Otrdien, 10.aprīlī plkst. 18:00
Eiropas Savienības mājā Sarunu istabā
Aspazijas bulvārī 28, Rīgā

Kafejnīcas vakara sarunu temats bija veltīts cilvēka genoma izpētes jautājumiem.

Atomi, kas veido visu šajā pasaulē, ir milzīga apjoma enerģijas avots, šo enerģiju sauc par kodolenerģiju. Kodolenerģija rada saules dedzinošo siltumu un gaismu, nāvējošas kodollādiņu eksplozijas un milzum daudz elektrības atomelektrostacijās. Kodolenerģijas pastāvēšanas pamatā ir tas, ka matērija un enerģija ir visuma eksistences divas dažādas formas, kas var pārvērsties viena otrā. Kodolreakcijās, kuras izraisa starp atomu kodoliem un elementārdaļiņām notiekoša mijiedarbība, niecīgs matērijas daudzums pārvēršas milzīgā enerģijā. Kodolenerģijas izmantošanas pozitīvie aspekti nav daudz, bet tie ir nozīmīgi un vērā ņemami. Tā devusi daudz pozitīva medicīnā, enerģētikā, transportā, tehnikā, kosmosa apguvē, zinātnē kopumā un nākotnē ievērojama kodolenerģijas izmantošanas paplašināšana varētu būt vienīgais ceļš, kā apturēt globālās sasilšanas straujo pieaugumu.

Kodolenerģiju, tāpat kā daudzus citus atklājumus, sākotnēji izmantoja militārām vajadzībām. Uz Japānas pilsētām nomestās bumbas atstāja satriecošu iespaidu uz visu cilvēci. Tas negatīvi ietekmēja kodolenerģētikas attīstību jau pašos pirmsākumos. Taču pēc 1973.gada naftas krīzes kodolenerģētikā tika saskatītas efektīgas energoapgādes risinājumu iespējas, ar to arī aizsākās aktīva nozares attīstība. Tika būvētas atomelektrostacijas, īsā laikā uzbūvējot simtiem. Ir pagājis nedaudz vairāk par pusgadsimtu, kopš iedarbināja pirmo reaktoru, taču jau šodien tiek būvētas drošas trešās paaudzes atomelektrostacijas un tās pilnveidojot, top ceturtā. Šobrīd šis temats gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā ir kļuvis īpaši nozīmīgs, jo tiek risināts jautājums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību Baltijā.

Fakts, ka kodolenerģiju var atbrīvot, ne tikai dalot kodolus, bet arī tos savienojot, kļuva skaidrs jau pagājušā gadsimta 20-gados, kad kodolsintēzes procesa fizikālie pamati tika noskaidroti pētot Saules un zvaigžņu izstaroto enerģiju. Praktisks pierādījums kodolsintēzes procesa izmantošanai bija ūdeņraža bumbas radīšana. Kodolsintēzes ceļš var tikt izprasts kā reakcijas, kas notiek uz Saules, īstenošana uz Zemes. Tā ir Saules enerģijas iegūšana un izmantošana, kas ir daudz drošāks, taču nesamērojami grūtāks kodolenerģijas iegūšanas veids. Galvenās grūtības saistītas ar kodolplazmas saturēšanu tokamaka magnētiskajā laukā. Pašlaik noris darbs pie kodolsintēzes reaktoru izstrādes. Starptautiskais termokodolreakcijas eksperimentālais reaktors ITER ir priekštecis jauna tipa atomelektrostacijām, kurās nākotnē izmantos kodolsintēzes reakciju.

Kafejnīcas pasākumu vadīs Juris Šteinbergs - zinātnieks un populāra TV raidījumu seja. Kafejnīcas diskusijā kā eksperti piedalīsies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs (prezentācija), institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš (prezentācija), Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Ķizāne (prezentācija) un Rīgas Tehniskās universitātes lektors Oļegs Linkevičs.

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Šī ir lieliska iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem, uzdot sev interesējošus jautājumus un noskaidrot līdz šim neizprasto kādā konkrētā zinātnes jomā, kas šajā reizē ir kodolenerģiju un kodolenerģētiku .

Zinātnes kafejnīca aicina atnākt, pievienoties diskusijām un iegūt sev noderīgas zināšanas.

Maiju Bunduli
tālr.67227790, mob.tel.26514481
e-pasts: