SVARĪGĀKIE NOTIKUMI LATVIJAS ZINĀTNĒ UN LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJĀ
1997. GADĀ

NOTIKUMI: 1998 # 1999 # 2000

LZA darbība ir cieši saistīta ar Latvijas zinātni, to ietekmē norises Latvijas zinātnē un Latvijā vispār. Dažus būtiskus 1997. gada notikumus ir iniciējusi arī pati LZA. Tālāk ir dots dažu svarīgāko notikumu uzskaitījums, kuru akceptējis LZA prezidijs.

· 1997. gadā Latvijas sabiedrības un Latvijas zinātnieku uzmanību saistīja jautājums — vai Latvija kļūs par Eiropas Savienības reālu kandidātvalsti. Jūnijā kļuva zināms, ka Latvijas nav starp Eiropas Komisijas ieteiktajām valstīm. Eiropas Komisijas Pētniecības apakškomisijas vadošie darbinieki pievērsa uzmanību šādai sakritībai: par reālajām kandidātvalstīm izraudzītas tās valstis, kurās pētniecībai un tehnoloģiskai attīstībai atvēlēti 0,7–1,7% no iekšzemes kopprodukta (sk. tabulu).

Tabula: Dati par Eiropas Savienības asociētajām valstīm

Nr.

Valsts

% no iekšzemes kopprodukta, kas izlietots

pētījumiem, tehnoloģiskai attīstībai

izglītībai

A

B

A+B

1.

Slovēnija

1,77

5,8

7,57

2.

Ungārija

0,78

6,6

7,38

3.

Čehija

1,21

5,9

7,11

4.

Polija

0,80

6,2

7,00

5.

Igaunija

0,7

5,7

6,40

6.

Lietuva

0,5

 5,5

6,00

7.

Latvija

0,45

5,2

5,65

8.

Bulgārija

0,62

4,0

4,62

9.

Rumānija

0,68

3,4

4,08

10.

Slovākija

1,04

1,5

2,54

Avots: European Commission. Commission opinion on applications for membership of the European Union. 3. Ability to assume the obligations of membership (http://europa.eu.int/ comm/dg1a/agenda2000/en/opinions...b32.htm).

Izvēloties kandidātvalstis iesaistei Eiropas Savienībā, kļuva zināmi divi visumā pozitīvi slēdzieni par Latvijas zinātnes atbilstību Eiropas Savienības prasībām: vienu deva pati Eiropas Komisija, otru — neatkarīgā ekspertīze, kuru Eiropas Komisijas uzdevumā veica Holandes auditfirma “Cooper & Lybrand”. Gatavojot slēdzienu, iepriekšējās pārrunās bija iesaistīta LZA.

Tajā pašā laikā diemžēl neatsaucīgāka kļuvusi valdības un Saeimas attieksme pret pētniecības finansēšanas vajadzībām valstī, nepietiekama ir politiskās elites izpratne par zinātnes lomu sabiedrības attīstībā.

1996. gada beigās—1997. gada sākumā toreizējais Ministru prezidents, izprotot zinātnes svarīgo lomu Latvijas attīstībā, uzskatīja, ka zinātnei valsts budžetā ir jāatvēl vismaz 0,5% no iekšzemes kopprodukta un šim rādītājam ir pakāpeniski jāpieaug. Savā runā 1997. gada 6. martā toreizējais Ministru prezidents A. Šķēle pirmoreiz publiski analizēja zinātnes attīstības problēmas Latvijā. Diemžēl katra jaunā Latvijas valdība savās deklarācijās arvien vairāk atkāpjas no iepriekšējās valdības nostājas. Latvijā kopš 1997. gada februāra vairs nav Zinātnes un augstākās izglītības valsts ministra posteņa. Saeima neakceptēja zinātnieku priekšlikumu līdzīgi tam, kā tas ir citās valstīs, iedibināt īpašu komisiju Ministru prezidenta vadībā, kura izstrādātu zinātnes politiku un ar to saistīto valsts attīstības politiku.

· 23. janvārī Latvijas Republikas Saeima vienbalsīgi apstiprināja LZA Hartu. Sākās LZA Statūtu pārstrāde, kura beidzās ar grozījumu apstiprināšanu LZA pilnsapulcē 21. novembrī.

· 1997. gadā turpinājās un nostiprinājās iepriekšējos gados aizsāktā tradīcija — LZA Lielās medaļas pasniegšana svinīgā ceremonijā, kuras galvenā daļa ir laureāta akadēmiskā lekcija.

16. septembrī LZA Lielā medaļa tika pasniegta LZA ārzemju loceklei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai (Kanāda), kura nolasīja lekciju “Tradīcija un jaunrade Latvju dainās”.

21. novembrī akadēmijas pilnsapulcē LZA Lielā medaļa tika pasniegta LZA īstenajam loceklim profesoram Edgaram Siliņam, kurš nolasīja lekciju “Dažas mūsdienu fizikas filozofiskās problēmas”.

Abas akadēmiskās lekcijas guva plašu atsaucību un pozitīvu novērtējumu.

· 1997. gadā notika divi LZA goda locekļu saieti, līdz ar to, no vienas puses — aizsākot goda locekļu aktīvāku iesaisti LZA uzdevumu risināšanā, no otras puses — tuvinot Zinātņu akadēmiju Latvijas kultūras dzīves norisēm.

· LZA un LZP izstrādāja un akceptēja Zinātnieka ētikas kodeksu.

· Turpinājās un nostiprinājās LZA sēžu prakse. LZA pievērsās arī Latvijas reģionu problēmām, notikušas izbraukuma sēdes Jaunjelgavā, Daugavpilī, Baldonē, Ventspilī, Valmierā.

· Nostiprinājusies sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, organizējot kopīgas sēdes un diskutējot par problēmām, kuras interesē abas akadēmijas.

· Aktīvu darbību uzsāka Ķīmijas un bioloģijas nodaļas Medicīnas zinātnes komisija (vad. akadēmiķe V. Kluša), izvērtējot Latvijas mediķu sasniegumu un meklējot jaunas darbības formas.

· Visā pilnībā sāka funkcionēt Valsts emeritēto zinātnieku sistēma. Šis nosaukums piešķirts jau 86 Latvijas izcilākajiem zinātniekiem. Diplomu un nozīmju pasniegšana notika svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā.

· Latvijas Universitātē ieviesta jaunā profesoru ievēlēšanas sistēma. No 76 jaunievēlētajiem profesoriem 26 ir LZA locekļi.

· Turpinās bijušo LZA institūtu  un citu zinātnisko iestāžu reorganizācija, kas galvenokārt izpaužas kā to pāreja universitāšu sastāvā. Pagaidām paliek neskaidrs, uz kādiem pamatiem Latvijā tiks veidoti valsts nozīmes zinātniskie centri.

· 21.–23. septembrī Viļņā notika kārtējā Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konference, kura attīstīja tālāk tās sadarbības formas, kuras principi tika izstrādāti 1996. gada Jūrmalas konferencē.

· 25. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika atklāts Latvijas-Francijas zinātniskās informācijas centrs.

· 18. decembrī Parīzē tika parakstīts UNESCO un Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgums.

Uz sakumu
LZA sakumlapa		 NOTIKUMI: 1998 # 1999 # 2000