Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  11. janvāris: 01 (167)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes

jaunā vadība

Latvijas Zinātnes padome nolēma veidot ekspertu grupu no bijušajiem LZP priekšsēdētājiem un AIZD pārstāvja, kas piedalītos Valdes sēdēs. Ekspertu grupā ietilpst akad. Juris Ekmanis, akad. Ivars Knēts, akad. Tālis Millers, Dr. soc. Aivars Tabuns, akad. Pēteris Zvidriņš, Dr. sc. ing. Valdis Egle.

1998. gada 19. decembrī Dailes teātrī pirmo reizi tika pasniegtas publiskās a/s “Grindeks” un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas un prēmijas zinātnē.

Sarīkojuma laikā saskaņā ar nolikumu balvas un prēmijas 1000 latu apmērā par izcilu veikumu un mūža darbu zinātnē pasniedza trim Latvijas ievērojamiem zinātniekiem. Četras balvas un prēmijas 250 latu apmērā saņēma labākie jaunie Latvijas zinātnieki. Kā apliecinājumu piešķirtai balvai laureāti saņēma mākslinieka Jāņa Mikāna veidotās zeta un sudraba goda zīmes ar gudrības un zinā šanu simbola – pūces – attēlu.

Nozīmīgo balvu un prēmiju saņēma viens no “Letonikas” programmas veidotājiem, latviešu un lībiešu etniskās vēstures, dzīves veida un materiālās kultūras pētnieks akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, akadēmiķis Marģers Līdaka – par izcilu veikumu bioloģiski aktīvu vielu pētniecībā un profesors Uldis Ulmanis – par izcilu veikumu magnētisko materiālu fizikā. Balvu un prēmiju “Latvijas labākais jaunais zinātnieks” saņēma četri pētnieki – ķīmiķis Edgars Sūna, datorzinātnieks Ģirts Karnītis, molekulārbioloģe Anna Streļņikova un ekonomiste Līga Švānberga.

Noslēdzot sadarbības līgumu par gada balvu iedibināšanu, LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš vasarā uzsvēra, ka “Grin deks” ir kļuvis par pirmo lielāko un nozīmīgāko mecenātu, šādi rādī dams piemēru citiem uzņēmumiem, atbalstot nozari, kam Latvijā pašlaik klājas visgrūtāk, bet kas valsts attīstībai ir viena no svarīgā kajām.

Kaut arī “Grindeks” Krievijas tirgus sašaurināšanās dēļ šobrīd nebūt neatrodas savā augstākajā lidojumā, patiešām slavējami, ka tas spējis saviem darbiniekiem uzņēmuma dibināšanas gadadienas svētkus sarīkot un pildīt savu apņemšanos atbalstīt zinātniekus – gan tos, kuri savu radošo dzīvi ziedojuši zinātnei, gan tos, kuri apņēmības pilni tajā iesoļo.

“Neaizmirsti Latviju!” rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš trimdā. “Neaizmirsti zinātni!” – to novēlam “Grindeksam”, kurš cēlies no kādreizējā Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālās rūpnīcas. Jo – kurš cits tā sapratīs zinātni, kā tas, kas pats no tās nācis.

Z. K.

Jubilāru sumināšana

Jānis Stradiņš-65 1998. g. 10. decembrī

Bruno Puriņš-70 1998. g. 16. decembrī

Tālis Millers-70 1999. g. 4. janvārī

Tā nu ir iznācis, ka nepilna mēneša laikā savas nozīmīgas jubilejas atzīmējuši trīs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenti. Esošais un divi bijušie, pie tam abi pēdējie — no viena Neorganiskās ķīmijas institūta, bet pirmais — no Organiskās sintēzes institūta. Lai nu vēl nerunājam par ķīmijas prioritātēm!

4. janvārī, kad Prezidija zālē bija sapulcējušies necerēti daudz apsveicēju ar košiem ziedu pušķiem un jubilāram līdzās stāvēja viņa uzticamā dzīves līdzgaitniece Irēnas kundze, gaviļnieks šo pa sā kumu bija lūdzis nosaukt vienkārši par pirmo LZA Prezidija darba dienu jaunajā gadā, kuru (protams, gadu) J. Stradiņš, šoreiz piekrītot Romas pāvestam nevis astronomiem, nosauca par pēdējo šajā ga du simtenī un tūkstošgadē. Nu kā visiem gribas ātrāk nonākt nākotnē!

Sveicēji runāja par jubilāra zinātnisko ieguldījumu, par to, ka viņš faktiski ir plazmas ķīmijas iedibinātājs visā bijušajā Padomju savienībā, jo pirms viņa “bija tikai tādas vēsmas”. Par to, ka viņš ne tikai vārdos, bet darbos vedis mūsu zinātni Eiropā un pasaulē. Daudzi pieminēja T.Millera īsteni sportisko stāju un garu, par ko pats jubilārs teica, ka viņa princips vienmēr ir bijis ne tikai piedalīties, bet cīnīties par rezultātiem. Sportā T. Millers labāk juties kā komandas spēlētājs, ne tikai universitātes komandā, bet arī visas republikas volejbola izlasē, tādēļ gan Neorganiskās ķīmijas institūta laboratorijā, gan būdams institūta direktors un arī akadēmijas prezidents, viņš vienmēr strādājis “komandā”, kopā ar saviem domubiedriem. Savukārt humanitāro institūtu pārstāvji atzinās, ka tieši T. Millera “valdīšanas” laikā viņi pirmo reizi jutušies līdzvērtīgi dabaszinātniekiem un tehnokrātiem.

T. Milleram Latvijas Republikas 80. jubilejā tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis, bet gāja secen LZA Atzinības raksts, kādu saņēma B. Puriņš. To pasniedz tiem, kas beidz aktīvās darba gaitas, bet no T. Millera vēl gaida rezultatīvu darbu viceprezidenta postenī, ko no sirds arī novēlēja. Kā teica Sēlijas zēns, bērnībā viņu iemācīja strādāt jekburu darbu, tāpat kā ēst jebkuru ēdienu un ar cieņu izturēties pret jebkuru cilvēku. Šo īpašību kopums plus sportiskais azarts ļaus līdz Atzinības raksta saņemšanai vēl paveikt daudz labu darbu kā zinātnē, tā zinātnes organizēšanā.

Z. Kipere

Personīgi esmu Jums pateicību parādā par palīdzību roku vairākās dzīves situācijās, un vēlos nodot sveicienus arī no visas mūsu ģimenes. Ko novēlēt? Saprotams, veselību, saprotams, iespēju strādāt un zinātnē vēl kaut ko atrast, bet reizē arī novēlu saglabāt optimismu, toleranci, situācijas izpratni pašreizējās kolīzijās, spēju pasmieties par citiem (arī valdību), par sevi un nezaudēt cerību, ka rītdiena būs labāka par šodienu un ka mūsu zinātne nekur nepazudīs.

Ar cieņu un simpātijām

Lieli ir bijuši Jūsu panākumi ķīmijas jomā, Jūs esat licis pamatus zemtemperatūras plazmas pētījumiem Latvijā, kas devuši gan teorētiskas atziņas, gan materiālus augstām tehnoloģijām. Ne mazāks ir bijis Jūsu zinātnes organizatora veikums, gan veidojot un vadot Neorganiskās ķīmijas institūtu, gan arī pildot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta pienākumus Akadēmijai tik sarežģītajos transformācijas gados. Jūs esat pielicis savu roku, plecu un galvu pie visiem pasākumiem, kas ļāvuši Zinātņu akadēmijai attīstīties, iekarot savu vietu Latvijā un pasaulē, neļaut tai nogrimt ikdienībā. Par to mēs Jums sirsnīgi pateicamies. Personīgi esmu gandarīts, ka man visus šos gadus bijis ļauts ar Jums sadarboties kā viceprezidentam un ka pēdējā laikā Jūs esat uzņēmies viceprezidenta amata nastu, turpinot veicināt Zinātņu akadēmijas tālākattīstību. Mūsu kopējā darba gadi ir ritējuši labā saskaņā, kas arī nemaz citādi nav varējis būt, zinot Jūsu godīgumu, korektumu, principialitāti, demokrātiskumu un labvēlīgo attieksmi pret līdzcilvēkiem.

Novēlu Jums, mīļais kolēģi, gūt vēl daudz gandarījumu dzīvē – no zinātnes, no ģimenes, no Akadēmijas, saglabāt labu veselību, možumu, zemniecisko izturību un darba prieku. Ad multos annos.

(Referāts nolasīts starptautiskā konferencē “Vīrieša loma ģimenē”, kas notika Rīgā 1998. g. 19-20. novembrī. )

Latvijai iegūstot neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku, valstī būtiski izmainījās daudzi sociāli ekonomiskie un demogrā fiskie procesi, kuros parādījās vairākas negatīvas tendences.

Iedzīvotāju dabiskās kustības un starpvalstu migrācijas ietekmē valstī samazinās iedzīvotāju skaits, pieaug šķirto laulību skaits un novērojama laulātības intensitātes sama zināšanās visos vecumos. Šīs parādības cēlonis ir laulības un ģi menes attiecību pārveidošanās jaunās ekonomiskās sistēmas ietekmē un vērtību orientācijas izmaiņas sabiedrībā, īpaši jaunās paaudzes vidū.

Raksta mērķis ir analizēt vīrieša lomu ģimenes locekļu materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanā Latvijā pašreizējā laika posmā.

No iedzīvotāju ataudzes viedokļa svarīgi izdalīt divus galvenos ģimeņu tipus: ģimenes, kuru pamatā ir laulāts pāris, tas ir, pilnās ģimenes, un ģimenes, kuru pamatā nav laulāta pāra, tas ir, nepilnās ģimenes. Latvijā 1989. gadā bija 77% pilno un 23% nepilno ģimeņu. Vairāku pēdējo tautas skaitīšanu dati rāda, ka pieaug nepilno ģimeņu skaits un to īpatsvars kopējo ģimeņu skaitā. Šo pieaugumu veicina noslēgto laulību nestabilitāte un ārlaulības dzimstība, kas savukārt mazina vīriešu lomu ģimenē, bērnu audzināšanā un to vajadzību apmie rināšanā. 90. gados no visām šķirtajām laulībām 64% ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. Šajās ģimenēs vidēji bija 1,4 nepilngadīgi bērni [1., 19.].

Laulībā nesastāvošām sievietēm dzimušo bērnu īpatsvars kopējā dzimušo skaitā 90. gados pieaudzis 2 reizes (no 16,9% 1990. gadā līdz 34,8% 1997. gadā) [1., 82.].

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati parāda, ka Latvijā 1997. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā ir tikai 0,78 vīrieši, 1,16 sievietes un 0,48 bērni jaunāki par 15 gadiem. Vidējais vīriešu skaits mājsaimniecībā nedaudz lielāks ir laukos (0,87 vīrieši) nekā pilsētās (0,74 vīrieši). Ļoti mazs vidējais vīriešu skaits (0,48 vīrieši) ir pensionāru mājsaimniecībās, jo sieviešu skaits pensijas vecumā ir 2,3 reizes lielāks nekā vīriešu skaits šajā vecumā [2., 19.]. Līdz ar to jāsecina, ka daudzās mājsaimniecībās dzīvo tikai sievietes un bieži sievietes ar nepilngadīgiem bērniem.

Vīriešu ekonomiskā loma ģimenē ir cieši saistīta ar to nodar bi nātību. Kopš 90. gadu sākuma ražošanas sašaurināšanas rezultātā valstī pakāpeniski samazinājās nodarbināto skaits, pie tam nodar bināto vīriešu skaits samazinājās straujāk nekā nodarbināto sieviešu skaits. Ja 1990. gadā valstī bija nodarbināti 1408,7 tūkst. iedzīvotāju, tad 1996. gadā tikai 1017,7 tūkstoši vai par 27,8% mazāk.

Izmaiņas iedzīvotāju nodarbinātībā notiek ļoti nevienmērīgi. Nodarbināto skaits galvenokārt samazinājies laukos un nelielajās pilsētās. Īpaši strauji tas noticis Latgales rajonos, kā arī atsevišķos Kurzemes un Zemgales rajonos.

Tikai 1997. gadā valstī parādījās pozitīva tendence — par 1,9% pieauga nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis [3., 85.]. Nodarbināto skaits uz 1000 iedzīvotajiem 1997. gadā republikas pilsētās un rajonos būtiski atšķiras (1. tabula).

Samazinoties nodarbināto skaitam, palielinās apgādājamo (bērnu, bezdarbnieku, invalīdu) skaits uz katru nodarbināto, kas būtiski ietekmē ģimeņu materiālo labklājību. Rajonos, kuros nodarbināto skaits ir samazinājies straujāk nekā vidēji valstī, bērnu skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem uz 1000 nodarbinātajiem ir ievērojami lielāks (1. tabula). Augsta demogrāfiskā slodze negatīvi ietekmē vajadzību apmierināšanu ģimenē, rada nevēlēšanos palielināt bērnu skaitu [3., 85; 1., 42.—44.].

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, lai nodrošinātu ģimeni ar precēm un pakalpojumiem, iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. LR CSP veikto apseko jumu rezultāti liecina, ka:

u 5,3% vīriešu un 5,4% sieviešu no attiecīga dzimuma nodarbināto skaita strādā papilddarbu;

u pilsētās to galvenokārt strādā vīrieši un sievietes ar augstāko izglītību (attiecīgi 42,2% un 46,2% no papilddarbā nodarbināto skaita), bet laukos ar vidējo speciālo izglītību (attiecīgi 28,9% un 41,1%);

u pilsētās papilddarbā aktīvāk iesaistās jauni vīrieši (25—29 gadus veci) un vidēja vecuma (45—49 gadus veci), bet sievietes vecumā no 40 līdz 44 gadiem, savukart laukos 30—39 gadus veci vīrieši un sievietes.

Apsekojuma nedēļā sešas vai septiņas dienas strādāja 28,8% vīriešu un 29,0% sieviešu, bet vīrieši biežāk nekā sievietes strādāja vairāk stundu nekā parasti. Katrs ceturtais aptaujātais vīrietis (24,9%) un gandrīz katra sestā aptaujātā sieviete (18,1%) apse ko juma nedēļā nostrādāja 9 un vairāk stundas (4., 74.—75.]. Papild darbs rada iespēju pilnīgāk apmierināt strādājošā un viņa ģimenes locekļu materiālās un garīgās vajadzības. Šo parādību nevar vērtēt tikai pozitīvi, jo palielinoties nostrādāto stundu vai dienu skaitam, samazinās brīvais laiks, bērnu audzināšanai un kontaktiem ar ģimenes locekļiem izlietotais laiks.

Bezdarbnieku skaits valstī pakāpeniski palielinās un tas palielināsies arī nākotnē. Īpaši strauji tas notiek šobrīd, kad ekonomiskās krīzes Krievijā dēļ ir sašaurinājušies Latvijas eksporta noieta tirgi. Bezdarba līmenis krasi atšķiras republikas pilsētās un rajonos (1. tabula). Lai arī vairāk nekā puse no kopējā bezdarbnieku skaita ir sievietes, tomēr lielais vīriešu bezdarbnieku skaits (apmē ram 40 tūkstoši) rada dažādas problēmas ģimenē un sabiedrībā. Jo augstāks ir bezdarba līmenis pilsētā vai rajonā, jo mazāks ir bezdarbnieku īpatsvars, kuri saņem pabalstu un lielāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars.

LR CSP veiktā aptauja liecina, ka vidējais laiks, kad darba meklē tāji bijuši bez darba, ir 24 mēneši. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem 1997. gada beigās meklējuši darbu ilgāk par 6 mēnešiem. Lielākā daļa no ilgstošajiem bezdarbniekiem ir zau dējusi cerības atrast darbu. Daudzi no viņiem ir ar zemu izglītības līmeni, bez profesijas un specialitātes, vai arī ar profesiju, pēc kuras nav pieprasījums konkrētā pilsētā vai rajonā.

Bez speciāli reģistrētā bezdarba Latvijā pastāv arī slēptais, tas ir, nereģistrētais bezdarbs. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis ir augstāks. CSP veiktie apsekojumi pēc Starptautiskās darba organizācijas metodikas liecina, ka Latvijā darba meklētāju skaits ir apmēram 2,2—2,5 reizes lielāks nekā oficiāli reģistrētais. Pie tam viriešiem šī atšķirība ir lielāka nekā sievietēm.

Republikas pilsētas un rajoni būtiski atšķiras ne tikai pēc iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa, bet arī pēc mēneša darba samak sas līmeņa. Republikas pilsētās tas ir ievērojami lielāks nekā rajo nos, vīriešiem lielāks nekā sievietēm (1. tabula). LR CSP apseko juma dati parāda, ka 1997. gada oktobrī mazākā vidējā bruto darba samaksa mēnesī vīriešiem bija Rēzeknes rajonā — Ls 67,64 un lielākā Ventspilī — Ls 208,03, tas ir, 3,1 reizi lielāka. Sievietēm šī attiecība ir ievērojami mazāka — 2,0 reizes. Latvijā vidējā darba samaksa vīriešiem ir par 30,5% jeb Ls 29,73 lielāka salīdzinājumā ar sievietēm. Tikai Alūksnes un Krāslavas rajonos darba samaksa lielāka ir sievietēm nekā vīriešiem [5., 95.—96.]. Saranžējot repub likas pilsētas un rajonus pēc vīriešu vidējās bruto darba sa maksas mēnesī, parādās spilgti izteikta likumsakarība: samazinoties vidējai bruto darba samaksai mēnesī vīriešiem, samazinās arī starpība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu. Tas ļauj secināt, ka vīriešu loma ģimenes ienākumu veidošanā nozīmīgāka ir republikas pilsē tās un rajonos ar lielāku darba samaksu un tā samazinās rajonos ar zemāku darba samaksu. Salīdzinoši mazāka mēneša vidējā darba samak sa ir rajonos, kuros zemāks iedzīvotāju nodarbinātības līme nis un augstāks bezdarba līmenis. Sevišķi spilgti tas izpaužas Lat galē.

Lai gan panākts progress makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā Latvijā, tomēr iekšzemes kopprodukta pieaugums ne vienmēr nodrošina iedzīvotāju pirktspējas un līdz ar to dzīves līmeņa paaugstināšanos visā valsts teritorijā. Pašreiz Latvijā notiek tieši pretējs process, tas ir, arvien vairāk pieaug ekonomisko, sociālo un demogrāfisko parādību diferenciācija starp atsevišķiem valsts reģioniem, rajoniem, republikas pilsētām un ģimenēm. Par to liecina arī mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati, kuri sniedz informāciju par mājsaimniecību ienākumiem, izdevumiem un patēriņa līmeni dažādās mājsaimniecībās.

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka:

u tikai 39,5% mājsaimniecības locekļu ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji;

u 22,8% ir bērni vecumā no 0 līdz 16 gadiem;

u 14,8% ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā;

u ceturtā daļa (26,5%) atrodas apgādībā. Tie galvenokārt ir bērni, nestrādājošie ģimenes locekļi, bezdarbnieki, kuri nesaņem pabalstu u. c. [2., 20.—22.].

Lai raksturotu vīriešu ekonomisko lomu ģimenē, salīdzināsim divus mājsaimniecību tipus. Mājsaimniecības, kuras sastāv:

u no viena pieaugušā un bērniem vecumā līdz 16 gadiem (turpmāk tekstā — nepilnā ģimene ar bērniem);

u no laulātā pāra ar bērniem vecumā līdz 16 gadiem (tālāk tekstā — ģimene ar bērniem).

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati parāda, ka:

u ģimenēs ar bērniem (pilnās un nepilnās) mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli (tālāk tekstā — MRE ienākums) ir mazāks nekā vidēji Latvijā (55,45 Ls) un citu tipu mājsaimniecībās (vienas personas mājsaimniecībās (66,68 Ls), laulātā pāra bez bērniem mājsaimniecībās (66,24 Ls) un pārējās mājsaimniecībās (52,06 Ls);

u nepilnās ģimenēs ar bērniem MRE ienākumi (46,82 Ls) ir tikai 86% no viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, bet pilnās ģimenēs MRE ienākumi (51,72 Ls) veido 95%;

u galvenais MRE ienākumu avots ir algotā darba samaksa, bet nepilnās ģimenēs ar bērniem liela nozīme ir dažādiem sociāliem pārskaitījumiem (pabalsti, apgādnieka zaudējuma pensija, alimenti utt.), kas veido gandrīz ceturto daļu no tiem (22,6%) [2., 44.].

Līdz ar to jāsecina, ka Latvijas mājsaimniecību labklājības līme nis krasi diferencējas pēc ģimenes tipa, apgādājamo ģimenes locekļu skaita.

Mājsaimniecību materiālo labklājību spilgti raksturo dati par to pašreizējā materiālā stāvokļa novērtējumu. Apsekojuma dati liecina, ka pašu respondentu vērtējumā viņu materiālais stāvoklis 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu ir nedaudz pasliktinājies — pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras materiālo stāvokli vērtē kā ļoti sliktu. Tas visspilgtāk izpaužas nepilnās ģimenēs ar bērniem, kuras 1997. gadā mājsaimniecības materiālo stāvokli vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu (67,3% no kopējā nepilno ģimeņu ar bērniem skaita). Turpretim mājsaimniecības, kuras sastāv no laulāta pāra ar bērniem, visbiežāk to vērtē kā viduvēju (47,3%), bet kā sliktu vai ļoti sliktu 46,6% gadījumu [2., 130.].

Iedzīvotāju zemais dzīves līmenis, kad grūti apmierināt pašas elementārākās vajadzības pēc pārtikas, apģērba, kultūras, pilnvērtīgas atpūtas utt., bieži negatīvi ietekmē saskaņu ģimenē, mazina vīriešu pašapziņu.

Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, lielākā daļa vīriešu cenšas uzlabot materiālo stāvokli ģimenē, strādājot vairākās darbavietās, strādājot virsstundas, strādājot nelegāli un nemaksājot nodokļus, kā arī paaugstinot savu kvalifikāciju, apgūstot jaunas profesijas, lai saņemtu lielāku darba samaksu.

Literatūra:

1. LR CSP. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1998., Rīga 1998.

2. LR CSP. Mājsaimniecības budžets 1997. gadā, Rīga 1998.

3. LR CSP. Latvijas statistikas gadagrāmata 1998., Rīga 1998.

4. LR CSP. Darbaspēks Latvijā. Darbaspēka apsekojuma rezultāti 1997. gada novembris, Rīga 1998.

5. LR CSP. Profesiju apsekojuma rezultāti Latvijā 1997. gada oktobrī, Rīga 1998.

1. tabula

Iedzīvotāju nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijā 1997. gadā

Republikas     Nodarbināto         Bērnu skaits            Bezdarba         Vidējā bruto darba samaksa

pilsētas       skaits uz 1000            uz 1000        l          īmenis              1997. gada oktobrī, Ls

un rajoni       iedzīvotājiem     nodarbinātajiem             %                     _{Vīrieši              Sievietes}

Latvijā           420                       466                         7,5                   127,34         97,61

Rīga              518                        324                         3,5                   148,34       109,98

Daugavpils 502                         353                         8,5                   103,63        80,75

Jelgava        471                         399                         8,6                     99,95         85,51

Jūrmala        361                         487                         6,4                   134,41          95,39

Liepāja        459                          417                         7,7                   122,95         101,27

Rēzekne       506                         360                       13,0                     99,89           87,35

Ventspils     502                         374                         3,1                   208,03        132,92

Aizkraukles 345                         646                        11,0                   98,79           85,65

Alūksnes     305                        764                        12,6                    76,17          81,27

Balvu           286                         737                       22,7                     78,89          76,48

Bauskas      369                         639                          7,1                    99,17           84,9

Cēsu            349                          637                         7,5                  103,95           81,01

Daugavpils 256                         806                        14,9                    76,76           71,93

Dobeles        390                       614                         10,8                   93,03           80,41

Gulbenes     345                         656                        10,6                   78,41            77,44

Jēkabpils      329                          661                      16,7                   92,12           78,73

Jelgavas       320                       736                         10,1                   83,68            76,71

Krāslavas     303                       644                        25,6                    74,23            75,75

Kuldīgas      317                       743                          6,8                     91,64           90,65

Liepājas       274                       826                        11,3                    81,35            72,96

Limbažu        353                      641                           6,0                  127,73        107,83

Ludzas           330                    535                          17,0                     68,2           67,90

Madonas       370                    612                          13,8                    78,05         72,36

Ogres              344                    607                           4,4                    102,19        91,06

Preiļu               320                    636                          23,2                     83,07         74,83

Rēzeknes        259                  789                            29,8                    67,64          67,18

Rīgas                349                  578                              5,0                   129,55         91,95

Saldus             378                  628                              4,7                      91,12       79,82

Talsu                 357                  649                            5,4                     111,76       91,56

Tukuma            346                  649                           5,4                       92,07        85,4

Valkas               384                  556                            6,9                   103,56         80,63

Valmieras          391                572                             9,5                     98,76         84,71

Ventspils         368                  668                             8,2                    80,08         75,35

___________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums

LZP ZSKK 1998. gada 17. decembra lēmumam

___________________________________________________________________________________________

1. Latvijas fizologu              LFI biedra maksa Anglijas fiziologu biedrībā par 1999. g.           174 GBP 170
biedrība (LEKMI)                             P. Ozoliņš

2. LVMI “Silava”        “Silava” biedra maksas Starptautiskajās meža pētīšanas                      1500 atteikt (par žurnālu
                                  organizācijās un Baltijas mežzinātnes žurnāla izdošana.                           finansēšanu atbild
                                       I. Baumanis                                                                                         LZP Centralizētā
                                                                                                                                                finansējuma komisija)

3. Fizikālās enerģētikas     FEI biedra maksa Pasaules atjaunojamo energoresursu padomē.            110 GBP 110
institūts                             P. Šipkovs

4. Rīgas Tehniskā             RTU biedra maksa Eiropas biomateriālu biedrībā par 1999. gadu.         1520 NLG 475
universitāte                       I. Knēts

5. Rīgas Tehniskā             RTU biedra maksa Eiropas Starptautiskajā eksperimentālās                  273 USD 160
universitāte                        mehānikas biedrībā par 1999.—2002. g. I. Knēts

6. LU Latvijas Mikroorga-       LU biedra maksa Eiropas Kultūru kolekciju organizācijā.               40 GBP 40
nismu kultūru kolekcija             V. Nikolajeva

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. Rēzeknes Augstskola       4. ikgadējā un 1. starptautiskā zinātniskā konference “Profesionāla pedagoga           650 450
Pedagoģijas fakultāte            sagatavošanas problēmas” (26.—27.02.99., Rēzekne).  V. Ļubkina

2. LLU Zinātnes                  7. Baltijas un Somijas zinātniskā konference putnkopībā                                       2700 400
centrs “Sigra”                           (1999. g. augusts, Sigulda). A. Jemeļjanovs

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. Traumatoloģijas             9. Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekciju slimību kongress                      204 200
un ortopēdijas slimnīca            (21.—24.03.99., Vācija). I. Vingre

2. LV Koksnes                      10. Starptautiskā celulozes konference “Cellucon ‘98”                                 3000 FIM 250 (daļējs
ķīmijas institūts                         (14.—17.12.98., Somija). J. Čirkova                                                                     finansējums)

3. LV Koksnes                     10. Starptautiskā celulozes konference “Cellucon ‘98”                                  3000 FIM 250 (daļējs
ķīmijas institūts                          (14.—17.12.98., Somija). G. Šuļga                                                                        finansējums)

4. Latvijas Kardioloģijas         2. Vispasaules fiziologu kongress (29.06.—4.07.99., Čehija).                        500 CHF 160
institūts V. Rudzīte

5. RTU Polimērmateriālu       15^th Annual Meeting of the Polymer Processing Society                                     287 285
institūts                                   (31.05.—4.06.99., Nīderlande). O. Revjakins

6. RTU Radiotehnikas             Starptautiska konference “Norchip ‘98”                                                              170 170
un sakaru fakultāte                    (8.—10.11.98., Zviedrija).  P. Misāns

7. Latvijas Organiskās              Starptautiska konference “Perspectives on Infectious                                    270 DEM 95
sintēzes institūts                       Disease Research” (1.—3.02.99., Vācija). G. Veinbergs

8. Mikrobioloģijas                    Starptautiska konference “In vitro cytotoxicity mechanisms”                             200 200
un virusoloģijas institūts             (25.—27.01.99., Itālija). J. Ērenpreisa

9. Latvijas Eksperimentālās       Starptautiska konference “In vitro cytotoxicity mechanisms”                           200 200
un klīniskās                                (25.—27.01.99., Itālija). T. Freivalds
medicīnas institūts

10. LU Ģeogrāfijas                    Starptautiska konference “Agrīno mugurkaulnieku evolūcijas nozīmīgie              50 GBP 50
un Zemes zinātņu                       notikumi: paleontoloģija, filoģenēze un attīstība”
fakultāte                                    (8.—9.04.99., Lielbritānija). E. Lukševičs

4. Starptautiskā sadarbība

1. LU žurnāls “Humanities              Žurnāla “Humanities and Social Sciences. Latvia” izdošana.                    1500 atteikt (par žurnālu
and Social Sciences.                         V. Ivbulis                                                                                                              finansēšanu
Latvia”                                                                                                                                                                           atbild LZP
                                                                                                                                                                                      Centralizētā
                                                                                                                                                                               finansējuma komisija)

2. Latvijas Zinātņu                        LZP starptautiskās sadarbības organizēšana NATO pētniecības                                    990 900
akadēmija                                               programmu ietvaros 1999. gadā. A. Siliņš

akad. A. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Dagnijai Blumbergai, Dr. h. inž., apakšnozarē “Vides inženierzinātne”,

Pēterim Cimdiņam, Dr. h. biol., apakšnozarē “Vides pārvalde”,

Mārim Kļaviņam, Dr. h. ķīm., apakšnozarē “Vides ķīmija”,

Jurim Krūmiņam, Dr. h. ekon., apakšnozarē “Vides pārvalde”,

Imantam Liepam, Dr. h. biol., apakšnozarē “Ekotoksikoloģija”,

Baibai Rivžai, Dr. h. ekon., apakšnozare “Vides pārvalde”,

Jānim Strautmanim, Dr. h. jur., apakšnozarē “Vides pārvalde”,

Edgaram Vasermanim, Dr. h. ekon., apakšnozarē “Vides pārvalde”,

Ivaram Veidenbergam, Dr. h. inž., apakšnozarē “Vides inženierzinātne”.

/LZP lēmums Nr. 8-2-1/.

2. Apstiprināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Materiālzinātne” apakšnozarē “Tekstila un apģērba tehnoloģija”.

/LZP lēmums Nr.8-2-2/.

3. Papildināt LZP š.g. 20. oktobra lēmumu Nr. 5-1-7 par Latvijas Universitātes /LU/ habilitācijas un promocijas padomi Astronomijas un Fizikas zinātņu nozarēs.  Apstiprināt minētai padomei habilitācijas un promocijas tiesības fizikas nozares apakšnozarē “Fizikas didaktika”.

/LZP lēmums Nr. 8-2-3/.

Augstāk minēto apstiprināto padomju un ekspertu pilnvaru laiks ir no 1998. g. 15. decembra līdz 1999. g. 31. decembrim.

Latvijas Zinātnes padomē

Habilitācijas un promocijas padomes

Latvijas Zinātnes padome š. g. 22. decembra sēdē nolēma:

1. Apstiprināt Latvijas Medicīnas akadēmijas /AML/ padomi ar habilitācijas un promocijas tiesībām zinātņu nozares “Medicīna” šādās apakšnozarēs:

1.1. medicīniskā biomehānika;

1.2. medicīniskā ģenētika.

Padomes pilnvaru laiks no 1998. g. 22. decembra līdz 1999. g. 31. decembrim.

/LZP lēmums Nr. 9-1-1/.

2. Papildus LZP š. g. 24. novembra lēmumam Nr. 7-1-2 par Rīgas Tehniskās universitātes /RTU/ habilitācijas un promo ci jas padomi būvzinātņu nozarē apstiprināt minētai padomei habilitācijas un promocijas tiesības zinātņu nozares “Būvzinātne” apakšnozarē “Būvmateriāli un būvtehnoloģija”.

/LZP lēmums Nr. 9-1-2/.

                    1999. g.            No tām                 1999. g.
Nozares     akceptēto          jaunpieteikto         pārtraukto
Nr.             projektu               projektu               projektu
                  (grantu)                (grantu)               (grantu)
                      skaits                 skaits                    skaits

1.                   48                         1                            1

2.                   57                          1                           2

3.                  93                          2                            3

4.                  56                          1                            1

5.                  25                         2                             1

6.                  72                         7                             8

7.                  28                        1                              0

8.                 64                         2                             4

9.                 50                        4                               1

10.                9                         0                               1

11.             28                        1                                8

12.             53                        3                                3

13.            22                        2                                 5

14.            19                        1                                  0

Kopā:     624                      28                                 38

-------------------------------------------------------------------

Par pētniecisko programmu izpildi informēja Apvienoto (bloku) ekspertu komisiju vadītāji. No 1998. gadā veiktām pētnieciskām programmām 1999. gadā tiks turpinātas visas 22 ar LZP starpniecību finansētas programmas. Finansu sadalījums starp apakšprogrammām paliek iepriekšējā gada līmenī ar nelielām izmaiņām 12. programmā “Veselība un apkārtējā vide: infekciozie un citi vides riska faktori Latvijā”.

“Latvijas iekšējie ūdeņi un to aizsardzība”

Pieaugot cilvēka ietekmei uz vidi, pēdējo gadu desmitu laikā ir radušās nopietnas vides problēmas, kas izpaužas gan valsts institūciju izveidē, gan sabiedrības vides izpratnes attīstībā. Viena no nozīmīgākajām vides aizsardzības problēmām ir ūdeņu piesār ņojums. Atsevišķos Latvijas reģionos konstatētais piesārņojums izvirza nepieciešamību intensificēt šo procesu pētījumus un noteikt īpaši svarīgos pētījumu virzienus. Šie jautājumi ir ne tikai teorētiski nozīmīgi, tiem ir arī liela praktiska nozīme, ņemot vērā ierobežoto finansējumu un nepieciešamību noteikt investīciju prioritātes.

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēde 18. decembrī par LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas veiktajiem Latvijas saldūdeņu biotas pētījumiem referēja bioloģijas doktore Gunta Spriņģe, parādot, ka planktona un bentosa organismu izpēte ir būtiska sastāvdaļa ūdens resursu kvalitatīvajā novērtējumā.

Profesors Pēteris Cimdiņš aplūkoja saldūdens ekosistēmu biodaudzveidības aizsardzības stratēģijas pamatprincipus.

Profesors Māris Kļaviņš, raksturojot Latvijas iekšējo ūdeņu sastāvu un tā izmaiņu tendences, parādīja, ka Latvijas ūdeņu piesārņojuma līmeņi ir minimāli, un saistīja to ar rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanos Latvijā pārejas periodā. Nozīmīgi ir pētīt vielu aprites procesus mazietekmētās vidēs, ar kurām Latvija ir unikāla Eiropā.

LR VARAM Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris iepazīstināja klausītājus ar Latvijas ūdeņu aizsardzības likumdošanas attīstību un raksturoja tuvāko 4– 5 gadu laikā veicamos uzdevumus likumdošanas jomā, lai saskaņotu to ar ES direktīvām.

Pēc ziņojumiem izraisījās dzīva diskusija par aplūkotajiem jautājumiem. Tajā piedalījās nodaļas locekļi M. Beķers, G. Duburs, J. Freimanis, E. Gudriniece, Ā. Krauklis, U. Sedmalis, A. Treimanis, R. Valters, A. Zīverts.

VARAM valsts sekretārs Guntis Puķītis noslēgumā izteica gandarījumu par auglīgo ministrijas sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Universitāti, LU Bioloģijas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti u.c. zinātniskajām iestādēm dažādu vides aizsardzības problēmu risināšanā.

Satura rādītājs

Latvijas iekšējo ūdeņu sastāvs

M. Kļaviņš

Cilvēka ietekmes uz vidi intensitātes pieaugums pēdējo gadu desmitu laikā ir radījis nopietnas vides problēmas, kas izpaudušās gan valsts institūciju izveidē, gan sabiedrības vides izpratnes attīstībā. Par vienu no nozīmīgākajām vides aizsardzības problēmām uzskatāms ūdeņu piesārņojums, jo to baseinos uzkrājas (akumulē jas) ietekmes no procesiem, kas norit visā to sateces baseinā. Esošie vides piesārņojuma un ūdeņu bioloģijas pētījumi Latvijā ir pār liecinoši pierādījuši, ka Latvijas ūdeņu piesārņojuma līmeņi uz skatāmi par minimāliem. Vienlaikus jāatzīmē tas, ka ūdeņu piesārņo juma izpēte ir nepietiekama un atsevišķos Latvijas reģionos konstatētais piesārņojums izvirza nepieciešamību pēc vides piesārņo juma izpētes turpināšanas. Vienlaikus svarīgi izpētīt vielu aprites procesus mazietekmētās vidēs, ar kurām Latvija ir unikāla Eiropas kontekstā. Tieši minimāli ietekmētas teritorijas nosaka augsto bioloģisko daudzveidību Latvijas ūdeņos un nosaka nepieciešamību nodrošināt to aizsardzību. Tādēļ par īpašu nozīmīgu uzskatāmi jautājumi par to, kādiem vides aizsardzības aspektiem piegriežama īpaša vērība. Šis jautājums ir ne tikai teorētiski nozīmīgs, bet tam ir arī liela praktiska nozīme, ņemot vērā ierobežotā finansējuma sadales un investīciju prioritāšu noteikšanas nepieciešamību.

Tradicionāli tiek pieņemts, ka antropogēnās slodzes pieaugums noved pie vides kvalitātes izmaiņām, īpaši attiecībā uz ūdeņu kvalitāti. Virszemes ūdeņu eitrofikācija un piesārņojums, pazemes ūdeņu piesārņojums uzskatāmi par tipiskiem šo nelabvēlīgo procesu indikatoriem. Vienlaikus jāatzīmē, ka faktiskās cilvēka ietekmes uz vidi izvērtējamu, īpaši vēsturiskā skatījumā, veikt ir visai sarežģīti, jo ticami, būtiski un kvalitatīvi monitoringa dati ir nepietiekoši, lai analizētu ilgtermiņa procesus vidē. No otras puses, tīri vēsturiski cilvēka ietekmju izmaiņas ir noritējušas relatīvi lēni. Līdz ar to no vides politikas, vides aizsardzības plānošanas viedokļa ir īpaši nozīmīgi pētīt gadījumus, kad tieši iespējams izsekot dabas vides reakcijai uz antropogēnās ietekmes izmaiņām vismaz reģionālā mērogā.

No šī viedokļa situācija Latvijā ir īpaši pateicīgs pētījumu objekts, jo:

* atskaitot dažas relatīvi piesārņotas urbānās teritorijas (vispirms Rīgu) un atsevišķus piesārņotus reģionus, Latvijas dabas vide uzskatāma par antropogēni mazietekmētu. To apliecina nesen veiktie salīdzinošie piesārņojuma situācijas pētījumi Austrumeiropā, kā arī vides piesārņojuma līmeņu salīdzinājums Latvijā un citās valstīs;

* ekonomiskās, sociālās un politiskās sistēmas nomaiņu Latvijā pavada ražošanas pārstrukturēšanās process, kuru raksturo kopējā ražošanas apjoma ievērojams kritums. Turklāt recesijas procesi lielā mērā raksturīgi vispirms ražotnēm, kuru ietekme uz vidi nereti ir bijusi ievērojama (ķīmiskā rūpniecība, celulozes un papīrrūpniecība, metalurģija u. c.). Līdzīgas izmaiņas tipiskas arī ražošanas procesiem lauksaimniecībā;

* vienlaikus ar antropogēnās ietekmes samazināšanos Latvijā ir attīstījusies vides aizsardzības sistēma, kuras funkcionēšanas mērķis ir samazināt nelabvēlīgās ietekmes uz vidi. Praktisko vides aizsardzības pasākumu veikšanai izdarītas ievērojamas investīcijas un saņemta liela ārvalstu palīdzība;

* Latvijā pastāv labas tradīcijas vides kvalitātes novērojumu veikšanā un vairākas vides kvalitātes rādītāju grupas izmantojamas tās raksturošanai. Vispirms tas attiecas uz virszemes ūdeņu sastāva rādītājiem, kuru apsekošanai izveidots blīvs novērojumu punktu tīkls, liels (30) analizēto parametru skaits. Darbā ievērojamu laiku tiek izmantotas salīdzināmas metodes, bet pēdējā laikā veikta arī starptautiska datu interkalibrācija.

Ņemot to vērā, šī pētījuma mērķis ir izvērtēt antropogēnās slodzes izmaiņu ietekmi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā uz virszemes ūdeņu sastāva izmaiņām. Ietekmes uz vidi novērtējums vispirms saistās ar ražošanas izmaiņu analīzi. Pārejas periods Latvijā vispirms raksturojas ar ievērojamām izmaiņām nacionālajā ienākumā, lauksaimnieciskās produkcijas rādītājos un citos tautsaimniecību raksturojošos rādītājos. Kā faktori, kas īpaši nozīmīgi spētu ietekmēt vides kvalitāti, uzskatāmi minerālmēslu un pesticīdu izmantošanas apjoms, kas ievērojami samazinājies. Tātad, analizējot procesus sabiedrībā, var viennozīmīgi uzskatīt, ka tos raksturo ietekmes uz vidi samazināšanās.

Datu ilgtermiņa izmaiņu tendenču (trendu) analīze parāda to izmaiņu raksturu, kuram pakļauti ūdeņu sastāvu veidojošie elementi. Vispirms, protams, tie ir sezonālie procesi. Tomēr jāatzīmē, ka pētījuma periodā ievērojamas ūdeņu sastāva sezonālo izmaiņu svārstības netika novērotas. Ūdeņu minerālo komponentu sastāva izmaiņas caurmērā nav pakļautas ilgtermiņa izmaiņām, kā tas redzams analizējot tipisku to pārstāvju trendus. Kopumā neorganisko komponentu trendi ir vai nu niecīgi, vai arī tādu vispār nav.

Biogēnie elementi uzskatāmi par ūdeņu sastāva rādītāju grupu, kuru izmaiņām vislielākajā mērā būtu jābūt pakļautām antropogē na jām ietekmēm. Tajā pat laikā gan fosfātjonu, nitrātjonu, amonija jonu satura izmaiņu tendences līdz pat 1996. gadam nav izteiktas – respektīvi, šo vielu saturs ūdeņos praktiski nemainās.

Visai negaidīti par parametru, kura koncentrācijām ir tipiska samazināšanās tendence, uzskatāmas ūdenī esošās organiskās vielas (kā to parāda ĶSP un ūdens krāsa). Organisko vielu satura samazināšanās tendences tipiskas lielai daļai Latvijas virszemes ūdeņu. Tomēr jāapšauba, vai šīs tendences saistāmas ar antropogēnās ietekmes izmaiņām, jo ir uzsākušās pirms izmaiņu sākuma sabiedrībā.

Tātad procesus vidē un sabiedrībā saista kopsakarības, kuras raksturo zināms inerces posms, bet katrā gadījumā, lai šīs ietekmes izvērtētu, tās jāpēta.

Satura rādītājs

LU Bioloģijas institūta Hidroloģijas laboratorijā tiek veikti kompleksi hidroķīmiski un hidrobioloģiski pētījumi. Biocenotiskās daļas – planktona un bentosa organismu izpēte ir būtiska ūdens resursu kvalitatīvā novērtējuma sastāvdaļa.

Hidrobionti – viedes stāvokļa ikdikatori ļauj precīzi novērtēt ezeru trofisko statusu un upju saprobitātes pakāpi, kas ir būtisks pamats saldūdeņu racionālai izmantošanai un to ilgtspējīgas attīstī bas nodrošināšanai. Laboratorijā izstrādāts Latvijas INDIKA TOR SUGU SARAKSTS saldūdeņu saprobitātes noteikšanai, kurš ietver 211 fitoplanktona sugas, 257 zooplanktona sugas, 116 mikro zooben tosa (vienšūņu) sugas, 239 makrozoobentosa sugas, 58 augstāko augu sugas.

Biocenotiskie pētījumi kopā ar ūdenstilpju hidroķīmisko izpēti   šobrīd saistīti ar sekojošiem LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas zinātniskā darba virzieniem:

1. LZP Projekts “Kritēriju izstrāde Latvijas ezeru racionālai iz man tošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai atbilstoši to biofunkcionālajam raksturam”,

2. 2. LZP Programma “Latvijas ekosistēmu bioloģiskie resursi un to saimnieciskās izmantošanas optimizācija” (Pētījumi modeļreģionā Engures ezera sateces baseina teritorijā),

3. VARAM Vides konsultāciju un monitoringa centra pasūtītie projekti:

u “Ziemeļvidzemes kompleksā biomonitoringa sistēmas attīstīšana (Purvu limnisko sistēmu un Salacas upes baseina hidrobioloģiskais monitorings)”,

u “Ūdenstilpju monitorings Teiču Valsts rezervāta”,

4. ZM Valsts mežu dienesta pasūtītais projekts “Projektējamās jaunās celulozes rūpnīcas notekūdeņu ietekmes uz vidi vērtējums”,

5. “Rīgas Ūdens” pasūtītie projekts “Hidrobiocenozu sadalījums iežos un intensīvi papildinātajā gruntsūdenī infiltrācijas baseinu tuvumā līdz 10– 15 m dziļumam”.

G. Spriņģe, I. Druvietis, E. Parele

Konkursi

Dokumenti (Curriculum Vitae, zinātnisko publikāciju saraksts, perspektīvās darbības koncepcija) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas Literatūras, folkloras un mākslas institūta kancelejā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1306. istabā.

* * *

RTU NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS INSTITŪTS

neorganiskās, analītiskās, fizikālās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarēs

Dokumenti iesniedzami Salaspilī, Miera ielā 34, 304. istabā viena mēneša laikā kopš izsludināšanas dienas (tālr. 944757).

Jau vairākas desmitgades termins “antioksidants” arvien noteiktāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, un šodien to lieto ne tikai zināt nie ki. Antioksidantus (AO) izmanto gan pārtikas produktu stabilizēšanai, gan kosmētisko izstrādājumu īpašību uzlabošanai un derīgu ma termiņa pagarināšanai. Pēdējos gados AO tiek lietoti arī kā būtiska terapijas sastāvdaļa daudzu saslimšanu ārstēšanā un profilaksē.

No 18. līdz 20. novembrim Maskavā 5. Starptautiskajā konferencē “Bioantioksidants” tikās zinātnieki, lai dalītos pieredzē AO dar bības mehānisma izpētē, pārspriestu pašreizējās tendences jaunu AO sintēzē un dabīgo AO izolēšanā, kā arī uzklausītu praktiķu atzinumus par AO pielietošanas perspektīvām. Konferences galvenais organizators bija Krievijas ZA Bioķīmiskās fizikas institūts. Darbs noritēja vienlaicīgi vairākās sekcijās, citām konferencēm raksturīgie izklaides pasākumi (ekskursijas, kokteiļu vakari u. tml.) šeit nebija paredzēti.

Vislielāko interesi izraisīja Maskavas Universitātes profesora V. Skulačeva filozofiskām atziņām bagātais referāts “Skābekļa aktīvās formas un evolūcija: problēmas bioķīmiskie aspekti”, kā arī Kanādas profesora K. Ingolda referāts “Skābekļa aktīvās formas un bioantioksidanti”. Viens no konferences vadmotīviem bija tā saukto “hibrīda AO” lietošanas perspektīvas medicīnā. Pētījumi rāda, ka viena atsevišķa AO lietošana gaidāmo efektu nedod, un vēlama ir tādu savienojumu sintēze, kur viens molekulas fragments būtu kāda receptora agonists vai antagonists, bet cits fragments uzrādītu AO īpašības. Šādi savienojumi varētu būt perspektīvi ļaundabīgo audzēju, AIDS, sirds-asinsvadu un Alcheimera slimību ārstēšanā. Bez tam konferencē lielu vērību pievērsa nelielas intensitātes nelabvēlīgo faktoru pastāvīgai, ilgstošai ietekmei uz dzīves kvalitāti. Tas ir saistīts ar apkārtējās vides piesārņojuma genotoksisko un neirotoksisko darbību. Sevišķi tika akcentēta dabas AO profilaktiskā nozīme minēto faktoru nelabvēlīgās darbības neitralizēšanā.

Konferencē izskanēja arī Latvijas zinātnieku veikums. Konferences dalībnieki varēja iepazīties ar Medicīnas akadēmijas medicīniskās bioķīmijas katedras bioķīmijas laboratorijas vadītājas Dr. biol. A. Kumerovas un asistentes A. Leces sagatavoto stenda referātu, kā arī noklausīties šo rindu autores mutisko ziņojumu.

Konferencē dzirdētais deva jaunas ierosmes, teorētiskas un praktiskas atziņas sintētisko un dabas antioksidantu tālākajiem pētījumiem.

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

1999. gada 14. janvārī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātņu nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozares habilitācijas padomes (RTU H-11) atklātā sēdē (Kaļķu ielā 1, 219. aud.):

* plkst. 10.00 aizstāvēs promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai:

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. Austrums Kļaviņš (Rīgas Tehniskā universitāte); Dr. med., vad. pētn. Biruta Puriņa (Latvijas Medicīnas akadēmija); Ph. D., vad. pētn. Vladimirs Mironovs (Dienvikarolīnas Medicīnas universitāte, ASV);

* plkst. 12.00 aizstāvēs promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai:

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. Vitauts Milašius (Kauņas Tehnoloģiskā universitāte); Dr. hist., pētn. Aija Jansone (Latvijas Universitāte); Dr. inž., doc. Ausma Viļumsone (Rīgas Tehniskā universitāte);

* plkst. 15.00 aizstāvēs habilitācijas darbu inženierzinātņu habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai:

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. Nikolajs Trujevcevs (Sanktpēterburgas Valsts Tehnoloģijas un dizaina universitāte, Krievija); Dr. habil. inž., prof. Guntis Strazds (Rīgas Tehniskā universitāte); Dr. habil. inž., prof. J. Liukaitis (Kauņas Tehnoloģiskā universitāte).

* * *

1999. gada 20. janvārī plkst. 15.00 LU Vēstures zinātnes habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

Recenzenti: Dr. habil. hist. I. Feldmanis, Dr. hist. I. Butulis, Dr. hist. Ē. Jēkabsons.

Aizstāvēšana notiks: Rīgā, Brīvības bulv. 32, 9. aud.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

1999. gada 29. janvārī plkst. 10 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē (Jelgavā, Svētes ielā 18) 307. auditorijā LLU ekonomikas nozares agrārās ekonomikas un reģionālās ekonomikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

Recenzenti: prof., Dr. habil. ekon. Ludmila Frolova, prof., Dr. habil. ekon. Aleksandrs Vedļa, Dr. ekon. Andris Miglavs.

Ar disertāciju var iepazīties LLU fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

18. februārī plkst. 15.00 LU Ķīmijas fakultātes 21. auditorijā, K. Valdemāra ielā 48 notiks LU Ķīmijas zinātņu habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Recenzenti: Dr. habil. phys. J. Tīliks, Dr. habil. phys. A. Orļukas (Lietuva), Dr. habil. chem. M. V. Veidis.

Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

Latvijas ZA un Karaliskās Zviedrijas ZA sadarbības līguma ietvaros no š. g. 10. septembra līdz 8. oktobrim Upsalas Universitātes Akadēmiskā hospitāļa Klīniskās mikrobioloģijas nodaļā prof. Jonas Blomberga vadībā strādāja A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Onkovirusoloģijas laboratorijas asistente M. Kuļikovska.

Brauciena mērķis bija nesen atklātā cilvēka retrovīrusa-5 (HRV-5) pētījumu turpināšana. Agrāk laboratorijas līdzstrādnieki, pārbaudot slimniekus ar dažādām hematoloģiskām saslimšanām, noteica vienu no tiem ar diagnozi hroniskā limfoleikoze, ka HRV-5 pozitīvo. Koman dējuma laikā 34 slimnieki ar šo pašu diagnozi tika pārbaudīti, lai noteiktu iespējamu HRV-5 klātbūtni, lietojot polimerāzes ķēdes reakciju (PCR). Starp izmeklētajiem bija konstatētas divas pozitīvas personas.

PCR iegūtie fragmenti tika klonēti un sekvenēti. Iegūto secību analīze pielietojot BLAST parādīja, ka tās ir homoloģiskās HRV-5 secībai. Secību salīdzināšana savā starpā, kā arī ar pozitīvas kontroles secību ļauj izslēgt iespējamu kontamināciju.

Iegūtie rezultāti dod iespēju pieņemt HRV-5 saistību ar hronisko limfoleikozi.

Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskā ūnija (Union Internationale des Sciences Pre et Protohistoriques, saīs. UISPP) ir senvēsturnieku organizācija. Tās uzdevums ir veicināt visu senvēstures jomā strādājošo arheologu, antropologu, valod nie ku, vēsturnieku, arī dabas un tehnisko zinātņu pārstāvju, starp tautisku sadarbību, lai pētītu cilvēces vēsturi neatkarīgi no iedzīvotāju ģeogrāfiskā novietojuma, rases, dzimuma etniskās un sociālās piederības. Oficiālās UISPP valodas ir franču un angļu.

UISPP birojs saziņā ar tās Pastāvīgo padomi (Conseil Permanent, saīs. CP) ik pēc pieciem gadiem rīko kongresus, bet to starp laikā vismaz reizi sasauc CP locekļus uz sanāksmi, lai izlemtu bū tiskus UISPP dabrbību jautājumus. Uz kārtējo UISPP CP sanāksmi 1998. gada 16.—20.XII Beļģijā bija ieradušies 45 senvēsturnieki no 20 valstīm, lai noklausītos atskaites par padarīto darbu un izlemtu jautājumu par jaunu locekļu uzņmšanu un nākošā XIV kongresa sasaukšanas vietu un laiku.

UISPP ģenerālsekretārs ž. Buržuā (Ģentes universitāte) atskaitījās par biroja darbu, kas veikts kopš XIII kongresa Itālijā (Forli, 1996). Atskaitē bija atzīmēts, ka UISPP bijusi kontaktā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma nodaļu (Division du Patri moine Culturel), jo ar tās atbalstu Eiropas kultūras dienās Strasbūrā 1998. gada 14. IX noticis kolokvijs ar plašu izstādi. Te jāatzīmē, ka tai pašā laikā arī Latvijā notika līdzīga tipa sarīkojumi par tēmu “Latvijas pilskalni”. UISPP birojs izgājušos gados bija noorganizējis vēl 4 kolokvijus (Berlīne, Lježa, Tulča, Krakova) par dažādām akmens, bronzas un dzelzs laikmeta arheoloģijas problēmām.

No speciālajām komisijām kā aktīvākās atzīmējamas dzintara komisija, kas sagatavojusi plašu materiālu par šīs vielas mērījumiem un analīzēm, melnās metalurģijas komisija, kas uztur kontaktus ar dzelzs rūdas 160 pētniekiem no visas pasaules. Aizvēsturiskā kaula izstrādājumu komisija sagatavojusi un izdevusi vairākus pētījumus par kaula apstrādi.

Apstiprināja jaunu komisiju “Augšējais paleolits (Le Paleolithique Final)”, kas pētīs visas Eiropas paleolīta beigu fāzi (M.Kobusevičs, Poznaņas universitāte). Pirmā šīs komisijas plašāka sanāksme plā nota Stokholmā š. g. pavasarī. Tā būs nozīmīga arī Latvijas akmens laikmeta pētniekiem, jo Baltijas valstīs sastopami epipaleolita atradumi. Neolīta komisija plāno izdot šī laika kultūru izplatības atlantu.

UISPP OP sanāksmju laikam bija labi pieskaņoti divi nozīmīgi starptautiska mēroga kolokviji, ko rīkoja Lježas un Ģentes universitātes. Lježas universitātē (dib. 1817) notika kolkvijs “Indoeiropieši un arheoloģija” šajā kolokvijā ar referātiem uzstājās ievērojami šīs problēmas speciālisti no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas, Spānijas un Šveices, kuri izklāstīja savu viedokli par apdzīvotības sākumiem dažādās Eiropas daļās, par indoeiropiešu izcelsmi un izplatību.

Pašlaik par dominējošo indoeiropiešu problēmām ir kļuvusi hipotēze, ka Eiropas indoeiropeizācija notikusi tai laikā, kad no Mazāzijas caur Balkāniem pakāpeniski izplatījās zemkopība. Otrs problēmu loks Lježas kolokvijā saistījās ar Eiropas apdzīvotības sākumiem. Šai ziņā ļoti interesants papildinājums dzirdētiem referātiem bija izbraukums uz Skladinas paleolīta mītni. Tur varēja vērot izrakumus un iegūtos atradumus alā, kur pirms 120 000 gadiem uzturējies neandertālietis. Kā zināms, Neandertāles cilvēkam bija raksturīgs mazs augums, slīpa piere, apakšžoklis bez zoda izciļņa. Skladinas ala tiek iekārtota kā visiem interesentiem pieejams brīvdabas objekts, kur var apskatīt paleolītā lietojamos krama darbarīkus, ieročus, ēdiena paliekas — alu lāča, spalvainā degunradža kaulus.

Priekšstatu par Beļģijas dienvidu daļas senvēsturi plašākā diapozonā deva Valoņu muzeja apmeklējums Ramiulā netālu no Lježas. Pašā Lježā mūs iepazīstināja ar arheoloģisko izrakumu rezultātiem Sv. Lamberta laukumā, kur atklāti romiešu laika pilsētas nocietinājumi. Ar kristīgās ticības ieviešanu šeit 9. gs. celta arhibīskapa katedrāle, kuras pamati tiek iekonservēti kā plaša pagrabtelpa zem kādas mūsdienu celtnes korpusa.

Gentes universitātē notika otrs kolokvija par tēmu “Jaunākie pētījumi par Beļģijas un kaimiņu zemju aizvēsturi”. Šajā kolokvijā referēja tikai Beļģijas un Holandes arheologi, kas deva uzskatāmu informāciju par izrakumu rezultātiem akmens laikmeta pieminekļos augšminētajās valstīs.

Gentes universitātē UISPP CP sēdē izlēma jautājumus par XIV kongresu un jaunu locekļu uzņemšanu. Tā kā Ķīna, Rumānija un Polija bija atteikušās no šī kongresa organizēšanas pienākumiem, sēdē vienprātīgi tika atbalstīts priekšlikums UISPP XIV kongresu sasaukt Beļģijā 2001. gadā. Par šī kongresa prezidentu ievēlēja Briseles universitātes profesoru Pjeru Bonenfanti, bet par ģenerālsekretāru profesoru Marselu Otti no Lježas universitātes, kur arī ir plānots noturēt XIV kongresa sēdes. Tādējādi tuvākajos trīs gados Beļģija kļūs par pasaules arheoloģijas zinātniskās domas organizatorisko centru, jo arī UISPP ģenerālsekretāra amatā paliek Žans Buržuā no Gentes universitātes.

UISPP CP locekļu vēlēšanās par šīs padomes locekļiem tika izvirzīti un ievēlēti starptautiskā mērogā pazīstami arheologi, ievērojot noteikto kvotu — ne vairāk kā četri zinātnieki no vienas valsts. Īstenībā tikai lielās valstis un tās valstis, kur ir senas sen vēstures pētniecības tradīcijas, ir pārstāvētas ar maksimālo zināt nieku skaitu. Tās 93 pasaules valstis, kas ieiet UISPP sastāvā, lielāko tiesu pārstāvētas ar 1—3 zinātniekiem. Pagaidām tikai pusei no pasaules valstīm ir sava pārstāvniecība šajā reprezentablajā arheologu organizācijā. No bij. PSRS nepilna pārstāvniecība bija tikai Krievijai, Ukrainai un Latvijai. Pašlaik jauni UISPP CP locekļi tika ievēlēti no Ukrainas (3), Ķīnas (2), Vācijas (2), Japānas (2), Indijas (2), Baltkrievijas (1) un pa vienam pārstāvim no vairākām mazākām Āzijas un Okeānijas valstīm. No Latvijas šajā padomē ievēlēts LU Latvijas Vēstures institūta direktors profesors Andris Caune. Par Goda komitejas locekļiem kļuva virkne UISPP CP locekļu (Vācija, Spānija, Argentīna u.c.), kuriem vecuma cenza dēļ šī padome bija jāatstāj.

Ē. Mugurēvičs,

UISPP CP loceklis