Zinātnes Vēstnesis
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
1998.gada 8. jūnijs * 11 (156)
_________________________________________________________
Latvijas Zinātnes
padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku
savienības laikraksts
_________________________________________________________
*******************************************************************
Akadēmiķis
Edgars Imants Siliņš
21.03.1927.—26.05.1998.
Aizsaulē pēkšņi aizgājis viens no Latvijas izcilākajiem fizi ķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, habilitētais fizikas doktors, Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs Edgars Imants Siliņš.
Latvijas zinātne zaudējusi izcilu zinātnieku, kura vadībā, cieši sadarbojoties ar Rīgas vadošajiem ķīmiķiem sintētiķiem, attīstīts jauns virziens zinātnē — organisko cietvielu fizika. Viņa zināt niskais ieguldījums atspoguļots vairāk nekā 170 zināt niskos darbos, tai skai tā 6 Latvijā un ārvalstīs izdotās mono grā fijās, no kurām, pie mēram, Špringera izdevniecībā izdotā "Organic molecular crystals. Their electronic states" ir visbiežāk citētā Latvijas fiziķu grāmata pasaulē.
Akadēmiķa E. I. Siliņa izveidotā Rīgas organisko cietvielu fizikas skola ieguvusi starptautisku atzinību. To sekmējušas daudzās zinātniskos centros nolasītās lekcijas un veiksmīgā zinātniskā sadar bība ar vairums pasaules vadošajiem nozares speciālistiem Japānā, Anglijā, Čehijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Ukrainā u. c.
Šīs skolas aktīvi turpinātāji ir akadēmiķa E. I. Siliņa vairāk nekā 12 bijušie skolnieki, kuri visi šodien ir Latvijā pazīstami zinātņu doktori un habilitētie doktori. Mūža pēdējos 7 gadus, vien laikus ar darbu spe cialitātē, E. I. Siliņš veltīja savas zināt niskās darbības credo, pa sau les izziņas filozofiskajiem pamat prin cipiem gaismas — ēnas robežjoslā starp zināmo un nezi nāmo, šo pavasari pabeidzot fundamentālu monogrāfiju "Lielo Patiesību Meklējumi — esejas par ideju un paradigmu vēsturi".
Latvijas zinātne zaudējusi neparasti apdāvinātu, izcilu perso nību, lielisku cilvēku, apveltītu ar milzīgām darba spējām un ārkārtīgi plašu, dziļu erudīciju, kas sniedzās tālu pāri viņa zinātniskajai specialitātei.
Latvijas Zinātņu
akadēmija,
Fizikālās enerģētikas institūts
"Lielas Patiesības ir Patiesības, kuru pretmets arī ir Lielas Patiesības"
(No Edgara Siliņa akadēmiskās lekcijas
"Aiz saules augstāk ej!" Virs bezapziņas
bezdibeņiem,
LZA Lielo medaļu saņemot 1997. gada 21. novembrī)
Vislielāko ļaunumu cilvēcei ir nodarījuši tieši vienīgo patiesību pārliecinātie aizstāvji un karotāji. Jo kāds gudrais ir teicis: "Es ticu cilvēkiem, kas meklē patiesību, bet vairieties no tiem, kas saka, ka viņi zina patiesību." Un, lūk, šīs vienīgās patiesības "zinātāju" ideoloģijas ir radījušas gan mūsu gadsimta baismīgos totalitārisma monstrus, gan reliģiskās sektas un diemžēl sektas arī zinātniskajā sabiedrībā.
Ja jūs gribat iet Lielo Patiesību ceļus, tad jebkurā mirklī jāvar uzstādīt sev jautājumu — bet varbūt ir otrādi? Un, ja jūs par katru cenu cenšaties pierādīt, ka vienīgi jums ir patiesība, tad jūs jau esat iekļuvis vienīgo patiesību slazdā. Un tā labākā gadījumā ir tikai puse no patiesības.
*******************************************************************
Z. Kipere
21. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika sēde "Kritēriji zinātnisko projektu pieteikumu izvērtēšanā". To organizēja LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa. "Zinātnes Vēstneša" 11. maija numurā ("Z. V." nr. 9) bija publicētas referenta LZA kor. loc. J. Kristapsona referāta tēzes (referāta saturu skat.: Click here), tādēļ šajā rakstā vairāk pievērsīsimies diskusijai.
E. Grēns:
— Latvijas habilitētā doktora grāds ar 2000. gadu acīmredzot vairs neeksistēs. Nebūs nekas līdzīgs VAKam — tas ir likumprojektā nosvītrots. Arvien vairāk sāk diskutēt par to, ka publikācijas nav galvenais rādītājs, var doktora disertāciju aizstāvēt bez vienas publikācijas. Krītas zinātniskā darba kritēriji. Var gadīties, ka nākamajā Zinātnes padomes sastāvā jau būs tādi zinātnieki, ka vairs nebūs vajadzīga nekāda diskusija.
Bija doma dot Latvijas grantus tikai tiem zinātniekiem, kam jau ir starptautiski granti, ko nedod uz pazīšanās pamata. Bet ne visās nozarēs dod starptautiskus grantus, tā, piemēram, ES granti tiek doti galvenokārt lietišķajās zinātnēs.
Jādomā par to, vai lielāko grantu pieteikumus nenosūtīt starp tautiskai ekspertīzei. Igaunija visus grantus sūta ekspertēt uz So mijas vai Zviedrijas zinātnes padomēm, tās savukārt sadala eksper tiem, un igauņi dabū atpakaļ kvalificētu vērtējumu.
Jānodala fundamentālās zinātnes no lietišķajām. Nevar ar vienu mērauklu mērīt nesalīdzināmas lietas. Tirgus orientētie pētījumi jāfinansē no Inovācijas fonda.
I. Knēts:
— Jautājums ir — kas nāks mūsu vietā, kad mēs beigsim aktī vās zinātnieka gaitas? Var uzlikt augstas prasības, bet vai būs kāds, kas tad vispār ar zinātni nodarbosies? Jāsabalansē vēlēšanās ar iespējām.
Par starptautisko ekspertīzi. Daudzi pasaulē to lieto. Dāņu eksper tīze pierādīja, ka lielākā viņu vērtējuma daļa sakrita ar mūsu pašu novērtējumu. Mēs pārāk maz uzticamies sev. Neesam taču blēži!
Starptautisks finansējums ir galvenokārt praktiski orientētiem pētījumiem, fundamentālā zinātne tomēr galvenokārt būs augst skolās.
Par doktora disertācijām citās valstīs. Ir noteiktas prasības dok to rantūrai, bet nekur nav rakstīts, ka jābūt publikācijām. Dānijā dok to ra disertāciju var aizstāvēt tikai 12 augstskolās, tās nozīmē aiz stāvēšanas komisiju katram individuāli. Ja darbs veikts kopā ar citiem, pārējie iesniedz izziņu, cik liels ir disertācijas autora devums. Savukārt Amerikā uz disertācijas pamata tiek rakstīts pirmais raksts.
A. Tabuns:
— Jautājums būs par naudu. Vai augstas prasības tiks arī at tiecīgi finansētas? Ir divas iespējas — vai nu tā kā līdz šim, ar zemām prasībām un ar mazu naudiņu, vai — ar augstām prasībām un iespē jām saņemt lielāku naudu. Augstas prasības cels mūsu prestižu sabiedrībā. Starptautiska atzinība ir stiprs arguments. Tad arī ir iespēja saņemt līdzekļus no starptautiskiem fondiem. Igaunija, pie mēram, no starptautiskiem fondiem saņem trīs reizes vairāk līdzekļu, rēķi not uz vienu zinātnieku, nekā mēs. Igaunijā zinātnē aptuveni 40% līdzekļu ir ārzemju finansējums. Igaunijai ir līgums ar Somijas ZA par recenzēšanu, to apmaksā Igaunijas valdība — proti, tehnisko pusi. Tiek sūtīti visi pieteikumi, kas lielāki par 60 000 dolāru, taču recen zenti paši nesaņem ne santīma, visā pasaulē tas tiek darīts par brīvu.
Kā vērtējami tautsaimniecībai svarīgie un sociālie projekti? Šo nozaru zinātnieki nav gatavi ārējai ekspertīzei.
Par prasību līmeņa pacelšanu — ir ļoti būtiski, lai mēs varētu ieiet starptautiskā apritē. Jo sociālie zinātnieki zinās, ka par ekspertu var kļūt tikai tas, kas publicējies, nākamgad būs trīs reiz vairāk publikāciju.
V. Rudzīte:
— Galvenais ir finansiālais jautājums. Igaunijā zinātne pirms neatkarības bija daudz vārgākā stāvoklī nekā Latvijā, šobrīd tas ir otrādi. Igaunijas valdība ir bijusi mazāk alkatīga. Medicīnas zinātnē mēs stāvam uz vietas finansu dēļ. Aparatūra ir uz kritiskās robežas. Vai ir iespējams aizstāvēties, ja nav aparatūras, uz kā strādāt? Ja medicīnas zinātniekiem algas būtu lielākas, viņi visu šo naudiņu ieguldītu darbā. Vājas ir mūsu cerības uz tiem, kas aizbrauc stažēties uz ārzemēm — neviens gan nav atpakaļ atgriezies.
Par disertācijām — savā laikā Maskavas VAK norādes bija pa rei zas, ja vien tās pareizi pildīja. Pirmo disertāciju veic pats ar savām rokām. Otrā disertācija ir vai nu jauns virziens vai kāds esošais atrisināts līdz galam. Pēdējos gados disertāciju līmenis ievērojami krītas, jo to nekontrolē nekādā veidā, un tas ir ļoti slikti.
J. Francmanis:
— Vēlreiz par Igauniju. Pirms pusotra mēneša ir noslēgts līgums ar Krievijas Zinātnes fondu par starptautisku ekspertīzi, jo Somija pieprasīja pārāk dārgi. Gadu tika risinātas sarunas ar Krieviju, un ir salīgts maksāt 10 dolāru par viena darba recenzēšanu. Latvijas Zinātnes padomei vajadzētu painteresēties par šo igauņu pieredzi.
M. Kalniņš:
— 80% granta pretendentu nemāk uzrakstīt pieteikumu. Tā tas ir mūsu komisijā. Tas jārakstā tā, lai iepatiktos, bet arī tik gudri, lai neatklātu savus noslēpumus. Dabiski, ka es labprāt izmantošu tavu ideju, ja tā man šķitīs noderīga, pie tam pat neapzināti, jo tā man būs iesēdusies zemapziņā. Es gribu teikt, ka ir jāraksta atraktīvi pieteikumi, tad tā lieta ies. Taču diemžēl mēs saņemam pieteikumus, no kuriem ir redzams, ka tas viss jau ir bijis gadiem ilgi. Nav uzrakstīts tas jaunais, kas iecerēts.
Vajadzētu paaugstināt ekspertu lomu, jo visos gadījumos, vienalga, kas arī netiktu piestādīts, ekspertu loma ir galvenā. Diemžēl mums ir tikai viena sistēma — Zinātnes padome. Citur ir vairākas sistēmas, kur var rakstīt pieteikumus vienlaicīgi.
U. Raitums:
— Grantu sistēma domāta fundamentālo pētījumu atbalstīšanai un tā uz to jāskatās. Par ranžēšanu no ārpuses. Ja nav speciālistu, kas spēj pieteikumus novērtēt pēc nozīmīguma, jāaizsūta tā paka uz ārzemju augstskolas attiecīgo departamentu, lai saranžē.
A. Krēsliņš:
— Es neliktu inženierzinātnes kopā ar citām zinātnēm. Ārzemju žurnāli vairāk ir veltīti firmu reklāmām, tādēļ publikācija nevar būt rādītājs. Svarīgāk ir uzstāties kongresā ar priekšlasījumu, tas ir augstākais zinātniskais novērtējums nozarē, ja esi uzaicināts nolasīt referātu kongresā vai citā tik pat prestižā saietā. Vēlāk šie referāti tiek izdoti biezā sējumā vai kompaktdiskā. Daudzi no tiem pat ir ar norādi "nepublicēt".
Dažādas domas:
— Vai Arhimeda likums ir fundamentāls vai lietišķs? Atšķirība ir tikai metodikā.
— Lietišķajās zinātnēs būtu jādod raksts un patents, pie kam patents, kas izgājis starptautisku ekspertīzi, būtu pielīdzināms starptautiskai publikācijai.
— Vai mums nav pārāk daudz latviešu nihilisma? Tikai ārzemju un ārzemju... It kā nebūtu spējīgi viens otru ekspertēt! Ja es pazīstu savu kolēģi, vai es tiešām nespēju viņu objektīvi novērtēt?
— Vai nevar ieslēgt starptautiski atzīto žurnālu sarakstā Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis un citus Latvijā iznākušos zinātniskos žurnālus? Vai vismaz Referatīvos žurnālus, kur tiek pārstāstītas Latvijas publikācijas.
— Kā ražosim zinātņu bakalaurus, zinātņu maģistrus, zinātņu doktorus, ja paši ar savām rokām nebūsim iztaisījuši to pirmo disertāciju?
(LZA sēdi noklausījās Z. Kipere)
*******************************************************************
LZA ārzemju locekļi — pie mums un par mums
25. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā ārzemju locekļa diplomu pasniedza profesoram Vitautam Kalniņam no Toronto universitātes Kanādā.
Ievērojamo speciālistu šūnu bioloģijā prof. Vitautu Kalniņu par LZA ārzemju locekli ievēlēja jau 1992. gadā, taču oficiālo apstip ri nā jumu viņam pasniegt varēja tikai tagad, kad profesors Latvijas Uni versitātē Bioloģijas fakultātē lasa šūnu bioloģijas kursu.
Vitauts Kalniņš ir dzimis 1938. gada 12. janvārī Rīgā. Otrā pa saules kara laikā kopā ar vecākiem izbraucis no Latvijas. Viņa studiju gaitas noritējušas Kanādā. 1961. gadā beidzis Makmastera universitāti ar bakalaura grādu. 1964. gadā Karalienes universitātē (Queen’s University, Kingston, Ontario, Canada) ieguvis maģistra grādu un 1967. gadā — Ph. D. grādu. Stažējies Hārvarda uni ver sitātē (ASV) un Pastēra institūtā Francijā. No 1968. gada ir Toronto universitātes docētājs, kopš 1982. gada — profesors, bijis vairāku ārzemju universitāšu viesprofesors un vieslektors.
Vitautam Kalniņam ir vispāratzīti pētījumi par šūnu morfoloģiju, migrāciju un iekšējo strukturālo organizāciju, citoskeleta, centriolu un centrosomu problēmām. Viņš ir arī aktīvs zinātnes organizators, daudzu starptautisku kongresu un konferenču orgkomiteju loceklis. Vairāku ekspertu komisiju loceklis grantu pieprasījumu izvērtēšanai, daudzu zinātnisko žurnālu publikāciju recenzents. Vairāku zinātnisku biedrību, t. sk. Kanādas Šūnu bioloģijas biedrības (The Canadian Society for Cell Biology), Amerikas Šūnu bioloģijas biedrības (The American Society of Cell Biology) u. c. biedrs.
Latvijas zinātniekiem V. Kalniņš personīgi ir pazīstams kopš Tautas frontes laikiem, kad ASV un Kanādu apmeklēja mūsu delegācija. To varētu nosaukt par pirmo bezdelīgu ceļā uz sa dar bošanos. Šobrīd, kā jau teikts, prof. Kalniņš apmāca mūsu studentus un runa varētu būt arī par kopīgas laboratorijas izveidošanu.
Lekciju kurss ir ļoti saspringts — divās nedēļās 3. kursa biologiem tika nolasītas 18 lekcijas. Uz jautājumu, kā prof. V. Kalniņš vērtē mūsu studentus, viņš atbildēja — nepierasti ir tas, ka studenti neuzdod jautājumus, kā tas ir citur. Apgūtās zināšanas varēšot vērtēt pēc tam, kad būšot izlasījis ieskaites darbus, kurus tikko saņēmis.
Profesors V. Kalniņš uz Latviju atbraucis no Vācijas, no Virtsbur gas universitātes, kur šogad viņš veic savu zinātnisko darbu. Savu kārt dzīvesbiedrei Ilzei, pēc profesijas psiholoģei, ceļš ved atpakaļ uz Somiju, uz Ivaskilu, kur universitātē viņa strādā pie Pasaules Ve selības organizācijas projekta par bērnu veselību. No viņas uz zinām, ka Latvija ir unikāla vairākos aspektos, ko sekmīgi var izman tot mūsu sociālie un medicīnas zinātnieki, lai veiktu pētījumus, kas interesētu visas pasaules zinātnisko sabiedrību un nodrošinātu publikācijas ārzemju žurnālos. Tā, piemēram, attīstītās valstīs ir aizliegts pētīt bērnus fiziski. Latvijā jau minētā Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas projekta ietvaros ir apsekoti 4000 bērni, par viņu veselības jautājumiem runās starptautiskā konferencē Rīgā. Otrs interesants aspekts ir šāds — visur pasaulē ir augsta korelācija starp izglītību, samaksu, darbu un veselības stāvokli. Jo augstāka izglītība, jo lielāka samaksa par darbu, jo prestižāks darbs un atbilstoši labāks veselības stāvoklis. Un otrādi. Latvijā šī korelācija nedarbojas, viss ir tieši otrādi — augstākā izglītība negarantē ne apmaksu, ne darbu, bet veselību tas būtiski neietekmē. Ja to kārtīgi izpētītu, tam varētu būt milzīga nozīme visā pasaules zinātnē.
Tikšanās reizē tika runāts arī par to, kā iesaistīt Akadēmijas ārzemju locekļus projektu pieteikumu vērtēšanā u. c.
Z. K.
-------------------------------------------------------------------------------------
20. aprīlī Viskosinas universitātes profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim, "Amerikas Ķīmiķu Biedrības Žurnāla" sintēzes un dabas vielu ķīmijas nodaļas asociētajam redaktoram, ievērojamākajam latviešu orga niskajam ķīmiķim Edvīnam Vedējam tika pasniegta 1997. gada Paula Valdena medaļa par sasniegumiem ķīmijā.
Profesors Vedējs — 170 publikāciju autors, saņēmis ASV Goda zinātnieka godalgu, "Pharmacia & Upjohn" Izglītības godalgu, Alek sand ra Humbolta stipendiju, Viskonsinas universitātes Romnes stipen diju, Sloana fonda stipendiju, "Eli Lilly" fonda stipendiju, Gaisa spēku zinātnisko pētījumu centra stipendiju, Nacionālā zinātnes fonda stipendiju, Mičiganas universitātes Gomberga stipendiju, kā ielūgtais lektors piedalījies starptautiskās konferencēs, referējis 30 konferencēs, lasījis lekcijas 190 universitātēs un ķīmiskās firmās, viņa vadībā aizstāvētas 58 doktora disertācijas un strādājuši 37 postdoktoranti. Kopš 1993. gada Edvīns Vedējs sniedzis iespēju sešiem latvijas ķīmiķiem strādāt un mācīties Viskonsinā ar nosa cī jumu, ka viņi atgriezīsies Latvijā.
Stāsta prof. E. Vedējs:
— Kad 1991. gadā, dodoties uz Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, pirmoreiz pēc četrdesmit sešiem gadiem iebraucu Latvijā, pa vilciena logu redzēju stirniņu, man likās, ka varbūt šeit nav tik briesmīgi, kā stāstīja. Ar katru gadu Latvijā saskatu ko labāku.
Ja es dzīvotu Latvijā, tad daudz ko saprastu, bet kā cilvēks, kas parādās trīs četras dienas gadā, nejūtos tiesīgs spriest un vērtēt — negribu, lai mani salīdzina ar tā saucamajiem ārzemju ekspertiem, kas gudri runā. Gribu runāt par lietām, ko saprotu: zināt ne kalpo izglītībai.
Amerikas augstskolās daudz mazāk, kā Latvijā ir specialitātes priekšmetu — tikai piektā bakalaura studiju laika daļa veltīta ķīmijai; jāstudē valodas, mūzika, vēsture, māksla — no visa pa druskai. Pēc četriem gadiem cilvēks savu nozari nepārvalda. Tas tiek darīts tāpēc, ka Amerikas vidusskolas nav stingras un izglītībā nepanāk tik daudz kā Latvijas ģimnāzijas. Pēc vidusskolas beigšanas starp Amerikas un Latvijas skolēniem ir liela atšķirība, pēc augstskolas beigšanas — mazāka, bet Latvijas bakalaurs par ķīmiju zina daudz vairāk nekā Amerikas bakalaurs. Amerikā ar katru gadu slodze pieaug — skolā ir viegli, bet tie, kas nav cītīgi mācījušies, augstskolā pēc pirmā semestra "nolūst", nespēdami to izturēt. Pēc bakalaura grāda slodze vēl pieaug. Studiju galotnē cilvēks spēj orientēties arī nozarēs, kas nav viņa specialitātē.
Latvijas zinātnieki, kas skolojušies pie manis Viskonsinā, strādā lieliski. Pašlaik Latvijas zinātnē ir daudz spēcīgu cilvēku, bet nav pieprasījuma pēc viņu darba. Viskonsinā dodu iespēju cilvēkiem lietot spējas tik augstā līmenī, cik viņi grib — pasaules līmenī. Pagaidām Latvijā ir izdzīvošanas laikmets. Zinātne izdzīvos — ja ne šeit, tad citur pasaulē. Nākotnē katrā valstī vajadzēs lielisku zinātnieku kodolu, kas savā zemē varētu dot padomus. Jo moder nāka kļūst pasaule, jo tas ir svarīgāk.
Kad Latvijas zinātnieku alga līdzināsies ne Latvijas iztikas minimumam, bet Eiropas iztikas minimumam, Viskonsinā studējošie cilvēki varēs darbu turpināt Latvijā, sniegt augstāko izglītību citiem.
Latvijā tik daudz cilvēku strādā neticamos apstākļos, bet bieži vien to dara labāk nekā Amerikas universitātēs. Man ir milzīga cieņa pret tiem, kas Latvijas apstākļos, atsakoties no citām iespējām, upurē sevi zinātnei. Nevaru iedomāties, kā cilvēks var strādāt zināt nē, ja iztika viņam ir jānopelna savā dārzā. Pašlaik Latvijas zināt ne ir cilvēku upurēšana. Katra tauta saprot, cik svarīga ir augstākā izglītība, un tai nedrīkst ļaut iznīkt.
Rīgā ir daudz senākas tradīcijas nekā Viskonsinas universitātē — kad šeit jau bija slaveni ķīmijas profesori, Viskonsinas universitātē vēl 25 gadus nevarēja studēt ķīmiju. Tādas zinātnes tradīcijas pasaulē ir reti kur: katrai tautai jāsaprot — tas ir dārgums, un jā atbalsta tie, kas spēj un grib tās turpināt. Ja kaut vienam no tiem, kurus es atbalstu, tas izdosies, man būs liels gandarījums.
Grūti panākt, lai sabiedrība saprot, kāpēc zinātne ir svarīga. Diemžēl mēs Amerikā, lai pārliecinātu publiku, pasolām: rīt no rīta jums būs — jauns medikaments, elektroierīce. Bet bagātība ir tā, ka ikvienā valstīt ir kodols, kas saprot zinātni visaugstākajā līmenī, lai nebūtu jāuzticas citiem. Citiem nekad nebūs svarīgi, lai šeit dzīvotu tikpat labi kā viņu zemē. Zinu, ka valsts un tauta sapratīs, ka zinātne jāatbalsta. Es varu tikai dot iespēju studēt visaugstākajā līmenī — iespēju ķīmiķim saprast jebkuru ķīmijas virzienu, lai cilvēks ar doktora grādu var ķerties klāt katrai problēmai organiskā, medicīniskā, bioloģiskā ķīmijā. Bet svarīgākais ir pasniegt savu priekšmetu tā, lai jaunā paaudze saprot, kāpēc tas ir svarīgs.
(Saīsināti no "Jaunās Avīzes" )
*******************************************************************
Atgriežoties pie publicētā
KĀDI DOKTORI IR VAJADZĪGI LATVIJAI?
Dr. biol. Jēkabs RAIPULIS
Tuvojas tas liktenīgais brīdis, kad arī Latvijas zinātniekiem būs vienas pakāpes doktora grāds. Ieklausoties pašreizējā diskusijā par vien- vai divpakāpju zinātņu doktoru sistēmas lietderību Latvijā, rodas sajūta, ka galvenais jautājums tomēr ir, ko darīt ar vecajiem sociālisma laikā doktora grādu (tagadējo Dr. habil.) ieguvušajiem, ja pāries uz vienas pakāpes Dr. Viņu iegūtais būs apdraudēts, ja pēkšņi visi zinātņu doktori (bij. kandidāti) metīsies uz svētajām zinātnes virsotnēm, ieņems profesoru vietas un, nedod Dievs, sāks arī dalīt naudu zinātniskajiem pētījumiem.
Zināmā mērā varētu piekrist Dr. habil. I. Kalviņa argumentiem par labu divpakāpju Dr. grādu sistēmai ("Z. V.", 1998.19.02.), ja jau tā jums attiektos tikai uz tīri zinātnisko darbību agrākajos ZA insi ti tūtos. Taču tagad viens no būtiskākajiem argumentiem Dr. habil. priekš rocībām ir to pedagoģiskās kvalifikācijas apliecinājums, tie sī bas kandidēt uz valsts profesora vietu augstskolās: "Promocija ir zināt niskā grāda iegūšana; habilitācija, lai pasniegtu augstskolās, startētu uz profesūru" (Latvijas Zinātnieku savienības padomes slē dziens. "Z. V.", 1998.12.01.). Tātad Dr. habil. var iegūt īstens pasnie dzējs, Dr. tikai zinātnieks, kam jātiek līdz Dr. habil. Varbūt nākotnē tā arī varēs būt, kad Dr. habil. sagatavosies pedagoģiskajam dar bam. Taču pašreiz vēl pārsvarā strādā tie, kas disertācijas aizstāvēja sociālisma laikā. Tad doktorus aizstāvēja galvenokārt ZA institūtu direktori un laboratoriju vadītāji. Savukārt augstskolās strādājošie savu lielo pedagoģisko slodžu un zinātniskajam darbam nepie mē rotu apstākļu dēļ tikai retais varēja tikt līdz Dr. Labākajā gadījumā uzrakstīja kādu mācību līdzekli vai mācību grāmatu. Bet tagad uz profesora vietu drīkst kandidēt Dr. habil., t. i. pārsvarā ZA zinātnieki, no kuriem dažs labs ar pedagoģiju ir saskāries tikai gadījuma pēc. Toties, kad tiek piešķirti grādi, tiek vērtētas tikai publikācija, bet mācību līdzekļi un mācību grāmatas, kas nepieciešamas augstskolu darbā, neieiet kritērijos. Protams, var saprast sabrukušās ZA zināt nieku un administratoru vēlmi ieņemt vadošus posteņus augst skolās. Bet vai tas ir attaisnojums, ja prasmīgi pasniedzēji paliek uz niecīgajām docentu algām?
Nav nepieciešams dziļi argumentēt to, ka ne jau visiem un vien mēr padomju laikā, lai atrastos labvēlīgos disertācijas izstrā dāšanas apstākļos, pietika tikai ar spējām zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā.
Tomēr beidzot vajadzētu radīt iespēju tikt pie zinātnes vadīšanas un kļūt par profesoriem arī cilvēkiem spēka gados (ap 30—40 ga diem), nevis tikai sirmgalvjiem. Ir pietiekoši daudz kritēriju, ja tikai ir objektīvas komisijas, pēc kuriem gan par profesoru, gan dažādu pa domju un komisiju vadītājiem un locekļiem var izraudzīties atbilsto šus cilvēkus pēc būtības, nevis tikai pēc formāliem kritērijiem.
Turpinoties līdzšinējai at las es sistēmai, drīz pienāks katastrofa. Par profesoriem ievēlētie Dr. habil. jau ir solīdos gados. Turklāt viņi vada arī institūtus, laboratorijas, piedalās vairākās padomēs un komisijās u. c. Būsim žēlsirdīgi! Viņi ilgi neizturēs. Bet jaunu Dr. habil. tapšana ir ļoti ierobežota un ilgu laiku prasoša.
Tāpat var arī jautāt, vai viss, ko šī Dr. habil. elite ir darījusi, ir bijis labs neatkarīgās Latvijas zinātnei? Nevar droši apgalvot. Vismaz mūsu zinātnes tēmu finansēšanas grantu sistēma nav no veiksmī gā kajiem veikumiem. Savukārt Igaunija ar vienas pakāpes doktoru sistēmu un institūtu bāzes finansējumu ir tālu mums priekšā. Un diezin vai šīs lielās atšķirības nosaka tikai finansējuma stāvoklis.
Manuprāt tik dramatiska aina nav sagaidāma, pārejot uz viena doktora sistēmu, kā to attēlo Dr. habil. I. Kalviņš, ka visi izbijušie mazspējīgie zinātnieki, kas tagad ir ierēdņi, metīsies uz profesoru vietām un nogremdēs mūsu zinātni un augstskolu. Neapšaubāmi, ja viss tiks atstāts pašplūsmei un nodots ierēdņu rokās (vēl arī jā parādās lielai naudai), tā var arī notikt. Bet, ja tā enerģija, kas tagad tiek veltīta divpakāpju doktoru sistēmas saglabāšanai, tiks novirzīta normālas vienas pakāpes Dr. sistēmas izstrādei ar skaidriem vērtēšanas kritērijiem, kas kam atbilst un ko kuram var uzticēt, tā lieta ies.
*******************************************************************
Turpinājums diskusijai
Pseidozinātniskas vai nezinātniskas kritikas piemēri
Šogad marta sākumā Latvijā ar lekcijām par fizikālā vakuuma teoriju un tās izmantošanas perspektīvām dažādās tehnikas u. c. nozarēs uzstājās divi Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas īstenie locekļi, fizikas un matemātikas zinātņu doktori. Viens no viņiem — Genādijs Šipovs ir šīs jaunās fizikas teorijas autors, savukārt otrs — Anatolijs Akimovs, Krievijas Dabaszinātņu Starptautiskā teo rētiskās un lietišķās fizikas institūta direktors, nodarbojas ar vērpes (torsionu) lauku principu izmantošanu jaunu tehnoloģiju izstrādē.
Abu minēto zinātnieku lekciju cikla organizēšanu uzņēmās Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļa (tas ir, viņi no saviem līdzekļiem apmaksāja ceļa un uzturēšanās izdevumus, organizēja informācijas publicēšanu par lekcijām un to saturu utt.). Organizētāju pieredze kultūras pasākumu organizēšanā izskaidro zinātnieku sabiedrībai mazliet neierasto informācijas pasniegšanas formu par šīm lekcijām, kā arī 2. un 5. marta lekciju vietas izvēli: tās notika Pētera baznīcā.
Minētās lekcijas (Rīgā no 2. līdz 5. martam, 6. martā Daugavpilī) izsauca milzīgu sabiedrības interesi. Lekciju zāles bija pārpildītas, vietu trūkuma dēļ daļai klausītāju nācās visu uzstāšanās laiku stāvēt kājās (pēc lekcijām vienmēr tika uzdoti jautājumi un tās turpinājās vismaz 3—5 stundas). Mana personīgā aktīvā līdzdalība šajos pasākumos bija piedalīšanās kopā ar diemžēl jau aizsaulē aizgājušo akadēmiķi Edgaru Imantu Siliņu zinātniskajā diskusijā Genādija Šipova un Anatolija Akimova pirmajā lekcijā 2. martā, kā arī LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēdes organizēšanā un vadīšanā 4. martā.
Pēc abu zinātnieku aizbraukšanas no Latvijas presē bez profe sionālu žurnālistu publicētajiem rakstiem parādījās arī vairāku Lat vijas zinātnieku publikācijas. Vispirms 21.03.98. "Latvijas Vēstnesis" publicēja plašu zinātniski ļoti kompetenti un korekti uzrakstītu Dr. habil. fiz. Jura Tamberga rakstu "Vai esam Einšteina sapņa piepil dījuma liecinieki? Iespējams, esam uz 21. gadsimta pasaules izprat nes un uz pilnīgi jaunu tehnoloģiju sliekšņa." (Ne velti, cik man zi nāms, šī raksta autoram lūgta atļauja pārpublicēt to Krievijā.) Vēlāk "Zinātnes Vēstnesis" 14.04.98. publicēja Dr. habil. fiz. Imanta Bērsona rakstu "Zinātnes Kašpirovski" un 25.05.98. Dr. habil. matem. Induļa Strazdiņa rakstu "Māņticības stūrītis inženieriem?" (pārpublicējums no avīzes "Jaunais inženieris"). Savukārt Univer sitātes avīze 26.05.98. rubrikā "Mums raksta" publicēja Dr. matem. Viļņa Detlova vēstuli. Pēdējās trīs publikācijas vai nu pilnībā veltītas Anatolija Akimova un Genādija Šipova kritikai, vai cita starpā skar šo tēmu. Visi trīs minētie autori apgalvo, vai nu izsakot to tieši, vai arī tas izriet no konteksta, ka minētie krievu zinātnieki faktiski ne at bilst zinātnieka statusam, un viņu teorija un tās pielietojums ir psei dozinātniski.
Kādēļ es atļāvos nosaukt šo cienījamo zinātnieku rakstus par pseidozinātnisku (attiecinot to uz Imantu Bērsonu) vai nezinātnisku (attiecinot to uz abiem pārējiem autoriem) kritiku?
Sāksim ar Induļa Strazdiņa argumentu analīzi. Cienījamais pro fesors nav pat pamanījis, ka piedāvātā fizikas teorija saucas par fizikālā vakuuma teoriju, nevis par "jaunā vakuuma teoriju". Ar gu ments "zinātnisku terminu kaudzes aizsegā" vispār nav uzskatāms par zinātnisku, bet emocionālu. Tālāk Indulis Strazdiņš, citējot fo mu lējumu "pārkāpt materiālās pasaules slieksni", interpretē to kā "pamatojumu jaunai reliģijai". Šāda patvaļīga interpretācija norāda, ka profesors Indulis Strazdiņš nav ne uzmanīgi klausījies Genādija Šipova lekcijās fizikālās vakuuma teorijas izklāstu, ne arī kaut ne daudz iedziļinājies minētā autora monogrāfijā "Fizikālā vakuuma teorija", 2. izdevums, Maskava: "Nauka", 1997, 451 lpp.. Neiedzi ļi noties tehniskās detaļās (tas prasītu vairāk par man šobrīd atvē lē tajām pāris lappusēm), var īsi formulēt, ka Šipova teorijā saskaņā ar pamatvienādojumiem (A) un (B) (sk. 130. lpp.) matērija rodas no fizikālā vakuuma (sk. 131. un 138. lpp.), pie kam vakuuma vie nā dojumi (2.199) un (2.200) apraksta primāro vērpes lauku dina miku. Un, citēju monogrāfiju (138. lpp.): "Šajā līmenī vērpes lauks ir elementāri telpas — laika virpuļi, kas nepārnes enerģiju (tās parastajā izpratnē), bet pārnes informāciju". Citiem vārdiem sakot, vakuuma vienādojumiem eksistē netriviāli atrisinājumi ar nulles enerģijas integrāli (formula 2.218) pat tad, kad vēl nav matērijas. Vajag lielu fantāziju, lai šeit ieraudzītu jaunas reliģijas sludināšanu.
Docents Vilnis Detlovs apgalvo "nopietnu zinātnieku sabiedrība šos divus autorus ignorē kā ārpus zinātnes stāvošus, pat neatsaucas referatīvajos žurnālos uz viņu publikācijām otršķirīgos žurnālos". Šis apgalvojums ir visai dīvains. Vai Krievijas izdevniecība "Nauka" būtu kļuvusi otršķirīga? Jebkurš ar eksaktām zinātnēm saistīts cilvēks zina, ka izdevniecība "Nauka" ir nopietnākā un profesionālākā fizikas un matemātikas zinātņu izdevniecība Krievijā, un "ārpus zinātnes stāvoši" neprofesionāli cilvēki nevarētu publicēt tajā monogrāfiju. Vai žurnāls "Izvestija visših učebnih zavedeņij". Fizika, kuru tulko angļu valodā ASV (sk. Nr. 3.92), Krievijas ZA žur nāls "Biofizika" u. tml. ir uzskatāmi par otršķirīgiem? Neatbilst patiesībai arī apgalvojums, ka nopietnu zinātnieku sabiedrība šos divus autorus ignorē. Vai vismaz 15 monogrāfiju autors Ervīns Lašlo (Erwin Laszlo), fiziķis, būtu nenopietns zinātnieks? Viņa pēdējā mo no grāfija "The Wispering Pond (A personal Guide to the Emerg ing Vision of Science). Element, 1996" G. Šipova pētījumus atzīst par revo lucionāriem, kuri visus fizikā zināmos fundamentālos laukus sasaista ar atbilstošiem vakuuma polarizācijas stāvokļiem (sk. minētās grāmatas 192. lpp.). Tālāk, šogad Amerikas Biogrāfiskais institūts G. Šipovam ir piešķīris Zelta medaļu kā vienam no 500 cil vē kiem, kas pēdējos 30 gados būtiski ietekmējuši sabiedrību. Ne būt negribu pārspīlēt dažādo starptautisko institūtu nozīmīgumu, kuras izdod enciklopēdijas ar prominentu zinātnieku un citu inte lek tuālo sfēru pārstāvjiem. Tomēr šīs enciklopēdijas padomes lē mums un tam sekojošais uzaicinājums būt šī institūta padomes lo ceklim nozīmē tikt atzītam kā izcilam starptautiska mēroga zināt niekam.
LZA korespondētājloceklim Imantam Bērsonam kā fiziķim, kas no darbojas ar teorētisko fiziku, būtu jābūt skaidram, ka, ja viņš no raida kādu fizikālu teoriju, tad ir jāatrod loģiskas kļūdas šīs teorijas pamatpieņēmumos (postulātos). I. Bērsona izteiktais apgalvojums, ka ģeometrijas vienādojumi nav saistāmi ar fiziku, neiztur kritiku tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Einšteina vispārējā relativitātes teorijā gravitācijas lauks arī ir atvasināms no atbilstošās ģeometrijas pamatvienādojumiem (sīkāk sk. minētajā J. Tamberga rakstā).
Es šobrīd nediskutēju par to, vai G. Šipova "Fizikālā vakuuma teorija" ir jauna fundamentāla fizikas teorija un vai tā laika gaitā tiešām apstiprināsies kā loģisks Ņutona un Einšteina teoriju vispārinājums. Par manu skatījumu uz G. Šipova teoriju un tās iespējamiem lietojumiem un citiem aktuāliem zinātnes jautājumiem — citreiz.
*******************************************************************
I. Zagorska
28. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē savā kārtējā atskaites sesijā tikās Latvijas arheologu saime. Referātu tematika bija visai plaša gan hronoloģiskā ziņā, aptverot laika posmu no akmens laikmeta līdz viduslaikiem, gan arī saturiski, atspoguļojot arheoloģisko, antropoloģisko un citu palīgdisciplīnu pētījumu rezultātus.
Kā ievadvārdos atzīmēja Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja Dr. Ieva Ose, tad pagājušie divi gadi arheologiem bijuši visai nozīmīgi ar Letonikas programmas izveidi, ar Eiropas arheo lo ģijas asociācijas otro, Rīgā notikušo, kongresu, ar vairāku arheo logu — J. Apala, I. Lozes, A. Zariņas, J. Graudoņa un A. Caunes zinātniskā un organizātoriskā darba augstu novērtējumu. Notikuši kārtējie arheoloģiskās apzināšanas, izrakumu un uzraudzības darbi, kopumā 20 objektos, kurus veikuši Latvijas vēstures institūta, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas vēstures muzeja, Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas u. c. iestāžu arheologi. Protams, izrakumu apjoms pēdējos gados ievērojami sarucis, bet, neskatoties uz to, risinās intensīvs zinātniskās izpētes darbs.
Lielākā priekšlasījumu daļa šoreiz saistījās ar devīzi "Rīgai-800" un bija veltīta Rīgas pilsētas tematikai. Tika skarts jautājums par vissenākajām apdzīvotības pēdām Rīgas apkaimē un pašā pilsētas teritorijā (Dr. I. Zagroska). Daugavas lībiešu, Rīgas ciemu pirm iedzī votāju, lomu pilsētas izveidē raksturoja prof. A. Caune. Īpaši no zīmīgs šajā sakarā ir Rīgas rātslaukuma ziemeļaustrumu daļā atsegtais 12. gs. lībiešu kapulauks ar mirušo orientāciju ziemeļu vir zienā, lībiešiem raksturīgām rotām un darba rīkiem. Atklājums dos vērtīgu ieguldījumu Rīgas pilsētas pirmapdzīvotāju kultūras izpētē. Senākās rakstīto avotu ziņas par Rīgu, par tās vietas no saukuma atspoguļojumu senajās hronikās (Lībekas Arnolda hronika, Helmolda, Indriķa u. c. hronikas) skaidroja prof. E. Mugurēvičs. Par vēlākiem laikiem Rīgas senvēsturē stāstīja A. Celmiņš, de monstrējot materiālus no viņa vadītajiem izrakumu darbiem Rīgas Doma iekšējā pagalmā — t. i., Doma dārzā. Tur divās sezonās at segti 346 apbedījumi, kas datēti ar laiku no 13. līdz 18. gs. Iegūtas arī interesantas piedevas, starp kurām jāmin rakstāmie irbuļi — stili, spēļu kauliņi, monētas u. c. atradumi. A. Celmiņš secināja, ka kap sēta Doma dārzā ierīkota jau klostera pastāvēšanas sākuma posmā un intensīvi izmantota līdz pat apbedīšanas aizliegumam 18. gs. beigās.
Rīgas tematikai bija veltīti arī vairāki specifiski pētījumi. Tā Dr. V. Bebre referēja par ādas makstīm, kas atrastas Rīgas pilsētas teritorijā, sniedzot šo izstrādājumu tipoloģiju, uzsverot to daudz veidību un izmaiņas laika gaitā no 12. gs. beigām līdz 18. gs. sā ku mam. G. Zariņa pievērsās Rīgas pilsētā — Jaunielā, Doma baznīcas teritorijā un Rātslaukumā iegūtā antropoloģiskā materiāla (12.—14. gs.) raksturojumam, izdalot vietējo cilšu — lībiešu, zemgaļu un Vidzemes latgaļu, kā arī ģermāņu apbedījumus. Visi šie pētījumi liecināja, ka arī arheologi un antropologi dod savu ieguldījumu Rīgas 800-gades kultūras programmā.
Daži no referātiem bija veltīti tiešajiem izrakumu darbiem. Tā Dr. habil. I. Loze referēja par divu pēdējo gadu izrakumu rezultātiem Ģipkas kāpās un paleoezerā Dundagas Purciemā, kur iegūti unikāli materiāli par jaunākā akmens laikmeta apdzīvotību un atsevišķu mītņu rituālo raksturu, jo tajās atrasti gan sieviešu, gan vīriešu māla figūriņu, varbūt ar nodomu salauzītu, fragmenti. Mītnēs atsegtas arī sarkanā okera pēdas. Piekrastes zonas un toreizējās Litorīnas jūras lagūnas paleoģeogrāfisko situāciju raksturoja prof. G. Eber hards. Tas bija labs piemērs arheologu un ģeologu sadarbībai, kas ļaus dziļāk izprast savstarpējās senā cilvēka un apkārtējās vides attiecības akmens laikmetā.
Par izrakumiem Bauskas pilī (1996—1997) stāstīja J. Grūbe. Izrakumu rezultātā izdalīti vairāki (četri) būvperiodi Bauskas pils nocietinājumu sistēmas izveidē un iegūts bagātīgs senlietu — monētu, krāsns podiņu un citu atradumu klāsts.
Dr. I. Ose skāra Austrumbaltijas piļu pētniecības problēmas, atsaucoties uz starptautiskajos simpozijos "Castella maris Baltici" (1991, 1993, 1995) gūto pieredzi. Viņa aicināja uzlabot un daudz veidot piļu izpētes metodoloģiju, klasifikāciju un datējumus, kā arī pievērsties piļu ekonomiskās un sociālās vēstures skaidrojumam. Šajā sakarībā ļoti nozīmīgi būtu sadarboties dažādu nozaru spe ciālistiem.
Plašāk par šīm tēmām un citiem Latvijā veiktajiem arheoloģiskās izpētes darbiem interesenti var iepazīties tēžu izdevumā "Zināt nis kās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1996. un 1997. ga da pētījumu rezultātiem", Rīga, 1998. Šajā izdevumā ievietots arī divu pēdējo gadu arheologu publicēto darbu saraksts, kuru sastādījusi I. Ose. Atskaites sesiju papildināja iegūtā arheoloģiskā materiāla izstā de un ar tiem saistīto zīmējumu, fotoattēlu un plānu demosntrē jums.
Debatēs tika izteikti vēlējumi turpināt un intensificēt dažādu nozaru speciālistu sadarbību, kas pašreizējā zinātnes attīstības posmā vairāk kā nepieciešams. Atskaites sesiju darbā plašā būtu jāiesaistās arī jaunajiem speciālistiem — bakalauriem un arheoloģijas maģistriem. Atskaites sesijas rīkotājus priecēja gandrīz piepildītā zāle un klausītāju atsaucība, kas ļauj cerēt, ka senatnes pētnieku darbs mūsu sabiedrībai tomēr ir un būs vajadzīgs.
*******************************************************************
Latvijas Zinātnes padomē
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā (6. pielikums)
Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 21. maija lēmumam
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
N.p. k. ...Organizācija,... nosaukums, ...izpildītāji ...Finansējums, Ls (pieprasītais/piešķirtais )
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās
1.LU Bioloģijas institūts ...........BI biedra maksa Skandināvijas Augu fizioloģijas biedrībā. Ģ. Ieviņš........... 775 FIM........... 85
2.Latvijas Valsts Mež- .................................Biedra maksa Baltijas valstu mežzinātnes asociācijās. I. Baumanis ...........1000 atlikt
zinātnes institūts "Silava"
3. Latvijas Valsts Mežzinātnes ......................Biedra maksa Eiropas Meža institūtā. I. Baumanis........... 700 atteikt
institūts "Silava"
10. Latvijas Valsts Mežzinātnes ...........Biedra maksa Starptautiskajā Mežu pētīšanas ......................200 ...........200
institūts "Silava"................................. organizāciju savienībā. I. Baumanis
11. LU Matemātikas institūts ......................MI biedra maksa ECMI (European Consortium ...........270 NLG 80
.............................................................................for Math e mat ics in Industry). A. Reinfelds
12. Latvijas kristalogrāfu ...........LKB biedra maksa Eiropas kristalogrāfu asociācijā. A. Mišņovs ......................35 USD 20
biedrība (OSI)
2. Starptautisko konferenču organizēšana
1. Valsts Dobeles Dārzko- ......................Konference "Augļkopība šodien un rīt" (04.—05.09.98., Dobele). ...........450 ...........250
pības un selekcijas .................................E. Kaufmane
izmēģinājumu stacija
2. Ventspils Starptautiskais ...........Starptautiskās zinātniski konsultatīvās padomes 2. sēde ......................1321 ...........350
radioastronomijas centrs...................... (15.—17.06.98., Rīga, Ventspils). E. Bervalds
3. Daugavpils Pedagoģiskā Latvijas Fizikas biedrības konference LFB ’98 520 atteikt, jo tiek
universitāte (04.—07.06.98., Daugavpils). J. Pokulis atbalstīti tikai starp-
tautiski pasākumi
3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs
1. LU Mikrobioloģijas un ......................International Symposium on new microbiotests for routine toxicity ...........120 USD ...........75
biotehnoloģijas institūts...................... screening and biomonitoring (01.—03.06.98., Čehija). V. Zelča
2. LU Latviešu literatūras................................. Budapeštas starptautiskā baltistu konference ...........250 ...........100
katedra .......................................................(25.—30.05.98., Ungārija). O. Lāms
3. LV Koksnes ķīmijas ......................Starptautiska konference "Pyrolysis’98"........... 850 DEM........... 280
institūts............................................ (18.—20.05.98., Vācija). G. Dobele
4. LU Bioloģijas institūts........... Seminārs "Available Options in Industry and Avademia in Israel" ...........295 ...........295
.......................................................(18.—24.03.98., Izraēla). I. Rašals
5. RTU Neorganiskās ...........XI Krievijas konference par ekstrakciju un starptautisks simpozijs........... 100 ...........80
ķīmijas institūts ......................"Šķidrās membrānas. Teorija un prakse" (21.—27.06.98., Krievija). B. Puriņš
6. RTU Neorganiskās ...........XI Krievijas konference par ekstrakciju un starptautisks simpozijs ...........100........... 80
ķīmijas institūts...................... "Šķidrās membrānas. Teorija un prakse" (21.—27.06.98., Krievija).A. Popovs
7. RTU Neorganiskās ...........XI Krievijas konference par ekstrakciju un starptautisks simpozijs........... 100 ...........80
ķīmijas institūts...................... "Šķidrās membrānas. Teorija un prakse" (21.—27.06.98., Krievija). T. Sadirbajeva
8. RTU Neorganiskās ...........XI Krievijas konference par ekstrakciju un starptautisks simpozijs ...........100 ...........80
ķīmijas institūts ......................"Šķidrās membrānas. (21.—27.06.98., Krievija). L. Kuļikova
9. Nacionālais ...........XXV Starptautiskais Dārzkopības kongress (02.—07.08.98., Beļģija)............ 305 ...........230 (daļējs
botāniskais dārzs .................................K. Buivids............................................................................. ......................finansējums)
10. Latvijas Organiskās...................... 7th Blue Danube Symposium on Heterocyclic Chemistry........... 112 ...........95
sintēzes institūts .................................(07.—10.06.98., Ungārija). R. Ābele
11. Latvijas Organiskās...................... 7th Blue Danube Symposium on Heterocyclic Chemistry ...........112 ...........95
sintēzes institūts ......................(07.—10.06.98., Ungārija). E. Ābele
12. LU Mikrobioloģijas un ......................3rd International Symposium on Ad vanced Infrared and ...........5350 ATS ...........255
biotehnoloģijas institūts...................... Raman Spec tros co py (05.—09.07.98., Austrija), M. Grūbe
13. LZA Kodolpētniecības ...........Starptautiska konference "Nuclear Structure at the Extremes"........... 220 GBP 215
centrs ............................................(17.—19.06.98., Lielbritānija). J. Tambergs
14. Latvijas Organiskās ...........6. Karbēnu un līdzīgo intermediātu ķīmijas konference...................... 100 USD 60
sintēzes institūts ......................(28.—30.05.98., Krievija). N. Makarova
15. LU Cietvielu fizikas ......................Starptautisks seminārs "Relaksoru tipa segnetoelektriķi-II" ...........400 USD 150
institūts................................. (23.—26.06.98., Krievija). Ē. Klotiņš
16. Latvijas Kardioloģijas ...........3. Starptautiskais patofizioloģijas kongress......................2500 FIM ...........275
institūts................................. (28.06.—03.07.98., Somija) V. Rudzīte
17. RTU Matemātiskās...................... Starptautiska konference INTERFACE ’98 (13.—16.05.98., ASV)............ 360 USD 200
statistikas profilinstitūts ......................J. Carkovs
18. LZA Kodolpētniecības ...........Starptautisks seminārs "17. Seminar Aktivierungsanalyse" ...........150 DEM 50
centrs ............................................(06.-08.05.98., Vācija). D. Riekstiņa
19. LLU Lauksaimniecības........... Eiropas Kartupeļu pētniecības asociācijas rīkotā Virusoloģijas konference ...........125 ...........125
fakultāte ............................................(05.—10.06.98., Austrija). I. Turka
20. RTU BF Konstrukciju...................... 5th International Conference on Com pos ites Engineering ...........390 USD 230
aprēķina profilinstitūts...................... (05.—11.07.98., ASV). A. Korjakins
21. LU .Latvijas
Eksperimentālās ...........Baltijas un Ziemeļrietumkrievijas
kongress "III International Congress ...........286 atteikt
un klīniskās medicīnas institūts...........of Patho phys i ol
o gy" (28.06.—03.07.98., Somija). P.
Tretjakovs........... (rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
22. LU Bioloģijas institūts........... 10. Starptautiskais Akaroloģijas kongress (05.—10.07.98., Austrālija). I. Salmane ...........400 USD 240
23. Latvijas Kardioloģijas ......................9. Starptautiskā Triptofāna pētīšanas grupas konference ......................557 DEM 185
institūts .......................................................(10.—14.10.98., Vācija). V. Rudzīte
24. RTU ASTF Vides ...........Starptautiska konference "Development of deep aquifer and problems of ...........350 USD atteikt (2 reizes
modelēšanas centrs ...........drinking water treatment" (07.—09.10.98., Lietuva). A. Spalviņš...................... jau saņemts atbalsts no LZP)
24. RTU ASTF Vides ......................Starptautiska konference "Development of deep aquifer and problems of ...........350 USD 150
modelēšanas centrs ......................drinking water treatment" (07.—09.10.98., Lietuva). I. Lāce
25. Latvijas Medicīnas ...........20. Eiropas Mikrocirkulācijas kongress (30.08.—02.09.98., Francija)............270 ...........270
akadēmija ............................................I. Taivans
26. RTU Organiskās ķīmijas ...........6. konference par karbēnu un līdzīgu starpproduktu ķīmiju; Simpozijs par...........205........... 205
katedra ............................................fosfora u. c. savienojumu ķīmiju (28.05.—05.06.98., Krievija). O. Neilands
27. LLU Skrīveru ......................Starptautiskā zinātniskā sanāksme "Tauriņziežu kultūras mūsdienu ...........300 ...........60
zinātnes centrs .................................lauksaimniecībā" (01.—06.07.98., Krievija). A. Antonijs
28. LLU Skrīveru ......................Starptautiskā zinātniskā sanāksme "Tauriņziežu kultūras mūsdienu ...........300........... 60
zinātnes centrs .................................lauksaimniecībā" (01.—06.07.98., Krievija). B. Jansone
29. LU Matemātikas institūts ...........10. Eiropas konsorcijs matemātikas izmantošanai industrijā ...........1300 SEK 80
..................................................................(22.—27.06.98., Zviedrija). A. Buiķis
30.LU Matemātikas institūts........... 10. Eiropas konsorcijs matemātikas izmantošanai industrijā ...........1300 SEK 80
..................................................................(22.—27.06.98., Zviedrija). M. Buiķe
31. LU Matemātikas institūts ...........10. Eiropas konsorcijs matemātikas izmantošanai industrijā ...........1300 SEK 80
..................................................................(22.—27.06.98., Zviedrija). J. Cepītis
32. RTU Biomateriālu ......................Vides aizsardzības un Ekotoksikoloģijas internacionālā konference ...........90........... 90
ZP laboratorija...................... (19.—21.10.98., Turcija) I. Rozenštrauha
33. RTU Ķīmijas ......................X Jauno zinātnieku konference organiskajā ķīmijā un bioķīmijā ...........265 USD 150
tehnoloģijas fakultāte ...........(15.—20.06.98., Čehija). G. Homenko
34. Latvijas Organiskās ...........18th International Conference of the Organometallic Chemistry ...........735 DEM 245
sintēzes institūts...................... (16.—21.08.98., Vācija). Ļ. Ignatoviča
35. Latvijas Organiskās ...........18th International Conference of the Organometallic Chemistry ...........735 DEM 245
sintēzes institūts........... (16.—21.08.98., Vācija). P. Arsenjans
36. Latvijas Organiskās ...........18th International Symposium on the Organic Chemistry of Sulfur ...........380 USD 180
sintēzes institūts ......................(13.—18.07.98., Itālija). O. Pudova
37. Latvijas Organiskās ...........1st International Conference on Chemistry of Antibiotics and Relate ...........170 ...........170
sintēzes institūts ......................Microbial Products (30.08.—04.09.98., Itālija) G. Veinbergs
38. Latvijas Medicīnas ...........3. Starptautiskais patofizioloģijas kongress (28.06.—04.07.98., Somija). ...........1500 ...........FIM 155
akadēmija...................... Ģ. Šalms
39. RTU MF Mehānikas ...........2. Starptautiskā konference "Mechanics in Design" ...........256 ...........250
institūts................................. (06.—09.07.98., Lielbritānija). A. Januševskis
40. RTU Automātikas un skait- ...........8. Eiropas un Japānas konference "Informācijas modelēšana un ...........2000 FIM 220
ļošanas tehnikas fakultāte .................................zināšanu bāzes" (26.—29.05.98., Somija). M. Kirikova
41. RTU Ķīmijas tehnoloģijas........... 13th International Congress of Chemical and Process ......................235 USD 110
fakultāte ............................................(23.—28.08.98., Čehija). A. Ruplis
42. RTU Ķīmijas tehnoloģijas ...........13th International Congress of Chemical and Process Engineering ...........235 USD 110
fakultāte....................................................... CHISA ’98 (23.—28.08.98., Čehija). I. Kramzaka
43. RTU Ķīmijas tehnoloģijas ...........13th International Congress of Chemical and Process Engineering ...........235 USD 110
fakultāte....................................................... CHISA ’98 (23.—28.08.98., Čehija).J. Lemba
44. LZA Bioķīmisko preparātu...........13th International Congress of Chemical and Process Engineering ...........235 USD 140
eksperimentālā rūpnīca ...........CHISA ’98 (23.—28.08.98., Čehija). I. Lapele
45. LLU Lauksaimniecīnas ...........13. Starptautiskais kongress "CHISA ’98" 420 USD atteikt
fakultāte............................................ (23.—28.08.98., Čehija). S. Strikauska
46. RTU ASTF ...........Lietišķo IFAC starptautiskā konference "Sarežģītu sistēmu teorija un pielietojumi" ...........250 USD 150
datorsistēmu institūts........... (15.—17.07.98., Grieķija). J. Osis
47. Polimēru mehānikas institūts 8. Eiropas kompozītmateriālu kongress (03.—06.06.98., Itālija). V. Tamužs 320 300
48. Latvijas Pēcdiploma apmā- ...........Eiropas Neiropeptīdu kluba un Neiropeptīdu vasaras konference 10 000 BEF 165
cības, specializācijas un ......................(06.—09.05.98., Beļģija). M. Pilmane
kvalifikācijas celšanas institūts
49. LU Cievielu ...........Apvienotā Polāro elektriķu pielietošanas Eiropas konference, ............................................650 CHF 220
fizikas institūts ...........starptautiskā segnetoelektriķu pielietojumu konference un konference
"Electroceramics VI ’98" (24.—27.08.98., Šveice). A. Šternbergs
50. Latvijas Medicīnas........... II Starptautiskā konference "Natural Antioxidants and Anticarcinogens ...........2350 FIM atteikt
akadēmija........... in Nutrition, Health and Disease" (24.—27.06.98., Somija). A. Šķesters ...........(rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
51. RTU Enerģētikas institūts........... International Conference on Large High Voltage Electric Systems ...........580 200 (daļējs
..................................................................(30.08.—05.09.98., Francija). A. Sauhatas................................................ finansējums)
52. Latvijas Organiskās ......................International Symposium on Chromatography, Electrophoresis and Related........... 280 USD 170
sintēzes institūts .................................Separation Methods (18.—20.06.98., Ungārija). H. Kažoka
53. RTU ASTF Lietišķo ......................32. Starptautiskā konference "Modeling and Simulation of Systems" ...........110 USD 70
datorsistēmu institūts................................. MOSIS ’98 (05.—07.05.98., Čehija). P. Rusakovs
54. RTU ASTF Lietišķo ......................32. Starptautiskā konference "Modeling and Simulation of Systems" ...........110 USD 70
datorsistēmu institūts ......................MOSIS ’98 (05.—07.05.98., Čehija). O. Ivasjuta
55. LLU Lauku inženieru...................... 27. Starptautiskais simpozijs "Raumordnung im Umbruch" ...........200 200
fakultāte .......................................................(18.—20.05.98., Šveice). A. Jankava
56. LLU Lauku inženieru ...........27. Starptautiskais simpozijs "Raumordnung im Umbruch"......................200 200
fakultāte ............................................(18.—20.05.98., Šveice). A. Palabinska
57. RTU Elektrotehnisko un...........Eiropas kongress par osteoporozi (11.—15.09.98., Vācija). A. Tatarinovs ...........350 250 (daļējs
elektronisko materiālu un ............................................................................................................................................finansējums)
tehnoloģiju institūts
58. LZA Fizikālās enerģētikas ...........10. Eiropas konference un izstāde "Biomass for Energy and Industry" 1000 DEM 150 (daļējs
institūts ......................(07.—12.06.98., Vācija). P. Šipkovs........................................................................................ finansējums)
59. LZA Fizikālās......................10. Eiropas konference un izstāde "Biomass for Energy and Industry" ...........1000 DEM 150 (daļējs
enerģētikas institūts ................G.Kaškarova.................................................................................................................. finansējums)
60. Ventspils Starptautiskais...........IAU simpozijs No 191 "Asymptotic giant branch stars" ......................900 FF 100
radioastronomijas centrs ......................(27.08.—01.09.98., Francija). L. Začs
61. RTU Polimērmateriālu ......................18th Discussion Conference — Mechanical Behaviour of Polymeric ...........220 ...........220
institūts .......................................................Materials (20.—23.07.98., Čehija). O. Revjakins
62. LLU Lauksaimniecības ...........XXV Starptautiskais dārzkopības kongress "Zinātne un dārzkopība, ...........350 USD 210
fakultātes Augkopības ......................savstarpēja sakarība un mijiedarbība" (02.—07.08.98., Beļģija). A. Balode
katedra
63. RTU Informācijas ......................16. Eiropas Operāciju pētīšanas konference EURO XVI ...........199 ...........200
tehnoloģijas institūts .................................(12.—15.07.98., Beļģija)............ j. Grabis
64. Bērnu ortopēdijas centrs........... Eiropas Saistaudu federācijas gadskārtējā konference ...........000 SEK ...........atteikt
.......................................................(01.—06.08.98., Zviedrija). E. Štekels ...........(rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
65. Latvijas Pēcdiploma ...........Eiropas Saistaudu federācijas gadskārtējā konference ...........2000 SEK ...........atteikt
apmācības, spec. .................................(01.—06.08.98., Zviedrija). M. Pilmane................................. (rekomendē lūgt
un kvalif. celšanas institūts........................................................................................ atbalstu no NOS-N)
66. LZA Kodolpētniecības ...........4th International Conference on Nanostructured Materials........... 290........... atteikt
centrs ......................(14.—19.06.98., Zviedrija). A. Petrovs ......................(rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
67. Latvijas Onkoloģijas centrs........... Skandināvijas Imunologu 29. konference un 14. vasaras skola ...........250 ...........atteikt
............................................(10.—14.06.98., Dānija) S. Doniņa............................................ (rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
68. Latvijas Medicīnas ...........Skandināvijas Imunologu 29. konference un 14. vasaras skola ...........250 ...........atteikt
akadēmija...................... (10.—14.06.98., Dānija) I. Jaunalksne................................. (rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
69. RTU Tehniskās ...........Starptautiska konference "European Materials Research Society Spring ...........312 ...........250 (daļējs
fizikas institūts ...........Meeting" (16.—19.06.98., Francija). M. Knite .............................................................................finansējums)
70. RTU Tehniskās ...........Starptautiska konference "European Materials Research Society Spring ...........312 ...........250 (daļējs
fizikas institūts ...........Meeting" (16.—19.06.98., Francija) A. Medvids............................................................................. finansējums)
71. RTU EEMT institūts ....VIII Mediterrian conference on medical and biological engineering ...........140 USD 85
............................................and computing (14.—17.06.98., Kipra).J. Aļeiņikova
72. LV Koksnes ...........3. Starptautiskais simpozijs "Koksnes struktūra un īpašības" ...........240 USD 125
ķīmijas institūts........... (25.—27.08.98., Slovākija) J. Hrols
73. LV Koksnes ..................3. Starptautiskais simpozijs "Koksnes struktūra un īpašības" 240 USD 125
ķīmijas institūts........... (25.—27.08.98., Slovākija). J. Dolacis
74. LV Koksnes ....................2. Starptautiskais simpozijs "Atsevišķi procesi koksnes ķīmiskā ...........50 USD 30
ķīmijas institūts ....................pārstrādē" (09.—10.09.98., Slovākija). J. Hrols
75. LV Koksnes.................... 2. Starptautiskais simpozijs "Atsevišķi procesi koksnes ķīmiskā pārstrādē" ...............50 USD 30
ķīmijas institūts..................... (09.—10.09.98., Slovākija). J. Dolacis
76. RTU IEF Informācijas .....6. Eiropas intelektuālo tehnoloģiju un elastīgās skaitļošanas kongress .......300 DEM 100
tehnoloģijas institūts .................(07.—10.09.98., Vācija). K. Savčenko
77. RTU Enerģetikas un .............8th International Power Electronics & Motion control Conference.................. 400 USD 240
elektrotehnikas fakultāte.............. (08.—10.09.98., Čehija). L. Ribickis
78. RTU Fizikas katedra ...........Konference "Eurodim—98" (06.—11.07.98., Lielbritānija)............ A. Ozols ...............250 GBP 245
79. RTU būvmateriālu katedra ...........2. Starptautiskais doktorantu simpozijs (25.—28.08.98., Ungārija). G. Šahmenko ...........200 DEM 70
80. LU Cietvielu ...........11th Conference on Ferroelectrics, 6th Conference on Electroceramics and 4th........... 650 CHF 260
fizikas institūts ......................European Conference on Polar Dielectrics (24.—27.08.98., Šveice). A. Krūmiņš
81. RTU Neorganiskās ...........5. Starptautiskā konference par termiskajiem plazmas procesiem ......................75 USD 45
ķīmijas institūts ......................(13.—16.07.98., St. Pēterburga). A. Orlova
Piezīme: NOS-N apzīmē Ziemeļvalstu Zinātnes padomi, kas piešķīrusi finansējumu Baltijas valstu zinātniekiem, kuri piedalās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Informāciju par pieteikšanās kārtību var saņemt LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (tel. 7089313, 7089343, 7089415).
Akad. I.KNĒTS, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs
*******************************************************************
Latvijas Zinātnes padomes
Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas
1998. gada 19. marta lēmums Nr. 2
1. Visiem, kuri sākot ar 1998. gada 2. janvāri ir saņēmuši LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas finansējumu, jāiesniedz īsa atskaite (ne vairāk kā 1 lpp.) par tā izmantojumu. Atskaite iesniedzama LZP sekretariātā (LZA augstceltnē, Akadēmijas laukumā 1,334. a kab.) vai LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (RTU ēkā, Kaļķu ielā 1, 214. vai 332. kab.).
2. Atskaitei par dalības maksu starptautiskā biedrībā jāpievieno tāda dokumenta kopija, kurš apstiprina samaksu. Atskaite jāiesniedz mēneša laikā pēc finansējuma saņemšanas.
3. Atskaitei par dalības maksu starptautiskā konferencē (kongresā, simpozijā u. c.) jāpievieno tāda dokumenta kopija, kurš apstiprina samaksu, kā arī kopija no transportlīdzekļa (lidmašīnas, vilciena, kuģa, autobusa) biļetes, kas apliecinātu, ka finansējuma saņēmējs ir konferencē piedalījies. Atskaite jāiesniedz mēneša laikā pēc konferences.
4. Atskaitei par starptautiskas konferences organizēšanu Latvijā jāpievieno kopijas no rēķiniem vai aktiem, kas apliecina finansējuma izlietojumu. Atskaite jāiesniedz mēneša laikā pēc konferences.
5. Atskaitei par saņemto papildus finansējumu, lai veiktu starptautiskas sadarbības projektu, jāpievieno kopijas no rēķiniem vai aktiem, kas apliecina šī finansējuma izlietojumu. Atskaite jāiesniedz ne vēlāk kā tekošā gada 1. decembrī.
6. Persona, kas nebūs savlaicīgi iesniegusi atskaiti par saņemto finansējumu, turpmāk nesaņems finansiālu atbalstu no LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas.
7. Ja vairāk kā 3 personas no vienas zinātniskās iestādes (augstskolas) nebūs savlaicīgi iesniegušas atskaiti par saņemto finansējumu, tad neviena šīs iestādes pārstāvja iesniegums saņemt finansiālu atbalstu no LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas netiks izskatīts līdz nepieciešamo atskaišu saņemšanai.
Akad. I. Knēts, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs
*******************************************************************
KONKURSS
LATVIJAS UNIVERSITĀTE IZSLUDINA KONKURSU KLĀTIENES DOKTORANTŪRĀ SEKOJOŠĀS ZINĀTŅU NOZARĒS UN APAKŠNOZARĒS:
bioloģijā — 5 vietas doktorantūrā, 1 vieta pirmshabilitācijas doktorantūrā (botānika; ekoloģija; cilvēka un dzīvnieku fizioloģija; zooloģija; bioķīmija; mikrobioloģija);
datorzinātnēs — 1 vieta doktorantūrā (datoru un sistēmu prog ram matūra);
ekonomikā — 1 vieta doktorantūrā (biznesa vadība);
valodniecībā — 3 vietas doktorantūrā, 1 vieta pirmshabilitācijas doktorantūrā (baltu valodniecība; slāvu valodniecība; klasiskā filoloģija; latviešu sinhroniskā valodniecība);
literatūrzinātnē — 1 vieta doktorantūrā (cittautu literatūras vēsture);
komunikācijas zinātnē — 1 vieta doktorantūrā (masu komunikācijas teorija);
mākslā — 1 vieta doktorantūrā (teātra un kino teorija un vēsture);
filozofijā — 2 vietas doktorantūrā (filozofijas vēsture; kultūras filozofija);
fizikā — 4 vietas doktorantūrā (lāzeru fizika un spektroskopija; šķidruma un gāzu mehānika; fizikas didaktika; materiālu fizika);
astronomijā — 1 vieta doktorantūrā un 1 vieta pirmshabili tācijas doktorantūrā (astrofizika un fundamentālā astronomija);
mehānika — 1 vieta doktorantūrā un 1 vieta pirmshabilitācijas doktorantūrā (cietvielu mehānika);
ģeogrāfijā — 2 vietas doktorantūrā (fiziskā ģeogrāfija);
ģeoloģijā — 1 vieta doktorantūrā un 1 vieta pirmshabilitācijas doktorantūrā (hidroģeoloģija un inženierģeoloģija; kvartārģeoloģija un geomofoloģija);
juridiskās — 1 vieta doktorantūrā (tiesību teorija un vēsture);
ķīmijā — 2 vietas doktorantūrā (organiskā ķīmija; analītiskā ķīmija; fizikālā ķīmija);
matemātikā — 1 vieta doktorantūrā un 1 vieta pirmshabilitācijas doktorantūrā (varbūtības teorija un matemātiskā statistika; matemātiskā modelēšana; skaitliskā analīze);
pedagoģijā — 2 vietas doktorantūrā un 1 vieta pirmsha bili tācijas doktorantūrā (pieaugušo pedagoģija; sociālā pedagoģija);
psiholoģijā — 4 vietas doktorantūrā un 1 vieta pirmsha bili tācijas doktorantūrā (vispārīgā psiholoģija; sociālā psiholoģija; attīstības psiholoģija);
politiskās zinātnes — 2 vietas doktorantūrā (politikas teorija);
socioloģijā — 1 vieta doktorantūrā (socioloģijas teorija un vēsture);
teoloģijā — 2 vietas doktorantūrā (Baznīcas un reliģijas vēsture; Vecā un Jaunā Derība);
vēsturē — 3 vietas doktorantūrā (arheoloģija; Latvijas vēsture; etnogrāfija; Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēsture).
Doktorantu pretendentiem iestājpārrunas notiek septembrī. Dokumenti iesniedzami no 20. augusta līdz 15. septembrim Raiņa bulv. 19, 277. telpā, Doktorantūras daļā, tālr. 7228714.
*******************************************************************
1998. g. 12. jūnijā plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātes (Lomonosova ielā 1, Sēžu zālē) Promocijas padomes sēdē
RAFALS HATIS
aizstāvēs savu promocijas darbu "Ekspluatācijas faktoru ietekmes prognozēšana uz polimētu šķiedru kompozīto materiālu stiprību" tehnikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: IP profesors, Dr. h. inž. zin. J. Jansons; RAU profesors, Dr. h. inž. zin. V. Pavelko; Dr. h. PK profesors, inž. zin. S. Mazurkievičs; inženierzinātņu doktors A. Sorokins.
Ar promocijas darbu var iepazīties RAU bibliotēkā, Lomonosova ielā 1.
* * *
1998. gada 12. jūnijā plkst 15.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas stomatoloģisko disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
EGITA SENAKOLA
aizstāvēs promocijas darbu "Bioloģiski aktīvu vielu saturošu zobu pastu pārbaude gingivīta profilaksē un ārstēšanā pusaudžiem" medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med., profesore A. Dālmane, Dr. med., docente I. Rēvele, Dr. med. L. Samošenkova.
Ar promocijas darbu var iepazīties AML bibliotēkā un Akadēmiskajā bibliotēkā.
* * *
Š. g. 16. jūnijā plkst. 13.00 Daugavpils Pedaģoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē Daugavpilī, Parādes ielā 1, 226. auditorijā notiks Cietvielu fizikas promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu "Nelineārā polarizācija (Pb, Sr) TiO3 cietos šķīdumos" fizikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
LOLITA PODIŅA.
* * *
1998. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, O. Vācieša ielā 4 notiks Normālās un klīniskās fizioloģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde, kurā izskatīs
LĪGAS PLAKANES
promocijas darbu par tēmu "Muskuļu kontrakcijas spēka mobilizācija fizioloģisku kairinājumu ietekmē" bioloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof., Dr. habil. med. L. Aberberga-Augškalne, Dr. habil. biol. J. Aivars, Dr. habil. med. I. Taivans.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta bibliotēkā O. Vācieša ielā 4.
* * *
1998. gada 18. jūnijā plkst. 10.00 LU 2. Habilitācijas un promocijas padomes bioloģijas zinātņu nozarē atklātā sēdē LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LU BMC), Rātsupītes ielā 1
Dr. med. VELTA OSE-KLINKLĀVA
aizstāvēs habilitācijas darbu "Vīrusu, baktēriju un rekombinanto proteīnu struktūras un morfoģenēzes elektromikroskopiska izpēte".
Recenzenti: Dr. h. biol. A. Rapoports (LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas intsitūts), Dr. h. med. A. Žilevica (Latvijas Medicīnas akadēmija), Dr. h. med. L. Vīksna (Latvijas Infektoloģijas centrs)
Ar disertāciju var iepazīties LU BMC, tālr. 427117.
* * *
1998. gada 30. jūnijā plkst. 14.00 RTU Habilitācijas un promociju padomes H-02 atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 1/24, 271. aud.
INGUNDA ŠPERBERGA
aizstāvēs disertāciju par tēmu "Titāna blāvojuma glazūras" inženier zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. chem. H. Gode, Dr. habil. sc. ing. O. Kukurs, Dr. habil. chem. U. Sedmalis.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes bibliotēkā, Āzenes ielā 14/24.
* * *
RTU Mašīnbūves un
mašīnzinību habilitācijas padomes atklātajā sēdē 1998. g.
27. aprīlī, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda
pretendentes — tehnisko zinātņu kandidātes T. Vorotilovas
1968. g. aizstāvētās disertācijas "Tehnoloģisko un
ekspluatācijas faktoru ietekmes uz dažu automātisko sistēmu
precizitātes parametru saglabāšanas drošumu izpēte"
un citu viņas zinātnisko darbu novērtējumiem, recenzentu
aizklātās balsošanas rezultātiem, recenzentu komisijas
lēmumu un Padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika
nolemts pielīdzināšanas kārtībā piešķirt
inženierzinātņu doktores grādu mašīnbūves un
mašīnzinību apakšnozarē TATJANAI VAROTILOVAI.
No septiņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem
par zinātniskā grāda piešķiršanu nobalsoja 7, pret —
neviens."
* * *
Latvijas Universitātes
Vēstures nozares habilitācijas un promocijas padome 1998. g. 6.
maija sēdē piešķīra vēstures doktora (Dr. hist.)
zinātnisko grādu Armandam Vijupam par promocijas darbu "Latvijas
XIII—XVII gs. pakavsaktas kā arheoloģiskais avots
(tipoloģiskā analīze)".
Balsošanas rezultāti: par — 11 balsis; pret — nav;
atturas — nav.
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
*******************************************************************
*******************************************************************