Zinatnes Vestnesis: 1998.gada 6.julijs

Zinâtnes Vçstnesis

1998. gada 6. jûlijs * 13(158) _______________________________________________________________________________________

Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts

_______________________________________________________________________________________

Numura saturs

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ÎSTENO UN KORESPONDÇTÂJLOCEKÏU KANDIDÂTI 1998. GADÂ

Starptautiskâ Biomedicînas un biotehnoloìijas centra atklâðana

M.Beíers. VÇL 8 VALSTS EMERITÇTIE ZINÂTNIEKI

Latvijas Zinâtnieku savienîbâ(Z. Kipere). ANDRIS ÐÍÇLE: "Tâ bûtu milzîga veiksme, ja Latvijai
izdotos radît noturîgu politiku 5—10—20 gadiem!"

LATVIJAS ZINÂTNES PADOMES LÇMUMI

APSPRIEÞAS RADIOASTRONOMI

DISERTÂCIJAS AIZSTÂVÇÐANA

*******************************************

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ÎSTENO UN KORESPONDÇTÂJLOCEKÏU KANDIDÂTI
1998. GADÂ

Latvijas Zinâtòu akadçmija paziòo, ka 1998. gada novembrî paredzçtajâm jauno akadçmijas locekïu vçlçðanâm (sk. avîzes "Latvijas Vçst nesis" 1998., Nr. 86 un "Zinâtnes Vçstnesis" 1998., Nr. 6) reìistrçti un ar LZA Senâta 1998. gada 18. jûnija lçmumu atbilstoði izsludinâtajâm vakancçm apstiprinâti ðâdi kandidâti:

ÎSTENIE LOCEKÏI

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa — 1 vakance
Arnolds MIÍELSONS — dz. 1941. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. sc. comp., profesors, LU Elektronikas un datorzinâtòu institûts.

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa — 1 vakance
Edvards LIEPIÒÐ — dz. 1944. g., LZA kor. loc. no 1995. g., Dr. habil. chem., Latvijas Organiskâs sintçzes institûts, Zviedrijas Karo linska institûts (Stokholma).
Aleksandrs RAPOPORTS — dz. 1946. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. biol., profesors, LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts.
Rafails ROZENTÂLS — dz. 1937. g., LZA kor. loc. no 1997. g., Dr. habil. med., profesors, P. Stradiòa klîniskâ slimnîca, Latvijas Trans plantâcijas centrs.

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa — 1 vakance
Valdis BÇRZIÒÐ — dz. 1935. g., LZA kor. loc. no 1992. g., Dr. habil. hist., profesors, LU Latvijas vçstures institûts.
Visvaldis Varnesis KLÎVE — dz. 1931. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phil., profesors, Latvijas Universitâte.
Edvîns VANAGS — dz. 1938. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. oec., LU profesors, Latvijas Statistikas institûts.

LZA ârzemju locekïi, kuri pârcçluðies uz dzîvi Latvijâ — 1 vakance
Jânis PRIEDKALNS — dz. 1934. g., LZA ârzemju loc. no 1994. g., PhD., profesors, Latvijas Republikas vçstnieks ANO.

KORESPONDÇTÂJLOCEKÏI

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa

Fizika — 2 vakances
Mârcis AUZIÒÐ — dz. 1956. g., Dr. habil. phys., profesors, LU Atomfizikas un spektro skopijas institûts.
Jevgeòijs JOÏINS — dz. 1937. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phys., profesors, LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts.
Andris OZOLS — dz. 1944. g., Dr. habil. phys., profesors, LU Cietvielu fizikas institûts, Rîgas Tehniskâ universitâte.
Jurijs ÐUÒINS — dz. 1951. g., Dr. habil. sc. ing., profesors, Rîgas Aviâcijas universitâte.

Astronomija — 1 vakance
Jurijs FRANCMANIS — dz. 1939. g., LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phys., profesors, LU Astronomijas institûts.

Informâtika — 1 vakance
Jânis GRUNDSPEÒÍIS — dz. 1942. g., Dr. habil. sc. ing., profesors, RTU Automâtikas un skaitïoðanas fakultâte, RTU Lietiðío datorsistçmu institûts.
Igors KABAÐKINS — dz. 1954. g., Dr. habil. sc. ing., profesors, Rîgas Aviâcijas uni ver sitâte.
Vairis ÐTRAUSS — dz. 1946. g., Dr. habil. sc. ing., LU Polimçru mehânikas institûts.

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa

Íîmija — 1 vakance
Gaïina TELIÐEVA — dz. 1937. g., Dr. habil. chem., Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûts.
Sergejs TRUSOVS — dz. 1946. g., Dr. habil. chem., profesors RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte.
Andris ZICMANIS — dz. 1941. g., Dr. habil. chem., profesors, LU Íîmijas fakultâte.

Bioloìija — 1 vakance
Jekaterina ÇRENPREISA — dz. 1945. g., Dr. habil. med., A. Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts.
Indriíis MUIÞNIEKS — dz. 1953. g., Dr. habil. biol., profesors, LU Bioloìijas fakultâte.

Ìeoloìija un ûdensaimniecîba — 1 vakance
Ansis ZÎVERTS — dz. 1936. g., Dr. habil. sc. ing., profesors, LLU Lauku inþenieru fakultâte.

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa

Valodniecîba — 1 vakance
Dace MARKUS — dz. 1950. g., Dr. habil. philol., profesore, LU Latvieðu valodas un literatûras mâcîbu metodikas katedra, Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas augstskola.

Vçsture — 2 vakances
Jânis BÇRZIÒÐ — dz. 1941. g., Dr. habil. hist. LU Latvijas vçstures institûts.
Inesis FELDMANIS — dz. 1949. g., Dr. habil. hist., profesors, LU Vçstures un filozofijas fakultâte.
Aivars STRANGA — dz. 1954. g., Dr. habil. hist., profesors, LU Vçstures un filozofijas fakultâte.

Arheoloìija — 1 vakance
Ieva OSE — dz. 1961. g., Dr. hist., LU Latvijas Vçstures institûta Arheoloìijas nodaïa.
Andrejs VASKS — dz. 1947. g., Dr. habil. hist., profesors, LU Vçstures un filozofijas fakultâte, LU Latvijas vçstures institûts.

Filozofija — 1 vakance
Pçteris LAÍIS — dz. 1952. g., Dr. habil. art., profesors, Latvijas Kultûras akadçmija.

Politoloìija — 1 vakance
Tâlavs JUNDZIS — dz. 1951. g., Dr. iur., Latvijas Republikas aizsardzîbas ministrs.

Socioloìija — 1 vakance
Tâlis TISENKOPFS — dz. 1957. g., Dr. sc. soc., LU Socioloìijas katedra, Filozofijas un socioloìijas institûts.

Ekonomika — 1 vakance
Boriss HEIMANIS — dz. 1947. g., Dr. oec., profesors, Rîgas Aviâcijas universitâte.
Inna ÐTEINBUKA — dz. 1952. g., Dr. habil. oec., profesore, LU Ekonomikas un vadîbas fakultâte,
LR Finansu ministrijas Tautsaimniecîbas analîzes un fiskâlâs politikas departaments.

Demogrâfija — 1 vakance
Pârsla EGLÎTE — dz. 1934. g., Dr. habil. oec., Dr. geogr., LZA Ekonomikas institûts.

Mâkslas zinâtnes — 1 vakance
Eduards KÏAVIÒÐ — dz. 1937. g., Dr. habil. art., profesors, Latvijas Mâkslas akadçmija.
Silvija RADZOBE — dz. 1950. g., Dr. habil. art., profesore, LU Filoloìijas fakultâte.
Ojârs SPÂRÎTIS — dz. 1955. g., Dr. habil. art., profesors, Latvijas Mâkslas akadçmija.

Piezîmes.
1. Ar ð. g. 16. septembri LZA lapâ Internetâ (http://www.lza.lv) bûs ievietota zinâtniska un organizatoriska informâcija par visiem kandidâtiem. Sâksies kandidâtu zinâtnisko referâtu noklausîðanâs akadçmijas zinâtòu nodaïu sçdçs.
2. Goda locekïu un ârzemju locekïu kandidâtu vârdus Latvijas Zinâtòu akadçmija paziòos ð. g. 15. septembrî.
3. LZA jauno locekïu vçlçðanas paredzçtas LZA pilnsapulcç ð. g. 27. novembrî.

LZA ìenerâlsekretârs A. Siliòð

Numura saturs

*******************************************

Starptautiskâ Biomedicînas

un biotehnoloìijas centra atklâðana

1998. g. 29. jûnijâ, UNESCO Ìenerâldirektora Federiko Majora vizîtes laikâ Rîgâ, Latvijâ

Ð. g. 29. jûnijâ, UNESCO Generâldirektora Federiko Majora (Federico Mayor) vizîtes laikâ Rîgâ Latvijas premjerministrs Guntars Krasts un UNESCO augstais viesis atklâja pirmo Baltijas valstîs t. s. UNESCO ekselences centru — Starptautisko Biomedicînas un biotehnoloìijas centru.

Centra atklâðanâ piedalîjâs valdîbas pârstâvji, Latvijas vçstniece pie UNESCO Aina Nagobads—Âbols, Latvijas izglîtîbas un zinâtnes ministrs J. Gaigals, Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) prezidents J. Stradiòð un LZA vadîba, LU rektors J. Zaíis, LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra direktors E. Grçns un darbinieki, kâ arî daþâdu zinâtnisko institûtu pârstâvji.

F. Majors un premjerministrs G. Krasts ir parakstîjuði Memorandu par Latvijas valdîbas un UNESCO atbalstu biomedicînas un bioteh noloìijas zinâtnes attîstîbai Latvijâ. Ðis ir pirmais ðâda veida lîgums, ko paraksta Latvijas valdîba, un tas raisa cerîbu, ka tiks atbalstîta jaunâ starptautiskâ biomedicînas un biotehnoloìijas cen tra tâlâkâ attîstîba un ka nâkotnç arî citas zinâtnes gûs lielâku valdîbas sapratni un atbalstu.

Bûtîbâ ðis UNESCO ekselences centrs pastâvçs uz LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra bâzes, kura pçtîjumu lîmenis sareþgîtajâ molekulârajâ bioloìijâ, biomedicînâ un gçnu inþenierijâ atbilst pasaules pçtîjumu lîmenim, kâ ari UNESCO izvirzîtajâm prasîbâm. Arî Latvijas Zinâtòu akadçmijas parakstîtais zinâtniskâs sadarbîbas lîgums ar UNESCO 1998. gada 18. decembrî paredz ðâda starptautiska centra izveidi. LU Bio medicînas pçtîjumu un studiju centrs izveidots 1993. gadâ, pârveidojot LU un LZA Molekulârâs bioloìijas institûtu (MBI). LU un LZA MBI sâkums meklçjams LZA Organiskâs sintçzes institûtâ, kur 1964. gadâ tika nodibinâta Nukleinskâbju pçtîjumu grupa, kas 1988. gadâ kïuva par nodaïu ar trim laboratorijâm. Savâ darbîbâ LU BMC integrçts ar LU Bioloìijas fakultâti, piedalâs fakultâtes bakalauru un maìistrantûras mâcîbu programmu izstrâdâ ðanâ, îstenoðanâ, kâ arî doktorantûras izveidç. Jaunâ nule atklâtâ biomedicînisko pçtîjumu cen tra uzdevums ir iegût augstu starptautisko reputâciju, piesaistot studentus, maìistrantus, doktorantus, pasniedzçjus no vi sas pasaules, kâ arî organizçt starptautiskas konferences par pasaulç aktuâliem pçtîjumiem ðajâ jomâ.

Centra atklâðana nebija vienîgais patîkamais notikums.

Latvijas Universitâtes rektors J. Zaíis pasniedza Federiko Majoram LU goda doktora diplomu, un klâtesoðie Latvijas valdîbas pârstâvji un Starptautiskâ biomedicînas un biotehnoloìijas centra darbinieki ar ilgstoðiem aplausiem sveica augstâ viesa patiesi spoþo runu.

Numura saturs

*******************************************

Inovâciju politika zinâtnç un tehnoloìijâ

Ðâdam tematam bija veltîta Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçde ð. g. 26. jûnijâ. Akadçmiíis U. Viesturs, kurð uzstâjâs arî klât neesoðo J. Stabulnieka un I. Kalviòa vârdâ, vienkârðoti skaidroja inovâciju kâ jebkuru procesu, kas veicina jauna produkta, tehnoloìijas vai servisa radîðanu vai arî bûtiski uzlabo esoðos. Referents ie pazîstinâja ar Eiropas Savienîbas valstu inovâciju veicinâðanas programmâm, ar FEMIRC — Latvia (pçtîjumu, tehnoloìiju un attîstîbas Eiropas integrâcijas centra Latvijas birojs) un tiem mûsu klupðanas akmeòiem jeb ðaurajâm vietâm, kas kavç inovatîvâs darbîbas Latvijâ. Tâs ir: grûti pieejams starta kapitâls, tas ir tikai tik liels (jeb mazs), lai palaistu desu fabriku, bet nepietiek kaut kam nopietnâkam. Nav ko cerçt uz pasûtîjumiem, jo vietçjâ rûpniecîba ir vâja. Mazs ieguldîjums zinâtnç — kâ fundamentâlajâ, tâ lietiðíajâ, kâ arî ievieðanas procesâ. Tirgus orientçto pçtîjumu finansçjums ir smieklîgi mazs.

Kâ Latvijas orientieri U. Viesturs nosauca Somiju, kur pçtniecîbâ un attîstîbâ ieguldîtie lîdzekïi gadsimta beigâs jau sasniegs 3% no nacionâlâ kopprodukta.

24. martâ Ministru kabinets ir akceptçjis koncepciju progresîvas inovâciju politikas radîðanai, taèu mums trûkst likumu un normatîvo aktu. Tas pats ir ar intelektuâlâ produkta aizsardzîbu. Mçs protam iegût Latvijas patentu, bet ar intelektuâlâ îpaðuma realizâciju ârzemçs, proti — licenèu tirdzniecîbu iet krietni sliktâk.

Liela apjoma investîcijas nav iespçjamas bez valsts garantijâm. Tâ, piemçram, katram lielam projektam ir nepiecieðama îpaða stimulu pakete. Kaut vai jaunas celulozes rûpnîcas projektâ 20—30% bûs jâiegulda valsts îpaðums — zeme, meþi. Bez valsts lîdzdalîbas un garantijâm tâdâ mazâ valstî kâ Latvija neviens ârzemju investors nebûs ar mieru piedalîties.

Vçlreiz atgrieþoties pie nacionâlâs investîciju sistçmas koncepcijas, ko Ministru kabinets pieòçma 1998. gada 24. martâ, U. Viesturs informçja par to, ka tiek izstrâdâti priekðlikumi veidot îpaðu inovâciju fondu, taèu, lai to palaistu, 1999. gada budþetâ bûtu jâiestrâdâ daþi miljoni, jo bez valsts dotâcijas nekas labs nenotiks. Ðíiet, ka tieði tâ arî notiks — nekas nenotiks. Protams, ka Igaunijâ ðâds fonds sekmîgi strâdâ jau vairâkus gadus...

Tika runâts par Baltijas tehnoloìisko parku asociâciju, kuras vadîtâjs ir J. Stabulnieks. No Latvijas ðajâ asociâcijâ ietilpst èetri tehnoloìiskie centri, no kuriem, kâ izrâdîjâs aptaujâjot klât esoðos, Salaspils tehnoloìiskais centrs jau ir "nograbçjis", kaut gan vçl ir cerîba uz tâ augðâmcelðanos.

A. Siliòð informçja par to, ka, Latvijai iekïaujoties Eeiropas komisijas 5. struk tûr programmâ, inovâcijas tiks pieprasîtas pilnîgi visos projektos, jo tâda ir ðîs struktûrprogrammas tâ sakot horizontâlâ programma.

Numura saturs

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

UZMANÎBU!

Baltijas dinamika: Inovâcijas un jauni uzòçmumi Baltijas valstîs

Starptautiska konference un izstâde Rîgâ, 1998. gada 3.—6. septembrî

Rîgas Latvieðu biedrîbas namâ, Meríeïa ielâ 13

Izstâdes atklâðana 3. septembrî plkst. 13.30 (izstâde atvçrta lîdz 4. septembrim plkst. 18.00)

Konferences atklâðana 3. septembrî plkst. 14.00

Tçzes konferencei pieòem lîdz 15. jûlijam

Sîkâka informâcija Latvijas Tehnoloìijas centrâ:
Aizkraukles ielâ 21, Rîgâ, LV-1006, tâlr. 2558771, 2558663, fakss: 7541218, E pasts: ltc@com.latnet.lv

Numura saturs

*******************************************

VÇL 8 VALSTS EMERITÇTIE ZINÂTNIEKI

Ð. g. 25. jûnijâ notika Valsts emeritçto zinâtnieku padomes sçde. Galvenais jautâjums bija par 8 vakanèu aizpildîðanu. Konkurss ðoreiz bija neparasti liels, jo pretendçja 86 pensionçtie zinâtnieki. Trîs no tiem nebija nostrificçti, tâpçc konkursâ nevarçja piedalîties. Ar balsu vairâkumu valsts emeritçto zinâtnieku nosaukums pieðíirts:

1. Artûram BORUKAM (lauksaimniecîba)
2. Âbramam FELDHÛNAM (filoloìija)
3. Skaidrîtei ÌÇRMANEI (medicîna)
4. Rihardam KONDRATOVIÈAM (bioloìija)
5. Marìeram LÎDAKAM (íîmija)
6. Bruno ROLOVAM (fizika)
7. Albertam SKUDRAM (inþenierzinâtnes)
8. Jânim VOLKOLÂKOVAM (medicîna).

Padome vienlaicîgi atzîmçja, ka zinâtniskâs iestâdes, kam ir tiesîbas izvirzît pretendentus VEZN, bieþi nepietiekoði izvçrtç attiecîgo zinâtnieku nopelnu atbilstîbu Ministru kabineta noteikumu kritçrijiem.

Apsveicu jaunievçlçtos Valsts emeritçtos zinâtniekus!

Akad. M. BEÍERS, Valsts emeritçto zinâtnieku padomes priekðsçdçtâjs

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtnieku savienîbâ

ANDRIS ÐÍÇLE: "Tâ bûtu milzîga veiksme, ja Latvijai izdotos radît noturîgu politiku 5—10—20 gadiem!"

Kâ jau tika rakstîts, Latvijas Zinâtnieku savienîba ð. g. 17. jûnijâ aizsâka diskusiju sçriju par Latvijas izglîtîbas un zinâtnes nâkotni, uz kuru tiktu uzaicinâti lielâko partiju lîderi. Kâ pirmais piekrita ierasties un savas partijas uzskatus paust Tautas partijas lîderis Andris ÐÍÇLE.

Uzreiz jâpasaka, ka pret Andri Ðíçli klâtesoðo attieksme bija stipri pozitîva, jo viòa vadîtajai partijai nevarçja pârmest solîjumu nepildîðanu tâdçï, ka tâ vçl neko nebija solîjusi, un, otrkârt, tieði A. Ðíçles valdîbas laikâ tika panâkta vienoðanâs par jaunu papildus apakðprogrammu "Zinâtnes attîstîba" 1998. gada budþetâ (skat. "Zinâtnes Vçstnesis" nr. 15 (139) 1997. g. 22. IX), lai palielinâtu zinâtnes budþetu 1998. gadâ lîdz 12,45 miljoniem latu. Tas tika veikts, pamatojoties uz Deklarâcijas par Ministru kabineta darbu 3.11.punktu — "Pakâpeniski nodroðinât zinâtnes finansçjumu ne mazâk par 0,5% no iekðzemes kopprodukta, vienlaicîgi mainot likumu par zinâtnisko darbîbu". Ðajâ apakðprojektâ bija paredzçta gan valsts nozîmes zinâtnisko centru izveide, gan augsta lîmeòa zinâtnieku grupas un zinâtnieku noteikðana, kuri veic atzîtus starptautiska lîmeòa zinâtniskos pçtîjumus, sekmîgi vada doktorantus un maìistrantus, gan finansçjums papildus grantiem doktorantûrâ, stipendijas doktorantu studijâm ârvalstîs, zinâtnieku reemigrâcijas granti, valsts emeritçto zinâtnieku papildus finansçjums. Taèu, mainoties valdîbai, zinâtnieku grupas pamatîgais darbs un visas Latvijas zinâtnes cerîbas izkûpçja vçjâ. Tâdçï viens no priekðnoteikumiem, ko A. Ðíçle minçja starptautiskâ biznesa piesaistei un kaut vai jauno, spçjîgo, ârzemçs strâdâjoðo zinâtnieku reemigrâcijai, ir noturîga valsts politika, kas nemainîtos ar katru jaunu valdîbu vai Saeimu. Protams, ka ârvalstu biznesmeòi daudz labprâtâk sastrâdâjas ar tâm valstîm, kurâs ir noturîga politika, tâdâm kâ Lielbritânija, Vâcija, Norvçìija. Pat ja zinâtniekiem, kas atgriestos Latvijâ, piesolîtu labas algas, viòi taèu domâ ne tikai par sevi, bet arî par savu bçrnu nâkotni.

Tautas partijas programmâ ir paredzçta obligâtâs izglîtîbas atjaunoðana, jo nav normâli, ja bçrna izglîtîba ir atkarîga tikai no vecâku iztikðanas, tâ liedzot nabagu bçrnam jebkad izrauties no nabadzîbas. Augstskolâs tâ bûtu vispârçja studiju un studentu kreditçðana, nedodot nevienam iespçju iekïût budþetnieku kategorijâ bez nepiecieðamîbas studijas pçc tam atstrâdât. Daudzu lauku vidusskolu absolventi objektîvu apstâkïu dçï ir sliktâk sagatavoti nekâ prestiþo centra skolu audzçkòi, viòi pirmo kursu laikâ pilnîbâ izlîdzinâs ar pilsçtniekiem, bet viòiem neizdevîgo starta apstâkïu dçï ðiem jaunieðiem ceïð uz augstâko izglîtîbu vispâr ir slçgts. Ir traìiski, ja materiâlais stâvoklis diktç augstâko izglîtîbu, tâdçï ir nepiecieðams, lai visi studenti òemtu kredîtu — ne tikai mâcîbu maksai, bet arî savâm vajadzîbâm, jo 7 lati 10 santîmi mçnesî ir izsmiekls ne stipendija. Ko no tâ iegûs augstskolas? Vispirms jau to, ka budþeta lîdzekïus tâs varçs tçrçt infrastruktûras uzturçðanai un attîstîðanai.

Ðobrîd attieksme pret zinâtni vairumam politiíu ir tâda pat kâ pret zobu sâpçm, kas nenorimst, taèu zobu diemþçl izraut nedrîkst. A. Ðíçle aicinâja zinâtni uzskatît par raþojoðu lietu, jo tik mazai valstij ar ierobeþotiem dabas resursiem intelektuâlais produkts ir viena no cerîbâm sasniegt sabiedrîbas labklâjîbu un attîstîbu. Zinâtnes finansçjums ir fiksçjams budþetâ ar skaidru izpratni, ka tas gadu gaitâ pieaugs. A. Ðíçle uzskatîja, ka tos 0,5% no kopprodukta, par ko bija runâts jau pieminçtajâ Deklarâcijâ par Ministru kabineta darbu, varçja paredzçt jau 1998. gada budþetâ, taèu, kâ jau tika teikts, mums traucç noturîgas ilgtermiòa politikas trûkums.

A. Ðíçle paredz, ka bûs problçmas arî paðu zinâtnieku vidû. Bûs grûti pretendçt uz profesoru vietâm, ja cilvçks nav gatavs sveðvalodâ lasît lekcijas ârpus Latvijas mâcîbspçku apmaiòas ietvaros. Tautas partija savâ manifestâ ir paredzçjusi kvalificçtu vieslektoru piesaistîðanu, atvçlot tam prâvus lîdzekïus (15%), lai radîtu spriedzi paðreizçjâ profesûrâ. Ir jânotiek reâlâm darbîbâm, lai zinâtnieku integrâcija augstskolâs nebûtu tikai fikcija. Kâ piemçru runâtâjs nosauca viòam labi zinâmo Lauksaimniecîbas mehani zâcijas institûtu, kurð tagad skaitâs Lauksaimniecîbas Universitâtç, bet îstenîbâ bûtu vienkârði jâlikvidç. (Kaut arî tur strâdâ paða runâtâja tçvs.)

Jautâjums par vieslektoriem tûdaï klâtesoðajos radîja priekðlikumu — varbût daïu no lîdzekïiem novirzît uz reemigrâciju un aicinât darbâ tos mûsu zinâtniekus, kas ðobrîd strâdâ ârzemçs. Seviðíi daudz to ir starp fiziíiem un íîmiíiem. A. Ðíçle atbildçja, ka zinâtnieku reemigrâcija bûs atkarîga no valsts politikas noturîbas, jo viòi vçlas redzçt savu un savas ìimenes tâlâku perspektîvu, nevis tikai îslaicîgi labu algu.

Kâ parasts, tika uzdots jautâjums par Igauniju, uz ko A. Ðíçle atbildçja, ka Igaunija uz bezdeficita budþetu pârgâja èetrus gadus pirms Latvijas un tâdçï rezultâti ir redzami agrâk. Liela loma ir arî ierçdniecîbas ierobeþojumiem. Ja ir pareizi sakârtota makro ekonomika un ðî tendence ir noturîga, var atïauties arî lielâku risku òemt ilgtermiòa aizdevumus.

Uz jautâjumu, kâ Tautas partija izturas pret nacionâlo zinâtni un kultûru, A. Ðíçle teica, ka partija ir nacionâli konservatîva un labçja. Protams, ka nacionâlâs valodas, vçstures u. c. jautâjumus nefinansçs neviena starptautiska organizâcija, par to bûs jâmaksâ paðiem. Tâtad, valstij ðiem pçtîjumiem jâdod nauda nevis to konkurçtspçjas dçï, bet lai valsts nezaudçtu savu identitâti. Kâ vienu no identitâtes saglabâðanas virzieniem A. Ðíçle pieminçja arî latvieðu valodu informâtikâ, lai cilvçki varçtu lasît programmas latviski. Ne Vâcijâ, ne jo vairâk Francijâ nestrâdâ ar angïu programmâm, pat mazâ Islande iedalîjusi krietnu naudu un nodroðinâjusi visas datorprogrammas islandiski.

Tâ kâ A. Ðíçle vairâkkârt pieminçja perspektîvas nepie cieðamîbu, bija jautâjums par to, ko viòð uzskata par perspektîvu Latvijas zinâtnç un saimniecîbâ. A. Ðíçle atbildçja, ka pasaulç absolûti konkurçtspçjîga ir mûsu lauksaimniecîbas produkcija, tikai nedrîkst mâkslîgi uzturçt neefektîvu lauksaimniecîbu. Nâkotni runâtâjs paredz biotehnoloìijai — dabîgo izejvielu dziïâkai pârstrâdei un efektîvâkai izmantoðanai. Tâpat tas ir ar meþa resursiem. Koksnes granulas jau tagad spçj konkurçt ar gâzes cenu, kas neðaubîgi augs. Mums ir perspektîvas farmâcijas jomâ, kur ir laba bâze. Pie tam ne jau katrreiz jaunas vielas top tikai lielos kolektîvos un lielâs laboratorijâs. Bieþi vien interesantas lietas var iegût, tâ sakot, nevis braucot pa lielceïu, bet uz mazâ sânceliòa, un ðîs izstrâdnes pârpçrk "lielceïa braucçji", samaksâjot milzu naudu, tâdçï tik svarîga ir intelektuâlo tiesîbu aizsardzîba, kurâ mçs vçl neesam iekïâvuðies. A. Ðíçle kâ piemçru nosauc Somiju, kas ir nopatentçjusi veselu virzienu par pârtikas saldinâtâjiem. Saldinâtâjus raþo rûpnîcas Amerikâ, Íînâ, Japânâ — bet pçc Somijas patenta. Tas ir piemçrs, kâ no vienas izstrâdnes, to attiecîgi juridiski nokârtojot, var iegût milzîgu tirgu un naudu. Arî pie mums nevajadzçtu zinâtniekiem orientçties uz pçtîjumiem, kas prasa lielus apjomus un tonnas. Mçs vairs neesam tajâ sistçmâ.

Uz jautâjumu, vai nevarçtu bût valsts pasûtîjums zinâtnei, A. Ðíçle atbildçja, ka viòð gan nevar iedomâties, kurð valsts ierçdnis uzòemsies pasûtît konkurçtspçjîgu izstrâdni, proti — uzòemsies atbildîbu. Varbût valsts var nâkt ar savu lîdzfinansçjumu kopâ ar kâdu kompâniju, kas sedz 30—50—70% no pasûtîjuma?

Vçl, runâjot par valsts finansçjumu, A. Ðíçle piebilda, ka noteikti bûtu jâfinansç enerìçtiíu apmâcîðana, jo tie valstij ir un bûs akûti vajadzîgi, bet vai bija jâfinansç tirgû tik pieprasîtas profesijas kâ grâmatveþu apmâcîba? Ðîs lietas ir jâdiferencç.

Tautas partija savas pozîcijas zinâtniekiem ir izskaidrojusi. Kura bûs nâkoðâ?

Z. Kipere

Numura saturs

*******************************************

International Meeting "Blood borne virus infections"

Ðâ gada 26. un 27. maijâ Rîgâ Radisson SAS viesnîcâ un Au gus ta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûtâ notika starptautiskâ sanâksme "Blood borne virus infections". Ðî sanâksme bija veltîta Latvijâ pirmâs zinâtniski pçtnieciskâs virusoloìijas laboratorijas 40-tajai gadadienai un tajâ piedalîjâs zinâtnieki un ârsti no mûsu valsts, Beïìijas, Krievijas, Lielbritânijas, Vâcijas un Zviedrijas, kuri ikdienas praksç un pçtnieciskajâ darbâ sastopas ar vîrusiem un vîrusu infekcijâm, kas izplatâs ar asinîm. Speciâlisti bija pulcçjuðies vienkopus, lai uzklausîtu jaunâkos atklâjumus un pieejas ðo vîrusu diagnostikâ, augstas droðîbas asins pârlieðanas nodroðinâðanâ, kâ arî lai uzklausîtu praktiskajâ medicînâ strâdâjoðo kolçìu problçmas saistîbâ ar ðo vîrusu diagnostiku un izraisîtajâm patoloìijâm. Tâdçjâdi kopâ pulcçjâs zinâtnieki un ârsti, kas strâdâ virusoloìijas, infektoloìijas, transfuzioloìijas, hematoloìijas, neiropatoloìijas un transplantoloìijas specialitâtçs.

Galvenâ uzmanîba sanâksmç tika veltîta vîrusu, kas izplatâs ar asins ðûnâm, epidemioloìijai, cilvçka imunodeficîta vîrusam, cilvçku herpesvîrusiem un to lomai daþâdu slimîbu etioloìijâ, vîrusu hepatîtiem un cilvçka T-ðûnu limfotropajiem vîrusiem, kurus var saistît ar ïoti plaðu saslimðanu spektru. Atseviðía sçde tika veltîta ðo vîrusu kontroles iespçjâm: aktîvajai un pasîvajai vakcinâcijai, gçnu terapijai un nespecifiskâs imunitâtes lomai aizsardzîbâ pret ðiem vîrusiem.

Mûsu valsts speciâlistiem bija iespçja noklausîties Eiropâ vadoðo pçtnieku ziòojumus par jaunâkajiem atzinumiem vîrusu, kas izplatâs ar asins ðûnâm, pçtîjumos. Te jâatzîmç Leuvenas Katoïu Universitâtes profesores Annes Miekes Vandammes ziòojums par Eiropâ cirkulç joðajiem cilvçka imundeficîta vîrusa paveidiem, kas raksturojas ar rezistenci pret ðî vîrusa apkaroðanai plaði pielietotajiem medikamantiem, un ziòojums par cilvçka T-limfotropâ vîrusa iespçjamo vçsturisko izcelsmi un izplatîbu pasaulç. Interesantu ziòojumu par vienu no pçdçjiem atklâtajiem cilvçku herpesvîrusiem, kuram piemît arî spçja izsaukt audzçjus, nolasîja Liverpûles Universitâtes profesors Tomass Ðulcs. Par daþus mçneðus atpakaï atklâtajiem herpesvîrusiem sanâksmes dalîbnieki uzzinâja, noklausoties Krievijas MZA Poliomielîta un vîrusu encefalîtu institûta profesora Mihaila Balajana un Leuvenas Katoïu Universitâtes Briselç pçtnieka Hsin-Fu Liu ziòojumus. Konferencç piedalîjâs un ziòojumu par cilvçku T-ðûnu limfotropo vîrusu molekulâro epidemioloìiju Eiropâ un to serodiagnostiku nolasîja Eiropas cilvçka T-ðûnu limfotropo vîrusu pçtîjumu tîkla (HERN) zinâtniskais sekretârs Imperiâlâs koledþas medicînas skolas ârsts un pçtnieks Grahams Tai lors no Londonas. Par jaunâkajâm atziòâm un prasîbâm vîrusu, kas izplatâs ar asinîm, diagnostikâ un tîru no vîrusiem asins banku nodroðinâðanâ Eiropas Kopienas valstu aspektâ sanâksmes dalîbnieki uzzinâja, noklausoties Paula-Erliha Institûta Frankfurtç pçtnieka Mièas Nûblinga ziòojumu. Par daþâdâm piejâm vîrusu, kas tiek pârnesti ar asinîm, izplatîbas ierobeþoðanai un to izsaukto slimîbu kontrolei savos referâtos runâja Kembridþas Universitâtes asociçtais profesors Abrahams Karpas, profesors Brors Moreins un pçtnieks Lennards Okeblûms no Zviedrijas Nacionâlâ veterinârijas institûta.

Blakus jau minçtajiem ziòojumiem divu dienu laikâ tika nolasîti 14 ne mazâk interesanti un nozîmîgi ziòojumi par stâvokli mûsu valstî, un jâatzîmç, ka kopâ ar pieredzçjuðiem pçtniekiem un ârstiem par saviem novçrojumu rezultâtiem ne mazâk veiksmîgi ziòoja mûsu jaunie virusologi.

Sanâksmes atklâðanâ piedalîjâs veselîbas valsts ministrs Viktors Jaksons un Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas valsts sekretâra vietnieks Juris Roberts Kalniòð. Atklâjot sanâksmi, par virusoloìijas pçtîjumu vçsturi un perspektîvâm mûsu valstî pastâstîja Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûta direktore Vaira Saulîte. Uz ðî institûta bâzes 1957. gadâ tika radîta pirmâ zinâtniski pçtnieciskâ virusoloìijas laboratorija.

Sanâksme noritçja radoðâ atmosfçrâ un diskusiju gaisotnç, kâ rezultâtâ izveidojâs jauni sadarbîbas kontakti gan starp speciâlistiem, kas strâdâ praktiskajâ medicînâ un zinâtniski pçtnieciskajâ darbâ mûsu valstî, gan arî starp Latvijas un citu valstu pçtniekiem.

Starptautiskâs sanâksmes galvenie organizçtâji bija Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts un Upsalas Universitâtes Medicînas zinâtòu nodaïa ar profesoru Jonasu Blombergu priekðgalâ. Jâpiezîmç, ka viòs arî nolasîja saturîgu apskata lekciju par vîrusiem, kas izplatâs ar asinîm, un to epidemioloìiju. Sanâksmes organizçðana bija iespçjama, pateicoties Zviedru institûta grantam un finansçjumam no Latvijas Zinâtnes padomes puses. Ðo sanâksmi var uzskatît par atskaites posmu Valsts programmas "Veselîba un apkârtçjâ vide: vîrusi un citi infekciozie riska faktori" apakðprogrammas "Vîrusu infekcijas, kas izplatâs ar asinîm" izpildç. Starptautiskâs sanâksmes materiâli ir publicçti tçþu krâjumâ, ar kuru var iepazîties gan LZA Fundamentâlajâ bibliotçkâ, gan Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûta bibliotçkâ.

Dr. med. M. MUROVSKA,
Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûta
Onkovirusoloìijas nodaïas vadîtâja

Numura saturs

*******************************************

Atgrieþoties pie publicçtâ

FIZIÍA I. BÇRSONA ATBILDE

MATEMÂTIÍIM A. BUIÍIM

Biju jau cieði nolçmis vairs neiesaistîties nekâdâs diskusijâs, kurâs pieminçti G. Ðipova un A. Akimova vârdi. Ðo apòemðanos tomçr pârkâpu, izlasot akadçmiía Andra Buiía rakstu "Pseido zinâtniskas un nezinâtniskas kritikas piemçri" 08.06.98. "Zinâtnes Vçstnesî", kurâ matemâtiíis par visu varu cenðas iestâstît fiziíiem, cik izcili fiziíi ir G. Ðipovs un A. Akimovs. Parasti, ja kâds sâk vçrtçt lietas un dot padomus ne savâ specialitâtç, tad nonâk neçrtâ, bieþi pat smieklîgâ situâcijâ. Tâ tas ir arî ðoreiz.

Nu kaut vai apskatot ðo Andra Buiía tçzi: "...Imantam Bçrsonam kâ fiziíim, kurð nodarbojas ar teorçtisko fiziku, bûtu jâbût skaidram, ka, ja viòð noraida kâdu fizikâlu teoriju, tad ir jâatrod loìiskas kïûdas ðîs teorijas pamatpieòçmumos (postulâtos)". Kâ tagad pieòemts teikt — galîgi garâm! Andra Buiía apgalvojumâ redzama matemâtiía pieeja, vçrtçjot kâdu teoriju. Fiziía pieeja ir pavisam citâda. Es ceru, ka tik ïauni ar Ðipova teoriju nav, lai tanî vajadzçtu meklçt loìiskas pretrunas. Fizikâ var uzkonstruçt simtiem un vçl vairâk pretrunîgu teoriju. Jautâjums tikai, kâds tâm sakars ar realitâti? Un ðeit vienîgais soìis ir eksperiments. Fizikâ tikai eksperiments atsijâ nederîgâs teorijas. Nâkoðais Andra Buiía apgalvojums, "...ka Einðteina vispârçjâ relativitâtes teorijâ gravitâcijas lauks arî ir atvasinâms no atbilstoðiem ìeometrijas pamatvienâdojumiem", vienkârði neatbilst patiesîbai. Es nezinu nevienu fizikas teoriju, kura bûtu atvasinâma vai kura sekotu no algebras, ìeometrijas vai citas matemâtikas nozares. Tas, ka fiziíi, konstruçjot savas teorijas, ïoti intensîvi izmanto matemâtiku un tâs likumus, — gan ir neapstrîdams fakts. Kâ visi fizikâlo procesu aprakstoði vienâdojumi, tâ arî Einðteina vienâdojumi satur konstantes. Pçdçjâ gadîjumâ tâdas ir divas: gaismas âtrums un gravitâcijas konstante. Un tâs nu ir tâdas, kâdas tâs Dieviòð ir devis un fiziíi nomçrîjuði. Tâs nesko ne no kâdas ìeometrijas. Var jau spçlçties (kâ to Ðipova kungs mîl darît) un pierakstît konstantçm citas vçrtîbas. Iegûtie vienâdojumi nekïûs pretrunîgi, tikai tie aprakstîs citu, ne to pasauli, kurâ mçs dzîvojam.

Kas attiecas uz G. Ðipova grâmatu, tad kâ nespeciâlists neòemos spriest par tâm nodaïâm, kurâs tiek apskatîti para psiholoìijas, reliìijas, medicînas un citu nozaru jautâjumi. Visâ grâmatâ ir tikai èetri fizikâli rezultâti un pirmie divi no tiem diemþçl nesakrît ar eksperimentu un tâtad ir nepareizi no fizikas viedokïa, bet pârçjiem diviem nav fizikâlas vçrtîbas. Lûk, ðie rezultâti. Pirmkârt, G. Ðipovs ieguvis kodolspçku izteiksmi, no kuras seko, ka ðie spçki ir tâldarbîgi. Eksperimentâli ir pierâdîts, ka kodolspçki ir îsdarbîgi. Vçl ïaunâk, no viòa teorijas izriet, ka neitrona izkliede uz kodoliem pie nulles leòíiem ir bezgalîga, pretstatâ eksperimentos iegûtajam galîgajam lielumam. Otrkârt, tiek piedâvâts elektrona un protona mijiedarbîbas potenciâls, kurð apraksta neitrona sabrukðanu. Nekas jau ar ðo potenciâlu tâlâk netiek darîts. Bet tas jau ir saprotams, jo ar tâdu potenciâlu var iegût tikai nefizikâlus rezultâtus, kaut vai tâ vienkârðâ iemesla dçï, ka ir aizmirsta ðajâ procesâ ceturtâ daïiòa — neitrîno. Tâlâk tiek pierâdîts, ka elementârdaïiòas ir punktveidîgas. Ðo ne tikai no fizikas, bet arî no matemâtikas viedokïa nepieòemamo "pierâdîjumu" autors varçja jau arî neizklâstît, jo eksperimentos ir konstatçts, ka elementâro daïiòu vairumam ir galîgs izmçrs. Un, visbeidzot, G. Ðipova mçìinâjumu no nepârtrauktîbas vienâdojuma iegût Ðredingera vienâdojumu diez vai vispâr ir vçrts pieminçt, jo te pat loìika ir aègârna. Tie arî ir visi G. Ðipova "sasniegumi" fizikâ. Es pat neredzu jçgu te par kaut ko diskutçt, ja cilvçks pilnîgi ignorç eksperimentâlus faktus. Un neizdosies, Buiía kungs, iestâstît fiziíiem, ka manis augstâk minçtiem G. Ðipova teorijas rezultâtiem ir kâda fizikâla jçga. Varbût G. Ðipova tenzoriâlie vienâdojumie ir izcils sasniegums matemâtikâ, par ko neòemos spriest.

Nebrînos, ka G. Ðipova darbi ir publicçti tikai otrðíirîgâ þurnâlâ "Izvestija visðih uèebnih zavedenij. Fizika", kurâ publicçjâs galvenokârt pârslogotie pedagoìisko institûtu pasniedzçji, no kuriem prasîja obligâtu zinâtnisku darbîbu. Jâ, pasvîtroju, tas tieðâm ir otrðíirîgs þurnâls (aptaujâjiet fiziíus!) salîdzinâjumâ ar tâdu augstas klases Krievijas þurnâlu kâ "Þurnal eksperimentaïnoj i teoretièeskoj fiziki", kurð, esmu pârliecinâts, G. Ðipova darbus vienkârði nepublicçja.

Kas attiecas uz A. Akimova eksperimentâlo darbîbu, tad tâ paðreizçjâ stadijâ nav zinâtne, jo, ja nepasaka, kas "tajâ kastç" ir iekðâ, tad cits kâdâ citâ vietâ ðo eksperimentu nevar atkârtot. Bet atkârtojamîbas princips ir viens no eksperimentâlâs zinâtnes pirmajiem principiem.

Visbeidzot, par 4. marta LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas sçdi, kuru organizçja un vadîja akadçmiíis Andris Buiíis. Man, kâ ðîs nodaïas loceklim, joprojâm nav skaidrs, kas ierosinâja un kas akceptçja ðo sçdi. Neesmu dzirdçjis, ka nodaïâ bûtu spriests par ðâdas sçdes organizçðanu, kâ tas par visâm sçdçm lîdz ðim tika darîts. Var jau nodaïas sçdçs apspriest visâdus jautâjumus, bet sabiedrîba zinâtniekus vçrtç, izejot no tâ, ar ko viòi nodarbojas un par ko diskutç. Lai nu kâ, bet demokrâtijas princips nodaïâ ðoreiz gan laikam netika ievçrots.

IMANTS BÇRSONS

Numura saturs

*******************************************

Latvijas Zinâtnes padomç

Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 18. jûnija lçmumam

LZP Starptautisko pasâkumu finansçjums 1998. gadâ (7. pielikums)

N. p.k Organizâcija Projekta nosaukums,Izpildîtâji Finansçjums, Ls: pieprasîtais/pieðíirtais
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1. Dalîbas maksa starptautiskâs organizâcijâs

1. Latvijas Valsts Meþzinâtnes institûts "Silava" Biedra maksa Baltijas valstu meþzinâtnes asociâcijâs I. Baumanis ......1000 ........atlikt

2. Literatûras,folkloras un mâkslas institûts Biedru maksas Baltijas studiju attîstîbas asociâcijâ (7 cilv.) E. Grosmane .....140 USD atteikt

3. Latvijas Vçstures zinâtòu Nacionâlâ komiteja (LU LVI) Biedra maksa Starptautiskajâ vçstures zinâtòu komitejâÇ. Mugurçviès ..800 CHF ..200 (daïçjs finansçjums)

4. RTU Tehniskâs fizikas institûtsRTU biedra maksa Starptautiskajâ optikas inþenieru biedrîbâ A. Medvids ...........70.................. 70

5. LV Koksnes íîmijas institûts KÍI biedra maksa Vâcijas Koksnes pçtîðanas asociâcijâ. B. Andersons ...............250 DEM ................85

6. Latvijas Lauksaimniecînas universitâte Kolektîvâ biedru maksa UNESCO Starptautiskajâ inþenieru izglîtîbas centrâV. Strîíis ..200 ..100 (daïçjs finansçjums)

7. RTU Neorganiskâsíîmijas institûts Biedra maksa New York Academy of Sciences. L. Peès........115 USD.............. atteikt

2. Starptautisko konferenèu organizçðana

1. Latvijas Ârstu biedrîba Konference "Veterinârâs un humanitârâs medicînas izglîtîba: hlamidioloìija un mikoloìija" (26.—27.05.98., Rîga). A. Miltiòð ..450 ..150

2. Latvieðu kultûras fonda Tautas tçrpu centrs Starptautiska konference"Latvieðu tautas tçrps Latvijas novados un trimdâ, un tâ saistîba ar cittautu tçrpiem" (29.06.—01.07.98., Rîga). M. Grasmane ...915 ...400

3. Piedalîðanâs starptautiskâs konferencçs

1. LU Bioloìijas institûts 11. Eiropas Augu fiziologu biedrîbas kongress (07.—11.09.98., Bulgârkja).Ì.Ieviòð 300 USD 180

2. LU Filozofijas un socioloìijas institûts 20. Pasaules filozofu kongress (10.—16.08.98., ASV). E. Buceniece 200 200

3. LU Filozofijas un socioloìijas institûts 20. Pasaules filozofu kongress (10.—16.08.98., ASV). V. Vçvere 200 200

4. LV Koksnes íîmijas institûtsStarptautisks forums"EWLP ’98" (30.08.—02.09.98., Portugâle). G. Teliðeva 250 USD 150

5. LV Koksnes íîmijas institûtsStarptautisks forums"EWLP ’98" (30.08.—02.09.98., Portugâle). T. Diþbite 250 USD 150

6. Fizikâlâs enerìçtikas institûts8. Starptautiskâ konference "PEMC’98" (08.—10.09.98., Èehija). L. Rutmanis 300 250 (daïçjs finansçjums)

7. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiskas konferences "ECAPD IV", "ISAF XI" un "Elektroceramics VI 1998" (23.—27.08.98., Ðveice). M. Ozoliòð 650 CHF 260

8. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts 19. Starptautiskais raugu simpozijs (30.08.—03.09.98., Portugâle).A. Rapoprts 300 230

9. Latvijas Medicînas akadçmija Eiropas Respiratorâs biedrîbas kongress (19.—23.09.98., Ðveice).G. Strazda 250 CHF 100

10. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts XIII Vispasaules Farmakologu kongress (26.—31.07.98., Vâcija). M. Vçveris 220 150 (daïçjs finansçjums)

11. LU Astronomijas institûts 2 nd International Workshop on Solar Polarization (11.—16.10.98., Indija). J. Freimanis 130 USD 80

12. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts XVIII Heterocikliskâs íîmijas Eiropas kolokvijs (04.—07.10.98., Francija).B. Vîgante 120 120

13. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts XVIII Heterocikliskâs íîmijas Eiropas kolokvijs (04.—07.10.98., Francija).B. Èekavièus 120 120

14. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference CLEO/Europa EQEC (13.—18.09.98., Lielbritânija). G. Liberts 280 GBP 280

15. LU Cietvielu fizikas institûts 2. Starptautiskâ konference "Materiâli mikroelektronikâ" (14.—15.09.98., Francija). G. Vâle 300 295

16. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts 25. Eiropas Peptîdu savienîbas simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungârija). L. Poïevaja 460 USD 275

17. LU Astronomijas institûts Starptautiskâs Astronomijas savienîbas simpozijs "New Views of the Magellanic Clouds" (13.—19.07.98., Kanâda). J. Francmanis 250 CAD 105

18. LU Astronomijas institûts Starptautiskâs Astronomijas savienîbas simpozijs "Asymptotic Giant Branch Stars" (27.08.—01.09.09., Francija). J. Francmanis 900 FRF 90

19. LU Ekonomikas un vadîbas fakultâte XIV Projektu menedþmenta kongress (10.—13.06.98., Slovçnija). Þ. Ilmete 900 DEM 200 (daïçjs finansçjums)

20. LLU Pârtikas tehnoloìijas fakultâte 3. Pangbornas sensoro zinâtòu simpozijs "Sense & Sensability" (09.—13.08.98., Norvçìija). I. Ciprovièa 1500 NOK 120

21. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). D. Millers 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

22. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). L. Grigorjeva 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

23. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). A. Truhins 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

24.LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija).G. Vâle 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

25. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). S. Èernovs 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

26. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). B. Bçrziòa 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

27. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). U. Rogulis 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

28. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). I. Tâle 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

29. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). V. Zîraps 250 GBP 80 (9 cilvçki no CFI)

30. Latvijas Medicînas akadçmija 15. Starptautiskais Puijo simpozijs (22.—25.06.98., Somija). S. Þermanos 1800 FIM 200

31. LU Cietvielu fizikas institûts 18. Ziemeïvalstu Pusvadîtâju konference (07.—10.06.98., Zviedrija) J. Teteris 1500 SEK 115

32. LLU Ulbrokas zinâtnes centrs Starptautiskâ inþenierzinâtòu konference AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvçgija).A. Vilde 2000 NOK atteikt (lûgt atbalstu no NOS-N)

33. LU Elektronikas un datorzinâtòu inst. Starptautiskâ inþenierzinâtòu konf. AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvçìija). A. Baums 2000 NOK atteikt (lûgt atbalstu no NOS-N)

34. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte Starptautiskâ inþenierzinâtòu konf. AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvçgija).E. Bçrziòð 2000 NOK atteikt (lûgt atbalstu no NOS-N)

35. LU Atomu fizikas un spektroskopijas institûts 6. Eiropas konference atomu un molekulârajâ fizikâ (14.—18.07.98., Itâlija). E. Gailîte-Karule 160 160

36. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts 12. Forums pielietojamâ biotehnoloìijâ (24.—25.09.98., Beïìija). R. Joòina 155 155

37. LU Cietvielu fizikas institûts 9. Starptautiskâ cieto protonu elektrolîtu konference (17.-21.08.98., Slovçnija). G. Vaivars 300 USD 180

38. Priekuïu selekcijas stacija Starptautisks kartupeïu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vâcija). G. Bebre 300 DEM 80 (3 cilvçki no PSS)

39. Priekuïu selekcijas stacija Starptautisks kartupeïu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vâcija). U. Miglavs 300 DEM 80 (3 cilvçki no PSS)

40.Priekuïu selekcijas stacija Starptautisks kartupeïu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vâcija). M. Oða 300 DEM 80 (3 cilvçki no PSS)

41. Priekuïu selekcijas stacija Eiropas kartupeïu pçtniecîbas asociâcijas virusologu sekcijas 10. sanâksme (05.—10.07.98., Austrija) A. Gâbere 2800 ATS 135

42. Priekuïu selekcijas stacija Eiropas kartupeïu pçtniecîbas asociâcijas virusologu sekcijas 10. sanâksme (05.—10.07.98., Austrija) U. Miglavs 2800 ATS 135

43. RTU Pusvadîtâju fizikas ZP laboratorija International Conference on Solid Films and Surfaces (06.—10.07.98., Dânija). A. Medvids 3500 DKK 300

44. Latvijas Zinâtòu akadçmija Pasaules Zinâtòu akadçmiju apvienîbas ìenerâlâ asambleja (20.—28.06.98., Beïìija). M. Kûle 400 200 (daïçjs finansçjums)

45. LZA Fizikas institûts 3rd International Conference on Thermodiffusion (31.08.—04.09.98., Beïìija). E. Blûms 100 100

46. LZA Fizikas institûts 8th International Conference on magnetic Fluids (29.06.—03.07.98., Rumânija). E. Blûms 165 165

47. Valsts Pûres dârzkopîbas un izmçìinâjumu stacija Zinâtniski praktiskâ konf. kauleòaugu audzçðanas tehnoloìijas pilnveidoðanâ (14.—17.07.98., Krievija). U. Dçíens 100 100

48. Valsts Pûres dârzkop. un izmçì. stac. Konf. par augïkopîbas ekonomiku Austrumeirop.valstîs (14.—17.09.98., Polija). A. Bite 200 atteikt (2 reizes saòemts atbalsts jau no LZP)

49. RTU Silikâtu materiâlu institûts 6. Starptautiskais Otto Ðotta kolokvijs (06.—10.09.98., Vâcija). J. Sçtiòa 125 125

50. Latvijas Zinâtòu akadçmija 6. Starptautiskâ Otto Ðotta konference (06.—10.09.98., Vâcija). A. Siliòð 400 DEM 125

51. RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte Starptautiska konference "Stikls, keramika un radniecîgi materiâli" (13.—16.09.98., Somija). M. Dzenis 80 80

52. Rîgas Aviâcijas universitâte 24th International Conference on computers and Industrial Engineering (08.—13.09.98., Anglija). J. Paramonovs 560 250 (daïçjs finansçjums)

53. Rîgas Aviâcijas universitâte 24th International Conference on computers and Industrial Engineering (08.—13.09.98., Anglija). N. Neèvaïs 560 250 (daïçjs finansçjums)

54. RTU Radioelektronikas institûts Baltic Electronic Conference BEC’98 (07.—09.10.98., Igaunija). J. Jankovskis 300 DEM 100

55. LU Bioloìijas institûts VII Internacionâlais kolokvijs Bezmugurkaulnieku patoloìijâ un mikrobioloìiskajâ kontrolç (23.—28.08.98., Japâna). L. Jankevica 160 160

56. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts Forum for Applied Biotechnology (24.—25.09.98., Beïìija). O. Mutere 156 155

57. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts Forum for Applied Biotechnology (24.—25.09.98., Beïìija). A. Karsakevièa 156 155

58. RTU Neorg. íîmijas institûts Eiropas Korozijas Federâcijas Eiropas korozijas kongress "EUROCORR’98" (28.09.—01.10.98., Nîderlande).H. Krasts 512 300 (daïçjs finansçjums)

59. Latvijas Zinâtòu akadçmija Eiropas komisijas 5. Struktûras program. zinâtnç un tehnoloìijâ (19.05.98., Beïìija). T. Millers 770 500 (par Grçna komandçjumu) (daïçjs finansçjums)

60. LU Polimçru mehânikas institûts 4. Starpt. radoðais seminârs "Eksperimentu tehnika un plânojums kompozîto materiâlu izpçtç" (01.—02.09.98., Anglija). I. Beverte 170 170

61. RTU Íîmijas tehnoloìijas fakultâte 13. Starptautiskais kongress par íîmisko un procesu inþenieriju (23.—28.08.98., Èehija). I. Dreijers 235 USD 140

62. LLU Zinâtnes centrs "Sigra" 49. gadskârt. Eiropas lopkopîbas asoc. sanâksme un satelîtsimpozijs (22.—27.08.98., Polija). A. Jemeïjanovs 640 USD 250 (daïçjs finansçjums)

63. Liepâjas Pedagoìiskâ augstskola Starptautiska konference par krievu valodu un literatûru (27.—28.05.98., Polija). L. Pavlovska 50 USD 30

64. LU Cietvielu fizikas institûts The Jablonski Centennial Conference on Luminescence and Photophysics (23.—27.07.98., Polija). D. Millers 180 USD 110

65. LU Cietvielu fizikas institûts The Jablonski Centennial Conference on Luminescence and Photophysics (23.—27.07.98., Polija). V.Pankratovs 180 USD 110

66. LU Vçstures un filozofijas fakultâte 6. Starptautiskâ Eiropas ideju izpçtes biedrîbas konference (16.—21.08.98., Izraçla). M. Rubene 150 150

67. LU Vçstures un filozofijas fakultâte 14. Starptautiskais Estçtikas kongress (01.—05.09.98., Slovçnija). M. Rubene 150 150

68. LV Koksnes íîmijas institûts Vâcijas Koksnes pçtîðanas asociâcijas 21. Koksnes aizsardzîbas konference (21.—23.04.98., Vâcija). B. Andersons 600 DEM 200

69. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts Eiropas Medicînas íîmijas XV Starptautiskais simpozijs (06.—10.09.98., Skotija). I. Vîna 295 GBP 290

70. LMA Imunoloìijas institûts Eiropas Medicînas íîmijas XV Starptautiskais simpozijs (06.—10.09.98., Skotija). O. Ðitova 295 GBP 250 (daïçjs finansçjums)

71. LU Cietvielu fizikas institûts The International Conference on Strongly Correleted Electron Systems-SCES’98 (15.—18.07.98., Francija). J. Purâns 290 250 (daïçjs finansçjums)

72. Rçzeknes Augstskolas Skaitïoðanas centrs Starptautiska zinâtniska konference PARELEC’98 (02.—05.09.98., Polija). P. Grabusts 300 USD 180

73. LU Vçstures un filozofijas fakultâte Eiropas Latîòamerikânistu II kongress (04.—08.09.98., Vâcija). Z. Íimene 170 DEM 60

74. LU Cietvielu fizikas institûts Starptautiskâs Fizikas studentu asociâcijas fizikas konference ICPS’98 (09.—16.08.98., Portugâle). J. Sils 60 60

75. Latvijas Medicînas akadçmija III Pasaules Patofizioloìijas kongress (28.06.—03.07.98., Somija). V. Groma 2500 FIM 220

76. LU FMF Eiropas Biomedicîniskâs Optikas konference BIOS EUROPE’98 (08.—12.09.98., Zviedrija). J. Spîgulis 11130 BEF 185

77. 22nd Annual Conference European Prosthodontic Association (27.—29.08.98., Somija). R. Cimdiòð 225 atteikt (rekomendç lûgt atbalstu no NOS-N)

78. RTU ÍTF Biomateriâlu ZP laboratorija 22nd Annual Conference Eiropean Prosthodontic Association (27.—29.08.98., Somija). I. Bçrziòa 105 105

79. RTU ÍTF Biomateriâlu ZP laboratorija 14th European Conference on Biomaterials (15.—18.09.98., Nîderlande). L. Bçrziòa 400 262

80. RTU ÍTF Biomateriâlu ZP laboratorija 14th European Conference on Biomaterials (15.—18.09.98., Nîderlande). J. Popova173 175

81. Latv.Kardioloì.inst. 27. Amerikas Klîniskâs farmakoloìijas koledþas un Kanâdas Klîniskâs farmakoloìijas apvien.konf. (24.—27.09.98., Kanâda). A. Puíîtis 325 USD 195

82. LU Teorçtiskâs filozofijas un loìikas katedra Starptautiskais estçtikas kongress "Estçtika kâ filozofija" (01.—05.09.98., Slovçnija). I. Fedosejeva 250 USD 150

83. RTU Neorganiskâs íîmijas institûts 4. Krievijas konference par ultra-disperso sistçmu fiziku un íîmiju (28.06.—03.07.98., Krievija).I. Zâlîte 310 USD 185

84. RTU Neorganiskâs íîmijas institûts 4. Krievijas konference par ultra-disperso sistçmu fiziku un íîmiju (28.06.—03.07.98., Krievija). M. Bçrziòð. 310 USD 185

Piezîme: NOS-N apzîmç Ziemeïvalstu Zinâtnes padomi, kas pieðíîrusi finansçjumu Baltijas valstu zinâtniekiem, kuri piedalâs konferencçs Dânijâ, Zviedrijâ, Norvçìijâ un Somijâ. Informâciju par pieteikðanâs kârtîbu var saòemt LZP Zinâtnes starptautiskâs koordinâcijas centrâ (tel.: 7089313, 7089343, 7089415). Lûdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeïvalstu informâcijas centru Rîgâ!

Akad. I. Knçts, LZP Zinâtnes starptautiskâs koordinâcijas komisijas vadîtâjs

Numura saturs

*******************************************

LATVIJAS ZINÂTNES PADOMES LÇMUMI

LÇMUMS Nr. 3-1-1

Rîgâ, 1998. g. 19. jûnijâ

1. Pamatojoties uz LR Saeimas 1998. g. 20. maijâ pieòemtajiem un 9. jûnijâ izsludinâtajiem grozîjumiem likumâ "Par zinâtnisko darbîbu", kas paredz zinâtnisko grâdu pieðíirðanas tiesîbas tikai augstâkajâm mâcîbu iestâdçm un valsts zinâtnes centriem, Latvijas Zinâtnes padome nolemj:

1. pârtraukt ar 1998. gada 24. jûniju sekojoðu habilitâcijas un promocijas padomju darbîbu:

1.1. LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûta HP padomi inþenierzinâtòu nozarç,

1.2. Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûta HP padomi íîmijas un inþenierzinâtòu nozarç,

1.3. Latvijas Organiskâs sintçzes institûta HP padomi íîmijas nozarç,

1.4. Latvijas Eksperimentâlâs un klîniskâs medicînas institûta HP padomi medicînas un bioloìijas nozarç,

1.5. LZA Literatûras, folkloras un mâkslas institûîta HP padomi literatûrzinâtnes un folkloras nozarç.

Minçtajâm HP padomçm lîdz ð. g. 1. novembrim iesniegt LZP sekretariâtâ (334. ist.) informâciju par pilnvaru laikâ aizstâvçtajâm disertâcijâm un nodot dokumentâciju atbilstoðâ arhîvâ nolikumâ paredzçtâ kârtîbâ.

2. Noteikt, ka paðreiz pie augstskolâm darbojoðos habilitâcijas un promocijas padomju pilnvaru laiks beidzas 1998. gada 31. oktobrî.

3. Lîdz ð. g. 30. septembrim Latvijas Zinâtnes padomç iesniedzami augstskolu priekðlikumi par:

3.1. iepriekð darbojoðos habilitâcijas un promocijas padomju pilnvaru laika pagarinâðanu no 1998. gada 15. novembra lîdz 1999. gada 31. decembrim, ietverot nepiecieðamâs maiòas padomju locekïu sastâvâ;

3.2. iespçjamâm izmaiòâm habilitâcijas un promocijas padomju zinâtnes nozaru vai apakðnozaru nosaukumos saskaòâ ar LZP 1998. g. 17. februârî apstiprinâto sarakstu;

3.3. jaunu habilitâcijas un promocijas padomju pieteikðanu.

4. Noteikt, ka habilitâcijas un promocija padomju sastâvâ var bût tikai konkrçtajâ zinâtnes nozarç aktîvi strâdâjoði zinâtnieki; padomes minimâlais sastâvs ir 6 zinâtnieki; padomes sastâvâ jâbût vismaz 5 zinâtniekiem, kuru pamatdarbs ir augstskolâ, kurâ padome tiek veidota; katrâ zinâtnes apakðnozarç jâbût vismaz diviem ðîs apakðnozares habilitçtajiem doktoriem.

5. Uzdot LZP Habilitâcijas un promocijas komisijai ar 1998. g. 1. oktobri sâkt analizçt iesniegto padomju ekspertu akadçmiskâs kvalifikâcijas kritçrijus, pamatojoties uz ekspertu akadçmiskâs kvalifikâcijas anketâm.

akadçmiíis J. EKMANIS, Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs

Uzmanîbu! Grozîjumi likumâ "Par zinâtnisko darbîbu" publicçti "Latvijas Vçstneða" 167./169. numurâ 1998. gada 9. jûnijâ. Meklçjiet bibliotçkâ vai Internetâ!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

LÇMUMS Nr. 3-8-1

Rîgâ, 1998. g. 19. jûnijâ

Latvijas Zinâtnes padome, iepazinusies ar Daugavpils Pedagoìiskâs universitâtes Zinâtnes padomes ð. g. 30. aprîïa sçdes lçmumu, nolemj:

1. Atzît, ka lçmumâ atzîmçto punktu izpilde nodroðina LZP Habilitâcijas un promocijas komisijas konstatçto trûkumu novçrðanu DPU pedagoìijas zinâtòu promocijas padomes darbâ un veicina tâs darba uzlaboðanu.

2. Atjaunot Daugavpils Pedagoìiskâs universitâtes pedagoìijas zinâtòu promocijas padomes darba pilnvaras ar nosacîjumu, ka lçmumâ norâdîtâs prasîbas tiks ievçrotas padomes darbâ nekavçjoties.

akadçmiíis J. EKMANIS, Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

LÇMUMS Nr. 3-8-2

Rîgâ, 1998. g. 19. jûnijâ

Latvijas Zinâtnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas MP 1991. g. 4. oktobra lçmumu Nr. 262 "Par Nolikumu par zinâtnisko grâdu pieðíirðanu", LZP Habilitâcijas un promocijas komisijas ð. g. 28. maija slçdzienu un ievçrojot Latvijas Universitâtes iesniegumu par profesoru vçlçðanâm vides zinâtnç, nolemj:

1. Pieðíirt eksperta tiesîbas lîdz ð. g. 31. oktobrim Vides zinâtòu nozarç:

1.1. Pçterim CIMDIÒAM, Dr. h. biol.,

1.2. Valdim BALODIM, Dr. h. biol.,

1.3. Imantam LIEPAM, Dr. h. biol.,

1.4. Dagnijai BLUMBERGAI, Dr. h. inþ.,

1.5. Guntim EBERHARDAM, Dr. h. ìeogr.,

1.6. Mârim KÏAVIÒAM, Dr. h. íîm.,

1.7. Aivaram JURKOVSKIM, Dr. h. íîm.,

1.8. Andrim ZICMANIM, Dr. h. íîm.,

1.9. Jurim KRÛMIÒAM, Dr. h. ekon.,

1.10. Edgaram VASERMANIM, Dr. h. ekon.,

1.11. Jânim STRAUTMANIM, Dr. h. jur.

akadçmiíis J. EKMANIS, Latvijas Zinâtnes padomes priekðsçdçtâjs

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------