LZA
sākumlapa
Zinātnes Vēstnesis
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
1998. gada 6. jūlijs * 13(158) _______________________________________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_______________________________________________________________________________________
*******************************************
LATVIJAS
ZINĀTŅU AKADĒMIJAS ĪSTENO UN KORESPONDĒTĀJLOCEKĻU KANDIDĀTI
1998. GADĀ
Latvijas Zinātņu akadēmija paziņo, ka 1998. gada novembrī paredzētajām jauno akadēmijas locekļu vēlēšanām (sk. avīzes "Latvijas Vēst nesis" 1998., Nr. 86 un "Zinātnes Vēstnesis" 1998., Nr. 6) reģistrēti un ar LZA Senāta 1998. gada 18. jūnija lēmumu atbilstoši izsludinātajām vakancēm apstiprināti šādi kandidāti:
ĪSTENIE LOCEKĻI
Fizikas un tehnisko
zinātņu nodaļa — 1 vakance
Arnolds
MIĶELSONS — dz. 1941. g., LZA kor. loc. no 1993.
g., Dr. habil. sc. comp., profesors, LU Elektronikas un
datorzinātņu institūts.
Ķīmijas, bioloģijas un
medicīnas zinātņu nodaļa — 1 vakance
Edvards
LIEPIŅŠ — dz. 1944. g., LZA kor. loc. no 1995.
g., Dr. habil. chem., Latvijas Organiskās sintēzes institūts,
Zviedrijas Karo linska institūts (Stokholma).
Aleksandrs RAPOPORTS — dz. 1946. g., LZA kor. loc. no
1993. g., Dr. habil. biol., profesors, LU Mikrobioloģijas un
biotehnoloģijas institūts.
Rafails ROZENTĀLS — dz. 1937. g., LZA kor. loc. no
1997. g., Dr. habil. med., profesors, P. Stradiņa klīniskā
slimnīca, Latvijas Trans plantācijas centrs.
Humanitāro un sociālo
zinātņu nodaļa — 1 vakance
Valdis BĒRZIŅŠ — dz. 1935. g., LZA kor. loc. no
1992. g., Dr. habil. hist., profesors, LU Latvijas vēstures
institūts.
Visvaldis Varnesis KLĪVE — dz. 1931. g.,
LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phil., profesors, Latvijas
Universitāte.
Edvīns VANAGS — dz. 1938. g., LZA kor. loc. no
1993. g., Dr. habil. oec., LU profesors, Latvijas Statistikas
institūts.
LZA ārzemju locekļi,
kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā — 1
vakance
Jānis
PRIEDKALNS — dz. 1934. g., LZA ārzemju loc. no
1994. g., PhD., profesors, Latvijas Republikas vēstnieks
ANO.
KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa
Fizika — 2 vakances
Mārcis AUZIŅŠ — dz. 1956. g., Dr. habil. phys.,
profesors, LU Atomfizikas un spektro skopijas institūts.
Jevgeņijs JOĻINS — dz. 1937. g.,
LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phys., profesors, LZA
Fizikālās enerģētikas institūts.
Andris OZOLS — dz. 1944. g., Dr. habil. phys.,
profesors, LU Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā
universitāte.
Jurijs ŠUŅINS — dz. 1951. g., Dr. habil.
sc. ing., profesors, Rīgas Aviācijas universitāte.
Astronomija — 1 vakance
Jurijs FRANCMANIS — dz. 1939. g.,
LZA kor. loc. no 1993. g., Dr. habil. phys., profesors, LU
Astronomijas institūts.
Informātika — 1
vakance
Jānis GRUNDSPEŅĶIS — dz. 1942. g., Dr. habil. sc.
ing., profesors, RTU Automātikas un skaitļošanas fakultāte,
RTU Lietišķo datorsistēmu institūts.
Igors KABAŠKINS — dz. 1954. g., Dr. habil. sc.
ing., profesors, Rīgas Aviācijas uni ver sitāte.
Vairis ŠTRAUSS — dz. 1946. g., Dr. habil.
sc. ing., LU Polimēru mehānikas institūts.
Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa
Ķīmija — 1 vakance
Gaļina TELIŠEVA — dz. 1937. g., Dr.
habil. chem., Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.
Sergejs TRUSOVS — dz. 1946. g., Dr. habil.
chem., profesors RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte.
Andris ZICMANIS — dz. 1941. g., Dr. habil.
chem., profesors, LU Ķīmijas fakultāte.
Bioloģija — 1 vakance
Jekaterina ĒRENPREISA — dz. 1945. g.,
Dr. habil. med., A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un
virusoloģijas institūts.
Indriķis MUIŽNIEKS — dz. 1953. g., Dr.
habil. biol., profesors, LU Bioloģijas fakultāte.
Ģeoloģija un
ūdensaimniecība — 1 vakance
Ansis ZĪVERTS — dz. 1936. g., Dr.
habil. sc. ing., profesors, LLU Lauku inženieru fakultāte.
Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa
Valodniecība — 1
vakance
Dace MARKUS — dz. 1950. g., Dr. habil.
philol., profesore, LU Latviešu valodas un literatūras mācību
metodikas katedra, Rīgas Pedagoģijas un izglītības
augstskola.
Vēsture — 2 vakances
Jānis BĒRZIŅŠ — dz. 1941. g., Dr.
habil. hist. LU Latvijas vēstures institūts.
Inesis FELDMANIS — dz. 1949. g., Dr. habil.
hist., profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultāte.
Aivars STRANGA — dz. 1954. g., Dr. habil.
hist., profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultāte.
Arheoloģija — 1
vakance
Ieva OSE — dz. 1961. g., Dr. hist., LU
Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļa.
Andrejs VASKS — dz. 1947. g., Dr. habil.
hist., profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, LU
Latvijas vēstures institūts.
Filozofija — 1 vakance
Pēteris LAĶIS — dz. 1952. g., Dr.
habil. art., profesors, Latvijas Kultūras akadēmija.
Politoloģija — 1
vakance
Tālavs JUNDZIS — dz. 1951. g., Dr.
iur., Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.
Socioloģija — 1
vakance
Tālis TISENKOPFS — dz. 1957. g.,
Dr. sc. soc., LU Socioloģijas katedra, Filozofijas un
socioloģijas institūts.
Ekonomika — 1 vakance
Boriss HEIMANIS — dz. 1947. g., Dr.
oec., profesors, Rīgas Aviācijas universitāte.
Inna ŠTEINBUKA — dz. 1952. g., Dr. habil.
oec., profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultāte,
LR Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās
politikas departaments.
Demogrāfija — 1
vakance
Pārsla EGLĪTE — dz. 1934. g., Dr.
habil. oec., Dr. geogr., LZA Ekonomikas institūts.
Mākslas zinātnes — 1
vakance
Eduards KĻAVIŅŠ — dz. 1937. g., Dr.
habil. art., profesors, Latvijas Mākslas akadēmija.
Silvija RADZOBE — dz. 1950. g., Dr. habil.
art., profesore, LU Filoloģijas fakultāte.
Ojārs SPĀRĪTIS — dz. 1955. g., Dr.
habil. art., profesors, Latvijas Mākslas akadēmija.
Piezīmes.
1. Ar š. g. 16. septembri LZA lapā Internetā
(http://www.lza.lv) būs ievietota zinātniska un organizatoriska
informācija par visiem kandidātiem. Sāksies kandidātu
zinātnisko referātu noklausīšanās akadēmijas zinātņu
nodaļu sēdēs.
2. Goda locekļu un ārzemju locekļu kandidātu vārdus Latvijas
Zinātņu akadēmija paziņos š. g. 15. septembrī.
3. LZA jauno locekļu vēlēšanas paredzētas LZA pilnsapulcē
š. g. 27. novembrī.
LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš
*******************************************
un biotehnoloģijas centra atklāšana
1998. g. 29. jūnijā, UNESCO Ģenerāldirektora Federiko Majora vizītes laikā Rīgā, Latvijā
Š. g. 29. jūnijā, UNESCO Generāldirektora Federiko Majora (Federico Mayor) vizītes laikā Rīgā Latvijas premjerministrs Guntars Krasts un UNESCO augstais viesis atklāja pirmo Baltijas valstīs t. s. UNESCO ekselences centru — Starptautisko Biomedicīnas un biotehnoloģijas centru.
Centra atklāšanā piedalījās valdības pārstāvji, Latvijas vēstniece pie UNESCO Aina Nagobads—Ābols, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs J. Gaigals, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents J. Stradiņš un LZA vadība, LU rektors J. Zaķis, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors E. Grēns un darbinieki, kā arī dažādu zinātnisko institūtu pārstāvji.
F. Majors un premjerministrs G. Krasts ir parakstījuši Memorandu par Latvijas valdības un UNESCO atbalstu biomedicīnas un bioteh noloģijas zinātnes attīstībai Latvijā. Šis ir pirmais šāda veida līgums, ko paraksta Latvijas valdība, un tas raisa cerību, ka tiks atbalstīta jaunā starptautiskā biomedicīnas un biotehnoloģijas cen tra tālākā attīstība un ka nākotnē arī citas zinātnes gūs lielāku valdības sapratni un atbalstu.
Būtībā šis UNESCO ekselences centrs pastāvēs uz LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra bāzes, kura pētījumu līmenis sarežgītajā molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un gēnu inženierijā atbilst pasaules pētījumu līmenim, kā ari UNESCO izvirzītajām prasībām. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas parakstītais zinātniskās sadarbības līgums ar UNESCO 1998. gada 18. decembrī paredz šāda starptautiska centra izveidi. LU Bio medicīnas pētījumu un studiju centrs izveidots 1993. gadā, pārveidojot LU un LZA Molekulārās bioloģijas institūtu (MBI). LU un LZA MBI sākums meklējams LZA Organiskās sintēzes institūtā, kur 1964. gadā tika nodibināta Nukleinskābju pētījumu grupa, kas 1988. gadā kļuva par nodaļu ar trim laboratorijām. Savā darbībā LU BMC integrēts ar LU Bioloģijas fakultāti, piedalās fakultātes bakalauru un maģistrantūras mācību programmu izstrādā šanā, īstenošanā, kā arī doktorantūras izveidē. Jaunā nule atklātā biomedicīnisko pētījumu cen tra uzdevums ir iegūt augstu starptautisko reputāciju, piesaistot studentus, maģistrantus, doktorantus, pasniedzējus no vi sas pasaules, kā arī organizēt starptautiskas konferences par pasaulē aktuāliem pētījumiem šajā jomā.
Centra atklāšana nebija vienīgais patīkamais notikums.
Latvijas Universitātes rektors J. Zaķis pasniedza Federiko Majoram LU goda doktora diplomu, un klātesošie Latvijas valdības pārstāvji un Starptautiskā biomedicīnas un biotehnoloģijas centra darbinieki ar ilgstošiem aplausiem sveica augstā viesa patiesi spožo runu.
*******************************************
Inovāciju politika zinātnē un tehnoloģijā
Šādam tematam bija veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde š. g. 26. jūnijā. Akadēmiķis U. Viesturs, kurš uzstājās arī klāt neesošo J. Stabulnieka un I. Kalviņa vārdā, vienkāršoti skaidroja inovāciju kā jebkuru procesu, kas veicina jauna produkta, tehnoloģijas vai servisa radīšanu vai arī būtiski uzlabo esošos. Referents ie pazīstināja ar Eiropas Savienības valstu inovāciju veicināšanas programmām, ar FEMIRC — Latvia (pētījumu, tehnoloģiju un attīstības Eiropas integrācijas centra Latvijas birojs) un tiem mūsu klupšanas akmeņiem jeb šaurajām vietām, kas kavē inovatīvās darbības Latvijā. Tās ir: grūti pieejams starta kapitāls, tas ir tikai tik liels (jeb mazs), lai palaistu desu fabriku, bet nepietiek kaut kam nopietnākam. Nav ko cerēt uz pasūtījumiem, jo vietējā rūpniecība ir vāja. Mazs ieguldījums zinātnē — kā fundamentālajā, tā lietišķajā, kā arī ieviešanas procesā. Tirgus orientēto pētījumu finansējums ir smieklīgi mazs.
Kā Latvijas orientieri U. Viesturs nosauca Somiju, kur pētniecībā un attīstībā ieguldītie līdzekļi gadsimta beigās jau sasniegs 3% no nacionālā kopprodukta.
24. martā Ministru kabinets ir akceptējis koncepciju progresīvas inovāciju politikas radīšanai, taču mums trūkst likumu un normatīvo aktu. Tas pats ir ar intelektuālā produkta aizsardzību. Mēs protam iegūt Latvijas patentu, bet ar intelektuālā īpašuma realizāciju ārzemēs, proti — licenču tirdzniecību iet krietni sliktāk.
Liela apjoma investīcijas nav iespējamas bez valsts garantijām. Tā, piemēram, katram lielam projektam ir nepieciešama īpaša stimulu pakete. Kaut vai jaunas celulozes rūpnīcas projektā 20—30% būs jāiegulda valsts īpašums — zeme, meži. Bez valsts līdzdalības un garantijām tādā mazā valstī kā Latvija neviens ārzemju investors nebūs ar mieru piedalīties.
Vēlreiz atgriežoties pie nacionālās investīciju sistēmas koncepcijas, ko Ministru kabinets pieņēma 1998. gada 24. martā, U. Viesturs informēja par to, ka tiek izstrādāti priekšlikumi veidot īpašu inovāciju fondu, taču, lai to palaistu, 1999. gada budžetā būtu jāiestrādā daži miljoni, jo bez valsts dotācijas nekas labs nenotiks. Šķiet, ka tieši tā arī notiks — nekas nenotiks. Protams, ka Igaunijā šāds fonds sekmīgi strādā jau vairākus gadus...
Tika runāts par Baltijas tehnoloģisko parku asociāciju, kuras vadītājs ir J. Stabulnieks. No Latvijas šajā asociācijā ietilpst četri tehnoloģiskie centri, no kuriem, kā izrādījās aptaujājot klāt esošos, Salaspils tehnoloģiskais centrs jau ir "nograbējis", kaut gan vēl ir cerība uz tā augšāmcelšanos.
A. Siliņš informēja par to, ka, Latvijai iekļaujoties Eeiropas komisijas 5. struk tūr programmā, inovācijas tiks pieprasītas pilnīgi visos projektos, jo tāda ir šīs struktūrprogrammas tā sakot horizontālā programma.
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Baltijas dinamika: Inovācijas un jauni uzņēmumi Baltijas valstīs
Starptautiska konference un izstāde Rīgā, 1998. gada 3.—6. septembrī
Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13
Izstādes atklāšana 3. septembrī plkst. 13.30 (izstāde atvērta līdz 4. septembrim plkst. 18.00)
Konferences atklāšana 3. septembrī plkst. 14.00
Tēzes konferencei pieņem līdz 15. jūlijam
Sīkāka informācija Latvijas
Tehnoloģijas centrā:
Aizkraukles ielā 21, Rīgā, LV-1006, tālr. 2558771, 2558663,
fakss: 7541218, E pasts: ltc@com.latnet.lv
*******************************************
VĒL 8 VALSTS EMERITĒTIE ZINĀTNIEKI
Š. g. 25. jūnijā notika Valsts emeritēto zinātnieku padomes sēde. Galvenais jautājums bija par 8 vakanču aizpildīšanu. Konkurss šoreiz bija neparasti liels, jo pretendēja 86 pensionētie zinātnieki. Trīs no tiem nebija nostrificēti, tāpēc konkursā nevarēja piedalīties. Ar balsu vairākumu valsts emeritēto zinātnieku nosaukums piešķirts:
1. Artūram BORUKAM (lauksaimniecība)
2. Ābramam FELDHŪNAM (filoloģija)
3. Skaidrītei ĢĒRMANEI (medicīna)
4. Rihardam KONDRATOVIČAM (bioloģija)
5. Marģeram LĪDAKAM (ķīmija)
6. Bruno ROLOVAM (fizika)
7. Albertam SKUDRAM (inženierzinātnes)
8. Jānim VOLKOLĀKOVAM (medicīna).
Padome vienlaicīgi atzīmēja, ka zinātniskās iestādes, kam ir tiesības izvirzīt pretendentus VEZN, bieži nepietiekoši izvērtē attiecīgo zinātnieku nopelnu atbilstību Ministru kabineta noteikumu kritērijiem.
Apsveicu jaunievēlētos Valsts emeritētos zinātniekus!
Akad. M. BEĶERS, Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs
*******************************************
ANDRIS ŠĶĒLE: "Tā būtu milzīga veiksme, ja Latvijai izdotos radīt noturīgu politiku 5—10—20 gadiem!"
Kā jau tika rakstīts, Latvijas Zinātnieku savienība š. g. 17. jūnijā aizsāka diskusiju sēriju par Latvijas izglītības un zinātnes nākotni, uz kuru tiktu uzaicināti lielāko partiju līderi. Kā pirmais piekrita ierasties un savas partijas uzskatus paust Tautas partijas līderis Andris ŠĶĒLE.
Uzreiz jāpasaka, ka pret Andri Šķēli klātesošo attieksme bija stipri pozitīva, jo viņa vadītajai partijai nevarēja pārmest solījumu nepildīšanu tādēļ, ka tā vēl neko nebija solījusi, un, otrkārt, tieši A. Šķēles valdības laikā tika panākta vienošanās par jaunu papildus apakšprogrammu "Zinātnes attīstība" 1998. gada budžetā (skat. "Zinātnes Vēstnesis" nr. 15 (139) 1997. g. 22. IX), lai palielinātu zinātnes budžetu 1998. gadā līdz 12,45 miljoniem latu. Tas tika veikts, pamatojoties uz Deklarācijas par Ministru kabineta darbu 3.11.punktu — "Pakāpeniski nodrošināt zinātnes finansējumu ne mazāk par 0,5% no iekšzemes kopprodukta, vienlaicīgi mainot likumu par zinātnisko darbību". Šajā apakšprojektā bija paredzēta gan valsts nozīmes zinātnisko centru izveide, gan augsta līmeņa zinātnieku grupas un zinātnieku noteikšana, kuri veic atzītus starptautiska līmeņa zinātniskos pētījumus, sekmīgi vada doktorantus un maģistrantus, gan finansējums papildus grantiem doktorantūrā, stipendijas doktorantu studijām ārvalstīs, zinātnieku reemigrācijas granti, valsts emeritēto zinātnieku papildus finansējums. Taču, mainoties valdībai, zinātnieku grupas pamatīgais darbs un visas Latvijas zinātnes cerības izkūpēja vējā. Tādēļ viens no priekšnoteikumiem, ko A. Šķēle minēja starptautiskā biznesa piesaistei un kaut vai jauno, spējīgo, ārzemēs strādājošo zinātnieku reemigrācijai, ir noturīga valsts politika, kas nemainītos ar katru jaunu valdību vai Saeimu. Protams, ka ārvalstu biznesmeņi daudz labprātāk sastrādājas ar tām valstīm, kurās ir noturīga politika, tādām kā Lielbritānija, Vācija, Norvēģija. Pat ja zinātniekiem, kas atgriestos Latvijā, piesolītu labas algas, viņi taču domā ne tikai par sevi, bet arī par savu bērnu nākotni.
Tautas partijas programmā ir paredzēta obligātās izglītības atjaunošana, jo nav normāli, ja bērna izglītība ir atkarīga tikai no vecāku iztikšanas, tā liedzot nabagu bērnam jebkad izrauties no nabadzības. Augstskolās tā būtu vispārēja studiju un studentu kreditēšana, nedodot nevienam iespēju iekļūt budžetnieku kategorijā bez nepieciešamības studijas pēc tam atstrādāt. Daudzu lauku vidusskolu absolventi objektīvu apstākļu dēļ ir sliktāk sagatavoti nekā prestižo centra skolu audzēkņi, viņi pirmo kursu laikā pilnībā izlīdzinās ar pilsētniekiem, bet viņiem neizdevīgo starta apstākļu dēļ šiem jauniešiem ceļš uz augstāko izglītību vispār ir slēgts. Ir traģiski, ja materiālais stāvoklis diktē augstāko izglītību, tādēļ ir nepieciešams, lai visi studenti ņemtu kredītu — ne tikai mācību maksai, bet arī savām vajadzībām, jo 7 lati 10 santīmi mēnesī ir izsmiekls ne stipendija. Ko no tā iegūs augstskolas? Vispirms jau to, ka budžeta līdzekļus tās varēs tērēt infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai.
Šobrīd attieksme pret zinātni vairumam politiķu ir tāda pat kā pret zobu sāpēm, kas nenorimst, taču zobu diemžēl izraut nedrīkst. A. Šķēle aicināja zinātni uzskatīt par ražojošu lietu, jo tik mazai valstij ar ierobežotiem dabas resursiem intelektuālais produkts ir viena no cerībām sasniegt sabiedrības labklājību un attīstību. Zinātnes finansējums ir fiksējams budžetā ar skaidru izpratni, ka tas gadu gaitā pieaugs. A. Šķēle uzskatīja, ka tos 0,5% no kopprodukta, par ko bija runāts jau pieminētajā Deklarācijā par Ministru kabineta darbu, varēja paredzēt jau 1998. gada budžetā, taču, kā jau tika teikts, mums traucē noturīgas ilgtermiņa politikas trūkums.
A. Šķēle paredz, ka būs problēmas arī pašu zinātnieku vidū. Būs grūti pretendēt uz profesoru vietām, ja cilvēks nav gatavs svešvalodā lasīt lekcijas ārpus Latvijas mācībspēku apmaiņas ietvaros. Tautas partija savā manifestā ir paredzējusi kvalificētu vieslektoru piesaistīšanu, atvēlot tam prāvus līdzekļus (15%), lai radītu spriedzi pašreizējā profesūrā. Ir jānotiek reālām darbībām, lai zinātnieku integrācija augstskolās nebūtu tikai fikcija. Kā piemēru runātājs nosauca viņam labi zināmo Lauksaimniecības mehani zācijas institūtu, kurš tagad skaitās Lauksaimniecības Universitātē, bet īstenībā būtu vienkārši jālikvidē. (Kaut arī tur strādā paša runātāja tēvs.)
Jautājums par vieslektoriem tūdaļ klātesošajos radīja priekšlikumu — varbūt daļu no līdzekļiem novirzīt uz reemigrāciju un aicināt darbā tos mūsu zinātniekus, kas šobrīd strādā ārzemēs. Sevišķi daudz to ir starp fiziķiem un ķīmiķiem. A. Šķēle atbildēja, ka zinātnieku reemigrācija būs atkarīga no valsts politikas noturības, jo viņi vēlas redzēt savu un savas ģimenes tālāku perspektīvu, nevis tikai īslaicīgi labu algu.
Kā parasts, tika uzdots jautājums par Igauniju, uz ko A. Šķēle atbildēja, ka Igaunija uz bezdeficita budžetu pārgāja četrus gadus pirms Latvijas un tādēļ rezultāti ir redzami agrāk. Liela loma ir arī ierēdniecības ierobežojumiem. Ja ir pareizi sakārtota makro ekonomika un šī tendence ir noturīga, var atļauties arī lielāku risku ņemt ilgtermiņa aizdevumus.
Uz jautājumu, kā Tautas partija izturas pret nacionālo zinātni un kultūru, A. Šķēle teica, ka partija ir nacionāli konservatīva un labēja. Protams, ka nacionālās valodas, vēstures u. c. jautājumus nefinansēs neviena starptautiska organizācija, par to būs jāmaksā pašiem. Tātad, valstij šiem pētījumiem jādod nauda nevis to konkurētspējas dēļ, bet lai valsts nezaudētu savu identitāti. Kā vienu no identitātes saglabāšanas virzieniem A. Šķēle pieminēja arī latviešu valodu informātikā, lai cilvēki varētu lasīt programmas latviski. Ne Vācijā, ne jo vairāk Francijā nestrādā ar angļu programmām, pat mazā Islande iedalījusi krietnu naudu un nodrošinājusi visas datorprogrammas islandiski.
Tā kā A. Šķēle vairākkārt pieminēja perspektīvas nepie ciešamību, bija jautājums par to, ko viņš uzskata par perspektīvu Latvijas zinātnē un saimniecībā. A. Šķēle atbildēja, ka pasaulē absolūti konkurētspējīga ir mūsu lauksaimniecības produkcija, tikai nedrīkst mākslīgi uzturēt neefektīvu lauksaimniecību. Nākotni runātājs paredz biotehnoloģijai — dabīgo izejvielu dziļākai pārstrādei un efektīvākai izmantošanai. Tāpat tas ir ar meža resursiem. Koksnes granulas jau tagad spēj konkurēt ar gāzes cenu, kas nešaubīgi augs. Mums ir perspektīvas farmācijas jomā, kur ir laba bāze. Pie tam ne jau katrreiz jaunas vielas top tikai lielos kolektīvos un lielās laboratorijās. Bieži vien interesantas lietas var iegūt, tā sakot, nevis braucot pa lielceļu, bet uz mazā sānceliņa, un šīs izstrādnes pārpērk "lielceļa braucēji", samaksājot milzu naudu, tādēļ tik svarīga ir intelektuālo tiesību aizsardzība, kurā mēs vēl neesam iekļāvušies. A. Šķēle kā piemēru nosauc Somiju, kas ir nopatentējusi veselu virzienu par pārtikas saldinātājiem. Saldinātājus ražo rūpnīcas Amerikā, Ķīnā, Japānā — bet pēc Somijas patenta. Tas ir piemērs, kā no vienas izstrādnes, to attiecīgi juridiski nokārtojot, var iegūt milzīgu tirgu un naudu. Arī pie mums nevajadzētu zinātniekiem orientēties uz pētījumiem, kas prasa lielus apjomus un tonnas. Mēs vairs neesam tajā sistēmā.
Uz jautājumu, vai nevarētu būt valsts pasūtījums zinātnei, A. Šķēle atbildēja, ka viņš gan nevar iedomāties, kurš valsts ierēdnis uzņemsies pasūtīt konkurētspējīgu izstrādni, proti — uzņemsies atbildību. Varbūt valsts var nākt ar savu līdzfinansējumu kopā ar kādu kompāniju, kas sedz 30—50—70% no pasūtījuma?
Vēl, runājot par valsts finansējumu, A. Šķēle piebilda, ka noteikti būtu jāfinansē enerģētiķu apmācīšana, jo tie valstij ir un būs akūti vajadzīgi, bet vai bija jāfinansē tirgū tik pieprasītas profesijas kā grāmatvežu apmācība? Šīs lietas ir jādiferencē.
Tautas partija savas pozīcijas zinātniekiem ir izskaidrojusi. Kura būs nākošā?
Z. Kipere
*******************************************
International Meeting "Blood borne virus infections"
Šā gada 26. un 27. maijā Rīgā Radisson SAS viesnīcā un Au gus ta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā notika starptautiskā sanāksme "Blood borne virus infections". Šī sanāksme bija veltīta Latvijā pirmās zinātniski pētnieciskās virusoloģijas laboratorijas 40-tajai gadadienai un tajā piedalījās zinātnieki un ārsti no mūsu valsts, Beļģijas, Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas, kuri ikdienas praksē un pētnieciskajā darbā sastopas ar vīrusiem un vīrusu infekcijām, kas izplatās ar asinīm. Speciālisti bija pulcējušies vienkopus, lai uzklausītu jaunākos atklājumus un pieejas šo vīrusu diagnostikā, augstas drošības asins pārliešanas nodrošināšanā, kā arī lai uzklausītu praktiskajā medicīnā strādājošo kolēģu problēmas saistībā ar šo vīrusu diagnostiku un izraisītajām patoloģijām. Tādējādi kopā pulcējās zinātnieki un ārsti, kas strādā virusoloģijas, infektoloģijas, transfuzioloģijas, hematoloģijas, neiropatoloģijas un transplantoloģijas specialitātēs.
Galvenā uzmanība sanāksmē tika veltīta vīrusu, kas izplatās ar asins šūnām, epidemioloģijai, cilvēka imunodeficīta vīrusam, cilvēku herpesvīrusiem un to lomai dažādu slimību etioloģijā, vīrusu hepatītiem un cilvēka T-šūnu limfotropajiem vīrusiem, kurus var saistīt ar ļoti plašu saslimšanu spektru. Atsevišķa sēde tika veltīta šo vīrusu kontroles iespējām: aktīvajai un pasīvajai vakcinācijai, gēnu terapijai un nespecifiskās imunitātes lomai aizsardzībā pret šiem vīrusiem.
Mūsu valsts speciālistiem bija iespēja noklausīties Eiropā vadošo pētnieku ziņojumus par jaunākajiem atzinumiem vīrusu, kas izplatās ar asins šūnām, pētījumos. Te jāatzīmē Leuvenas Katoļu Universitātes profesores Annes Miekes Vandammes ziņojums par Eiropā cirkulē jošajiem cilvēka imundeficīta vīrusa paveidiem, kas raksturojas ar rezistenci pret šī vīrusa apkarošanai plaši pielietotajiem medikamantiem, un ziņojums par cilvēka T-limfotropā vīrusa iespējamo vēsturisko izcelsmi un izplatību pasaulē. Interesantu ziņojumu par vienu no pēdējiem atklātajiem cilvēku herpesvīrusiem, kuram piemīt arī spēja izsaukt audzējus, nolasīja Liverpūles Universitātes profesors Tomass Šulcs. Par dažus mēnešus atpakaļ atklātajiem herpesvīrusiem sanāksmes dalībnieki uzzināja, noklausoties Krievijas MZA Poliomielīta un vīrusu encefalītu institūta profesora Mihaila Balajana un Leuvenas Katoļu Universitātes Briselē pētnieka Hsin-Fu Liu ziņojumus. Konferencē piedalījās un ziņojumu par cilvēku T-šūnu limfotropo vīrusu molekulāro epidemioloģiju Eiropā un to serodiagnostiku nolasīja Eiropas cilvēka T-šūnu limfotropo vīrusu pētījumu tīkla (HERN) zinātniskais sekretārs Imperiālās koledžas medicīnas skolas ārsts un pētnieks Grahams Tai lors no Londonas. Par jaunākajām atziņām un prasībām vīrusu, kas izplatās ar asinīm, diagnostikā un tīru no vīrusiem asins banku nodrošināšanā Eiropas Kopienas valstu aspektā sanāksmes dalībnieki uzzināja, noklausoties Paula-Erliha Institūta Frankfurtē pētnieka Mičas Nūblinga ziņojumu. Par dažādām piejām vīrusu, kas tiek pārnesti ar asinīm, izplatības ierobežošanai un to izsaukto slimību kontrolei savos referātos runāja Kembridžas Universitātes asociētais profesors Abrahams Karpas, profesors Brors Moreins un pētnieks Lennards Okeblūms no Zviedrijas Nacionālā veterinārijas institūta.
Blakus jau minētajiem ziņojumiem divu dienu laikā tika nolasīti 14 ne mazāk interesanti un nozīmīgi ziņojumi par stāvokli mūsu valstī, un jāatzīmē, ka kopā ar pieredzējušiem pētniekiem un ārstiem par saviem novērojumu rezultātiem ne mazāk veiksmīgi ziņoja mūsu jaunie virusologi.
Sanāksmes atklāšanā piedalījās veselības valsts ministrs Viktors Jaksons un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Roberts Kalniņš. Atklājot sanāksmi, par virusoloģijas pētījumu vēsturi un perspektīvām mūsu valstī pastāstīja Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Vaira Saulīte. Uz šī institūta bāzes 1957. gadā tika radīta pirmā zinātniski pētnieciskā virusoloģijas laboratorija.
Sanāksme noritēja radošā atmosfērā un diskusiju gaisotnē, kā rezultātā izveidojās jauni sadarbības kontakti gan starp speciālistiem, kas strādā praktiskajā medicīnā un zinātniski pētnieciskajā darbā mūsu valstī, gan arī starp Latvijas un citu valstu pētniekiem.
Starptautiskās sanāksmes galvenie organizētāji bija Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts un Upsalas Universitātes Medicīnas zinātņu nodaļa ar profesoru Jonasu Blombergu priekšgalā. Jāpiezīmē, ka viņs arī nolasīja saturīgu apskata lekciju par vīrusiem, kas izplatās ar asinīm, un to epidemioloģiju. Sanāksmes organizēšana bija iespējama, pateicoties Zviedru institūta grantam un finansējumam no Latvijas Zinātnes padomes puses. Šo sanāksmi var uzskatīt par atskaites posmu Valsts programmas "Veselība un apkārtējā vide: vīrusi un citi infekciozie riska faktori" apakšprogrammas "Vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asinīm" izpildē. Starptautiskās sanāksmes materiāli ir publicēti tēžu krājumā, ar kuru var iepazīties gan LZA Fundamentālajā bibliotēkā, gan Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta bibliotēkā.
Dr. med.
M. MUROVSKA,
Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas
institūta
Onkovirusoloģijas nodaļas vadītāja
*******************************************
FIZIĶA I. BĒRSONA ATBILDE
MATEMĀTIĶIM A. BUIĶIM
Biju jau cieši nolēmis vairs neiesaistīties nekādās diskusijās, kurās pieminēti G. Šipova un A. Akimova vārdi. Šo apņemšanos tomēr pārkāpu, izlasot akadēmiķa Andra Buiķa rakstu "Pseido zinātniskas un nezinātniskas kritikas piemēri" 08.06.98. "Zinātnes Vēstnesī", kurā matemātiķis par visu varu cenšas iestāstīt fiziķiem, cik izcili fiziķi ir G. Šipovs un A. Akimovs. Parasti, ja kāds sāk vērtēt lietas un dot padomus ne savā specialitātē, tad nonāk neērtā, bieži pat smieklīgā situācijā. Tā tas ir arī šoreiz.
Nu kaut vai apskatot šo Andra Buiķa tēzi: "...Imantam Bērsonam kā fiziķim, kurš nodarbojas ar teorētisko fiziku, būtu jābūt skaidram, ka, ja viņš noraida kādu fizikālu teoriju, tad ir jāatrod loģiskas kļūdas šīs teorijas pamatpieņēmumos (postulātos)". Kā tagad pieņemts teikt — galīgi garām! Andra Buiķa apgalvojumā redzama matemātiķa pieeja, vērtējot kādu teoriju. Fiziķa pieeja ir pavisam citāda. Es ceru, ka tik ļauni ar Šipova teoriju nav, lai tanī vajadzētu meklēt loģiskas pretrunas. Fizikā var uzkonstruēt simtiem un vēl vairāk pretrunīgu teoriju. Jautājums tikai, kāds tām sakars ar realitāti? Un šeit vienīgais soģis ir eksperiments. Fizikā tikai eksperiments atsijā nederīgās teorijas. Nākošais Andra Buiķa apgalvojums, "...ka Einšteina vispārējā relativitātes teorijā gravitācijas lauks arī ir atvasināms no atbilstošiem ģeometrijas pamatvienādojumiem", vienkārši neatbilst patiesībai. Es nezinu nevienu fizikas teoriju, kura būtu atvasināma vai kura sekotu no algebras, ģeometrijas vai citas matemātikas nozares. Tas, ka fiziķi, konstruējot savas teorijas, ļoti intensīvi izmanto matemātiku un tās likumus, — gan ir neapstrīdams fakts. Kā visi fizikālo procesu aprakstoši vienādojumi, tā arī Einšteina vienādojumi satur konstantes. Pēdējā gadījumā tādas ir divas: gaismas ātrums un gravitācijas konstante. Un tās nu ir tādas, kādas tās Dieviņš ir devis un fiziķi nomērījuši. Tās nesko ne no kādas ģeometrijas. Var jau spēlēties (kā to Šipova kungs mīl darīt) un pierakstīt konstantēm citas vērtības. Iegūtie vienādojumi nekļūs pretrunīgi, tikai tie aprakstīs citu, ne to pasauli, kurā mēs dzīvojam.
Kas attiecas uz G. Šipova grāmatu, tad kā nespeciālists neņemos spriest par tām nodaļām, kurās tiek apskatīti para psiholoģijas, reliģijas, medicīnas un citu nozaru jautājumi. Visā grāmatā ir tikai četri fizikāli rezultāti un pirmie divi no tiem diemžēl nesakrīt ar eksperimentu un tātad ir nepareizi no fizikas viedokļa, bet pārējiem diviem nav fizikālas vērtības. Lūk, šie rezultāti. Pirmkārt, G. Šipovs ieguvis kodolspēku izteiksmi, no kuras seko, ka šie spēki ir tāldarbīgi. Eksperimentāli ir pierādīts, ka kodolspēki ir īsdarbīgi. Vēl ļaunāk, no viņa teorijas izriet, ka neitrona izkliede uz kodoliem pie nulles leņķiem ir bezgalīga, pretstatā eksperimentos iegūtajam galīgajam lielumam. Otrkārt, tiek piedāvāts elektrona un protona mijiedarbības potenciāls, kurš apraksta neitrona sabrukšanu. Nekas jau ar šo potenciālu tālāk netiek darīts. Bet tas jau ir saprotams, jo ar tādu potenciālu var iegūt tikai nefizikālus rezultātus, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ir aizmirsta šajā procesā ceturtā daļiņa — neitrīno. Tālāk tiek pierādīts, ka elementārdaļiņas ir punktveidīgas. Šo ne tikai no fizikas, bet arī no matemātikas viedokļa nepieņemamo "pierādījumu" autors varēja jau arī neizklāstīt, jo eksperimentos ir konstatēts, ka elementāro daļiņu vairumam ir galīgs izmērs. Un, visbeidzot, G. Šipova mēģinājumu no nepārtrauktības vienādojuma iegūt Šredingera vienādojumu diez vai vispār ir vērts pieminēt, jo te pat loģika ir ačgārna. Tie arī ir visi G. Šipova "sasniegumi" fizikā. Es pat neredzu jēgu te par kaut ko diskutēt, ja cilvēks pilnīgi ignorē eksperimentālus faktus. Un neizdosies, Buiķa kungs, iestāstīt fiziķiem, ka manis augstāk minētiem G. Šipova teorijas rezultātiem ir kāda fizikāla jēga. Varbūt G. Šipova tenzoriālie vienādojumie ir izcils sasniegums matemātikā, par ko neņemos spriest.
Nebrīnos, ka G. Šipova darbi ir publicēti tikai otršķirīgā žurnālā "Izvestija visših učebnih zavedenij. Fizika", kurā publicējās galvenokārt pārslogotie pedagoģisko institūtu pasniedzēji, no kuriem prasīja obligātu zinātnisku darbību. Jā, pasvītroju, tas tiešām ir otršķirīgs žurnāls (aptaujājiet fiziķus!) salīdzinājumā ar tādu augstas klases Krievijas žurnālu kā "Žurnal eksperimentaļnoj i teoretičeskoj fiziki", kurš, esmu pārliecināts, G. Šipova darbus vienkārši nepublicēja.
Kas attiecas uz A. Akimova eksperimentālo darbību, tad tā pašreizējā stadijā nav zinātne, jo, ja nepasaka, kas "tajā kastē" ir iekšā, tad cits kādā citā vietā šo eksperimentu nevar atkārtot. Bet atkārtojamības princips ir viens no eksperimentālās zinātnes pirmajiem principiem.
Visbeidzot, par 4. marta LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēdi, kuru organizēja un vadīja akadēmiķis Andris Buiķis. Man, kā šīs nodaļas loceklim, joprojām nav skaidrs, kas ierosināja un kas akceptēja šo sēdi. Neesmu dzirdējis, ka nodaļā būtu spriests par šādas sēdes organizēšanu, kā tas par visām sēdēm līdz šim tika darīts. Var jau nodaļas sēdēs apspriest visādus jautājumus, bet sabiedrība zinātniekus vērtē, izejot no tā, ar ko viņi nodarbojas un par ko diskutē. Lai nu kā, bet demokrātijas princips nodaļā šoreiz gan laikam netika ievērots.
IMANTS BĒRSONS
*******************************************
Pielikums LZP ZSKK 1998. gada 18. jūnija lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 1998. gadā (7. pielikums)
N. p.k Organizācija Projekta
nosaukums,Izpildītāji Finansējums, Ls:
pieprasītais/piešķirtais
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās
1. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava" Biedra maksa Baltijas valstu mežzinātnes asociācijās I. Baumanis ......1000 ........atlikt
2. Literatūras,folkloras un mākslas institūts Biedru maksas Baltijas studiju attīstības asociācijā (7 cilv.) E. Grosmane .....140 USD atteikt
3. Latvijas Vēstures zinātņu Nacionālā komiteja (LU LVI) Biedra maksa Starptautiskajā vēstures zinātņu komitejāĒ. Mugurēvičs ..800 CHF ..200 (daļējs finansējums)
4. RTU Tehniskās fizikas institūtsRTU biedra maksa Starptautiskajā optikas inženieru biedrībā A. Medvids ...........70.................. 70
5. LV Koksnes ķīmijas institūts KĶI biedra maksa Vācijas Koksnes pētīšanas asociācijā. B. Andersons ...............250 DEM ................85
6. Latvijas Lauksaimniecīnas universitāte Kolektīvā biedru maksa UNESCO Starptautiskajā inženieru izglītības centrāV. Strīķis ..200 ..100 (daļējs finansējums)
7. RTU Neorganiskāsķīmijas institūts Biedra maksa New York Academy of Sciences. L. Pečs........115 USD.............. atteikt
2. Starptautisko konferenču organizēšana
1. Latvijas Ārstu biedrība Konference "Veterinārās un humanitārās medicīnas izglītība: hlamidioloģija un mikoloģija" (26.—27.05.98., Rīga). A. Miltiņš ..450 ..150
2. Latviešu kultūras fonda Tautas tērpu centrs Starptautiska konference"Latviešu tautas tērps Latvijas novados un trimdā, un tā saistība ar cittautu tērpiem" (29.06.—01.07.98., Rīga). M. Grasmane ...915 ...400
3. Piedalīšanās
starptautiskās konferencēs
1. LU Bioloģijas institūts 11. Eiropas Augu fiziologu biedrības kongress (07.—11.09.98., Bulgārkja).Ģ.Ieviņš 300 USD 180
2. LU Filozofijas un socioloģijas institūts 20. Pasaules filozofu kongress (10.—16.08.98., ASV). E. Buceniece 200 200
3. LU Filozofijas un socioloģijas institūts 20. Pasaules filozofu kongress (10.—16.08.98., ASV). V. Vēvere 200 200
4. LV Koksnes ķīmijas institūtsStarptautisks forums"EWLP ’98" (30.08.—02.09.98., Portugāle). G. Teliševa 250 USD 150
5. LV Koksnes ķīmijas institūtsStarptautisks forums"EWLP ’98" (30.08.—02.09.98., Portugāle). T. Dižbite 250 USD 150
6. Fizikālās enerģētikas institūts8. Starptautiskā konference "PEMC’98" (08.—10.09.98., Čehija). L. Rutmanis 300 250 (daļējs finansējums)
7. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskas konferences "ECAPD IV", "ISAF XI" un "Elektroceramics VI 1998" (23.—27.08.98., Šveice). M. Ozoliņš 650 CHF 260
8. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 19. Starptautiskais raugu simpozijs (30.08.—03.09.98., Portugāle).A. Rapoprts 300 230
9. Latvijas Medicīnas akadēmija Eiropas Respiratorās biedrības kongress (19.—23.09.98., Šveice).G. Strazda 250 CHF 100
10. Latvijas Organiskās sintēzes institūts XIII Vispasaules Farmakologu kongress (26.—31.07.98., Vācija). M. Vēveris 220 150 (daļējs finansējums)
11. LU Astronomijas institūts 2 nd International Workshop on Solar Polarization (11.—16.10.98., Indija). J. Freimanis 130 USD 80
12. Latvijas Organiskās sintēzes institūts XVIII Heterocikliskās ķīmijas Eiropas kolokvijs (04.—07.10.98., Francija).B. Vīgante 120 120
13. Latvijas Organiskās sintēzes institūts XVIII Heterocikliskās ķīmijas Eiropas kolokvijs (04.—07.10.98., Francija).B. Čekavičus 120 120
14. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference CLEO/Europa EQEC (13.—18.09.98., Lielbritānija). G. Liberts 280 GBP 280
15. LU Cietvielu fizikas institūts 2. Starptautiskā konference "Materiāli mikroelektronikā" (14.—15.09.98., Francija). G. Vāle 300 295
16. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 25. Eiropas Peptīdu savienības simpozijs (30.08.—04.09.98., Ungārija). L. Poļevaja 460 USD 275
17. LU Astronomijas institūts Starptautiskās Astronomijas savienības simpozijs "New Views of the Magellanic Clouds" (13.—19.07.98., Kanāda). J. Francmanis 250 CAD 105
18. LU Astronomijas institūts Starptautiskās Astronomijas savienības simpozijs "Asymptotic Giant Branch Stars" (27.08.—01.09.09., Francija). J. Francmanis 900 FRF 90
19. LU Ekonomikas un vadības fakultāte XIV Projektu menedžmenta kongress (10.—13.06.98., Slovēnija). Ž. Ilmete 900 DEM 200 (daļējs finansējums)
20. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte 3. Pangbornas sensoro zinātņu simpozijs "Sense & Sensability" (09.—13.08.98., Norvēģija). I. Ciproviča 1500 NOK 120
21. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). D. Millers 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
22. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). L. Grigorjeva 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
23. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). A. Truhins 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
24.LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija).G. Vāle 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
25. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). S. Černovs 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
26. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). B. Bērziņa 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
27. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). U. Rogulis 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
28. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). I. Tāle 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
29. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference "EURODIM’98" (06.—11.07.98., Anglija). V. Zīraps 250 GBP 80 (9 cilvēki no CFI)
30. Latvijas Medicīnas akadēmija 15. Starptautiskais Puijo simpozijs (22.—25.06.98., Somija). S. Žermanos 1800 FIM 200
31. LU Cietvielu fizikas institūts 18. Ziemeļvalstu Pusvadītāju konference (07.—10.06.98., Zviedrija) J. Teteris 1500 SEK 115
32. LLU Ulbrokas zinātnes centrs Starptautiskā inženierzinātņu konference AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvēgija).A. Vilde 2000 NOK atteikt (lūgt atbalstu no NOS-N)
33. LU Elektronikas un datorzinātņu inst. Starptautiskā inženierzinātņu konf. AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvēģija). A. Baums 2000 NOK atteikt (lūgt atbalstu no NOS-N)
34. Latvijas Lauksaimniecības universitāte Starptautiskā inženierzinātņu konf. AgEng Oslo’98 (24.—27.08.98., Norvēgija).E. Bērziņš 2000 NOK atteikt (lūgt atbalstu no NOS-N)
35. LU Atomu fizikas un spektroskopijas institūts 6. Eiropas konference atomu un molekulārajā fizikā (14.—18.07.98., Itālija). E. Gailīte-Karule 160 160
36. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 12. Forums pielietojamā biotehnoloģijā (24.—25.09.98., Beļģija). R. Joņina 155 155
37. LU Cietvielu fizikas institūts 9. Starptautiskā cieto protonu elektrolītu konference (17.-21.08.98., Slovēnija). G. Vaivars 300 USD 180
38. Priekuļu selekcijas stacija Starptautisks kartupeļu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vācija). G. Bebre 300 DEM 80 (3 cilvēki no PSS)
39. Priekuļu selekcijas stacija Starptautisks kartupeļu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vācija). U. Miglavs 300 DEM 80 (3 cilvēki no PSS)
40.Priekuļu selekcijas stacija Starptautisks kartupeļu selekcijas simpozijs (23.—26.06.98., Vācija). M. Oša 300 DEM 80 (3 cilvēki no PSS)
41. Priekuļu selekcijas stacija Eiropas kartupeļu pētniecības asociācijas virusologu sekcijas 10. sanāksme (05.—10.07.98., Austrija) A. Gābere 2800 ATS 135
42. Priekuļu selekcijas stacija Eiropas kartupeļu pētniecības asociācijas virusologu sekcijas 10. sanāksme (05.—10.07.98., Austrija) U. Miglavs 2800 ATS 135
43. RTU Pusvadītāju fizikas ZP laboratorija International Conference on Solid Films and Surfaces (06.—10.07.98., Dānija). A. Medvids 3500 DKK 300
44. Latvijas Zinātņu akadēmija Pasaules Zinātņu akadēmiju apvienības ģenerālā asambleja (20.—28.06.98., Beļģija). M. Kūle 400 200 (daļējs finansējums)
45. LZA Fizikas institūts 3rd International Conference on Thermodiffusion (31.08.—04.09.98., Beļģija). E. Blūms 100 100
46. LZA Fizikas institūts 8th International Conference on magnetic Fluids (29.06.—03.07.98., Rumānija). E. Blūms 165 165
47. Valsts Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija Zinātniski praktiskā konf. kauleņaugu audzēšanas tehnoloģijas pilnveidošanā (14.—17.07.98., Krievija). U. Dēķens 100 100
48. Valsts Pūres dārzkop. un izmēģ. stac. Konf. par augļkopības ekonomiku Austrumeirop.valstīs (14.—17.09.98., Polija). A. Bite 200 atteikt (2 reizes saņemts atbalsts jau no LZP)
49. RTU Silikātu materiālu institūts 6. Starptautiskais Otto Šotta kolokvijs (06.—10.09.98., Vācija). J. Sētiņa 125 125
50. Latvijas Zinātņu akadēmija 6. Starptautiskā Otto Šotta konference (06.—10.09.98., Vācija). A. Siliņš 400 DEM 125
51. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Starptautiska konference "Stikls, keramika un radniecīgi materiāli" (13.—16.09.98., Somija). M. Dzenis 80 80
52. Rīgas Aviācijas universitāte 24th International Conference on computers and Industrial Engineering (08.—13.09.98., Anglija). J. Paramonovs 560 250 (daļējs finansējums)
53. Rīgas Aviācijas universitāte 24th International Conference on computers and Industrial Engineering (08.—13.09.98., Anglija). N. Nečvaļs 560 250 (daļējs finansējums)
54. RTU Radioelektronikas institūts Baltic Electronic Conference BEC’98 (07.—09.10.98., Igaunija). J. Jankovskis 300 DEM 100
55. LU Bioloģijas institūts VII Internacionālais kolokvijs Bezmugurkaulnieku patoloģijā un mikrobioloģiskajā kontrolē (23.—28.08.98., Japāna). L. Jankevica 160 160
56. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts Forum for Applied Biotechnology (24.—25.09.98., Beļģija). O. Mutere 156 155
57. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts Forum for Applied Biotechnology (24.—25.09.98., Beļģija). A. Karsakeviča 156 155
58. RTU Neorg. ķīmijas institūts Eiropas Korozijas Federācijas Eiropas korozijas kongress "EUROCORR’98" (28.09.—01.10.98., Nīderlande).H. Krasts 512 300 (daļējs finansējums)
59. Latvijas Zinātņu akadēmija Eiropas komisijas 5. Struktūras program. zinātnē un tehnoloģijā (19.05.98., Beļģija). T. Millers 770 500 (par Grēna komandējumu) (daļējs finansējums)
60. LU Polimēru mehānikas institūts 4. Starpt. radošais seminārs "Eksperimentu tehnika un plānojums kompozīto materiālu izpētē" (01.—02.09.98., Anglija). I. Beverte 170 170
61. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte 13. Starptautiskais kongress par ķīmisko un procesu inženieriju (23.—28.08.98., Čehija). I. Dreijers 235 USD 140
62. LLU Zinātnes centrs "Sigra" 49. gadskārt. Eiropas lopkopības asoc. sanāksme un satelītsimpozijs (22.—27.08.98., Polija). A. Jemeļjanovs 640 USD 250 (daļējs finansējums)
63. Liepājas Pedagoģiskā augstskola Starptautiska konference par krievu valodu un literatūru (27.—28.05.98., Polija). L. Pavlovska 50 USD 30
64. LU Cietvielu fizikas institūts The Jablonski Centennial Conference on Luminescence and Photophysics (23.—27.07.98., Polija). D. Millers 180 USD 110
65. LU Cietvielu fizikas institūts The Jablonski Centennial Conference on Luminescence and Photophysics (23.—27.07.98., Polija). V.Pankratovs 180 USD 110
66. LU Vēstures un filozofijas fakultāte 6. Starptautiskā Eiropas ideju izpētes biedrības konference (16.—21.08.98., Izraēla). M. Rubene 150 150
67. LU Vēstures un filozofijas fakultāte 14. Starptautiskais Estētikas kongress (01.—05.09.98., Slovēnija). M. Rubene 150 150
68. LV Koksnes ķīmijas institūts Vācijas Koksnes pētīšanas asociācijas 21. Koksnes aizsardzības konference (21.—23.04.98., Vācija). B. Andersons 600 DEM 200
69. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts Eiropas Medicīnas ķīmijas XV Starptautiskais simpozijs (06.—10.09.98., Skotija). I. Vīna 295 GBP 290
70. LMA Imunoloģijas institūts Eiropas Medicīnas ķīmijas XV Starptautiskais simpozijs (06.—10.09.98., Skotija). O. Šitova 295 GBP 250 (daļējs finansējums)
71. LU Cietvielu fizikas institūts The International Conference on Strongly Correleted Electron Systems-SCES’98 (15.—18.07.98., Francija). J. Purāns 290 250 (daļējs finansējums)
72. Rēzeknes Augstskolas Skaitļošanas centrs Starptautiska zinātniska konference PARELEC’98 (02.—05.09.98., Polija). P. Grabusts 300 USD 180
73. LU Vēstures un filozofijas fakultāte Eiropas Latīņamerikānistu II kongress (04.—08.09.98., Vācija). Z. Ķimene 170 DEM 60
74. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskās Fizikas studentu asociācijas fizikas konference ICPS’98 (09.—16.08.98., Portugāle). J. Sils 60 60
75. Latvijas Medicīnas akadēmija III Pasaules Patofizioloģijas kongress (28.06.—03.07.98., Somija). V. Groma 2500 FIM 220
76. LU FMF Eiropas Biomedicīniskās Optikas konference BIOS EUROPE’98 (08.—12.09.98., Zviedrija). J. Spīgulis 11130 BEF 185
77. 22nd Annual Conference European Prosthodontic Association (27.—29.08.98., Somija). R. Cimdiņš 225 atteikt (rekomendē lūgt atbalstu no NOS-N)
78. RTU ĶTF Biomateriālu ZP laboratorija 22nd Annual Conference Eiropean Prosthodontic Association (27.—29.08.98., Somija). I. Bērziņa 105 105
79. RTU ĶTF Biomateriālu ZP laboratorija 14th European Conference on Biomaterials (15.—18.09.98., Nīderlande). L. Bērziņa 400 262
80. RTU ĶTF Biomateriālu ZP laboratorija 14th European Conference on Biomaterials (15.—18.09.98., Nīderlande). J. Popova173 175
81. Latv.Kardioloģ.inst. 27. Amerikas Klīniskās farmakoloģijas koledžas un Kanādas Klīniskās farmakoloģijas apvien.konf. (24.—27.09.98., Kanāda). A. Puķītis 325 USD 195
82. LU Teorētiskās filozofijas un loģikas katedra Starptautiskais estētikas kongress "Estētika kā filozofija" (01.—05.09.98., Slovēnija). I. Fedosejeva 250 USD 150
83. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 4. Krievijas konference par ultra-disperso sistēmu fiziku un ķīmiju (28.06.—03.07.98., Krievija).I. Zālīte 310 USD 185
84. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts 4. Krievijas konference par ultra-disperso sistēmu fiziku un ķīmiju (28.06.—03.07.98., Krievija). M. Bērziņš. 310 USD 185
Piezīme: NOS-N apzīmē Ziemeļvalstu Zinātnes padomi, kas piešķīrusi finansējumu Baltijas valstu zinātniekiem, kuri piedalās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Informāciju par pieteikšanās kārtību var saņemt LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (tel.: 7089313, 7089343, 7089415). Lūdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeļvalstu informācijas centru Rīgā!
Akad. I. Knēts, LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs
*******************************************
LATVIJAS ZINĀTNES PADOMES LĒMUMI
LĒMUMS Nr. 3-1-1
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
1. Pamatojoties uz LR Saeimas 1998. g. 20. maijā pieņemtajiem un 9. jūnijā izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par zinātnisko darbību", kas paredz zinātnisko grādu piešķiršanas tiesības tikai augstākajām mācību iestādēm un valsts zinātnes centriem, Latvijas Zinātnes padome nolemj:
1. pārtraukt ar 1998. gada 24. jūniju sekojošu habilitācijas un promocijas padomju darbību:
1.1. LZA Fizikālās enerģētikas institūta HP padomi inženierzinātņu nozarē,
1.2. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta HP padomi ķīmijas un inženierzinātņu nozarē,
1.3. Latvijas Organiskās sintēzes institūta HP padomi ķīmijas nozarē,
1.4. Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta HP padomi medicīnas un bioloģijas nozarē,
1.5. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūīta HP padomi literatūrzinātnes un folkloras nozarē.
Minētajām HP padomēm līdz š. g. 1. novembrim iesniegt LZP sekretariātā (334. ist.) informāciju par pilnvaru laikā aizstāvētajām disertācijām un nodot dokumentāciju atbilstošā arhīvā nolikumā paredzētā kārtībā.
2. Noteikt, ka pašreiz pie augstskolām darbojošos habilitācijas un promocijas padomju pilnvaru laiks beidzas 1998. gada 31. oktobrī.
3. Līdz š. g. 30. septembrim Latvijas Zinātnes padomē iesniedzami augstskolu priekšlikumi par:
3.1. iepriekš darbojošos habilitācijas un promocijas padomju pilnvaru laika pagarināšanu no 1998. gada 15. novembra līdz 1999. gada 31. decembrim, ietverot nepieciešamās maiņas padomju locekļu sastāvā;
3.2. iespējamām izmaiņām habilitācijas un promocijas padomju zinātnes nozaru vai apakšnozaru nosaukumos saskaņā ar LZP 1998. g. 17. februārī apstiprināto sarakstu;
3.3. jaunu habilitācijas un promocijas padomju pieteikšanu.
4. Noteikt, ka habilitācijas un promocija padomju sastāvā var būt tikai konkrētajā zinātnes nozarē aktīvi strādājoši zinātnieki; padomes minimālais sastāvs ir 6 zinātnieki; padomes sastāvā jābūt vismaz 5 zinātniekiem, kuru pamatdarbs ir augstskolā, kurā padome tiek veidota; katrā zinātnes apakšnozarē jābūt vismaz diviem šīs apakšnozares habilitētajiem doktoriem.
5. Uzdot LZP Habilitācijas un promocijas komisijai ar 1998. g. 1. oktobri sākt analizēt iesniegto padomju ekspertu akadēmiskās kvalifikācijas kritērijus, pamatojoties uz ekspertu akadēmiskās kvalifikācijas anketām.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
Uzmanību! Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību" publicēti "Latvijas Vēstneša" 167./169. numurā 1998. gada 9. jūnijā. Meklējiet bibliotēkā vai Internetā!
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LĒMUMS Nr. 3-8-1
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Latvijas Zinātnes padome, iepazinusies ar Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātnes padomes š. g. 30. aprīļa sēdes lēmumu, nolemj:
1. Atzīt, ka lēmumā atzīmēto punktu izpilde nodrošina LZP Habilitācijas un promocijas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu DPU pedagoģijas zinātņu promocijas padomes darbā un veicina tās darba uzlabošanu.
2. Atjaunot Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pedagoģijas zinātņu promocijas padomes darba pilnvaras ar nosacījumu, ka lēmumā norādītās prasības tiks ievērotas padomes darbā nekavējoties.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LĒMUMS Nr. 3-8-2
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas MP 1991. g. 4. oktobra lēmumu Nr. 262 "Par Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu", LZP Habilitācijas un promocijas komisijas š. g. 28. maija slēdzienu un ievērojot Latvijas Universitātes iesniegumu par profesoru vēlēšanām vides zinātnē, nolemj:
1. Piešķirt eksperta tiesības līdz š. g. 31. oktobrim Vides zinātņu nozarē:
1.1. Pēterim CIMDIŅAM, Dr. h. biol.,
1.2. Valdim BALODIM, Dr. h. biol.,
1.3. Imantam LIEPAM, Dr. h. biol.,
1.4. Dagnijai BLUMBERGAI, Dr. h. inž.,
1.5. Guntim EBERHARDAM, Dr. h. ģeogr.,
1.6. Mārim KĻAVIŅAM, Dr. h. ķīm.,
1.7. Aivaram JURKOVSKIM, Dr. h. ķīm.,
1.8. Andrim ZICMANIM, Dr. h. ķīm.,
1.9. Jurim KRŪMIŅAM, Dr. h. ekon.,
1.10. Edgaram VASERMANIM, Dr. h. ekon.,
1.11. Jānim STRAUTMANIM, Dr. h. jur.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LĒMUMS Nr. 3-1-1
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
1. Pamatojoties uz LR Saeimas 1998. g. 20. maijā pieņemtajiem un 9. jūnijā izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par zinātnisko darbību", kas paredz zinātnisko grādu piešķiršanas tiesības tikai augstākajām mācību iestādēm un valsts zinātnes centriem, Latvijas Zinātnes padome nolemj:
1. pārtraukt ar 1998. gada 24. jūniju sekojošu habilitācijas un promocijas padomju darbību:
1.1. LZA Fizikālās enerģētikas institūta HP padomi inženierzinātņu nozarē,
1.2. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta HP padomi ķīmijas un inženierzinātņu nozarē,
1.3. Latvijas Organiskās sintēzes institūta HP padomi ķīmijas nozarē,
1.4. Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta HP padomi medicīnas un bioloģijas nozarē,
1.5. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūīta HP padomi literatūrzinātnes un folkloras nozarē.
Minētajām HP padomēm līdz š. g. 1. novembrim iesniegt LZP sekretariātā (334. ist.) informāciju par pilnvaru laikā aizstāvētajām disertācijām un nodot dokumentāciju atbilstošā arhīvā nolikumā paredzētā kārtībā.
2. Noteikt, ka pašreiz pie augstskolām darbojošos habilitācijas un promocijas padomju pilnvaru laiks beidzas 1998. gada 31. oktobrī.
3. Līdz š. g. 30. septembrim Latvijas Zinātnes padomē iesniedzami augstskolu priekšlikumi par:
3.1. iepriekš darbojošos habilitācijas un promocijas padomju pilnvaru laika pagarināšanu no 1998. gada 1. novembra līdz 1999. gada 31. decembrim, ietverot nepieciešamās maiņas padomju locekļu sastāvā;
3.2. iespējamām izmaiņām habilitācijas un promocijas padomju zinātnes nozaru vai apakšnozaru nosaukumos saskaņā ar LZP 1998. g. 17. februārī apstiprināto sarakstu;
3.3. jaunu habilitācijas un promocijas padomju pieteikšanu.
4. Noteikt, ka habilitācijas un promocija padomju sastāvā var būt tikai konkrētajā zinātnes nozarē aktīvi strādājoši zinātnieki; padomes minimālais sastāvs ir 6 zinātnieki; padomes sastāvā jābūt vismaz 5 zinātniekiem, kuru pamatdarbs ir augstskolā, kurā padome tiek veidota; katrā zinātnes apakšnozarē jābūt vismaz diviem šīs apakšnozares habilitētajiem doktoriem.
5. Uzdot LZP Habilitācijas un promocijas komisijai ar 1998. g. 1. oktobri sākt analizēt iesniegto padomju ekspertu akadēmiskās kvalifikācijas kritērijus, pamatojoties uz ekspertu akadēmiskās kvalifikācijas anketām.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Uzmanību! Grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību" publicēti "Latvijas Vēstneša" 167./169. numurā 1998. gada 9. jūnijā. Meklējiet bibliotēkā vai Internetā!
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LĒMUMS Nr. 3-8-1
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Latvijas Zinātnes padome, iepazinusies ar Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātnes padomes š. g. 30. aprīļa sēdes lēmumu, nolemj:
1. Atzīt, ka lēmumā atzīmēto punktu izpilde nodrošina LZP Habilitācijas un promocijas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu DPU pedagoģijas zinātņu promocijas padomes darbā un veicina tās darba uzlabošanu.
2. Atjaunot Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pedagoģijas zinātņu promocijas padomes darba pilnvaras ar nosacījumu, ka lēmumā norādītās prasības tiks ievērotas padomes darbā nekavējoties.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LĒMUMS Nr. 3-8-2
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas MP 1991. g. 4. oktobra lēmumu Nr. 262 "Par Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu", LZP Habilitācijas un promocijas komisijas š. g. 28. maija slēdzienu un ievērojot Latvijas Universitātes iesniegumu par profesoru vēlēšanām vides zinātnē, nolemj:
1. Piešķirt eksperta tiesības līdz š. g. 31. oktobrim Vides zinātņu nozarē:
1.1. Pēterim CIMDIŅAM, Dr. h. biol.,
1.2. Valdim BALODIM, Dr. h. biol.,
1.3. Imantam LIEPAM, Dr. h. biol.,
1.4. Dagnijai BLUMBERGAI, Dr. h. inž.,
1.5. Guntim EBERHARDAM, Dr. h. ģeogr.,
1.6. Mārim KĻAVIŅAM, Dr. h. ķīm.,
1.7. Aivaram JURKOVSKIM, Dr. h. ķīm.,
1.8. Andrim ZICMANIM, Dr. h. ķīm.,
1.9. Jurim KRŪMIŅAM, Dr. h. ekon.,
1.10. Edgaram VASERMANIM, Dr. h. ekon.,
1.11. Jānim STRAUTMANIM, Dr. h. jur.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lēmums Nr. 3-3
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Latvijas Zinātnes padome nolemj:
apstiprināt sekojošas Latvijas Zinātnes padomes Apvienotās (bloku) ekspertu komisijas:
1. Dabas zinātnes
A. Siliņš (priekšsēdētājs), D. Mill ers, E. Lukevics, O. Neilands, U. Raitums;
2. Inženierzinātnes
J. Bārzdiņš (priekšsēdētājs), J. Daņilāns, M. Kalniņš, V. Tamužs;
3. Medicīnas un bioloģijas zinātnes
E. Grēns (priekšsēdētājs), V. Balodis, U. Viesturs, H. Zenkevičs, A. Žilēvica;
4. Lauksaimniecības un meža zinātnes
E. Birģele (priekšsēdētāja), E. Bērziņš, V. Strīķis, P. Zālītis;
5. Humanitārās un sociālās zinātnes
A. Tabuns (priekšsēdētājs), A. Bankavs, V. Bērziņš, E. Buceniece, R. Karnīte, E. Mugurēvičs, A. Sproģis, J. Valdmanis.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Lēmums Nr. 3-4
Rīgā, 1998. g. 19. jūnijā
Papildus Latvijas Zinātnes padomes 17.02.98. lēmumam Nr. 1-3-4 par LZP komisiju izveidošanu apstiprināt LZP Ētikas komisiju sekojošā sastāvā:
V. Kluša, LZA akad.,
M. Kūle, LZA akad., LZP eksperte,
I. Lazovskis, LZA akad.,
A. Strakovs, LZA akad.,
C. Šķiņķis, LZA akad., LZP eksperts.
akadēmiķis J. EKMANIS, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
*******************************************
Atgādinājums
"Zinātnes Vēstnesis" atgādina, ka 11. maija numurā bija publicēts pārskats par Latvijas zinātnisko un zinātniski tehnisko biedrību sanāksmi š. g. 16. aprīlī, kurā tika ieteikts biedrībām izmantot iespēju un publicēt "Zinātnes Vēstnesī" informāciju par savu darbību, programmām un projektiem, kā arī par plānotajiem kalendāriem pasākumiem. Līdz šim to ir izdarījusi tikai Latvijas Farmakoloģijas biedrība, informēdama par 22. maijā notikušo Latvijas Farmakoloģijas biedrības svinīgo sēdi — konferenci, veltītu biedrības 25 gadu jubilejai, kā arī Baltijas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociācija — par nākamajiem pasākumiem:
25.—26. septembris
Baltijas Laboratorijas dzīvnieku zinātnes asociācijas (Balt-LASA) 8. konference "Behavioural Models in Laboratory Animal Science". Tartu, Igaunija.
G. Jākobsone, Balt-LASA, Krustpils ielā 53, Rīga LV 1057, tālrunis 7139461, fakss 7139513, E pasts: bjlanim @grindeks.lv
18.—27. oktobris
International Council for Laboratory Animal Science (ICLAS) Federation of European Lab o ra to ry Animal Science Associations (FELASA) zinātniskais kurss laboratorijas dzīvnieku zinātnē pētniekiem no Austrumeiropas un Baltijas valstīm. Jūrmala, Latvija.
G. Jākobsone, Balt-LASA, Krustpils ielā 53, Rīga LV-1057, tālrunis 7139461, fakss 7139513, E pasts: bjlanim @grindeks.lv
*******************************************
Š. g. 15. un 16. jūnijā Rīgā un Ventspilī notika Venstpils starptautiskā radioastronomijas centra zinātniski konsultatīvās padomes sēde, kurā tika pieņemtas rekomendācijas turpmākās darbības prioritātēm.
VSRC zinātniskā konsultatīvā padome vien prātīgi pieņēma sekojošas rekomendācijas tuvākās darbības laikam:
1. ZKP apsveic VSRC personālu un sadar bības partnerus par sekmīgi veikto 32 m antenas uzva dīšanas un sekošanas sistēmas pirmās kārtas izveidi. Lai turpinātu antenas uzvadīšanas raksturlielumu precizēšanu, varētu tikt izmantots esošais 12 GHz uztvērējs metanola māzera starojuma avotu novē rošanai.
2. Galvenā zinātniskā prioritāte ir divelementu interferometrs. Konkrēti, ZKP pilnīgi atbalsta plānu par VSRC antenas darbības sasaiti ar 64 metrīgo antenu Kaļāzinā.
3. Zemo frekvenču inteferometra radīšanai nākotnē nepieciešams izpētīt 32 m antenas tehniskās iespējas.
4. Atkārtoti tiek uzsvērta infrastruktūras sakār tošanas nepieciešamība Irbenē, t. i. radīt pie ņemamus darba un dzīves apstākļus zināt niekiem, inženieriem un citiem darbiniekiem antenas eksplua tācijas nodrošināšanai.
5. VSRC ZKP atbalsta ideju par Ziemeļu zemju — Baltijas vasaras skolas radioastronomijā un arī to saistītās nozarēs organizēšanu 2000. gadā.
*******************************************
Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātnes nozares laukkopības apakšnozares Habilitācijas-promocijas padomes atklātā sēdē 1998. g. 25. septembrī plkst. 11 (Jelgavā, Lielā ielā 2 221. auditorijā)
ZINTA GAILE
aizstāvēs disertāciju "Dažādu izlases kritēriju novērtējums miežu šķirnes ‘Klinta’ sākotnējā sēklkopība".
Recenzenti: Dr. habil. biol., prof. Izaks Rašals, Dr. agr. Pēteris Bērziņš, Dr. agr. Maija Gaiķe.
Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.
*******************************************
Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks septembrī
*******************************************
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
Pēdējās izmaiņas: 1998.gada 08.jūlijā