Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1998. gada  7. decembris 20 (165)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts

1998. gada 24. novembrī

LZA Senāta lēmums:

Piešķirt LZA Raiņa balvu LZA goda loceklim Indulim Rankam par izcilu mūža veikumu — latviešu mentalitātes simbola, monumentālā skulptūru ansambļa “Dainu kalns” radīšanu un brīvdabas skulptūru parka izveidošanu Rīgā, Mārupītes krastā.

LZA Senāta lēmums:

Piešķirt labākajam jauno zinātnieku konkursa darbam ķīmijā Straumaņa-Ieviņa vārdu.

LZA Raiņa balva

RAINIS (1865-1929) — latviešu rakstnieks un domātājs. Profesionālo jurista izglītību ieguvis Pēterburgas universitātē (1888). Cieši saistīts ar laikrakstu “Dienas Lapa”, sākotnēji ievietojot tajā pirmās publikācijas, vēlāk (1891-1895) veicot redaktora pienākumus. Pēc jaunstrāvnieku prāvas izsūtīts uz Pleskavu, pēc tam uz Slobodsku. Cietumos un trimdā izveidojās par izcilu dzejnieku un meistarīgu J.V.Gētes, F.Šillera, V.Šekspīra, H.Ibsena, A.Puškina, M.Gorkija darbu tulkotāju. Pirmi 20. gs. noskaņu izteicēji — dzejoļu krājums “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903) un luga “Pusideālists”. Aktīvs 1905. gada ideālu paudējs (“Vētras sēja”, “Uguns un nakts”). Spilgtie, novatoriskie mākslas tēli apliecināja tieksmi pēc atbrīvošanās no Krievijas carisma, tieksmi pēc valstiskas patstāvības, pēc sabiedrības ideāla, sabiedrības augšupejas. Dziļa mīlestība, erudīta zināšanas, folkloras un vēstures mijiedarbība, apvienojot mitoloģisko senatni ar moderno Latvijas vēsturi, atļāva dzejniekam radīt jaunus tēlus jaunā dzejas kvalitātē. 1905. gadā emigrējis uz Šveici, intensīvi nodevās literārajam darbam. Radās dzejoļu krājumi: “Jaunais spēks”, “Klusā grāmata”, “Tie, kas neaizmirst”, “Gals un sākums”, “Sveika, brīvā Latvija!”, poēmas: “Ave, sol!”, “Daugava”, lugas: “Zelta zirgs”, “Indulis un Ārija”, “Pūt, vējiņi!”, “Jāzeps un viņa brāļi”, “Spēlēju, dancoju”, “Krauklītis”. Raiņa monumentālā dramaturģija dziļi ietekmēja latviešu skatuves mākslas attīstību. Emigrācijas periods Šveicē (1905-1920) deva impulsu Raiņa aktīvai darbībai Latvijā-Satversmes sapulcē (1920), triju Saeimu sasaukumos (1922, 1925, 1928), Mākslas un kultūras departamenta direktora (1920), Nacionālā teātra direktora darbā (1921-1925), izglītības ministra postenī (1926-1928). Rainis bija daudzu jaundibināmu kultūras iestāžu līdzveidotājs: viens no Dailes teātra dibinātājiem un direkcijas locekļiem, Strādnieku teātra padomes priekšsēdētājs (1926), Zinātņu akadēmijas dibināšanas idejas atbalstītājs. Viņa sabiedriskajā un radošajā darbībā iemiesojās dažādu tautu vienības, sadarbības un mīlestības idejas: “Nemierīga sirds”, romānā dzejoļos “Dagdas piecas skiču burtnīcas”. 20. gadi raksturīgi ar jaunu pievēršanos folkloras motīviem: lugās “Suns un kaķe”, “Iļja Muromietis”, “Mīla stiprāka par nāvi”, “Rīgas ragana”. Bērniem veltītā dzeja savā poētismā pieder pie bērnu literatūras klasikas, bez moralizēšanas veidojot ētikas pasaules pamatus, kā piem., dzejoļu krājumi “Zelta sietiņš”, “Puķu lodziņ?”, “Putniņš uz zara” u.c.

Plašs, filozofisks, humānistisks pasaules skatījums, brīvība no jebkāda šovinisma, nacionālās norobežotības un tajā pašā laikā visdziļākā cieņa pret savas un citu tautu identitāti — Raiņa kā dzejnieka un domātāja lieluma pamats un nezūdamība.

Indulis Ojārs RANKA (dz. 1934.15.IV Jaungulbenē) — tēlnieks.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1962).

Izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā (1953) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1959).

Kopš 1952. gada piedalās izstādēs ar gleznām un grafiku. Ar 1966. gadu sāk darboties tēlniecībā, galvenokārt veidojot skulptūras granītā.

Izstādes: Madonā, Cesvainē — gleznas (1965), Rīgā, Kuldīgā (gleznas un skulptūras (1971), 1975. g. — Rīgā, skulptūras.

Dibinājis, veidojis un papildinājis brīvdabas skulptūru ekspozīcijas: Rīgā Skulptūru dārza galeriju “Ulamula” pie Mārupītes (1975), Turaidā — “Dainu kalnu”, veltītu Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienai (1985, pašlaik 24 skulptūras), desmit skulptūras atrodas Stavangerā (Norvēģijā) — Andersonu ģimenes Skulptūru brīvdabas kolekcijā (1987).

Veidoti pieminekļi, t. sk.: Otrajā pasaules karā kritušajiem Indrā, Krāslavas rajonā (1972), Otrajā pasaules karā kritušajiem Siguldā, diptihs “Dzejnieks tribūns un Varoņa bojā eja” (arhit. E. Vecumnieks, 1979), “Sašķeltā ģimene” — komunistiskā terora upuru piemiņai Smiltenē (1990).

Piemiņas skulptūras atrodas Kišiņevā (“Sveiciens Moldāvijai”, 1974) un Kobē — skulptūru diptihs “Jaunība”, Kobes pilsētas internacionālajā brīvdabas skulptūru parkā (1987).

Organizējis un piedalījies starptautiskos simpozijos: I granīta tēlniecības simpozijā Mālpilī (1977, darbs “Burbuls”), I Rīgas granīta tēlniecības simpozijā Rīgā (1985, “Es, karā aiziedams...”), I starptautiskajā granīta tēlniecības simpozijā Rīgā (1988, “Lāčplēsis šodien”), norvēģu — latviešu granīta tēlniecības simpozijā Rīgā “5+1” (1995). Sadarbība ar norvēģu māksliniekiem turpinās: ar Ulriku Hellmu “Nu saulītei ataugt sāk zelta ragi” (1995), ar Knutu Stēnu “Aurora” (1996), ar Tūvi Troviku “Saites” (1997), ar Ulriku Hellumu “Velēnu vecītis” (1997), ar Haraldu Bodogārdu “Alveola” (1998).

Piedalījies labradora tēlniecības simpozijā Larvikā (Norvēģija, 1987), darbs “Parafrāze par latviešu tautas dziesmu”. Šī simpozija bāzē kopš 1990. gada darbs norit regulāri. 1995. gadā — akmens tēlniecibas simpozijā Nanao (Japānā) ar darbu “Sapnis”.

I. O. Rankas gleznas atrodas Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Sveicē, Austrālijā, Kanādā, ASV; skulptūras — Latvijā, Moldāvijā, Vācijā, Kanādā, Japānā, Norvēģijā.

Memoriālās skulptūras — epitāfijas atrodas Jaungulbenes, Vecpiebalgas, Neretas, Siguldas, Ropažu, Jelgavas, Kuldīgas, Skultes un Carnikavas kapos un Rīgā — Meža, Raiņa un Mārupes kapos.

Goda nosaukumi un apbalvojumi: Kišiņevas pils. Izpildu komitejas krūšu nozīme “Par aktīvu līdzdalību pilsētas attīstībā” (1974), Baltijas republiku Tēlniecības kvadrināles diploms un medaļa (1980), LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts (1984), Latvijas Mākslinieku saienības diploms ar medaļu par gada labāko jaunrades sniegumu (1986), PSRS ordenis “Goda Zīme” (1986), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1989), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1994), Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa virsnieks (1998).

Ar šo populāro reklāmas frāzi LZA prezidents J. Stradiņš no beidza savu uzstāšanos pirms līguma parakstīšanas ar a/s “Aldaris” par sadarbību un gada balvām un prēmijām zinātnē. “Aldara” pre zid  ents V. Gavrilovs par labo gribu un pretimnākšanu Latvijas zināt nei, bez kuras nebūs plaukstošas ekonomikas, izpelnījās LZA goda mecenāta titulu — viņam tika pasniegts diploms ar 1. kārtas numuru. Gavrilova kungs plaši un emocionāli izteica savu attieksmi pret zinātni un intelektuālo darbu vispār, pasvītrojot, ka tikai vi sas sabied rības kopīgas pūles var celt labklājību. Viņa vārdus pastiprināja pārtraukumā no jaunajām pudelēm iebaudāmais “Zelta alus”, kas izpelnījās LZA goda locekļa I. Kokara ekspromti izveidotā akadē miskā kora nodziedāto “Krambambuli”. Arī viens zelta vērts skaists mirklis.

Skaistu mirkļu pilnsapulcē bija daudz. Vispirms jau Lielās me daļas pasniegšana akadēmiķim Jānim Krastiņam un viņa brīnišķīgā akadēmiskā lekcija par Rīgas un Latvijas jūgendstilu Eiropas saka rībās, kas bija daudz plašāka kā lekcijas pieteikums “Jūgendstila Rīga”, jo tieši Eiropas kopsakarībās, salīdzinot mūsu jūgendstilu ar tā galvaspilsētu Briseli, ar Vāciju, Skandināviju, Austriju, Kataloniju, va ram izprast tā vietu un unikalitāti. Akadēmiķi Krastiņu gaidīja mašīna, lai aizvestu uz Tallinu, kur Rīgas notikuma dēļ par vienu stundu tika pārcelta Baltijas asamblejas balvu pasniegšana, lai Jānis Krastiņš paspētu saņemt abus pagodinājumus — gan LZA Lielo medaļu, gan Baltijas asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē, kas viņam piešķirta par izciliem sasniegumiem Rīgas jūgendstila arhitektūras pētniecībā.

Pilnsapulcē tika paziņots, ka otru lielāko akadēmijas balvu — Raiņa balvu — pirmo reizi Senāts ir piešķīris LZA goda loceklim tēlnie kam Indulim Rankam un to līdz ar medaļu pasniegs LZA piln sapulcē nākamā gada februārī. J. Stradiņš pasvītroja, ka Raiņa bal va netiek piešķirta par ieguldījumu literatūrā, šim mērķim ir V. Plūdoņa balva, bet par izciliem nopelniem humānisma ideju propa gan dā. Zīmīgi, ka šī balva ir iedibināta mūsu valsts 80. jubilejas gadā, jo Rainis bija neatkarīgās Latvijas, ja tā var teikt, pirmais idejiskais prezidents. Jau 1904. gadā uzrakstītajā “Ugunī un naktī” Lielvārds saka Lāčplēsim: “Ej sargi Latviju un pacel viņu citu zemju starpā”.

I. Ranka pastāstīja, kā Raiņa idejas viņu aizveda līdz Dainu kalnam Turaidā. Viņš savu uzstāšanos tā arī bija nosaucis — “Ceļš uz Dainu kalnu”, un mēs pārliecinājāmies, cik smags ir bijis šis ceļš tīri fiziskā nozīmē. Kā tika celti un velti milzu akmeņi, kā šķietami viendabīgs koloss darba gaitā pāršķēlās divas daļās. I. Ranka rādīja sava darba aizkulises, “virtuves pusi”, un tas jo vairāk liek nocelt cepuri latviešu mākslinieka priekšā, kurš visu dara pats, savām rokām, nevis vīzīgi pamet skici meistariem. Nu nav mūsos viegluma, rotaļīguma. Toties ir pamatīgums.

Skaists mirklis bija 42 gadus jaunā fiziķa Mārča Auziņa ievēlēšana par akadēmijas īsteno locekli, “pārlecot” korespon dētāj locekļa stāžam. Kad M. Auziņam Senāts piedāvāja šo riskanto soli, jo viņš taču bija kandidējis uz korespondētājlocekļiem, viņš tam piekrita bez liekas stomīšanās. Kas neriskē, tas nevinnē. Un vinnēja! Apsveicam!

Skaists mirklis bija arī biologa Indriķa Muižnieka ievēlēšana par korespondētājlocekli. Viņam aiz pleciem ir 45 gadi. Vēsturniekam Aivaram Strangam — 44, sociologam Tālim Tīsenkopfam — 41, arheoloģei Ievai Osei — 37, pavisam bērna vecums! Diemžēl vienas balss pietrūka mākslas zinātniekam Ojāram Spārītim, bet viņam jau arī vēl tikai 43 un nākamajā gadā būs par vienu vairāk. Tā vēl nav nekāda traģēdija. Kaut gan, protams, žēl. Arī šajā jomā būtu derējušas svaigas domas un netradicionāla pieeja.

Skaists mirklis piepulcināja akadēmijas saimei goda locekļus Ludmilu Azarovu-Vācieti, Māru Zālīti, Zigmundu Skujiņu, par kuru gan kuluāros viens no akadēmiķiem izteicās: “Nu kā viņš “Gultā ar zelta kāju” tik līdzjūtīgi rakstīja par Helsinku bankas aplaupītājiem! Re, kā somu žurnālistiem par to pašu ir pavisam cits viedoklis” (atsauce uz nesen “Dienā” publicēto rakstu “Rokas augšā! Latvieši nāk!”). Bet tā jau ir mūžsenā patiesība, ka medaļai ir divas puses un viss atkarīgs no tā, kuru pusi aplūkot. Kas vieniem varonis, otriem — nodevējs, vieniem izlūks, otriem spiegs, vieniem brīvības cīnītājs, otriem terorists un laupītājs. Tāda ir vēsture — viss atkarīgs no interpretācijas.

Latvijas Zinātņu akadēmijā klāt nākuši jauni biedri. Diemžēl laiks cērt arī robus, un akadēmija Rīgas Latviešu biedrībā “sēdēja” jau bez biedrības priekšsēža un reformatora, akadēmijas goda lo cekļa Pētera Pētersona, ar kuru tikai dažas dienas pirms viņa traģiskās bojāejas tika apspriesta LZA un Rīgas Latviešu biedrības kopīgi iedibināmā K. Mīlenbaha balva. LZA prezidents J. Stradiņš izteica domu, vai Vērmanes dārzā līdzās K. Barona un K. Padega piemi nekļiem nebūtu vieta arī P. Pētersonam. Te nu visas kārtis rokā vecā Vērmanīša jaunajiem saimniekiem, LZA goda locekļiem Raimondam Paulam un Jānim Peteram. “Runas vīriem ir spēks rokās, un, ko tie nospiež, tas paliek, vairāk nekā”.

Z. Kipere

Latvijas zinātņu akadēmijas pilnsapulce

1998. gada  27. novembrī

Jaunievēlētie īstenie locekļi (akadēmiķi)

Mārcis Auziņš (fizika)

Edvards Liepiņš (ķīmija)

Valdis Bērziņš (vēsture)

Jānis Priedkalns (medicīna)

Jaunievēlētie goda locekļi

Ludmila Azarova-Vāciete (dzejniece, kultūras darbiniece)

Raisa Deņisova (antropoloģe)

Visvaldis Kuršs (ģeologs)

Jānis Osis (informātiķis)

Zigmunda Skujiņš (rakstnieks, pub li cists)

Māra Zālīte (dzejniece, publiciste)

Jaunievēlētie korespondētājlocekļi

Jevgeņijs Joļins (fizika)

Andris Ozols (fizika)

Jānis Grundspeņķis (informātika)

Igors Kabaškins (informātika)

Andris Zicmanis (ķīmija)

Indriķis Muižnieks (bioloģija)

Ansis Zīverts (ģeoloģija un ūdenssaimniecība)

Dace Markus (valodniecība)

Jānis Bērziņš (vēsture)

Aivars Stranga (vēsture)

Ieva Ose (arheoloģija)

Pēteris Laķis (filozofija)

Tālavs Jundzis (politoloģija)

Tālis Tisenkopfs (socioloģija)

Inna Šteinbuka (ekonomika)

Pārsla Eglīte (demogrāfija)

Jaunievēlētie ārzemju locekļi

Andreas Adāls (politoloģija un ekonomika)

Žils Brasāns (informātika)

Rolfs Ekmanis (literatūrzinātne un valodniecība)

Jānis Krēsliņš (vēsture un bibliogrāfija)

Indriķis Šterns (vēsture)

Ēvalds Tinisons (arheoloģija)

Jurijs Uržumcevs (inženierzinātnes)

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

Mārcis Auziņš — dz. 1956. g., Dr. habil. phys. (1995). LU valsts profesors. Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors. LU Fizikas nodaļas vadītājs, LU Senāta priekšsēdētājs, LU promocijas un habilitācijas padomes (fizikā) priekšsēdētāja vietnieks. Amerikas Fizikas biedrības loceklis, Latvijas Fizikas biedrības valdes loceklis. Zinātniskās intereses — atomu un molekulu fizika, lāzeru spektroskopija, optika; kvantu interference, kvantu mehānikas rezultātu uzskatāma interpretācija.

Pašreizējās zinātniskās aktivitātes — divatomu molekulu teorētiski un eksperimentāli pētījumi, tai skaitā molekulu lāzeru spektroskopija, lenķiskā momenta polarizācija, ārējo lauku ietekme uz molekulām, sadursmēs ar molekulu līdzdalību, iekšmolekulārās perturbācijas. Dažu starptautisku projektu vadītājs un koordinators. Monogrāfija (kopā ar R. Ferberu) “Optical Polarization of Mol e cules” (Cambridge Univ. Press, 1995). 64 zinātniski raksti un 46 konferenču tēzes. Aleksandra Humbolta balva (1992).

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

Edvards Liepiņš — dz. 1944. g., Dr. habil. chem. (1988). LZA kor. loc. (1995). Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, patlaban lektors Zviedrijas Karolinska institūtā Stokholmā. Zinātniskā darba virzieni — organisko un elementorganisko savienojumu reakcijspējas pētījumi ar kodolu magnētiskās rezonanses (KMP) metodi; hipervalento silīcij- un germānijorganisko savienojumu daudzkodolu magnetiskās rezonanses spektroskopija; olbaltumu un peptīdu hormonu telpiskās uzbūves, dinamikas un solvatācijas pētījumi ar KMR metodi. Vairāk nekā 500 zinātnisku rakstu, 25 patenti.

Jānis Priedkalns — dz. 1934. g., PH. D. endokrinoloģijā (1966), M. A. (1970), profesors, strādājis Kembridžas Universitātē, Harvardas universitātē, College de France Parīzē, Minesotas, Minhenes, Lionas u. c. universitātēs. Vēlāk ievēlēts par anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesoru un katedras vadītāju Adelaides universitātes Medicīnas fakultātē Austrālijā. 1994. gadā ievēlēts par LZA ārzemju locekli. Pēc atgriešanās Latvijā 1995. gadā strādā par pasniedzēju Latvijas Medicīnas akadēmijā un darbojas kā politiķis. Pašlaik ir Latvijas Vēstnieks ANO (Ņujorkā). Aptuveni 70 publikāciju autors.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

Valdis Bērziņš — dz. 1935. g., Dr. habil. hist. (1991). LZA kor. loc. (1992). LU Latvijas vēstures institūta Vēstures nodaļas vadītājs. Latvijas Zinātņu padomes Vēstures un kultūras vēstures ekspertu komisijas priekšsēdētājs. LU vēstures nozares habilitācijas un promocijas padomes loceklis. Zinātniskā darba tēma — “Latvija 1914.—1920. g.”. Pētījis latviešu strēlnieku tēmu, par ko uzrakstījis 2 monogrāfijas — “Latviešu strēlnieki. Drāma un traģēdija” (1995), “Latvija pirmā pasaules kara laikā” (1987). Granta “20. gadsimta Latvijas vēsture” vadītājs. Monogrāfijas 1. sējums tiks nodots izdevniecībā šogad. Kopā publicēti ap 130 zinātniski raksti un recenzijas.

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

Fizika

Jevgeņijs Joļins — dz. 1937. g., Dr. habil. phys. (1978), LZA kor. loc. (1993). LZA Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs. Zinātniskā darba virziens — kondensētas vides teorija. LZA FI Zinātniskās padomes loceklis, LR Zinātnes padomes eksperts. Sadarbība ar Vācijas un Francijas zinātniskiem centriem. 130 zinātniskas publikācijas.

Andris Ozols — dz. 1944. g., Dr. habil. phys. (1991). LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, LU un RTU profesors. International Soviety of Optical Engineering loceklis, LU un RTU habilitācijas un promocijas padomes loceklis. Zinātniskās intereses — hologrāfisko procesu pētījumi gaismas jūtīgos materiālos.105 zinātniskas publikācijas, t. sk. monogrāfija “Hologrāfija — revolūcija optikā” (kopā ar K. Švarcu 1975. g.).

Informātika

Jānis Grundspeņķis — dz. 1942. g., Dr. habil. sc. ing.(1992). RTU profesors, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras vadītājs, RTU Lietišķo datorsistēmu institūta direktors, RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes dekāns. Zinātniskās intereses — sarežģītu tehnisku sistēmu struktūras modeļu sintēze un analīze. Intelektuālas sistēmas un rīki sarežģītu sistēmu struktūras izstrādāšanai, zināšanu bāzes konstruēšanas automatizācija. Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas (LANO) prezidents, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas informātikā loceklis, habilitācijas padomes H-07 priekšsēdētājs, RTU Senāta loceklis un Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Domes priekšsēdētājs, vairāku starptautisku organizāciju asociētais biedrs. 105 zinātniskas publikācijas, 13 metodiskie materiāli, 8 mācību kursu lekciju konspekti Word 6.0 dokumentu failu veidā.

Igors Kabaškins — dz. 1954. g., Dr. habil. sc. ing. (1992). RAU zinātņu un mācību prorektors, RAU Telemātikas un loģistikas institūta direktors, profesors. Zinātniskās intereses — informācijas tehnoloģiju pielietošana, elektronika un telemunikācija, kompleksu sistēmu analīze un modelēšana. Vairāku starptautisku organizāciju loceklis — International Telecommunication Academy, In ter na tion al Academy of Ecology and Life Protection Sciences, New York Acad e my of Science u. c., starptautiska žurnāla “Journal of Air Trans por ta tion World Wide” (izdod Nebraskas universitātē, ASV) redaktora vietnieks. Latvijas Nopelniem bagātais izgudrotājs (1989). 227 publikācijas, t. sk. 21 mācību un metodiskie materiāli, 67 izgudrojumi un patenti.

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

Ķīmija

Andris Zicmanis — dz. 1941. g., Dr. habil. chem. (1989). LU Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors. Zinātniskās intereses — ar polimēriem saistītu katalizatoru un reaģentu iegūšana, analīze un izmantošana organiskajā sintēzē; jonītu un sorbentu sintēze un lietošana organisko un dabas vielu hromatogrāfijā; organisko savienojumu sintēzes metožu izstrāde un uzlabošana, organisko vielu analīze. 183 publicēti darbi. Latvijas PSR Valsts prēmija 1982. g. (par psihotropās ārstniecības vielas fenibuta ražošanas tehnoloģijas izstrādāšanu un ieviešanu medicīnas praksē).

Bioloģija

Indriķis Muižnieks — dz. 1953. g., Dr. habil. biol. (1997). LU Bioloģijas fakultātes dekāns. LU Senāta priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Zinātnes padomes 7. nozares ekspertu komisijas loceklis, Latvijas Mikrobiologu biedrības priekšsēdētājs. A. Humbolta fonda stipendiāts (1992.—1994. un 1995.—1996). Zinātniskās darbības virzieni — purīnu un pirimidīnu savienojumu paralēlie degradācijas ceļi augsnes baktērijās un to fizioloģiskā loma; glikoproteīnu dabas imūnmodulatora — adenilātdezamināzes atrašana mikrosko piska jās sēnēs, tās darbības mehānisms un iespējamais pielietojums infekciju profilaksei un audzēju attīstības ierobežošanai; cilvēka gēnu banku konstruēšana, interleikīna un interferona gēnu izolēšana, to ekspresijas iegūšana baktērijās; inserciju mutaģenēzes loma rekom binanto plazmīdu struktūras un replikācijas stabilitātes nodro šināšanai; detalizēts rekombinanto plazmīdu stabilitāti nosakošo faktoru raksturojums; DNS topoloģijas loma baktēriju un vīrusu gēnu promoteru aktivitātes regulēšanā; DNS sekvences-atkarīgās un proteīna inducētās liekšanas pētījumi un rakturojums, jaunu DNS sekvences — atkarīgo struktūras variantu atrašana. Vairāk nekā 90 zinātniskas publikācijas, 12 autorapliecības.

Ģeoloģija un ūdenssaimniecība

Ansis Zīverts — dz. 1936. g., Dr. habil. sc. ing. (1993). LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors. Zinātniskās darbības virzieni — upju hidroloģija; augsnes hidroloģija un zemes melioratīvā stāvokļa novērtēšana; nestacio nāru ūdens plūsmu hidraulika; ūdenssaimniecības aprēķini; biogēno vielu noteces ierobežošanas paņēmieni; hidroloģisko procesu mate mātiskā modelēšana. Pēdējā laikā risinātās zinātniskās problēmas — iespējami maksimālo plūdu aprēķins Daugavas HES kaskādes drošības pārbaudei un līdzdalība BALTEX programmā, kas ir viena no 5 pasaulē līdzīga mēroga risināmām programmām globālā enerģijas un ūdens aprites eksperimenta ietvaros. 114 zinātniskas publikācijas.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

Valodniecība

Dace Markus — dz. 1950. g., Dr. habil. philol. (1994), LU Lat viešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras profesore, RPIVA zinātņu prorektore. ANAP eksperte latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumos; Starptautiskās Fonētiķu asociācijas (IPHA) biedre; Lietuvas Republikas Vitauta Dižā Universitātēs promociju un habilitācijas padomes locekle humanitārajās zinātnēs; LU promociju un habilitācijas padomes locekle filoloģijā u. c. Fullbraita stipendiāte (1998./1999. m. g.). Zinātniski pētnieciskās darbības virzieni — latviešu valodas eksperimentālā fonētika un fonoloģija; augšzemnieku dialekts; bērnu valoda; skaņu mācības metodika latviešiem un cittautiešiem; latviešu valodas lietojums; baltu valodu fonētika. 96 publikācijas, no tām 2 monogrāfijas.

Vēsture

Jānis Bērziņš — dz. 1941. g., Dr. habil. hist. (1997), LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Zinātniskā darba virzieni — Latvijas vēsture 19. gs. otrajā pusē, rūpniecības un strādnieku vēsture 19. gs. un 20. gs. sākumā, 1905. gada revolūcijas vēstures problēmas, Latvijas Republikas transporta un sakaru vēstures jautājumi. 66 publikācijas, no tām 2 monogrāfijas. 1987. gadā piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija. 1998. gadā piešķirta Latvijas ZA Arveda Švābes balva.

Aivars Stranga — dz. 1954. g., Dr. habil. hist. (1994), LU Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas vēstures katedras vadītājs, profesors. Zinātniskās intereses — Latvijas vēsture 1918.—1940.; Latvijas ārpolitika; Latvijas diplomātijas vēsture. Beidzis mācību kursus Zviedrijas ārpolitikas institūtā (1993), Starptautisko attiecību institūtā Ženēvā (1997), Ķīles Universitātē (1997). Vairāk nekā 130 publikācijas, no tām 4 monogrāfijas un 4 monogrāfiju līdzautors.

Arheoloģija

Ieva Ose — dz. 1961. g., Dr. hist. (1992), LU Vēstures institūta vadošā pētniece, Arheoloģijas nodaļas vadītāja. LU Vēstures institūta Zinātniskās domes locekle. Baltijas jūras zemju piļu pētnieku koordinācijas padomes locekle; dalībniece Centrāleiropas piļu pētnieku apvienībā “Castrum Bene”; Vācijas piļu pētnieku Vartburgas biedrības biedre. Zinātniskā darba tēma “Latvijas viduslaiku mūra pilis”. 83 publikācijas, tai skaitā 1 monogrāfija.

Filozofija

Pēteris Laķis — dz. 1952. g., Dr. phil. (1992), Dr. habil. art. (1998), profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors. Zinātniskās intereses — laiks un cilvēka kultūras pasaule. Lasa filozofijas vēstures, vispārējās socioloģijas teorijas, socioloģijas vēstures, psihoanalīzes un kultūras, formālās loģikas u. c. kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Apmēram 40 publikācijas, t. sk. 4 monogrāfijas.

Politoloģija

Tālavs Jundzis — dz. 1951. g., Dr. iur. (1993), Latvijas Repub li  kas aizsardzības ministrs (1991.—1993., 1998.). No 1993. g. novemb  ra līdz 1997. g. jūnijam Latvijas Zinātņu akadēmijas Bal ti jas stra tē ģisko pētījumu centra direktors. NATO stipendiāts (1994./1996.).Žinātniskās intereses — starptautiskā drošība, mazo valstu aizsardzība, valsts un tiesību vēsture. 65 zinātniskas publikācijas tiesību un drošības politikas jautājumos, t. sk. 2. monogrāfijas.

Socioloģija

Tālis Tisenkopfs — dz. 1957. g., Dr. soc. (1992). LZA Filozo fijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, projektu vadītājs; LU Socioloģijas katedras vadītājs. Sorosa fonda Latvija Pilsoniskās sabiedrības komisijas loceklis, Eiropas Sociologu asociācijas loceklis, FSI promocijas padomes socioloģijā priekšsēdētājs, Latvijas Sociologu asociācijas valdes loceklis u. c. Vairāku starptautisku pro jektu vadītājs un dalībnieks. Zinātniskās intereses — lauku attīstī ba, līdzsvarota lauksaimniecība, tautas attīstība, jaunatnes socioloģija, biogrāfiskā metode, nacionālā identitāte. Vairāk nekā 100 publikāciju.

Ekonomika

Inna Šteinbuka — dz. 1952. g., Dr. habil. oec. (1991), LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, LR Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direk tore. “European Association for Comparative Economic Studies” locekle, LU paplašinātās Padomes locekle, ACE PHARE zinātnisko projektu Latvijas valsts koordinatore, “European Public Choise Society” locekle u. c. Galvenie pētījumu virzieni — makroekonomiskā modelēšana un prognozēšana, pārejas perioda ekonomikas izpēte, makroekonomiskā stabilizācija, dezinflācijas procesi, fiskālā politika. Vairāk nekā 64 publikācijas, no tām 4 monogrāfijas.

Demogrāfija

Pārsla Eglīte — dz. 1934. g., Dr. habil. oec. (demogrāfijā, 1997), Dr. geogr. (1968), LZA Ekonomikas institūta pētnieciskās kopas vadītāja. LR MK Demogrāfiskās komisijas priekšsēdētāja vietniece, locekle LU Ģeogrāfijas zinātņu habilitācijas un promocijas paplašinātajā padomē, European Association for Population Stud ies, International Sociological Association u. c. Galvenie pētījumu virzieni — Latvijas iedzīvotāju skaita, sastāva un izvietojuma pārmaiņas, to objektīvie un subjektīvie faktori, demogrāfiskā uzvedība; valsts demogrāfiskās politikas pamatojums un vērtējums; Latvijas iedzīvotāju laika izlietojums, tā ietekme uz demogrāfisko uzvedību un veselību; iedzīvotāju veselība un vitālā uzvedība. Kopējais zinātnisko darbu skaits — 215, tai skaitā 1 monogrāfija, 11 monogrāfiju līdzautore.

(Turpinājums  sekos)

Rīgā, 1998. gada 27. novembrī

Apzinoties zinātnes un tehnoloģijas izšķirīgo lomu tautsaim nie cības un kultūras attīstībā, sabiedrības labklājības celšanā, tās vērtību izpratnē un tradīciju veidošanā, atzīmējot Latvijas Repub likas proklamēšanas 80. gadskārtu un izsakot nelokāmu pārliecību, ka Latvija ieies XXI gadsimtā kā attīstīta eiropeiska kultūras un tehno loģiju valsts, vēloties veicināt jaunatnes iesaistīšanu zinātnē, no vērtēt pētnieku nozīmīgāko devumu Latvijas zinātnei, kultūrai un ra žo   šanai, iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jaunākajiem sasniegumiem šajās jomās, veidot pareizu valsts politiku un visaptverošu sa bied rības visaptverošu sabiedrības kvalitāti kā prioritāru dzīves normu,

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un a/s “Aldaris” vienojas par šādu sadarbību:

1. LZA un a/s “Aldaris” apņemas veicināt zinātnes un ražošanas sadarbību kā sabiedrības kvalitātes pamatu un nākotnes ķīlu, kopīgi organizēt vispārizglītojošus pasākumus, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes par zinātnes sasniegumiem un inovatīvām tehnolo ģijām;

2. rīko kopējas konferences un seminārus, īpaši par sabiedrības atveseļošanu, tradīciju veidošanu, bioloģiski medicīniskām un socioloģiskām problēmām;

3. abpusēji vienojoties, veicina un finansiāli atbalsta vērtīgu zinātnisku un populārzinātnisku izdevumu (grāmatu, žurnālu, pārkskata rakstu utml.) izdošanu, kuru ievirzi un kvalitāti izvērtē abu pušu izveidota ekspertu komisija;

4. LZA un a/s “Aldaris”, sākot ar 1999. gadu, iedibina 4 ikgadējas prēmijas labākajiem jaunajiem zinātniekiem katru Ls 250 apmērā; prēmijas piešķir saskaņā ar īpašu nolikumu un to izmaksu finansiāli nodrošina a/s “Aldaris”;

5. LZA kopā ar a/s “Aldaris”, sākot ar 1999. gadu, iedibina 2 ikga dējas balvas katru Ls 650 apmērā ievērojamākiem Latvijas zinātniekiem par izcilu veikumu konkrētā jomā vai mūža devumu; tās piešķir saskaņā ar īpašu nolikumu un to izmaksu finansiāli nodro šina a/s “Aldaris”;

6. prēmijas un balvas pasniedz svinīgā ceremonijā, kuras vietu un laiku nosaka pēc abu pušu vienošanās.

Līgumslēdzējas puses izsaka pārliecību, ka šī vienošanās spēs būtiski veicināt sabiedrības kvalitāti Latvijā, jaunu tradīciju veidošanos un tautas atveseļošanas pasākumus, zinātnes attīstību un jaunās paaudzes iekļaušanos zinātnē un Latvijas valsts attīstībā.

Latvijas Zinātnes Padomē

Latvijas Zinātnes padome š. g. 24. novembra sēdē apstiprināja sekojošas 7 habilitācijas un promocijas padomes:

1. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Veterinārmedicīna” šādās apakšnozarēs:

1.1. morfoloģija;

1.2. fizioloģija;

1.3. iekšķīgās slimības;

1.4. ķirurģija;

1.5. dzemdniecība un ginekoloģija;

(LZP lēmums Nr. 7-1-1).

2. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Būvzinātne” šādās apakšnozarēs:

2.1. būvkonstrukcijas;

2.2. būvmehānika;

(LZP lēmums Nr. 7-1-2).

3. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Elektronika un telekomunikācijas” šādās apakšnozarēs:

3.1. elektronikas elementi;

3.2. lauki un viļņi elektronikā;

3.3. ķēdes un signāli;

3.4. elektrosakari;

3.5. telekomunikāciju tīkli;

(LZP lēmums Nr. 7-1-4)

4. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Informācijas tehnoloģija” šādās apakšnozarēs:

4.1. sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana;

4.2. datorvadība;

(LZP lēmums Nr. 7-1-4).

5. Latvijas Universitātes (LU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozaru A “Lietaratūrzinātne” un B “Folkloristika” šādās apakšnozarēs:

5.A.1. latviešu literatūras vēsture;

5.A.2. literatūras teorija;

5.A.3. salīdzināmā literatūrzinātne;

5.A.4. cittautu literatūras vēsture;

5.B.1. latviešu folkloristika;

5.B.2. mitoloģija;

5.B.3. cittautu folkloristika;

(LZP lēmums Nr. 7-1-5).

6. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Literatūrzinātne” šādās apakšnozarēs:

6.1. cittautu literatūras vēsture;

6.2. salīdzināmā literatūrzinātne;

(LZP lēmums Nr. 7-1-6).

7. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) padomi ar promocijas tiesībām zinātņu nozares “Valodniecība” šādās apakšnozarēs:

7.1. slāvu valodniecība;

7.2. ģermāņu valodniecība;

(LZP lēmums Nr. 7-1-7).

Visu augstāk minēto apstiprināto padomju pilnvaru laiks ir no 1998. g. 24. novembra līdz 1999. g. 31. decembrim.

Informācija par LZP apstiprinātajām habilitācijas un promocijas padomēm ievietota Internetā LZP lappusē latviešu valodā: http://www.lzp.lv

RĪGA 1998

Publicēts nopietns zinātniskais pētījums par iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņu iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas ietekmē. Autors monogrāfijā sīki apskata etnodemogrāfiskos pētījumus, kurus veikuši zinātnieki Latvijā un citās valstīs. Liela uzmanība tiek veltīta iedzīvotāju sastāva izmaiņām pēdējos deviņos gados, uzsverot, ka valstī pakāpeniski pieaug latviešu īpatsvars un samazinās krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars. Autors parāda, ka dažādu tautību iedzīvotāju dzimstības, mirstības, kā arī iebraukšanas un izbraukšanas intensitāte ir atšķirīga. Šos jautājumus autors apskata monogrāfijas 3. un 4. nodaļā.

Iedzīvotāju etnisko sastāvu ietekmē arī iedzīvotāju asimilācijas process. Šo procesu autors analizē, izmantojot tautskaites datus un dažādu citu pētījumu materiālus. Autors pirmoreiz Latvijā ir veicis dažādu tautību iedzīvotāju demogrāfiskās prognozes laika posmam līdz 2015. gadam.

Pētījums veikts, pateicoties NATO atbalstam.

Manu braucienu uz Taivanu, Taivanas Zinātnes padomi no 1998. gada 18. oktobra līdz 26. oktobrim organizēja Taivanas Zinātnes padomes Eiropas nodaļa Bonnā un tas mērķis bija sagatavot 1999. gada maijā paredzēto konferenci Prāgā par pārejas sabiedrību sociālajām problēmām. Bez tam vizīte bija daļa no plašākas sadarbības programmas, ko Taivanas Zinātnes padome ir iecerējusi izvērst ar Centrāleiropas zemēm. Tā bija arī turpinājums diskusijām un iepriekšējām norunām, kas tika panāktas Taivanas Zinātnes padomes pārstāvju viesošanās laikā Latvijas Zinātņu akadēmijā 1998. gada septembrī.

Viesu grupā bez manis bija arī profesors Andžejs Rikards (Ri ch ard), Polijas ZA Filozofijas un socioloģijas institūta direktors un Centrāleiropas universitātes socioloģijas maģistra programmas vadītājs, literatūrzinātnes profesors Andžejs Verners no Polijas ZA un socioloģijas profesors Arvīds Matuļonis no Lietuvas. Mēs tikāmies ar aptuveni 30 sociologiem no 180 cilvēku lielās Taivanas sociologu kopienas, kas pārstāvēja vairākus sociālo zinātņu institūtus Academia Sinica ietvaros un trīs lielāko universitāšu socioloģijas katedras. Var sacīt, ka personiski tika iepazīta pietiekami liela Taivanas sociologu elites grupa un gūts ieskats par socioloģijas specifiku Taivanā.

Radās iespaids, ka socioloģiskie pētījumi ir cieši saistīti ar pēdējos gadu desmitos notikušo modernizāciju, un galvenās pētījumu jomas ir saistītas ar industriālo organizāciju, informācijas sabiedrību un mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, kas tiek uzskatīti par Taivanas ekonomiskā brīnuma atslēgu, it īpaši analizējot ģimenes saikņu nozīmi mazajā uzņēmējdarbībā. Pētījumi tiek veltīti arī darbaspēka un migrācijas jautājumiem, urbanizācijai un teritoriālas attīstības plānošanai, kā arī ģimenes jautājumiem, ko Taivanas sociologi uzskata par stabilizējošo faktoru modernizācijā. Vairāki sarunu partneri izrādīja interesi par iespējamu turpmāku sadarbību mazās uzņēmējdarbības un investīciju salīdzinošo pētījumu jomās.

Mēs tikām pieņemti arī Taivanas Zinātnes padomes socioloģijas komisijā, kur apspriedām un formulējām 1999. gada 27.—29. maijā Prāgā paredzētās konferences tēmu “Transitional Societies in Com par i son: East Central Europe v.s. Taiwan”. Šajā konferencē piedalīsies 10 Taivanas zinātnieki un 25 sociologi no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Slovakijas un Ungārijas. Latviju konferencē varētu pārstāvēt trīs vai četri sociologi.

Sarunā ar Taivanas Zinātnes padomes pārstāvjiem tika skarts arī jautājums par turpmāko sadarbību. Taivanieši to redz kā Prāgas konferenci, vēl vienu konferenci 2000. vai 2001. gadā, kas būtu veltīta mantojuma un kultūras jautājumiem, un tālāku kopēju projektu iniciēšanu. Tā ir ļoti apsveicama iniciatīva no taivaniešu puses un man radās iespaids, ka šo stratēģiski garo ceļu varētu būt interesanti saīsināt un paātrināt, izmantojot proaktīvu pieeju, proti — ar ieinteresētiem Taivanas partneriem piesacīt abām pusēm interesantus un salīdzinošā kontekstā būtiskus pētījumu projektus. Just do it, kā rakstīts pie Taivanas Zinātnes un tehnoloģijas centra debesskrāpja atvērtajā Nike veikalā.

Tam ir labs pamats — Taivanas valdības apņemšanās tuvākos gados palielināt zinātnes finansējumu līdz 5% no IKP un atbilstoši meklējumi pēc zinātniskās sadarbības reģioniem. Arī cilvēciski Taivanas sociologi varētu būt brīnišķīgi partneri — apveltīti ar ķīniešiem raksturīgo laipnību, viesmīlīgi, gandrīz visi ar ASV universitātēs iegūtiem doktora grādiem un atbilstošu profesionālo rūdījumu.

Paldies Taivanas Zinātnes padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai par derīgo vizīti!

Tālis Tisenkopfs, Dr. soc.

24. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika atklāta neliela akadēmijas goda locekļa Borisa Bērziņa gleznu ekspozīcija, kopumā sešas gleznas Bērziņa iecienītajos brūnos toņos. Dž. Skulme māksliniekam bija atnesusi tumšsarkanas rozes, kuras B. Bērziņa sasirgšanas dēļ vajadzēja viņam aizvest uz māju. Māksliniece teica, ka Boriss ir visu Bērziņu Bērziņš, karalis Bērziņš, tikpat suverens savā mākslā kā karalis kārtīgā monarhijā. Stāvošs pāri visiem.

Kā jau minēts, mākslinieku bija pieveikusi gripa, taču viņa do mas par mākslu, kas ir tikpat interesantas un neatkarīgas kā viņa darbi, cerams, būs iespējams uzklausīt izstādes slēgšanā.

Plašo Bērziņu pulku izstādes atklāšanā pārstāvēja akadēmijas goda loceklis dzejnieks Uldis Bērziņš, kurš, būdams ne mazāk suverens savā dzejā, pierāda, ka tas kociņš ar naivi balto tāstiņu nemaz tik vienkāršs nav.

Žēl, ka, Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulcei notiekot nevis savās mājās, bet Rīgas Latviešu biedrības ēkā, pilnsapulces dalībniekiem nebija iespējams aplūkot Borisa Bērziņa izstādi. Interesentiem nāksies kātot vien uz Augstceltni. Vēl visu šo gadu.

Z. K.

JEC’99, 34. kompozītšovs ir lielākā Eiropas izstāde kompozītu jomā, kas norisinās katru gadu Parīzē.

Parīzes Inovāciju pārneses centrs Ile de France un IRC Materiālu Tematiskā grupa ar Parīzes Tirdzniecības un Rūpniecības ka meras un JEC organizācijas atbalstu piedāvā dibināt peļņu neso šus kontaktus dažādās jomās darbojošiem uzņēmumiem, lai palī dzētu noslēgt gan tehnoloģiskus, gan komerciāli izdevīgus līgumus.

1999. gada šova laikā tehnoloģijas pārneses dienu ietvaros tiek plānoti dažādi pasākumi ar neskaitāmu izstādes dalībnieku piedalīšanos. Pasākumā piedalīsies uzņēmumi un pētniecības centri, kas ir ieinteresēti tehnoloģiju pārnesē vai partneru meklē šanā, kā piemēram, tie, kurus interesē:

— licencēšana,
— know-how pārnese,
— kopuzņēmumu veidošana,
— pētniecības un attīstības projektu veidošana.

Papildus informācija par šo pasākumu ir pieejama FEMIRC-Latvia birojā.

N. Organizācija                                      Projekta nosaukums,                                                                      Finansējums, Ls
p.k.                                                              izpildītāji                                                                          pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. LU Elektronikas                      LU biedra maksa IEEE biedrībā par 1999. gadu.  V. Zagurskis                          230      230
    un datorzinātņu institūts

2. RTU Ķīmijas                              ASV Keramikas biedrība.  G. Sedmale                                                          320 USD 185
    tehnoloģijas fakultāte

3. Latvijas Organiskās                  LOSI dalības maksa Starptautiskajā elektroķīmijas biedrībā par 1999. gadu.      325     325
    sintēzes institūts                      B. Turovska

4. LU Ģeogrāfijas un                      LU ĢZZF dalības maksa Starptautiskajā Ģeogrāfijas savienībā.  Ā. Krauklis      250     250
zemes zinātņu fakultāte

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LLU LF                                      Baltijas valstu lauksaimniecības universitāšu Laukkopības un Augkopības          2159 atteikt
    Laukkopības institūts                  katedru zinātniski  metodiskās konferences rakstu izdošana. D. Lapiņš

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. RTU ASTF Datorvadības,          Starptautiska zinātniska konference “Biomedical Engineering”                          100 USD 60
    automātikas un                          (22.—23.10.98., Lietuva).  A. Glazs
    datortehnikas institūts

2. LU Fizikas                                  12. Ziemas skola nepārtrauktas vides mehānikā, konference                              350 USD 200
    institūts                                      “MHD-dinamo problēmas” (25.—31.01.99., Krievija).  A. Miķelsons

3. LU Bioloģijas                              4^th Congress of the European Bio Electromagnetics Association                          900 USD 200
    institūts                                      (18.—22.11.98., Horvātija). A. Kolodinskis

4. RTU Radiotehnikas                  Starptautiska konference “Baltic Electronics Conference ’98"                                  120      120
    un sakaru fakultāte                     (7.—9.10.98., Igaunija).  P. Misāns

5. LU Biomedicīnas                      1. Eiropas simpozijs par lietišķiem genoma pētījumiem                                          5000 BEF 85
    pētījumu un studiju centrs          (26.—27.11.98., Beļģija).  P. Pumpēns

6. LU Biomedicīnas                      1. Eiropas simpozijs par lietišķiem genoma pētījumiem                                          5000 BEF 85
    pētījumu un studiju centrs          (26.—27.11.98., Beļģija).  E. Grēns

4. Starptautiskā sadarbība

1. LU Latvijas                              Starptautiskā sadarbība ar Upsalas universitāti ¹⁴C analīžu veikšanai.                      271      270
    vēstures institūts                      I. Zagorska

akad. I. KNĒTS,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

akad. U. Viesturs

INOVĀCIJAS
UN LATVIJAS REALITĀTE

Vispārpieņemts jaunu/uzlabotu produktu/servisa radīšanas scenārijs ir visu sekojošu elementu mijiedarbība: augstākā izglītība — E, pētniecība — R, tehnoloģiju attīstība — TD, ieviešana — I, kuri kopā veido rīcības formulu — ERTDI.

Īpaši svarīga visos laikos ir bijusi un ir joprojām intelektuālā darba rezultātu ieviešana (TDI posms), ko pasvītroja arī Senāta sēdē š. g. 24. novembrī.

Kas tad ir jauns šobrīd, akcentējot kā galveno rīcības veidu INOVĀCIJAS, INOVĀCIJU SISTĒMAS IZVEIDOŠANU?

Šīs Inovāciju sistēmas būtība ir:

* speciālas metodoloģijas pilnveidošana un pielietošana, lai saīsinātu (šuntētu) un padarītu efektīvāku klasisko ceļu no idejas līdz produktam tirgū. Klasiskais ceļš ir arvien lielāka mēroga eksperimenti, produktu kvalitātes un ražotnes ekoloģiskās drošības izvērtējums, daudzkārtīgi tirgus un kopējās ekonomiskās efektivitātes aprēķini, līdz beidzot ir visai drošs pamats uzsākt investēt, reps. sākt būvniecību/rekonstrukciju un produkta/servisa realizāciju. Inovāciju būtība ir jauna (vēlams revolucionāra) produkta radīšana un palaišana tirgū ar netra dicionālām metodēm. Vienlaicīgi pieaug risks, neveiksmes, bankroti. Praktiski atkāpšanās no klasiskā ceļa ir iespē jama, tikai esot pieejamām dotācijām, riska kapitālam;

* īpašu, TDI procesus veicinošu instrumentu (biznesa inkubatori, zināt nes/tehnoloģiskie parki utt.) un īpaša finansējuma izveidošana un efektīva darbība. Inovāciju sistēmas radīšanai jābūt valsts politikas komponentei ar īpašu likumdošanas un normatīvo aktu bāzi. Tā tas ir ESK valstīs. Būtisks el e ments ir inovāciju sistēmā ir MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) attīstība.

Nereti kolēģi jautā: “Ko tu te mal vienu un to pašu — inovācijas, inovā cijas! Vai tad agrāk nebija tehniskās jaunrades procesiem veltītu konferenču, nepazinām īpašas jaunradi veicinošas metodikas, kuras tika mācītas arī stu dentiem? Vai nebija konstruktoru biroji, eksperimentālas iekārtas vairumam RTD veicējorganizāciju?” Bija un ir, šeit un citur pasaulē. Bija arī valsts atbalsts. Taču šobrīd izšķiroši ir divi momenti:

* vairums gadījumos RTD pro cess tomēr tika veikts pēc klasiskās shēmas — ar valsts īpašumu un līdzekļiem. MVU ir privāti, tādēļ sagaidāma inovatīvāka rīcība un lielāka efektivitāte, kas vispār ir raksturīga privātajam kapitālam,

* mainoties sabiedriskajām iekārtām (sabrūkot so ciālis mam), patlabanējo lēmumu pieņēmēju Latvijā izpratnē un rīcībā ir pazudusi pārliecība par ERTDI kompleksa izšķirošo lomu valsts attīstībā.

Acīmredzot līdz ar visas sociālistiskās sistēmas, t. sk. plānsaimiecības, neefektivitāti arī agrākie tehniskās jaunrades procesi tika atzīti par novecojušiem. Pietiek atcerēties Godmaņa valdības attieksmi pret LZA un daudziem no mums. Tad arī sākās šī ignorance. Mēs gan dažkārt pieminam, ka Taivana u. c. Āzijas “tīģeri” (kam diemžēl patlaban nedaudz paplūkātas ūsas) vispirms investēja ERTDI, taču tas tā — pagaidām paliek pieminēšanai, ne rīcībai.

Taču būtu jāpanāk Saeimas, MK rīcība, t. sk. lietojot modernu terminoloģiju un metodes, veidot Investīciju sistēmu kā valsts politikas sastāvdaļu. Iedarbīgākais arguments šobrīd ir: tā notiek ES un kaimiņos (piem., Igaunijā).

Svarīgi ir atšķirt (klasificēt) inovācijas no vienkāršas tehnoloģiju tirazēšanas un izprast galvenās šaurās vietas mūsu ekonomikas attīstībā.

Neapšaubāmi ārvalstu investīciju piesaistīšana tehnoloģiju tiražēšanai ir svarīga mūsu valsts un uzņēmēju aktivitāte. To viennozīmīgi parāda valdības, LAA u. c. rīcības, kuru galvenais motīvs ir — Latvijā ir pieņemama biznesa vide, izglītots, kvalificēts darbaspēks: nāciet un investējiet. Diemžēl vērojama vāja izpratne par pašmāju RTDI procesu, tā veicināšanu, potenciālu.

Pie šādas lēmumu pieņēmēju “ideoloģijas” ir skaidrs, ka uz līdzekļu palielinājumu (vismaz inflācijas līmenī) 1999. g. budžetā ERTDI realizācijai nav ko cerēt. Vietējā ražošana ir vāja. Pagaidām nav pilnas pārliecības, ka Latvija piedalīsies ES 5 satvara programmā. Līdz ar to ārpuslatvijas naudas ieguves RTDI vajadzībām kanāli samazinasies. Acīmredzot arī š. g. 24. martā MK protokoliski akceptētā Inovācijas veicinošā koncepcija tuvākajā laikā, neskatoties uz dažām Ekonomikas ministrijas (J. Vanags u. c.), Izglītības un zinātnes ministrijas aktivitatēm, paliks deklarācijas līmenī. Līdz ar to ERTDI kompleksa finansējums turpinās samazināties. Arī Valsts budžeta investīciju Programmā šiem mērķiem nekas nav paredzēts (daži % IZM).

Tātad, faktiski Latvijā ir sagaidāma tehnoloģiju pārnese un tiražēšana, izmantojot ārzemju tehnoloģijas un investīcijas.

Investīciju lietderīgums ir jāpierāda. Tātad iespējams tikai klasiskais ceļš ar pamatīgiem tehnoloģiskiem, tirgus, ekoloģiskiem un ekonomiskiem aprēķiniem (feasibilty studies, technological auditing un rinda citu modernu procedūru). Lielu investīciju projektu gadījumā jāveido īpašas stimulu, pamudinājumu (incentives) paketes valdību (pašvaldību) līmenī.

Bez valsts atbalsta mums būs maz pašmāju tehniskās (un arī mākslinieciskās) jaunrades objektu, īstu INOVATĪVU risinājumu.

Liekas, ka pirmkārt Latvijā ir vajadzīga izpratne par ERTDI procesu nozīmīgumu. Ja mēs gādāsim tikai kvalificētu ekspluatācijas personālu un investīcijas tehnoloģiju pārnesei no citām valstīm un esošo ražotņu tiražēšanai, tad tā pati banānu valsts vien būsim.

Ļoti žēl, ka partiju līderi, pašreizējie Saeimas deputāti, atbildīgie ministriju ierēdņi (ar izņēmumiem no Ekonomikas ministrijas), īsāk — lēmumu pieņēmēji ignorē šo iespēju izprast un attiecīgi rīkoties — iedarbināt Latvijā vienu no galvenajiem valsts attīstības dzinējspēkiem: INOVĀCIJU sistēmu un aktivēt ERTDI kompleksu kopumā.

Nobeigumā atgādināšu dažas tēzes, kurām būtu jābūt domi nē jošām Latvijas lēmumu pieņēmēju domās un topošajos dokumentos:

1. Lai veicinātu uz inovācijām balstītas ekonomikas nozīmes izpratni (un attiecīgu rīcību) sabiedrībā, biznesa aprindās, politiķos, ERTDI atbalstam būtu jābūt valsts politikas svarīgai sastāvdaļai.

2. Diemžēl Latvijā inovāciju prob lēmas ERDTI procesu veicināšanai nav populāras. Bija tikai darba grupa pie Ekonomikas ministrijas un MK 1998. g. 24. marta protokolārs atbalsts inovāciju koncepcijai. Kopš š. g. marta būtisku aktivitāšu nav. 1999. g. budžetā līdzekļu iespējamam Inovāciju fondam nav. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Igau nija ir tuvāk ES.

3. Kā ātrāk un kvalitatīvāk pārvērst intelektuālā darba rezultātus jaunos (kvalitatīvākos) produktos/servisā tir gū, tā nav tikai Latvijas problēma. Eiro pā vien vismaz ducis konferenču veltī tas šai problēmai. ES ir radīta Inovāciju monitoringa sistēma. Tādai būtu jābūt arī Latvijā. Viens no praksē pārbau dī tiem instrumentiem ir IRC un FEMIRC sistēmas. Arī Latvijā kopš 1997. g. Latvijas tehnoloģiskā centra telpās strādā ES finansēts FEMIRC-Latvija. Un, protams, specializēti MVU, tehno loģiskie centri/parki, biznesa inkubatori utl. inovācijas veicinoši moderni instrumenti.

4. Lai veicinātu inovācijas, izšķirošs ir finansējums. Ņemot vērā mūsu (pārejas valstu) īpatnības, būtu nepieciešams īpašs valsts budžeta (jo citu avotu vienkārši nav) atbalsts ERTDI inovatīviem procesiem. RTD atbalsts, kā redzams zīm., faktiski samazinās. Diemžēl arī valsts investīcijas šajā jomā ir tuvas nullei (2,8% 1998. g. visai IZM). Būtu jāveido vismaz viens īpašs inovāciju fonds (igauņiem tādi ir vairāki).

IRC — pašfinansējošs inovāciju releju centrs (piemēram, Francijā tādu ir 18, Vācijā — 12, Apvienotajā karalistē — 14)

FEMIRC — IRC jaunākais ES dotēts partneris, kurš nākotnē veidosies par pašfinansējošu IRC.

Plašāk ar materiālu var iepazīties Internetā: http://195.13.136.125/Viesturs/INNOV98.html ; http://www.lza.lv/Viesturs/innov.htm;    http://www. innovation. lv/wif/default.html; http://ltc125.edi.lv/femirc/bbs_main.htm

Dažas postsociālisma zemju ekonomikas attīstības īpatnības (“šaurās vietas”):

• Nav sakārtota rūpniecība, īpaši tas attiecas uz privāto sektoru, arī lauksaimniecību.
• Pieejams mazs starta kapitāls: veikali, restorāni, pakalpojumi, nelielas apgrosaimniecības (fermas), MVU pārtikas rūpniecībai, mehāniskā koksnes apstrāde utt.
• Augsti aizdevuma procenti (liels risks aizde vējiem).
• Jaunas augstās tehnoloģijas MVU nav iepējamas/pieejamas, pamatojoties uz vietējo banku aizdevumiem.
• Nav (zema) riska kapitāla pieejamība.
• Liels skaits sīku fermu lauksaimniecībā (augsts bezdarba līmenis laukos).
• Zemi asignējumi RTD attiecībā pret IKP (TDI praktiski nemaz), piemēram, Latvijā, skat. zīmējumu.
• Zems pats IKP (mazas valsts investīcijas, 2,8% — 1998. g. IZM).
• Rūpniecība un lauksaimniecība ir vājas, tādēļ vietējo pasūtījumu trūkums RTDI veikšanai univer sitā tēm, pētniecības institūtiem.
• Vietējo vadītāju nepietiekama pieredze tirgus ekonomikas apstākļos.

RTDI VEICINOŠIE FONDI IGAUNIJĀ

IGAUNIJAS INOVĀCIJU FONDS — granti un aizdevumi inovatīvu produktu/servisa attīstībai, arī lietišķiem pētījumiem.

IGAUNIJAS ZINĀTNES FONS — granti fundamentāliem daļēji lietišķiem pētījumiem.

IGAUNIJAS MAZĀ BIZNESA AIZDEVUMU FONDS — kredīti esošiem uz izaugsmi orientētiem mazajiem biznesiem. Līdzība ar komercbankām. Aizdevumu garantiju dienests attīstās.

IGAUNIJAS EKSPORTA ATBALSTA FONDS.

STARTA UN RISKA KAPITĀLS: netiek doti ilgtermiņa projektiem.