skandaloza. Jâaizkavç kompetentu latvieðu zinâtnieku izceïoðana uz ârzemçm... nodroðinot... pienâcîgas algas.

PÂRÇJO PARTIJU (Demokrâtu, Krievu pilsoòu, “Lat vijas ceïð”, Liberâlâ, Tautas fronte, Nacionâli de mokrâtiskâ, Pretkomunistu, “Saimnieks”, Sociâ listiskâ, Tautas saskaòas) 6. Saeimas priekðvçlçðanu prog rammâs vârdi “Zinâtne” un “Pçtniecîba” nebija atrodami.

KO PARTIJAS SOLA ZINÂTNES JOMÂ TAGAD?

3. Konservatîvâ partija

Mçs panâksim lai mûsu valsts bûtu patiesi neatkarîga no citu valstu prasîbâm — nodroðinot finansiâlu neatkarîbu, augstu izglîtîbas un zinâtnes lîmeni.

7. Jaunâ Partija

Izglîtîbas, zinâtnes, kultûras un veselîbas aprûpes darbinieku apmaksas paaugstinâðanu... Palielinât finansçjumu zinâtnei un atbalstît zinâtò ietilpîgo nozaru un jauno tehnoloìiju attîstîbu...

8. Darba partijas, Kristîgi demokrâtiskâs savienîbas un Zaïâs partijas apvienîba

Zinâtnes prioritâros virzienus noteikt atbilstoði Latvijas interesçm.

9. Latvijas Zemnieku savienîba

Izglîtîbu, zinâtni un kultûru liksim par pamatu panâkumiem tautsaimniecîbâ, Latvijas valsts izaugsmei un atpazîðanai pasaulç. Te palielinâsim investîcijas.

10. Demokrâtiskâ partija “Saimnieks”

Kas ir DPS? Tâ ir partija ar augstâko intelektuâlo potenciâlu valstî. Partijas biedri — 38 zinâtòu doktori, 4 augstskolu rektori,... tikai zinâtniski pamatota valsts ekonomiskâs un sociâlâs attîstîbas programma.

11. Tautas kustîba “Latvijai” (Zîgerista partija)

Panâksim... studentu skaita palielinâðanu augstskolâs un jaunu cilvçku ienâkðanu Latvijas zinâtnç.

13. Nacionâlâ Progresa partija

Panâkt Latvijas zinâtnes izrâvienu kâdâ no zinâtnes jomâm pasaules lîmenî. Centralizçtu finansçðanu uzsâkt pçc kopîgas programmas saskaòoðanas ar Latvijas Zinâtòu Akadçmiju.

15. Latvijas Vienîbas partija

Skolotâju, zinâtnieku, medicînas darbinieku algas atbilstoði kvalifikâcijai un stâþam, pârskatot lîdzðinçjâs likmes.

16. “Latvijas Sociâldemokrâtu apvienîba”

Palielinât izglîtîbas un zinâtnes budþetu lîdz 10% no nacionâlâ kopprodukta.

17. Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK”

Mçs apzinâmies, ka, ieejot 21. gadsimtâ, nâkotne bûs tikai izglîtotai tautai. Tikai sekmîgi attîstot zinâtni, varçsim droði lûkoties rîtdienâ.

20. P/O “Helsinki-86”

Radît Baltu kultûras, lingvistikas, vçstures un tautas pçtîðanas institûtus... Valsts garantijas svarîgu zinâtnes mçríprogrammu finansçðanai.

21. Latvijas atdzimðanas partija

Visâdi stimulçt zinâtnes attîstîbu. Zinâtnei sâkot ar 1999. gadu no valsts budþeta jâatvçl vismaz 1%. Turpmâkajos 3 gados jânodroðina, lai zinâtnes attîstîbai tiktu atvçlçts 1% no Nacionâlâ kopprodukta.

PÂRÇJO PARTIJU (Tautas kopa “Brîvîba”, Partija “Mâras zeme”, Savienîba “Latvijas ceïð”, Sociâl demokrâtiskâ sievieðu organizâcija, Tautas saskaòas partija, Nacionâlâ reformu partija, Tautas partija, Nacionâli demokrâtiskâ partija, Demokrâtu partija) 7. Saeimas priekðvçlçðanu programmâs vârdi “Zinâtne” un “Pçtniecîba” nebija atrodami. Daþas no ðîm partijâm var iebilst, ka viòâm ir pilnâs prog ram mas... Bet vai tad ierindas vçlçtâjs pçta pilnâs prog rammas? Internetâ atradu tikai di vas pilnâs prog rammas:  Apvienîbas  “Tçvzemei  un  Brîvîbai” programmu, datçtu ar 1997.(!) gada jûniju; Tautas partijas manifestu. Savienîbas “Latvijas ceïð” lapa, kas agrâk Internetâ bija, ð. g. 11. septembrî bija izzudusi...

Numura saturs

*******************************************

KURI AR ZINÂTNI SAISTÎTIE CILVÇKI VIRZÂS UZ 7. SAEIMU?

Pârskatot politisko partiju kandidâtu sarakstus, izveidoju summâro tabulu par “zinâtnes cilvçkiem” par tiju sarakstos, kâ arî ar zinâtni saistîto izvilkumu no partiju sarakstiem 7. Saeimas vçlçðanâm. Cent râlâs vçlçðanu komisijas datus (http://kastors. saeima.lanet.lv/base/cgi/cvkand.tresa) esmu papildinâjis tikai ar ziòâm par zinâtnisko grâdu un piederîbu Zinâtòu akadçmijai.

Domâju, komentâri nav vajadzîgi. “Zinâtnes Vçst neða” lasîtâjs ir pietiekoði kompetents, lai visus secinâjumus izdarîtu pats. No viena jautâjuma izteikðanas gan nevaru atturçties. Zinâtnieku (zinâtòu doktoru?) kopçjais daudzums katras partijas kopçjâ sarakstâ, laikam, taèu ir ðî saraksta zinâtniskâ inte lekta mçrs? Vai partijas (tâs programmas?) pievil cîbas zinâtniekiem mçrs? Vai tikai sagadîðanâs?

Atceros, kâdreizçjie Latvijas Zinâtnieku savie nî bas dibinâtâji un tâpçc 1990. gadâ Augstâkajâ padomç ievçlçtie solîja parlamentâ izveidot “zinât nie ku frakciju”. Varbût tâda bûs 7. Saeimâ?

Daþas piezîmes par saraksta tapðanu

Zinâmâ mçrâ uz partiju kandidâtu sarakstu pâr skatîðanu mani “izprovocçja” Demokrâtiskâs partijas “Saimnieks” prog ram mas pirmie vârdi: “DPS ir... 38 zinâtòu doktori, 4 augst skolu rektori...” Kurus no tiem DPS deleìç pârvaldît valsti un kurus zinât niekus ðim mçríim virza citas partijas?

Jâatzîst, ka “izíeksçt” zinâtòu doktorus no partiju sarakstiem ir pagrûti. Centrâlâ vçlçðanu komisija nedod ziòas par doktoru grâdiem — ne Latvijas, ne citu valstu grâdiem... Bet domâju, ka sarakstos atradîsim arî daþus zinâtniekus ar nenostrificçtiem grâdiem. Zinu tikai vienu PSRS zinâtòu kandidâtu (ðobrîd — Saeimas deputâtu), kurð publiski paziòoja, ka atbilstoðu Latvijas grâdu negrib, jo ar zinâtni nenodarbojas. Deputâtu kandidâtus ar Latvijas doktora grâdu meklçju pçc mûsu rîcîbâ esoðâ 5 tûkst. cilvçku saraksta, bet arî ðis saraksts nav ideâls. Tâ kâ uzreiz atvainojos, ja 1—2 nebûðu uzrâdîjis pareizi.

Otra problçma, ar kuru sadûros, ir ðâda. Mana vçrotâja pieredze saka, ka ne jau Saeimâ iekïuvuðie zinâtòu doktori lemj par zinâtni mûsu valstî. Daudz vairâk ir tâ saucamo “ar zinâtni saistîto” politiíu (kâ pagâtnç, tâ arî tagadnç). Un tâpçc manâ sarakstâ ir arî daudzi, kuri pçc likuma definîcijas nemaz nav zinâtnieki (nav zinâtniskâ grâda). Tie, vispirms, ir tie, kuri kâdreiz ir strâdâjuði zinâtniskos institûtos vai tagad savas SIA nosaukumâ ietvçruði ko zinâtnisku.

Jânis Kristapsons

ZINÂTNIEKI 7. SAEIMAS DEPUTÂTU KANDIDÂTU SARAKSTOS

 

Partija

 Kandid.

kopsk.

 Saistitie

kopsk.

 ar zinâtn

Dr.h.,Dr.
1. Tautas kopa "Brîvîba" 50 6 3
2. Mâras zeme 43 1 1
3. Konservatîvâ partija 17 1 1
4. Savienîba "Latvijas ceïð" 63 7 5
5. Socialdemokr.sieviðu organizâcija 14 2 0
6. Tautas saskaòas partija 55 4 2
7. Jaunâ partija 54 6 2
8. DP, KDS, LZP apvienîba 73 14 10
9. Latvijas Zemnieku savienîba 70 12 6
10. Demokrâtiskâ partija "Saimnieks" 57 4 4
11. Tautas kustîba Latvijai (Zîgerista partija) 59 4 3
12. Latvijas Nacionâlâ reformu partija 14 1 0
13. Nacionâlâ progresa partija 59 3 2
14. Tautas partija 66 8 3
15. Latvijas Vienîbas partija 58 3 2
16. Latvijas Sociâldemokrâtu apvienîba 81 14 13
17. Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK” 66 11 4
18. Latvijas Nacionâli demokrâtiskâ partija 65 0 0
19. Demokrâtu partija 25 0 0
20. Helsinki-86 28 1 1
21. Latvijas Atdzimðanas partija 61 2 1
 

K o p â

 1078 104 64

--------------------------------------------------------------------------------------

ZINÂTNIEKI VAI AR ZINÂTNI SAISTÎTIE
7. SAEIMAS DEPUTÂTU KANDIDÂTU SARAKSTOS

1. Tautas kopa “Brîvîba”

Maruta DAMBEKALNE, Dr. fiz., dz. 1939, LU Cietvielu fizikas institûts, laboratorijas vadîtâja

Leopolds OZOLIÒÐ, dz. 1937, 6. Saeima, deputâts; SIA “Leopolds” zi nât niskais konsultants

Româns PUSSARS, dz. 1932, Literatûras un mâkslas vçstures muzejs, kultûrvçsturnieks

Edgars RAÈEVSKIS, dz. 1936, Latvijas Mûzikas akadçmija, profesors

Jânis ROZENBERGS, Dr. jur., dz. 1936, LU, docents

Augusts RUPLIS, Dr. habil. íîm., dz. 1936, RTU, asociçtais profesors

2. Partija “Mâras zeme”

Andris SPROÌIS, Dr. habil. ekon., dz. 1934, LU Ekonom. un vadîbas fak. Tautsaim niec. inst., direktors, profesors

3. Konservatîvâ partija

Valdis ÐTEINS, Dr. ìeogr., dz. 1948, Reìionâlo studiju centrs, konsultants

4. Savienîba “Latvijas ceïð”

Valdis BIRKAVS, Dr. habil. jur., dz. 1942, Ârlietu ministrija, ministrs

Ivars GODMANIS, Dr. fiz., dz. 1951, PVAS “Latvijas Kuìniecîba”, valdes loceklis

Aija POÈA, dz. 1948, Finansu ministrija, valsts ministre

Mâris PÛÍIS, Dr. fiz., dz. 1948, VARAM, parlamentârais sekretârs

Romualds RAÞUKS, dz. 1955 , Latv. Medic. akadçmijas Neiroonkoloìijas lab., pçtnieks

Andrejs SILIÒÐ, Dr. habil. fiz., akadçmiíis, dz. 1940, LZA, ìenerâlsekretârs

Jânis VÇTRA, Dr. habil. med., dz. 1959, Rîgas Stradiòa universitâte, rektors, profesors

5. Sociâldemokrâtiskâ sievieðu organizâ cija

Laila BALGA, dz. 1952, Sievieðu tiesîbu institûts, direktore

Gita GAÒÌE, dz. 1965, AIDS profilakses centrs, izglîtîbas un informâcijas daïas vad.

6. Tautas saskaòas partija

Viktors BIRJUKOVS, Dr. inþ., dz. 1946, Ekonomikas un kultûras augstskola, lektors

Boriss CILEVIÈS, dz. 1956, Pedag. un soc. pçt. centrs “Baltijas Insaits”, direktors

Aivars DÂTAVS, dz. 1950, SIA “Tiesisko pçtîjumu institûts”, direktors

Gaïina REÐINA, Dr. ekon., dz. 1951, Baltijas Krievu institûts, docente

7. Jaunâ partija

Âris AUDERS, Dr. med., dz. 1962, Traumatoloìijas un ortopçd. slimn., Mugurkaula íirurìijas cen tra vad.

Tatjana KOÍE, Dr. ped., dz. 1955, LU, docente

Vita KOTÂNE, dz. 1958, Latvijas Sporta pedagoìijas akadçmija, lektore

Ârijs ORLOVSKIS, dz. 1961, LPA, sociâlo zinâtòu kat., lektors

Raimonds PAULS, LZA goda loc., dz. 1936, SIA “Raimonda Paula muzikâlais centrs VERNISÂÐA”, prezidents

Raimonds POKULIS, dz. 1973 , DPU, asistents

8. Darba partijas, Kristîgo demokrâtu savienîbas, Zaïâs partijas apvienîba

Arturs BALKLAVS-GRÎNHOFS, Dr. fiz., LZA kor. loc., dz. 1933, LU Astronomijas institûts, direktora v. i.

Rûta BENDERE, Dr. fiz., dz. 1951, LZA Fizikâlâs enerìçtikas inst., vadoðâ pçtniece

Ausma CIMDIÒA, Dr. filol., dz. 1950, LU Filoloìijas fakultâte, docente

Indulis EMSIS, Dr. biol., dz. 1952, VARAM, vides valsts ministrs

Guntis ENIÒÐ, dz. 1933, 6. Saeima, deputâts

Tâlavs JUNDZIS, Dr. habil. jur., dz. 1951, Aizsardzîbas ministrija, ministrs

Ilga KREITUSE, Dr. vçst., dz. 1952, 6. Saeima, deputâte

Aivars Guntis KREITUSS, dz. 1945, 6. Saeima, deputâts

Andris LEITAS, Dr. inþ., dz. 1953, Valsts Hidrometeoroloìijas pârvalde, vadîtâjs

Dîtrihs LÇBERS, LZA âr. loc., dz. 1923 , Íîles Universitâte, emeritçts profesors

Aivars NÂTRE, dz. 1933, Latvijas mazâs enerìçtikas fonds, izpild direktors

Pçteris PÇTERSONS, LZA goda loc., dz. 1923 , Rîgas Latvieðu biedrîba, priekðsçdçtâjs

Nikolajs VEDERÒIKOVS, Dr. habil. íîm., akadçmiíis, dz. 1937, Valsts Koksnes íîmijas inst. zinâtn. padome, priekðs. vietn., lab. vad.

Aija ÞILEVIÈA, Dr. habil. med., LZA kor. loc., dz. 1940, LU Medicînas fakultâte, mikrobioloìe, profesore

9. Zemnieku savienîba

Vilnis Edvîns BRESIS, dz. 1938, AKB Baltijas Tranzîtu banka, prezidenta palîgs

Rûdolfs CIMDIÒÐ, Dr. habil. inþ., dz. 1947 , RTU, profesors

Ansis GRUNDULIS, Dr. habil. inþ., dz. 1934 , LLU, profesors

Gunârs MATISONS, dz. 1943, RTU, prodekâns

Juris MIÍELSONS, Dr. fiz., dz. 1936, Rîgas Dome, Izglîtîb., jaunatn. un sporta kom., priekðsçdçtâjs

Jânis PORIETIS, Dr. habil. ekon., dz. 1926 , LU, profesors

Maija RUBÎNA, Dr. inþ., dz. 1933, Rîgas Dome, Komunâlo un dzîvokïu jautâjumu komitejas priekðsçdçtâja

Ìedimins SILIÒÐ, dz. 1938, Skrîveru Zinâtnes centrs, direktors

Andris SOVERS, dz. 1940, Valsts Baltijas maðînu izmçìinâjumu stac., direktors

Ojârs SPÂRÎTIS, Dr. habil. mâksl., dz. 1955, Latvijas Mâkslas akadçmija, profesors

Zigrida ÐMITE, dz. 1939, ASV Tennesî ðtata Universitâte, dokto rante

Leopolds ZUNDA, dz. 1938, Viïânu selekcijas un izmçìinâjumu stacija, direktors

10. Demokrâtiskâ partija “Saimnieks”

Mâris BALTIÒÐ, Dr. habil. med., dz. 1958, Latv. Medic. akad. Sabiedrîbas veselîbas kat., do cents

Ilmârs BIÐERS, Dr. habil. jur., dz. 1930 , 6. Saeima, deputâts

Viktors DINÇVIÈS, Dr. ekon., dz. 1933 , Tautsaimniecîbas vadîtâju un speciâlistu valsts institûts, rektors

Jânis VOLKOLÂKOVS, Dr. habil. med., aka dç miíis, dz. 1931, Medicînas akadçmijas Íirurìijas katedra, profesors

11. Tautas kustîba “Latvijai” (Zîgerista partija)

Egils BISENIEKS, dz. 1948, Organiskâs sintçzes institûts, asistents

Kârlis ÈERÂNS, Dr. dat., dz. 1965, 6. Saeima, deputâts

Kârlis KRÛMIÒÐ, Dr. dat., dz. 1940 , LU Elektronikas un datorzinâtòu institûts, laboratorijas vadîtâjs

Imants LIEPA, Dr. habil. biol., LZA kor. loc., dz. 1937 , LLU profesors

Veneranda STRAMKALE, Dr. lauks., dz. 1939, Malnavas lauksaimniecîbas tehnikums, zinâtnes nodaïas vadîtâja

12. Nacionâlâ reformu partija

Arvils LIELVÂRDS, dz. 1942, Latvijas Sporta pedagoìijas akadçmija, do cents

13. Nacionâlâ progresa partija

Viktors KALNBÇRZS, Dr. habil. med., akadç miíis, dz. 1928, 6. Saeima, deputâts

Gaida KRÛMIÒA, Dr. habil. med., dz. 1946, Latvijas Medicînas akadçmija, profesore

Ilze SÎKLE, dz. 1945, Liepâjas Pedagoìiskâ augstskola, lektore

14. Tautas partija

Jânis FREIMANIS, Dr. habil. íîm., akadç miíis, dz. 1935 , Latvijas Organiskâs sintezes institûts, laboratorijas vad.

Valdis JÂKOBSONS, LZA goda loc., dz. 1938, Publiskâ A/S “Grindeks”, padomes priekð sçdçtâjs

Igors KLAPENKOVS, dz. 1971 , Vidzemes Augstskola, direktors

Juta KROIÈA, Dr. med., dz. 1956, Latv. Medicîn. akad., Ârzemju studentu nodaïa, dekâne

Jânis OZOLIÒÐ, Dr. med., dz. 1938, Rîgas 7. klîniskâ slimnîca, Neiroíirurìijas klînikas vadîtâjs

Jurìis PORIÒÐ, dz. 1966, RTU, doktorants

Andris ÐÍÇLE, dz. 1958, SIA “Uzòçmumu vadîba un konsultâcijas”, konsultants

Inga TUNSTE, dz. 1970, RTU, doktorante

15. Vienîbas partija

Leons KAUPUÐS, Dr. inþ., dz. 1922 , LLU, vadoðais pçtnieks

Antons KAÞEMAKS, Dr. inþ., dz. 1935 , SIA “Riests”, direktors, meþzinâtnieks

Ïubova ZÎLE, dz. 1928, LU þurnâls “Latvijas Vçsture”, redaktore

16. “Sociâldemokrâtu apvienîba”

Nikolajs BARANOVSKIS, Dr. habil. ekon., dz. 1943, RTU, profesors

Bruno JANSONS, Dr. ped., dz. 1932, DPU, docents

Aleksandrs JEMEÏJANOVS, Dr. habil. lauks., LZA kor. loc., dz. 1938, LLU zinâtnes centrs “Sigra”, direktors

Osvalds JOKSTS, Dr. habil. jur., dz. 1938, Latv. Policijas akadçmija, profesors, katedras vad.

Jânis KALNAÈS, Dr. fiz., dz. 1943, LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts, vadoðais pçtnieks

Arnis KALNIÒÐ, Dr. habil. ekon., akadçmiíis, dz. 1935 , VAS “Latvijas Hipotçku un zemes banka”, padomnieks

Arnolds Laimonis KLOTIÒÐ, Dr. mâksl., dz. 1934, LZA Literatûras, folkloras un mâkslas inst., vad. pçtnieks

Antons KOLODINSKIS, Dr. biol., dz. 1945 , LU Bioloìijas institûts, vadoðais pçtnieks

Eduards MATISÂNS, Dr. inþ., dz. 1933, LLU Ulbrokas zinâtnes centrs, direktora v. i.

Arnis MUGURÇVIÈS, dz. 1959, LLU, do cents

Manfrçds Leontijs ÐNEPS-ÐNEPE, Dr. habil. inþ., dz. 1935, Zin. tehniskais centrs “Komset”, nodaïas vadîtâjs

Pçteris ZÂLÎTIS, Dr. habil. meþzin., LZA kor. loc., dz. 1937, Meþzinâtnes institûts “Silava”, profesors

Jâzeps ZEÏONKA, Dr. ekon., dz. 1932, Rçzeknes augstskola, profesors

Oskars ZÎDS, Dr. ped., dz. 1948, LU Pedagoìijas un psiholoìijas fakultâte, prodekâns, docents

17. Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK”

Einârs CILINSKIS, dz. 1963, VARAM, valsts sekretâra vietn.

Juris DOBELIS, dz. 1940, 6. Saeima, deputâts

Aivars FOGELS, Dr. jur., dz. 1937 , LU Juridiskâ fakultâte, katedras vadîtâjs, do cents

Imants KALNIÒÐ, LZA goda loc., dz. 1941, Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK”, konsultants

Guntars KRASTS, dz. 1957, Ministru kabinets, Ministru prezidents

Gunârs LASMANIS, dz. 1957, Latvijas Onkoloìijas centrs, direktors

Valfrîds PAÐKEVIÈS, Dr. fiz., dz. 1950, DPU, zinâtòu prorektors, asoc. profesors

Baiba PÇTERSONE, dz. 1958,Izglîtîbas stratçìijas departaments, direktore

Mâris PÛÍIS, dz. 1962, Starpt. medic. zinâtnes un farmâcijas centrs, direktors

Vilnis ZARIÒÐ, Dr. filoz., LZA kor. loc., dz. 1930, Filozofijas un socioloìijas inst., vadoðais pçtnieks

Roberts ZILE, Dr. ekon., dz. 1958, Finansu ministrija, ministrs

20. “Helsinki-86”

Ìertrûde GAVRILOVA, Dr. biol., dz. 1934, LU Bioloìijas institûts, vadoðâ pçtniece

21. Latvijas Atdzimðanas partija

Jânis KÂRKLIÒÐ-KÂRKLE, dz.1974, RTU, doktorands

Andris RUBINS, Dr.habil.med., dz.1947, 6.Saeima, deputâts

Numura saturs

*******************************************

IN MEMORIAM

LZA korespondçtâjloceklis

JURIJS FRANCMANIS

20.03.1939.—20.07.1998.

Ðâ gada 20. jûlijâ, atgrieþoties no kârtçjâs zinâtniskâs konferences Kanâdâ, pçkðòi aprâvies LZA korespon dç tâjlocekïa, profesora, Latvijas Universitâtes Astronomijas institûta vadoðâ pçtnieka Dr. habil. fiz., astronoma Jurija Francmaòa mûþs.

J. Francmanis dzimis 1939. gada 20. martâ Rîgâ, krievu inteliìentu ìimenç, beidzis Rîgas 10. vidusskolu 1956. gadâ un Latvijas Valsts universitâtes Fizikas un matemâtikas fakultâti 1961. gadâ. Pçc universitâtes beigðanas viòð strâdâ tâs Observatorijâ. No 1964. lîdz 1967. gadam mâcîjies aspirantûrâ Maskavâ Krievijas ZA Astronomiskâ institûtâ un Maskavas universitâtç aizstâvçja zinâtòu kandidâta disertâciju. Viòa zinâtnieka karjera aizsâkâs LU Zemes mâkslîgo pavadoòu novçroðanas stacijâ un Vissavienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbas Latvijas nodaïas astronomijas sekcijâ (tagad Latvijas Astronomijas biedrîba), kurâ topoðais zinâtnieks iestâjas, vçl bûdams 1. kursa students — 1956. gadâ, un kurâ, neraugoties uz aizòemtîbu, aktîvi darbojâs lîdz pat mûþa galam, vçlâk ilgus gadus bûdams tâs valdes loceklis. Pçc aspirantûras beigðanas seko darbs LZA Radioastrofizikas observatorijâ (pçc apvienoðanas ar LU Astronomisko observatoriju — LU Astro nomijas institûts). J. Francmaòa zinâtniskais darbs galvenokârt ir saistîts ar zvaigþòu iekðçjâs uzbûves un evolûcijas pçtîju miem. 1991. gadâ iegûts habilitçtâ doktora zinâtniskais grâds, bet 1993. gadâ Latvijas Zinâtòu akadçmija ievçl J. Francmani par savu korespondçtâjlocekli.

J. Francmanis ir vairâk kâ 70 zinâtnisko darbu autors, viòð piedalîjies ar ziòojumiem daudzâs starptautiskâs konferencçs. Pçc Latvijas neatkarîbas atgûðanas katru gadu piedalîjies vismaz vienâ vai divâs ðâdâs sanâksmçs. Diemþçl pçdçjâ konference Kanâdâ — simpozijs par ar Magelâna mâkoòiem saistîtâm problçmâm — izrâdîjâs liktenîga. Nâkamais ziòojums Starptautiskâs astronomu savienîbas Francijâ rîkotajâ simpo zijâ tâ arî palika nenolasîts.

J. Francmanis bija aktîvs Starptautiskâs Astronomu savie nîbas, Eiropas Astronomijas biedrîbas, Eiroâzijas Astronomijas biedrîbas un Latvijas Astronomijas biedrîbas loceklis.

Lîdztekus zinâtniskajam darbam daudzi gan Universitâtç gan ârpus tâs sienâm Juriju Francmani pazina vienkârði kâ lielisku cilvçku, biedru, draugu, kura dzîvesprieks, enerìija un izpalîdzîba palîdzçja dzîvot arî citiem.

Latvijas Zinâtòu akadçmija

Latvijas Universitâtes Astronomijas institûts

Numura saturs

*******************************************

IN MEMORIAM

Latvijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis

ARNOLDS MIÍELSONS

06.03.1941.—01.09.1998.

Aizsaulç aizgâjis viens no Latvijas izcilâkajiem dator zinât niekiem, Latvijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis, pro fesors, habilitçtais datorzinâtòu doktors, Elektronikas un da torzinâtòu institûta profesors, Starptautiskâs laboratorijas “Dig i tal Alias-free Signal Pro cess ing” vadoðais pçtnieks Arnolds Miíelsons.

A. Miíelsons dzimis 1941. g. 6. martâ Krievijâ, Omskas apg., Tarâ. Beidzis 1958. g. Siguldas 1. vidusskolu un 1972. ga dâ Lat vijas Valsts universitâtes Fizikas un matemâtikas fakultâti. Kopð 1970. gada un lîdz mûþa galam viòð strâdâjis Elektronikas un datorzinâtòu institûtâ. Vienlaicîgi no 1996. g. viòð bija Starp tautiskâs laboratorijas “Dig i tal Alias-free Signal Pro cess ing” (ar Vestminsteres universitâti Londonâ, Anglijâ) vadoðais pçtnieks.

A. Miíelsona zinâtniskâs intereses galvenokârt bija saistîtas ar signâlu diskrçtâs apstrâdes teorijas attîstîbu un praktisku metoþu izstrâdi. Kopâ ar akadçmiíi Ivaru Biïinski viòð izveidojis randomizçtas signâlu diskrçtâs apstrâdes teoriju, izstrâdâjis augstas izðíirðanas spçjas spektrâlâs analîzes metodi, piln veidojis signâlu neortogonâlo transfor mâ ciju teoriju, izveidojis oriìinâlu pieeju ciparfiltru konstrukcijai, paredzçtu impulsveida signâlu atfiltrçðanai no trokðòiem. A. Mi íel sons ir vairâk par 100 zinâtnisko publikâciju, t. sk. 2 mo nogrâfiju un 30 autor apliecîbu autors. Viòa grâmata “Ran dom ized Signal Pro cess ing” (lîdzautors I. Biïinskis, izdota Londonâ 1992. gadâ) bija pirmâ jebkad publicçtâ grâmata angïu valodâ ðajâ aktuâlajâ zinâtnes nozarç un tâ joprojâm ir vienîgâ. Pçdçjos gados A. Miíelsons sekmîgi piedalîjies seðos Eiropas Savienîbas at balstîtos projektos. Viòa darbs izpelnîjies augstu atzinîbu — 1997. gadâ Elektronikas un datorzinâtòu institûta izstrâde saòçmusi Eiropas Savienîbas balvu informâcijas tehnoloìiju jomâ. Izstrâde veikta akadçmiía I. Biïinska vadîbâ, sadarbo joties ar Vesminsteres universitâti Londonâ, un ir pirmâ pasaulç, kas rada principiâli jaunu iespçju apstrâdât signâlus daudz plaðâka frekvenèu diapazonâ, nekâ to ïauj visur izmantojamâ tradicionâlâ diskrçtâs signâlapstrâdes tehnika.

A. Miíelsons bija LZP Informâtikas ekspertu komisijas loceklis un priekðsçdçtâja vietnieks, þurnâla “Automâtika un Skaitïoðanas Tehnika” redkolçìijas loceklis, daudzu starp tautisko konferenèu orgkomiteju loceklis.

Mçs esam zaudçjuði vienmçr enerìisku, aizrautîgu, dzî ves priecîgu, radoða gara un humora pilnu cilvçku, kurð, neska toties uz grûtu slimîbu, lîdz sava mûþa pçdçjâm dienâm aktîvi strâdâja. Visi, kas ar viòu kopâ strâdâjuði, ir bijuði ieguvçji, bet viòð pats, kâ jau tas nereti notiek, paðaizliedzîgi ziedojot sevi darbam, “sadega” sava mûþa briedumâ. Palika viòa zinâtniskais mantojums, no kura liela daïa nepublicçta, jo tam pietrûka laika. Bet varbût vçl vçrtîgâkas ir gaiðâs atmiòas par lielisku Cilvçku.

Latvijas Zinâtòu akadçmija

Elektronikas un datorzinâtòu institûts

 

Numura saturs

*******************************************

DISERTÂCIJU AIZSTÂVÇÐANA

1998. gada 20. oktobrî plkst. 15 notiks LU Pedagoìijas habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurâ disertâciju pedagoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

JURIS STABIÒÐ

Temats “Audzçkòu gatavîbas veidoðanâs dzîvesdarbîbai komerc skolas pedagoìiskajâ procesâ”.

Recenzenti: R. Garleja. Dr. habil. paed., LU profesore, A. Ðpona, Dr. habil. paed., LU profesore, A. Samusçvièa, Dr. paed., LPA docente.

Ar promocijas darbu var iepazîties LU bibliotçkâ un Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

1998. gada 21. oktobrî plkst. 15.00 Latvijas Universitâtes Vçstures nozares habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçdç Rîgâ, Brîvîbas bulv. 32, 9. auditorijâ

ARNIS RADIÒÐ

aizstâvçs promocijas darbu par tçmu “10.—13. gadsimta senkapi latgaïu apdzîvotajâ teritorijâ un Austrumlatvijas etniskâs, sociâlâs un politiskâs vçstures jautâjumi”.

Recenzenti: Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. habil. hist. A. Zariòa, Dr. hist. M. Atgâzis.

Ar promocijas darbu var iepazîties Latvijas Universitâtes bibliotçkâ Kalpaka bulv. 4.

* * *

1998. gada 27. oktobrî plkst. 13 notiks LU Pedagoìijas zinâtnes habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurâ promocijas darbus pedagoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

JUZEFA FRAIMANE

Temats “Miriamas Jelinas Ðtekeles dzeja kâ bçrna problçmu risinâðanas lîdzeklis”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LU prof. R. Garleja, Dr. habil. paed., LPA prof. D. Lieìeniece, Dr. Assafs Harels (Izraçla).

* * *

1998. gada 27. oktobrî plkst. 16 notiks LU Pedagoìijas zinâtnes habilitâcijas un promocijas padomes atklâtâ sçde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurâ promocijas darbus pedagoìijas doktora zinâtniskâ grâda iegûðanai aizstâvçs

REUVENS ÐALEVS

Temats “Didaktiskâ modelçðana sporta pedagoìijâ”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LSPA prof. N. Jaruþnijs, Dr. habil. paed., LU prof. A. Ðpona, Dr. paed., R. Dreðmane (Izraçla).

Ar promocijas darbiem var iepazîties LU bibliotçkâ un Latcijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.

* * *

Rîgas Tehniskâs universitâtes Habilitâcijas padome H-02 1998. gada 30. jûnija sçdç pieðíîra inþenierzinâtòu doktora grâdu (Dr. sc. ing.)

Ingundai Ðperbergai

par promocijas darbu “Titâna blâvojuma glazûras”.

Balsoðanas rezultâti: par — 10, pret — nav, atturas — nav.

* * *

RTU Maðînbûves un maðînzinîbu habilitâcijas padomes atklâtajâ sçdç 1998. gada 31. augustâ, pamatojoties uz Latvijas zinâtniskâ grâda pretendenta — tehnisko zinâtòu kandidâta B. Vrubïevska 1981. g. aizstâvçtâs disertâcijas “Automâtu izgudroðana un procesu mehânikas izpçte medicîniskâ iepakojuma izgatavoðanai no plânâ kartona” un citu viòa zinâtnisko darbu novçrtçjumiem, recenzentu aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, recenzentu komisijas lçmumu un Padomes aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, tika nolemts pielîdzinâðanas kârtîbâ pieðíirt inþenierzinâtòu doktora grâdu maðînbûves un maðînzinîbu apakðnozarç
BRUNO VRUBÏEVSKIM.

No astoòiem klâtesoðiem balsstiesîgajiem padomes locekïiem par zinâtniskâ grâda pieðíirðanu nobalsoja 8, pret — neviens.

* * *

RTU Maðînbûves un maðînzinîbu habilitâcijas padomes atklâtajâ sçdç 1998. gada 31. augustâ, pamatojoties uz Latvijas zinâtniskâ grâda pretendenta — tehnisko zinâtòu kandidâta A. Vâcieða 1956. g. aizstâvçtâs disertâcijas “Puansonu stiprîba jaunas konstrukcijas presçs” un citu viòa zinâtnisko darbu novçrtçjumiem, recenzentu aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, recenzentu komisijas lçmumu un Padomes aizklâtâs balsoðanas rezultâtiem, tika nolemts pielîdzinâðanas kârtîbâ pieðíirt inþenierzinâtòu doktora grâdu maðînbûves un maðînzinîbu apakðnozarç
ALFRÇDAM VÂCIETIM.

No astoòiem klâtesoðiem balsstiesîgajiem padomes locekïiem par zinâtniskâ grâda pieðíirðanu nobalsoja 8, pret — neviens.

Numura saturs

*******************************************

 

Latvijas Zinâtnes padomç

LZP Starptautisko pasâkumu finansçjums 1998. gadâ (8. pielikums)

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 28. jûlija lçmumam

N.p.k. Organizâcija Projekta nosaukums, izpildîtâji Finansçjums, pieprasîtais  /  pieðíirtais Ls

1. Dalîbas maksa starptautiskâs organizâcijâs

1. LU Filozofijas un socioloìijas institûts LU FSI biedra maksa Starptautiskajâ filozofu biedrîbâ M. Kûle 600 CHF 240

2. LU Filozofijas un socioloìijas institûts. Biedra maksa Starptautiskajâ Huserla un fenomeno loìisko pçtîjumu biedrîbâ.
V. Vçvere, E. Buceniece, A. Zunda (6 cilv.) (M. Kûle, R. Kûlis, M. Kûle, M. Rubene LU FSI biedra maksa) 180 USD 20

3. RTUBûvniecîbas fakultâte RTU BF biedra maksa Starptautiskajâ Bûvniecîbas pçtîjumu padomç. J. Naudþuns 1000 NLG 300

4. LU Vçstures un filozofijas fakultâteLU VFF biedru maksa Starptautiskâ Eiropas ideju izpçtes biedrîbâ (ISSEI).  J. Rozenvalds 85 USD 55

2. Starptautisko konferenèu organizçðana

1. LZA un LU Matemâtikas institûts Starptautiska konference “Matemâtiskâ modelçðana

un analîze” (08.-09.10. Rîga-Jûrmala)  A. Reinfelds 405 400

3. Piedalîðanâs starptautiskâs konferencçs

1. Latvijas Medicînas akadçmija XXII Vispasaules Patologu akadçmijas un XIII Akadçmiskâs
Patoloìijas kongress (18.-23.10.98., Francija).  V. Zalcmane (3 cilvçki no LMA) 310 220

2. Latvijas Medicînas akadçmija XXII Vispasaules Patologu akadçmijas un XIII Akadçmiskâs
Patoloìijas kongress (18.-23.10.98., Francija).  .  V. Groma (3 cilvçki no LMA)

3. Latvijas Medicînas akadçmija XXII Vispasaules Patologu akadçmijas un XIII Akadçmiskâs
Patoloìijas kongress (18.-23.10.98., Francija). R. Kleine (3 cilvçki no LMA)

4. Rîgas 7. klîniskâ slimnîca 9. Eiropas Psihiatru Asociâcijas AEP kongress
(20.-24.09.98., Dânija).  M. Eglîte 280 atteikt (rekomendç lûgt atbalstu no NOS-N)

5. RTU ÍTF Silikâtu materiâlu institûts Vides aizsardzîbas un Ekotoksikoloìijas starptautiskâ
konference SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija). S. Lagzdiòa 210 210

6. Kodolpçtniecîbas centrs Vides aizsardzîbas un Ekotoksikoloìijas starptautiskâ konference
SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija).  Ò. Mironova-Ulmane 210 210

7. LU Ìeogrâfijas un zemes zinâtòu fakultâte Vides aizsardzîbas un Ekotoksikoloìijas starptautiskâ konference
SECOTOX ‘98 (19.-21.10.98., Turcija).  M. Kïaviòð 210 210

8. LV Koksnes íîmijas institûtsStarptautiskâ celulozes un papîrrûpniecîbas konference
(16.-17.11.98., Krievija).  Ï. Beïkova 50 USD 30

9. Latvijas Eksperimentâlâs un klîniskâs medicînas institûts 34th Annual Meeting of the EASD
(08.-12.09.98., Spânija).  P. Tretjakovs (daïçjs finansçjums) 432 300

10. RTU Pusvadîtâjufizikas ZP laboratorija 4. Starptautiskais seminârs par spçka pusvadîtâju
ierîcçm (02.-04.09.98., Èehija).  T. Purîtis 200 USD 120

11. Nacionâlais Botâniskais dârzs Apvienotâ Kokaugu ìençtisko resursu pârvaldîðanas Ziemeïu grupas
un Ziemeïu Arboretumu padomes kopîgâ sanâksme (24.-26.06.98., Norvçìija).  I. Bondare 216 215

12. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts 15. Starptautiskâ augstas izðíirðanas spçjas molekulu
spektroskopijas konference  (30.08.-03.09.98., Èehija).  I. Klincâre 185 USD 115

13. LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts15. Starptautiskâ augstas izðíirðanas molekulârâs spektroskopijas
konference (30.08.-03.09.98., Èehija).  O. Nikolajeva 115 USD 70

14. LLU LF Augu aizsardzîbaskatedra Eiropas Kartupeïu pçtniecîbasasociâcijas virusoloìijas
konference (05.-10.07.98., Austrija).L. Dzirkale 135 135

15. LV Koksnesíîmijas institûts 6. Starptautiskaismikoloìijas kongress(23.-28.08.98., Izraçla).I. Irbe 350 USD 210

Numura saturs

*******************************************

Nâkamais “Zinâtnes Vçstneða” numurs iznâks 12.oktobrî

 

Citi “Zinâtnes Vçstneða” numuri

 

LZA sâkumlapa

Pçdçjâs izmaiòas: 1998.gada 22.septembrî